„Kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcija, Platones iela 28A, Jelgava”, id.Nr.KF/PĪG/2015/03
„Kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcija, Xxxxxxxx xxxx 00X, Xxxxxxx”, id.Nr.KF/PĪG/2015/03
A pielikums: Tehniskā specifikācija
Saturs:
„Kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcija, Xxxxxxxx xxxx 00X, Xxxxxxx”, id.Nr.KF/PĪG/2015/03 1
A pielikums: Tehniskā specifikācija 1
1. IEVADS 11
1.1 Lietotie saīsinājumi 11
1.2 Līguma apjoms 12
1.3 Vispārēji norādījumi 12
1.4 Iesniegumu un tehnisko risinājumu izskatīšanas laiki, izmaiņu skaņojumi 13
1.5 Atskaites un sanāksmes 14
1.6 Būvprojekts 15
1.7 Inženierkomunikāciju novietojuma neatbilstība un rīcība šādā gadījumā un izmaiņas būvprojektā 15
1.8 Galveno rādītāju tehniskās specifikācijas 16
1.9 Līguma darbu veikšanai nepieciešamie resursi 17
1.10 Elektrooenerģija, strāva un spriegums 17
1.11 Dati par būvlaukumu 18
1.12 Inženieris 18
1.13 Iepirkumu veidnes un mērījumu metode 19
1.14 Klimata apstākļi 22
1.15 Augstuma atzīmes un objektu izvietojuma noteikšana dabā 22
1.16 Darba laiks 23
1.17 Uzņēmēja tiesības piekļūt būvlaukumam 23
1.18 Publicitātes prasības 23
1.19 Informatīvās plāksnes (būvtāfeles) 23
1.20 Uzņēmēja darba teritorija 23
1.21 Servitūti 24
1.22 Darbu veikšanas projekts 24
1.23 Atskaite par situāciju pirms būvdarbiem, būvlaukuma pieņemšana 25
1.24 Aizsardzība pret bojājumiem 25
1.25 Sūdzību un pretenziju kārtība bojājumu gadījumā 25
1.26 Trokšņu līmenis 25
1.27 Vibrācijas līmenis 26
1.28 Pagaidu būves un piekļūšana 26
1.29 Amatpersonu piekļūšana būvlaukumam 27
1.30 Vides apsaimniekošana būvniecības laikā 27
1.31 Vispārīgi 27
1.32 Sanitārās iekārtas 27
1.33 Laukumi atkritumu izvietošanai 27
1.34 Būvlaukuma tīrība 27
1.35 Uzkopšana 27
1.36 Būvlaukuma attīrīšana 27
1.37 Ielu tīrīšana būvdarbu laikā 28
1.38 Ceļu aprīkojums 28
1.39 Pēdējā uzkopšana 28
1.40 Pasūtītāja uzkopšanas tiesības 28
1.41 Esošās komunikācijas 28
1.42 Izpilde un kvalifikācija 29
1.43 Drošības un aizsardzības prasības 29
1.43.1. Vispārīgi 29
1.43.2. Drošība un drošības aprīkojums 29
1.44 Atvērtie rakšanas darbi 30
1.45 Ugunsdrošība 30
1.46 Pirmā medicīniskā palīdzība 30
1.47 Avārijas gadījuma pasākumi 30
1.48 Avārijas dienestu piekļūšana 30
1.49 Materiāli un aprīkojums, apstiprinājumi un aizstāšana 31
1.50 Aizstāšana 31
1.51 Aprīkojuma un materiālu uzglabāšana un aizsardzība 32
1.52 Aprīkojuma un būvju uzstādīšana un testēšana 32
1.53 Vispārīgi 32
1.54 Bojājumi testēšanas laikā un apmācības periodos 32
1.55 Ražotāja speciālistu pakalpojumi 32
1.56 Aprīkojuma, materiālu u.c. marķēšana un informatīvās zīmes 32
1.57 Pieslēgums pie esošajiem cauruļvadiem 33
1.58 Esošo komunikāciju uzturēšana 33
1.59 Piekļūšanas pie īpašumiem un iekārtām traucēšana 33
1.60 Būvdarbu žurnāls 33
1.61 Izpilddokumentācija 34
1.62 Maksājumi un izpildshēmas 34
1.63 Pārbaudes, izmēģināšana un garantijas periods 35
1.64 Pārbaudes kopumā 35
1.65 Pārbaudes pirms Darbu pieņemšanas 35
1.66 Pārbaudes darbu pieņemšanas-nodošanas laikā 35
1.67 Defektu paziņošanas periods 35
1.68 Apmācība un Darbu pieņemšana - nodošana 36
1.69 Vispārīgi 36
1.70 Apmācība 36
1.71 Turpmākās kontroles apskates 36
1.72 Specifiskie instrumenti 36
1.73 Inženiera birojs 36
1.74 Satiksmes organizācijas prasības 36
2. BŪVMATERIĀLI 36
2.1 Vispārīgs apraksts 36
2.2 Betona un javas piedevas 37
2.3 Betona sastāvdaļas 37
2.4 Betons – Vispārīgs apraksts 39
2.5 Transportbetons 41
2.6 Cements 42
2.7 Java 43
2.8 Javas pildvielas 43
2.9 Cementa javas 44
2.10 Savienojumu blīvējošie maisījumi un blīvējumi 44
2.11 Savienojumu blīves un smērvielas 44
2.12 Pildvielas 45
2.13 Saspiežamas pildvielas cauruļvadu pakošanai un blīvēšanai 45
2.14 Bituma un bitumena saistvielas 45
2.15 Bitumena pārklājumi 45
2.16 Kokmateriāli 45
2.17 Teleskopiskie savienojuma stieņi 45
2.18 Dabīgā akmens ietvju apmales, kanāli, kvadranti un bruģakmeņi un betona ietvju apmales 46
2.19 Kaļamā ķeta, ķeta un tērauda, atloki un veidgabali 46
2.20 Rūpnieciski ražots virszemes pāviljons 46
2.21 Blīves atloka savienojumiem 47
2.22 Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls 47
2.23 Kanalizācijas sūkņu stacijas Tvertnes un virszemes paviljons 48
2.24 Aprīkojums 49
a) Cauruļvadi un armatūra 49
b) Sensori 49
c) Ieplūde 49
d) Kāpnes 49
e) Notekūdeņu uzskaite 49
2.25 Iekšējais ūdensvads un kanalizācija 50
2.26 Apkure un ventilācija 50
2.27 Elektroapgāde 50
2.28 Automātika un vadība 51
2.29 Pamatplātne 53
2.30 Ievesta melnzeme 53
2.31 Zāles sēklas 54
2.32 Skataku vāki un ietvari 54
2.33 Skataku kāpnes 54
2.34 Marķiera lenta 54
2.35 Mastikas asfalts 55
2.36 Mehāniskās savienotājuzmavas cauruļvadiem un veidgabaliem 55
2.37 Uzgriežņi, skrūves, starplikas un bultskrūves 56
2.38 Pastāvīgs iežogojums 56
2.39 Cauruļu apbēruma materiāli 56
2.40 Caurules zemes nosusināšanai un pagaidu drenām 57
2.41 Plastmasas aizsargpārklājums 57
2.42 Polietilēna caurules un veidgabali 57
2.43 Polipropilēna caurules un veidgabali 57
2.44 Betona plāksnes un vāka ietvara augstuma regulēšanas gredzeni 57
2.45 Rūpnieciski izgatavotas betona seguma plātnes un bruģakmeņi 58
2.46 Rūpnieciski izgatavotas betona ietves malas, apmales un kvadranti 58
2.47 Saliekamas betona elementu skatakas un drenāžas akas 58
2.48 Saliekami betona atbalsta bloki caurulēm 58
2.49 Veltņots asfalts 58
2.50 Smiltis 58
2.51 Tērauda stiegrojums 58
2.52 Aizbīdņu kapju virsmas un aizsargi 59
2.53 Kokmateriāli un kokmateriālu aizsargāšana 59
2.54 Sasiešanas stieple 59
2.55 Aizbīdņi un aizvari 60
2.56 Blīvējošās starplikas 60
2.57 Slapja maisījuma šķembu segums 60
2.58 Ar organiskām saistvielām saistīts šķembu segums 61
2.59 Plūsmas mērītāji 61
2.60 Pagarinājuma vārpstas (špindeļi) 61
2.61 Saliekamā betona elementi 61
3. RAKŠANAS DARBI, TRANŠEJU AIZBĒRŠANA UN ATJAUNOŠANA 63
3.1 Rakšanas darbi 63
3.2 Vispārīgs apraksts 63
3.3 Tranšejas 63
3.4 Xxxx, dzīvžogi un sienas 64
3.5 Augsne atkārtotai izmantošanai 64
3.6 Darbības ar ūdeni 64
3.7 Aizbēršana 64
3.8 Brauktuvju, gājēju ielu, ietvju, veloceliņu un ceļmalu atjaunošana 64
3.9 KSS tvertņu iebūve 65
3.10 Rūpnieciski ražotas kanalizācijas sūkņu staciju iebūve 65
3.11 Ceļu un ielu atjaunošana 66
3.12 Brauktuvju, gājēju ielu, ietvju, veloceliņu un ceļmalu atjaunošana 66
3.13 Ietvju malu, tekņu, apmaļu un betona plākšņu atjaunošana 66
3.14 Skataku un aizbīdņu kapju atjaunošana 66
3.15 Zemes virsmas atjaunošana bez seguma 66
3.16 Koki 67
3.17 Zemes nosusināšanas drenas 67
3.18 Uzbērumi virs zemes 68
3.19 Rievsienu dzīšana 68
3.20 Nojaukšanas darbi 68
3.21 Atjaunoto objektu apkope 68
3.22 Darbu izpildes vietas tīrība 69
3.23 Labiekārtošana 69
3.24 Darbu izpildes vietas sagatavošana 69
3.25 Stādīšana 69
3.26 Uzturēšana 70
4. BETONĒŠANA UN VEIDŅI 71
4.1 Informācijas piegāde 71
4.2 Sākuma pārbaudes 71
4.3 Atbilstības pārbaudes 71
4.4 Porainais betons 71
4.5 Pārvadāšana, ieklāšana un blīvēšana 71
4.6 Betonēšana aukstā laikā 72
4.7 Betona temperatūra 72
4.8 Betona kopšana 72
4.9 Betonēšanas pieraksti 73
4.10 Veidņu uzstādīšana 73
4.11 Formu tīrīšana un apkope 74
4.12 Veidņu demontāža 74
4.13 Slīpie veidņi 75
4.14 Armatūras griešana un liekšana 75
4.15 Armatūras nostiprināšana 75
4.16 Stiegrojuma virsmas stāvoklis 76
4.17 Pārlaidumi un savienojumi 76
4.18 Stiegrojuma metināšana 76
4.19 Iebūvētās daļas 76
4.20 Konstrukciju savienojumi 76
4.21 Virsmu apdare bez veidņiem 77
4.22 Ar veidņiem izveidoto virsmu apdare 77
4.23 Veidņu savilcējskrūves 77
4.24 Pieļaujamās novirzes betona virsmai 78
4.25 Javas kvalitātes pārbaudes 79
4.26 Saliekamā betona elementu sastāvdaļu apzīmēšana 79
4.27 Betona paraugpaneļi 80
4.28 Labojumu veikšana 80
5. CAURUĻU LIKŠANA UN PALĪGDARBI 81
5.1 Cauruļvadu likšana - Vispārīgs apraksts 81
5.2 Cauruļu pamatne 81
5.3 Cauruļu ievadu akās aizsargāšana ar betonu 81
5.4 Cauruli aptverošais materiāls 82
5.5 Caurules kanālos 82
5.6 Atbalsta bloki 82
5.7 Cauruļu savienošana - Vispārīgs apraksts 82
5.8 Polietilēna cauruļu metināti savienojumi 83
5.9 Atloku savienojumi 83
5.10 Tērauda cauruļu metināti savienojumi 83
5.11 Dzelzs cauruļu, savienojumu un veidgabalu aizsardzība 83
5.12 Cauruļu griešana 84
5.13 Saliekamo betona elementu skatakas 84
5.14 Teknes un virskārtas nolīdzināšana 84
5.15 Pie būvkonstrukcijām esošas caurules un savienojumi 84
5.16 Skataku un kameru ūdensnecaurlaidība 85
5.17 Skataku nosegplākšņu un vāku uzstādīšana 85
5.18 Pieslēgumi esošām kanalizācijas caurulēm 85
5.19 Cauruļvadi, kuri vairs netiks izmantoti 85
5.20 Vispārīgs apraksts 85
5.21 Kanalizācijas caurules un skatakas 85
5.22 Cauruļvadu novirzes 86
5.23 Kabeļu apvalkcaurules 86
5.24 Pieslēgumi esošiem cauruļvadiem 86
5.25 Ārējie cauruļvadi – aizsardzība pret aizsalšanu 86
5.26 Komunikāciju uzrādīšana izpilddokumentācijā 87
5.27 Higiēna un tīrība 87
5.28 Ūdensapgādes iekšējie tīkli 87
6. CAURUĻU PĀRBAUDE UN DEZINFEKCIJA 88
6.1 Cauruļvadu tīrīšana 88
6.2 Piesardzības pasākumi pirms cauruļvadu pārbaudes 88
6.3 Pārbaudes metodes programma un paziņošana 88
6.4 Bezspiediena (pašteces) cauruļvadu pārbaude 88
6.5 Bezspiediena cauruļvadu ūdens pārbaude 89
6.6 CCTV cauruļvadu pārbaude 89
6.7 Infiltrācijas pārbaude bezspiediena cauruļvados 89
6.8 PE un tērauda spiediena cauruļvadu pārbaude 89
6.9 Plastmasas spiediena cauruļvadu pārbaude 90
6.10 Ūdensvadu tīrīšana 91
6.11 Ūdensvadu dezinfekcija 91
6.12 Konstrukciju tīrīšana 92
6.13 Ūdens pārbaudēm, tīrīšanai un dezinfekcijai 92
6.14 Tīrīšanai, pārbaudēm vai dezinfekcijai izmantotā ūdens novadīšana 92
6.15 Aizbīdņu un hidrantu pārbaude 92
7. ZEMES DARBI 94
7.1 Vispārīgi 94
7.2 Paziņojums par uzsākšanu 94
7.3 Zemes darbi pa līnijām un līmeņiem 94
7.4 Rakšanas apjoms 94
7.5 Aizņemtā platība 94
7.6 Uzbēruma nosēšanās 94
7.7 Nedrošu materiālu ekskavācija 95
7.8 Nogruvumi, nobrukumi, un papildus rakšanas darbi 95
7.9 Gruntsūdens pazemināšana 95
7.10 Rakšanas darbu metodes 96
7.11 Uzbērumu un būvlaukuma nivelēšana 96
7.12 Augsnes virskārtas novākšana 96
7.13 Xxxxxxxxx rakumi 96
7.14 Inženiera veiktās pārbaudes 96
7.15 Ūdenstilpņu šķērsošana 97
7.16 Būves un cauruļvadi 97
7.17 Rakšanas metode 97
7.18 Rakšanas darbi līdz malām un līmeņiem 97
7.19 Grunts pamatslāņa testi 97
7.20 Liekā izraktā materiāla glabāšana 97
7.21 Papildus rakšanas darbi 97
7.22 Rakšana cauruļvadiem 97
7.23 Rakšana ar rokām pamatu līmenī 98
7.24 Aizbēršana, neapdraudot konstrukcijas 98
7.25 Aizbēruma materiāla izvēle un sablīvēšana 98
7.26 Ceļu seguma atjaunošana 98
7.27 Laukumu izlīdzināšana 99
7.28 Pāļsienas un sastiprinājumi 99
7.29 Esošās skanalizācijas sūkņu stacijas demontāža 100
8. PLASTMASAS CAURULES, IEKLĀŠANA UN PĀRBAUDE 101
8.1 Polietilēna (PE) cauruļvadu transportēšana, pārvietošana un montāža 101
8.2 Polipropilēna (PP) cauruļvadu transportēšana, pārvietošana un montāža 101
9. SKATAKAS 103
9.1 Vispārīgi 103
9.2 Konstrukcijas detalizējums 103
9.3 Skataku aprīkojums 103
10. KONSTRUKTĪVIE TĒRAUDA IZSTRĀDĀJUMI 104
10.1 Vispārīgi 104
10.2 Skrūves un uzgriežņi 104
10.3 Metināšanas izejmateriāli 104
10.4 Metināšana 104
10.5 Ražošanas pielaides 104
11. CEĻU IZBŪVE 106
11.1 Ceļu izbūves zemes darbi 106
11.2 Apakšlīmeņa pabeigšana un aizsardzība 106
11.3 Materiāli un konstrukcijas apakšlīmenim 106
11.4 Prasības sablīvēšanai 106
11.5 Pamatnes materiāls un būvēšana 107
12. LABIEKĀRTOŠANA 109
12.1 Detalizēti labiekārtošanas priekšlikumi 109
12.2 Materiāli 109
12.3 Augsnes virskārta 109
12.4 Zāliens 109
12.5 Grants 109
12.6 Žogu un vārtu uzstādīšana 109
12.7 Labiekārtošana 109
12.8 Koku ciršana 109
12.9 Saglabāto koku pārbaude un aizsardzība 110
12.10 Saglabāto koku apkopšana 110
12.11 Bojāto koku nomaiņa 110
12.12 Zemes sagatavošana 110
12.13 Zemes apstrādāšana 110
12.14 Stādīšanas laiks 111
12.15 Laistīšana 111
12.16 Apkope 111
12.17 Nomaiņa 111
13. 13. VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS MEHĀNISKAJIEM DARBIEM 112
13.1 Materiāli 112
13.2 Apdare 112
13.3 Kaļamais ķets 112
13.4 Bronza 112
13.5 Alumīnijs un alumīnija sakausējumi 112
13.6 Nerūsējošais tērauds 112
13.7 Metinājumi 113
13.8 Vispārīgi 113
13.9 Standarti 113
13.10 Oglekļa tērauda metināšana 113
13.11 Nerūsējošā tērauda metināšana 113
13.12 Izpilde 113
13.13 Krāsojumi un metāla aizsardzība 114
13.14 Cinkošana 114
13.15 Xxxxxxx, uzgriežņi, paplāksnes un savienojošie materiāli 114
13.16 Xxxxxx, celtnieku iekārtas un mehānismu uzstādīšana 115
13.17 Izvietošana un centrēšana 115
13.18 Vispārējās prasības tērauda izstrādājumiem 115
13.19 Cauruļvadu izstrādājumi 116
13.20 Vispārējās prasības 116
13.21 Visiem brīvajiem atlokiem jābūt piestiprinātiem pie fiksētajiem atlokiem Vispārīgi - Sūkņi 116
13.22 Sausā tipa sūkņi 117
13.23 Drenāžas sūknis 117
13.23 Cieto frakciju sanesumu grozs 118
13.24 Marķējumi 118
13.25 Drošības ietaises 118
13.26 Trokšņu novēršana 118
14. VISPĀRĒJĀS PĀRBAUŽU UN PIRMS-EKSPLUATĀCIJAS REGULĒŠANAS DARBU PRASĪBAS 119
14.1 Būvju testēšana un pārbaudes izmaksas 119
14.2 Pārbaužu instrumenti 119
14.3 Pārbaužu sertifikāti 119
14.4 Iekārtu hidrauliskā pārbaude 119
14.5 Iekārtu pārbaude un garantijas 120
14.6 Sūkņi 120
14.7 Kontroles /elektrosadalnes paneļi 120
14.8 Procesa kontroles un indikācijas ierīces 121
14.9 Programmējamais loģiskais kontrolieris (PLC) 121
14.10 Būvlaukuma testēšanas programmas koordinēšana 121
14.11 Kabeļu pārbaudes uzstādīšanas laikā 121
14.12 Izpildes pārbaudes 121
14.13 Pirmsekspluatācijas regulēšanas darbi un apkope 122
15. MEHĀNISKO UN ELEKTRISKO DARBU SPECIFIKĀCIJA 123
15.1 Vispārīgās prasības 123
15.2 Paredzētais kalpošanas laiks 123
15.3 Potenciāli sprādzienbīstamas vides 123
15.4 Trokšņi un trokšņu slāpēšana 123
15.5 Vibrācija 123
15.6 Mehānisko iekārtu drošība 124
15.7 Pieeja iekārtām un piemērotība tehniskajai apkopei un remontam 124
15.8 Krāsošana un iekārtu aizsardzība 124
15.9 Pārklājuma (gruntējuma) sistēmas 124
16. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS MEHĀNISMIEM 125
16.1 Iekārtu un aparatūras uzstādīšana 125
16.2 Apkalpes gājēju celiņi, platformas un atbalsta margas 125
16.3 Mehānisko iekārtu aizsargnožogojumi 125
17. SERTIFIKĀCIJA, DARBĪBAS PĀRBAUDE UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ126
17.1 Vispārēji norādījumi 126
17.2 Darbības pārbaude 126
17.3 Vispārēji norādījumi 126
17.4 Pārbaužu sertifikāti 126
17.5 Sūkņu iekārtas un plūsmas mērītāji 127
17.6 Cauruļvadi un vārsti 127
17.7 Elektrosadales un vadības paneļi 127
17.8 Vadības paneļi 128
17.9 Monitoringa un vadības sistēmas 128
17.10 Palaišana un nodošana ekspluatācijā 129
17.11 Vispārēji norādījumi 129
17.12 Vārstu un cauruļvadu līnijas pārbaudes 129
17.13 Metinājumi 129
17.14 Sūkņi 130
17.15 Krāsojums 130
17.16 Ventilācijas sistēmas 130
17.17 Trokšņu līmeņa mērījumi 130
17.18 Elektroinstalācija 130
17.19 Zemējumi 130
17.20 Vadības un automatizācijas sistēmas 130
18. ELEKTRISKĀ APRĪKOJUMA DARBĪBAS KONTORLE: “ATĻAUJA STRĀDĀT” 131
19. PIELIKUMS : STANDARTU SARAKSTS 132
19.1 Latvijas republikas Likumu, uz kuriem veiktas atsauces, saraksts 132
19.2 Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu, uz kuriem ir veiktas atsauces, saraksts: 132
19.3 Latvijas Republikas būvnormatīvu, uz kuriem ir veiktas atsauces, saraksts 132
19.4 Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standartu, uz kuriem ir veiktas atsauces, saraksts 133
19.5 Latvijas standartu, uz kuriem ir veiktas atsauces, saraksts 133
1. IEVADS
1.1 Lietotie saīsinājumi
µm Mikrometrs
A Ampēri
AC Maiņstrāva
AISI American Iron and Steel Institute – Amerikas dzelzs un tērauda institūts (angļu val.)
bar Bārs
CBR Ceļa apakšējo slāņu pretestības pakāpe
CCTV Closed circuit television - slēgta kontūra televīzija (angļu val.) CEM I, CEM II – cementu veidi
CEM
CEM II, piemēram: kompozītais portlandcements, kas sastāv no klinkera un
ģipšakmens un 2 tipu piedevām.
ø Cauruļvada ārējais diametrs
DC Līdzstrāva
DC-1, DC-2 utt. Ķīmiskās klases DCI Kaļamais ķets
DN Cauruļvada nominālais diametrs, tērauda cauruļvadu iekšējais diametrs EMC Electromagnetic compatibility – elektromagnētiskā saderība (angļu val.) EN Eiropas normatīvs
EPDM Ethylene propylene diene Monomer - etila propilēna dina monomērs (angļu val.)
g/m2 Grami uz kvadrātmetru
GRP Glassfibre reinforced plastics - ar stiklašķiedru stiprināta plastmasa (angļu val.)
HDPE Augsta blīvuma polietilēns
mm Hg Dzīvsudraba staba milimetrs, spiediena mērvienība
Hz Hercs - frekvences mērvienība
IEC Starptautiskā elektrotehniskā komisija
I/O Ievads/izvads
IP68 Drošības klase
ISO International Standards Organisation - Starptautiskā standartu organizācija (angļu val.)
kN Kiloņūtons
KSS Kanalizācijas sūkņu stacija
kW Kilovati
K9 Kaļamā ķeta klase
LAD Lauku atbalsta dienests
LBN Latvijas būvnormatīvs
LED Gaismas diodes
LVS Latvijas Valsts standarts
mA Miliampērs
m.d.f.t Minimālais sausas plēves biezums
MDPE Vidēja blīvuma polietilēns
mg/l Miligrami uz litru
min. Minimums
mV Milivolti
N Ņūtoni; elektrībā - neitrāle
N/mm2 Ņūtoni uz kvadrātmilimetru
Nm Nanometrs
PC Personālais dators
PE Polietilēns
PEHD Polytethylene high density – augsta blīvuma polietilēns
PFA Pulverised Fuel Ash - pulverizēti degvielas pelni (angļu val.)
pH Ūdeņraža jonu koncentrācija šķīdumā
PLC Programable Logic controllers - Programmējamās kontroles sistēmas (angļu val.)
PN Spiediena klase
PP Polipropilēns
PTFE Politetrafluoretilēns jeb teflons
PVC Polivinilhlorīds - termoplastisks polimērs
X.X&X Trīs fāžu un neitrālās līnijas (slēdzis)
UHF Ultra high frequency - ultra augstās frekvences (angļu val.)
UPS Nepārtrauktas elektrobarošanas sistēma
V Volti
VAS Vadības un automatizācijas sistēma
VSK Valsts sertifikātu reģistrs
VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
XLPE Ekstrudēta polietilēna aizsargizolācija
1.2 Līguma apjoms
Iepirkuma „Kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcija, Xxxxxxxx xxxx 00X, Xxxxxxx”, id.Nr.KF/PĪG/2015/03 darbu apjomā paredzēta pilnībā nokomplektētas jaunas divkameru kanalizācijas sūkņu stacijas būvniecība ar sauso daļu, kurā atrodas sūkņi, un slapjo daļu, kurā ir notekūdeņu pieņemšanas kamera, jeb rezervuārs saskaņā ar izstrādāto būvprojektu. Virs KSS sausās daļas jāparedz apkalpes pāviljons. Pēc jaunās kanalizācijas sūkņu stacijas palaišanas jādemontē esošā. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu būvniecība KSS teritorijā.
Objektam ir saņemta būvatļauja ar atzīmi, ka ir izpildīti projektēšanas nosacījumi, savukārt būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde, rakšanas darbu atļaujas saņemšana būvprojektam jāorganizē būvuzņēmējam sadarbojoties ar būvniecības procesā iesaistītajām pusēm un šiem darbiem laika grafikā japaredz nepieciešamais laiks pēc būvdarbu līguma noslēgšanas. Tāpat arī jāparedz laiks būvprojekta paredzētā darba apjoma nodošanai ekspluatācijā, jo līguma darbi tiks uzskatīti par izpildītiem tikai tad, kad būvprojektā paredzētais darba apjoms būs izbūvēts un viss objekts būs nodots ekspluatācijā.
1.3 Vispārēji norādījumi
Visi darbi jāizpilda saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas būvnormatīviem, normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem standartiem un noteikumiem. Pretendentam jāievēro minētie standarti un vadlīnijas.
Darbos iekļauta nepieciešamā darbaspēka, iekārtu un aprīkojuma nodrošināšana, nepieciešamie materiāli, lai pabeigtu visas būves, pārbaudes pirms nodošanas ekspluatācijā, nodošana ekspluatācijā, testēšana, būvlaukumu atjaunošana, darba, tehnisko un izpildrasējumu sagatavošana, darba un apkopes personāla apmācība Līgumā norādītajā periodā.
Ja Līgumā nav īpaši norādīts citādi, Uzņēmējam jāveic visi darbi un/vai jāpiegādā visas detaļas un materiāli, kas nav Līgumā īpaši pieminēti, bet ir loģiski izrietoši no Līguma, objekta pabeigšanai nepieciešami, it kā šādi darbi un/vai detaļas un materiāli būtu īpaši nosaukti Līgumā.
Turpmākajās sadaļās iekļauti tehniskie standarti un vadlīnijas, kas piemērotas kā nepieciešamo ieviešanas darbu iepirkuma dokumentācijas pamats.
Alternatīvu standartu izmantošanu, atšķirībā no noteiktajiem, drīkst veikt tikai pēc Inženiera un Pasūtītāja iepriekšējas piekrišanas un rakstiska apstiprinājuma. Atšķirības starp ieteikto alternatīvu un noteiktajiem standartiem Uzņēmējam rakstiskā formā pilnībā jāapraksta, kā arī jāpierāda, ka tiks nodrošināta tādi pati vai augstāka kvalitāte, nekā prasīts noteiktajās normās. Šis apraksts jāiesniedz Inženiera un Pasūtītājam latviešu valodā.
Vienlaicīga atsaukšanās vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvniecības normu izmantošana atsevišķa būvniecības elementa būvniecībā nav pieļaujama.
Uzņēmējs ir atbildīgs par visu nodokļu apmaksu saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu. Uzņēmējs nav atbildīgs par zemes pirkšanu.
Uzņēmējam savā grafikā jāiekļauj adekvāts laika posms darbiem, ko veiks komunālo pakalpojumu un pašvaldības iestādes. Pasūtītājs nodrošinās nepieciešamo palīdzību, lai kontaktētos ar šīm iestādēm. Uzņēmējs ir atbildīgs par visām materiālu, aprīkojuma un komunālo pakalpojumu uzņēmumu veikto darbu izmaksām. Uzņēmējam jāiepazīstas ar visiem noteikumiem, kuru ievērošanu var pieprasīt vietējās institūcijas atjaunošanas darbu laikā vai pievienošanai pie esošās sistēmas.
Gadījumā, ja konkursa dokumentos atrodamas nesaskaņas vai pretrunas, jāvadās pēc stingrākajām prasībām. Jebkuras prasības var tik samazinātas tikai ar Pasūtītāja piekrišanu.
1.4 Iesniegumu un tehnisko risinājumu izskatīšanas laiki, izmaiņu skaņojumi.
✓ Pasūtītājs un Inženieris sniedz atbildi uz jebkādiem Uzņēmēja iesniegumiem un pieprasījumiem līgumā noteiktos termiņos.
✓ Jebkuru papildus nepieciešamo tehnisko risinājumu, ko ievieš būvniecības laikā, ir jāsaskaņo ar Autoruzraugu, Inženieri un Pasūtītāju, kā arī ja nepieciešams, tas saskaņojams arī būvvaldē pirms šī risinājuma realizācijas.
✓ Uzņēmējam konstatējot neatbilstību tehniskā projekta risinājumos par to divu darba dienu laikā rakstiski ir jāinformē, Autoruzraugs, Inženieris un Pasūtītājs, jāiesniedz nepieciešamā informācija šo neatbilstību konstatācijai un jāpieprasa izstrādāt un iesniegt nepieciešamās tehniskā projekta izmaiņas, lai novērstu šīs tehniskā projekta neatbilstības.
✓ Neatbilstoša projekta risinājuma gadījumā izmaiņu tehnisko risinājumu izstrādā Autoruzraugs un saskaņo to ar Inženieri un Pasūtītāju, ja nepieciešams arī ar būvvaldi, bet jebkādu citu izmaiņu gadījumā to organizē izmaiņu ierosinātājs.
✓ Xxxxxxxxx tehniskā risinājuma saskaņošana nenozīmē automātisku darbu apjomu un izmaksu saskaņošanu no Inženiera, Autoruzrauga vai Pasūtītāja puses.
✓ Uzņēmējs saskaņo nepieciešamo papildus darbu apjomu, darba apjomu izmaiņas un izmaksas ar Inženieri, Autoruzraugu un Pasūtītāju pirms šo būvdarbu veikšanas. Jebkādi iepriekš nesaskaņoti paveiktie darbi netiks apmaksāti no Pasūtītāja puses un Uzņēmējs zaudē tiesības piestādīt par šiem veiktajiem būvdarbiem rēķinu un jebkādas pretenzijas Pasūtītājam un/vai Inženiera un/vai Projektētājam neatkarīgi no tā vai šie būvdarbi bija vajadzīgi vai nē.
1.5 Atskaites un sanāksmes
Uzņēmējam ir jāiesniedz ikmēneša un iknedēļas darbu izpildes. Ikmēneša un iknedēļas atskaišu formas jāiesniedz Pasūtītājam un Inženiera apstiprināšanai. Pēc Inženiera pieprasījuma jāsagatavo citas nepieciešamās atskaites, kā arī atskaites, kas var būt nepieciešamas saistībā ar Uzņēmēja izmantoto būvdarbu tehnoloģiju. Šajās atskaitēs jānorāda darbu izpildes vieta un darbu veids, kādus paredzēts veikt attiecīgajā laika posmā. Minētās darbu atskaites ir jāiesniedz savlaicīgi pirms attiecīgā pārskata perioda iestāšanās. Uzņēmējam obligāti ir jāpiedalās progresa sanāksmēs, kā arī jebkurās citās sanāksmēs, x.xx., iknedēļas tehniskajās sanāksmēs pēc Inženiera pieprasījuma.
Ikmēneša atskaites
Katrai ikmēneša atskaitei, kā minimums jāsatur (bet nav jāaprobežojas ar):
✓ Atskaites identifikācijas numurs, kurš viennozīmīgi identificē projektu un atskaiti, kā arī atskaites periodu. Numerāciju iepriekš saskaņot ar Inženieri un Pasūtītāju;
✓ Atskaites mēnesī izpildīto darbu un to apjomu apraksts, norādot konkrētus (skaitliskus, piemēram, m, m2, m3 u.t.t.) izpildes parametrus, kā arī jāsatur secinājumi par paveikto darbu atbilstību attiecībā pret plānoto darba apjomu;
✓ Būtiskāko, problemātisko un interesantāko būvniecības gaitu atspoguļojuma fotofiksācijas materiāli (foto-krāsainas, digitālas , fiksēts veiktā foto datums, vieta, kārtas nr.)
✓ Atskaites periodā atrisinātās problēmas un to risinājumi, kā arī iespējamā ietekme uz projekta realizāciju;
✓ Iepriekšējos periodos identificētās un atskaites periodā neatrisinātās problēmas un atskaite par to iespējamajiem risinājumiem un risinājumu meklēšanas progresu, kā arī šo problēmu iespējamā ietekme uz projekta realizāciju;
✓ Atskaites periodā identificētās problēmas darbu izpildē, pielietotie risinājumi problēmu risināšanā un problēmu iespējamā ietekme uz projekta realizāciju (termiņš, izmaksas, tehniskie paņēmieni un tehnoloģijas, darbu kvalitāte);
✓ Projekta plānotais laika grafiks ar faktisko izpildi (x.xx. izpilde % nepabeigtām laika grafika komponentēm) ar komentāriem par plānotajām darbībām, ja izpilde ir mazāka par plānoto. Nepieciešamības gadījumā arī priekšlikumi izmaiņām laika grafikā, jeb piedāvātais laika grafiks;
✓ Plānotā projekta naudas plūsma un tās atbilstība esošajai situācijai. Nepieciešamības gadījumā arī priekšlikumi izmaiņām naudas plūsmas grafikā;
✓ Iknedēļas atskaišu kopijas;
✓ Atsevišķi sagatavoti apstiprināšanai kārtējā maksājuma pieprasījuma dokumenti pilnā apjomā. (Ietverot rēķinus, darbu pieņemšanas - nodošanas aktus, izpildshēmas un citus nepieciešamos dokumentus atbilstoši uz mēneša beigām sagatavojamajai izpilddokumentācijai).
Iknedēļas atskaites
Katras iknedēļas atskaitei, kā minimums jāsatur (bet nav jāaprobežojas ar):
✓ Iepriekšējā nedēļā paveiktie darbi un atbildīgās personas;
✓ Plānotie darbi nākamajās divās nedēļās un atbildīgās personas par to veikšanu;
✓ Atskaites periodā atrisinātās problēmas un to risinājumi;
✓ Iepriekšējos periodos identificētās un līdz atskaites periodam neatrisinātās problēmas (x.xx. jebkādu resursu tūkums) un to risinājumi, atbildīgās personas;
✓ Atskaites periodā identificētās problēmas (x.xx. jebkādu resursu tūkums), to risinājumi, atbildīgās personas par problēmu risināšanu;
✓ Komentāri par darbu grafika atbilstību kopējam laika grafikam;
✓ Atskaites identifikācijas numurs, kurš viennozīmīgi identificē projektu un atskaiti, kā arī atskaites periodu. Numerāciju iepriekš saskaņot ar Inženieri un Pasūtītāju.
✓ Pēc Inženiera un/vai Pasūtītāja pieprasījuma atskaitēs projekta realizācijas laikā var tikt iekļautas papildus prasības par atskaišu formu un saturu.
✓ Atskaites un ziņojumus no Uzņēmēja puses apstiprina Līgumā nominētais projekta vadītājs.
✓ Jebkura veida atskaite jāiesniedz vismaz 3 (trīs) oriģinālos eksemplāros, ja vien Inženieris un/vai Pasūtītājs nav norādījis savādāk.
1.6 Būvprojekts
Pasūtītājs ir pievienojis būvprojektu iepirkumu dokumentācijai lai pretendenti varētu detāli iepazīties ar veicamo darbu apjomu, būvniecības vietu, plānotajiem tehniskajiem risinājumiem un nepieciešamības gadījumā uzdot nepieciešamos jautājumus un iesniegt pasūtītājam korektus piedāvājumus darbu veikšanai.
Izstrādātais būvprojekts ir pamats visu nepieciešamo atļauju darbu veikšanai saņemšanai, trašu nospraušanai un tehnisko risinājumu saprašanai, savukārt tehniskās specifikācija precizē prasības visu darbu veikšanai, materiālu izvēlei, kā arī prasības sūkņu stacijas aprīkojumam un/vai tās atsevišķiem elementiem, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem.
Iespējamo konfliktu gadījumā starp tehniskajām specifikācijām un citiem iepirkuma dokumentiem jāvadās pēc to svarīguma, kurš dots līgumā.
Gadījumā, ja kāds mazāk svarīgs dokuments nosaka stingrākas tehniskās prasības nekā augstāka svarīguma dokuments, tad priekšroka dodama stingrāko prasību izpildei.
Iepriekš dotā kārtība var tikt izmainīta atsevišķos gadījumos un tikai ar Pasūtītāja akceptu.
1.7 Inženierkomunikāciju novietojuma neatbilstība un rīcība šādā gadījumā un izmaiņas būvprojektā
Kaut arī veicot projektēšanas darbus tika veikta topogrāfiskā uzmērīšana un uznestas visas blakus esošās inženierkomunikācijas, tomēr pastāv risks, ka esošais inženierkomunikāciju novietojums neatbilst tehniskajā projektā dotajam. Šajā gadījumā būs jāveic projekta izmaiņas, kuras jāsaskaņo ar inženierkomunikāciju īpašniekiem un turētājiem, kā arī ar būvvaldi. Par šādu projekta izmaiņu sagatavošanu ir atbildīgs autoruzraugs, tomēr lai korekti konstatētu izmaiņu nepieciešamību un veiktu izmaiņas Uzņēmējam nepieciešams:
✓ Nospraust plānoto trasi dabā
✓ Pārbaudīt kanalizācijas pieslēgumu augstuma atzīmes dabā
✓ Izsaukt citu inženierkomunikāciju īpašniekus un turētājus tiem piederošo trašu faktiskās vietas konstatācijai
✓ Šaubu, šķērsojumu un satuvinājumu gadījumā atšurfēt blakus esošās inženierkomunikācijas un konstatēt to faktisko novietojumu.
✓ Ja tiek konstatēta neatbilstība projektam, tad informēt Pasūtītāju, Autoruzraugu un Inženieri un veikt šo inženierkomunikāciju faktiskā novietojuma piemērīšanu dabā. Uzmērījuma rezultāti iesniedzami Pasūtītājam, Autoruzraugam un Inženierim digitāli (dwg, Atocad 2012) formātā ar
lūgumu veikt nepieciešamās projekta izmaiņas. Uzmērījumiem jābūt būvprojektam atbilstošā koordinātu sistēmā. Zemes virsas un cauruļvadu tekņu un virsmas atzīmes – būvprojektam un Latvijas republikas likumdošanai atbilstošā augstumu sistēmā.
✓ Plānots,ka Autoruzraugs sagatavos nepieciešamās projekta izmaiņas divu nedēļu laikā pēc visas nepieciešamā informācijas saņemšanas.
Uzņēmējam laika grafikā jāparedz laika rezerve projekta izmaiņu sagatavošanai būvprojektam,kā arī nepieciešamas papildus laiks esošo inženierkomunikāciju precizēšanai un šīs izmaiņas nevar kalpot par iemeslu termiņa būvdarbu termiņa pagarinājumam.
Par atkāpi no projekta, jeb izmaiņa kuru nepieciešams atsevišķi saskaņot uzskatāma ūdnensvada vai kanalizācijas trases izmaiņa, kura lielāka par 30cm horizontālajā plāknē un 6cm vertikālajā plaknē (ja izmaiņa neskar inženierkomunikāciju šķērsojumus) Gadījumā ja atkāpes no projekta notikušas būvuzņēmēja vainas pēc, tad šo izmaiņu saskaņošanu ar visām būvniecībā iesaistītām pusēm atbildīgs ir būvuzņēmējs.
Gadījumā ja Uzņēmējs nav ievērojis šajās tehniskajās specifikācijās noteikto rīcību inženierkomunikāciju novietojuma neatbilstības gadījumā un veicis būvniecību atkāpjoties no būvprojekta, tad par šādu izmaiņu saskaņošanu ir atbildīgs Uzņēmējs un tā ir uzskatāma par Uzņēmēja vainu.
1.8 Galveno rādītāju tehniskās specifikācijas
Materiālu izvēlē noteicošās ir tehniskajā specifikācijā noteiktās prasības attiecībā pret būvprojektos noteiktajiem materiāliem.
1. Tabula
Materiāla, elementa nosaukums | Projektētie rādītāji | Piezīmes |
Pašteces kanalizācijas cauruļvadi | ||
Pašteces kanalizācijas PP (polipropilēna) cauruļvadi | Ø160 – Ø 450 mm | PP dubultsienu Caurules ar stinguma klasi SN8, uzmavu savienojumi |
Spiedkanalizācijas cauruļvadi | ||
Spiedkanalizācijas PE (polietilēna) cauruļvadi | Ø225- Ø 280 mm | SDR17 PE100-RC, PN10 |
Ūdensvada cauruļvadi | ||
Ūdensvada PE (polietilēna) cauruļvadi | Ø20 – Ø 32 mm | SDR17 PE100-RC, PN10 SDR11 PE 100-RC, PN10 pie Ø 50 un mazākiem |
Veidgabali un armatūra | ||
Plastmasas veidgabali | Skatīt Tehniskajā projektā | Veidgabali paredzēti elektrometināmi vai kontaktmetināmi. |
Aizbīdņi, pagarinātājkāti un kapes | ||
Servisa aizbīdņi ar teleskopisko pagarinātājkātu un ielas kapi Atloku aizbīdņi ar teleskopisko pagarinātājkātu un ielas kapi | Servisa aizbīdnis DCI DN25 – DCI DN50 Atloku aizbīdņi DCI DN50 – DCI DN400 | Kaļamā ķeta atloku aizbīdņi paredzēti tīram ūdenim ar temperatūru līdz + 60o C. Aizbīdņu korpusu darba spiediens ir PN 16 bar. iekšējo daļu ne mazāks par par PN10. Visas aizbīdņa iekšējās detaļas izgatavotas no pret koroziju izturīgiem materiāliem. Uz katriem 20 aizbīdņiem paredzēt vienu „ T” veida atslēgu. Kapes paredzēt ar iekšējo diametru ne mazāku par Ø140 mm. |
Aizbīdņu kātu pagarinātājkāti | Skatīt Tehniskajā projektā | teskopiski, jeb ar regulējamu augstumu atbilstoši būvprojektā noteiktajiem augstumiem. |
Kapes | Skatīt Tehniskajā projektā | kaļamā ķeta , ar iekšējo diametru ne mazāku par 140mm. |
Kanalizācijas sūkņu stacija | ||
Rūpnieciski ražota, automatizēta kanalizācijas sūkņu stacija un virszemes pāviljons | PEHD polietilēna sūkņu stacijas Ø 2300mm. Ø 3000 mm. | Tvertnes stinguma klase ne mazāk, kā SN8. Sūkņu stacijas cauruļvadiem jābūt no nerūsējošā tērauda, AISI 304 klases- samontētiem ar atlokiem. Sūknētavas vākam jābūt slēdzamam. Visām piekļūšanas un apkalpes kāpnēm un margām ir jābūt izgatavotām no nerūsējoša tērauda AISI 304. Platformas no kompozīt materiāla vai nerūsējoša tērauda AISI 304. Korpuss no PEHD materiāla. |
Dzelzsbetona grodu akas, skatakas | ||
Dzelzsbetona grodu aka, skataka | Ø1000 – 2000 mm | Aku grodiem, pamatnēm un pārsegumiem jābūt no rūpnieciski ražotiem dzelzsbetona elementiem, ar blīvgumiju grodu savienojumu vietās. Virs akas veidots ķeta vāks saskaņā ar EN 124. |
1.9 Līguma darbu veikšanai nepieciešamie resursi
Uzņēmējam visu līguma izpildes laiku jānodrošina līguma izpildei nepieciešamo resursu apjoms, kurš sevī ietver, bet neaprobežojas ar:
• Vismaz vienas, pilnībā nokompklektētas, ūdenssaimniecības sistēmu būvniecības brigādi.
