PRIVĀTĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI NR.710PĪ-1/2017

PRIVĀTĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI NR.710PĪ-1/2017

Apstiprināts “InterRisk Vienna Insurance Group” AAS 19.04.2017. Valdes sēdē, protokols Nr.15/2017

I. TERMINI

1.NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

1.1. Apdrošinātājs – “InterRisk Vienna Insurance Group” AAS, reģ.Nr.40003387032.

1.2. Apdrošinājuma ņēmējs – fiziska vai juridiska persona, kurai apdrošinātais objekts pieder vai ir nodots lietošanā vai īrē un kas noslēgusi apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā.

1.3. Apdrošinātais – Apdrošināšanas polisē norādītā persona, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums un kurai ir apdrošināmā interese.

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā Apdrošinātais ir apdrošināšanas līgumā norādītā/tās personas - Apdrošinātais vai apdrošinātā laulātais, bērni un citi ģimenes locekļi, ja tiem ir kopīga saimniecība ar Apdrošināto. Visiem Apdrošinātajiem jābūt noradītiem polisē vai apdrošināšanas polises pielikumā. Attiecība uz atbildību kā nekustamā īpašuma īpašniekam vai īrniekam, bez norādes apdrošināšanas līgumā, apdrošinātie ir arī apdrošinātā laulātais, bērni un citi ģimenes locekļi, ja tiem ir kopīga saimniecība ar Apdrošināto.

1.4. Apdrošinātais risks – Apdrošināšanas polisē norādītais no Apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.

1.5. Apdrošināšanas periods – laika periods, uz kuru noslēgts apdrošināšanas līgums.

1.6. Apdrošināšanas gads – 12 mēnešus ilgs laika periods, kuru ik gadu skaita no apdrošināšanas perioda sākuma datuma.

1.7. Atbildības limits – civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā izmaksājamā maksimālā naudas summa apdrošināšanas gadā. Ja apdrošināšanas polisē ir vairāki Apdrošinātie, tad atbildības limits ir attiecināms uz visiem Apdrošinātiem.

1.8. Apdrošināšanas gadījums – ar Apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts pēkšņs un iepriekš neparedzams, no Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kas iestājies apdrošināšanas periodā un kuram iestājoties, paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa saskaņā ar apdrošināšanas līgumā atrunāto.

1.9. Apdrošināšanas atlīdzība – par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā naudas summa, tās daļa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam. Civiltiesiskas atbildības apdrošināšanā tā ir naudas summa, ko Apdrošinātājs izmaksā trešajai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai un pret Apdrošināto celtās prasības vai pretenzijas nokārtošanai.

1.10. Apdrošināšanas līgums – dokuments vai dokumenta izdruka, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver Apdrošināšanas pieteikumu, ja tāds ir iesniegts, apdrošināšanas noteikumus, kas ir norādīti Apdrošināšanas polisē, kā arī visus grozījumus un papildinājumus, par kuriem Apdrošināšanas sabiedrība un Apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies rakstiski apdrošināšanas līguma darbības laikā, tai skaitā jebkurus pielikumus.

1.11. Apdrošināšanas polise - rakstveida dokuments vai elektroniskā izdruka, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu.

1.12. Apdrošināšanas prēmija – apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.

1 | 2 2

1.13. Apdrošināšanas līguma darbības teritorija – Īpašuma apdrošināšanā: polisē norādītā apdrošinātā objekta adrese. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā apdrošināšanas polisē par apdrošināšanas teritoriju tiek uzskatīta Latvijas Republikas teritorija.

1.14. Apdrošināšanas atlīdzības pieteikums (turpmāk tekstā - pieteikums) – Apdrošinātāja noteiktā parauga dokuments, kuru Apdrošinātais iesniedz Apdrošinātājam, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu. Pieteikuma forma pieejama Apdrošinātāja mājaslapā xxx.xxxxxx00.xx

1.15. Atlīdzināmie zaudējumi - atbilstoši šiem noteikumiem aprēķinātie zaudējumi, kas ir notikušā apdrošināšanas gadījuma tiešs rezultāts, pirms pašriska atskaitīšanas.