Projektu vadībai, iekšējai darbu kvalitātes kontrolei un nepieciešamo ziņojumu sastādīšanai nepieciešamie atbilstošie cilvēkresursi un to tehniskais nodrošinājums.
Pasūtītājam vai Inženierim ir tiesības pieprasīt Uzņēmējam nomainīt būvniecībā iesaistītos cilvēkus, ja to kvalifikācija vai rīcība,pēc Inženiera vai Pasūtītāja ieskata, neatbilst būvniecības labai praksei.
Tāpat Pasūtītājam vai Xxxxxxxxxx ir tiesības pieprasīt Uzņēmējam nomainīt jebkuru tehnikas vienību,kura pēc viņu ieskata ir bojāta vai citādi nespēj pildīt savas funkcijas.
Uzņēmējam pēc Inženiera vai pasūtītāja pieprasījuma saņemšanas tehnika un cilvēki jānomaina pret atbilstošiem vienas nedēļas laikā.
Pasūtītājam un Inženierim ir tiesības pārliecināties par resursu pietiekamību būvniecībai apmeklējot Uzņēmēja būvobjektu, materiālu noliktavas un aptaujājot būvniecībā iesaistītos cilvēkus. Uzņēmēja un tā iesaistīto apakšuzņēmēju personālam ir pienākums atbildēt uz Pasūtītāja un Inženiera jautājumiem par darbu organizāciju un savlaicīgu darba samaksas saņemšanu.
Gadījumā ja Uzņēmējs nespēj nodrošināt pietiekamus resursus būvdarbu nodrošināšanai tas uzskatāms par līguma noteikumu pārkāpumu un Pasūtītājs iegūst tiesības sodīt Uzņēmēju atbilstoši līguma nosacījumiem.
1.10 Elektrooenerģija, strāva un spriegums.
Nominālais spriegums ir 400/230 V zemspriegums, frekvence – 50 Hz. Projekta teritorijā var gadīties sprieguma svārstības un īslaicīgi elektroapgādes pārtraukumi.
Uzņēmējs ir atbildīgs par pagaidu elektroapgādi visā darbu periodā. Uzņēmējam jāsaņem un jāmaksā par visām ar elektrodarbiem saistītajām atļaujām, jāorganizē visas ar viņa darbu saistītās elektropārbaudes, jāmaksā visas nodevas un izdevumi un jāveic visas iemaksas, kas jebkādā veidā saistītas ar aprakstīto vai rasējumos norādīto sistēmu uzstādīšanu. Viņam jāsūta visi nepieciešamie paziņojumi kompetentajām institūcijām un jāatbild par atbilstību visiem valsts rīkojumiem.
Materiāliem, aprīkojumam un instalācijām jāatbilst elektroapgādes institūciju izdotajiem noteikumiem. Uzņēmējs ir atbildīgs par atbilstību AS „Latvenergo” noteikumiem un pakalpojumu prasībām.
Lai jaunajām KSS pieslēgtu pastāvīgu ārējo elektroapgādi, Uzņēmējam jāsazinās un jāvienojas ar komunikāciju īpašniekiem par šādu darbību veikšanu.
1.11 Dati par būvlaukumu
Visa konkursa dokumentos sniegtā informācija par būvlaukumu ir tikai Uzņēmējam informācijai. Par šīs informācijas pilnību vai precizitāti nav ne mutiskas, ne rakstiskas, ne netieši norādītas garantijas, Uzņēmējam pašam jākonstatē esošie darba apstākļi darbiem.
Uzņēmējam pirms sava piedāvājuma iesniegšanas jāveic rūpīga būvlaukuma apskate un jāiepazīstas ar tā stāvokli attiecībā uz vispārējiem būvniecības apstākļiem būvlaukumā, gruntsūdens līmeni, grunts īpašībām, esošajām iekārtām un pakalpojumiem un jebkuru citu aspektu, kas varētu ietekmēt būvniecību un darbu izpildes metodes. Attiecīgi Uzņēmējam piedāvājuma cena jānosaka, balstoties uz drošu pamatojumu un visas iespējamās izmaksas jāiekļauj piedāvājuma cenā.
Uzņēmējam jāizpēta apstākļi, kas saistīti ar piekļūšanu būvlaukumam, pastāvošie šķēršļi (ja tādi ir) un iespēju robežās jākonstatē visas tās grūtības teritorijā, kas varētu ietekmēt darbu izpildi.
Tiek pieņemts, ka Uzņēmējs ir izanalizējis esošos satiksmes apstākļus un izvērtējis iespējamo vajadzību pēc pagaidu ceļiem un apvedceļiem, kā arī to ietekmi uz darbu izpildi.
Uzņēmēja cenā jābūt iekļautām visām saistītajām izmaksām.
Uzņēmēja piedāvājuma akcepts balstās uz pieņēmumu, ka Uzņēmējs ir apguvis konkursa dokumentus, izpētījis būvlaukumu saskaņā ar augstākminēto un ir spējīgs un gatavs izpildīt visus līguma punktus.
Visa esošā informācija par būvlaukuma apstākļiem, pazemi, gruntsūdens līmeni, esošajām būvlaukuma iekārtu konstrukcijām u.tml. būs pieejama izpētei pēc pieprasījuma Inženiera birojā. Šī informācija tiek piedāvāta tikai kā papildinformācija, ne Inženieris, ne Pasūtītājs nenes nekādu atbildību par šādas papildinformācijas pilnību vai interpretāciju.
Uzņēmēja atļaujas, licences un saskaņojumi
Uzņēmējs ir atbildīgs par visu LR likumdošanā noteikto atļauju, licenču un saskaņojumu saņemšanu pirms jebkuru līgumā noteikto aktivitāšu uzsākšanas saskaņā ar Būvniecības likumu un likumu Par vides aizsardzību, Pasūtītāja prasībām, normatīvajiem aktiem par reģistrācijas un licencēšanas kārtību būvniecības nozarē Latvijā. Pasūtītājam (ja viņam ir tādas iespējas), atsaucoties uz Uzņēmēja lūgumu, jāsniedz tam nepieciešamā palīdzība. Uzņēmējam jāsedz visas izmaksas un nodevas, kas saistītas ar šo atļauju, licenču un saskaņojumu saņemšanu.
Uzņēmējam savā darba plānā un programmā jānorāda izpildāmi termiņi saistību sakārtošanai ar trešajām pusēm, kas ir atbildīgas par minētajām atļaujām, licencēm un saskaņojumiem.
Uzņēmējam jāizpilda visas prasības un jāsniedz nepieciešamais atbalsts un palīdzība Pasūtītājam to atļauju saņemšanai, ko var saņemt tikai Pasūtītājs.
Uzņēmējam jāievēro visi nosacījumi, kas izvirzīti trešo pušu piešķirtajās atļaujās, x.xx. Pasūtītāja saņemtajās atļaujās izvirzītie nosacījumi.
1.12 Inženieris
Inženiera funkcijas jeb pienākumi šo darbu ietvaros ir:
✓ Veikt Būvuzrauga pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai.
✓ Veikt Inženiera pienākumus atbilstoši FIDIC procedūrām ciktāl tās nav pretrunā ar līgumā un tehniskajās specifikācijās rakstīto.
✓ Veikt pielietoto tehnisko risinājumu un to izbūves kvalitātes pārbaudi un akceptēšanu.
✓ Ziņot pasūtītājam par neatbilstošiem projekta tehniskajiem risinājumiem, kā arī nepieļaut neatbilstošu būvdarbu kvalitāti.
✓ Kontrolēt paveikto darbu apjomu un kvalitātes kontrolei būvobjektā.
✓ Xxxxxxxx darbu izskatīšanu un akceptēšanu pirms pasūtītāja akcepta.
✓ Konsultēt pasūtītāju par nepieciešamajiem tehniskajiem risinājumiem un/vai nepieciešamajām izmaiņām tehniskajā projektā un darbu apjomos ievērojot iepirkuma nosacījumus un Latvijas Republikas likumdošanas prasības.
Tādejādi Uzņēmēja pienākums ir sadarboties ar Inženieri tā pienākumu un izpildē, sniegt tam nepieciešamo informāciju un nodrošināt drošu un atbilstošus darba apstākļus pēc iespējas labāka rezultāta sasniegšanai un iepirkumā doto darbu realizācijai Pasūtītāja interesēs.
1.13 Iepirkumu veidnes un mērījumu metode:
Iepirkumu veidnēs ir apkopoti galvenie darbu apjomi no būvprojekta. Pretendentiem rūpīgi jāiepazīstas ar tehnisko projektu, tajos doto darba apjomu un nepieciešamības gadījumā jāprecizē veidnes uzdodot iepirkuma procesā Pasūtītājam jautājumus, lai iepirkuma darba apjomos būtu iekļauti visi nepieciešami darbi, materiāli un iekārtas projekta ieceru realizācijai atbilstoši tehnisko specifikāciju un būvprojekta darba apjomiem.
Gadījumos, ja kāda no nepieciešamajām pozīcijām, ko iepriekš uzņēmējs varēja pārbaudīt un paredzēt tās nepieciešamību pārbaudot iepirkuma veidnēs dotā darba apjoma atbilstību tehniskā projekta darba apjomiem, tomēr nav iekļauta iepirkumu veidnēs un uzņēmējs nav uzdevis jautājumu iepirkuma laikā, tad tiek uzskatīts, ka šī pozīcija ir iekļauta uzņēmēja piedāvājuma citās pozīcijās un atsevišķi netiek izdalīta un uzņēmējam nekāda papildus samaksa nepienākas.
Iepirkumu veidnēs un zemāk dotā definētā darbu pieņemšanas un mērīšanas kārtība uzskatāma par mērījumu metodi un tās skaidrojumu, kādā veidā tiks mērīti un pieņemti darbi atbilstoši šim iepirkumam.
Apjomu Tabulas
Apjomu tabulas (sk. diskā .xls), kas aizpildītas saskaņā ar šo prasīto informāciju, veido finanšu piedāvājumu. Aizpildītas apjomu tabulas kopā ar finanšu piedāvājumu jāiesniedz izdrukātā un parakstītā veidā, kā arī jāiesniedz to digitālā kopija uz kompaktdiska xls formātā.
Izpildītājam ir jāizceno visas tāmēs norādītās pozīcijas. Pozīcijas iekļautajām cenām jābūt punktos aprakstīto darbu pilnām vērtībām, ieskaitot visas izmaksas, kuras varētu būt nepieciešamas būvdarbu laikā darbu uzsākšanai un organizēšanai, kas aprakstītas kopā ar jebkuru pagaidu būvi un tās uzstādīšanu, kas var būt nepieciešama, kā arī vispārējiem riskiem, atbildību un pienākumiem, kas noteikti dokumentos, būvnormatīvos, standartos un likumdošanas aktos uz kuriem balstās konkursa nolikums. Tiks pieņemts, ka izcenojumi, kas ir iekļauti, bet nav nekādi ierobežoti visām izmaksām, kas attiecas uz: pieskaitāmajiem izdevumiem, darbaspēka nodokļiem, peļņu, pabalstiem būvdarbu laukuma organizēšanai, pārbaudēm, kvalitātes kontrolei, trašu nospraušanai, darbības uzsākšanai, izpildes rasējumu izstrādei, izmaksas, kas attiecas uz līgumiskajiem pienākumiem u.c., kas sastāda darbu daļu un aktivitātes, kuras iekļautas Līgumā, ir vienlīdzīgi sadalīti pa visiem vienību izcenojumiem. Ievērojot minēto, pozīcijas izcenojumā nav pieļaujama nulles vērtības norādīšana.
Visas izmaksas jāizsaka (EURO) bez Pievienotās vērtības nodokļa 21% (PVN). Finanšu piedāvājumā izdevumu pozīcijas uzrādīt, kā arī vienību izmaksas un izmaksas kopā uz visu apjomu aprēķināt, cenu norādot ar diviem cipariem aiz komata.
Apjomu tabulas ir pamatā jāaizpilda pēc pievienotā parauga, kurš ir atbilstošs 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība”. (Tabulu skatīt iepirkumu veidnēs)
Vienības cena un vispārīgie samaksas nosacījumi
Vienības cenas ir fiksētas un nav maināmas Līguma izpildes laikā. Papildus darbu vai neparedzētu darbu vērtības noteikšanai, izmantojamas Apjomu tabulās norādītās līdzvērtīgu darbu vienības izmaksas.
Šo darba apjomu izpratnē tādu izmaksu pozīciju izmaksas, kurām Apjomu tabulās Pretendents nav norādījis vienības cenu vai summu, ir ietvertas citās izmaksu pozīcijās, kurām ir norādīta vienības cena un summa.
Piedāvājuma cenā, kuru veido izmaksu pozīcijas, jābūt iekļautiem visiem plānotajiem izdevumiem par darbu, pakalpojumiem, materiāliem un iekārtām, kas nepieciešami Līguma izpildei pilnā apmērā un atbilstošā kvalitātē saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem, standartu prasībām, atbildīgo institūciju rīkojumiem, Līguma noteikumiem, Tehniskajām specifikācijām, Tehniskajiem projektiem.
Nosakot darbu un materiālu cenas Pretendentam jāņem vērā, ka samaksa ir paredzēta tikai par pilnīgi pabeigtu darbu – tīru darba apjomu, svaru, izmēriem, ekspluatācijai gatavu būvi, neņemot vērā radušos atlikumus, atgriezumus, virsmas liekumus utml.
Vienības cenās ir jāietver visas tādas tiešas un netiešas izmaksas, kādas saistītas ar Līguma noteikumu un Tehniskās specifikācijas prasību ievērošanu, piem., trašu nospraušana, pievadu precizēšana, izbūvēto darbu pārbaudes, paraugu ņemšana, ziņojumu sagatavošana, izpilddokumentācijas sagatavošana un saskaņošana, būvuzņēmēja darba telpu izveide būvlaukumā, transports, satiksmes organizācija, darbu drošība, būvvietas apsardze, ielu slaucīšana, būvvietas attīrīšana no gružiem, visa veida pagaidu darbi un palīgdarbi (piem., pagaidu gājēju ceļi, laipas, barjeras, balsti, tranšeju stiprinājumi, piebraucamie ceļi u.c.), būvdarbu vadība, darbinieku algas, nodokļi (izņemot PVN) un nodevas, atsevišķi neminētas apdrošināšanas, virsizdevumi un peļņa.
Papildus atbilstoši tehniskajam projekta tiek apmaksātas arī aku, aizbīdņu un citu fasondaļu un armatūras iebūve pēc skaita, kur katrs konkrētais elements ietver visas izmaksas kuras nepieciešamas lai tu iegādātos, piegādātu un izbūvētu.
Cauruļvadu apbērumi, pabērumi, rakšanas darbi un tranšeju aizbēršanas darbu un materiālu apjomi doti m3 pilnīgi blīvam un iestrādātam materiālam.
Savukārt seguma atjaunošanas darbi tiek mērīti m2, kur viens kvadrātmetrs ietver visas nepieciešamās sagataves kārtas ar to atbilstošu iestrādi,kā arī virsējo seguma kārtu ar iestrādi atbilstoši tehniskajam projektam un vai tehniskajām specifikācijām.
Samaksa par padarīto darbu tiks veikta pēc faktiski padarītā, uzmērītā(sagatavotas izpildshēmas) un izpilddokumentācijā fiksētā apjoma, nevis pēc Apjomu tabulā noteiktā daudzuma, ievērojot zemāk minētos nosacījumus, jeb mērījumu metodes.
• Cauruļvadu izbūve tiek dota un tiks mērīta izbūvētos metros, kur viens metrs cauruļvada ietver sevī visus nepieciešamos trašu nospraušanas darbus, kā arī tā piegādi, ieguldi un montāžu,
• Papildus atbilstoši tehniskajam projekta tiek apmaksātas arī aku, aizbīdņu un citu fasondaļu un armatūras iebūve pēc skaita, kur katrs konkrētai elements ietver visas izmaksas, kuras nepieciešamas. lai tu iegādātos, piegādātu un izbūvētu atbilstošo šo specifikāciju un būvprojektu prasībām.
Gadījumos ja Uzņēmējs ir veicis rakšanas darbus platākās vai šaurākās tranšejās nekā paredzēts, tad segumu atjaunošana jāveic pilnā apjomā visā tranšejas platumā ievērtējot, ka seguma atjaunošana jāveic 0.5m uz katru pusi no izraktās tranšejas.
Apmaksu par demontētajiem materiāliem veic pēc fakta, ko rakstiski apstiprina Inženieris ar aktu. Ja materiāls tiek demontēts vesels un tiek atrādīts Inženierim, apmaksu veic 100% apmērā, bet ja demontētais materiāls tiek bojāts, apmaksu veic 50% apmērā.
• Darbu apjomos nav iekļauti jebkādi atjaunošanas un remontu darbi, kuri varētu būt nepieciešami būvuzņēmēja neatbilstošas (nepareizas, kļūdainas, nejaušas u.t.t) vai būvdarbu organizatoriskas rīcības dēļ un kā rezultātā rodas nepieciešamība veikt šādus šādu darbus. Šādi darbi ir pilnībā jāveic pa uzņēmēja līdzekļiem un nekādi netiks apmaksāti no pasūtītāja puses.
• Uzņēmējam uz sava rēķina jāatjauno jebkādi bojājumi, ko viņa būvniecības tehnika nodarījusi būvobjektiem blakus esošajās ielās un/vai pieguļoša teritorijā. Šādi darbi ir pilnībā jāveic pa uzņēmēja līdzekļiem un nekādi netiks apmaksāti no pasūtītāja puses. Uzņēmējam jāievērtē šādu darbu risks un jāiekļauj dotajās vienības izmaksās.
Darbu izmaiņas un neparedzētie izdevumi
Līguma summa neietver neparedzētos izdevumus. Ja veicot darbus Pasūtītās kopā ar Inženieri identificē noteiktas darbu izmaiņas (variācijas) vai neparedzētos darbus, kuru rezultātā nepieciešams palielināt Līguma summu, tad šādas izmaiņas tiek veiktas ievērojot publisko iepirkumu reglamentējošo normatīvo tiesību aktu normas.
Veiktā darba izpildes apjoma vērtējums veicot darbu pieņemšanu:
Zemāk minētie % nozīmē, par kādu % no kopējā izmērītā apjoma tiks uzskatīts, ka darbi izpildīti konkrētajā darbu pieņemšanas posmā. Konkrētajā darbu pieņemšanas posmā sagatavojot darbu pieņemšanas nodošanas aktu neizpildīto darbu summas aprēķināmas un jāietur līdz visu nosacījumu faktiskajai izpildei nākošajos posmos.
Ūdensvada un kanalizācijas tīkli:
50% no cauruļvada, rakšanas un tranšejas aizbēršanas darbu apjoma, kā arī ar to saistīto elementu (aizbīdņi, hidranti, skatakas, līkumi , uzmavas u.t.t.) izbūves izmaksām. – Ja izbūvēta trase veikti cauruļvada pabērumi un apbērumi, izbūvētas nepieciešamās akas un armatūra uz cauruļvada, kā arī iesniegta cauruļvada novietpojuma un tekņu vai cauruļvada virsu atzīmju pagaidu uzmērījumu izpildshēmas.
75% no cauruļvada, rakšanas un tranšejas aizbēršanas darbu apjoma, kā arī ar to saistīto elementu izbūves izmaksām - Ja Izbūvēti maģistrālie tīkli un to pievadi konkrēto tāmju posmā un abām inženierkomunikācijām (ūdensvads un kanalizācija) ja paredzēta to abu izbūve, tranšeja aizbērta un noblīvēta līdz seguma atjaunošanas līmenim un šo tranšeju nebūs jāpārrok, nebūs jāveic rakšanas darbi blakus esošo inženierkomunikāciju izbūvei, kā arī iesniegta cauruļvada novietojuma un tekņu vai cauruļvada virsu atzīmju pagaidu uzmērījumu izpildshēmas.
90% no cauruļvada izbūves izmaksām un ar to saistīto elementu izbūves izmaksām - Veikta un izturēta ūdensvada hidrauliskā pārbaude ūdensvadam un/vai spiedvadam, vai pašteces kanalizācijas cauruļvadiem veikta TV inspekcija - Ir sagatavotas un iesniegtas cauruļvada novietojuma un tekņu vai cauruļvada virsu atzīmju pagaidu uzmērījumu izpildshēmas. Veiktas aizbērtās tranšejas grunts blīvējuma pārbaudes.
Pabeigts konkrētais ielas posms, veiktas kanalizācijas aku un ūdensvada aizbīdņu un hidrantu pārbaudes sagatavota un saskaņota pilnvērtīga izpilddokumentācija (segto darbu akti, izpildokumentācija, institūciju atzinumi) – 100%.
Segumu atjaunošana:
35% - Grants seguma apakškārta (šķembu slānis) atjaunota un noblīvēta, bet nav veiktas nepieciešamās cauruļvadu, skataku, aizbīdņu un hidrantu pārbaudes. Veiktas aizbērtās tranšejas sablīvējuma pārbaudes.
75% - Grants seguma apakškārta atjaunota konkrētajā tāmē norādītajā posmā abām inženierkomunikācijām (ūdensvads un kanalizācija), un ir veiktas nepieciešamās cauruļvadu, skataku (x.xx apbetonējums), aizbīdņu un hidrantu pārbaudes un aizbērtās tranšejas grunts blīvējuma pārbaudes.
90% - Grants segums atjaunots pilnībā un ir veiktas nepieciešamās cauruļvadu, skataku, aizbīdņu un hidrantu pārbaudes, kā arī seguma un tranšeju blīvējuma pārbaudes.
100% - Pabeigts konkrētais ielas posms, sagatavota un saskaņota pilnvērtīga izpilddokumentācija (segto darbu akti, izpildokumentācija, institūciju atzinumi)
Zālāju, bruģa asfalta atjaunošana netiks daļēji pieņemta un apmaksāta, bet tiks apmaksāta tikai pēc šo darbu 100% izpildes un visu elementu pārbaudes.
Atklāto defektu novēršana un papildus pārbaudes:
Pārbaužu rezultā atklāto defektu novēršanas izmaksas pilnībā gulstās uz Uzņēmējuu un netiks nekādi apmasātas no Pasūtītāja puses, bet Uzņēmējam ir pienākums tās veikt atbilstoši tehniskā projekta un/vai tehnisko specifikāciju prasībām lai nodrošinātu atbilstošu būvdarbu kvalitāti.
Pēc defektu novērsanas un/vai citu iemeslu pēc nepieciešamo papildus pārbaužu izmaksas netiks apmaksātas no Pasūtītāja puses, bet Uzņēmējam tās ir jāsedz atbilstošā apjomā lai Pasūtītājs un Inženieris varētu pārliecināties par to ka viss ir izbūvēts atbilstoša kvalitātē.
1.14 Klimata apstākļi
Latvijas klimatu kopumā nosaka tās ģeogrāfiskais stāvoklis Baltijas jūras tuvumā, rajonā, kur valdošās ir gaisa masas no Atlantijas okeāna.
Klimats raksturojams kā pārejas posms no jūras uz kontinentālo. Janvāra gaisa temperatūra no +8°C līdz -20°C, jūlijā robežās no +16°C līdz +30°C grādiem. Nokrišņi 600-800 mm gadā (~70% vasarā). Valdošie ir rietumu vēji.
Pastāvīga sniega sega parasti izveidojas decembra otrajā dekādē. Vidējais sniega segas biezums ziemā ir 8-10 cm, brīžiem sasniedzot 64 cm. Sniega sega parasti izzūd marta pēdējā dekādē 2.
1.15 Augstuma atzīmes un objektu izvietojuma noteikšana dabā
✓ Uzņēmējs atbildīgs par pareizu visu šī līguma ietvaros izbūvējamo Darbu objektu nospraušanu dabā, x.xx., kur tas ir nepieciešams, objektu izvietojuma dabā parametru aprēķināšanu. Uzņēmējs ir atbildīgs par izvietojuma parametru pareizības pārbaudi pirms darbu uzsākšanas.
✓ Uzņēmējam jāņem vērā, tehniskais projekts izstrādāts iepriekšējā koordināšu sistēmā. (LKS-92)
✓ Uzņēmējam pirms darbu uzsākšanas jāiesniedz prezizētās augstuma atzīmes, atbilstoši jaunajai koordināšu sistēmas, pirms tam saskaņojot ar Inženieri un Pasūtītāju.
✓ Pirms jebkādu būvdarbu uzsākšanas Uzņēmējam ir jāveic būvlaukuma vietas izpēte, lai pārbaudītu būvdarbu projektu pareizību, iepazītos ar esošajām virszemes un pazemes struktūrām, ēku robežām, cauruļvadu pieslēgumu vietām utt.
✓ Uzņēmējam ir jāsagatavo digitālā formā detalizētas izpildshēmas visiem projekta ietvaros izbūvētajiem objektiem. Pirms tiek uzsākta tranšeju aizpildīšana, ir jāveic visu izbūvēto pazemes cauruļvadu tīklu u.c. komunikāciju uzmērīšana, un jāsagatavo shēmas, norādīt visus nepieciešamos datus un mērījumus, kam ir jābūt pietiekami precīziem, lai uz to pamata būtu
iespējams sagatavot objektu izpildshēmas. Izpildshēmas sagatavojamas atbilstoši LR likumdošanai attiecībā uz katra atsevišķā būvdarbu objekta pieņemšanu un nodošanu par tā ekspluatāciju atbildīgajam valsts vai pašvaldības dienestam un šo tehnisko specifikāciju prasībām.
✓ Uzmērījumi dabā veicami saskaņā ar Latvijas republikā noteiktajā un būvprojektā noteiktā koordinātu sistēmu un spēkā esoša augstuma atzīmju sistēmā nepieciešamības gadījumā norādot korekciju pārejai uz projektādoto augstumu sistēm . Kontrolpunktiem, kas tiks izmantoti iekārtu nospraušanā ir jābūt saistītiem ar Latvija srepublikas likumdošanā noteikto un būvprojektā izmantoto koordinātu un augstumu sistēmu.
1.16 Darba laiks
Standarta darba laiks ir no 08.30 līdz 17.00 darbadienās, t.i., no pirmdienas līdz piektdienai.
Darbu veikšana ārpus noteiktā darba laika ir pieļaujama tikai ar Pasūtītāja un Inženiera atļauju. Nav atļauts veikt darbus oficiāli noteiktajās svētku dienās, izņemot gadījumos, kad tas ir iepriekš rakstiski saskaņots ar Pasūtītāju un Inženieri. Darbu veikšana nakts laikā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos un tikai Inženiera pārstāvju vai tā Inženieri klātbūtnē.
1.17 Uzņēmēja tiesības piekļūt būvlaukumam
Uzņēmējam ir tiesības piekļūt būvlaukumam iepriekš saskaņojot to ar Inženieri un Pasūtītāju.
1.18 Publicitātes prasības
Uzņēmējam jānodrošina:
• Informatīvās plāksne saskaņā ar LBN - kur noris būvdarbi.
• Pastāvīgā informatīvā plāksnīte pēc darbu pabeigšanas.
1.19 Informatīvās plāksnes (būvtāfeles)
Uzņēmējam saskaņā ar LBN prasībām jāizgatavo un jāuzstāda informatīvās plāksnes, kur tiek veikti būvdarbi, kā arī jānodrošina, ka šīs būvtafele tiek attiecīgi atjaunotas, ja kaut kādu iemeslu pēc rodas tāda vajadzība.
1.20 Uzņēmēja darba teritorija
Uzņēmējam jānodrošina un jāuztur piemērotas telpas būvlaukumā. Tāpat viņam apstiprinātajos būvlaukumos jānodrošina un jāuztur pietiekams skaits noliktavu, rezervuāru un darbnīcu adekvātai materiālu, degvielas, iekārtu un aprīkojuma uzglabāšanai. Noliktavu lielumam un konstrukcijai jābūt tādai, lai nodrošinātu adekvātu materiālu, degvielas, rezerves daļu u.c. krājumu uzglabāšanu un aizsardzību tādos daudzumos, kas garantē darba procesu nepārtrauktību, un darbnīcām, ja tādas nepieciešamas, jābūt atbilstoši aprīkotām, lai varētu veikt iekārtu un aprīkojuma remontu gan iekštelpās, gan uz būvēm.
Uzņēmējam savā piedāvājumā jāiekļauj visi izdevumi, kas varētu rasties biroja telpu vai darbnīcu vajadzībām.
Pirms darbības uzsākšanas Uzņēmējs iesniedz Inženiera saistīto īpašnieku un nomnieku vārdus un adreses. Uzņēmējam Inženieris jāinformē rakstiski par plānoto darbu uzsākšanas datumu katrā īpašnieka vai nomnieka teritorijā.
Uzņēmējam pašam jāorganizē vienošanās ar zemes īpašniekiem vai citiem Uzņēmējiem, kas strādā būvlaukumā vai tā tuvumā, par laukumu, ko tas vēlas izmantot kā piekļuves vai uzglabāšanas teritoriju savam inventāram un materiāliem un kā darba laukumu. Visas izmaksas šim nolūkam jāsedz pašam Uzņēmējam.
Par biroja telpu un noliktavu atrašanās vietu jāvienojas iepriekš ar Pasūtītāju, tās nedrīkst radīt neērtības vai traucēt iedzīvotājus.
Pēc darbu pabeigšanas Uzņēmējam jāsavāc un jāizved no Darbu izpildes vietas viss Uzņēmēja aprīkojums, liekie materiāli, atkritumi, gruži un Pagaidu darbi. Uzņēmējam jāatstāj šo Darbu izpildes vieta sakoptā un drošā stāvoklī.
1.21 Servitūti
Uzņēmējs drīkst veikt būvniecības darbus tikai būvlaukuma teritorijā vai tajās teritorijās, par kuru lietošanu var panākt vienošanos, un jādod rīkojums saviem darbiniekiem nepārkāpt minētās robežas.
Uzņēmējs ir atbildīgs par visu šķēršļu novākšanu (ceļa) servitūta teritorijā.
Uzņēmēja pienākums ir noteikt saņemtā servitūta piemērotību katrā no gadījumiem. Uzņēmējam jāierobežo būvniecības darbi servitūta teritorijā vai ielas robežās, uz kuras ir spēkā tiesības uz ceļu. Tomēr Uzņēmējs var panākt īpašu vienošanos ar zemes īpašniekiem par papildus teritoriju darbu veikšanai. Pirms jebkuru apspriesto tiesību izmantošanas uzsākšanas attiecībā uz ceļu vai izvietojumu ārpus būvlaukuma Uzņēmējam rakstiski jāinformē Inženieris par šādu vienošanos.
Uzņēmējam jāuzņemas atbildība par jebkura veida privātīpašuma bojājumu ārpus Pasūtītāja piešķirtā servitūta robežām. Pirms tiek dots Inženiera apstiprinājums gala maksājumam, Uzņēmēja pienākums ir iesniegt Pasūtītājam dokumentus no īpašniekiem, ja Uzņēmējs slēdzis blakus vienošanos vai saņēmis īpašus servitūtus, vai, ja Uzņēmēja darbības kāda iemesla dēļ veiktas ārpus Pasūtītāja saņemtā ceļu servitūta robežām.
Visi nepieciešamie servitūti un atļaujas jāsaņem pirms būvdarbu uzsākšanas. Gadījumā, ja kāda servitūta vai atļaujas saņemšana aizkavējas, Uzņēmējam darbi jāplāno tā, lai tie iekļautos teritorijās, par kurām servitūti vai atļaujas jau ir saņemti vai nav nepieciešami, līdz brīdim, kad tiks nodrošināta to saņemšana.
1.22 Darbu veikšanas projekts
Par būvdarbu galvenajiem elementiem jābūt sagatavotam būvniecības un montāžas metožu izklāstam
– darbu veikšanas projektam, atbilstoši LBN prasībām, un tas jāiesniedz Inženiera un Pasūtītājam izskatīšanai un apstiprināšanai pirms būvniecības uzsākšanas.
Darbu veikšanas projektā jāņem vērā visas prasības un ierobežojumi, kurus nosaka Līgums. Katrā metodes izklāstā jābūt secīgam konkrēto veicamo darbu un uzdevumu sarakstam, kur katram darba gaitu raksturojošam solim dots apraksts, datums, laiki un ilgums. Izklāstam jāpievieno skices, diagrammas vai cita papildu informācija, kas nepieciešama, lai gūtu skaidru izpratni par metodi un katra darba procesa soļa nozīmi.
Darbu veikšanas projektam jāietver vismaz:
✓ darba metodika;
✓ izmantojamās būvniecības iekārtas;
✓ trokšņu un vibrācijas kontrolēšanas pasākumi;
✓ darba stundas;
✓ materiālu uzglabāšanas un noliktavu ēku izvietojums;
✓ materiālu avoti;
✓ beramu materiālu un zemes pārvietošanas un glabāšanas metodes;
✓ pievadceļi;
✓ būvlaukuma organizācijas shēma;
✓ putekļu ierobežošanas pasākumi;
✓ pagaidu apgaismes līdzekļi;
✓ pagaidu darbi;
✓ atkritumu novietošanas apraksts;
✓ drošības procedūras un risku novērtējums;
✓ gājēju un vieglā transporta piekļūšana, kā arī piekļūšana avārijas gadījumā;
✓ ieteiktās demontāžas metodes;
✓ darbi, kurus skar esošās ūdens plūsmas un gruntsūdens.
1.23 Atskaite par situāciju pirms būvdarbiem, būvlaukuma pieņemšana
Pirms jebkuriem būvdarbiem Uzņēmējam jāveic būvlaukumu izvietojumu, konstrukciju, ietvju u.c. blakus struktūru, ko varētu ietekmēt būvdarbi, apsekošana. Apsekotām jābūt arī teritorijām būvlaukuma tuvumā, ko varētu ietekmēt būvdarbi. Visi esošie defekti un citas būtiskas detaļas jākonstatē, jāreģistrē un jānofotografē, jeb jāveic foto fiksācija.
Šāda atskaite iesniedzama Inženierim divos eksemplāros latviešu valodā pirms jebkādu aktivitāšu uzsākšanas būvlaukumu teritorijās. Ja defektu nav, Uzņēmējam jāiesniedz Inženiera rakstisks apstiprinājums par apsekošanu, kas veikta pirms darbu uzsākšanas būvlaukumu vietās.
Uzņēmējam jāorganizē Pasūtītāja pārstāvju un jebkuru citu atbildīgo institūciju klātbūtne apsekošanas laikā.
Visi apsekošanas laikā un/vai pēc Uzņēmēja darbiem konstatētie, bet nereģistrētie bojājumi un/vai defekti jānovērš par Uzņēmēja līdzekļiem un jānodrošina to sākotnējais vai labāks stāvoklis, kas būtu pieņemams Inženiera un īpašniekam, un/vai kontrolinstitūcijām.
1.24 Aizsardzība pret bojājumiem
Uzņēmējam jāveic visi nepieciešamie piesardzības pasākumi, lai izvairītos no patvaļīgu ceļu, zemes, īpašumu, koku un citu bojāšanas, kā arī līguma darbības laikā ātri jāatrisina jebkuras īpašnieku vai nomnieku sūdzības.
Vietās, kur jebkura būvju daļa atrodas tuvu, zem vai šķērso kāda uzņēmuma, ceļu pārvaldes institūcijas vai citas puses iekārtas vai komunikācijas, Uzņēmējam jānodrošina to aizsardzība un jāveic darbi apkārt, zem vai blakus visām iekārtām, komunikācijām tā, lai izvairītos no bojājumiem, noplūdēm vai briesmām un nodrošinātu to nepārtrauktu darbību.
Ja atklāti bojājumi vai noplūdes, Uzņēmējam nekavējoties jāinformē Inženieris un attiecīgais uzņēmums, ceļu pārvaldes institūcija vai īpašnieks un jānodrošina jebkura bojātās iekārtas vai komunikāciju remonts vai nomaiņai.
1.25 Sūdzību un pretenziju kārtība bojājumu gadījumā
Inženiera nekavējoties jāsaņem no Uzņēmēja, detalizēts visu pretenziju vai brīdinājumu izklāsts par pretenzijām, ko Uzņēmējs varētu saņemt no Pasūtītāja kā atlīdzināmos zaudējumus saskaņā ar līgumu. Inženiera savukārt jāziņo Uzņēmējam līdzīgā veidā par šādām sūdzībām un brīdinājumiem, ko var nodot Inženiera vai Pasūtītājam.
Līdzīga informācijas apmaiņa jānodrošina arī attiecībā uz visām iespējamām sūdzībām.
Uzņēmējam nekavējoties rakstiski jāinformē Inženieris par bojājumiem vai savainojumiem, kas radušies ārpus darbu izpildes.
1.26 Trokšņu līmenis
Uzņēmējam ir jānodrošina, ka tā veikto darbu rezultātā radītais troksnis nerada neērtības iedzīvotājiem, un tā līmenis nepārsniedz zemāk minētās maksimālās pieļaujamās normas. Arī būvdarbos izmantojamo iekārto radītais troksnis nedrīkst pārsniegt šeit minētās normas:
✓ Noteiktajā darba laikā: troksnis nedrīkst pārsniegt apkārtnē valdošo dabisko trokšņa līmeni ne vairāk kā par 10 dB(A), vai arī tas nedrīkst pārsniegt 65 dB(A), atkarībā no tā, kurš no abiem rādītājiem ir zemākais, ko nosaka, mērot līdzvērtīgu nepārtrauktu trokšņa līmeni.
✓ Ārpus noteiktā darba laika: 55 dB(A) – līdzvērtīgs nepārtraukts trokšņa līmenis.
✓ Nakts laikā: 40 dB(A) - līdzvērtīgs nepārtraukts trokšņa līmenis.
Iepriekšminētie trokšņa līmeņi attiecas uz nožogotajām darbu izpildes teritorijām, kā arī uz teritorijām, kas atrodas dzīvojamo ēku tuvumā. Uzņēmējam ir jānodrošina, ka tā veikto darbu rezultātā radītais troksnis nerada neērtības iedzīvotājiem, un tā līmenis nepārsniedz normatīvajos aktos maksimālās pieļaujamās normas.
1.27 Vibrācijas līmenis
Būvvietā rakšanas un rievsienu dzīšanas darbu laikā radītais vibrācijas līmenis ir pastāvīgi jākontrolē, izmantojot vibrogrāfu. Šim nolūkam būvvietā minēto darbu veikšanas laikā pastāvīgi ir jāatrodas operatoram, kam ir nepieciešamās iemaņas darbā ar minēto iekārtu. Vibrogrāfa mērījumi veicami dažādās iepriekš izvēlētās vietās atbilstoši cauruļvadu trasējumam.
Uzņēmējam līguma izpildes gaitā ir jānodrošina pastāvīga tuvumā esošo būvju un komunikāciju uzraudzība, it sevišķi, cauruļvadu caurduršanas, rakšanas, akmeņu savākšanas un sūknēšanas darbu laikā.
Darbu rezultātā radītās zemes svārstības nedrīkst pārsniegt zemāk minētās normas: 10 mm/s pie esošo būvju sienām;
5 mm/s jebkurām esošajām būvēm vai komunikācijām.
Uzņēmējam līguma izpildes gaitā ir jānodrošina pastāvīga tuvumā esošo būvju un komunikāciju uzraudzība, it sevišķi, cauruļvadu caurduršanas, rakšanas, akmeņu savākšanas un sūknēšanas darbu laikā. Darbu rezultātā radītās zemes svārstības nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos norādītās maksimālās pieļaujamās normas.
1.28 Pagaidu būves un piekļūšana
Pirms darbu uzsākšanas būvlaukumā Uzņēmējam jāiesniedz Inženiera Darbu veikšanas projekts, kurā ir rasējumi, kuros parādīta biroja telpu, darbnīcu, noliktavu, štābu, piebraukšanas ceļu un citu pagaidu konstrukciju, kas nepieciešami adekvātai un ātrai pastāvīgo darbu izpildei, piedāvātā atrašanās vieta un vispārējais izkārtojums jeb Būvlaukuma paredzamais plānojums. Uzņēmējam jāiegūst pašam sava informācija par piekļūšanu visām būvlaukuma daļām, un, ja Uzņēmējs vēlas izmantot ceļus, kas ved cauri privātīpašumiem, viņam jānokārto visas formalitātes ar īpašniekiem.
Ceļu, taku un pagalmu, ko Uzņēmējs izmanto vai šķērso līguma nolūkos, segumi ir jāuztur apmierinošā stāvoklī līguma izpildes laikā, savukārt pēc tā izpildes Uzņēmējam par saviem līdzekļiem jāatjauno ceļi, takas un pagalmi vismaz to sākotnējā stāvoklī, kas būtu pieņemams Inženiera, īpašniekiem un kontrolinstitūcijām. Uzņēmējam jākontrolē savu transportlīdzekļu kustība, lai nodrošinātu, ka ne ceļi, ne takas vai īpašumi būvju teritorijā netiek bojāti.
Visas pagaidu būves, kas nepieciešamas līgumā noteikto darbu pabeigšanai (tādas kā sastatnes, iežogojums, apgaismojums, tiltiņi, darbs, aprīkojums, materiāli un būves, kas nepieciešamas drošai, savlaicīgai un kvalitatīvai līgumsaistību izpildei) uzskatāmas par iekļautām Uzņēmēja cenā, un par tām netiks veikti papildus maksājumi.
1.29 Amatpersonu piekļūšana būvlaukumam
Pilnvarotām valdības un pašvaldību amatpersonām jābūt pastāvīgai iespējai piekļūt pie iekārtām, komunikācijām visā to izbūves vai darbības laikā, un Uzņēmējam jānodrošina adekvāta iespēja šādai piekļūšanai un apsekošanai.
1.30 Vides apsaimniekošana būvniecības laikā
1.31 Vispārīgi
Uzņēmējam jāsagatavo un jāiesniedz Inženiera apstiprināšanai Vides aizsardzības plāns būvdarbu veikšanai. Plānā cita starpā jāiekļauj aspekti, kas sniedz ierosinājumus piesārņojuma novēršanai un/vai samazināšanai:
✓ sanitārās iekārtas būvlaukuma personālam;
✓ izraktā materiāla pārpalikuma likvidēšana;
✓ no būvlaukuma novadīto ūdeņu piesārņojumam ar eļļu, piesārņoto ūdeni, būvmateriāliem un ķimikālijām;
✓ gruntsūdeņu piesārņojums, kas radies būvdarbu rezultātā;
✓ izplūdes no būvlaukuma atūdeņošanas sistēmām;
✓ troksnis;
✓ gaisa piesārņojums;
✓ būvlaukuma tīrība.