1.16. Apdrošināšanas līgumu noslēgšana ar distances saziņas līdzekļu starpniecību - Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātājs var noslēgt apdrošināšanas līgumu ar distances saziņas līdzekļu starpniecību. Par šādā veidā noslēgtiem apdrošināšanas līgumiem tiek uzskatīti apdrošināšanas līgumi, ko Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātājs noslēdz ar pasta, interneta, elektroniskā pasta, telefona vai citu informācijas apmaiņas līdzekļu starpniecību un, kuru Apdrošinātājs vai Apdrošinātāja līgumpartneris nosuta un Apdrošinājuma ņēmējs ir saņēmis uz Apdrošinājuma ņēmēja norādīto distances saziņas līdzekļa adresi.

1.17. Trešā persona – jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot Apdrošinājuma ņēmēju, Apdrošināto un Tiesīgo lietotāju. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā Trešā persona ir jebkura fiziska vai juridiska persona (izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto vai tiesīgo lietotāju), kurai apdrošināšanas gadījuma rezultātā nodarīti personiski un vai mantiski zaudējumi un kurai saskaņā ar šiem noteikumiem pienākas apdrošināšanas atlīdzība.

1.18. Pašrisks – apdrošināšanas polisē norādīta zaudējumu daļa, kas izteikta fiksētā naudas summā vai procentos un kuru, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz Apdrošinātais vai Apdrošinājuma ņēmējs. Pašrisks tiek piemērots par katru atsevišķu apdrošināšanas gadījumu.

1.19. Retroaktīvais datums – polisē minētais datums, pirms apdrošināšanas perioda, no kura sākot tiek skaitīts termiņš, kurā var būt noticis apdrošināšanas gadījums, par kura sekām iesniegta prasība apdrošināšanas līguma darbības laikā. Ja apdrošināšanas līgumā nav norādīts retroaktīvais datums, tad tas sakrīt ar polises darbības sākuma datumu.

1.20. Prasība – rakstiskā formā iesniegta prasība Apdrošinātajam, tiesai vai šķīrējtiesai, kas vērsta pret Apdrošināto, kuras iemesls ir apdrošināšanas gadījums, kas izraisījis kaitējumu dzīvībai vai veselībai vai mantiskos zaudējumus.

1.21. Tiesīgais lietotājs – persona, kas ar apdrošināšanas objekta īpašnieka piekrišanu (uz līguma, vienošanās, pilnvaras vai likuma pamata) lieto vai atrodas apdrošināšanas objektā, kā arī Apdrošinātā ģimenes locekļi. Uz Tiesīgo lietotāju attiecas tie paši pienākumi un saistības, kas uzlikti Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam.

1.22. Apdrošinājuma summa – apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kādu ir apdrošināts apdrošināšanas objekts.

1.23. Atjaunošanas vērtība – ir vienāda ar mazākajiem īpašuma atjaunošanas izdevumiem, lai veiktu Apdrošinātā nekustamā īpašuma remontu (bojājumu gadījumā) vai atjaunošanu (bojāejas gadījumā) tādā kvalitātē un apjomā, kādā nekustamais īpašums bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

1.24. Faktiskā vērtība – nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, atņemot apdrošināšanas objekta fiziskā nolietojuma apmēru. Faktisko vērtību pielieto, ja apdrošināšanas objekta nolietojums pārsniedz 40% (četrdesmit procenti) vai, ja Apdrošinājuma ņēmējs vēlas apdrošināt objektu (ēkas, būves un telpu remontu izdevumus) faktiskajā vērtībā.

1.25. Tirgus (aizvietošanas) vērtība – ir tāda paša veida un kvalitātes nekustamā īpašuma iegādei nepieciešami mazākie izdevumi.

1.26. Apdares līmenis:

1.26.1. Vienkāršs - iekšējai apdarei izmantoti materiāli, inženiertehniskas komunikācijas, santehnika, elektroinstalācija telpās, nav mainīti kopš būvniecības;

2 | 2 2

1.26.2. Kvalitatīvs – telpās ir veikts kapitālais vai daļējais remonts, pilnībā vai daļēji atjaunota elektroinstalācija, tika veikta daļējā vai pilnīgā inženiertehnisko komunikāciju, santehnikas, logu, durvju nomaiņa.

1.26.3. Ekskluzīvs - ir veikta ekskluzīvā renovācija/pārplānošana. Inženiertehniskas komunikācijas nomainītas visās telpās. Izmantoti nestandarta apdares materiāli, kas būtiski uzlabo telpu ekspluatācijas un estētiskās īpašības.

1.26.4.Atjaunošanas vērtība – nepieciešamie mazākie izdevumi, lai veiktu kustamā īpašuma objekta atjaunošanu ar līdzvērtīgām funkcijām, kvalitāti un apjomu.

1.26.5. Tirgus (iegādes, aizvietošanas) vērtība - nepieciešamie mazākie izdevumi, lai iegādātos tāda paša vecuma kustamā īpašuma objektu ar līdzvērtīgām funkcijām, kvalitāti un apjomu.

1.26.6. Faktiskā vērtība - objekta atjaunošanas vērtība ar atskaitītu no tās nolietojuma apmēru.

1.27. Nolietojums – objekta vērtības samazināšanās tā nolietošanās, vecuma, samazināto izmantošanas iespēju, vai citu apstākļu dēļ. Objekta fizisko nolietojumu nosaka apdrošinātājs, pamatojoties uz Apdrošinājuma ņēmējs iesniegto informāciju.

1.28. Zemapdrošināšana - apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību. Ja apdrošinājuma summa apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem saskaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto risku ir mazāka par apdrošinātā objekta vērtību (zemapdrošināšana), apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinājuma summu un šo vērtību, ja apdrošināšanas līgumā nav paredzēts citādi.

1.29. Virsapdrošināšana - apdrošinājuma summa pārsniedz apdrošināšanas objekta vērtību. Ja apdrošinājuma summa apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem saskaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto risku pārsniedz apdrošinātā objekta vērtību (virsapdrošināšana), pēc jebkuras līgumslēdzējas puses prasības tā samazināma apdrošināšanas līgumu noslēgšanas hronoloģiskā secībā, sākot no pēdējā apdrošināšanas līguma, līdz šī summa nepārsniedz apdrošinātā objekta vērtību

II. ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANA 2.APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS

2.1. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē norādītais nekustamais un/vai kustamais īpašums:

2.1.1. ēka – ar zemi stacionāri saistītas ēkas konstrukcijas un to ārējā un iekšējā apdare, kas ir ēkas neatņemamās sastāvdaļas;

2.1.2. ēkas konstrukcijas - pamatu un pagraba konstrukcijas, ārsienas, ieskaitot to apdares materiālus un iekšējās sienas, starpstāvu pārsegumi, jumts, logi, ārdurvis, balkoni, kāpnes, lifti, eskalatori, skursteņi, uz ēkas stacionāri uzstādītas saules baterijas un vēja ģeneratori, un ēkas ekspluatācijai funkcionāli nepieciešamas inženierkomunikāciju sistēmas: ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, gāzes apgādes sistēmas, apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas, elektroinstalācija, kā arī šo inženierkomunikāciju sistēmu iekārtas, ugunsdrošības un pret iekļūšanas signalizāciju aprīkojums, stacionārais ugunsdrošības aprīkojums;

2.1.3. ēkas/dzīvokļa ārējie elementi – projektā paredzētas ēkas ekspluatācijai nepieciešamās inženiertehniskās komunikāciju sistēmas, ārējās žalūzijas, markīzes, kā arī pie ēkas ārējām konstrukcijām piestiprinātas apsardzes signalizācijas, videonovērošanas, apgaismošanas, satelīta antenas. Ārējie elementi tiek apdrošināti kopā ar ēku vai dzīvokli un ir iekļauti nekustamā īpašuma objekta apdrošinājuma summā.