1.32 Sanitārās iekārtas
Uzņēmējam jānodrošina pietiekams skaits piemērotu tualešu un jāuztur tās pastāvīgā higiēniskā kārtībā. Tualetēm jābūt uzbūvētām tā, lai to lietošana nevarētu izraisīt antisanitārus apstākļus teritorijā. Pabeidzot darbus, sanitārās iekārtas jānovāc un laukumi jāatgriež to sākotnējā stāvoklī.
1.33 Laukumi atkritumu izvietošanai
Uzņēmējam netiks piedāvāti laukumi atkritumu izvietošanai, un viņam jāorganizē rakšanas atkritumu izvietošana uz paša rēķina, saskaņojot ar Inženieri. Neatļauta atkritumu izvietošana nav pieļaujama.
Uzņēmējam uz sava rēķina jānodrošina atbilstoša atkritumu apsaimniekošana.
1.34 Būvlaukuma tīrība
Uzņēmējs ir atbildīgs par adekvātu būvlaukuma un būvju apkopi. Materiāli un aprīkojums jānovieto, jāuzglabā un jāsakrauj tādā kārtībā, kas iespējami samazinātu vietējo aktivitāšu traucējumus un pārtraukumus.
Uzņēmējam jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu, ka transportlīdzekļi izgāž dubļus vai citus atkritumus uz ceļiem un ietvēm, un nekavējoties jāaizvāc jebkuri šādā veidā izgāzti materiāli.
1.35 Uzkopšana
1.36 Būvlaukuma attīrīšana
Attīrīšana un uzrakšana nozīmē būvlaukuma attīrīšanu no visiem kokiem, krūmiem un pārējiem augiem, saknēm u.c. traucējošiem objektiem.
Koki ir jāizceļ ar visām saknēm vai jānocērt tuvu zemes līmenim tikai tajās vietās, kur to norādījis Inženieris. Zari un lapotnes jānocērt un pilnībā jāsadedzina vai jāizvieto ārpus būvlaukuma. Derīgajam kokmateriālam jāpaliek Pasūtītāja īpašumā, tas jāsacērt piemērota garuma bluķos un rūpīgi jāuzglabā būvlaukumā saskaņā ar Pasūtītāja norādījumiem.
Esošie vai pēc koku gāšanas palikušie celmi un saknes jāizrok un jāizvieto ārpus būvlaukuma teritorijas. Palikušās bedres jāaizber ar apstiprinātu materiālu un jāsapresē līdz apkārtējās augsnes grunts blīvumam.
Labiekārtošanai piemērotais materiāls jāsakrauj kaudzēs būvlaukumā. Uzņēmējam, sekojot Inženiera norādījumiem, citi materiāli jālikvidē. Uzņēmējam jāiekrauj, jātransportē un jāizgāž visi būvgruži, kas radušies darbu izpildes laikā, atļautā pašvaldības iestāžu norādītā izgāztuvē. Uzņēmējs ir atbildīgs par visiem ar materiālu izgāšanu saistītajiem izdevumiem. Attālums līdz izgāztuvei jānosaka pašam Uzņēmējam.
1.37 Ielu tīrīšana būvdarbu laikā
Uzņēmējam jāuzkopj visi izbērtie netīrumi, grants vai citi nepiederoši materiāli, kas radušies būvdarbu rezultātā, no visām ielām un ceļiem pēc katras dienas darbu pabeigšanas. Uzkopšanā jāietver mazgāšana ar ūdeni, beršana ar suku un roku darbs, ja tas nepieciešams, lai ielu stāvoklis būtu pielīdzināms kā minimums to sākotnējā izskatā, pirms būvdarbu sākšanas.
1.38 Ceļu aprīkojums
Uzņēmējam jāuzstāda atpakaļ viss ceļu aprīkojums (ielu apgaismojums, ceļazīmes vai luksofori), kas tika noņemts darbu laikā.
Ceļu aprīkojums jāuzstāda sākotnējā vietā, tiklīdz tas iespējams pēc cauruļu likšanas pabeigšanas konkrētajā vietā, un aprīkojuma kvalitātei jābūt vismaz līdzvērtīgai tā kvalitātei pirms noņemšanas.
1.39 Pēdējā uzkopšana
Pēc viena būvju posma pabeigšanas un testēšanas, kad Pasūtītājs ir saņēmis Izpildes apstiprinājuma kopiju ir jāaizvāc visi gruveši un liekie materiāli (x.xx. visas pagaidu konstrukcijas, būvniecības zīmes, instrumenti, sastatnes, materiāli, izejvielas un būvniecības mašīnas vai aprīkojums, ko Uzņēmējs vai kāds no viņa Apakšuzņēmējiem izmantojuši darbu veikšanai) no būvlaukuma un tā apkārtnes. Uzņēmējam jāuzkopj izmantotās būves un jāatstāj būvlaukums labā kārtībā.
1.40 Pasūtītāja uzkopšanas tiesības
Ja Uzņēmējs atsakās vai ignorē prasību veikt vai nekvalitatīvi veic būvgružu, atkritumu un pagaidu konstrukciju aizvākšanu vai bruģēto teritoriju un gājēju ietvju tīrīšanu, kā noteikts šajās prasībās, Pasūtītājs sūta rakstisku prasību uzņēmējam uz norādīto kontaktinformāciju, ar norādītu izpildes termiņu, līdz kuram sakopšanas darbi jāveic. Ja norādītājā termiņā darbi nav veikti Pasūtītājs var aizvākt un izgāzt minētos būvgružus, atkritumus un pagaidu būves, sakopt bruģētās teritorijas vai gājēju ietves un atskaitīt attiecīgās izmaksas no summas, kas pienāktos Uzņēmējam saskaņā ar šo Līgumu.
1.41 Esošās komunikācijas
Uzņēmējam jākonsultējas ar visām atbildīgajām institūcijām pirms rakšanas darbu uzsākšanas un jānoskaidro precīza esošo komunikāciju atrašanās vieta, kas var ietekmēt vai ko var ietekmēt būvdarbi.
Uzņēmējam jāuzstāda tādi noteikumi, kādus var izvirzīt institūcijas, kas saistītas ar ūdens maģistrāļu, kanalizāciju, telefona kabeļu, elektrības vadu vai citu būvlaukumā esošo komunikāciju uzturēšanu un aizsardzību, visus komunikāciju bojājumus novēršot par saviem līdzekļiem.
Ja nepieciešams, žogi, sienas un citas ierobežojošas konstrukcijas, kur tādas ir, uz laiku jādemontē, lai nodrošinātu piekļūšanu būvlaukumam. Tās jāuzstāda atpakaļ sākotnējā stāvoklī, kas būtu pieņemams Inženiera.
Gadījumā, ja Uzņēmēja vainas dēļ tiek bojātas ūdens, kanalizācijas, elektrības, gāzes, interneta vai telefona u.c. instalācijas (neatkarīgi no to marķējuma), Uzņēmējam nekavējoties jāinformē attiecīgā institūcija, nosūtot paziņojuma kopiju Inženiera.
Jebkuri Uzņēmēja izraisīti bojājumi esošajās komunikācijās jāsalabo līdz sākotnējam vai labākam stāvoklim uz paša Uzņēmēja rēķina.
Ja nepieciešams, Uzņēmējam uz sava rēķina jāveic izpētes rakšanas darbi, lai apstiprinātu vai noteiktu esošo komunikāciju tipus, izmērus un atrašanās vietas.
Jāizrok piemērota lieluma bedres. Uzņēmējam jānodrošina esošo komunikāciju pieejamība, drošības pasākumi un jebkuru citu attiecīgo institūciju izvirzīto prasību izpilde.
1.42 Izpilde un kvalifikācija
Uzņēmēja rīcībā jābūt augsti kvalificētiem un pieredzējušiem topogrāfiem, ko apstiprinājis Inženieris izpētes darbu veikšanai un plānošanai, kā noteikts līgumā.
Uzņēmēja izmantotajiem mērīšanas instrumentiem jābūt moderniem un piemērotiem veicamajam darbam, un tie jāuztur pirmšķirīgā stāvoklī. Jāsaņem instrumentu un/vai aprīkojuma izmantošanas atļauja no Inženiera.
Uzņēmējiem jāiesniedz visu izpētes darbos izmantoto instrumentu kalibrācijas sertifikāti, ko izdevušas kompetentas institūcijas. Turpmāka instrumentu kalibrācija jāveic ik pēc gada, ja nav noteikts citādi.
Visi būvlaukuma žurnāli, aprēķini, kartes u.c., kas attiecas uz augstākminētajām izpētēm, jānodod Inženiera tūlīt pēc izpētes darbu pabeigšanas. Uzņēmējam jānodrošina nepieciešamie materiāli, kvalificētais un nekvalificētais darbaspēks, lai Inženieris varētu pārbaudīt konstrukcijas.
Uzņēmējam jādokumentē darbu progress ar fotogrāfiju palīdzību.
1.43 Drošības un aizsardzības prasības
1.43.1. Vispārīgi
Uzņēmējs ir atbildīgs par visu drošības pasākumu veikšanu un pastāvīgu aizsardzību pret zādzībām un vandālismu visās būvēs, sākot ar darbu uzsākšanas brīdi līdz to pabeigšanai un pieņemšanai.
1.43.2. Drošība un drošības aprīkojums
Visam aprīkojumam un sistēmām jāatbilst atzītiem starptautiskajiem un vietējiem drošības standartiem un ar likumu noteiktajiem veselības un drošības noteikumiem un prasībām.
Visām kustīgajām daļām jānodrošina adekvāts aizsargmehānisms, lai novērstu personāla netīšu vai neatļautu saskari ar tām. Aizsargmehānismiem jābūt atbalstītiem tā, lai novērstu vibrāciju un kustošo daļu iedarbību, kā arī jābūt noņemamiem.
Drošības aprīkojums jāpiegādā dezinfekcijas vietā. Aprīkojumā jāiekļauj (bet ne ierobežojoši) sekojošais:
✓ sejas maskas;
✓ cimdi;
✓ aizsargvirsvalki;
✓ elpošanas aparāts;
✓ mazgāšanas iekārtas, x.xx. acu mazgāšanai;
✓ cits dažāda veida darbiem nepieciešamais aizsargapģērbs un aprīkojums.
Visam aprīkojumam jābūt pilnībā piemērotam izmantošanai darbā ar piedāvātajām ķīmiskajām vielām un to šķīdumiem. Apģērba daļām jābūt pieejamām dažādos izmēros.
Ķīmisko vielu uzglabāšanas telpā jāuzstāda avārijas gadījuma duša un neatliekamās palīdzības kaste izmantošanai, ja notiek negadījums, strādājot ar reaģentiem.
1.44 Atvērtie rakšanas darbi
Visu atvērto rakšanas darbu aizsardzība jānodrošina ar atbilstošu pagaidu nožogojumu, brīdinājuma zīmēm, konusiem un signālugunīm, lai novērstu negadījumus ar cilvēkiem un mantas bojājumus. Visām zīmēm jābūt ar uzrakstiem latviešu valodā un jāatbilst vietējo institūciju un normatīvo aktu noteikumiem.
Uzņēmējam jāveic piesardzības pasākumi, lai novērstu cilvēku traumas atvērtu tranšeju dēļ. Visām tranšejām, izraktajam materiālam, aprīkojumam un citiem šķēršļiem, kas varētu būt bīstami cilvēkiem, jābūt labi apgaismotiem laika posmā no pusstundas pirms saulrieta līdz pusstundai pēc saullēkta, kā arī citos sliktas redzamības apstākļos. Lampu skaitam un novietojumam jābūt tādam, lai būvju apjoms un izvietojums būtu skaidri redzams.
1.45 Ugunsdrošība
Uzņēmējam jāveic visi nepieciešamie piesardzības pasākumi, lai novērstu ugunsgrēka iespējamību blakus darbiem, ēkām u.c., un jānodrošina adekvātas iekārtas ugunsgrēka dzēšanai, ja tāds izceltos. Būvlaukumā nav pieļaujama atkritumu vai būvgružu dedzināšana.
Ja uguns vai eksplozijas risku darbu tuvumā rada degvielas tvertņu vai līdzīgu bīstamu iekārtu vai ierīču novietojums, Uzņēmējam nekavējoties jābrīdina vietējās institūcijas un Inženieris par šādu risku. Uzņēmējam jāveic visi drošības pasākumi un jāizpilda visi vietējo institūciju un Inženiera izdotie rīkojumi, lai novērstu uguns vai eksplozijas izcelšanos.
Uzņēmēja pastāvīgā rīcībā jābūt speciāli apmācītam personālam un attiecīgam aprīkojumam, lai dzēstu ugunsgrēku neatkarīgi no tā izcelšanās cēloņa.
1.46 Pirmā medicīniskā palīdzība
Uzņēmējam jānodrošina un jāuztur darba kārtībā viss aprīkojums, kas nepieciešams neatliekamās palīdzības sniegšanai negadījumos vai citās avārijas situācijās. Šis aprīkojums jātur gatavībā būvlaukumā un citās vietās, kur regulāri strādā Uzņēmēja personāls. Šīm vietām jābūt apzīmētām ar speciālajām atpazīšanas zīmēm. Uzņēmējam jānodrošina, ka katrā šādā vietā ir pieejams cilvēks ar attiecīgām zināšanām par vienkāršāko pirmās palīdzības procedūru un kas spētu sniegt palīdzību ievainojuma gadījumā.
Pirms darbu uzsākšanas Uzņēmējam jāiesniedz Inženiera pirmās palīdzības sniegšanā apmācīto darbinieku saraksts.
1.47 Avārijas gadījuma pasākumi
Uzņēmējam jāorganizē visas formalitātes, lai ātri izsauktu darbaspēku ārpus darba laika, ja tas nepieciešams ar būvēm saistītu avārijas pasākumu veikšanai. Inženiera rīcībā pastāvīgi jābūt to Uzņēmēja darbinieku sarakstam ar adresēm un tālruņu numuriem, kas ir attiecīgajā brīdī atbildīgi par avārijas darbu organizēšanu.
Uzņēmējam jāiepazīstas pašam un jāiepazīstina savi darbinieki ar attiecīgo vietējo kārtību, kas ir spēkā avārijas gadījumos.
1.48 Avārijas dienestu piekļūšana
Uzņēmējam jāinformē ugunsdrošības, medicīnas un policijas dienesti pirms ielas vai kāda tās posma slēgšanas, un jebkuram šādam pasākumam jāsaņem Pasūtītāja apstiprinājums. Ugunsdrošības,
medicīnas un policijas dienesti jāinformē, kad ielas atkal ir atvērtas avārijas dienestu transportam. Būvdarbos izmantotajai metodei iespēju robežās jāsamazina ugunsdrošības un policijas dienestu piebraukšanas kavēšana, un šādu piebraukšanu nekādā gadījumā nedrīkst atturēt.
Uzņēmējam jāatstāj savs nakts kontakttālruņa numurs tajā policijas iecirknī, kura teritorijā notiek būvdarbi.
1.49 Materiāli un aprīkojums, apstiprinājumi un aizstāšana
1.50 Aizstāšana
Visiem pastāvīgo būvju vajadzībām izmantotajiem materiāliem un iekārtām jābūt jauniem.
Pirms materiālu pasūtīšanas un iepirkšanas, Uzņēmējam jāiesniedz Inženiera un Pasūtītājam forma par materiālu apstiprināšanu.
Inženiera ir tiesības noraidīt kāda piegādātāja piedāvātos materiālus, ja tā piegādes nosacījumi jeb piegādes veids var ietekmēt materiālu kvalitāti un mazināt to vērtību līdz pašizmaksai vai arī jebkurā citā veidā negatīvi ietekmēt materiālu vērtību, piemēram, piedāvājot neatbilstošus kompensācijas nosacījumus gadījumos, ja tiek konstatēts, ka piegādātie materiāli ir ar defektiem un tie ir jāaizvieto.
Tikai tie produkti, kas pēc Uzņēmēja pieprasījuma jau sākotnēji norādīti un/vai apstiprināti kā aizstājēji, var tikt izmantoti darbos. Prasības pēc aizstāšanas apstiprināšana vienmēr nozīmē, ka apstiprinājums dots ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi līguma noteikumi un zemāk izklāstītās prasības.
✓ Visiem materiāliem vai detaļām, kas tiek iesniegti apstiprināšanai, jābūt līdzvērtīgiem – saskaņā ar Inženiera vērtējumu – norādītajiem materiāliem vai detaļām. Tiem jābūt pastāvīgi pieejamiem pietiekamā daudzumā un kvalitātē, lai neaizkavētu darbus, pārbaudes vai testēšanu; tiem jābūt pieejamiem adekvātā krāsu, tekstūru, lielumu, kalibru, tipu un apdaru diapazonā, kas līdzvērtīgs norādītajiem materiāliem vai detaļām; tiem jāatbilst norādītajiem materiāliem vai detaļām pēc stipruma, izturības, efektivitātes, derīguma un savietojamības ar esošajām sistēmām, apkopes vienkāršības un izmaksām, kā arī piemērotiem projektam; to izmantošana nedrīkst uzlikt papildus darbu vai nozīmēt izmaiņas jebkura cita Uzņēmēja darbā bez šī Uzņēmēja rakstiskas piekrišanas.
✓ Prasība pēc jebkuras aizstāšanas jāpapildina ar visu informāciju, kas Inženiera nepieciešama vērtējuma sagatavošanai, x.xx. ar ražotāja firmas zīmi, modeļu numuriem, detaļas aprakstu vai specifikāciju, realizācijas datiem, testēšanas atskaitēm, dizainu, aprēķiniem, paraugiem, izmantošanas vēsturi un citiem piederīgiem datiem.
✓ Papildus Uzņēmējam jāizskata un jāiesniedz Inženiera izskatīšanai visi rasējumi, ko ietekmē prasība pēc aizstāšanas.
✓ Visām prasībām pēc materiālu aizstāšanas vai citām izmaiņām līguma noteikumos klāt jāpievieno detalizēts saraksts ar pārējiem elementiem, ko ietekmē minētā aizstāšana vai izmaiņas. Ja tas netiek izpildīts, Inženiera ir tiesības anulēt jebkuru aizstāšanas vai izmaiņu apstiprinājumu, likt atcelt izdarīto darbu un aizstāt to ar tādu, kas atbilst līguma noteikumiem, visu minēto veicot uz Uzņēmēja rēķina vai veicot aprēķinus un piestādot rēķinu Uzņēmējam par visām ar aizvietošanu saistītajām papildus izmaksām.
✓
✓ Uzņēmējam nav tiesību izvirzīt pretenzijas attiecībā uz termiņa pagarinājumu vai bojājumiem, ko radījis Inženiera patērētais laiks, izskatot Uzņēmēja pieteikumu uz aizvietošanu, vai kas radušies, Inženiera noraidot Uzņēmēja ierosināto aizvietošanu. Uzņēmējs ir atbildīgs par visiem kavējumiem, kas saistīti ar viņa iesniegtā aizvietošanas pieteikuma izskatīšanu, un viņam jāorganizē visi pasākumi iekavētā laika atgūšanai.
✓ Jebkuras ierosinātās aizstāšanas akcepts nekādā veidā neatbrīvo Uzņēmēju no jebkuru līguma dokumentu noteikumu ievērošanas.
1.51 Aprīkojuma un materiālu uzglabāšana un aizsardzība
Materiālu un aprīkojuma uzglabāšanas periodi būvlaukumā iespēju robežās jāsamazina, plānojot piegādes saskaņā ar būvdarbu grafiku.
Aprīkojums un materiāli jāuzglabā saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Visas ar materiālu un aprīkojuma uzglabāšanu un aizsardzību saistītās izmaksas ir uzskatāmas par iekļautām līgumā, tāpēc netiks veikti nekādi papildus maksājumi. Materiālus nedrīkst nogādāt būvlaukumā, pirms izpildīti sekojoši nosacījumi:
✓ Inženiera ir iesniegtas ražotāja instrukcijas uzglabāšanai;
✓ Inženieris ir noteicis un apstiprinājis teritoriju, kurā materiāli tiks uzglabāti.
1.52 Aprīkojuma un būvju uzstādīšana un testēšana
1.53 Vispārīgi
Uzņēmēja rīcībā būvlaukumā jābūt pietiekamam skaitam kvalificētu darba vadītāju, speciālistu, operatoru un citu darbinieku, piemērotam aprīkojumam, darbarīkiem un instrumentiem projekta realizēšanai.
Uzņēmējs ir atbildīgs par trases/objekta nospraušanu, izkārtošanu un piemērošanu konkrētajiem apstākļiem. Trases nospraušana jāveic pieredzējušiem profesionāliem topogrāfiem.
Kopā ar darba rasējumiem jāsaņem pilns ražotāja uzstādīšanas instrukciju komplekts, x.xx. atļautās pielaides.
Viss aprīkojums jāuzstāda saskaņā ar apstiprinātiem rasējumiem, x.xx. ražotāja specifikācijām un rasējumiem, un saskaņā ar noteiktajām pielaidēm.
Pielietojamās testēšanas metodes un kārtība jāiesniedz Inženiera apstiprināšanai pirms testēšanas uzsākšanas.
1.54 Bojājumi testēšanas laikā un apmācības periodos
Apmācības un testēšanas laikā par aprīkojumu un visām instalācijām atbild Uzņēmējs. Par iespējamiem aprīkojuma un materiālu, darbarīku un instrumentu bojājumiem atbildīgs ir Uzņēmējs.
1.55 Ražotāja speciālistu pakalpojumi
Ražotāja speciālistu pakalpojumu izmaksas būvniecības laikā un defektu paziņošanas periodā sedz Uzņēmējs.
1.56 Aprīkojuma, materiālu u.c. marķēšana un informatīvās zīmes.
Materiālu, vadības pulšu, plākšņu, kabeļu u.c. marķējumam un iekārtu un materiālu informatīvajām zīmēm jābūt latviešu valodā saskaņā ar vietējām prasībām un standartiem ja vien nav vienošanās par pretējo ar Pasūtītāju un Inženieri.
Katrai aprīkojuma daļai jābūt aprīkotai ar oriģinālo ražotāja plāksnīti, kurā norādīti galvenie tehniskie un ražotāja identifikācijas dati.
Katram uzstādītajam motoram un instrumentam jābūt savam novietojuma numuram attiecībā pret atrašanās vietu (būves numuru) iekārtās. Numuriem jābūt uzrakstītiem uz visa aprīkojuma un izmantotiem identifikācijai uz visiem rasējumiem, rokasgrāmatām un dokumentiem.
Plūsmu virziena norādīšanai cauruļvadi jāapzīmē ar tekstu un virziena bultiņām. Katram aizbīdnim jādod identifikācijas numurs, kas jāuzraksta uz nerūsējoša tērauda identifikācijas plāksnītes un jāpiestiprina pie katra aizbīdņa. Rasējumos jānorāda katra aizbīdņa atrašanās vieta cauruļvadu sistēmā, norādot katra aizbīdņa identifikācijas numuru un aprakstot katra funkciju.
Uz katra aizbīdņa skaidri jāatzīmē iespējamais aizbīdņa novietojums un tā atvēršanas veids (on, off, cits).
Ja nav noteikts citādi, jāiesniedz rasējums, kurā norādīts drošības zīmju izvietojums un funkcija visā būves teritorijā. Visām zīmēm jābūt no plastmasas vai metāla ar iegravētu tekstu vai simboliem. Fona krāsai jābūt gaišai, savukārt tekstam/simboliem – tumšiem un skaidri salasāmiem. Iekārtu un materiālu informatīvajām zīmēm jābūt noturīgi piestiprinātām. Pielīmētas vai pašlīmējošas zīmes vai marķējumi netiks akceptēti.
1.57 Pieslēgums pie esošajiem cauruļvadiem
Uzņēmējam jāizbūvē pieslēgumi pie esošajiem cauruļvadiem. Jauno cauruļvadu pieslēgums pie esošajiem cauruļvadiem netiek veikts, kamēr nav pabeigtas visas nepieciešamās jauno cauruļvadu apskates un testi un noskaidrots, ka tie pilnībā atbilst līguma prasībām.
Uzņēmējam jāiesniedz Inženiera plāns, kurā izklāstīti priekšlikumi pieslēgumu izbūvei pie esošajiem cauruļvadiem, parādīti paredzamie darbu apjomi un specifikācija, atzīmēts, vai nepieciešamās savienojuma detaļas piegādātas, tas jāiesniedz pirms šāda pieslēguma izbūves.
Uzņēmējam būvdarbi jāplāno tā, lai samazinātu esošo iekārtu darbības traucējumus. Tas nozīmē, ka Uzņēmējam, iespējams, būs jāstrādā arī ārpus parastā darba laika, par to nepiestādot papildus rēķinu Pasūtītājam.
Pieslēgumu pie esošajiem cauruļvadiem drīkst veikt tikai Pasūtītāja pārstāvju klātbūtnē, ja vien nav saņemta cita veida rakstiska atļauja.
1.58 Esošo komunikāciju uzturēšana
Gadījumos, kad Uzņēmējs būvdarbu laikā izraisa ilglaicīgus komunikāciju darbības traucējumus, viņam jānodrošina pagaidu risinājumi, lai garantētu komunikāciju darbības nepārtrauktību. Visi pagaidu risinājumi jāizbūvē saskaņā ar attiecīgajiem standartiem un noteikumiem. Par pieņemamu pārtraukumu ilgumu jāvienojas ar Inženieri un Pasūtītāju.
1.59 Piekļūšanas pie īpašumiem un iekārtām traucēšana
Ja paredzams, ka piekļūšana pie kāda īpašuma būs apgrūtināta, Uzņēmējam pirms tam jānodrošina alternatīvi pasākumi. Uzņēmējam pirms jebkādas šāda piekļuves apgrūtinājuma rakstveidā jāinformē Inženieris un attiecīgās vietas iedzīvotāji un jāapliecina Inženiera, ka par alternatīvajiem pasākumiem ir panākta vienošanās.
Uzņēmējs nedrīkst aizšķērsot piekļuvi skatakām vai citām komunikācijām ārpus parastā darba laika.
1.60 Būvdarbu žurnāls
Uzņēmējam jāaizpilda būvdarbu žurnāls saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem un Inženiera pieņemamā kārtībā. Žurnāls jāaizpilda katru dienu, lappusēm jābūt numurētām. Katru dienu Uzņēmējam un Inženiera vai tā pārstāvim jāparaksta žurnāls, ja nav noteikts citādi. Lappušu kopiju izplatīšanai jānotiek saskaņā ar Inženiera norādījumiem.
Būvdarbu žurnālā jāiekļauj, bet ne ierobežojoši, sekojoša informācija:
✓ vispārīgi būvlaukuma dati (Pasūtītājs, Uzņēmējs, vieta);
✓ laika apstākļi, x.xx. gaisa temperatūra, kas mērīta vismaz 3 reizes maiņas laikā;
✓ darba laiks un maiņas;
✓ Uzņēmēja personāla skaits vienas maiņas laikā;
✓ attiecīgajā dienā darbam izmantotais aprīkojums;
✓ galvenās darbības dienas laikā;
✓ svarīgākie materiāli un/vai aprīkojums nākamajam laika periodam;
✓ Inženiera un Uzņēmēja komentāri, piezīmes un ieteikumi.
1.61 Izpilddokumentācija
Uzņēmējam ir jāiesniedz Pasūtītājam objekta izpilddokumentācija, ko iepriekš ir pārbaudījis un apstiprinājis Inženieris. Objekta izpilddokumentācijā jābūt iekļautiem sekojošiem dokumentiem:
✓ Atzinumi no Pasūtītāja un pārejām iesaistītajām iestādēm un uzņēmumiem par objekta gatavību nodošanai ekspluatācijā. Atzinumiem jābūt saskaņotiem.
✓ Iznesto ģeodēzisko reperu akti;
✓ Trases nospraudumu akti;
✓ Saskaņotas izpildshēmas digitālā DWG formātā Latvijas Republikā un būvprojektā noteiktajā koordinātu un augstumu sistēmā.
✓ komunikāciju piesaistes veids saskaņojams ar Pasūtītāju;
✓ komunikācijas jāatspoguļo kopsavilkuma tabulās, kurās tiek norādīti izbūvētie cauruļvadi pa diametriem, armatūras un aku skaits. Kopsavilkumu tabulu veids saskaņojams ar Pasūtītāju.
✓ Ražotāju sertifikāti, kas apliecina izmantoto materiālu un aprīkojuma atbilstību specifikācijas prasībām;
✓ Spiediena, CCTV, dezinfekcijas, grunts sablīvēšanas testi un visu citu veikto testu rezultātiem, kas apliecina, ka objekta izbūve ir veikta atbilstoši prasībām;
✓ Segto darbu aktiem;
✓ Jebkurai citai informācijai, ko pieprasa Pasūtītājs;
Uzņēmējam jāiesniedz Inženierim šāds izpilddokumentācijas komplekts(ja vien puses nevienojas par mazāku dokumentu apjomu):
✓ 5 oriģināli papīra formātā ( pa vienam oriģinālam – Būvvaldei, Inženiera, Uzņēmējam un divi oriģināli - Pasūtītājam,), ar vāka marķējumu „oriģināls”;
✓ 2 kopijas elektroniskā formātā - CD, AutoCad faila formātā (2012. gada versijā).
Pēc vienošanās ar Inženieri, Uzņēmējs var iesniegt Izpilddokumentāciju kādā citā elektroniskā formātā, ja Uzņēmējs nodrošina Pasūtītājam bezmaksas programmatūru ar kuru iespējams nolasīt, rediģēt, saglabāt un drukāt rasējumus.
Visai Izpilddokumentācijai, kuru Uzņēmējs iesniedz Inženiera, jāatbilst Līguma nosacījumu prasībām un attiecīgajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
1.62 Maksājumi un izpildshēmas
Tikai par izpildītiem darbiem var tikt pieprasīti kārtējie maksājumi atbilstoši darbu izpildes līgumam. Par izpildītiem darbiem uzskatāmi tikai tādi darbi, kuri ir kvalitatīvi pabeigti un par kuriem ir sastādīta kvalitatīvas un atbilstošas izpildshēmas šo tehnisko specifikāciju izpratnē.
Izpildītos darbu apjomus pārbauda un apstiprina Inženieris un Pasūtītājs.
Uzņēmējam ir jāsagatavo kvalitatīvas objekta izpildshēmas, attēlojot izbūvētos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, KSS un aprīkojumu norādot citu komunikāciju šķērsojumus ar augstuma atzīmēm, visas attiecīgās augstuma atzīmes, noslēgarmatūru. Lai nodrošinātu kvalitatīvu objekta izpildshēmu sagatavošanu tās jāuzsāk gatavot pirms iebūvēto cauruļvadu tranšeju aizbēršanas.
Izpildshēmas sagatavojamas, izmantojot AutoCad 2012. Izpildshēmas sagatavojamas, par pamatu izmantojot līgumā iekļauto projektu, veicot tajā izmaiņas un papildinājumus atbilstoši faktiski veiktajiem būvdarbiem. Izpildshēmu sagatavošanas standartiem ir jābūt pilnībā atbilstošiem līguma projekta rasējumiem.
Saskaņā ar LR likumdošanu, visām izpildshēmām ir jābūt saskaņotām ar attiecīgajiem atbildīgajiem valsts un pašvaldības dienestiem un iestādēm, un tās jāiesniedz Pasūtītājam.
Sīkāka kārtība aprakstīta arī Iepirkumu veidnes aprakstā.
1.63 Xxxxxxxxx, izmēģināšana un garantijas periods
Uzņēmējam ir jāveic Pārbaudes pirms Darbu pieņemšanas, par to rakstiski paziņojot Inženiera un Pasūtītājam ne vēlāk kā 21 dienu pirms datuma, kad Uzņēmējs plāno veikt pārbaudi pirms Darbu pieņemšanas tās tehnoloģija saskaņojama ar Inženieri un Pasūtītāju.
Ja Darbi vai Posms neiztur Pārbaudes pirms Darbu pieņemšanas, ir jāveic atkārtotas Pārbaudes pirms Darbu pieņemšanas saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem.
1.64 Pārbaudes kopumā
Vairākos Tehnisko specifikāciju punktos norādīti pārbaužu veidi, kas Uzņēmējam jāveic būvju kvalitātes kontrolei, kā arī biežums, kādā jāveic katrs pārbaudes veids. Uzņēmējam jāņem vērā, ka attiecīgajos punktos noteiktais pārbaužu biežums dots tikai kā vispārīga norāde. Atkarībā no līguma nosacījumiem Inženieris ir tiesīgs variēt pārbaužu biežumu, ja tas nepieciešams adekvātai būvju kvalitātes kontrolei.
Uzņēmējam jāsaņem rūpniecības materiālu un aprīkojuma pārbaužu sertifikāti un jānosūta divas kopijas (ja tās ir citā valodā, tad jāpievieno arī apliecināts tulkojums latviešu valodā) Inženiera. Šādiem sertifikātiem jāapliecina, ka minētie materiāli un aprīkojums ir pārbaudīti saskaņā ar līguma noteikumiem un spēkā esošajiem standartiem un noteikumiem. Sertifikātiem jāpievieno visu veikto pārbaužu rezultāti. Uzņēmējam jānodrošina adekvāts būvlaukumā piegādāto materiālu un aprīkojuma, un attiecīgo sertifikātu savstarpējā atbilstība.
1.65 Pārbaudes pirms Darbu pieņemšanas
Visas civilās, mehāniskās, elektriskās un kontroles daļas un darbības ir pabeigtas, sausi pārbaudītas, atzītas par līguma nosacījumiem atbilstošām un Inženiera akceptētas. Defektu novēršana jāveic saskaņā ar Inženiera lēmumu pirms darbības izmēģinājuma perioda vai tā laikā.
1.66 Pārbaudes darbu pieņemšanas-nodošanas laikā
Visas civilās, mehāniskās, elektriskās un kontroles daļas tiks „slapji” testētas, atzītas par līguma nosacījumiem atbilstošām un Inženiera akceptētas. Defektu novēršana jāveic saskaņā ar Inženiera lēmumu pirms darbības izmēģinājuma perioda vai tā laikā.
1.67 Defektu paziņošanas periods
Defektu paziņošanas periods ir saskaņā ar noslēgto līgumu.
Ja rezultāti neatbilst Pasūtītāja prasībām, Pasūtītājam par to nekavējoties jāinformē Uzņēmējs, dodot Uzņēmējam iespēju veikt tūlītējus labošanas pasākumus.
Pasūtītājam un Uzņēmējam jāvienojas par kārtību, kādā tiks atklāts neatbilstību cēlonis, ja viens vai vairāki parametri neatbilst Pasūtītāja prasībām un standartiem un kļūmes norāda, ka nevar tikt izpildīta garantija.
1.68 Apmācība un Darbu pieņemšana - nodošana
1.69 Vispārīgi
Uzņēmējam jāsagatavo visas būves nodošanai Pasūtītājam ne vēlāk kā izpildes perioda beigās. Darbu pieņemšanai-nodošanai ir priekšnosacījums – būvēm jābūt izgājušām izpildes pārbaudes, kas nepieciešamas, lai apliecinātu būvju atbilstību izvirzītajiem kritērijiem.
Izpildes periodā jāiekļauj apmācība funkciju un procesu nodrošināšanai (piemēram, KSS) un optimizēšanai. Šajā periodā iekārtu personāls Uzņēmēja pārraudzībā jāapmāca, kā lietot iekārtas un kā veikt to apkopi.
Apmācības procesa izmaksām jābūt iekļautām Uzņēmēja tāmē.
1.70 Apmācība
Pēc Pasūtītāja vai Xxxxxxxxx pieprasījuma Uzņēmēja pienākums ir organizēt un veikt Pasūtītājam nepieciešamās apmācības izbūvēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un tā elementu un būvju ekspluatācijā. Apmācības jāorganizē pēc Inženiera vai Pasūtītāja pieprasījuma.
Pirms apmācību uzsākšanas Uzņēmējs pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz Inženierim un Pasūtītājam apmācību programmu.
Iespējamās apmācības Uzņēmējam jāiekļauj izmaksās, kaut arī tās netiek speciāli izdalītas.
1.71 Turpmākās kontroles apskates
Periodā, kurā ir spēkā atbildība par defektiem, Uzņēmējam jāapmeklē iekārtas un būves reizi trijos mēnešos, lai sekotu to darbībai.
Turpmāko kontroles apskašu izmaksas jāiekļauj Uzņēmēja tāmē.
1.72 Specifiskie instrumenti
Uzņēmējam jānodrošina pilns jebkādu specifisku instrumentu un ierīču komplekts, kas nepieciešami iekārtu sastāvdaļu montāžai, darbināšanai, testēšanai un apkopei. Šādiem instrumentiem un ierīcēm jābūt jaunām, nelietotām drošos, skaidri marķētos vai ar satura aprakstu apzīmētos glabāšanas futrāļos.
Uzņēmējam tehnisko detaļu sarakstos pilnībā jāuzrāda visi piegādājamie specifiskie instrumenti un ierīces.
1.73 Inženiera birojs
Uzņēmējam nav pienākums nodrošināt Inženieri ar biroju un aprīkojumu, Inženiera pakalpojumu nodrošināšanai.
1.74 Satiksmes organizācijas prasības
Satiksmes organizācija jāizstrādā un jāsaskaņo atbilstoši Jelgavas pilsētā pieņemtajai kārtībai pirms darbu uzsākšanas.
2. BŪVMATERIĀLI
2.1 Vispārīgs apraksts
✓ Visām Precēm un Materiāliem, kas izmantoti Darbos gan būvniecības, gan pārbaužu vajadzībām, jāatbilst attiecīgajiem LVS vai starptautiskajiem EN standartiem. Vietās, kur pretī vienībai nav dots komentārs, Uzņēmējam jāpieņem, ka jābūt atbilstībai šiem standartiem.
✓ Visām Precēm un Materiāliem, kas jānodrošina Uzņēmējam un jāizmanto Darbos, jābūt jauniem, nelietotiem, modernākā izlaiduma. Tiem jāsatur pēdējie konstrukciju un materiālu uzlabojumi, ja vien Līgumā nav noteikts citādi.
✓ Uzņēmējam Inženiera jāiesniedz tā izvēlēto piegādātāju un Materiālu, kas nepieciešami Darbu veikšanai, avotu saraksts. Pēc Inženiera pieprasījuma jānodrošina arī paraugi.
✓ Materiāliem, kas pēc tam piegādāti, jāatbilst paraugu kvalitātei, kāda tā bijusi, kad materiālu pārbaudi veica Inženieris.
2.2 Betona un javas piedevas
✓ Būvdarbos izmantojamām betona un javas piedevām jāatbilst LVS EN 934 1.-3. Daļas vai ekvivalenta prasībām;
✓ Pielietojamo betona un javas piedevu sarakstu apstiprina Inženieris pirms betonēšanas darbu uzsākšanas;
✓ Betona un javas daļiņu izmēriem jāatbilst 2.3 nodaļā norādītajiem;
✓ Betona un javas piedevas jāuzglabā stingrā saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Lai novērstu cieto daļiņu nogulsnēšanos, piedevas katru dienu jāapmaisa. Betona un javas piedevas, kuru izmantošanas derīguma termiņš ir pagājis, jāaizvāc no Darbu izpildes vietas.
2.3 Betona sastāvdaļas
Daļiņām norādītajā, projektētajā un standartos noteiktajā betonā jāatbilst piemērotu standartu attiecīgajiem noteikumiem, kā norādīts zemāk:
2. tabula
Daļiņu tips | Norādītais | Projektētais | Standartos noteiktais |
Dabiskās daļiņas Ar gaisu dzesējamas domnas izdedžu daļiņas un citas ražotas normāla svara daļiņas | LVS EN12620+A1:2009 vai ekvivalents | LVS EN12620+A1:2009 vai ekvivalents | LVS EN12620+A1:2009 vai ekvivalents |
Vieglās daļiņas | --- | LVS EN13055- 1:2004+AC L vai ekvivalents |
Daļiņām jāatbilst zemāk dotajiem limitiem:
3. tabula
Ja daļiņas ir marķētas ar atzīmi CE, tad testēšanas biežumam jābūt saskaņā ar LVS EN 12620+A1:2009 vai ekvivalents pielikumu H. Ja daļiņas nav marķētas ar atzīmi CE, tad testēšanas biežums veicams saskaņā ar zemāk dotās tabulas prasībām. Pēc pieprasījuma šīs testēšanas rezultātiem jābūt pieejamiem Inženiera. Inženieris, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, var mainīt testēšanas biežumu.
4. tabula
Ja betons satur otrreiz izmantota betona daļiņas, sārmu apjomam no otrreiz izmantota betona daļiņām jābūt vai nu:
✓ 0.20 kg Na2O ekvivalenta uz 100 kg no otrreiz izmantotā betona daļiņām; vai arī
✓ ja otrreiz izmantotā betona daļiņu sastāvs ir zināms (piem., pārpalikušie saliekamie bloki; svaigs betons, kas aizvests atpakaļ uz iekārtu, sacietējis un tad atkal sadrupināts), sārmu apjoms jāaprēķina no oriģinālā betona parametriem. PIEZĪME 1 0.20 kg Na2O ekvivalents uz 100 kg no otrreiz izmantotā betona daļiņām ir bāzēts uz: (4.8 kg Na2O ekvivalents/m3) × (1m3/2 400 kg) ×100 kg otrreiz izmantotā betona daļiņām =
0.20 kg Na2O ekvivalenta uz 100 kg otrreiz izmantotā betona daļiņām.
Otrreiz izmantoto rupjo daļiņu un otrreiz izmantotā betona rupjo daļiņu proporcija nedrīkst pārsniegt 20% no kopējās betona rupjo daļiņu masas.
Otrreiz izmantotās daļiņas un otrreiz izmantotā betona daļiņas nedrīkst tikt izmantotas saskarē ar neapstrādātu vai dzeramo ūdeni. Daļiņas nedrīkst tikt iegūtas no metālu saturošu izrakteņu atkritumiem.
Daļiņas saskaņā ar LVS EN 12407:2007 vai ekvivalents jāpārbauda ar petrogrāfijas palīdzību.
Daļiņām jāatbilst LVS CR 1901:2002 vai ekvivalents specifikācijām un rekomendācijām, lai neizjauktu sārma-silīcija reakcijas.
Daļiņas jāglabā tvertnēs uz betona pamata vai uz paaugstinājuma, lai novērstu sajaukšanos ar netīrumiem un nepiederīgām vielām.
2.4 Betons – Vispārīgs apraksts
Betons jāizgatavo un jāpārbauda saskaņā ar attiecīgajiem LVS EN 206-1:2001/A2:2008 vai ekvivalents noteikumiem. Jāiesniedz arī sertifikāti, lai pierādītu atbilstību LVS EN ISO 9001:2009 vai ekvivalents.
Noteiktajam, standartos noteiktajam, norādītajam, projektētajam un patentētajam betonam jāatbilst LVS EN 206-1:2001 vai ekvivalents.
Ja vien Līgumā nav noteikts savādāk, betona cementējošais sastāvs nedrīkst pārsniegt 400 kg/m3 vai 450 kg/m3, ja pfa (cietie putekļi pulvera veidā) veido cementējošo komponentu un konstrukcija ir domāta šķidrumu uzglabāšanai. Betonam, konstrukcijās, kas ir domātas šķidrumu uzglabāšanai, jābūt maksimāli brīvai ūdens/cementēšanās attiecībai (0.55), kura maksimāli var samazināties līdz 0.5 (ar maisījumiem, kas satur pfa).