2.1.4. dzīvoklis - nekustamais īpašums, konstruktīvie elementi, kas ir dzīvokļa neatņemama sastāvdaļa (griesti, sienas, starpsienas, grīda) un telpu iekšējā apdare, nekustamajā īpašumā stacionāri fiksētais logu, durvju, sienu, balkonu un lodžiju stiklojums (x.xx. stiklojuma pārklājums), ieskaitot to stiprinājumus un rāmjus, kas ir nekustamā īpašuma konstrukcijas sastāvdaļa. Ja apdrošinātais dzīvoklis atrodas mansardā, tad apdrošināta ir arī jumta daļa, kas ir šī dzīvokļa konstruktīvais elements, kā arī ar dzīvokli juridiski saistīta ēkas kopīpašuma daļa, saskaņā ar Zemes grāmatas apliecības datiem;

3 | 2 2

2.1.5. jaunbūve – ēka būvniecības stadijā līdz tās nodošanai ekspluatācijā, kurā ir pabeigta galveno nesošo konstrukciju (sienas, pārsegumi, jumts, logi, durvis) izbūve. Netiek apdrošināti neiebūvēti un ar jaunbūvi pastāvīgi nesavienoti materiāli un komplektējošie izstrādājumi;

2.1.6. iekšējā apdare – sienu un griestu apdare līdz ēkas konstrukcijām, grīdas un neatdalāmi piestiprināti grīdas segumi, durvis, logi, santehniskie mezgli un to aprīkojums, iebūvēti gaismas ķermeņi, elektroinstalācijas apdares elementi, telpās iebūvētas ugunsdrošības, apsardzes signalizācijas sistēmas;

2.1.7. palīgēka – atsevišķa nedzīvojama būve, kas pamatā netiek izmantota vai nav paredzēta dzīvošanai: pirts, garāža, pagrabs, kūts, klēts, šķūnis.

2.2. kustamais īpašums - apdrošinātajam un personām ar kurām apdrošinātajam ir kopēja saimniecība, piederošās mājas un dzīvokļa iekārtas, iedzīves un patēriņa priekšmeti, kas atrodas dzīvoklī, dzīvojamā ēkā, palīgēkās un uz īpašumā esošās zemes – iežogotā pagalmā, ja tie ir piemēroti lietošanai ārpus telpām:

2.2.1. kustamais īpašums var tikt apdrošināts bez saraksta, nenorādot katru mantas vienību, ja vienas mantas iegādes vērtība nepārsniedz EUR 1000. Ja apdrošināšanas līgumā nav atrunāts mantas saraksts, tad tiek pieņemts, ka atsevišķa manta, kuras iegādes vērtība pārsniedz EUR 1000, ir apdrošināta par apdrošinājuma summu EUR 1000 un kustamais īpašums tiks apdrošināts par apdrošināšanas polisē norādīto priekšmetu kopuma apdrošinājuma summu;

2.2.2. kustamais īpašums var tikt apdrošināts saskaņā ar sarakstu pieteikumā, ko Apdrošinājuma ņēmējs ir iesniedzis Apdrošinātājam. Šajā gadījumā apdrošināmā kustamā īpašuma (mantas) saraksts kā pielikums ir polises neatņemama sastāvdaļa.

2.2.3. Kustamais īpašums var tikt apdrošināts pēc grupām un iedalīts sekojošās mantu grupās:

2.2.3.1. mēbeles - tai skaitā, iebūvētas mēbeles, darba galdi, paklāji, apgaismojums un tml.;

2.2.3.2. apģērbs - tai skaitā aksesuāri, bižutērija, kosmētika, rokas pulksteņi, somas, brilles un tml.;

2.2.3.3. elektronika un sadzīves – audio, foto, video un TV aparatūra u.c. elektroniska aparatūra, piemēram, putekļu sūcēji, veļas mazgājamās mašīnas, datortehnika, printeri, gludekļi, fēni un tml.;

2.2.3.4. interjera lietas – galda piederumi un trauki, interjera elementi, aizkari, lampas, pārvietojamie grīdas segumi;

2.2.3.5. cits – makšķerēšanas, tūrisma inventārs, bērnu ratiņi, saimniecības inventārs, mūzikas instrumenti, aktīvās atpūtas, sporta inventārs un tml.

2.3. Īpaši vērtīgas un unikālas lietas, tiek apdrošinātas tikai tad, ja tās norādītas polisē ar papildus apdrošinājuma summu.