Daļiņu maksimālais izmērs jebkurā struktūras daļā nedrīkst pārsniegt 25% no minimālā daļas biezuma.
Atbilstības kontrolei un kritērijiem jāatbilst LVS EN 206-1: 2001/A2:2008 8. Punktam vai ekvivalents. Atbilstības testēšana jāveic sekojoši:
✓ Gadījumos, kad radušās šaubas par kvalitāti vai atsevišķu pozīciju pārbaude tās izvēloties pēc nejaušības principa;
✓ Pēc plāna, saskaņā ar zemāk redzamo tabulu:
5. tabula
Konstrukcijas tips | Paraugu skaits uz tilpumu (m3) | ||
LVS EN ISO 9001:2009 vai ekvivalents ierīces | Ierīces ar pašrocīgi rakstītām atskaitēm | Citas ierīces | |
Lielas konstrukcijas (piem., pamati) | 100 | 75 | 50 |
Vidējas konstrukcijas (piem., sijas, grīdas plāksnes, sienas) | 50 | 35 | 20 |
Kritiskās konstrukcijas (piem., iekārtas plāksnes) | 25 | 20 | 10 |
Laboratorijām jābūt trešo personu akreditētām, lai tās varētu veikt pārbaudes.
Inženieris pēc iespējas ātri jāinformē par testu rezultātu atbilstību vai neatbilstību Specifikācijai. Uzņēmējam jāveic un Inženiera jāiesniedz detalizētas testu atskaites, kurās uzrādīts:
✓ Kuba parauga uzziņas numurs;
✓ Atrašanās vieta un partija, no kuras paraugs ir ņemts, kuba parauga izgatavošanai;
✓ Izgatavošanas datums;
✓ Laika apstākļi paraugu ņemšanas brīdī;
✓ Testēšanas datums;
✓ Betona vecums testēšanas brīdī;
✓ Konsistence;
✓ Spiedes izturība N/mm2 .
Betona maisījumiem jābūt veidotiem saskaņā ar LVS EN 206-1:2001 vai ekvivalents noteikumiem par ārējo apstākļu ietekmi un ekspluatācijas ilgumu. Maisījuma veidošanā jāveic atbilstoši piesardzības soļi, lai izvairītos no plaisāšanas riska termālā rukuma un izplešanās rezultātā, kā arī sārmu daļiņu reakciju ietekmē.
Vismaz 4 nedēļas pirms tiek uzsākti jebkādi betonēšanas darbi, Uzņēmējam jāsaņem Inženiera apstiprinājums un jāiesniedz tam sekojoša informācija:
✓ Katra materiāla sastāvdaļu veids, avots un paraugi, kā arī atbilstības sertifikāti attiecīgajiem Latvijas un Eiropas standartiem;
✓ Betona piegādes avots un alternatīvie avoti, kas varētu tikt izmantoti;
✓ Sekojoša informācija par betona maisījumiem:
⇒ Betona marka;
⇒ Katras sastāvdaļas proporcijas vai kvantitāte uz pilnībā noblīvēta betona kubikmetru;
⇒ Gaisa saturs un piesaistīšana, ja nepieciešams;
⇒ Hlorīda, reaģējošā sārma un sulfāta saturs;
⇒ Mērķa konsistence/apstrādājamība.
✓ informācija par ierosināto vispārējo būvniecības celtniecības metodi, veidņu noņemšanas laiki, betona liešanas metodes un betona lietņu izmērs un secība;
✓ Ierosinātās betona kopšanas metodes.
Inženiera ir jābūt informētam par jebkādām izmaiņām saistvielas vai ūdens sastāvā, kas lielākas nekā 20kg/m3. Jebkuras izmaiņas, kas saistītas ar betonēšanas materiālu avotu maiņu, jāapstiprina Inženiera.
2.5 Transportbetons
Betons jāizgatavo un jākontrolē saskaņā ar saistošajiem LVS EN 206-1:2001 vai ekvivalents punktiem. Lai uzrādītu atbilstību LVS EN ISO 9002 : 2009 vai ekvivalents jāiesniedz arī sertifikāti. Ja apstiprināšana ar sertifikātiem nav iespējama, tad betonam jāveic papildus kvalitātes noteikšana.
Uzņēmējam arī jāinformē Inženieris par to, kādi alternatīvi piegādātāji ir pieejami, ja Inženieris Līguma ietvaros anulē augstākminēta piegādes avota apstiprinājumu.
Pavadzīmē, kas nepieciešama katrai transportbetona kravai, papildus citai informācijai, kas norādīta LVS EN 206-1:2001 punktā 7.3 vai ekvivalents, jābūt norādītiem:
✓ betona markai vai maisījuma aprakstam;
✓ detalizētai konsistencei/apstrādājamībai;
✓ minimālajam cementa daudzumam;
✓ maksimālajai brīvā ūdens/cementa proporcijai;
✓ betona daudzumam kubikmetros;
✓ iekraušanas laikam;
✓ daļiņu tips un nominālais maksimālais izmērs;
✓ jebkādu piejaukumu proporcija un tips vai nosaukums;
✓ faktiskais saistvielas sastāvs un iekļauto pfa (cietie putekļi pulvera veidā) apjoms procentos;
✓ mitruma daudzums daļiņās un faktiskais ūdens daudzums, kas pievienots;
✓ betona izmantošanas vieta Darbos.
Visas prasības, kas attiecas uz Materiāliem un darba kvalitāti, kas šeit noteiktas (ietverot paraugu ņemšanu, testēšanu un ziņojumus) jāpiemēro vienādā mērā gan uz betonu, kas tiek jaukts Darbu izpildes vietā, gan arī uz transportbetonu.
Ūdeni nedrīkst pievienot betonam automašīnas tvertnē, ja vien tas nenotiek uz Ražotāja atbildību, izmantojot kalibrētus ūdens mērītājus. Transportēšanas laikā betons nepārtraukti jāmaisa. Transportēšanas un liešanas laiki jākontrolē un stingri jāievēro, ņemot vērā transportēšanas attālumu un sastrēgumus.
Uzņēmējam betona ražotājam jāiesniedz betona specifikācijas kopija un tā ražotājam jāapstiprina rakstiskā veidā.
2.6 Cements
Būvdarbu veikšanai izmantojamam cementam jāatbilst sekojošu standartu noteikumiem:
6. tabula
Cementa tips | Apzīmējums | Standarts | |||
Portlandcements | CEM I 42.5 vai 52.5 | LVS EN ekvivalents | 197-1, | 2d | vai |
Sulfātizturīgs portlandcements | CEM I ar izturības (pret sulfātu) | speciālām prasībām | LVS EN 197 -1 ar maks. C3A 3.5% apmērā vai ekvivalents | ||
Silīciju saturošs portlandcements | CEM II/ A-D | LVS EN ekvivalents | 197-1, | 2d | vai |
Pucolān-portland-cements | CEM II/A-Q | LVS EN ekvivalents | 197-1, | 2d | vai |
Cieto putekļu portlandcements | CEM II/A-V; CEM II/B-V | LVS EN ekvivalents | 197-1, | 2d | vai |
Izdedžu portlandcements | CEM II/A-S; CEM II/B-S | LVS EN ekvivalents | 197-1, | 2d | vai |
Sārņu cements | CEM III/A; CEM III/B | LVS EN 197-4:2004 vai ekvivalents | |||
Mūrjavu cements | LVS EN 413 -1:2004 vai ekvivalents | ||||
Tam jāsastāv no portlandcementa (CEM 1) normālās vai speciālās kombinācijas, kas atbilst attiecīgajiem LVS EN 197 vai ekvivalentiem noteikumiem.
✓ Betonam jāpiemēro zemāk redzamās cementa grupas:
7. tabula
Pirms uzsākt cementa, kas tiks izmantots konstrukciju betonā, izmantošanu, Uzņēmējam Inženiera jāiesniedz sertifikāts par atbilstību standarta attiecīgajiem noteikumiem.
Cements jāpiegādā tvertnēs vai noslēgtos, marķētos maisos, un tas nedrīkst tikt pakļauts klimata apstākļu iedarbībai.
Pret sulfātu izturīgo portlandcementu nedrīkst izmantot dzelzsbetonā vai betonā, kas satur metāla armatūru vietās, kur iespējama sāls iedarbība.
Kaļķakmens portlandcementu nedrīkst izmantot dzelzsbetonā, betonā, kas satur metāla armatūru, vai betonā, kas var nonākt saskarē ar sulfātiem (DC-2 un augstāk).
2.7 Java
Java jāsajauc tikai tad, kad nepieciešams, attiecīgajās proporcijās, kas norādītas tabulā zemāk, līdz tās krāsa un konsistence ir vienmērīga. Sastāvdaļu materiāli ir precīzi jānomēra, pieļaujamas sekojošas novirzes attiecībā un smalkgraudainu materiālu uzbriešanu:
8. tabula
Izmantošanai gatavai javai jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 9981.-2. Daļas vai ekvivalentiem noteikumiem.
Visa java jāpārvadā svaiga, kā nepieciešams lietošanai. Nedrīkst izmantot javu, kas ir sākusi sacietēt vai kas ir samaisīta būvniecības vietā vairāk par vienu stundu M1, M2, M5 un M6 klašu gadījumā un ilgāk par divām stundām M3, M4, M7 un M8 klašu gadījumā. Javas piedevām jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 934 vai ekvivalentiem noteikumiem.
Javas smalkgraudainajām daļiņām jābūt no skalotām dabīgajām smiltīm vai sadrupināta dabīgā akmens un tam jāatbilst LVS EN 13139:2004+AC L vai ekvivalentiem. Javai pamatnēm un savienošanas mūra darbiem parasti jābūt M3 klases. Ja ir saskare ar sulfātiem jāizmanto mīkstināts pret sulfātiem noturīgs portlandcements - smalkgraudainā daļiņu M2 klases Java. Var izmantot mīkstinātājus vai patentētus „mūra darbu cementu", ja tos ir apstiprinājis Inženieris. Tādā gadījumā maisījuma proporcijas jāveido pamatojoties uz ražotāja norādījumiem.
Cements/kaļķu/smilšu java jāveido samaisot cementu ar smiltīm sausā stāvoklī un pēc tam pievienojot kaļķu pastu un ūdeni.
Javas krāsvielām jāatbilst LVS EN 12878:2005 vai ekvivalents.
Java jāmaisa pastiprinātas darbības maisītājā. Nedrīkst izmantot brīvas krišanas tvertnes maisītājus. Katrs javas maisījums pēc maisīšanas ir jāpārbauda, lai pārliecinātos par pilnīgu sastāvdaļu sajaukšanos un kunkuļu neesamību. Ja javā ir pazīmes par sliktu maisījumu vai proporcijām, ir jāpārskata sastāvs un/vai maisīšanas metode, kas jāiesniedz Inženiera apstiprināšanai.
2.8 Javas pildvielas
Javas smalkām pildvielām jābūt vai nu skalotai smiltij vai arī sadrupinātam dabīgajam akmenim un tām visos aspektos jāatbilst standartam LVS EN 13139:2004+AC L vai ekvivalentam.
2.9 Cementa javas
Cementa java jājauc proporcijās, kas norādītas sekojošajā tabulā, izmantojot minimālu daudzumu
ūdens, lai nodrošinātu nepieciešamo plūstamību un atbilstību darbu veikšanai:
9. tabula
Cementa java jāizmanto vienas stundas laikā pēc sajaukšanas, izņemot gadījumus, ja tai pievienotas pretsacietēšanas piedevas.
Cementa javas fiksējošajām starplikām un iekārtu pamatiem jābūt pievienotai apstiprinātai paplašinošai piedevai.
Cementa javai aizvaru un pamata plākšņu iebetonēšanai jāatbilst klasei G2, ja vien nav noteikts savādāk.
Cementa javas pildījumam cauruļvadu, kuru diametrs ir 300 mm vai mazāks, blīvēšanai jāatbilst klasei G4.
Cementa javas pildījumam cauruļvadu, kuru diametrs ir lielāks par 300 mm, blīvēšanai jāatbilst klasei G4. bet kopā ar cementa javas pildījumu iespējams pievienot arī rupjas pildvielas, kuru izmērs ne lielāks par 100 mm un pildvielas nedrīkst pārsniegt 50%no kopējā cauruļvadu pildījuma apjoma.
2.10 Savienojumu blīvējošie maisījumi un blīvējumi
Savienojumus blīvējošajiem maisījumiem jābūt necaurlaidīgiem, elastīgiem materiāliem, kas piemēroti apstākļiem, kādos tie tiks izmantoti, un spēj nodrošināt izturīgu, elastīgu un ūdensnecaurlaidīgu blīvējumu, kad tie tiek piestiprināti betonam visā savienojuma kustības amplitūdā.
Blīvējumiem jāatbilst LVS EN ISO 11600:2004 vai ekvivalentām prasībām.
Gruntējumiem, kurus izmantos kopā ar savienojuma blīvējumiem, jābūt savienojamiem ar blakus esošo blīvējumu un tie ir jāiegādājas no tā paša ražotāja. Gruntējumam nedrīkst būt kaitīga ietekme uz betonu.
Blīvējumiem un gruntējumiem, kuri nonāks saskarsmē ar notekūdeņiem vai notekūdeņu dūņām, jābūt noturīgiem pret bioloģisko degradāciju.
Blīvējumi un gruntējumi, kuri nonāks saskarsmē ar dzeramo ūdeni, nedrīkst tam piešķirt nekādu garšu, krāsu vai jebkādu īpašību, kas ir kaitīga veselībai, un tiem jābūt noturīgiem pret baktēriju augšanu.
2.11 Savienojumu blīves un smērvielas
No cauruļu ražotājiem jāiegādājas augsti elastīgas blīves un tām jāatbilst LVS EN 681 vai ekvivalentiem noteikumiem.
Blīves jāpārbauda saskaņā ar LVS EN 681 vai ekvivalents (augstas elastības blīvju mikrobioloģiskā nolietošanās) un tām jāatbilst šādām prasībām:
✓ vidējais masas zudums (Z) pārbaudes daļām nedrīkst pārsniegt 3,5%; un
✓ paraugu virsmu viegli paberzējot, pārbaudes komplektā nedrīkst rasties lielāks sodrēju vai citu materiālu daudzums, nekā kontroles komplektā.
Ja tiek izmantotas blīves ar vairākām sastāvdaļām, prasības attiecas tikai uz tām sastāvdaļām, kas var nonākt saskarsmē ar caurules vai cauruļvada saturu.
Bīdāmo savienojumu smērvielām nedrīkst būt kaitīga ietekme uz savienojuma gredzeniem vai caurulēm un tās nedrīkst ietekmēt pārvietojamais šķidrums. Smērvielas, kas tiks izmantotas ūdens cauruļu savienojumos, nedrīkst piešķirt ūdenim nekādu garšu, krāsu vai jebkādas īpašības, kas ir kaitīgas veselībai, un tām jābūt noturīgām pret baktēriju augšanu.
2.12 Pildvielas
Cietajām pildvielām jāsastāv no viendabīga, tīra, cieta, izturīga materiāla, kura daļiņas ir ar izmēru no 2 līdz 20 mm un tas nedrīkst saturēt citu materiālu piemaisījumus.
Izvēlētajām pildvielām, neatkarīgi no tā, vai tas ir vietējais vai ievests materiāls, jāsastāv no viendabīga, viegli savietojama materiāla. Pildvielām jābūt bez augu daļām, būvgružiem un sasalušiem vai viegli uzliesmojošiem materiāliem. Tās nedrīkst saturēt mālu, kura mitruma saturs ir lielāks par 80%, un/vai plastiskums ir lielāks par 55%, kā arī materiālus ar pārāk augstu mitruma saturu. Māla gabali un akmeņi, kas palikuši uz, attiecīgi, 75mm un 37,5mm sieta spraugām, ir jāizņem no pildvielām.
2.13 Saspiežamas pildvielas cauruļvadu pakošanai un blīvēšanai
Saspiežamai pildvielai cauruļvadu aizsardzībai pret betonu jāsastāv no bitumena piesātināta izolējoša materiāla. Saspiežamās pildvielas biezumam jābūt sekojošam:
10. tabula
Saspiežamajam pakojumam izmantošanai starp caurulēm un saliekamajiem betona blokiem jāsastāv no mitrumnecaurlaidīga bitumena aizsargpārklājuma, kas atbilst LVS EN 13969:2005 vai ekvivalents.
Bitumena materiāli nedrīkst nonākt kontaktā ar plastmasas caurulēm.
2.14 Bituma un bitumena saistvielas
Bituma un bitumena saistvielām, kas izmantotas ceļu būvē, jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 12591:2009 vai ekvivalentiem noteikumiem.
2.15 Bitumena pārklājumi
Bitumena pārklājumam jābūt apstiprinātam Valsts sertifikātu reģistrā (VSK), lai to varētu izmantot saskarē ar dzeramo ūdeni.
2.16 Kokmateriāli
Būvniecībā izmantojamiem kokmateriāliem jāatbilst LVS EN 338:2003 vai ekvivalents un LVS EN 336:2003 vai ekvivalentām prasībām
2.17 Teleskopiskie savienojuma stieņi
Teleskopiskā savienojuma stieņiem betona izplešanos kompensējošās savienojumu vietās jābūt no mazoglekļa tērauda, kurā ogleklis ir mazāk par 0.15 %. Savienojuma stieņiem jābūt taisniem, bez defektiem un to kustīgajiem galiem jābūt nozāģētiem.
2.18 Dabīgā akmens ietvju apmales, kanāli, kvadranti un bruģakmeņi un betona ietvju apmales
Jaunām granīta un diabaza ietvju malām, kanāliem, kvadrantiem un bruģakmeņiem jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1342 vai ekvivalents un LVS EN 1343 vai ekvivalentiem noteikumiem.
Lietotām akmens ietvju malām, kanāliem, kvadrantiem un bruģakmeņiem jābūt bez pārmērīga nolietojuma, tie nedrīkst būt nodiluši vai apdauzīti un tiem jābūt bez iepriekšējo ielikšanas un savienojumu materiālu paliekām. Virsmām, kuras būs atsegtas pēc uzstādīšanas, jābūt bez traipiem. Betona ietvju apmalēm jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1340:2004 vai ekvivalentiem noteikumiem.
2.19 Kaļamā ķeta, ķeta un tērauda, atloki un veidgabali
Kaļamā ķeta veidgabaliem un savienojumiem jāatbilst LVS EN 545:2011 vai ekvivalents, ja tās izmanto dzeramā ūdens cauruļvados.
Dzeramā ūdens apgādes cauruļvadu izbūvei lietojamiem kaļamā ķeta veidgabaliem un savienojumiem jāatbilst LVS EN 545:2007 vai ekvivalents prasībām.
Cauruļu atlokiem un to skrūvju savienojumiem jāatbilst LVS EN 1092-1:2007 un LVS EN 1515 1.-3. vai ekvivalents daļas prasībām, ja līgumā nav paredzēts citādi.
Rūpnīcā uzklātajiem pārklājumiem jāatbilst LVS EN ISO 1461:2009 vai ekvivalents, LVS EN ISO 2081:2009 vai ekvivalents, LVS EN 10240:2002 vai ekvivalents.
Rūpnīcā un Darbu izpildes vietā uzliktajām (cauruļveida) polietilēna uzmavām jāatbilst LVS EN 13476:2007 vai ekvivalents.
Visas blīves un piemērotās smērvielas, kas nepieciešamas elastīgos savienojumos un atloku savienojumos, jāpiegādā kopā ar caurulēm un veidgabaliem.
Atlokiem, ieskaitot rotējošos atlokus, jābūt PN16, ja nav citādi norādīts.
Visas bultskrūves, uzgriežņi un starplikas atloku savienojumiem un nostiprinātiem elastīgiem cauruļu savienojumiem jāpiegādā kopā ar caurulēm un veidgabaliem. Nostiprinātu, uzbīdāmu, elastīgu cauruļu bultskrūvēm jābūt no tērauda ar augstu stiepes izturību.
2.20 Rūpnieciski ražots virszemes pāviljons
Virszemes paviljons ir rūpnieciski ražots un tas montējas pie d3000mm tvertnes. Paviljons aprīkots ar telfersiju, kura izbīdīta arpus pāviljona (līdz 1m), manuāli pārvietojamu telferi ar celtspēju 500kg sūkņu iecelšanai un izcelšanai, ūdensvadu un izlietni, elektrisko radiatoru, ventilācijas iekārtām, elektrības, vadības un automātikas skapjiem, ventilācijas restēm un izvadiem.
Apkalpes paviljona nesošā konstrukcija ir koka statņu paneļi. Statņu šķērsgriezums 40x100mm, žāvēti un ēvelēti. Statņu konstrukcija sastiprināta ar 100mm un 150mm kokskrūvēm. Paneļi savstarpēji sastiprināti ar 150mm M8 garām bultskrūvēm.
Jumta izbūve ir koka siju un spāru konstrukcija. Visas detaļas ir žāvētas un apstrādātas ar antiseptiķi CCA.
Ārējā apdare sastāv no RANNILA profilēta sienu seguma PP-20 A 0.45mm biezumā ar PE pārklājumu (atbilstības sertifikāts aizsardzībai pret jonizējošu starojumu – sērija SC D Nr.0000533). Uzlikts uz latojuma 20x60 mm ar skrūvju (RA 4.8x27 ar blīvi un paplāksni) palīdzību. Zem latojuma celtniecības pergamīts. Iekšējai apdarei jābūt no ugunsizturīga lamināta saplāksņa WBP 9mm biezumā. (Brīvā formaldehīda emisijas rādītājs atbilst EI klasei, kā arī A klasei pēc standarta AN 1084 un LV 197:1999 prasībām. Sienas un griesti krāsoti ar PENTAPRIM alkīda emalju (vai līdzvērtīgu).
Siltumizolācijai 100mm minerālvates Paroc UNS 37, blīvums 16-24 kg/m3, ugunsdrošības klase A – nedegoša, K-0.37 w/m2 K (vai līdzvērtīgs).
Jumta segums - RANNILA profilētais jumta segums PP-20 R ar PE pārklājumu 0.45mm biezumā (atbilstības sertifikāts aizsardzībai pret jonizējošu starojumu – sērija SC D Nr. 0000533). Uzklāts uz
latojuma 22x90 mm ar skrūvju (RA 4.8x27 ar blīvi un saplāksni) palīdzību. Zem latojuma pretkondensāta plēve PAROC XMU 001(vai līdzvērtīgs).
Durvis - koka rāmja un ugunsizturīga 10 mm bieza saplākšņa WBP konstrukcija. No ārpuses pastiprinātas ar 2.5 mm gruntētu un krāsotu tērauda plāksni. Durvju vērtne iestiprināta rāmī ar 3 tērauda viru palīdzību. Siltinātas ar 25 mm biezām cietajām minerālvates plāksnēm.
Pie āra fasādes aprīkots ar āra apgaismes lampu.
Savienojumi metāla konstrukcijām
Enkuriem un savienojumiem jāizmanto nerūsējošais tērauds, ja vien Inženieris nav norādījis citādi. Metāla konstrukciju skrūvju savienojumos lietojamajām būvskrūvēm un uzgriežņiem jāatbilst LVS EN 1665:2001+AC/AC:2007 vai ekvivalents, LVS EN ISO 898-1:2009 vai ekvivalents, LVS EN ISO 2320:2009 vai ekvivalents, LVS EN 14399:2005 vai ekvivalents prasībām, atbilstoši pielietojamo bultskrūvju un uzgriežņu veidiem. Savienojumu starplikām jāatbilst LVS EN ISO 887:2002/AC:2006 un LVS EN 1514 1.-8. vai ekvivalents daļas prasībām.
2.21 Blīves atloka savienojumiem
Blīvēm cauruļu atloku savienojumiem jābūt vai nu iekšēja bultskrūvju apļveida vai visas virsmas veida.
Blīves jāražo no materiāla, kas atbilst LVS EN 681:1. un 2. Daļas vai ekvivalents noteikumiem, kā nepieciešams.
Atloku cauruļu savienojumu materiāliem jāsastāv no gumijas ieliekamajiem gredzeniem, kas ir 3mm biezi un ražoti no gumijas bez stiegrojuma, piemēram, EPDM.
2.22 Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls
Kā graudveidīgu pamatnes apakšējās kārtas materiālu jāizmanto dabīgā smilts, grants, akmens šķembas, sadrupināti sārņi, betona šķembas vai kārtīgi sadedzināts, neplastisks slāneklis. Materiāls kārtīgi jāizsijā un tam jābūt šādam frakcionējumam sijājuma frakcijās:
11. tabula
Ja graudveidīgas pamatnes apakšējās kārtas materiāls plānots izmantot 450 mm no jebkura ceļa virsmas Inženiera jāiesniedz apliecība, kas apstiprina, ka materiāla pacelšanās nav lielāka par 15 mm un tā ir pārbaudīta saskaņā ar attiecīgajiem LVS EN 1097 1.-10. Daļas vai ekvivalents noteikumiem.
Dabīgā smilts un grants ir pieļaujama 2. veida materiālā. Dabīgā smilts līdz 12% no kopējās masas ir pieļaujama 1. veida materiālā.
Daļiņu lielums jānosaka ar LVS EN 933 - 1 : 1997 vai ekvivalents skalošanas un sijāšanas metodi. Materiālam, kas iet caur 425 µm EN sietam, pārbaudes saskaņā ar LVS EN 933 – 2 : 1995 vai ekvivalents jābūt neplastiskam, lai to izmantotu 1. veidam, un ar Plastiskuma rādītāju mazāku par 6, lai to izmantotu 2. veidam.
Izņemot kārtīgi sadedzinātu neplastisku slānekli, materiāliem jābūt "desmit procenti smalko daļiņu" 50 kN vērtībai vai vairāk, pārbaudot saskaņā ar LVS EN 933 – 10 : 2009 vai ekvivalents.
1. veida materiāls ir jāpiegādā Darbu izpildes vietā ar mitruma sastāvu +1% un -2% no optimālā, kas noteikts saskaņā ar LVS EN 10971.-10. Daļām vai ekvivalents, un jānodrošina , lai to uzturētu šajā amplitūdā līdz materiāla izmantošanai Darbos.
Pārstrādātajiem materiāliem jāatbilst visiem attiecīgajiem Standartiem un iepriekšminētajiem apakšpunktiem.
Pamatnes apakšējās kārtas materiāls ir jāizklāj vienmērīgās kārtās, kuru sablīvētais biezums nedrīkst pārsniegt 150mm, un jānoblīvē, lai iegūtu labi saistītu virsmas apdari, un jebkuras kustīgās vietas vai atdalījušās daļas ir jāizlabo, pievienojot smalkās daļiņas vai noņemot un nomainot ar svaigiem materiāliem, vadoties pēc Inženiera norādījumiem.
Noblīvēšana jāveic ar apstiprinātu iekārtu iedarbojoties uz materiālu līdz tiek iegūts blīvums sausā stāvoklī ne mazāks kā 95% no laboratorijā noteiktā maksimālā blīvuma sausā stāvoklī, kas izmērīts izmantojot 4,5 kg blietes metodi. CBR (apakšējo slāņu blīvuma tests) vērtība nedrīkst būt zemāka par 25% pēc četru dienu gara ūdenī iegremdēšanas posma.
2.23 Kanalizācijas sūkņu stacijas Tvertnes un virszemes paviljons
Rekonstruējamā kanalizācijas sūkņu stacija ir paredzēta jauna, pilnīgi nokomplektēta, rūpnieciski izgatavota sūkņu stacija no viena ražotāja, kas sastāvēs no divām atsevišķām dubūltsienu polietilēna HDPE tvertnēm un virszemes koka paviljona.
Viena tvertne (K1-2) ir notekūdeņu krājrezervuārs, kurā uz ienākošā pašteces kolektora uzstādīts aizbīdnis un nerūsējošā tērauda reste-grozs uz vadulēm ar pacelšanas ķēdi. Krājtvertnes diametrs – d=2300mm, bet tās dibena d=1250mm, h=8000mm.
Tvertnes dibenam jābūt konusveida. Atverams vāks d1700mm, iekāpšanai rezervuārā paredzētas montētas nerūsējošā tērauda trepes līdz apkalpes platformai, tālāk iekāpšanai līdz tvertnes dibenam – pārvietojamas, teleskopiskas trepes (h=4.0m).
Otra tvertne ir sūkņu telpa. Tvertnes d=3000mm, h=7805mm ar divām apkalpes platformām, dubulto dibenu un drenāžas bedri. Katrā apkalpes platformā ir divas lūkas – viena iekāpšanai, otra sūkņu un armatūras izcelšanai, un iecelšanai.
Tvertnes izgatavotas no dubultsienu polietilēna (HDPE) caurules kuru sienas biezums ar gredzenstingrību ne mazāk, kā SN8. Gredzenstingrību jāapliecina ar ražotāja izsniegtu sertifikātu atbilstoši (EN 10204). Krājrezervuāra tvertnes apakšējā daļa ir konusveida. Krājrezervuāra tvertnes sienas biezums vismaz 0,12mm. Tvertņu apakšējās grīdas daļa tiek izstrādāta atbilstoši inženiera veiktiem aprēķiniem pret deformācijām un kūkumošanos. Sūkņu tvertnē sūkņu pēdas tiek stiprinātas pie betona pamatnes ar enkurskrūvēm.
Tvertņu montāža pie pamata plāksnes ar enkurskrūvēm (nerūsējošais tērauds A2). Sūkņu stacijas cauruļvadiem jābūt no nerūsējošā tērauda, AISI 304 klases- samontētiem ar atlokiem. Sūknētavas vākam jābūt slēdzamam. Visām piekļūšanas un apkalpes kāpnēm un margām ir jābūt izgatavotām no nerūsējoša tērauda AISI 304.
Apkalpes platformas izgatavotas no neslīdoša kompozīta materiāla (restes veida ); to nestspēju apliecina ražotāja izsniegta dokumentācija. Izkliedētā slodze < 350 kg uz 1 laiduma metru. Koncentrēta slodze < 200 kg uz laiduma metru. Jaunbūvējamās sūkņu stacijas ekspluatācijai ir jāatbilst visiem darba drošības prasībām par cilvēku darbu tajās. Aizbīdnis Dn400 uz ienākošās caurules izgatavots no koroziju izturīgiem materiāliem (HDPE un AISI 304). Tvertnes savienojošās caurules ir no HDPE. Tās ir hermētiski iemetinātas tvertņu korpusos.
Tvertņu konstruktīvie parametri – stiprība, armējums, sieniņu un dibena biezumi, apkalpes platformu stiprība, tvertņu noturību pret grunts slodzēm, sūkņu stiprināšana tvertnes pamatnē, restes vaduļu stiprinājums un balsts, aizbīdņa balsts, paviljona montāža un stiprinājuma konstrukcija pie dzelzsbetona plātnes, telfersijas konstrukcija ir ražotāja atbildība.
Abas tvertnes stiprinās pie vienas monolītas dzelzsbetona pamatplātnes. Stiprinājumam paredzēt nerūsējošā tērauda bultskrūves. Pamata plātnē, betonējot, starp armatūras sietiem vienlaicīgi jāiestrādā rāmis ar stiprinājuma skrūvēm atbilstoši tvertnes piegādātāja instrukcijām.
Pie āra fasādes aprīkots ar āra apgaismes lampu.
2.24 Aprīkojums
Sūkņi
Sūkņu stacijas sausajā tvertnē paredzēts uzstādīt divus iegremdējamos notekūdeņu sūkņus Wilo FA 10.94E (vai analogu) sausas akas instalācijā, vertikālā izpildījumā, montējot uz balstiem sausajā tvertnē. Sūknis paredzēts ar vienkanāla darba ratu, aizsardzības pakāpe IP68, motoram paredzētā frekvence - 50Hz, patērētā jauda pie nominālās jaudas 14,6kW. Sūkņa montāžas elementiem sūkņu stacijā jānodrošina droša sūkņu uzstādīšana, ekspluatācija un nepieciešamības gadījumā izcelšana. Sūkņu palaišana ar „ soft start” palīdzību. Sūkņa balsts pēc ražotāja norādījumiem.
Sūkņu darbība ir pilnībā automatizēta un katrs sūknis nodrošina 100% sūkņu stacijas ražību. Darba režīmā sūkņi strādā pamīšus. Notekūdeņiem sasniedzot avārijas līmeni, otrs sūknis ieslēdzas automātiski. Elektrības pārtraukuma gadījumā jāpieslēdz pārvietojams ģenerators.
Kopumā jāpiegādā divi sūkņi, kuri uzstādīti sūkņu stacijā.
Tvertnes grīdā ir drenāžas bedre ar iegremdējamo drenāžas sūkni Wilo TMV 32/8 Twister h=6.0m, Q=0.8(l/s).
a) Cauruļvadi un armatūra
Visiem materiāliem sūkņu stacijā, kas kontaktējas ar notekūdeņiem jāatbilst EN 10217- 7:2005prasībām. Visai armatūrai sūkņu stacijā jāatbilst spiediena klasei PN10. Vienvirziena vārstiem un aizbīdņiem jābūt ar augstu korozijas izturību. Korpusam jābūt no čuguna, pārklātam ar epoksīdu pulvera krāsu vai līdzīgi saskaņā GGG-40 DIN1693. Pārklājumam jābūt uzklātam uz tīras un ar smilšu strūklu apstrādātas virsmas. Aizbīdņi aprīkoti ar rokratu. Visi veidgabali un savienojošās detaļas paredzētas no kaļamā ķeta, kas atbilst LVS EN 545:2011 prasībām.
Sūkņu stacijā spiedvadi un sūcvadi, paredzēti nerūsējošā tērauda AISI 304, PN 10 caurulēm, kas atbilst EN 1.4301.
Sūcvadu galos krājrezervuārā paredzētas nerūsējošā tērauda pārejas. Sausajā tvertnē katrs sūcvads aprīkots ar kaļamā ķeta atloku aizbīdni, nerūsējošā tērauda ekscentrisku pāreju un sabīdāmo veidgabalu armatūras ērtai montāžai. Sūcvadu savienošanai starp tvertnēm uzstādāmas enkurojošas uzmavas.
Spiedvadi aprīkoti ar kaļamā ķeta vienvirziena lodveida vārstiem, aizbīdņiem un sabīdāmiem veidgabaliem armatūras ērtai montāžai. Augstākajā punktā uz katra no spiedvadiem sūkņu stacijā paredzēti DN25mm ventīļi atgaisošanai un manometru pievienošanai.
b) Sensori
Sūkņu darbības regulēšanai krājrezervuārā paredzēts hidrostatiskā spiediena sensors un papildus kontrolei divi pludiņu sensori. Viens uzstādīts uz minimālā jeb STAR līmeņa, otrs uz avārijas līmeņa, t.i., 20cm virs SPOT līmeņa. ‘
c) Ieplūde
Sūkņu stacijas noslēgšanai avārijas vai remonta gadījumā uz ieplūdes pašteces kolektora krājtvertnē uzstādīts nažveida DN400mm aizbīdnis ar kāta pagarinātāju, lai to varētu darbināt no zemes līmeņa. Nažveida aizbīdņa materiāls - skrūvjstienis, skrūves un uzgriežni no nerūsējošā tērauda EN 1.4301 (AISI304). Aprīkots ar teleskopiski regulējamu vārpstu no nerūsējošā tērauda.
Tūlīt aiz aizbīdņa, uz ienākošā kolektora, uzstādīta nerūsējošā tērauda reste-grozs uz vadulēm un pacelšanas ķēdēm. Aizbīdņa un groza balsta stiprinājums jāveido atbilstoši sūkņu stacijas ražotāja aprēķiniem.
d) Kāpnes
Sūkņu stacijas abas tvertnes aprīkotas ar iemontētām nerūsējošā tērauda kāpnēm. Iekļūšanai krājrezervuāra apakšā piegādājamas pārvietojamas, teleskopiskas trepes h=4m.
e) Notekūdeņu uzskaite
Notekūdeņu uzskaitei paredzēts plūsmas mērītāja mezgls ārpus sūkņu stacijas, uz katra spiedvada d=2000mm dzelzsbetona grodu akās. Skat. punktu 8.2.3 un rasējumu ŪKT-9.
2.25 Iekšējais ūdensvads un kanalizācija
Sūkņu stacija aprīkojama ar izlietni un jaucējkrānu, siltā ūdens padevei elektrisko ūdens sildītāju.
Ūdensvadam atzars ar ventili lokanās šļūtenes pievienošanai tehniskajām vajadzībām.
Visai ūdensvada armatūrai jāatbilst spiediena klasei PN10. Pretkorozijas aizsardzībai pārklājums no iekšpuses un ārpuses ar epoksīda klājumu saskaņā ar – DIN30677.
Lodveida krāni aprīkoti ar SECUO-STOP atslēgām.
Visām detaļām -vārstiem, veidgabaliem un savienojumiem, kuras tiek izmantotas iekšējā aprīkojumā, ir jābūt izgatavotām no misiņa saskaņā ar EN 12164/ EN 12168/ EN 1982.
Kanalizācijas izvads no mazgājamā galda izvadīts sūkņu stacijas krājrezervuārā. Paredzēti PVC cauruļvadi un veidgabali. Skatīt rasējumu ŪKT-5.
2.26 Apkure un ventilācija
Sūkņu stacijas abās pazemes tvertnēs un apkalpes paviljonā paredzēta ventilācija. Krājrezervuāram un sūkņu tvertnei projektēta atsevišķi mehāniskās ierosmes pieplūde un dabīgā izplūde - ventilācijas caurules izvads ar deflektoru cauruļvada galā virs paviljona. Paviljonam paredzēta dabīgā pieplūde – reste ārsienā, un mehāniskā nosūce ar ventilatoru pie sienas, zem grieztiem. Ventilācijas iekārtas izvietotas pie grieztiem.
UZMANĪBU!!! Pirms apskates vai remontu veikšanas darbiem telpu ventilēt vismaz 10min.
Ar elektrisko radiatoru paviljonā paredzēts nodrošināt iekšējo gaisa temperatūru ne zemāku par +5⁰ C. AVK sadaļu skatīt 2.3 sadaļā
2.27 Elektroapgāde
Kanalizācijas sūkņu stacijas elektroapgāde projektēta atbilstoši: AS „Sadales tīkls” izsniegtiem Elektroietaišu ierīkošanas Tehniskajiem noteikumiem Nr.112070148 un Tehniskajiem noteikumiem Nr.30R3E J1/14-4. Sūkņu staciju ārējās elektroapgādes tehnisko projektu izstrādā SIA „Project plus”, to skatīt 2.sējumā. Elektroietaišu būvniecības darbi veicami atbilstoši AS “Sadales tīkls” noteiktajai kārtībai par elektroietaišu pārvietošanu un jaudas palielināšanu. Visas darbības, kas saistītas ar AS “Sadales tīkls”, veicamas ciešā sadarbībā ar Pasūtītāju.
Sūkņu stacijā uzstādītās elektroierīces un to jaudas ir:
• divi kanalizācijas notekūdeņu sūkņi, (viena sūkņa jauda ir 14,6kW),
• drenāžas sūknis (0,37kW),
• divi elektromagnētiskie plūsmas mērītāji (viena mērītāja jauda 0,01kW),
• ventilācijas sistēmu ierīču kopējā jauda 9,08kW,
• elektriskais radiators (0,7kW),
• caurplūdes ūdens sildītājs (3,5kW),
• paviljons un pazemes telpas – sūkņu tvertnes katrā apkalpes platformas atdalošajā zonā un krājrezervuāra tvertnes sausajā daļā paredzēta pa apgaismes lampas. Sūkņu stacijas teritorijas apgaismošanai paredzēta lampa paviljona ārpusē. (Apgaismojuma kopējā jauda 0,5kW),
• elektrības pārtrūkuma gadījumā sūkņus iespējams darbināt ar pārvietojamu
ģeneratoru. Ģeneratora pieslēguma vieta – kontaktdakša paviljona ārpusē.
Elektrības tīklu shēmu skatīt rasējumā EL-4, kā arī ārējos elektroapgādes iekšējo un ārējo (lietotāja) tīklu rasējumus skatīt 2.4 EL un ELT sadaļā.
Sūkņu stacijai iespējams pieslēgt SIA ”Jelgavas ūdens” rīcībā esošu dīzeļģeneratoru.
2.28 Automātika un vadība
Platones ielas sūkņu stacijas darbība paredzēta pilnīgi automātiskā darba režīmā. Datu pārraide nodrošināma GSM frekvencē, to nosūtīšanai uz NAI operatoru telpu nodrošinot ar GPRS datu pārraides iekārtu. Sūkņu stacijas automātikas darbībai jābūt pilnīgi integrētai esošā NAI centrālā SCADA sistēmā un datu attēlošana jānodrošina gan sūkņu stacijā, gan esošajā NAI SCADA sistēmā.
Sūkņu stacijas PLK (programmējamiem loģiskiem kontrolieriem) jāatbilst starptautiskā standarta IEC 61131 prasībām, jābūt rūpnieciski ražotiem, ar modulāro arhitektūru, ieeju/izeju paplašināšanas iespējām un iebūvēto Ethernet vai PROFIBUS-DP komunikāciju.
Sūkņu palaišanai un darbības regulēšanai paredzēti frekvenču pārveidotāji – katram sūknim savs, kas pievienots konkrētā sūkņa jaudai un strāvai. Tiem jābūt aprīkotiem ar PD (proporcionāli diferenciālo) regulatoru.
Sūkņu stacijas komplektācijā paredzēts automātikas skapis ar sekojošām funkcijām un aprīkojumu:
1) savienojumiem un drošinātājiem,
2) frekvenču pārveidotāja vadību,
3) sūkņu pārslēgšanu manuāli,
4) PLK (programmējamie loģiskie kontrolieri) ar vadības pulti,
5) ieslēgšanās - izslēgšanās saskaņā ar kontrolieru signāliem,
6) strāvas pārslodzes aizsardzība abiem sūkņu elektromotoriem,
7) termiskās pārslodzes aizsardzība abiem sūkņu elektromotoriem,
8) ampērmetri esošās darbības vizuālai uzraudzībai,
9) trīs pozīciju slēdži (izslēgšanās – ieslēgšanās) rokas vai automātiskā režīmā abiem sūkņiem,
10) aizsardzības iekārtas sūkņu tukšgaitai un blīvslēgu ūdensnecaurlaidības uzraudzībai,
11) sūkņu darbības algoritma nodrošināšana (ieslēgšanās pie attiecīgā sūkņa “START” līmeņa un izslēgšanās pie “STOP” līmeņa (skat. rasējumus TN-1 un TN-2),
12) termiskās pārslodzes “RESET” (sākotnējā stāvokļa atjaunošana) slēdzis,
13) sūkņu pamīšus ieslēgšanās uz katru sūknēšanas ciklu,
14) līmeņa kontrole ar līmeņa devējiem,
15) plūsmas mērītājs ar HART datu kopni, saitei ar SCADA sistēmu,
16) nodrošina mijiedrabību ar kontrolieri, izmantojot vadības tastatūru,
17) nodrošina uzdoto sūkņu darba algoritmu, kuru nosaka kontrollerī uzglabājamie darba līmeņu un konfigurācijas parametri,
18) izslēdz vienlaicīgu sūkņu ieslēgšanu un izslēgšanu (ieejas barošanas ķēžu aizsardzībai no elektropārslodzes),
19) nodrošina katra sūkņa darba laika uzskaiti,
20) nodrošina katra sūkņa palaišanas reižu uzskaitu,
21) nodrošina brīdinošo paziņojumu formēšanu atbilstoši uzdotajiem noteikumiem,
22) pārsūknētā notekūdeņu daudzuma arhīva formēšana (pēdējās diennakts laikā),
23) brīdinoša paziņojuma formēšana, samazinoties sūkņa ražīgumam,
24) noplūdes cauruļvada attīrīšana (speciāla procedūra, kuras laikā divi sūkņi periodiski nodrošina cauruļvada skalošanu),
25) rezervuāra sastāvēšanās procesa samazināšana un nogulšņu novēršana ieplūdes rezervuārā (speciāla procedūra, kura reglamentē minimālo dīkstāves laiku),
26) reālā laika notikumu žurnāla formēšana,
27) nodrošina testa sakaru režīmu un sūkņu lokālo vadību,
28) nodrošina darbu lokālā režīmā bez kontrollera,
29) nodrošina sūkņu strāvas mērījumus,
30) nodrošina ieplūdes tvertnes ūdens līmeņa mērījumus,
31) nodrošina sūkņu darba ražīguma mērījumus,
32) nodrošina notekūdeņu ieplūdes mērījumus,
33) nodrošina pārsūknējamā notekūdeņu daudzuma mērījumus,
34) nodrošina elektroaizsardzību no pārslodzēm, nepilnas fāzes ieslēgšanas, barošanas sprieguma lēcieniem,
35) nodrošina iespēju pieslēgt un kontrolēt sūknī ierīkotos aizsardzības devējus,
36) nodrošina avārijas paziņojumus stacijas darba laikā pie novirzes no uzdotajiem parametriem un algoritmiem,
37) nodrošina ērtu lokālā monitoringa režīmu,
38) nodrošina paroles aizsardzību parametru ievadīšanai un mainīšanai,
39) nodrošina nepārveidotu parametru datu ievadi,
40) nodrošina komutācijas elementu bezkontaktu vadības shēmu,
41) nodrošina informācijas sagatavošanu, saņemšana un noraidīšanu SCADA-sistēmai. PLK jāatspoguļo šādi signāli:
• izslēgšanās/ieslēgšanās signāls (neatkarīgi no automātiskā vai manuālā režīma),
• nav spriegums fāzē,
• frekvence,
• kāda strāvas pārslodze aktivizēta,
• kāda termoaizsardzība aktivizēta,
• sasniegts augsts (zems) avārijas līmenis,
• zema sūkņa ražība
Vadības blokam sūkņu stacijas darbība jānodrošina gan distances režīmā, gan manuāli uz vietas. Centrālā SCADA sistēmā un KSS pultī jābūt atspoguļotiem sekojošiem parametriem:
• sūkņu stacijas nosaukumam un komunikācijas adrese tīklos,
• minimālajai plūsmai m3,
• kopējam uzkrātajam notekūdeņu apjomam m3,
• sūkņu skaitam,
• xxxxxx xxxxxx:
-ieslēgšanās un izslēgšanās līmeņiem,
-strāvai A,
-nostrādātajam darba laikam (stundās),
-ieslēgšanās reižu skaitam,
-režīmam (autonomisks vai rokas),
-sūkņu rotācijas režīmam,
-dīkstāves intervālam,
-darba laikam pēc ieslēgšanās,
• apsardzes signālam,
• fāzes kontroles bloka stāvoklim,
• sūkņu sūknēšanas intervālam (h),
• dīkstāves intervālam (h).
Parametriem no visiem sūkņiem uzstādītajos sensoros jābūt atspoguļotiem SCADA sistēmā.
Apkalpes paviljona durvīm un krājtvertnes vākam jābūt slēdzamiem, to nesankcionētas atvēršanas gadījumā operatoru telpā GPRS datu pārraides iekārtai jānosūta ziņojums.
Automātikas spēka komunikācijas iekārtu funkcijas:
• nodrošina sūkņu eklektrobarošanu,
• nodrošina sekundāro patērētāju (ventilācija, drenāža) eklektrobarošanu,
• nodrošina barošanas ķēžu komutāciju atbilstoši specializētā kontrollera signāliem (automātiskais režīms),
• nodrošina barošanas ķēžu komutāciju atbilstoši primāro devēju-signalizatoru vadības signāliem (rokas režīms),
• nodrošina barošanas ķēžu komutāciju atbilstoši signāliem no vadības ietaisēm uz skapja priekšpaneļa (rokas režīms),
• nodrošina otrās pakāpes elektroaizsardzību (siltuma releji, motoraizsardzības bloki un automātiskie slēdži),
• nodrošina iespēju pieslēgt ārējo sprieguma ģeneratoru. (3 fāžu “Papa” rozete).
2.29 Pamatplātne
Sūkņu stacijas pamata plātne aprēķināta tā, lai ekspluatācijas laikā, pie pilnīgi aizbērtas tranšejas, gruntsūdens līmenim paceļoties līdz maksimālajam ģeotehniskajā izpētē fiksētajam, sūkņu stacijas tvertnes neuzpeldētu. Pēc aprēķina pamatplātnes izmēri vismaz ir 7000x4000x300mm.
Pamatplātne betonējama sausā būvbedrē vai ārpus tās. Plātne jāizbūvē uz noblietētas smilts kārtas un 200mm šķembu pamatnes ar betona sagataves slāni 100mm biezumā no B5 klases betona. Plātnei jābūt horizontālai.
Pamatnes biezums ir vismaz 30 cm. Pamata plātnes betonēšanā jāizmanto B25 F75 W8 klases betons ar stiegrojuma sietiem ∅16AIII, solis 200x200mm. Armatūras sieti novietoti attiecīgi 5cm un 25cm zem pamata virsas.
Pamata plātnē betonējot starp armatūras sietiem vienlaicīgi jāiestrādā rāmis ar stiprinājuma skrūvēm atbilstoši tvertņu piegādātāja instrukcijām.
Sūkņu stacijas pamatnes un enkurošanas betona gredzena izbūvei izmantojams betons, kas atbilst rasējumos norādītajai betona kategorijai un vispārīgajā specifikācijā minētajām prasībām. Sūkņu stacijas korpusa materiāli un aprīkojums ir noteikts tehniskajā projektā, to piegādāt no Latvijā sertificēta ražotāja.
2.30 Ievesta melnzeme
Ievestajai melnzemei jābūt ar vieglu vai vidēju tekstūru, ar pH vērtību starp 6,0 un 7,5. Ievestajā melnzemē nedrīkst būt akmeņi, kas lielāki par 20mm un kopējais akmeņu sastāvs nedrīkst pārsniegt 10% no masas.
Organiskās melnzemes kārta ir jāieved no zemes īpašuma ar līdzīgas augsnes sērijas augsnes sastāvu. Informācija par melnzemes izcelsmes vietu un sastāvu jāiesniedz Inženiera apstiprināšanai. Par organisku melnzemi ir jāuzskata augsne, kas ir apstrādāta bez mākslīgiem mēslojuma līdzekļiem, pesticīdiem vai herbicīdiem vismaz iepriekšējo piecu gadu laikā un to ir apstiprinājis LAD.
Melnzemei jābūt bez nezālēm, nezāļu saknēm, augsnes apakšējās kārtas un neatbilstošām vielām.
2.31 Zāles sēklas
Zāles sēklai jābūt noteiktu šķirņu pārbaudītam sajaukumam un jāiesniedz tīrības dīgtspējas apliecības. Sajaukumam jābūt vienam no šādiem maisījumiem vai cietiem maisījumiem, ko apstiprinājis Inženieris:
13. tabula
Sajaukumam jāatbilst vietējiem apstākļiem un jāņem vērā augsnes veids, ūdens sastāvs, klimats un augsnes pH. Kopumā zāles maisījumi jāveido tā lai veidotos zālājs, kuram nav nepieciešama bieža apkope un kurš aug lēni.
Katrā audzēšanas sezonā sēklām jābūt svaigām ar dīgtspēju ne zemāku kā 80%. Maisījuma tīrība nedrīkst būt zemāka par 90% un kopējais nezāļu sēklu daudzums nedrīkst pārsniegt 0,5%. Kopējais citu kultūru sēklu daudzums nedrīkst pārsniegt1%. Visi sēklu maisījumi kārtīgi jāsamaisa, lai nodrošinātu kārtīgu šķirņu sajaukumu.
Ja ir nepieciešams atjaunot lauksaimniecības zemi, jāizmanto tādas zāles sēkla, kas ir līdzīga bojātā zālāja iepriekšējam sastāvam.
2.32 Skataku vāki un ietvari
Skataku vākiem un ietvariem jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 124:2002 A vai ekvivalents noteikumiem. Visiem skataku vākiem jābūt ar noslēgtām ķīļrievām (ņemt vērā šo specifikāciju punktu 5.17).
Saskaņā ar Pasūtītāja prasībām, skataku vāki un ietvari var būt no kaļamā ķeta, uz tiem jābūt SIA
„Jelgavas ūdens” logo.
2.33 Skataku kāpnes
Pakāpieniem skatakās un kamerās jābūt D veida 1. klases, atbilstoši LVS EN 13101:2003 vai ekvivalents prasībām.
2.34 Marķiera lenta
Marķiera lentai pazemes ūdensvadiem jābūt no zila stikla šķiedras materiāla, polietilēna pinuma vai lentes vismaz 150mm platumā, ietverot rūsu izturīgu novietojuma noteikšanas sistēmu. Lentei visā garumā jābūt apdrukātai ar vārdiem „ŪDENSVADS” bieziem lielajiem burtiem, attālums starp vārdiem nedrīkst būt lielāks pat 700mm.
Marķiera lentei pazemes kabeļu sistēmai jābūt no dzeltena stikla šķiedras materiāla, polietilēna pinuma vai lentes vismaz 150mm platumā. Lentei visā garumā jābūt apdrukātai ar vārdiem "ELEKTRĪBAS KABELIS” bieziem lielajiem burtiem, attālums starp vārdiem nedrīkst būt lielāks pat 700mm.
Marķiera lentai pazemes notekūdeņu caurulēm vai spiedvadiem jābūt no sarkana stikla šķiedras materiāla vai biezas polietilēna loksnes vismaz 150mm platumā. Tai visā garuma jābūt apdrukātai ar vārdiem „PAŠTECES KANALIZĀCIJA” vai „SPIEDIENA KANALIZĀCIJA” bieziem lielajiem burtiem, attālums starp vārdiem nedrīkst būt lielāks par 700 un tajā jābūt iestrādātai rūsas izturīgai novietojuma noteikšanas sistēmai caurulēm, kuras nav izgatavotas no metāla.
2.35 Mastikas asfalts
Ūdens necaurlaidīgās kārtas izveidošanā izmantotajam mastikas asfaltam jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 12970:2005 L vai ekvivalents noteikumiem.
2.36 Mehāniskās savienotājuzmavas cauruļvadiem un veidgabaliem
Savienotājuzmavas un uzmavu adapteri jāveido no kaļamā ķeta vai ķeta un tiem jāatbilst LVS EN 14525:2005 vai ekvivalents.
Mehāniskajiem savienojumiem un veidgabaliem polietilēna caurulēm, kuru nominālais izmērs ir vienāds ar vai mazāks par 63 mm un kuras izmanto aukstā dzeramā ūdens apgādei, jāatbilst LVS EN 1254-3:2000 vai ekvivalents.
Veidgabaliem PE 100 (HDPE) jābūt 2 tipa, tiem jāatbilst pielietošanas mērķim un tiem jāiztur pilna slodze.
Visi veidgabali jāaizsargā pret koroziju pārklājot ar piemērotu polimēra aizsargkārtu.
Visi stiprinājumi jāaizsargā pret koroziju pārklājot ar piemērota cinka un polimēra aizsargpārklājumu.
Savienotājuzmavām un uzmavu adapteriem jābūt ar tādu pašu spiediena kategoriju, kā caurulei pie kuras tie ir pievienoti.
Visām savienotājuzmavām un uzmavu adapteriem ar nominālo diametru < 300 mm jābūt daudzsavienojumu/plašas pielaides veida un savienojamiem ar jebkuru cauruli ar šādiem ārējiem diametriem:
14. tabula
Ārējie cauruļvada diametri, mm | Iekšējie cauruļvada diametri, mm |
32 | 27,2 |
40 | 34,0 |
50 | 42,6 |
63 | 53,6 |
110 | 93,8 |
160 | 136,4 |
200 | 170,6 |
225 | 191,8 |
250 | 213,2 |
315 | 268,6 |
Blīvēm jāatbilst LVS EN 681 WA tipam vai ekvivalents ūdensapgādei un D tipam kanalizācijai un turklāt tām jābūt noturīgām pret mikrobioloģisko bojāšanos.
Mehāniskajām savienotājuzmavām jābūt ar tādu pašu spiediena klasi, kā caurulēm pie kurām tās ir pievienotas.
2.37 Uzgriežņi, skrūves, starplikas un bultskrūves
Uzgriežņiem, skrūvēm, starplikām, bultskrūvēm un naglām jāatbilst attiecīga Standarta saistošajiem noteikumiem, kā norādīts zemāk:
15. tabula
Tips | Standarts |
Starplikas PN atlokiem | LVS EN 1514 1.-8. Daļa vai ekvivalents |
Universālās gludās starplikas | LVS EN ISO 887:2002/AC:2006 vai ekvivalents |
Tērauda bultskrūves, skrūves un tapskrūves | LVS EN ISO 898-1:2009 vai ekvivalents |
Bultskrūves ar sešstūraino galviņu un atloku | LVS EN 1665:2001+AC/AC :2007 vai ekvivalents |
Uzgriežņi | LVS EN ISO 2320:2009 vai ekvivalents |
Naglas | LVS EN 10230-1:2002 vai ekvivalents |
Bultskrūvju savienojumiem caurulēm un veidgabaliem jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1515 1.-3. Daļas vai ekvivalents noteikumiem, izņemot to, ka sfēriskā grafīta dzelzs bultskrūves, kas paredzēts izmantošanai ar kaļamā ķeta caurulēm un veidgabaliem, jāražo no metāla, kas atbilst LVS EN 1563:2002/A2:2005 vai ekvivalents noteikumiem, kategorijai 500/7.
Bultskrūvju garumam un pievilkšanas spēkam jābūt saskaņā ar ražotāja norādījumiem un tam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu, ka uzgriežņi galīgajā nostiprinājuma pozīcijā ir pilnībā uzgriezti un ir redzamas divas skrūves vītnes.
Ja nerūsējošā tērauda uzgriežņus, bultskrūves un starplikas izmanto blakus galvanizētām metāliskām virsmām, šīs virsmas ir jāizolē ar vadītnespējīga materiāla uzmavām un starplikām.
Starplikas jāievieto zem bultskrūves galvas un zem uzgriežņa.
Izņemot gadījumus, kad tie ir izgatavoti no nerūsējošā tērauda, visi stiprinājumi ir attiecīgi jāaizsargā no korozijas.
Mazoglekļa tērauda uzgriežņi, skrūves. Ja līgumā nav paredzēts citādi, lietot bultskrūves ar karsto galvanisko pārklājumu pēc LVS EN ISO 1461:2009 vai ekvivalents.
2.38 Pastāvīgs iežogojums
Saliekamā betona elementiem, kurus izmanto iežogojumos, jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 12839:2004 vai ekvivalents noteikumiem.
Tērauda stieplēm un stiepļu produktiem, kurus izmanto iežogojumos, jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 10223:2003 vai ekvivalents noteikumiem.
2.39 Cauruļu apbēruma materiāli
Materiālam visu cauruļu, ieskaitot aptītās caurules, pamatnēm un apbērumam jāatbilst punkta 2.34 "Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls" veidam, ar izņēmumu, ka maksimālais daļiņu lielums var būt 16 mm caurulēm ar nominālo diametru līdz 300 mm (ieskaitot) un 20 mm - caurulēm, kuru nominālais diametrs pārsniedz 300 mm. Noblīvējuma kārtas biezums nedrīkst pārsniegt 20 cm.
2.40 Caurules zemes nosusināšanai un pagaidu drenām
Caurulēm, savienojumiem un veidgabaliem zemes nosusināšanai un pagaidu drenām jāatbilst attiecīgā standarta saistošajiem noteikumiem, kā norādīts zemāk:
18. tabula
Tips | Standarts | ||
Šķiedru cementa caurules kanalizācijas sistēmām un drenāžai | LVS EN ekvivalents | 588-1:2000 | vai |
Neplastificēta polivilhlorīda caurules | LVS EN ekvivalents | 1456-1:2002 | vai |
Perforētas keramikas caurules un veidgabali | LVS EN 295-5:2000+A1 vai ekvivalents | ||
2.41 Plastmasas aizsargpārklājums
Plastmasas aizsargpārklājumam jābūt bez plīsumiem, dobumiem, tukšumiem un ar nominālo biezumu 1,25mm.
2.42 Polietilēna caurules un veidgabali
Polietilēna cauruļu sistēmām, kas paredzētas ūdens apgādei un kanalizācijas spiedvadam, jāatbilst LVS EN 12201- 2. Daļas vai ekvivalents noteikumiem. Cauruļvadiem jābūt SDR17 PE100-RC PN10, kas atbilst 1.tipam pēc PAS 1075. Pēc Inženiera pieprasījuma Ražotājam vai Piegādātājam jāuzrāda kompetentas iestādes izdots atbilstības sertifikāts.
Polietilēna veidgabaliem jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 12201-3. Daļas vai ekvivalents noteikumiem.
Veidgabaliem, kuri savienoti ar elektro sakausējamām uzmavām, jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 12201-3 vai ekvivalents noteikumiem.
Jaunā kanalizācijas sūkņu stacijas pārslēgšanai jāizbūvē ~ 20m OD225mm un ~ 55m OD280mm PE, PN10 kanalizācijas spiedvadi. Tie jāsavieno ar esošiem d250mm ķeta spiedvadiem Platones ielā. Uz katra spiedvada dzelzsbetona grodu akā paredzēts uzstādīt elektromagnētisko plūsmas mērītāju, skatīt plānā ŪKT-2. Spiedvadu pagriezienos izmantot kontaktmetināmus līkņus ar elektrouzmavām. Spiedvadu detalizējumu skat. rasējumā ŪKT-2, detaļu apzīmējumus rasējumā ŪKT-1.
Spiedvadu pārslēgšanas vietas precizēt atšurfējot.
2.43 Polipropilēna caurules un veidgabali
PP (Polipropilēna) cauruļu sistēmām, kas paredzētas apakšzemes notekūdeņu novadīšanai paštecē, jāatbilst LVS EN 13476-3+A1:2009 vai ekvivalents noteikumiem. Izmantot dubultsienu struktūras saimnieciskās kanalizācijas cauruli ar baltu iekšējo slāni, lai atvieglotu video inspekcijas veikšanu. Caurulēm jāatbilst stinguma klasei SN8 vai augstākai. Uzmavām jābūt rūpnieciski līdzeni, gludi un hermētiski piekausētām pie caurulēm. Savienojuma vietas atbilstoši produkta kvalitātes kontrolei ir jāpārbauda ražošanas procesā uz hermētiskumu 0,5 bar atbilstoši standartam LVS EN 12277 vai ekvivalents. Pēc Inženiera pieprasījuma Ražotājam vai Piegādātājam jāuzrāda kompetentas iestādes izdots atbilstības sertifikāts.
2.44 Betona plāksnes un vāka ietvara augstuma regulēšanas gredzeni
Saliekamām betona plāksnēm un vāka ietvara augstuma regulēšanas gredzeniem jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1917:2003 /AC :2008 vai ekvivalents noteikumiem.
Ja Līgumā nav noteikts citādi, izmantotajam betonam jābūt noturīgam pret sulfātiem (atbilstoši projektētai ķīmiskajai DC-4 klasei.
2.45 Rūpnieciski izgatavotas betona seguma plātnes un bruģakmeņi
Rūpnieciski izgatavotām betona seguma plātnēm jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1339:2004 vai ekvivalents noteikumiem. Ja Līgumā nav citādi norādīts, plātnēm jābūt 50 mm biezām.
Gataviem betona bruģakmeņiem jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1338:2004 vai ekvivalents noteikumiem.
2.46 Rūpnieciski izgatavotas betona ietves malas, apmales un kvadranti
Rūpnieciski izgatavotām betona ietves malām jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1340:2004 vai ekvivalents noteikumiem. Ja ietves malas vai kanāli ir jāizveido ar 12 m vai mazāku rādiusu, jāizmanto piemērota rādiusa sastāvdaļas.
Ietves malām, apmalēm, kvadrantiem u.c. jāatbilst Jelgavas Domes Attīstības un Pilsētplānošanas pārvaldes tehniskajiem noteikumiem.
2.47 Saliekamas betona elementu skatakas un drenāžas akas
Apkalpes akas paredzētas no rūpnieciski ražotiem dzelzsbetona elementiem. Grodiem jābūt ar rūpnieciski iestrādātu gumijas blīvgredzenu vai gropi blīvējuma iestrādei. Iekāpšanai akā paredzēti ķeta kāpšļi. Saliekamo dzelzsbetona elementu skatakām jāatbilst LVS EN 1917. vai ekvivalents noteikumiem. Elementi, kas balstās uz pamatiem, jāražo tā, lai radītās vertikālas slodzes tiktu tieši pārnestas caur visu vienības sienas biezumu. Savienojumos starp elementiem un plākšņu apakšējo daļu, savienojumu profiliem jāspēj izturēt šo plākšņu slodzes. Teknes betonēt AR B20 markas betonu.
Saliekamo betona elementu kameru, kas paredzētas aizbīdņu un mērītāju uzstādīšanai, daļām jābūt savienojamām un jāatbilst LVS EN 1917:2003 /AC:2008 vai ekvivalents.
Saliekamo betona elementu kameru daļām jābūt savienojamām savā starpā. Saliekamām pārseguma plāksnēm jāspēj izturēt slodze 40,0 tonnu apmērā, ja nav noteikts citādi.
Ja Līgumā nav paredzēts citādi, daļu izgatavošanā izmantotajam betonam jābūt noturīgam pret sulfātiem un jāatbilst projektētai ķīmiskajai klasei DC-4, ja nav noteikts citādi.
2.48 Saliekami betona atbalsta bloki caurulēm
Gataviem betona atbalsta blokiem jābūt ar taisnstūra virsmu, ar pietiekamu horizontālā šķēluma laukumu, lai novērstu caurumu rašanos saistošajā betonā vai virsmā, un lai nodrošinātu piemērotu balstvirsmu caurulēm. Tiem jābūt ar 13.5 N/mm2 . kuba izturību.
2.49 Veltņots asfalts
Karsti norullētam asfaltam jāatbilst LVS EN 13108-4:2006 vai ekvivalents standartam.
2.50 Smiltis
Smiltīm, kas paredzētas kaļķu vai cementa javai, jāatbilst LVS EN 13139:2004+AC L vai ekvivalents.
Visām smiltīm jāatbilst LVS EN 12620+A1:2009 vai ekvivalents un LVS 13139:2004+AC L vai ekvivalents, un jābūt skalotām.
Smiltīm, kas paredzētas pamatnes ķieģeļiem un bruģim jābūt būvniecības smiltij vai drupinātiem akmeņiem, kas izsijāti caur 5mm sietu un caurmērā nesatur vairāk kā 3% māla, dubļu vai putekļu.
2.51 Tērauda stiegrojums
Tērauda stiegrojumam jāatbilst noteikumiem LVS 191-1:2007 vai ekvivalents.
Tērauda materiāla stiegrām krustojuma vietās jābūt sametinātām un, ja Līgumā nav noteikts citādi, tās jāpiegādā plakanu sietu.
Uz stiegrojuma pie ievietošanas un iestiprināšanas veidņos, nedrīkst būt atlobījušās plēksnes, rūsa, eļļa, tauki vai citi materiāli.
2.52 Aizbīdņu kapju virsmas un aizsargi
Uz aizbīdņu kapju vāku virsmas ar 75 mm burtiem jānorāda marķējums Ū (ūdens), SPK (spiedkanalizācija). Noslēgaizbīdņu vākiem jāspēj izturēt viena riteņa 5 tonnu slodze un tiem jābūt aprīkotiem ar kaļamā ķeta vākiem, ja vien nav noteikts citādi.
Vākiem un ietvariem, kas tiek iestrādāti ceļu brauktuvēs vai citās vietās ar biežu transporta plūsmu jāatbilst LVS EN 124 vai ekvivalents prasībām.
Vākiem un ietvariem, kas tiks iestrādāti citur jāatbilst LVS EN 124 vai ekvivalents prasībām.
Saliekamā betona elementu kameru lūkām līdz un pazemes ūdensvada veidgabalu un noslēgarmatūras pamatnēm jāatbilst LVS EN 1917:2003 /AC:2008 vai ekvivalents prasībām.
Kameru materiāliem, izņemot saliekamā betona, jāatbilst LVS EN 14802:2006 vai ekvivalents noteikumos minētajām slodzes izturības prasībām.
2.53 Kokmateriāli un kokmateriālu aizsargāšana
Visiem kokmateriāliem, kas tiek izmantoti ikdienas darbos jābūt jauniem. Kokmateriāliem, kas tiks izmantoti konstrukcijā, jāatbilst ar LVS EN 336:2003 vai ekvivalents un LVS EN 338:2003 vai ekvivalents noteikumiem.
Kokmateriālu, kas tiks izmantoti konstrukcijās, aizsargāšanas līdzekļiem jāatbilst LVS EN 14128 vai ekvivalents un LVS 238:2005 vai ekvivalents prasībām.
Apstrādājamajiem skuju kokiem jābūt taisniem, brīviem no kukaiņiem vai piepēm, bez plūksnām, plaisām, savijumiem vai kropļojumiem.
Kokmateriāli jāuzglabā, nodrošinot atstarpi no zemes un pārsedzot tā, lai nodrošinātu gaisa cirkulāciju.
2.54 Sasiešanas stieple
Tērauda stiegrojuma siešanas stieplei jābūt 1,6 mm diametrā, atkvēlinātai no mazoglekļa tērauda, kas atbilst EN 10218 vai ekvivalents prasībām.
2.55 Aizbīdņi un aizvari
Cauruļu sistēmas aizbīdņiem un aizvariem jāatbilst attiecīgo standartu saistošajiem noteikumiem, kā norādīts zemāk:
19. tabula
Aizbīdņu un aizvaru detaļām, kas ir kontaktā ar dzeramo ūdeni, jāsaņem Valsts sertificēšanas reģistra apstiprinājums.
Visu aizbīdņu un aizvaru virsmām ir jābūt vai nu no nerūsējoša materiāla vai noklātām ar pretkorozijas materiālu saskaņā ar LVS EN 1403:2001 vai ekvivalents ieteikumiem.
Aizbīdņus aprīko ar teleskopiskajiem pagarinātājkātiem. Visi aizbīdņi aizverami griežot pulksteņrādītāja virzienā, ja vien nav norādīts citādi.
2.56 Blīvējošās starplikas
Gumijas blīvējošajām starplikām jāatbilst LVS EN 6811 : 2003 vai ekvivalents prasībām.
Gumijas blīvējošajām starplikām jābūt piemērotām uzglabāšanai, izmantošanai, uzstādīšanai un ekspluatācijai temperatūras amplitūdā no 0ºC līdz + 40ºC.
Gumijas blīvējošajām starplikām, ja norādīts, jābūt no ekstrudēta dabīgā kaučuka ar stingru ārējo izliekumu. Visos pieslēgumos, 45º savienojumos un daļu nomaiņās jāizmanto rūpnīcā izgatavoti veidgabali. Savienošana darbu izpildes vietā jāveic ar vulkanizāciju, saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
PVC blīvējošajām starplikām jāatbilst LR normatīviem par saskarsmi ar dzeramo ūdeni. Visos pieslēgumos, 45º savienojumos un daļu nomaiņai jāizmanto rūpnīcā izgatavoti veidgabali. Savienošana darbu izpildes vietā jāveic stingri ievērojot ražotāja norādījumus.
2.57 Slapja maisījuma šķembu segums
Slapja maisījuma šķembu segumam jāsastāv no akmeņu šķembām vai granulētiem sārņiem un tas jādala kategorijās saskaņā ar šo tabulu:
20. tabula
Daļiņu izmērs jānosaka ar LVS EN 933-2:1995 vai ekvivalents skalošanas un sijāšanas metodi.
Plākšņainības indeksam jābūt mazākam par 35, ja tas tiek noteikts saskaņā ar LVS EN 933-3:1997 vai ekvivalents.
Slapja maisījuma šķembu seguma mitruma sastāvam optimāli jābūt ± 0.5% kā noteikts saskaņā ar LVS EN 13242+A1:2009 vai ekvivalents.
2.58 Ar organiskām saistvielām saistīts šķembu segums
Bitumena maisījumu sastāvdaļām, ceļu un citu ar satiksmi saistītu teritoriju segumu apstrādei jāatbilst LVS EN 13043:2002/AC:2004 vai ekvivalents.
Saistvielās jābūt tīram bitumenam, kas nesatur piemaisījumus.
2.59 Plūsmas mērītāji
Elektromagnētiskais plūsmas mērītājs KROHNE OPTIFLUX 2100, DN200mm. Komplektācijā plūsmas sensors OPTIFLUX 2000, signāla pārveidotājs IFC 100, kabeļi. Divi mērītāji –uzstādīti akās aiz kanalizācijas sūkņu stacijas (skat. ŪKT-2 KS1-1 un KS1-2). Mērītāja spiediena klase PN10, korpusa aizsardzības klasei IP68 ar atlokiem. Datu nolasīšanas panelis jāuzstāda sūkņu stacijas virszemes paviljonā vadības un automātikas skapī vai blakus tam. Plūsmas mērītājam jābūt savietojamam ar sūkņu stacijas vadības iekārtu. Plūsmas mērītājam jāatbilst LVS EN 29104:2011.
2.60 Pagarinājuma vārpstas (špindeļi)
Pagarinājuma vārpstām jābūt teleskopa veida ar balsteņiem un centrēšanas krusteņiem, kas izgatavoti no mazoglekļa tērauda un galvanizēti saskaņā ar LVS EN 1403:2001 vai ekvivalents.
Skrūvju nostiprinājuma balsteņi jānodrošina pagarinājuma vārpstām centros, kuri nepārsniedz 2 metrus. Augšējam balstenim jāatrodas maksimums 300 mm zem vārpstas galvas, manuālās vadīšanas riteņa vai sienas augšējās daļas.
Aizvaru kāta pagarinājums, kas nepārsniedz 2 metrus, sūknētavās un kamerās jānodrošina ar centrēšanas krusteņiem. Augšējam krustenim jāatrodas maksimums 300 mm zem pagarinājuma galvas.
Pagarinājuma vārpstas jānostiprina ar sešstūra galvas bultskrūvi vai galvskrūvi, kas ievietota vertikāli cauri vārpstas galvai līdz tās galam.
2.61 Saliekamā betona elementi
Visiem saliekamā betona elementiem jāatbilst LVS EN 13369:2005 L vai ekvivalents.
Saliekamu betona elementu sastāvdaļu materiāliem jāatbilst attiecīgo LVS, ja Līgumā nav noteikts citādi.
Izņemot gadījumus, kad attiecīgajā Latvijas standartā ir norādīts, vai Līgumā ir paredzēts citādi, saliekamo betona elementu redzamajai virsmai jābūt ar neaptraipītu, gludu apdari, citās virsmās apdare var būt nelīdzena.
Ja nepieciešams, uz visiem saliekamiem betona elementiem jāuzliek neizdzēšamas identifikācijas un orientācijas zīmes tādās vietās, kuras būs redzamas vai atsegtas pēc darba pabeigšanas.
Saliekamie betona elementi jāizmanto, jānokrauj, jāuzglabā un jātransportē tā, lai tie netiktu pakļauti pārmērīgai slodzei vai jebkādā citā veidā tiktu bojāti. Saliekamie betona elementi netiks pieņemti, ja tiem būs jebkurš no šādiem bojājumiem:
✓ Aplauztas malas
✓ Plaisas (izņemot mikro plaisas)
✓ Remonta pazīmes
✓ Izveidojušies dobumi vai gaisa caurumi
Nominālajai stiegrojuma aizsargkārtai jābūt vismaz 25 mm – minimālajai - 20 mm.
3. RAKŠANAS DARBI, TRANŠEJU AIZBĒRŠANA UN ATJAUNOŠANA
3.1 Rakšanas darbi
3.2 Vispārīgs apraksts
Nedrīkst uzsākt rakšanas darbus, kamēr nav saņemta rakšanas atļauja atbilstoši Jelgavas pilsētas saistošajiem noteikumiem.
Pirms būvniecības darbu uzsākšanas šo darbu veicējam jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā. Fiziskajām un juridiskajām personām, kas saimnieciskās darbības rezultātā atklāj arheoloģiskus vai citus objektus ar kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un turpmākie darbi jāpārtrauc.
Darbības jāveic tā, lai izrakumu zemes struktūrā nerastos bojājumi vai pasliktinājums.
Uzņēmējam darbi jāveic tā, lai neskartu apkārt esošo zemi. Īpaša uzmanība jāpievērš stabilitātes nodrošināšanai, veicot rakšanas darbus esošu konstrukciju un komunikāciju tuvumā.
Ja būvbedres/tranšejas struktūrā tiek konstatēta nepiemērota grunts vai ja struktūrā ir radušies bojājumi vai pasliktinājums, par to nekavējoties jāziņo Inženierim.
Būvbedres/tranšejas malas ir visu laiku atbilstoši jānostiprina un tās nedrīkst veidot slīpas, izņemot gadījumus, kad tas ir paredzēts vai atļauts Līgumā. Papildus zemes darbu un ceļu seguma atjaunošanas darbu apjoms netiks apmaksāts, ja Būvbedres/tranšejas malas netiks atbilstoši nostiprinātas vai tiks veidotas slīpas.
Viss izraktais materiāls, ko var atkārtoti izmantot Darbos, jāuzglabā Darbu izpildes vietā, ja Inženieris nav licis vai atļāvis to aizvākt. Bez Inženiera apstiprinājuma Xxxxx izpildes vietā nedrīkst atbrīvoties no pāri palikušiem materiāliem.
Nepiemērota grunts vai bojāta virsma zem plānotā zemes līmeņa ir jāizrok un jāaizber zemes līmenī ar rasējumos norādīto vai Inženiera apstiprināto materiālu. Jebkādi tukšumi, kas radušies rakšanas rezultātā, jāaizpilda ar Līgumā paredzēto materiālu.
Kad rakšanas darbos precīzi panākti darbam nepieciešamie profili vai izmēri, Uzņēmējam jāinformē Inženieris, lai viņš varētu veikt pārbaudi.
Nav pieļaujama veicamo darbu uzsākšana, ja Xxxxxxxxxx un Uzņēmēja pārstāvji nav sastādījuši un darbu izpildes vietā parakstījuši iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu.
Uzņēmējam atvērta būvbedre vai tranšeja jāuztur pieņemamā stāvoklī un jāizlabo laika apstākļu izraisītās bojājumu sekas.
Pārbaužu veikšanai Uzņēmējam jāveic atrakšana tādā apjomā, kāds nepieciešams, un pēc Inženiera pārbaudes jāaizber tranšeja.
Darbu gaitā vietās, kur darbi var ietekmēt esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, Uzņēmējam jānodrošina nepārtraukta esošo tīklu darbība.
3.3 Tranšejas
Rakšanas darbi, tranšeju aizbēršana un segumu atjaunošana veicama ņemot vērā Līguma dokumentācijas prioritāšu secību – saskaņā ar tehnisko projektu, Jelgavas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr.93 u.c. Atkāpes, izmaiņas tehniskajā projektā saskaņojamas ar Pasūtītāju, Inženieri un autoruzraugu.
3.4 Žogi, dzīvžogi un sienas
Ja Uzņēmējam jādemontē žogi, dzīvžogi vai sienas, viņam jānodrošina, ka demontāžas platums ir minimāls, kāds nepieciešams Darbu veikšanai. Žogu demontāžas darbi saskaņojamI ar Pasūtītāju, Inženieri un autoruzraugu.
Izveidotais atvērums sienā vai žogā jāizveido drošā, Inženiera pieņemamā veidā.
Jebkādas iekārtas vai materiāli, kas piemēroti atkārtotai lietošanai, jāuzglabā saskaņā ar Līguma prasībām.
3.5 Augsne atkārtotai izmantošanai
„Augsne” nozīmē virsējo grunts slāni, kas uztur augu veģetāciju. Tai jāiekļauj visas velēnas, kas nav nepieciešamas atkārtotai ieklāšanai vai nav derīgas velēnojumam.
Visa augsne ir jānoņem no vietām, kurās notiks pagaidu vai pastāvīgie Darbi, tajā skaitā, no iežogotām teritorijām un jāuzglabā atkārtotai izmantošanai.
Augsne atkārtotai izmantošanai jāsakrauj kaudzēs ne augstākās par 1,5m un jāuzglabā bez nezālēm.
Uzņēmējam jāuzglabā augsne atkārtotai izmantošanai netālu no noņemšanas vietas, lai nodrošinātu, ka to var izmantot pēc iespējas tuvāk tās izcelsmes vietai. Visi pārējie materiāli vai grunts kārtas jāuzglabā atsevišķās kaudzēs.
3.6 Darbības ar ūdeni
Nevienā rakšanas vietā nedrīkst būt ūdens, ja tas nav paredzēts Līgumā, bet tas jānovada uz apstiprināto vietu. Jebkādi nepieciešamie ūdens infiltrācijas lauki, ja iespējams, jāplāno ārpus laukuma, kurā tiek veikti rakšanas darbi, un tās jāpiepilda ar apstiprināto materiālu līdz apkārt esošās zemes virsmas līmenim.
Jāveic visi nepieciešamie drošības pasākumi, lai ūdens līmeņa pazemināšanas rezultātā jebkura blakus esošā grunts netiktu nelabvēlīgi ietekmēta. Ja atļauta ūdens novadīšana no ūdens līmeņa pazemināšanas iekārtām kanalizācijas tīklā, Uzņēmējam jāveic pasākumi smilšu atdalīšanai no ūdens pirms tā ievadīšanas kanalizācijā.
Nedrīkst pieļaut gruntsūdeņu iekļūšanu caurulēs, kas tiks izmantota dzeramā ūdens piegādei.
Pirms uzstādītās ūdens līmeņa pazemināšanas sistēmas atslēgšanas Uzņēmējam obligāti par to jāinformē Inženieris.
Darbu izpildes laikā Uzņēmējam jānodrošina, lai gruntsūdeņu līmenis tiek pietiekami pazemināts zem pamatu līmeņa, lai nodrošinātu stingru pamatu.
Uzņēmējam jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu gruntsūdeņu līmeņa celšanos cauruļvadu vai būvju būvniecības laikā, kamēr nav sasniegta pietiekama konstrukciju vai cauruļvadu aizbēruma masa, lai novērstu to uzpeldēšanu.
3.7 Aizbēršana
3.8 Brauktuvju, gājēju ielu, ietvju, veloceliņu un ceļmalu atjaunošana
Ja iespējams, aizbēršana jāveic tūlīt pēc tam, kad pabeigtas visas pirms tās veicamās darbības. Taču aizbēršanu nedrīkst veikt, kamēr apsedzamās konstrukcijas nav sasniegušas pietiekamu izturību, lai izturētu uzlikto slodzi.
Tranšejas aizbēršana un grunts blīvēšana jāveic tā, lai nerastos nevienāda slodze vai bojājumi. Tranšejas jāaizber saskaņā ar projektu.
Ja tranšejas ir nostiprinātas un stiprinājumi ir jānoņem, tie, kur iespējams, jānoņem pakāpeniski, reizē ar aizbēršanu un tādā veidā, lai minimizētu iebrukuma iespēju un visi tukšumi, kas izveidojušies aiz nostiprinājumiem rūpīgi jāaizpilda un jānoblīvē.
Ja Uzņēmēja darba teritorija šķērso jebkādu esošo konstrukciju, viņam ir jāveido blīvētas grunts aizbērums zem šīs konstrukcijas. Ja blīvēšana nav iespējama, kā arī gadījumos, kad tā nav pietiekama, aizbērums jāveido ar liesa maisījuma betonu.
Nedrīkst veidot apbērumus ap skatakām vai kamerām, kamēr šī konstrukcija nav pārbaudīta un kamēr nav saņemts apmierinošs Inženiera apstiprinājums.
Ja Uzņēmējs apber konstrukcijas sienas, pirms tās ūdensnecaurlaidība ir apmierinoši pārbaudīta, Uzņēmējam ir jāatrok un jānomaina jebkāds apbērums, kas nepieciešams, lai noteiktu noplūdes un veiktu attiecīgus remonta darbus. Pēc apmierinošas pārbaudes Uzņēmējam jāveic atkārtota apbēršana.
Veidojot uzbērumus Uzņēmējam jāņem vērā nosēšanās.
Uzbērumu blietēšanu drīkst veikt tikai tad, kad blakus esošās konstrukcijas ir spējīgas izturēt papildus uzlikto slodzi.
Ja tiek veikta uzbēruma nosēdināšana, darba metode, kas izvēlēta uzbērumu nosēdināšanai līdz nepieciešamajam līmenim, jāapstiprina Inženierim.
Uzņēmējs nedrīkst atstāt kokmateriālus vai citus būvbedri balstošus materiālus pēc tranšeju aizbēršanas, izņemot gadījumus, kad Inženieris ir devis atļauju.
Aizberot tranšejas jāpielieto materiāls kurš ir atbilstošs Jelgavas pilsētas saistošajiem noteikumiem un jāveic tā noblīvēšanas pa slāņiem līdz 0.98 no dabīgi blīva materiāla blīvumam zem brauktuvēm un
0.95 zaļajā zonā.
Veicot transēju aizbēršanas un ceļu seguma atjaunošanas pārbaudes tās jāveic:
- Darbu gaitā - Tranšejas aizbēršana un blīvējuma pakāpes pārbaude – Dinamiskā beldorni metode vai cita līdzvērtīga metode.
- Nobeiguma pārbaude - dubultā slogošanu ar statisko plātni aizbērtās tranšejas un atjaunotā seguma līmenī.
Pārbaude ar dubultās slogošanu ar statisko plātni tiek uzskatīta par izietu, ja deformācijas jeb nestspējas modulis (EV2) tranšejas augša pirms seguma atjaunošanas nav mazāks par 65 MN/m². bet ceļa līmenī pēc seguma atjaunošanas 170 MN/m².
Jāveic vismaz viens mērījums uz 200m gariem trases posmiem vai biežāk, ja to norāda Inženieris vai Pasūtītājs. Mērījumu veikšanas vietas pirms to veikšanas, bet pēc tranšejas aizbēršanas jāsaskaņo ar Inženieri un Pasūtītāju.
3.9 KSS tvertņu iebūve
Pirms KSS iebūvēšanas jāveic visi sagatavošanās darbi saskaņā ar šo tehnisko specifikāciju un būvprojekta norādījumiem. Kvalitatīvai tvertņu iebūvēšanai pa perimetru tranšejai paredzēt rievsienas un grunsūdens pazemināšanu. Iebūvēšanas laikā KSS tvertnes nedrīkst pakļaut gruntsūdens spiedienam. Aizbērumu veidot ar smalkām smiltīm bez akmeņiem, kuras apkārt tvertnei jānoblīvē pa slāņiem, katra slāņa biezums līdz 20 cm.
KSS tvertnes iebūve jāveic Inženiera klātbūtnē atbilstoši ražotāja prasībām un norādījumiem.
3.10 Rūpnieciski ražotas kanalizācijas sūkņu staciju iebūve
Pirms darbu uzsākšanas teritorija, kurā paredzēts veikt KSS izbūvi, ir jānorobežo no apkārtējās teritorijas, uzstādot pagaidu nožogojumu. Uzņēmējam visi darbi ir jāveic būvprojekta rasējumos
norādītajās objekta teritorijas robežās, kur ir atļauta Uzņēmēja pārvietošanās. Uzsākot darbus, tie jāsaskaņo ar Inženieri un Pasūtītāju.
Rūpnieciski izgatavotai KSS ir jāveic visu mehānisko un elektrisko iekārtu izbūve un montāža, x.xx., elektroapgādes sistēmas, sūkņu, telemetrijas sistēmu un visu pārējo konstrukciju un fasondaļu izbūve atbilstoši sūkņu stacijas ražotāja prasībām, kā arī:
• Sūkņu kabeļiem jābūt aprīkotiem ar „Kari” savienojumiem, lai ekspluatācijas laikā būtu iespējams atvienot sūkni.
• Sūkņu stacijas sūkņi jāizvēlas tā, lai to optimālie darbības parametri atbilstu projektētajam darba režīmam.
• Sūkņu stacijai jābūt aprīkotai ar vietu, kur pieslēgt dīzeļģenerātoru.
•
Pēc KSS izbūves un montāžas pabeigšanas jāveic pārbaudes par būves gatavību ekspluatācijai. Pārbaudes veikt KSS ražotāja, Inženiera un Pasūtītāja klātbūtnē.
Elektroinstalācijas
Visām elektroinstalācijām jāatbilst LVS HD 384.5.52 S1:2003 vai ekvivalents noteikumiem.
3.11 Ceļu un ielu atjaunošana
3.12 Brauktuvju, gājēju ielu, ietvju, veloceliņu un ceļmalu atjaunošana
Atjaunošanas darbi ir jāsaskaņo ar ceļu dienesta/apsaimniekotāja prasībām un atjaunošanas rezultātā ceļa stāvoklim jābūt tādam pašam vai labākam, nekā pirms darbu uzsākšanas.
Ceļa pamatnes blietēšanas procedūra un iekārta pirms darbu uzsākšanas jāpārbauda, atbilstoši Inženiera prasībām. Blīvēšanas pārbaude jāveic pie dažāda mitruma satura. Blīvēšanas iekārtu svars, tips un blīvēšanas reižu skaits jādažādo, lai noteiktu optimālāko sablīvēšanas metodi.
Pirms nākamā struktūras slāņa uzklāšanas, ceļa pamats mehāniski jānoslauka vai jānotīra ar saspiestu gaisu, lai tā virsma būtu ļoti viendabīgas faktūras un bez svešķermeņiem.
Satiksme pār jauno segumu netiek atļauta, kamēr tas nav izlīdzināts un sacietējis, atbilstoši Inženiera prasībām. Bez Inženiera apstiprinājuma uz agrāk uzklātiem slāņiem nedrīkst pārvietoties cita tehnika kā vien tā, kas nepieciešama nākamo slāņu uzklāšanai.
3.13 Ietvju malu, tekņu, apmaļu un betona plākšņu atjaunošana
Ietvju malas, teknes un betona plāksnes, kas izjauktas Darbu veikšanas laikā, un nav bojātas, jānovieto atpakaļ. Gadījumos, kad esošās vienības nav iespējams turpmāk izmantot, tās jānomaina ar līdzīgas faktūras, krāsas un tipa vienībām, kas saskan ar esošajām un, saskaņā ar 2.26 vai 2.59 un 2.60 punktiem, uzskatāmas par atbilstošām.
Monolītās ietvju malas un teknes jāatjauno tā, lai tās atbilstu pieguļošajām ielu malām un teknēm.
3.14 Skataku un aizbīdņu kapju atjaunošana
Visu skataku un aizbīdņu kapju karkasiem jāatjauno pamata stiprinājuma slānis ar M1 klases būvjavu (sk.2.9. punktu), izņemot gadījumus, kad virsmas konstrukcijas ir novietotas atbilstošā saliekama betona detaļu padziļinājumā. Karkasu augšdaļai visās pusēs jābūt vienā līmenī ar pieguļošo virsmu.
3.15 Zemes virsmas atjaunošana bez seguma
Visas ietekmētās zemes virskārta jāuzirdina līdz vismaz 100 milimetru dziļumam. Pirms melnzemes uzklāšanas jānovāc akmeņi un citi svešķermeņi, kuru izmērs pārsniedz 50 milimetrus. Zeme jākultivē
un jāatjauno pēc iespējas tuvāk tās sākotnējam stāvoklim. Akmeņi un būvgruži jānovāc un jānogādā uz izgāztuvi.
Virsmas, kas tiks apsētas ar zāli, jāuzirdina un jāattīra no akmeņiem un citiem svešķermeņiem, kuru izmērs pārsniedz 50 milimetrus. Sēklas jāsēj atbilstošā gadalaikā, vienmērīgi izkliedējot un tādā daudzumā, kas nav mazāks par sekojošajā tabulā norādīto:
24. tabula
Virsmas, kas tiks pārklātas ar velēnām zālājiem jāsagatavo līdzīgi kā tās, kas tiks apsētas. Velēnas jāizvieto, jāsavieno un jāpieblietē. Savienojumu vietas jāaizpilda ar zemi. Uz slīpām virsmām, kur velēnas var noslīdēt, tās jānovieto diagonāli. Visi iegrimšanas gadījumi jālabo, izņemot velēnu, piepildot pamatni ar labi sijātu melnzemi un ievietojot velēnu kā norādīts iepriekš. Sabojātas velēnas jānomaina ar citām.
Sēšana ar hidraulisko mulču jāveic atbilstošā veidā un tam nepieciešami attiecīgie sēklu veidi, mulčas materiāls, mēslojums un citas nepieciešamās piedevas, lai uz augsnes virskārtas izveidotu zālāja segumu.
Zālāja teritorijas atjaunošana jāveic laika apstākļos, ko Inženieris uzskata par piemērotiem. Uzņēmējs ir atbildīgs par visu ar zāli apsēto teritoriju pirmo appļaušanu.
Uzņēmējam par saviem līdzekļiem atkārtoti jāapsēj visas teritorijas, kurās, pēc Inženiera uzskatiem, zāle nav izaugusi pietiekami labi.
3.16 Koki
Darbu izpildes teritorijā esošos kokus nedrīkst cirst vai likvidēt bez attiecīgo institūciju un Inženiera rakstiskas piekrišanas.
Visi koki paliek zemes īpašnieka īpašumā un tiek cirsti un izmantoti saskaņā ar viņa prasībām.
Kad caurules vai kabeļu kanāli ir jāizvieto tiešā koka sakņu un zaru tuvumā, iespējamā koka skaršana jāsamazina līdz minimumam. Koka saknes un zarus apgriež tikai absolūtas nepieciešamības gadījumos un saknes apber ar 150 mm biezu melnzemes slāni. Saknes un zari tiek apgriezti tikai ar rokām pēc Inženiera apstiprinājuma. Visi apgrieztie gali jānokrāso ar apstiprinātu hermetizējošo vielu, kura satur fungicīdu, kas novērš sakņu vai zaru pūšanu.
3.17 Zemes nosusināšanas drenas
Visu atvienoto, izjaukto vai atjaunoto nosusināšanas drenu novietojums skaidri jāatzīmē katrā punktā, kur tās krustojas ar darbu izpildes vietu. Jāsaglabā pieraksti par drenu novietojumu, dziļumu, Cauruļu diametru un veidu. Šo ierakstu kopija jānodod Inženiera. Xxxxxxxx izvairīties no atzīmējumu bojāšanas.
Pirms nosusināšanas drenu atjaunošanas, jāiztīra esošās drenas, kuru darbību pārtraukuši rakšanas darbi. Inženiera un zemes īpašniekam vai nomniekam jānodrošina iespēja pārbaudīt tās un noteikt nepieciešamās atjaunošanas apjomu.
Aizbēršana pēc krustojošiem rakšanas darbiem jāveic 200 mm slāņos, lai nodrošinātu stingru atbalstu tieši pirms aizvietojošo cauruļu ievietošanas un jāpaaugstina līdz nosusināšanas drenu vai jebkāda to atbalsta apakšai.
Izjauktās nosusināšanas drenas jānovieto atpakaļ uz stingra pamata, līdz tiek sasniegts posms ko nav ietekmējuši Darbi.
Aizvietojošām caurulēm vai atbalsta brusām jābalstās uz darbu neskartas zemes vismaz 500 mm katrā galā. Aizvietojošajām caurulēm jābūt ar tādu pašu iekšējo diametru kā aizvietotajām un jābūt precīzi savienotām abos galos.
Nomainīto nosusināšanas drenu tranšeju nedrīkst aizbērt, kamēr Inženieris nav tās pārbaudījis un apstiprinājis remontdarbus.
3.18 Uzbērumi virs zemes
Uzbērumi un citi paaugstinājumi jāveido no materiāliem, kuru blīvums ļauj veidot stabilu struktūru. Uzbērums tiek klāts blietēšanas iekārtai atbilstošos slāņos un nogulsnēts un sablietēts cik ātri iespējams pēc izrakšanas. Beramais materiāls jāklāj slāņos kas nepārsniedz 250 milimetrus, ja vien Inženieris nav noteicis citādi.
Kur vien iespējams, bērums jāveido un jāblīvē vienmērīgi un visu laiku jāuztur pietiekams izliekums vai šķērsslīpums. Virsmai jābūt pietiekami līdzenai lai nodrošinātu, ka ūdens bez šķēršļiem varētu no tās aizplūst.
Pirms uzbēruma veidošanas, no teritorijas jānovāc visa melnzeme, organiskie un mīkstie materiāli.
3.19 Rievsienu dzīšana
Rievsienu dzīšana jāveic saskaņā ar LVS EN 12063 vai ekvivalents standarta prasībām. Rievsienu dzīšanas ekipējumam jāatbilst LVS EN 996 vai ekvivalents drošības prasībām.
Rievsienu dzīšana jāveic stingri ievērojot atļautos darba laikus un stundas. Zemes vibrācijas un trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos maksimāli atļautās normas un Uzņēmējam ir jāuzņemas atbildība par šo normu ievērošanu.
Vismaz četras nedēļas pirms jebkuras rievsienas ierīkošanas Darbu fāzes uzsākšanas, Uzņēmējam jāiesniedz Inženiera rakstisks pieteikums. Pieteikumā jāiekļauj izmantošanai paredzētās iekārtas apraksts, ierīkošanas un novākšanas metodes, operāciju secība un darba veikšanas periods.
3.20 Nojaukšanas darbi
Būves ir jānojauc līdz 1 metra dziļumam zem zemes virsmas līmeņa. Būves, kas sniedzas vairāk kā 1 metra dziļumā zem zemes līmeņa, jāpiepilda ar sablīvētu cietu materiālu, ja vien nav norādīts citādi.
Pārvietojamām nojaukšanas iekārtām jāatbilst LVS CEN/TS 13778:2005 vai ekvivalents drošības prasībām.
3.21 Atjaunoto objektu apkope
Līdz Defektu paziņošanas perioda beigām Uzņēmējs regulāri saskaņā ar Līgumu pārbauda visus darbu objektus, lai nodrošinātu sabiedrības drošību.
Ja Uzņēmējs pārbaudes laikā pamana vai viņam citā veidā paziņots par defektiem vai virsmas nosēšanos, Uzņēmējs nekavējoties nodrošina defektu novēršanu saskaņā ar visām Inženiera prasībām.
Kad Uzņēmējs vai viņa nolīgts specializēts Apakšuzņēmējs ir veicis pēdējos ceļu un ietvju tranšeju atjaunošanas darbus, tranšeju pārbaudi kopīgi veic Inženieris, ceļu dienesta Inženieris un Uzņēmējs. Divu gadu laikā pēc darba pabeigšanas, Uzņēmējam par saviem līdzekļiem jāveic darbi, lai novērstu jebkādus bojājumus, izņemot dabīgo nolietošanos un defektus, kas varētu būt radušies pēc darbu pabeigšanas.
Uzņēmējam jāveic regulāras izbūvēto objektu pārbaudes visa Defektu paziņošanas perioda laikā un jāizlabo jebkādi parādījušies defekti.
3.22 Darbu izpildes vietas tīrība
Pirms norobežojošā žoga nojaukšanas veicama darba izpildes vietas tīrīšana.
Uzņēmējs nedrīkst Darbu izpildes vietā dedzināt uzliesmojušus atkritumus, ja vien Inženieris nav devis tam savu atļauju.
3.23 Labiekārtošana
Uzņēmējam jānodrošina, ka labiekārtošana tiek veikta atbilstošā sezonā un attiecīgos laika apstākļos, pēc Inženiera apstiprinājuma. Stādīšanu nevar veikt, kad zeme ir sasalusi vai pārlieku piemirkusi, kā arī ilgstoša sausa un auksta vēja laikā.
3.24 Darbu izpildes vietas sagatavošana
Zāles sēšanas un velēnu ieklāšanas vietai jābūt uzirdinātai vismaz 100mm dziļumā ar mehānisku arklu, ar augsnes frēzēm vai ar līdzīgu metodi. Akmeņi, kuru izmēri kādā virzienā ir lielāki par 50 mm, ir jānovāc. Jāizravē visas nezāles. Vietai ir jābūt nedaudz noblietētai un nogrābtai lai radītu smalku uzirdinājumu 25mm dziļumā. Pabeigtām vietām jābūt vienā līmenī ar apkārtējām un jāatbilst rasējumos norādītajām kontūrām un zemes. 3 līdz 5 dienas pirms sēšanas vai velēnu uzklāšanas, augsne ir jāapstrādā ar herbicīdu, saskaņā ar ražotāja instrukcijām, un tajā ir jāiestrādā apstiprināts pirmsdīgšanas mēslojums.
Dzīvžogi: Jāsagatavo piemērota teritorijas josla, novācot no tās virsējo veģetāciju. Zeme jākultivē līdz
200 mm dziļumam, jānovāc nezāles un saknes. Uzņēmējam jānodrošina melnzemes piegāde, izvairoties no krasām līmeņa izmaiņām. Pirms dzīvžoga stādīšanas, apstādāmajā vietā jāiestrādā atbilstošs mēslojums, saskaņā ar ražotāja ieteikumiem.
Koki un krūmi: Stādot individuālus kokus vai krūmus, katram jāsagatavo apļveida laukums 1,2m diametrā. Jānovāc visas nezāles un saknes un apstrādātā laukuma vidū jāizrok pietiekami liela stādīšanas bedre. Kad tiek veidotas krūmu vai jaunaudzes kopas, apstādāmā zeme jāsagatavo līdzīgi un katram krūmam vai kokam jāizrok atsevišķa bedre.
3.25 Stādīšana
Sēšana un stādīšana: Zāles sēšanai jānotiek tikai atbilstošos laika apstākļos, pēc Inženiera apstiprinājuma. Apstiprinātais sēklu maisījums jāpiemēro ieteiktajās proporcijās un pielietojuma veidā. Pēc sēšanas zeme ir jānogrābj vai jāuzecē un viegli jānoblietē ar apstiprinātu, platu rulli. Ja sēklas neuzdīgst Uzņēmējs atkārto sēšanu visā teritorijā vai tās daļā, kamēr tiek iegūts kvalitatīvs, vienmērīgs zālājs. Pļaušanu veic ar rotējošo izkapti u.tml. samazinot jaunās zāles garumu līdz 50 mm. Zāles vāli jānovāc no jaunapsētās teritorijas. Otrai pļaušanai jānotiek ne ātrāk, kā vienu mēnesi pēc pirmās, lai atkal samazinātu zāles garumu līdz 50 mm. Ne agrāk, kā ar divu nedēļu intervālu, seko vēl divas pļaušanas reizes ar cilindrveida zāles pļāvēju. Zāles atgriezumi tiek novākti. Uzreiz pēc ceturtās pļaušanas reizes vai kādā citā Inženiera noteiktā laikā, jaunapsētā teritorija tiek vienmērīgi noklāta ar apstiprinātu mēslojumu.
Dzīvžogu stādīšana: Dzīvžoga stādīšana jāveic piemērotā sezonā un laika apstākļos. Dzīvžogs jāveido no apstiprinātām sugām. Tas jāstāda ar 500 mm savstarpējo intervālu vai citā pieprasītā attālumā divās vai trīs rindās ar 600 mm intervālu visā dzīvžoga līnijas garumā. Individuālās stādīšanas bedres katram augam jāsagatavo tādā izmērā, lai atļautu saknēm izplesties pirms aizbēršanas, nostiprināšanas un aplaistīšanas. Dzīvžoga stādi, kas piegādāti nepiemērotos laika apstākļos, jāapber un jāaizsargā no sala vai lietus ar siena ķīpām un/vai brezenta pārklāju (kas jānoņem cik vien bieži un ilgi iespējams, lai samazinātu gaismas zudumu augiem) vai jālaista sausuma periodos. Stādi, kam parādās lielāki bojājumi ir jāaizvāc.
Koku un krūmu stādīšana: Koku un krūmu stādīšana, ja stādiem ir atsegtas saknes, jāveic piemērotā sezonā un piemērotos laika apstākļos. Savukārt, stādus ar kamolā savītām saknēm vai konteinerizētus augus var stādīt arī citos gada laikos, ja Uzņēmējs nodrošina piemērotu apkopi. Stādīšanas bedres jārok tādos izmēros lai atsegto sakņu augiem saknes varētu brīvi izplesties, bet konteinerizētajiem vai kamolveida sakņu augiem bedrei jābūt piemērotai saknes kamolam. Katras stādīšanas bedres dziļumam jābūt tādam, lai koks vai krūms tiktu iestādīts tādā pašā dziļumā, kāda tas auga audzētavā vai konteinerā. Stādīšanas bedre jāaizber ar melnzemi, pievienojot piemērotu mēslojumu, saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Apberot ar augsni, stāds jāpakrata, lai nodrošinātu saknēm saskari ar to, samazinātu iespējamās poras un palīdzētu iesakņoties zemē. Ja kokus atgādā uz stādīšanas vietu nepiemērotos laika apstākļos un nav iespējams tos nekavējoties iestādīt, tie jāapber un jāaizsargā no sala vai lietus ietekmes ar siena ķīpām un pārklājiem. Stādīšanas vieta jāsagatavo ar piemērotu kompostu. Zeme stādīšanas vietā jālaista, lai viscaur nodrošinātu mitrumu. Katram kokam jānodrošina atbalsta miets. Tam jābūt smailam, 75-100 mm diametrā, no kodināta un apstiprināta kokmateriāla. Mietam jābūt 1,2 m garam un pirms stādīšanas iedzītam stādīšanas bedrē kokam vēja pusē tā, lai 800mm paliek virs zemes. Individuāliem kokiem, kas aug atsevišķi no koku grupām, nepieciešami 3 mieti, lai nodrošinātu trīsstūrveida atbalstu. Katram kokam, kas atbalstīts ar vienu mietu, nepieciešama elastīga saite ar gumijas aptverošo plāksni. Saite jānovieto 25 mm no mieta augšas un jāpienaglo ar cinkotu naglu. Ja koks tiek atbalstīts ar trīs mietu sistēmu, horizontāliem atbalstiem jābūt no vadu troses vai netrūdošas neilona auklas. Kokam jābūt pasargātam ar apstiprinātu gumijas apvalku un saitei jāaptver miets 25 mm no tā augšas. Krūmi tiek stādīti līdzīgi, tikai tiem nav nepieciešami atbalsti.
3.26 Uzturēšana
Visas ar zāli apsētās teritorijas, kuras nav pietiekami sadīgušas, pēc kārtīgas zemes sagatavošanas, pēc Inženiera rīkojuma vēlreiz jāapsēj vai jāapklāj ar velēnām.
Koku mieti, saites un atbalsti ir jānomaina, tiklīdz tas nepieciešams pietiekamam atbalstam. Ja nepieciešams, uzturēšanas periodā jāaprūpē arī aizsargsieti.
Augsnes joslas ap kokiem, krūmiem un dzīvžogiem jāuztur bez nezālēm un zāles. Uzņēmējam jālaista ar zāli apsētā teritorija, dzīvžogi, koki un krūmi, cik bieži nepieciešams. Jānovāc visi nokaltušie zari vai nevajadzīgās atvases no stumbra.
Dzīvžoga stādi jāapcērp noteiktos laika periodos, lai nodrošinātu to kuplumu. Līdzīgi, arī krūmi jāapcērp pēc labākās dārzkopības prakses, lai nodrošinātu to labu formu.
4. BETONĒŠANA UN VEIDŅI
4.1 Informācijas piegāde
Pirms betona piegādāšanas sākuma, visa nepieciešamā informācija, kura ir norādīta LVS EN 206- 1:2001 vai ekvivalents ir jāapspriež un par to ir jāvienojas ar izgatavotāju.
4.2 Sākuma pārbaudes
Katras klasifikācijas grupas konstrukciju betonam ir jāveic sākuma pārbaudes saskaņā ar LVS EN 12350-1. daļu.
4.3 Atbilstības pārbaudes
Ja ir noteiktas atbilstības pārbaudes konkrēta maisījuma konusveida nosēšanās, plūsmībai un gaisa sastāva pārbaudei, tās ir jāveic saskaņā ar LVS EN 12350 2., 5., 7. Daļu vai ekvivalents.
4.4 Porainais betons
Kad betons ir ieklāts, to nedrīkst mehāniski vibrēt vai lielā mērā pārveidot.
4.5 Pārvadāšana, ieklāšana un blīvēšana
Betons no maisītāja ir jāpārvieto saskaņā ar LVS EN 206-1:2001 vai ekvivalents prasībām un jāieklāj būvē pēc iespējas ātrāk, izmantojot metodes, kas nepieļauj noslāņošanos vai kādas sastāvdaļas zudumu un saglabā nepieciešamo konsistenci. Betons ir jānovieto iespējami tuvāk tā ieklāšanas vietai un visām betona transportēšanā izmatojamām iekārtām ir jābūt tīrām.
Inženieris ir atbilstoši jāinformē par nodomu sākt betonēšanu.
Betons ir jānogādā Darbu izpildes vietā LVS EN 206-1:2001 vai ekvivalents norādītajā laikā.
Betonam ir jābūt pilnībā noblīvētam tā beigu stāvoklī 30 minūšu laikā pēc tā izkraušanas sākuma. Iekārta, kas tiek izmantota blīvēšanai, jāpielieto visu attiecīgā maisījuma ieklāšanas laiku līdz pilnīgai gaisa izplūdei. Blīvēšana ir jāveic tā, lai netiktu pastiprināta sastāvdaļu noslāņošanās.
Ikreiz, kad ir nepieciešams pielietot vibrēšanu, veidņu konstrukcijai un vibratoru izvietojumam ir jābūt tādam, lai tiktu nodrošināta efektīva blīvēšana un netiktu bojāta virsma.
Ieklāšanu nedrīkst sākt, kamēr Inženieris nav apstiprinājis stiprinājumus, armatūras un betonā iestiprināmo objektu stāvokli, kā arī ietverošo virsmu vai veidņu stāvokli.
Betons jāpārvieto tā, lai tam nepiekļūtu dubļi, lietus u.c.
Pirms sākt ieklāšanu, ar Inženieri ir jāsaskaņo vienā paņēmienā ieklājamā betona kārtas biezums.
Betons nepieciešamajā pozīcijā ir jāieklāj bez stiegrojuma un betonā ievietojamo objektu un veidņu pārvietošanas.
Lējumu apjoms un izkārtojums saliekamās konstrukcijās vai monolītā betonā uz vietas, kā arī saliekamo konstrukciju savienošanas un uzstādīšanas secība ir jāparedz tā, lai samazinātu betona iekšējos un ārējos spriegumus un ar to saistīto termālo un rukuma plaisu veidošanos. Uzņēmējam savā darba veikšanas projektā ir sīki jāapraksta iepriekš minētā darba veikšanas metodes.
Pēc betona sākotnējās saistīšanās nav pieļaujama tiešas vai netiešas vibrēšanas veikšana, tāpat to nedrīkst izmantot arī, lai veidņos radītu betona plūsmu.
Betona ieklāšanai starp savienojuma šuvēm katrā sekcijā jābūt nepārtrauktai. Uzņēmējam ir jānodrošina rezerves ieklāšanas iekārtas. Ja betona ieklāšana avārijas dēļ aizkavējas vairāk kā 30 minūtes, tad Uzņēmējam ir jāuzstāda vertikāli gala atduri un jāizveido darba šuve vai arī jāpārvieto jau ieklātais betons un, pēc avārijas novēršanas, jāatsāk darbs kā paredzēts.
Ieklāšanu zem atklātas debess nedrīkst veikt vētras, stipra lietus un snigšanas laikā. Ja ir paredzami šādi laika apstākļi, Uzņēmējam ir jāpasargā materiāli, iekārtas un veidņi, lai varētu turpināt darbu. Ja bieži pūš stiprs vējš, ir jānodrošina aizsardzība pret lietus šaltīm un putekļiem.
Uzņēmējam liešanas secība ir jāsaskaņo ar Inženieri pirms betona ieklāšanas. Uzņēmējam betonēšanas posmi ir jālej secīgi un jāizvairās no atstātu sekciju vēlākas aizpildīšanas.
Betonam nedrīkst pievienot ūdeni, ja vien par to atbildību neuzņemas Ražotājs. Ūdeni drīkst pievienot tikai izmantojot kalibrētu mēraparātu. Ūdens daudzumam ir jābūt norādītam piegādes dokumentā. Nedrīkst pārsniegt maksimālo brīvā ūdens/cementa rādītāju. Visām piegādēm, kur ir pievienots ūdens, ir jāveic atbilstības pārbaude.
4.6 Betonēšana aukstā laikā
Vismaz 3 dienas pirms sacietēšanas periodā vai, kamēr nav pārbaudīts, ka monolītais betons nav sasniedzis 5 N/mm2 stiprību, betona virsmas temperatūra nedrīkst būt zemāka par 5°C. Lai izpildītu šo prasību, Xxxxx izpildes vietā ir jābūt pieejamiem siltumizolējošiem pārklājiem vai sildčaulām. Temperatūra pie betona virsmas ir jāmēra ar atbilstošu ierīci, kuras precizitāte ir 1°C. Katra lējuma betona temperatūra ir jāmēra ievērojot regulārus intervālus, kas nedrīkst pārsniegt 6 stundas.
Sildčaulas ir atbilstoši jāventilē un siltā gaisa strūklas nedrīkst vērst pret betonu.
Uzņēmējam ir jāveic piesardzības pasākumi, lai aukstā laikā samazinātu aukstuma radīto termisko spriedzi. Pirmssacietēšanas perioda beigās cementam ir jāļauj pakāpeniski atdzist. Maksimālais virsmas temperatūras kritums jebkurā 24 stundu periodā nedrīkst pārsniegt 10°C, līdz tā par 15°C atšķiras no apkārtējā gaisa temperatūras.
Visu betonu, ko ir sabojājis sals, ir jāaizvāc no Darbu objekta.
Temperatūra pie betona virsmas nedrīkst noslīdēt zemāk par 5°C ikvienā punktā, līdz tas ir sasniedzis 5 N/mm2 stiprību, kas pierādīta pārbaudēs ar betona kubiem līdzīgos apstākļos.
Temperatūra pie betona virsmas ir jāmēra vietās, kur ir paredzama zemākā temperatūra.
Jāveic piesardzības pasākumi, lai pirmajās piecās dienās pēc ieklāšanas katras betona vienības temperatūra nenoslīdētu zemāk par 0ºC.
4.7 Betona temperatūra
Kombinēto materiālu temperatūra katrā betona maisījuma partijā, brīdī, kad tas tiek atgādāts uz būvlaukumu, nedrīkst pārsniegt 30°C, ja vien Inženieris nav to apstiprinājis. Ja nepieciešams, jānosaka zemāka maksimāli pieļaujamā temperatūra, lai novērstu ātru termālo plaisu rašanās risku.
Nav pieļaujams, ka cements nonāk kontaktā ar vairāk nekā 60ºC karstu ūdeni.
Ja ir sagaidāms, ka svaiga betona temperatūra pārsniegs 30°C, betonēt nedrīkst, ja vien Inženieris nav apstiprinājis kādus pasākumus, lai temperatūru noturētu zem norādītās robežas.
4.8 Betona kopšana
Kad vidējā gaisa temperatūra ir 15ºC vai augstāka, betonam ir jācietē ne īsāku laiku, kā turpmāk norādītajos periodos. Kopšanas metodēm ir jānodrošina, ka iespēju robežās tiek samazināta plaisāšana, deformēšanās un izsvīdums.
25. tabula
Cementa grupa | Minimālais periods (dienas) |
A un E | 4 |
B un C | 7 |
D | 10 |
Ja gaisa temperatūra ir zemāka par 15 ºC, Uzņēmējam jāizmanto papildus pildvielas, kas nodrošina betona cietēšanu zemākā temperatūrā.
Aukstā laikā, kad svaigi klāta betona temperatūra ir zemāka par +5oC, nedrīkst veikt cietēšanas apkopi ar ūdeni.
Sastāvdaļas, kuru paredzētās virsmas apdares ir līdzīgas, ir jāapstrādā līdzīgi.
Cietēšanas apkopes perioda laikā ir jāveic mērījumi, lai nepieļautu mitruma zudumus un termisko spriedzi, ko radījusi temperatūru atšķirība starp betona virsmu un betona masas kodolu, kā arī, lai veicinātu ilgstošu betona hidratāciju. Jāpievērš uzmanība betona vispārējas un nepārtrauktas cietēšanas apkopes nepieciešamībai, īpaši gadījumā, ja betona sastāvā ir Pfa (karstumizturīga, ķīmiski noturīga fluorpolimēra industriālā līme/saistviela).
Ūdens tipa cietēšanas apkopes membrānām: apsmidzināšanu var veikt pēc vienas stundas kopš veidņu noņemšanas. Inženiera ir jāapstiprina šis apkopes veids. To var veikt tikai gadījumā, ja ražotājs apstiprinājis šo metodi. Ja Inženieris uzskata par nepieciešamu, karstā un saulainā laikā ir jāizmanto gaismu atstarojošās membrānas. Apsmidzināšanas metodi ar ūdens cietēšanas apkopes membrānām nedrīkst izmantot uz virsmām, kuras vēlāk paredzēts savienot ar citām betona daļām vai krāsot.
Uzņēmējam ir jāveic aizsardzības pasākumi pret nesen izgatavotu betona virsmu plastiskā rukuma plaisām. Šie aizsardzības pasākumi var ietvert, bet tiem nevajadzētu aprobežoties ar:
✓ nesen lieto virsmu aizēnošanu;
✓ tūlītēju apsegšanu ar polietilēna plēvi, lai samazinātu iztvaikošanu;
✓ vējaizturu uzsliešanu.
4.9 Betonēšanas pieraksti
Jāveic precīzi pieraksti par betonēšanas darbiem, tā brīža laika apstākļiem un temperatūru. Šie pieraksti jāizdara Būvdarbu žurnālā.
4.10 Veidņu uzstādīšana
Veidņiem ir jābūt pietiekami stingriem un ciešiem, lai nepieļautu betona javas zudumus un darba beigu rezultāts būtu precīzā pozīcijā, ar pareizu formu un izmēriem. Veidņiem ir jābūt sagatavotiem tā, lai tos varētu noņemt no sacietējušā betona bez triecieniem un nebojājot formu.
Veidņu formām ir jābūt tādām, lai izveidotos kvalitatīva virsma, kā norādīts Līgumā.
Kur formās ir paredzēti caurumi, lai nostiprinātu paredzamo armatūru, fiksējošās ierīces vai citas iebūvētas detaļas, ir jāveic aizsardzības pasākumi, lai novērstu javas zudumus.
Veidņiem jānodrošina piekļuve savienojumu vietām, lai veiktu to sagatavošanu, pirms betona sacietēšanas.
Ja vien rasējumos nav norādīts vai Inženieris nav norādījis citādi, visām šķautnēm bez apdares, izņemot noapaļojumus pakāpieniem un to savienojumiem ar grīdas paneļiem, kā arī piekļuves pārklājumus, ir jābūt 25mm x 25mm nošķēlumiem. Tie ir jāizveido droši nofiksējot koka cementa javas
stūrlīstes veidņu iekšpusē. Nošķēlumiem ir jāiestiepjas tādā pašā dziļumā zem pabeigtā līmeņa atzīmes kā gludajai apdarei vai gludajai apstrādei, bet ne vairāk par 150mm.
Metāla savilcējiem vai enkuriem veidņos ir jābūt veidotiem vai salaistiem tā, lai būtu iespējama to pilnīga noņemšana vai to noņemšana līdz minimālajam norādītajam aizsargslānim no virspuses, nebojājot betonu. Visai armatūrai, kas paredzēta noņemamiem metāla savilcējiem, ir jābūt izgatavotai tā, lai, to noņemot, tiktu atstāti pēc iespējas mazākie dobumi. Dobumiem, kas radušies no daļējas vai pilnīgas savilcēju noņemšanas, ir jāizveido raupja virsma un jāaizpilda ar materiālu, ko norādījis Inženieris.
Veidņu paneļiem ir jābūt precīzām malām, lai panāktu pareizu novietojumu un tie ir jāfiksē ar vertikāliem vai horizontāliem savienojumiem. Kur paredzēti salaidumi, javas stūrlīstes ir jāveido tā, lai nodrošinātu plūstošas līnijas savienojumu. Savienojumiem ir jānovērš cementa javas noplūdes iespēja, kā arī pakāpienu un izciļņu izveidošanās neapstrādātās virsmās. Attiecīgi ir jāizvērtē veidņu novirze betona ieklāšanas laikā.
Veidņiem ir jābūt no tērauda paneļiem, no ar stikla šķiedru armētas plastmasas, finiera vai kādiem citiem piemērotiem materiāliem, ar kuriem var panākt gludu virsmu. Atsevišķie paneļi ir jāizkārto vienotā veidā.
Rupjajiem veidņiem ir jābūt no zāģētiem dēļiem, skārda loksnēm vai kādiem citiem piemērotiem materiāliem, kas novērsīs pārmērīgu cementa masas zudumu, kad betons tiks vibrēts, un izveidos virsmu, uz kuras varēs pielietot jebkādu norādīto aizsargājošo pārklājumu.
Uzņēmējam ir jāveic visi piesardzības pasākumi veicot formu izvēli, tās izmantojot, kā arī noņemot un attiecībā uz betona cietēšanas apkopes procesu, lai novērstu straujas betona temperatūras izmaiņas.
4.11 Formu tīrīšana un apkope
Pirms betona ieklāšanas visu formu iekšpuse ir pilnībā jānotīra. Tai formas pusei, kas saskarsies ar betonu ir jābūt tīrai un, kur iespējams, apkoptai ar piemērotu veidņu ziedi.
Kur betona virsma pastāvīgi būs atklāta, visai virsmai ir jāpielieto tikai ar vienu ziedi. Ziedes ir jāuzklāj vienmērīgi, izvairoties no saskares ar armatūru un citām ieguldītajām detaļām. Kur betona virsma tiks apstrādāta, lai izveidotu kādu noteiktu virsmu, jāparūpējas, lai tiktu nodrošināta paredzamās virsmas apstrādes tehnikas atbilstība formas ziedei.
Jāplāno vismaz 4 stundas veidņu un armatūras pārbaudei un apstiprināšanai.
4.12 Veidņu demontāža
Veidņi ir jānoņem bez betona satricināšanas un to nebojājot.
Vertikālo virsmu veidņus vai slīpos veidņus, kas neatbalsta betonu liekumos, nedrīkst noņemt, kamēr betona stiprība ir pietiekama, lai tas varētu izturēt vēja slodzi, kas ir paredzama veidņu noņemšanas laikā; un
✓ betona stiprība (kā apstiprināts pārbaudot kubus pie patiesos laika apstākļus imitējošiem apstākļiem) ir sasniegusi 5 N/mm2; vai
✓ betonam, kura sastāvā ir cements, jāatbilst LVS EN 197-1 (2000) CEM 1 tikai 42,5, 52,5 vai ekvivalents; gadījumā, ja nav kubu pārbaužu rezultātu, minimālajam laikam kopš betona liešanas jābūt 11 stundas pie 15ºC ar neizolētām finiera formām vai 8 stundas pie 15ºC ar necaurlaidīgām formām.
Veidņus, kas cementu atbalsta slīpumā, nedrīkst noņemt līdz:
✓ betona stiprība (kā apstiprināts pārbaudot kubus pie patiesos laika apstākļus imitējošiem apstākļiem) ir sasniegusi 10 N/mm2 vai līdz tas var izturēt dubultu slodzi, ar kuru ir paredzēts betonu noslogot, atkarībā no tā, kura no šīm vērtībām ir lielāka; vai
✓ betonam, kura sastāvā ir cements, jāatbilst LVS EN 197-1 (2000) CEM 1 tikai 42,5, 52,5 vai ekvivalents; gadījumā, ja nav kubu pārbaužu rezultātu vai nav kādas oficiālas procedūras rakstiska apstiprinājuma, periodi līdz noņemšanai ir jāaprēķina pēc tabulā dotās formulas:
26. tabula
Veidņu tips | Periods, kas aprēķināts, temperatūrai t° esot starp izmantojot doto formulu | vidējai 0°C un | gaisa 25°C, | |
Plākšņu un siju apakšdaļas formas | 100 t° + 10 | dienas | ||
Balsti plāksnēm un sijām | 250_ dienas | t° + 10 | ||
Uzņēmējam ir jābrīdina Inženieris par viņa nodomu noņemt veidņus.
Pirms var noņemt veidņus vai uzlikt slodzi betonam, Uzņēmējam ir jānodrošina, ka betons varēs izturēt paredzamo spriedzi.
Pēc noņemšanas nedrīkst sākt labošanas darbus, kamēr betons nav apsekots un apstiprināts.
4.13 Slīpie veidņi
Virsējie veidņi slīpumam 30 vai vairāk grādu no horizontālās virsmas ir jānostiprina.
4.14 Armatūras griešana un liekšana
Stiegrojuma sagatavošana jāveic saskaņā ar LBN 203 – 97.
Stiegrojumu nedrīkst taisnot vai atliekt bez Inženiera apstiprinājuma. Ja dota atļauja liekt jau stiegrojumu armatūru, ir jārūpējas, lai netiktu bojāts betons un stiegru liekuma rādiuss nebūtu mazāks kā norādīts LBN 203 – 97 5.5, 5. 6. nodaļās.
Pēc Inženiera ieskatiem, var būt nepieciešami daži armatūras stieņi neatkarīgai pārbaudei Inženiera apstiprinātā laboratorijā un pārbaužu sertifikāti, kas liecina par ķīmisko sastāvu, stiepes izturību, relatīvo pagarinājumu un liekšanas pārbaudes rezultātiem. Šim nolūkam Uzņēmējam var pieprasīt piegādāt papildu stieni no katra diametra ar trijiem dažādiem formas kodiem.
4.15 Armatūras nostiprināšana
Betona ieklāšanas laikā armatūra ir jānotur pozīcijā izmantojot attāluma nospraušanas detaļas, vai citas metodes saskaņā ar LVS EN 1504-6:2007 vai ekvivalents, kuras ir apstiprinājis Inženieris. Pirms starplikas ir apstiprinātas izmantošanai Darbos, ir pilnībā jānodemonstrē, ka tās var droši noturēt armatūru pozīcijā un tās neietekmē ilgstoša betona ieklāšana, noblīvēšana vai noturēšana.
Nenesoši savienojumi armatūras izvietošanai ir jāizveido ar sienamo stiepli vai citām stiprināšanas ierīcēm. Stiepļu un fiksatoru liektie gali nedrīkst pieskarties betona ārējai malai.
Betona aizsargslānis nedrīkst būt mazāks par minimālo aizsargslāni, kas norādīts LBN 203 – 97 5.2. nodaļā.
4.16 Stiegrojuma virsmas stāvoklis
Betonu nedrīkst klāt tik ilgi, kamēr uz armatūras atrodas jebkādas vielas, kas var ķīmiski kaitēt tēraudam vai betonam, kā arī traucēt to sasaisti.
4.17 Pārlaidumi un savienojumi
Armatūras pārlaidumi un savienojumi ir jāveido tikai vietās, kur tas ir paredzēts rasējumos.
4.18 Stiegrojuma metināšana
Stiegrojumu nedrīkst metināt Darbu izpildes vietā, izņemot gadījumus, kad tas ir norādīts vai atļauts Līgumā. Inženiera ir jāapstiprina visi metināšanas darbi pirms to sākšanas.
4.19 Iebūvētās daļas
Kur paredzēts iebūvēt caurules, īscaurules, blīvējošas plāksnes vai citas detaļas, tām ir jābūt stingri nostiprinātām, lai nepieļautu izkustēšanos, un tām nedrīkst būt ārēji pārklājumi, kas varētu samazināt saķeri. Ir jāveic aizsardzības pasākumi, lai betona ieklāšanas laikā novērstu gaisa kabatu, dobumu un citu defektu veidošanos.
4.20 Konstrukciju savienojumi
Rukuma šuves drīkst veidot tikai vietās, kas ir aprakstītas un konkretizētas būvdarbu dokumentācijā, kuru ir pārbaudījis Inženieris.
Betona ieklāšanas pārtraukšana nav pieļaujama, ja vien betona klājēji nesasniedz šuvi. Ieklāšanas darbi ir jāturpina pēc normālā darba laika, lai sasniegtu šuvi, ja tas ir nepieciešams..
Betonēšana līdz konstrukcijas šuvei ir jāveic nepārtraukti.
Betonam nedrīkst ļaut sakristies līdz biezumam, kas ir mazāks par 50 mm. Vertikālie savienojumi ir jāveido pret atbalsta dēli, kas ir robots tā, lai pielāgotos armatūrai. Katram ieklātajam betona slānim, ja vien Līgumā nav norādīts citādi, ir jābūt līmeniskam ar gludu virsmu.
Kur tiek izmantots apakšējais atbalsta elements, tam ir jābūt vismaz 70 mm augstam un tam ir jābūt izlietam kopā ar pamata plāksni.
Uz betona virsmas, pret kuru ir paredzēts liet jaunu betonu, nedrīkst būt cementa piens un tai ir jābūt raupji apstrādātai, līdz atsedzas lielākās betona sastāvdaļas, taču tās nedrīkst izkustināt. Savienojuma vieta ir jānotīra tieši pirms jaunā betona uzklāšanas uz tās.
Kur iespējams, šāda savienojumu sagatavošana jāveic, kad betons ir ieklāts, bet vēl nav sacietējis.
Darba šuves jāizvieto un ieklāšanas secība jāizveido tā kā apstiprināts, lai samazinātu betona sarukšanu un termisko deformāciju.
Noņemot veidņus, ir jāpārbauda savienojuma vieta un, ja Inženieris neapstiprina betona kvalitāti, Uzņēmējam ir jāatrod un jānovērš defekti.
Kur projektā paredzēto savienojumu starpā ir nepārtraukta blīvējošā starplika, betonam ap iebetonēto blīvējošās starplikas daļu ir jābūt labi apstrādātam un tur nedrīkst veidoties dobumi. Blīvējošās starplikas projektēšanas daļām ir jābūt aizsargātām pret bojājumiem darbu laikā un, gumijas starplikas gadījumā, no gaismas un karstuma.
Kur ir nepieciešams savienot vecu betonu ar jaunu, jāizmanto javu saistviela ar epoksīda javu saistvielas bāzi, saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Esošā betona virsma jānotīra ar metāla birsti vai jāuzirdina un jātīra, lai atbrīvotu no netīrumiem, putekļiem, nodrupušajām daļiņām un cementa piena un pēc tam uzstādītu agregātu. Ja kāda vieta ir bijusi pakļauta eļļas vai smēru iedarbībai, tā ir jānodrupina līdz vietai, kuru šīs vielas nav ietekmējušas.
4.21 Virsmu apdare bez veidņiem
Izlīdzinātā virsma: Betons ir jāizlīdzina un pār to ir jāpārvelk lata, lai izveidotu pēc vajadzības vienmērīgi līdzenu vai šķautņainu virsmu. Pēc tam uz virsmas nedrīkst veikt nekādus papildu darbus, ja vien šī nav pirmā stadija apstrādei ar koka vai tērauda rīvdēli.
Apstrāde ar koka rīvdēli: Izlīdzināta virsmai ir jāapstrādā ar koka rīvdēli, viegli piespiežot, lai izlīdzinātu virsmas nelīdzenumus.
Apstrāde ar tērauda rīvdēli: Kad pazudusi mitruma kārtiņa un betons ir pietiekami sacietējis, lai cementa piens neiedarbotos uz virsmu, ar koka rīvdēli apstrādātai virsmai ir jāpārvelk pāri ar tērauda rīvdēli, stingri to piespiežot, lai izveidotu blīvu, gludu un vienmērīgu virsmu bez rīvdēļa pēdām.
Apstrāde ar pierīvēšanas mašīnu: Apstrāde ar pierīvēšanas mašīnu jāveic ar tērauda rīvdēli, līdz tiek panākta līdzena virsma bez rievām vai pakāpieniem. Kad betons ir saistījies, tas jāapstrādā ar pierīvēšanas mašīnu, līdz tiek panākta vienmērīgi gludi nopulēta virsma bez rīvdēļa pēdām vai citiem defektiem. Līdzko apstrāde ar pierīvēšanas mašīnu ir pabeigta, virsma atbilstoši jāaizsargā pret būvlaukuma transportu.
Kur nav norādīta virsmas apstrādes pakāpe: slēptām virsmām ir jābūt „izlīdzinātām virsmām” un betonam, kas ir pakļauts laika apstākļu iedarbībai jābūt „tērauda rīvdēļa apstrādes” virsmām.
4.22 Ar veidņiem izveidoto virsmu apdare
Rupjā apdare: Šī apdare tiek veikta, izmantojot veidņus vai kvalitatīvi sagatavotas formas no cieši sastiprinātiem zāģētiem dēļiem. Virsmā nedrīkst būt dobumi, poras vai citi lieli defekti.
Gludā apdare: Šī apdare ir jāveic ar formām, kas ir sagatavotas, lai izveidotu cietu, gludu virsmu ar precīzām, tīrām šķautnēm. Pieļaujami ir tikai ļoti maznozīmīgi defekti un nedrīkst izmantot formas, kuras atstāj traipus vai krāsu. Virsmā nedrīkst būt nekādi izvirzījumi un tā ir jāizveido labā kvalitātē.
Gludā apstrādātā apdare: Šī apdare ir jāveic vispirms veicot gludo apdari un pēc tam aizpildot virsmas defektus ar svaigu, īpaši sagatavotu cementa un citu sastāvdaļu pastu. Kur iespējams, šis darbs ir jāveic, kamēr betons vēl nav sacietējis. Pēc tam, kad ir paveikta pilnīga betona apdare, ja nepieciešams, tas ir jānoslīpē, lai panāktu gludu un vienādu virsmu. Ja virsma ir atklāta, ir jāpieliek visas pūles, lai visa betona virsma būtu vienā krāsā.
Šķidruma necaurlaidīgām un citām virsmām, kas tiks pakļautas laika apstākļu iedarbībai, beidzot Darbus, ir jābūt ar gludi veidoto apstrādi.
Ir jāpanāk šāds betona apdares standarts:
27. tabula
4.23 Veidņu savilcējskrūves
Savilcējskrūvēm jābūt ar augstu stiepes izturību un tām jābūt lietām tieši betonā. Pieļaujamas tikai tādas savilcējskrūves, kuras iegremdētas betonā ne dziļāk par 50 mm no betona virsmas. Dobumi, kas paliek pēc to visu vai daļas noņemšanas ir pilnībā jāaizpilda ar betonu, izmantojot svaigi sagatavotu cementu un sīko daļiņu pastu. Visi šādi dobumi ir jāapstrādā, vispirms notīrot virsmas cementa pienu, lai nodrošinātu vēlamo saķeri.
Konstrukcijās, kuras ir projektētas kā ūdens necaurlaidīgas, nedrīkst izmantot savilcējskrūves, kuras veido caurejošu atveri cauri visai konstrukcijai.
Iepriekš minētais attālums 50 mm attiecas uz dzelzsbetonu. Nestiegrotajam betonam šis attālums ir 150 mm.
Visi bultskrūvju caurumi pēc veidņu noņemšanas ir kvalitatīvi jāaizdara.
4.24 Pieļaujamās novirzes betona virsmai
„Nebūtiskie virsmas defekti”, kas ir pieļaujami gludajā apstrādē tiek definēti šādi:
✓ Virsmas defekts betonā nedrīkst būt dziļāks par 5mm. Izolētas virsmas defekts nedrīkst pārsniegt 0.01m2.
✓ Visu defektu kopējais laukums viena ieklājuma virsmā nedrīkst pārsniegt 2% no visas ieklātās virsmas.
Noteiktā konstrukciju pozīcijas iespējamā novirze ir ±20 mm. Ja vien nav norādīts citādi (vai noteikts ar mehāniskās iekārtas prasībām), betona virsmas beidzot darbus nedrīkst atšķirties vairāk, nekā ir norādīts tālāk redzamajā tabulā:
28. tabula
Konstrukcijas tips | Mērītais izmērs | Pieļaujamā novirze (mm) | |||
Ar veidņiem veiktā apdare | Bez veidņiem veiktā apdare | ||||
Gludā | Gludā veidotā | Izlīdzinātā | Koka/tērauda rīvdēlis | ||
Pazemes | Pozīcija | ± 25 | - | ± 25 | - |
Novietojums | ± 15 | - | ± 15 | - | |
Augstums līdz 5m | ± 25 | - | ± 15 | - | |
Biezums | ± 10 | - | ± 10 | - | |
Taisnums 5m | ± 15 | - | ± 10 | - | |
Vertikalitāte (robeža) | 20 (30) | - | - | - | |
Pakāpienu nobīde | 10 | - | 10 | - | |
Atsegts betons, (kur | Pozīcija | - | ± 5 | ± 3 | ± 3 |
tiks uzstādīta mehāniskā iekārta), | Novietojums | - | ± 3 | ± 3 | ± 2 |
Saliekamā betona | Augstums līdz 5m | - | ± 5 | - | - |
elementi | Biezums | - | ± 5 | ± 5 | ± 5 |
Taisnums 5m | - | ± 3 | ± 5 | ± 3 | |
Vertikalitāte (robeža) | - | 3 (5) | - | - | |
Pakāpienu nobīde | - | 0 | 3 | 0 | |
Mērierīces (pārgāzes | Pozīcija | - | ± 2 | - | ± 2 |
utt.) | Novietojums | - | ± 2 | - | ± 2 |
Taisnums 5m | - | ± 2 | - | ± 2 | |
Vertikalitāte (robeža) | - | 2 (2) | - | - | |
Pakāpienu nobīde | 0 | 0 | |||
Piezīmes: Šo grupu ir paredzēts izmantot vietās, kur mehāniskā iekārta ir jānovieto tieši uz betona. Kur iekārta tiek montēta uz javas paklājslāņa, paliktņa un tamlīdzīgi, darbi ir jāveic saskaņā ar parastā atsegtā betona pieļaujamajām novirzēm.
Mērīto izmēru definīcijas:
✓ Pozīcija – attiecība pret pozīciju, vienā līnijā, slīpumā vai līmenī kā parādīts rasējumos.
✓ Novietojums – attiecībā pret iepriekš klāto/novietoto atbilstošo un blakus esošo konstrukciju daļu.
✓ Augstums – vertikālais izmērs.
✓ (Biezums – izmērs starp pretējām virsmām, kuru izmēri ir norādīti rasējumos.
✓ Taisnums – izmantojot 5m šablonu, kas var būt pēc vajadzības, taisns vai liekts, novietots horizontāli un/vai vertikāli.
✓ Vertikalitāte – precīzi vertikāls.
✓ Pakāpienu nobīde – jebkuras atsegtas virsmas novietojuma nobīde.
Nedrīkst veikt vai pieļaut nekādus atvieglojumus attiecībā uz betona slāņa biezumu virs armatūras. Pabeigtajām virsmām nedrīkst būt nekādu asu nelīdzenumu.
Ja Uzņēmējam nav izdevies izveidot konstrukciju saskaņā ar noteiktajām pieļaujamajām novirzēm vietās, kur vizuālas vai funkcionālas neprecizitātes nav būtiskas, Uzņēmējs var iesniegt apstiprināšanai virsmu uzlabojošu darbu veikšanas aprakstu tā vietā, lai izbūvētu to no jauna vai pārtaisītu.
Ja Uzņēmējam nav izdevies izveidot konstrukciju saskaņā ar noteiktajām pieļaujamām novirzēm vietās, kuras Līgumā ir norādītas kā vizuāli vai funkcionāli būtiskas, pieļaujamās novirzes pārkāpjošas konstrukcijas ir jānojauc un jāizveido no jauna, precīzi, kā norādīts Līgumā.
4.25 Javas kvalitātes pārbaudes
Kur pārbaudes ir vajadzīgas dažādu java īpašību noteikšanai, tās ir jāveic izmantojot paraugus no viena maisījuma.
Jānosaka katra maisījuma blīvums un apstrādājamība. Blīvums nedrīkst atšķirties no Līgumā norādītās vērtības vairāk kā par 5%. Apstrādājamība nedrīkst atšķirties par vairāk kā 125 mm no „Betona caurplūduma pārbaudes” vai par 5 sekundēm „Kona nosēduma pārbaudē” ar 10mm atveri no vērtībām, kādas ir minētas Līgumā.
Izlases pārbaude ir jāveic 3 pārbaudes kubu apmērā, kas ņemti no katriem 5 m3 javas vai ik pēc 50 m gredzenveida atstarpes pildījuma, atkarībā no tā, kas ir mazāks. Xxxxxxxxx jāveic saskaņā ar LVS EN 1015 2.-9. Nodaļas vai ekvivalents norādījumiem.
Kubu veidnēm ir jābūt 70 mm (nomināls) vai 100 mm un visiem savienojumiem ir jābūt izolētiem, lai novērstu noplūdi.
Veidnes ir jāpārpilda un tad jāatbrīvojas no burbuļiem, viegli uzsitot pa to. Pēc 30-60 minūtēm liekā java jānoņem un veidnes jāpārklāj ar plastmasas plāksni vai mitru maisaudumu. Veidnes jāatstāj 5ºC
± 20ºC uz 24 stundām vai līdz java ir kļuvusi pietiekami stingra, lai kubu no tās varētu izņemt. Kubi ir jāizņem no veidnēm, jāapzīmē un jāieliek ūdenī 1ºC ± 20ºC, līdz pārbaudes veikšanai.
4.26 Saliekamā betona elementu sastāvdaļu apzīmēšana
Kur iespējams, uz visām saliekamā betona sastāvdaļām jāuzstāda neizdzēšami identifikācijas un orientācijas apzīmējumi tādā pozīcijā, lai šie apzīmējumi būtu redzami pabeigtajā konstrukcijā.
4.27 Betona paraugpaneļi
Ja nepieciešams, Uzņēmējam jāsagatavo apstiprināšanai gatavi betona paneļu paraugi. Tajos jābūt tipisko detaļu paraugiem, ieskaitot savienojumus.
4.28 Labojumu veikšana
Ja nav sasniegta atbilstošā norādītā stiprība vai atsevišķi rādītāji nesaskan ar iepriekšminētajiem noteikumiem, tad var izmantot kādu no šīm metodēm:
✓ Maisījuma sastāva mainīšana;
✓ Kvalitātes kontroles uzlabošana;
✓ Ieklātā betona segmentu izgriešana un pārbaudīšana;
✓ Konstrukcijām atbilstošu slodzes pārbaužu veikšana;
✓ Ieklāto betonu nebojājošu pārbaužu veikšana;
✓ Bojātā betona izkalšana un aizvietošana.
Jaunās betona virsmās nedrīkst veikt nekādus labošanas darbus, kamēr Inženieris nav apskatījis problemātiskās virsmas un nav devis savu piekrišanu piedāvātajai virsmas sagatavošanai un uzlabošanai. Virsmas uzmanīgi jāsagatavo, lai izveidotu virsmu ar labu saķeri, ko Inženieris apstiprina. Šis sagatavošanas darbs var ietvert izgriešanu, ciršanu un slaucīšanu ar dzelzs birsti, gaisa pūšanu un žāvēšanu, lai noņemtu cietēšanas apkopes membrānas u.c.
Uzņēmējam jāveic pārbaudes tā, lai Inženiera nodemonstrētu, ka labošanas darbi panāks vēlamo virsmas izskatu un tās kalpošanas ilgtspēju.
Ja vien nav noteikts vai Xxxxxxxxxx nav norādījis citādi, ir jāizmanto šādas labošanas metodes:
✓ Mastikas injicēšana, saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
✓ Bedrīšu remonta veikšana, izmantojot ar polimēriem modificētu tehnisko remonta javu, saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
✓ Betona daļas atkārtota ieklāšana.
5. CAURUĻU LIKŠANA UN PALĪGDARBI
5.1 Cauruļvadu likšana - Vispārīgs apraksts
Tranšejas sagatavošana, cauruļvadu montāža, ieguldīšana tranšejā un tranšejas aizbēršana jāveic saskaņā ar cauruļu ražotāja prasībām, kuras jāuzrāda darbu veikšanas projektā.
Ja nepieciešams likt uzmavu caurules uz graudaina vai smilšu seguma vai tieši uz tranšejas pamatnes, savienojumu bedres ir jāveido pamatnes materiālā vai jārok, lai nodrošinātu, ka katrai caurulei ir vienāds atbalsts visā tās cilindra garumā, kā arī lai būtu iespējams izveidot savienojumu.
Caurules ir jāuzstāda uz ieregulējošiem blokiem tikai tur, kur tiek izmantota betona pamatne vai sedlveida balsts.
Ja ir prasīts, lai caurules tiktu ieguldītas tieši uz tranšejas pamatnes, zemes klājums ir akurāti jāsagatavo un jāizlīdzina, lai nodrošinātu vienādu cauruļvada pamatni un nodrošinātu, ka tajā nav svešķermeņu, kas varētu bojāt caurules, to pārklājumu vai uzmavas.
Jebkuru aizsarguzliku, disku vai citu palīgierīci no caurules gala, armatūras vai veidgabala drīkst noņemt tikai tajā brīdī, kad šis elements pastāvīgi tiek pievienots caurulei. Kamēr nav veikta caurules uzstādīšana, visiem cauruļu galiem ir jābūt noslēgtiem, lai novērstu kaitēkļu vai zemes iekļūšanu tajā. Caurules un veidgabali, ieskaitot uzlikas un apšuvumus, ir jāpārbauda, vai tie nav bojāti. Savienojumu virsmas un sastāvdaļas ir jānotīra tieši pirms uzstādīšanas.
Jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu svešu vielu un priekšmetu iekļūšanu caurulē, un, lai nostiprinātu katru cauruli tā, lai izvairītos no tās uzpeldēšanas vai citām kustībām pirms veikta cauruļvada galīgā aizbēršana.
Virs caurulēm jāuzstāda cauruļvadu marķējoša lenta. Marķējošām lentām, kas atrodas virs ne metāla ūdens apgādes caurulēm un kanalizācijas spiedvadiem, ir jābūt nosakāmām ar speciālu aparatūru. Marķējošām lentām ir jābūt nepārtrauktām un jābūt atbilstoši pievienotām pie aizbīdņiem un armatūras.
Katrā iekraušanas vai izkraušanas punktā caurules vai saliekamie betona izstrādājumi ir jāceļ un jāpārvieto saskaņā ar ražotāja instrukcijām un ar apstiprinātu kravas pacelšanas iekārtu. Izkraušana, izmantojot dēļu konstrukcijas vai kādu citu imitētu reni, nav pieļaujama, ja vien Inženieris nav rakstiski piekritis šādas metodes izmantošanai.
5.2 Cauruļu pamatne
Pamatne caurulēm jāsagatavo noklājot un sablietējot granulētu pamatnes materiālu pa visu caurules tranšejas dibenu. Pēc tam, kad caurules ir ieliktas, ja nepieciešams, ir jāieklāj un jāsablietē papildu materiāls vienādi abās caurules pusēs un, kur tas ir praktiski iespējams, tas ir jāpaveic pēc tranšejas balstu noņemšanas.
Kur izraktas tranšejas un ir iespējama gruntsūdeņu ieplūšana graudainā pamatnē caurules tuvumā, Uzņēmējam ir jānodrošina ūdens novadīšana vai ūdens līmeņa pazemināšana, lai pamatnes sagatavošana tranšejā notiktu bez gruntsūdens klātbūtnes.
5.3 Cauruļu ievadu akās aizsargāšana ar betonu
Caurulēm, kuras paredzēts uzstādīt uz betona vai, kuru pamatne tiks veidota no betona, ir jānodrošina saliekami betona uzstādīšanas bloki, kuru virspuse ir jāpārklāj ar diviem slāņiem saspiežama pildmateriāla.
Betonam, kas tiek izmantots, lai aizsargātu cauruļu ievadvietas akās, ir jābūt B10, W10, F200 un ķīmisko noturību pret hlorīdu iedarbību. Betonam jāatbilst LVS EN 206-1:2001 vai ekvivalents prasībām.
Izmantot caurules ar kustīgajiem savienojumiem, betona aizsardzība ir jāpārtrauc un visā caurules šķērsgriezuma garumā pie katra savienojuma jāizmanto pielāgota saspiežama pildviela.
Kur plastmasas caurules daļēji vai pilnībā aptver betons, caurule vai veidgabals ir jāietin biezā polietilēna loksnē vai caurulē, lai ļautu caurulei mazliet kustēties iekšēja spiediena rezultātā un novērstu sprieguma koncentrāciju stingrā vai elastīgā savienojumā.
Pie atvienojamiem kustīgiem savienojumiem katrā pusē ir jāatstāj atstarpe, kas ļauj veikt atvienošanu.
5.4 Cauruli aptverošais materiāls
Aizbēršana caurules zonā jāveic, lietojot materiālus, kurus pieļauj cauruļu ražotājs. Materiāla blīvēšana caurules zonā – t.i no pamatnes līdz līmenim 300 mm virs caurules virsas jāveic slāņos, kā norādīts cauruļu ražotāja instrukcijās. Ja cauruļu ražotājs nav norādījis blīvējuma pakāpi, tā jāpieņem 95% pēc Proktora standarta. Tieši virs caurules 300 mm biezā slāni blīvēšana jāveic, nelietojot mehāniskās blīvēšanas iekārtas.
Cauruli aptverošais materiāls līdz 300 mm virs caurules, ir jāklāj un jāblietē abās pusēs caurulei slāņos, kas pirms blietēšanas nepārsniedz cauruļu ražotāja uzrādītos biezumus.
5.5 Caurules kanālos
Caurules, kuras ir paredzēts likt kanālos, ir jāpiegādā garumos, kas ir piemēroti darbam, savienošanai un blīvēšanai pieejamajā darba telpā.
5.6 Atbalsta bloki
Betona atbalsta blokus, kas izveidoti saskarei ar neaizskartu grunti, izmanto lai balstītu spiediena radīto slodzi cauruļvadu līkumos un atzarojumos, izņemot tērauda un polietilēna cauruļvadus ar metinātiem savienojumiem vai cauruļvados, kuros izmantoti pašenkurojoši savienojumi.
Jebkuri papildus rakšanas darbi, kas nepieciešami atbalsta bloku izveidošanai, ir jāveic pēc tam, kad ir uzstādīts līkums vai atzarojums un balsta virsma ir jāapstrādā, lai atbrīvotos no visa nestabilā vai nolietotā materiāla pirms betonēšanas.
Pirms cauruļvads tiek pakļauts jebkādam iekšējam spiedienam ir jāpagaida nepieciešamais laiks, lai balsta bloki būtu pietiekami izturīgi.
Plastmasas cauruļu balsta bloku betonā nedrīkst izmantot ātri cietējošo cementu.
Starp cauruli un betonu jābūt aizsargājošam starpslānim, lai cauruļvads nesaskartos ar betonu tiešā veidā.
5.7 Cauruļu savienošana - Vispārīgs apraksts
Cauruļu savienojumu virsmas un sastāvdaļas jāuzglabā tīras un bez saskarsmes ar ārējām vielām līdz brīdim, kad savienojums ir izveidots vai samontēts. Jāuzmanās, lai pēc savienojumu izveidošanas, savienojuma gredzena iekšpusē neatrastos cementa java vai citas ārējas vielas.
Ja caurules ar elastīgiem savienojumiem ir jāliek izliektā veidā, izliekums jebkurā izveidotajā savienojumā nedrīkst pārsniegt trīs ceturtās daļas no maksimāla ražotāja ieteiktā izliekuma.
Patentēti savienojumi jāveido saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
Inženieris var dot rīkojumu, ka cauruļu ielikšanu un tranšejas aizbēršanu var turpināt nepārbaudot savienojumus, bet tas neatbrīvo Uzņēmēju no pienākuma atrakt tranšejas un ļaut pārbaudīt savienojumus cauruļvada pārbaudes laikā, ja tas ir nepieciešams.
5.8 Polietilēna cauruļu metināti savienojumi
Polietilēna cauruļu savienošanu izmantojot sakausēšanu karsējot, saskaņā ar ražotāja instrukcijām, drīkst veikt tikai darbinieki, kuri ir saņēmuši apmācību saskaņā ar LR likumdošanas prasībām. Dokuments par veiksmīgi pabeigtu apmācības kursu ir jāiesniedz Inženiera apstiprināšanai, pirms tiek dota atļauja darbiniekam sākt darbu pie savienošanas, izmantojot sakausēšanu karsējot.
Ja tiek izmantota PE barjera vai koekstrudētas caurules, izmantotajai savienojumu sistēmai jāatbilst ražotāja specifikācijai un aizsardzības sistēma jāizveido nepārtraukta pa visu savienojuma aploci.
Cauruļvada daļai ar pabeigtu metinājuma savienojumu jāsasniedz tādi paši izturības rādītāji kā sākotnējam caurules posmam.
Stieņos izgatavotu cauruļu ovalitāte nedrīkst pārsniegt 2%. Ovalitāte jebkurā rūpnieciski uztītu ruļļu caurules daļā nedrīkst pārsniegt 12% pēc atritināšanas. Saritinātu cauruli atkārtoti noapaļo savienošanai ar elektrouzmavām, izmantojot atbilstošas skavas un/vai apstiprinātus ieliktņus.
5.9 Atloku savienojumi
Veidojot atloku savienojumus nedrīkst izmantot speciālas savienošanas pastas.
Bultskrūvju pievilkšanā izmantotajai secībai un griezes spēkam jāatbilst ražotāja noradījumiem. Jāizmanto dinamometriskā pievilkšanas uzgriežņu atslēga.
5.10 Tērauda cauruļu metināti savienojumi
Tērauda cauruļu metināšana jāveic saskaņā ar LVS EN 1011-1:2009 vai ekvivalents un LVS EN ISO 15609-1:2005 vai ekvivalents.
Pirms metināšanas, cauruļu gali ir jānogriež un jāsagatavo, tiem nedrīkst būt ķīļi, plaknes defekti, plīsumi un citi virsmas defekti. Notīrīšana līdz pamatmetālam jāveic vismaz 25 mm garumā no caurules gala gan uz iekšējās, gan ārējās virsmas.
Savienojamo cauruļu gali jāizvieto tā, lai minimizētu iekšējo nobīdi starp virsmām.
Informācija par ieteikto metināšanas un metināšanas labojumu procedūrām jāiesniedz Inženiera, pirms metināšanas uzsākšanas un jāveic pārbaudes savienojumu metināšana, izmantojot šīs procedūras, Būvniecības vietas apstākļiem līdzīgā situācijā.
Metinātāji drīkst metināt tikai tos savienojumus, kuri tam ir apstiprināti.
Savienojumi jāpārbauda izmantojot nesagraujošas pārbaudes paņēmienus, izņemot gadījumus, kad sagraujošas pārbaudes rezultāti ir nepieciešami atbilstoša vērtējuma iegūšanai.
Visiem savienojumiem uz metinātām tērauda caurulēm ir jābūt P2 tipa aizsardzībai, pēc tam, kad sasniegta atbilstība visām prasībām attiecībā uz nepārtraukta elektriskā loka metināšanu.
5.11 Dzelzs cauruļu, savienojumu un veidgabalu aizsardzība
Pirms aizsardzības substances uzklāšanas dzelzs caurules, savienojumi un veidgabali ir jānotīra no rūsas u.c.
Ārējai savienojumu un veidgabalu aizsardzībai jāsastāv no:
✓ P1 – Pār visu virsmu, kas tiks aizsargāta kā gruntējums, jāuzklāj plāna nepārtraukta petrolejas pastas kārtiņa. Bultskrūvju, uzgriežņu, atloku un citu izvirzījumu vietās jāizmanto profilēšanas mastika, lai piešķirtu gludu ārējo profilu. Savienojums vai veidgabals jāietin aizsargājošā lentē. Kā minimums, jābūt spirālveida ietinumam ar 55 % virsmas pārklāšanos. Lentai jāsniedzas līdz 150mm platā joslā pirms katra savienojuma vai veidgabala, vai:
✓ P2 - Pār visu aizsargājamo virsmu jāuzklāj nepārtraukta bitumena gruntējuma kārta. Bultskrūvju, uzgriežņu, atloku un citu izvirzījumu vietās jāizmanto profilēšanas mastika, lai piešķirtu gludu ārējo profilu.
Savienojums vai veidgabals jāietin lipīgā, arī aukstumā izmantojamā, gumijas bitumena lentē ar PVC segumu. Kā minimums, spirālveida ietinumam jābūt ar 55 % virsmas pārklāšanos. Lentai jāsniedzas līdz 150 mm joslā pirms katra savienojuma vai veidgabala, vai:
✓ P3 – „Termo” apvalkiem.
Tērauda cauruļu iekšējā un ārējā aizsardzība jānodrošina vietām, kur, piemēram, caurulēm ir bitumena, epoksīdsveķu vai jebkāds cits patentēts aizsardzības pārklājums, kurā atstāta vieta savienojuma izveidošanai. Savienojums un jebkurš bojājums aizsargājošajā pārklājumā ir jāizolē.
Pēc uzstādīšanas, visi ar grunti nenosegtie cauruļvadi, ieskaitot tos, kas atrodas kamerās, jāsagatavo un jānokrāso ar 2 aizsargājošas krāsas slāņiem, līdz minimālais sausās kārtas biezums sasniedz 80 μm.
Cauruļu, savienojumu un veidgabalu katodu aizsardzība ir jāveido ar strāvas novadītāju vai dilstošo anodu.
Ja cauruļu piegādes vai uzstādīšanas laikā tiek bojāta iekšējā vai ārējā aizsardzība, Uzņēmējam jānovērš bojājumi saskaņā ar Inženiera prasībām, vai arī jāaizvāc bojātā caurule no Darbu izpildes vietas.
5.12 Cauruļu griešana
Caurules jāgriež izmantojot metodi, kas nodrošina tīru, precīzu profilu, nesašķeļot vai neradot plaisas caurules sienā, un kas rada minimālus bojājumus aizsargpārklājumam. Ja nepieciešams, cauruļu apgrieztos galus jāizveido konusa vai nošķēluma formā, kas piemērota izmantojamā savienojuma tipam, un jebkurš aizsargslānis ir jāizlabo un gali jānoslēdz.
Ja elastīgas caurules ir jāsagriež nestandarta garumos, Uzņēmējam jāievēro visi ražotāja norādījumi attiecībā uz ovalitātes labojumiem un pielaidēm griezuma gludajā galā.
Ja tiek grieztas betona caurules, jebkuri atklātie stiprinājumi jānosedz ar epoksīdsveķu javu. Iepriekš saspriegtas betona caurules nedrīkst griezt Darbu izpildes vietā.
Veicot demontāžas darbus, ja konstatēta esoša azbesta caurule, visam personālam, kas iesaistīs azbesta produktu griešanā ir jāvalkā atbilstoši respiratori un jāievēro pieņemtās veselības un darba drošības procedūras.
5.13 Saliekamo betona elementu skatakas
Skatakas elementu savienojumi jāveido tā, lai savienošanas materiāls aizpildītu savienojuma dobumus. Viss liekais savienošanas materiāls, kas izspiedies kameras vai ejas iekšienē, ir jānogriež un savienojumu darbus beidzot jāizšuvo.
5.14 Teknes un virskārtas nolīdzināšana
Ja nepieciešama nodilumizturīga betona apdare, tā apakšējā slāņa betonam ir jāuzliek pēc iespējas
ātrāk.
Ja apstrādātā virsma būs monolītbetons, jāizmanto betons ar nepieciešamo stiprības klasi B 7.5, ar tērauda rīvdēļa apstrādi vai gludi veidotu apstrādi, kā pieprasīts.
5.15 Pie būvkonstrukcijām esošas caurules un savienojumi
Izņemot gadījumus, kad būvniecība tiek veikta izmantojot tuneļu un kanālu rakšanas, vadu ievilkšanas vai caurspiešanas metodes, jānodrošina elastīgs savienojums, cik vien tuvu iespējams konstrukcijas, kurā caurule ir iebūvēta, ārējai virsmai, kas nodrošina savienojama turpmāko kustību.
Nākamās caurules garumam (elastīgā caurule) jāatbilst zemāk redzamajā tabulā dotajiem:
29. tabula
Ja nepieciešams, cauruļvadu var likt cauri skatakai, ja elastīgie savienojumi ir novietoti katrā pusē ne tālāk kā 600 mm no skatakas sienas iekšējās virsmas un blakus esošās caurules.
5.16 Skataku un kameru ūdensnecaurlaidība
Skatakām un kamerām jābūt pilnīgi ūdensnecaurlaidīgām, nedrīkst būt saskatāma ūdens iesūkšanās būvē, izņemot caur akas vāku (sk. 5.18 punktu). Atsevišķās vietās, kur iespējama applūšana, uzstādāmi speciālas konstrukcijas pilnīgi hermētiski vāki.
5.17 Skataku nosegplākšņu un vāku uzstādīšana
Skatakas ietvari ir jāuzstāda uz saliekamā betona vāka ietvara novietošanas gredzeniem. Ietvari jāuzstāda līmenī, jāievieto un jāpārklāj ietvara pamats un malas ar M50 (skat p.3.54) klases javu, ja vien nav noteikts citādi. Gāzes vada 15 m iebūves zonā citu apakšzemes komunikāciju aku vākos izurbjami caurumi 12-15 mm diametrā.
5.18 Pieslēgumi esošām kanalizācijas caurulēm
Pieslēgumi jāveido izmantojot standarta skataku vai standarta iepriekš izgatavotus savienojumus, kur tas ir iespējams. Sedlu pieslēgumi jau esošām kanalizācijas caurulēm ir iespējami tikai, ja maģistrālās caurules iekšējais diametrs ir vismaz par 150 mm lielāks, nekā atzara caurules iekšējais diametrs.
Cauruļu sedli betona vai keramikas kanalizācijas caurulēm jāievieto M1 klases javas pamatnē un javas slānim jānodrošina vismaz 50 mm pārklājumu virs sedlu pamata.
Pieslēgumu un cauruļu gali, kas nav vajadzīgi tūlītējai izmantošanai, jānoslēdz ar speciāli izgatavotiem noslēgiem, diskiem vai savienotājiem. Visu savienojumu novietojums ir jāreģistrē, veicot mērījumus tieši lejup no skatakas, un jāinformē Inženieris, pirms tiek uzsākta tranšejas aizbēršana.
5.19 Cauruļvadi, kuri vairs netiks izmantoti
Būvniecības darbu laikā tranšejas platumā paredzēta esošo turpmāk neizmantojamo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu demontāža. Pēc demontāžas turpmāk neizmantojamos cauruļvadu galus aizbetonēt (sk. 2.11 punktu). Visu esošo neizmantojamo cauruļvadu demontāžas un aizbetonēšanas darbus veikt pēc Inženiera apstiprinājuma saņemšanas.
5.20 Vispārīgs apraksts
Uzņēmējam pēc Darbu veikšanas jānovāc visi esošie virszemes objekti (ieskaitot vākus, ietvarus un informatīvos stabiņus) kas palikuši no cauruļvadiem un infrastruktūras, kas virs netiks izmantoti, kā arī pilnībā jāatjauno zemes virsmas segums. Kaļamā ķeta vāki pēc esošo skataku demontāžas jānodod Pasūtītājam.
5.21 Kanalizācijas caurules un skatakas
Ja kanalizācijas caurules vairs netiks lietotas, tās jādemontē.
Kanalizāciju skataku šahtas, kuras vairs netiks izmantotas, jādemontē un tukšums jāaizpilda.
Nevienu skataku vai cauruļvadu nedrīkst slēgt pirms nav informēts Inženieris un no viņa saņemts apstiprinājums, ka visas esošās plūsmas attiecīgajā kanalizācijas cauruļvadā ir veiksmīgi novirzītas.
5.22 Cauruļvadu novirzes
Jebkura cauruļvada trase un līmenis nedrīkst novirzīties no Tehniskajā projektā apstiprinātā jebkuru šādu noviržu kombinācija nedrīkst radīt pretēju slīpumu.
Neņemot vērā iepriekšējā punktā aprakstītās pieļaujamās novirzes, novirze no noteiktajiem līmeņiem nedrīkst radīt pretēju plūsmu nevienā pašteces cauruļvadā, kā arī tā nedrīkst būt mazāka par noteikto minimālo slīpumu ko nosaka LBN.
5.23 Kabeļu apvalkcaurules
Kabeļu apvalkcaurules jāizbūvē uz 75 mm pamatnes un tranšeja jāaizber ar smiltīm. Visām apvalkcaurulēm, kas beidzas ēkās, jāatrodas 150 mm virs grīdas līmeņa.
Visās apvalkcaurulēs jāievieto vilkšanas virve. Pēc virves ievietošanas, caurules gali ir jāaiztaisa un virve jāatsien.
Virziena maiņas vietās jānodrošina vilkšanas šahtas. Tās jāizrok attālumā, kas nav mazāks par 50 m. Visu cauruļu galos jāizveido laidena profila ieejas, lai novērstu kabeļu saķeršanos ievilkšanas laikā.
Elektrības un telemetrijas kabeļi jāievieto atsevišķās caurulēs.
5.24 Pieslēgumi esošiem cauruļvadiem
Uzņēmējs drīkst veikt pieslēgumus jau esošiem cauruļvadiem tikai laikos, par kuriem tas iepriekš vienojies ar Inženieri. Uzņēmējam jānosūta Inženiera rakstisks paziņojums pirms datuma, kurā viņš vēlas veikt pieslēgumu un viņš nedrīkst to darīt, pirms nav saņēmis rakstisku Inženiera apstiprinājumu.
Uzņēmējam jāplāno būvdarbi tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu jau esošo sistēmu darbībām. Tādēļ Uzņēmējs var strādāt arī ārpus parastā darba laika.
Uzņēmējs nedrīkst noņemt jebkuru uzmavu, balsta bloku vai veidgabalu no jau esoša cauruļvada vai jebkādā citā veidā iejaukties tā darbībā, vai arī iekļūt esošās būvēs bez Inženiera rakstiskas atļaujas.
Ja Uzņēmējam ir nepieciešams pieslēgties jau esošam cauruļvadam, pirms pieslēguma darbu uzsākšanas Uzņēmējam ir jāpārliecinās, ja nepieciešams, atrokot pārbaudes bedres, ka izmantojamie veidgabali un materiāli ir atbilstoši pieslēguma izveidošanai.
Plānojot pieslēgumu esošam cauruļvadam, Uzņēmējam jāpieņem, ka noslēdzošie aizbīdņi un skalošanas ierīces nav uzstādītas, kas jāņem vērā plānojot savu darbu.
5.25 Ārējie cauruļvadi – aizsardzība pret aizsalšanu
Ārējām caurulēm, aizbīdņiem un veidgabaliem jānodrošina apsildīšana vai siltumizolācija, lai novērstu sasalšanas risku normālos darbības apstākļos, kad apkārtējā temperatūra pazeminās zem 0oC , ja cauruļvads tiek iebūvēts dziļumā, kas mazāks par LBN noteikto minimālo dziļumu.
Siltumizolācijas biezumu nosaka pēc ilgtermiņa minimālās gada ārējās temperatūras. Siltumizolācijas biezums nedrīkst būt mazāks par 25 mm. Jebkura izolējošā materiāla siltuma vadītspēja nedrīkst būt lielāka par 0.04 W/m.K. Visai izolācijai Darbu izpildes vietā pēc to pabeigšanas jābūt vienāda izskata.
Ja nepieciešama cauruļvadu apsildīšana, tā jānodrošina visiem ārējiem cauruļvadiem zem 200 mm. Cauruļvadu apsildīšana jāpabeidz pirms tiek uzsākta siltumizolācijas ierīkošana.
Cauruļu savienojumu, veidgabalu un aizbīdņu siltumizolācijas biezums jānodrošina vienāds visām izolētās ierīces daļām.
Siltumizolācija un apšuvums nedrīkst traucēt ierīču daļu pareizu darbību. Aizbīdņu, atloku un veidgabalu izolācija jāaizsargā tā, lai to varētu noņemt un nomainīt apkopes gadījumos.
Visiem atlokiem jānodrošina noņemamas atloku kastes, lai nākotnē varētu demontēt cauruļvadus, nebojājot izolāciju.
5.26 Komunikāciju uzrādīšana izpilddokumentācijā
Uzņēmējam izpilddokumentācijā jāuzrāda jaunbūvētie cauruļvadi un visas cauruļvada tranšejā darbu laikā atklātās esošās komunikācijas, kuras nav uzrādītas topogrāfijā. Izpilddokumentācijā jānorāda komunikāciju veids, izmērs, dziļums un atrašanās vieta attiecībā pret cauruļvadu. Jāparāda arī leņķis kādā komunikācija šķērso tranšeju.
5.27 Higiēna un tīrība
Caurules, armatūra un veidgabali, kas izmantojami dzeramā ūdens apgādei, jāglabā iekšēji tīri no piegādes vai montāžas brīža līdz cauruļvada nodošanai ekspluatācijā. Uzņēmējam jāveic visi drošības pasākumi, lai novērstu cauruļu piesārņošanu no jebkāda avota un tieši pirms dzeramā ūdens apgādes caurules montāžas tā ir jāiztīra ar piemērotu birsti, kas ir izmērcēta hlora šķīdumā. Visi veidgabali jānomazgā ar hlora šķīdumu tieši pirms to uzstādīšanas. Hlora šķīdums jāizsmidzina ar smidzinātāju, kam, kā standarta iekārtai, jābūt jebkuras brigādes rīcībā. Ja netiek veikti šie pasākumi, dzeramā ūdens cauruļvadu izbūvi nedrīkst atļaut.
Cauruļvadu izbūves un savienošanas laikā jebkuras kaitīgas vielas vai šķidrumi, kas var iekļūt caurulē, ir nekavējoties jāizskalo un cauruļvads jāizslauka ar birsti.
Pēc kārtējās caurules izbūves, tās atvērtais gals jānoslēdz ar ūdensnecaurlaidīgu noslēgu, kuru nedrīkst noņemt līdz ielikta nākamā caurule un tā sagatavota savienošanai. Pirmās caurules vaļējais gals katrā cauruļvada posmā arī ir jānoslēdz un tā jāatstāj, līdz tas tiek savienots ar blakus esošo posmu.
Nedz aizsardzības uzmavu, ne disku vai citu ietaisi caurules galā vai veidgabalā nedrīkst noņemt uz ilgāku laiku, kamēr caurule vai veidgabals, kuru tas aizsargā nav sagatavots savienošanai. Caurules un veidgabali, ieskaitot jebkādu oderējumu vai apšuvumu, jāpārbauda vai nav bojājumu, un savienojumu virsmas un sastāvdaļas jānotīra tieši pirms montāžas.
5.28 Ūdensapgādes iekšējie tīkli
Visai dzeramā ūdens apgādei ēkas telpās, tajā skaitā montāžai, pārveidojumiem un remontiem jāatbilst LBN 221-98.
6. CAURUĻU PĀRBAUDE UN DEZINFEKCIJA
6.1 Cauruļvadu tīrīšana
Pabeidzot būvniecību un pirms tiek veikta jebkāda dezinfekcija, cauruļvadu iekšējās virsmas ir rūpīgi jānotīra.
6.2 Piesardzības pasākumi pirms cauruļvadu pārbaudes
Pirms veic cauruļvadu pārbaudi, tie ir kārtīgi jānostiprina un līkumu, atzarojumu atveru vai cauruļvadu galos esošā spiediena izraisītā slodze jāpārnes uz cietas grunts vai piemērotiem pagaidu nostiprinājumiem. Nedrīkst pārnest spiedienu uz pabeigtu cauruļvada posmu vai uz esošiem cauruļvadiem, no kuriem tiek pildīts pārbaudāmais cauruļvads.
Vaļējie gali jānoslēdz ar aizbāžņiem, uzmavām vai noslēgatlokiem, kas it atbilstoši savienoti un nodrošina savienojumu hermētiskumu.
Nedrīkst veikt pārbaudi spiediena radīto slodzi pārnesot uz aizvērtiem jauniem vai esošiem aizbīdņiem.
Jāveic nepieciešamie darbi, lai nodrošinātu pārbaudāmā cauruļvada posma atgaisošanu visā tā garumā.
6.3 Pārbaudes metodes programma un paziņošana
Pirms cauruļvadu pārbaužu uzsākšanas Uzņēmējs iesniedz Inženiera un Pasūtītājam pārbaužu un tīrīšanas plāns un metodes.
Inženieris un pasūtītājs jābrīdina pirms plānots veikt kādas cauruļvada daļas pārbaudi, ja Tehniskajās specifikācijās nav minēts cits paziņošanas periods.
Pēc cauruļvadu ieguldīšanas, atsevišķu posmu pārbaudes, un šo posmu savienošanas, ir jāveic cauruļvada spiediena pārbaude visā tā garumā, pirms cauruļvada nodošanas ekspluatācijā.
Uzņēmējam jāveic visi saprātīgie drošības pasākumi, lai novērstu pārmērīgus ūdens zudumus, kā arī pēc nepieciešamības jānodrošina, jānostiprina, jāiztīra un jāapstrādā visas nepieciešamās uzglabāšanas tvertnes, sūkņi, caurules, krāni, veidgabali, elastīgās caurules un citas ietaises, kas nepieciešamas pārbaudes sagatavošanai un veikšanai.
6.4 Bezspiediena (pašteces) cauruļvadu pārbaude
Bezspiediena(pašteces) cauruļvadu pārbaude jāveic pēc tranšejas aizbēršanas un ceļa seguma atjaunošanas ar vizuālu un slēgta kontūra televīzijas (closed-circuit television- CCTV) pārbaudi. Uznēmējs uz sava rēķina ir tiesīgs veikt arī papildus pārbaudes.
Pēc Inženiera vai Pasutītāja pieprasījuma atklātā tranšejā ieliktie bezspiediena cauruļvadi jāpārbauda pēc to savienošanas un pirms sākti betonēšanas vai tranšejas aizbēršanas darbi, izņemot darbus, kas nepieciešami konstrukcijas stabilitātes nodrošināšanai pārbaudes laikā, tajā skaitā aizsardzībai pret ieguldītā cauruļvada uzpeldēšanu. Izbūvētie cauruļvadi jāpārbauda ar gaisa vai ūdens pārbaudi, kā arī ar vizuālu un slēgta kontūra televīzijas (closed-circuit television- CCTV) pārbaudi. Šajā gadījumā pēc tranšejas aizbēršanas cauruļvadu pārbaude jāveic atkārtoti. Pasūtītāja vai Xxxxxxxxx pieprasītās pārbaudes atklātā tranšejā iekļaujamas izmaksās un speciāli netiks izdalīta sun apmaksātas.
Papildus CCTV pārbaudēm pašteces cauruļvadiem jāveic skataku un to vāku apbetonējumu vizuāla pārbaude. Pārbaudi veic Pasūtītāja pārstāvis, Inženieris Uzņēmējma nodrošinot visu nepieciešamo pārbaudes veikšanai. Xxxxxxxx veicama pēc ceļa seguma pamatkārtas vai pilnīgas ceļa seguma atjaunošanas. Jebkāda neatbilstība būvprojektam vai atklātie vizuālie defekti(bojājumi, skataku šķībums u.t.t) novēršami uz Uzņēmēja rēķina. Pēc defektu novēršanas veicama atkārtota skatakau pārbaude.
6.5 Bezspiediena cauruļvadu ūdens pārbaude
Pārbaudes spiedienam bezspiediena cauruļvados ar nominālo diametru līdz 750 mm (ieskaitot) jābūt ne mazākam kā 1,5 m ūdens staba spiediens virs caurules augšas vai gruntsūdens līmeņa, vadoties pēc tā, kurš ir lielāks augstākajā vietā, un tas nedrīkst pārsniegt 6 m ūdens staba spiedienu cauruļvada daļas zemākajā vietā. Stāva slīpuma cauruļvadi jāpārbauda pakāpeniski gadījumos, kad maksimālais ūdens staba spiediens, kā norādīts iepriekš, tiktu pārsniegts, ja visu cauruļvada posmu pārbaudītu kopā.
Cauruļvads jāpiepilda ar ūdeni un vismaz 2 stundas jāļauj ūdenim uzsūkties pārbaudāmajās konstrukcijās, pēc tam jāatjauno sākotnējais ūdens līmenis. Tad 30 minūšu periodā ūdens jāpiegādā no tvertnes vai sūkņa, kas apgādāta ar verificētu mērierīci ar 5 minūšu intervāliem un jāfiksē daudzums, kas nepieciešams sākotnējā ūdens līmeņa uzturēšanai. Ja nav citādi norādīts, cauruļvada posms ir jāpieņem ekspluatācijā, ja 30 minūšu periodā pievienotā ūdens daudzums ir mazāks par 0,5 litriem uz cauruļvada posma lineārā garuma metru un caurules nominālā diametra metru jeb:
Qmax=0.5(l) x d(m) x l(m) = l/(m x 30 min)
6.6 CCTV cauruļvadu pārbaude
Pašteces kanalizācijas cauruļvadu pārbaude jāveic ar CCTV metodi. Uzņēmējam jāizmanto augstas izšķirtspējas kamera ar rotējošu galvu/ lēcu. CCTV video ieraksti, metodika un atskaites saskaņojamas ar Pasūtītāju un Inženieri pirms darbu uzsākšanas. Savukārt gatavie materiāli- video ieraksti un atskaites, jāsaskaņo un jāiesniedz Inženiera un Pasūtītājam.
Kamerām un iekārtām, kuras lieto CCTV inspekcijai, jābūt ražotām šim nolūkam, un tās jāvada no specializēta transporta līdzekļa, kuram jābūt aprīkotam ģeneratoru iekārtas un cita palīgaprīkojuma darbības nodrošināšanai, iekārtas darbības kontroles moduli, monitoru un videoieraksta aparatūru.
Videoiekārtai jābūt tādai, lai operators varētu izdarīt ieraksta piezīmes no klaviatūras. Videoierakstā jābūt uzrādītai vismaz šādai informācijai – datums, laiks, pārbaudāmā cauruļvada posma nosaukums un atrašanās vieta, pārbaudes sākumpunkts, kameras atrašanās vieta cauruļvadā no sākumpunkta, skata leņķis, cauruļvada slīpums, pārbaudes nolūks (sākotnējā, izpilddokumentācijas u.t.t.) un cita informācija, kuru konkrētā iekārta spējīga uzrādīt. Iekārtai un tā sprogrammatūrai jānodrošina, ka pārbaudes veicējs pēc pārbaudes veikšanas nevar veikt izmaiņas CCTV datos.
Pārbaudes veikšanas iekārtas pārbaudes veikšanas iestatījumi jāsaskaņo ar Inženieri un Pasūtītāju pirms darbu veikšanas.
Videokameras un ar tām saistītās iekārtas, kuras jāievada ūdensapgādes cauruļvados, pirms darba uzsākšanas jāskalo ar tīru ūdeni un jāsterilizē, ievietojot hlorā šķīdumā vai citā dezinfekcijas šķidrumā un izturot iekārtas tajā šim šķidrumam atbilstošu laiku.
CCTV pārbaudes rezultāti datordrukā, CD formātā iesniedzami Inženiera.
CCTV pārbaude veicama Pasūtītāja pārstāvj aklātbūnē, ja šī prasība netiek ievērota pārbaude uzskatāma par nenotikušu un Uzņēmējam jāorganizē atkārtota pārbaude.
6.7 Infiltrācijas pārbaude bezspiediena cauruļvados
Bezspiediena cauruļvados (ieskaitot tuneļus un šahtas) un skatakās pēc tranšeju aizbēršanas jāveic infiltrācijas pārbaude. Pārbaude tiek veikta Pasūtītājam un Inženieriem kopā ar Uzņēmēju vizuāli apsekojot skatakas, kā arī veicot CCTV. Jebkāda redzama infiltrācija uzskatāma par nepieļaujamu un Uzņēmējam jāveic nepieciešamie pasākumi tās novēršanai uz sava rēķina. Pēc defektu novēršanas veicamas atkārtotas pārbaudes uz Uzņēmēja rēķina.
6.8 PE un tērauda spiediena cauruļvadu pārbaude
Visā cauruļvadā jāveic spiediena pārbaude un atbilstību LVS EN 805:2001 vai ekvivalents prasībām.
Mērinstrumentiem, kas tiek izmantoti spiediena cauruļvadu pārbaudei, jābūt vai nu standarta apaļa veida, ar spiediena gradāciju ūdens staba metros, vai ar ciparu rādītāju, kas spēj nolasīt spiediena izmaiņu par 0,1 metru ūdens staba. Mērinstrumentam jābūt pārbaudītam neatkarīgā metroloģiskā laboratorijā un jānodrošina datēta apliecība par tā precizitātes verifikāciju.
Pārbaudāmā posma garumam jābūt robežās no 500 līdz 1000 m, ja vien Inženieris nav norādījis savādāk. Cauruļvada galiem, trejgabaliem un tukšošanas izlaidēm jābūt noslēgtiem ar gala atlokiem un droši atbalstītiem. Pārbaudes gaita un rezultāti jāprotokolē. Protokola forma Uzņēmējam jāsaskaņo ar Inženieri. Pārbaudē jāpiedalās Uzņēmēja, Inženiera un ekspluatējošās organizācijas pārstāvjiem, kuri paraksta pārbaudes protokolu.
Pirms pārbaudes jāpārbauda un jānoslēdz pagaidu aizbīdņi, ja tādi uzstādīti, cauruļvada daļas jāpiepilda ar ūdeni un jāizlaiž gaiss, noslēdzot atgaisošanas ierīci. Pēc piepildīšanas jāpalielina spiediens līdz darba spiedienam un cauruļvadi šādā stāvoklī jāatstāj 24 stundas, lai sasniegtu pēc iespējas stabilākus apstākļus pārbaudes veikšanai.
Pēc tam, spiediens cauruļvadā pakāpeniski jāpalielina līdz zemākajā cauruļvada daļā sasniegts noteiktais pārbaudes spiediens un tas jāuztur šādā līmenī vienu stundu, ja nepieciešams, papildus jāiesūknē ūdens pārbaudes spiediena uzturēšanai. Pārbaudes spiediens tiek noteikts:
• ūdensvadam – 80 metri ūdens staba
• Kanalizācijas spiedvadam – 1.3m x darba spiediens,bet ne mazāks par 35 metriem ūdens staba.
Ja jaunizbūvēts cauruļvads jāpievieno ekspluatācijā esošam cauruļvadam, pēc pievienošanas ir vizuāli jāpārbauda beigu pieslēgums pie normālas darbības spiediena un šajā savienojumā nedrīkst būt redzamas noplūdes, vai savienojuma deformācija.
Pēc saskaņošanas ar Pasūtītāju un Inženieri pieļaujams izmantot iebūvēto cauruļvadu ražotāju metodoloģiju pārbaudes veikšanai.
6.9 Plastmasas spiediena cauruļvadu pārbaude
Plastmasas spiediena caurules jāpārbauda saskaņā ar tabulā dotajiem standartu noteikumiem, kā arī iepriekš aplūkotajām pārbaudēm.
30. tabula
Spiediena cauruļvadu pārbaude un atbilstība | LVS EN 805:2001 vai ekvivalents |
Sistēma | Standarts |
Polietilēna caurules ūdens apgādei | LVS EN 12201-1.2.5 vai ekvivalents |
Neplastificēta polivinilhlorīda caurules ūdensapgādei | LVS EN 1452-1.2.5 vai ekvivalents |
Polipropilēna caurules siltā un aukstā ūdens iekārtām | LVS EN ISO 15874- 1:2004/A1:2007 vai ekvivalents |
Hlorētas polivinilhlorīda caurules silta un auksta ūdens iekārtām | LVS EN ISO 15877-1.-7. Daļas vai ekvivalents |
Plastmasas cauruļvadu sistēmas apakšzemes un virszemes ūdens | LVS EN 12201- 1.2.5 vai |
spiedvadiem vispārējai lietošanai, drenāžas un notekūdeņiem - | ekvivalents |
Polietilēns |
6.10 Ūdensvadu tīrīšana
Tīrīšana jāveic cauruļvadus vispirms noberžot ar cietu porainu cilindru un tad tīrot ar mīkstu cilindru. Abi cilindri jālaiž cauri cauruļvadam vienas tīrīšanas laikā. Tīrīšana jāturpina, kamēr skalojamais ūdens ir skaidrs.
Cilindru tīrība jāpārbauda vizuāli un pirms izmantošanas vienu nakti jāmērcē 5 mg/l hlora šķīdumā. Atstarpes starp cilindriem arī jāaizpilda ar šo šķīdumu.
Cilindru izvilkšana jāapliecina Inženiera.
Tikai Pasūtītāja darbinieki drīkst rīkoties ar tiem piederošiem aizbīdņiem nepieciešamības gadījumā un Uzņēmējam ir jāziņo Inženiera tehniskajās specifikācijās minēto laiku iepriekš, lai varētu noorganizēt nepieciešamo personu klātbūtni un/ vai saņemt atļauju ūdensvada atslēgšanai, ja ir tīrāms esošais cauruļvads.
6.11 Ūdensvadu dezinfekcija
Pēc veiksmīgi pabeigtām pārbaudēm un, ja nepieciešams, tīrīšanas, dzeramā ūdens apgādes cauruļvadi jādezinficē saskaņā ar LR Ministru Kabineta Noteikumiem Nr. 235 no 29.04.2003 (ar grozījumiem) un LVS EN 805:2001 vai ekvivalents.
Pēc dezinfekcijas un bakterioloģisko un ķīmisko paraugu noņemšanas no pabeigtajām ūdensvadu daļām, nedrīkst pagriezt aizbīdņus vai veikt citas darbības, kas varētu traucēt vada vai esošā tīkla darbību, bez iepriekšēja Inženiera apstiprinājuma.
Par bakterioloģisko paraugu noņemšanu no dzeramā ūdens cauruļvadiem ir atbildīgs Uzņēmējs un tā jāveic neatkarīgai sertificētai laboratorijai.
Veicot hlorēšanu, Uzņēmējam jāievēro šāda procedūra:
✓ Uzņēmējam jānodrošina paraugu ņemšanas vietas uz cauruļvadiem, lai pārbaudītu dezinficējošā līdzekļa saturu cauruļvada ūdenī vai noņemtu bakterioloģiskos paraugus. Šeit, iespējams jāizmanto hidrantu/ skalošanas un gaisa vārstu atrašanās vietas;
✓ Pirms hlorēšanas uzsākšanas, dzeramā ūdens cauruļvads jāiztīra un jāveic spiediena pārbaude, kā noteikts iepriekš, un tas jāatstāj pilnībā piepildīts ar ūdeni;
✓ Dezinfekcijas procedūras laikā jāveic drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka ūdens ar augstu hlora saturu nenokļūst jau esošajā sadales sistēmā. Vienīgais savienojums starp esošo sistēmu un jauno cauruļvadu drīkst būt caur pagaidu pieslēgumu, piemēram, ugunsdzēsēju šļūteni starp diviem hidrantiem ar dubultiem vienvirziena vārstiem un pārbaudes aizbīdņiem, kurus nedrīkst atvienot izmantošanas laikā;
✓ No hlora šķīduma iepildīšanas vietas cauruļvadā jāpanāk paliekošā hlora koncentrācija tālākajā punktā 10 mg/l šāda koncentrācija jāatstāj vismaz 24 stundas;
✓ Visos cauruļvados visi aizbīdņi un hidranti jādarbina vairākas reizes, lai nodrošinātu, ka hlorējošais šķīdums nonāk visās daļās;
✓ Pēc 24 stundu dezinfekcijas, dezinficējošais šķīdums jāizskalo kopā ar vada ūdeni, jāizskalo katrs veidgabals un katra cauruļvada atzarojuma gali. Regulāri jāpārbauda paliekošā hlora saturs. Izskalošanu var pārtraukt, kad konstatētais paliekošā hlora saturs nepārsniedz ienākošā ūdens paliekošā hlora saturu;
✓ Pēc ūdens ar augstu hlora sastāvu izskalošanas, jaunais cauruļvads jāatstāj piepildīts ar dzeramo ūdeni un jāatstāj vēl 24 stundas līdz paraugu noņemšanai;
✓ Paraugi jānoņem sertificētai neatkarīgai laboratorijai no ienākošā un no aizejošā ūdensvada un visu piegādes cauruļvadu atzarojumu beigām. Ja cauruļvads ir garš, jānoņem pietiekams apjoms paraugu, kas liecinātu par kopējo kvalitāti. Paliekošā hlora saturs jāmēra paraugu noņemšanas laikā. Cauruļvadu nedrīkst atzīt par pietiekami dezinficētu, kamēr visi no tā iegūtie paraugi neatbilst obligātajām nekaitīguma prasībām;
✓ Uzņēmējam jāatvēl vismaz 3 dienas rezultātu saņemšanai, pēc paraugu noņemšanas un tie ir pieņemami tikai tad, ja uz 100 ml netiek atrasti zarnu nūjiņu („coliforms”) vai koli („E-coli”) baktēriju organismi;
✓ Ja paraugi ir neapmierinoši, visa vai daļa tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras ir jāatkārto, pēc Inženiera ieskatiem;
✓ Tiklīdz sekmīgi veiktas bakterioloģiskās pārbaudes, jāizveido pēdējie pieslēgumi un cauruļvads jāpieslēdz ekspluatējošās organizācijas norādītajā laikā;
✓ Uzņēmēja pienākums ir saņemt atļaujas pārbaudēm lietotā hlorētā ūdens novadīšanai kanalizācijas sistēmā. Ja tas nav atļauts, Uzņēmējam jāveic hlorētā ūdens attīrīšana vai tas jāizved uz vietu, kur tas tiks attīrīts.
6.12 Konstrukciju tīrīšana
Pabeidzot būvniecību un pirms dezinfekcijas veikšanas, konstrukciju iekšējās virsmas, kas projektētas tā, ka tās saskaras ar dzeramo ūdeni, ir kārtīgi jānotīra tā, lai noņemtu eļļu, smiltis un citas kaitīgas vielas.
6.13 Ūdens pārbaudēm, tīrīšanai un dezinfekcijai
Pēc jauno ūdensvadu, ūdensvadu sistēmu izbūves Uzņēmējam jāveic sistēmu dezinfekcija un skalošana saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem, izmantojot tehniskajā projektā paredzētos dezinfekcijas un skalošanas krānus. Ūdens dzeramā ūdens cauruļu un konstrukciju pārbaudēm, tīrīšanai un dezinfekcijai jāņem no esošiem piegādes avotiem. Uzņēmējam ir jāsaņem atļauja pieslēgties esošajam ūdensvadam, kā arī jāuzstāda mērierīces ūdens patēriņa noteikšanai un jāveic apmaksa par izmantoto ūdeni.
Ūdeni tīrīšanai, pārbaudēm un dezinfekcijai drīkst ņemt tikai tajos laikos un veidā, kā apstiprinājis Inženieris un Pasūtītājs.
6.14 Tīrīšanai, pārbaudēm vai dezinfekcijai izmantotā ūdens novadīšana
Uzņēmējam saskaņā ar tehnisko projektu jāizbūvē dezinfekcijas un skalošanas krāni, kurus Uzņēmējs pēc izbūves var izmantot ūdensvada skalošanai un dezinfekcijai pirms posma nodošanas ekspluatācijā.
Uzņēmējam jānodrošina ierīces, ar kuru palīdzību novadīt un atbrīvoties no dezinfekcijā, tīrīšanā vai pārbaudēs izmantotā ūdens.
Novadīšanu kanalizācijā nedrīkst veikt bez Pasūtītāja piekrišanas. Ja netiek dota atļauja hlorētā ūdens novadīšanai kanalizācijā, Uzņēmēja pienākums ir to attīrīt pirms novadīšanas vidē, vai izvest uz attīrīšanas ietaisēm.
Pēc ūdens pārbaudes cauruļvadi un konstrukcijas ir jāiztukšo.
6.15 Aizbīdņu un hidrantu pārbaude
Ūdensapgādes aizbīdņi jāpārbauda saskaņā ar šo standartu attiecīgajiem noteikumiem:
31. tabula
Aizbīdņu kapju un aizbīdņu pārbaude:
Aizbīdņu un to kapes pārbaudes tiek veiktas pēc cauruļvadu hidrauliskās pārbaudes un ceļa seguma pirmās kārtas atjaunošanas vai pēc pilnīgas ceļa seguma atjaunošanas. Pārbaudot aizbīdņus tiek pārbaudīta to funkcionalitāte tos atverot un aizverot, tiek konstatēts vai aizbīdņa pagarinātājkāts nav bojāts, saliekts vai šķibs un atrodas vajadzīgā augstumā, kā arī vai ir uzstādīta atbilstoša kape, veikts atbilstošs kapes apbetonējums un kape atrodas atbilstošā augstumā pret plānoto ceļa seguma atzīmi.
Jebkuri pārbaudēs atklātie defekti Uzņēmējam jānovēršs un jāorganizē atkārtota pārbaude.
7. ZEMES DARBI
7.1 Vispārīgi
7.2 Paziņojums par uzsākšanu
Uzņēmējam rakstiski jāpaziņo Inženiera par zemes darbu uzsākšanu būvlaukumā un jāapgādā Inženieris ar visiem zemes līmeņiem un ar citu informāciju, ko Inženieris var pieprasīt, lai veiktu mērījumus.
Zemes darbus nedrīkst uzsākt, kamēr Uzņēmējs nav saņēmis rakstisku apstiprinājumu no Inženiera.
7.3 Zemes darbi pa līnijām un līmeņiem
Visi zemes darbi jāveic atbilstoši izmēriem un līmeņiem, kas ir doti rasējumos, vai atbilstoši citiem izmēriem un līmeņiem, ja tos nosaka Inženieris.
Specifikācijās termins “zemes līmenis” attiecināms uz zemes virsmu pirms zemes darbu sākšanas, bet pēc tīrīšanas un rakšanas darbiem. Izteiciens “pamatu līmenis”, kas tiek lietots Specifikācijās, nozīmē attiecīgās konstrukcijas pamata līmeni, ieskaitot betona izlīdzinošo kārtu.
7.4 Rakšanas apjoms
Rakšanas darbu apjomam jābūt kā minimums tādam, kas pēc Inženiera domām ir nepieciešams vai realizējams.
Atvērtu tranšeju izbūve jebkurā laikā nedrīkst pārsniegt iepriekš Inženiera rakstiski apstiprināto apjomu un darbs apstiprinātajā apjomā jāpabeidz pirms kāda cita apjoma Darba uzsākšanas.
Tranšejas maksimālais platums nedrīkst pārsniegt apstiprināto un tehniskajā projektā norādīto. Gadījumā, ja tranšejas cauruļvadiem, izraktas ar slīpām vai pakāpienveida malām, tām tranšejas daļām, kas plešas tālāk par 300 mm no caurules virsmas, tās ieguldot pareizajā stāvoklī, jāveido vertikālas malas ar izmēriem, kā tas parādīts rasējumos, ja vien Inženieris nav apstiprinājis citādi.
Tranšejas ar slīpām malām nav atļautas 30 m attālumā no jebkuras būves vai citas konstrukcijas. Gadījumā, ja Uzņēmējs izmanto rakšanas metodi ar slīpām malām, viņa pienākums ir nodrošināt atbalstus saskaņā ar šo Specifikāciju punktu „Nogruvumi, nobrukumi, un papildus rakšanas darbi”.
7.5 Aizņemtā platība
Uzņēmēja pienākums ir nodrošināt visa veida materiālu glabāšanas vietu, to iegādi, transportēšanu un novietošanu, kur un kad tas nepieciešams Darbu izpildei. Materiālus un noliktavas/noliktavu atrašanās vietu apstiprina Inženieris.
Pēc pārbaužu veikšanas, ar ko apstiprināta materiālu piemērotība, tranšeju u.c. pildīšanas materiāls jāņem no Inženiera apstiprinātās vietas/vietām, Pēc rakšanas darbu pabeigšanas Uzņēmējam jāsakārto un jāatstāj glabāšanai izmantotā platība saskaņā ar Inženiera prasībām, un, ja prasīts, tam uz sava rēķina jāveic jebkuri turpmāki zemes darbi, kas nepieciešami, lai novērstu ūdens uzkrāšanos laukumā u.c. defektus.
7.6 Uzbēruma nosēšanās
Sablīvētam uzbērumam jāsastāv no apstiprinātiem materiāliem, ieklātiem un sablīvētiem horizontāli un apmēram vienādā biezumā ar mazu slīpumu uz ārpusi un ar blīvējuma dziļumu, kas pēc sablīvēšanās nepārsniedz 0,2 metrus.
Zemes kukuržņus, kas lielāki par 0,1 m, pirms sablīvēšanas jāsaspiež. Augsnes mitruma saturs jākontrolē ar dabisku žāvēšanu vai mitrināšanu pirms aizpildīšanas.
Blīvēšana jāveic ar mehāniskiem ruļļiem (veltņiem), spēka blietēm, vibroblietētājiem, vibro-plātnēm vai ar citām apstiprinātām iekārtām / mašīnām tā, lai radītu sauso blīvumu vismaz 100 % no maksimālā
sausā blīvuma saskaņā ar LVS ISO 11272 vai ekvivalents, vai citādu minimālu sausu blīvumu, ko noteicis vai norādījis Inženieris.
7.7 Nedrošu materiālu ekskavācija
Ja būves pamatu likšanā parādās projekta nosacījumiem neatbilstoši materiāli, Uzņēmējam tie jāizņem un jāizved saskaņā ar Inženiera prasībām, un jānomaina šie materiāli ar nosacījumiem atbilstošiem materiāliem.
Ja cauruļvadu tranšejās parādās projekta nosacījumiem neatbilstoši materiāli, Uzņēmējam tie jāizņem un jāizved saskaņā ar Inženiera prasībām, un jānomaina šie materiāli ar nosacījumiem atbilstošiem materiāliem.
Ja Uzņēmējs saskaras ar materiāliem, kas viņaprāt neatbilst projekta nosacījumiem, tam nekavējoties jāinformē Inženieris, kurš rakstiski informēs Uzņēmēju, vai iepriekšminētais materiāls ir vai nav jāuzskata par nedrošu.
Ja konstatēts defekts un Inženieris uzskata, ka defekts radies tādēļ, ka Uzņēmējs izmantojis tehniskajam projektam un vispārējām tehniskajām specifikācijām neatbilstošus materiālus, izmaksas tā novēršanai jāsedz Uzņēmējam.
7.8 Nogruvumi, nobrukumi, un papildus rakšanas darbi
Uzņēmējam jāveic dažādi piesardzības pasākumi, lai aizkavētu zemes un citu materiālu nogruvumus zemes darbos. Nobrukumu un nogruvumu gadījumā vai gadījumā, ja rakšana tiek veikta vairāk nekā minimāli nepieciešama būvdarbu veikšanai, šādi radīti tukšumi jāaizpilda. Visos gadījumos, kur šādi tukšumi kalpos kā darba vai pieguļošo struktūru atbalsts, tie kompakti jāaizpilda ar apstiprinātu aizpildīšanas materiālu un kārtīgi jānoblietē uz Uzņēmēja rēķina.
Gadījumā, ja tranšejas cauruļvadiem pārsniedz maksimāli pieļaujamo platumu, kas atzīmēts vai norādīts rasējumos, Inženieris dod rīkojumu tranšejas platuma atjaunošanai vai alternatīvu pamata materiālu izmantošanai, vai veikt cita veida labojumus, kas pēc viņa domām ir nepieciešami. Uzņēmējam jāpilda Inženiera rīkojumi un tas nevar prasīt samaksu par izdevumiem, kas rodas šo papildus instrukciju dēļ.
7.9 Gruntsūdens pazemināšana
Uzņēmējam saskaņā ar Inženiera prasību būvbedres un tranšejas jāuztur sausas no ūdens un notekūdeņiem, kas varētu rasties no gruntsūdeņiem, plūdiem, vētras u.c., tik ilgi, cik tas nepieciešams, lai darbi tiktu veikti sausos apstākļos. Uzņēmējam jānotur ūdens vai notekūdeņu līmenis zemāk par pastāvīgo būvju apakšējo daļu tik ilgi, cik noteicis Inženieris.
Gadījumā, ja Uzņēmējs uzskata, ka ir nepieciešamas drenāžas caurules vai teknes, Inženieris var atļaut tās izbūvēt zem pastāvīgo būvju līmeņa un to platuma robežās ar nosacījumu, ka Inženieris ir apstiprinājis Uzņēmēja piedāvājumu. Drenāžas caurules neatstāj, ja vien tās nav aizpildītas ar E kategorijas betonu vai citu apstiprinātu materiālu. Jebkurai drenāžai, ko Uzņēmējs izveido zem pastāvīgajām būvēm, jānodrošina vismaz tāds balsts, kāds tas būtu, ja drenāžas nebūtu.
Nekādu ūdeni nedrīkst izlaist nevienā ūdenstilpnē vai kanalizācijā, kamēr Uzņēmējs nav saņēmis nepieciešamo Inženiera piekrišanu un rakstisku atļauju. Šādu atļauju nedod, ja vien Uzņēmējs, lai izpildītu Inženiera prasības, nav ierīkojis efektīvu nosēdbaseinu vai smilšķērāju, kam ūdens iztek cauri pirms ieplūšanas iepriekš minētajās ūdenstilpnēs vai kanalizācijā.
Jāizvērtē, vai izvēlētā gruntsūdens pazemināšanas sistēma saglabā nemainīgu tranšeju malu stabilitāti un vai nevar rasties iegruvumi. Jāpārliecinās, ka tiek novērsta situācija, kad gruntsūdeņu atgriešanās var radīt „jutīgas” struktūras grunts, piemēram, irdenu smilšu sabrukumu.
Inženiera jāapstiprina metode, kas tiks izmantota, lai tranšejas turētu sausas no ūdens, kā arī gruntsūdens līmeņa pazemināšanai un ūdens novadīšanai.
Uzņēmējam jānodrošina, lai būvlaukumā visu laiku būtu pieejamas rezerves iekārtas, lai novērstu gruntsūdens pazemināšanas pārtraukumus.
7.10 Rakšanas darbu metodes
Uzņēmējam jāsagatavo plānoto zemes darbu vadīšanas metodes izklāstījums katrai atsevišķai būvju daļai, sīki detalizējot vietu, rakšanas programmu, pagaidu balstus un izraktā zemes materiāla izvietošanu un pārvietošanu.
Uzņēmējam jāiesniedz Inženiera apstiprināšanai piedāvātās metodes izklāstījums par katru atsevišķu būvju daļu, kad tiek plānots sākt zemes darbus.
7.11 Uzbērumu un būvlaukuma nivelēšana
Uzbērumu materiālam jābūt iegūtam no karjera, vai arī tas var būt līdzīgs materiāls, ko Uzņēmējs ir ieguvis no Inženiera apstiprinātām vietām.
Lai labi sablīvētu materiālus, kas ir novietoti tieši blakus būvēm, jāizmanto speciāls aprīkojums - ar roku vadāmas vibroplates, blīvētāji vai vibroblietes. Citos gadījumos sablīvēšana veicama ar cita veida vibroblīvētājiem ar gludiem riteņiem vai pneimatiskām riepām, ko apstiprinājis Inženieris.
Dambju un uzbērumu apstrādāšanā un veidošanā Uzņēmējam jāievēro to augstums un platums, paredzot papildus uzbērumu nostiprināšanai un rukumam. Dambju un uzbērumu izmēriem jāatbilst profiliem rasējumos, paredzot papildus materiālu virsmas apstrādāšanai.
7.12 Augsnes virskārtas novākšana
Augsnes virskārta visā būvlaukumā vai tā daļās jānovāc līdz 250 mm dziļumam vai līdz tādam, kāds noteikts Līgumā, vai tādos apjomos, kā norādījis Inženieris. Augsnes virskārta jāglabā otrreizējai izmantošanai kā atsevišķs darbs pirms jebkuriem tālākiem rakšanas darbiem, kas varētu tikt prasīti.
Augsnes virskārtai jāietver jebkādi virsmas materiāli, kas spēj uzturēt veģetāciju un atbilstoši laukumiem, kas jāapstrādā un jāapzaļumo.
Uzņēmējs nedrīkst izvest liekās augsnes virskārtu bez rakstiskas Inženiera atļaujas.
7.13 Pārbaudes rakumi
Uzņēmējam jāveic pārbaudes rakumi, kas varētu būt nepieciešami, lai noteiktu apakšzemes komunikāciju novietojumu, drenāžas sistēmas vai cita iemesla dēļ.
Uzņēmējam jāveic pārbaudes rakumu aizpildīšana un savešana kārtībā, tiklīdz iegūta nepieciešamā informācija. Pārbaudes rakumu virsmas atjaunošanu apstiprina Inženieris.
7.14 Inženiera veiktās pārbaudes
Kad rakšanas darbi paveikti atbilstoši norādītajiem līmeņiem un robežām, Inženieris pārbauda atsegto zemi un, ja Inženieris uzskata, ka daļa zemes pēc būtības ir nepiemērota, tas var likt Uzņēmējam turpināt rakšanas darbus. Šādas dziļākas tranšejas/būvbedres jāpiepilda līdz norādītajiem līmeņiem un robežām ar izraktu vai piegādātu materiālu.
Ja materiāls, kas veido tranšejas/būvbedres apakšu vai sānu malas, pārbaudes laikā Inženiera ir pieņemams, bet vēlāk kļūst nepieņemams klimatisko apstākļu, gruntsūdeņu vai plūdu dēļ, vai arī tāpēc, ka tie darbu veikšanas laikā kļuvuši mīksti vai izplūduši, tad Uzņēmējam ar apstiprinātu metodi jāizved bojātais, mīkstais, izplūdušais materiāls un jārok tālāk līdz stabilai virsmai. Šādi tālāki rakšanas darbi jāuzskata par papildu rakšanas darbiem.
7.15 Ūdenstilpņu šķērsošana
Ja tranšejas šķērso strautus, tranšejas / grāvjus, novadkanālus un citas ūdenstilpnes, Uzņēmējam ir atļauti visi papildus pasākumi, kas nepieciešami pareizai būvdarbu veikšanai šajos krustojumos, nepārtraucot ūdens plūsmu.
7.16 Būves un cauruļvadi
7.17 Rakšanas metode
Ja Inženieris pieprasa, Uzņēmējam jāiesniedz viņa piedāvātā rakšanas metode, x.xx. rakšanas darbiem nepieciešamo atbalstu apraksts, lai Inženieris to rakstiski apstiprinātu.
7.18 Rakšanas darbi līdz malām un līmeņiem
Rakšanas darbi jāveic tādos apmēros, lai ļautu veikt adekvātu gruntsūdens līmeņa pazemināšanu, piemērotu atbalstu uzstādīšanu, veidņu montāžu, betonēšanu, aizpildīšanu, pamatnes ierīkošanu, ieskaitot blietēšanu un jebkurus citus būvniecības darbus.
Īpaša uzmanība jāpievērš, lai netiktu izjaukts pamatu līmenis jebkurām būvniecības būvbedrēm un tranšejām.
7.19 Grunts pamatslāņa testi
Inženieris var pieprasīt pārbaudes būvlaukumā, lai noteiktu zemes slāņa raksturu un nestspēju, un deformēšanās īpašības.
7.20 Liekā izraktā materiāla glabāšana
Uzņēmējs ir atbildīgs par piemērotu laukumu nodrošināšanu lieko izrakto materiālu uzglabāšanai, un sedz visas izmaksas, kas ar to ir saistītas. Tam jābūt iekļautam Uzņēmēja izcenojumos.
Attiecībā uz liekās izraktās zemes uzglabāšanu Uzņēmējs Līguma laikā ir atbildīgs par sekojošo:
✓ esošo piebraucamo ceļu izturības un kvalitātes atjaunošanu un uzturēšanu, kā arī savešanu kartībā pēc darbu pabeigšanas;
✓ novietnes teritorijas/-u nosusināšanu ar porainu betona cauruļu palīdzību, ieklājot tās tekņu apakšā vai tā, kā saskaņots ar Inženieri;
✓ zemes izkraušanu, izlīdzināšanu un izvietošanu uzbērumos utt., lai uzturētu tās virsmu labā, drošā un sakārtojamā stāvoklī;
✓ neļaut trešajām personām izmantot novietnes teritorijas; sūdzības par papilddarbiem vai par to, ka novietnes teritorijas ir pilnas, ja tās izmanto arī trešās puses, un izrietošās prasības pēc papildus novietnes teritorijām Inženieris neņems vērā;
✓ transporta līdzekļiem, atstājot novietnes teritoriju, jābūt tīriem, lai nepiesārņotu koplietošanas ceļus.
7.21 Papildus rakšanas darbi
Jebkuri papildus izrakumi, kas pārsniedz noteiktās robežas, Uzņēmējam par saviem līdzekļiem jāaizpilda ar E kategorijas betonu vai ar apstiprinātu kārtīgi sablietētu uzbērumu materiālu, ja Inženieris tā norādījis.
7.22 Rakšana cauruļvadiem
Izveidotās tranšejas, tieši pirms tajos tiek iebūvētas caurules, jāizlīdzina ar rokām vai ar citu metodi, ko ir apstiprinājis vai norādījis Inženieris.
Tranšejai jābūt izraktai un attiecīgi aizbērtai, kā norādīts, lai katra caurule būtu atbalstīta vienmērīgi visā tās garumā, izņemot atbilstošus padziļinājumus savienojumiem, kuriem jābūt izraktiem zem katras uzmavas tādā dziļumā, lai uzmava neaizsniegtu bedres apakšu.
7.23 Rakšana ar rokām pamatu līmenī
Ja pēc rakšanas pamatne tiks veidota no blīvēta pabēruma, pēdējie 0,15 m ir jārok ar rokām vai kādu citu Inženiera apstiprinātu vai nozīmētu metodi pēc liekā materiāla aizvākšanas un tieši pirms pabēruma ieklāšanas.
Pamatu līmenis uzmanīgi jāizlīdzina vai jāveido, kā tas prasīts. Uzņēmējam jāziņo Inženiera, kad būvbedre ir sagatavota cauruļu ieguldīšanai vai betona pamatu veidošanai, un tas nedrīkst turpināt cauruļu likšanu un betonēšanu vai citus darbus, kamēr Inženieris to nav apstiprinājis. Jebkādi cauruļu likšanas, betonēšanas vai citi darbi, kas tiks veikti bez iepriekšēja Inženiera akcepta, jāpārtrauc un nepieciešamības gadījumā jāaizvāc uz Uzņēmēja rēķina.
7.24 Aizbēršana, neapdraudot konstrukcijas
Uzņēmējam jāsaskaņo laiks un būvbedres aizbēršanas secība tā, lai neviena būvju daļa netiktu pakļauta spriedzei, novājināta, bojāta vai apdraudēta. Materiālu slāņiem jābūt izvietotiem tā, lai nodrošinātu pienācīgu drenāžu un aizkavētu ūdens uzkrāšanos. Materiālu izvietošana apkārt betona celtnēm jāsāk tikai pēc tam, kad tās ir pabeigtas un ir sasniegušas norādīto stiprumu. Materiāliem jābūt izvietotiem tā, lai radītu spiedienu apkārt būvējumam.
Neatkarīgi no izvēlētās aizbēršanas metodes, Uzņēmējam ir jānodrošina, ka Inženieris akceptē būvbedres aizbēršanu. Uzņēmējam jāveic visi nepieciešamie piesardzības pasākumi, lai garantētu, ka pastāvīgajām būvēm un blakus būvēm netiek nodarīti nekādi bojājumi.
7.25 Aizbēruma materiāla izvēle un sablīvēšana
Ja vajadzīga tranšeju aizbēršana zem zemes līmeņa un blakus būvēm, izmantotajam materiālam jābūt uzmanīgi izvēlētam un sablīvētam saskaņā ar Specifikāciju.
Nekādus tranšeju aizbēršanas darbus nevar veikt, kamēr Inženieris tos nav apstiprinājis. Ja aizbēršanas materiālu pilda no divām vai vairākām pusēm, tam jānotiek vienlaicīgi pretējās pusēs tā, lai nebūtu atšķirības līmeņos. Būvbedru aizbēršanai jānotiek, cik ātri iespējams.
Zem cauruļvadiem tranšejās ieklājams apstiprināta materiāla pabēruma slānis, atbilstoši tehniskajam projektam.
7.26 Ceļu seguma atjaunošana
Ceļu un ielu atjaunošana veicama saskaņā ar „Ceļu specifikāciju 2014 un Jelgavas pilsētas saistošajiem noteikumiem Nr.93 un nepieciešamību sakārtot ielu un ceļu iepriekšējā stāvoklī.
Tranšejām cauruļvadiem, ko iegulda zem būvlaukuma ceļiem un koplietošanas ceļiem, jābūt aizpildītām virs cauruļu uzbērumiem ar izvēlēto grunti vai šķembām.
Aizbēršana veicama līdzeni visā platumā un blietētos slāņos, kas dziļumā nepārsniedz 200 mm, ar optimālu mitruma saturu. Aizbēršanas materiāla mitruma saturam var būt vajadzīga koriģēšana, lai iegūtu nepieciešamo mitrumu maksimālam blīvējumam. Aizbēršanas materiālam, kas satur nepietiekamu mitrumu, lai iegūtu nepieciešamo blīvumu, jāpievieno papildus ūdens, lietojot apstiprinātus smidzinātājus un samaisot pirms tranšejas aizbēršanas.
Slāņiem vairāk nekā 300 mm zem ceļa pamatnes jābūt noblietētiem līdz 90% no maksimāli sausa blīvuma. Slāņiem mazāk nekā 300 mm zem ceļa pamatnes jābūt noblietētiem līdz 98% no maksimālā sausā blīvuma, kā noteikts saskaņā ar iepriekš minētajām standarta metodēm.
Uzņēmējam jānodrošina, lai aizbēršanas materiāli, kas ieklāti tieši blakus būves betona sienai vai atbalsta blokiem, būtu labi sablīvēti –jāizmanto ar roku vadāma vibroplate, blīvētāji vai vibroblietes. Citos gadījumos blīvējumu var veidot ar tāda veida vibroblietēm, gludu riteņu vai pneimatisko riteņu rolleriem, kādus apstiprinājis Inženieris.
Kur tehniskajā projektā norādīts, izmantojama beztranšeju metode. Darbus tādejādi iespējams veikt minimāli traucējot iedzīvotājiem un autotransporta kustībai. Ceļu seguma atjaunošana tad nepieciešama tikai bojātajās vietās.
Koplietošanas šoseju atjaunošana
Koplietošanas šoseju atjaunošana jāveic saskaņā ar attiecīgo institūciju prasībām,(„Autoceļu specifikācija 2014”, tiklīdz tas ir iespējams pēc pastāvīgo būvju pabeigšanas un pirms ceļa vai trotuāra posms ir atkal atvērts koplietošanai. Defektu paziņošanas periodā jāveic atjaunošana, kas saistīta ar sēšanos, rukumu, defektiem vai nekvalitatīvu izpildi, vai kādu citu kļūdu.
Ceļu atjaunošanā lietoto materiālu veidam un biezumam jābūt vismaz tādam, kāds ir jau esošajai būvei
/ konstrukcijai, vai tādam, kādu noteicis Inženieris, lai atbilstu institūciju prasībām.
Pieņemtajam ceļu platumam atjaunošanai jābūt par 0.5m platākam par tranšeju platumu. Būvniecības darbu laikā izmaiņas var veikt gadījumā, ja tehniski nav iespējams atjaunot ceļus tikai tranšeju platumā. Lēmumu par ceļu atjaunošanas tehniskajām iespējām jāpieņem Inženiera. Uzņēmējs ir atbildīgs par būvniecības darbu laikā sabojāto ceļu atjaunošanu.
Uzņēmējam jārēķinās, ka būs nepieciešams atjaunotu segumu uz ielām un ceļiem pēc rakšanas darbiem arī vietās, kur nav veikti transēju rakšanas darbi būs nepieciešama ielas un ceļa virskārtas seguma atjaunošana vismaz 5cm biezumā, ar iepriekšēju šāda biezuma būvniecības laikā sabojātās kārtas kārtas demontāžu, vai lielākā apjomā, ja nepieciešams. Šādi darbi iepirkumu veidnēs speciāli nav izdalīti unUzņēmēja pienākums ir iekļaut tos esošajos apjomos speciāli neizdalot.
Veicot ceļu un ielu segumu atjaunošanu vidējās ceļu un ielu virskārtas seguma atzīmes pirms un pēc projekta realizācijas nedrīkst mainīties.
Defektu labošanai izmantojams tikai Inženiera apstiprināts materiāls.
7.27 Laukumu izlīdzināšana
Laukumiem apkārt vai virs konstrukcijām jābūt izlīdzinātiem atbilstoši rasējumos parādītajiem līmeņiem vai tā, kā Inženieris ir norādījis. Uzņēmējam jāparedz piesardzības līdzekļi, lai līmeņošanas laikā neradītu bojājumus jaunajai būvei. Līmeņošana ap būvēm jāveic ar apstiprinātām metodēm. Jebkura sabojāta vienība jāaizvieto vai jāsalabo uz Uzņēmēja rēķina un tādā veidā, lai Inženieris to apstiprinātu.
7.28 Pāļsienas un sastiprinājumi
Uzņēmējs ir atbildīgs par atbalstu projektēšanu, uzstādīšanu un apkopi būvniecības laikā un par visu atbalstu novākšanu tranšejām un citiem rakšanas darbiem. Uzņēmējam jāiesniedz Inženiera apstiprināšanai piedāvāto būvbedru/tranšeju atbalstu apraksts, kurā jāiekļauj rasējumi, aprēķini un citi skaidrojumi, ko Inženieris var pieprasīt. Tomēr šāds Inženiera apstiprinājums neatbrīvo Uzņēmēju no līgumsaistībām. Nekādi rakšanas darbi nevar turpināties, kamēr Inxxxxxxxx xav apstiprinājis Uzņēmēja iesniegto aprakstu.
Uzņēmējs nedrīkst noņemt pagaidu atbalstus būvbedrēm, kamēr pēc Inženiera viedokļa pastāvīgās būves ir izbūvētas tādā stāvoklī, ka šo atļauju varētu dot, un noņemšana veicama kompetenta meistara uzraudzībā.
Ja Inženieris uzskata, ka būvbedru/tranšeju atbalstu noņemšana varētu izraisīt esošo būvju sēšanos, Uzņēmējam tie jāatstāj esošajā vietā, noņemot tikai tādā apjomā, lai varētu atjaunot virsmu.