2.4. Vērtīgas un unikālas lietas šī apdrošināšanas līguma izpratnē ir:

2.4.1. juvelierizstrādājumi, pērles, visi izstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem;

2.4.2. dabīgās kažokādas apģērbi;

2.4.3. gleznas – pabeigti, unikāli glezniecības darbi ar pastāvīgu māksliniecisko vērtību, tām ir noteikts autors un nosaukums, tās ir veidotas noteiktā tehnikā, laika posmā un izmērā;

2.4.4. reģistrēti ieroči;

2.4.5. īpaši vērtīgas, unikālas un antikvariāta lietas, izdotas, izgatavotas vai izstrādātas līdz 1941.gada, kam ir zinātniska, vēsturiska vai mākslinieciska nozīme;

2.4.6. pastmarkas, kolekciju monētas, medaļas un citas kolekcijas, kam ir zinātniska, vēsturiska vai mākslinieciska nozīme.

2.5. Īpaši vērtīgu un unikālu lietu apdrošināšanas vērtība tiek noteikta saskaņā ar iegādi apliecinošu dokumentu vai sertificēta eksperta vērtējumu.

2.6. Kustamais īpašums, ja apdrošināšanas līgumā nav norādīts savādāk, ir apdrošināta tikai apdrošināšanas līgumā norādītajā adresē.

4 | 2 2

2.7. Kustamais īpašumu, kas atrodas daudzdzīvokļu māju aizslēgtas palīgtelpās (pagrabos, glabātavās utt.) vai dzīvojamās ēkas gruntsgabala teritorijā esošās, slēgtās palīgēkas (saimniecības ēkā, garāžā u.tml.) nav apdrošināts, ja apdrošināšanas līgumā nav norādīts savādāk.

2.8. Ja apdrošināšanas līgumā nav papildus vienošanās, tad tiek apdrošināts tikai tāds nekustamais īpašums un ar viņu saistīts kustamais īpašums, kas ir nodots ekspluatācijā, pastāvīgi apdzīvots, apdrošinātajā objektā ir pabeigti celtniecības un remontdarbi, neieskaitot telpu kosmētisko remontu.

3.STANDARTA RISKI

3.1. Saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, Apdrošinātājs apdrošina apdrošināto objektu apdrošināšanas polisē noteiktajiem pēkšņiem un neparedzamiem apdrošinātiem riskiem.

3.2. Uguns risks – Apdrošinātājs sedz zaudējumus apdrošinātajam īpašumam, ja tā cēlonis ir:

3.2.1. Ugunsgrēks – apdrošinātā objekta degšana ar atklātu liesmu, kas radusies tai neparedzētā vietā vai arī atstājusi tai paredzēto vietu un spējīga izplatīties patstāvīgi x.xx. ugunsgrēka rezultātā radušos dūmu, sodrēju un ugunsdzēsības līdzekļu (ūdens, putas u.tml.) iedarbība;

3.2.2. Zibens spēriens (arī lodveida zibens) – tieša zibens iedarbība uz apdrošināšanas objektu, kā rezultātā tiek nodarīts kaitējums vai izceļas ugunsgrēks. Apdrošinātājs atlīdzinās arī zaudējumus par elektroiekārtām radītajiem bojājumiem, kuru cēlonis ir zibens radītas sekundārās sekas, kā pārspriegums elektroapgādes sistēmā. Zaudējumi tiek atlīdzināti vienu reizi apdrošināšanas gadā un atlīdzības summa nevar pārsniegt EUR 500.

3.2.3. Eksplozija (sprādziens) – pēkšņa, ārdoša spiediena spēka izpausme, kas radusies gāzes vai tvaiku izplešanās rezultātā, kad tvertnes (katla, cauruļvadu u.c.) sienas tiek sagrautas tādā mērā ka notikusi diferenciālā spiediena izlīdzināšanās tvertnes iekšpusē un ārpusē.

3.2.4. Lidaparātu, atsevišķu priekšmetu no tiem krišana – to tieša uzkrišana apdrošināšanas objektam, neatkarīgi no tā, vai šis notikums ir vai nav izraisījis ugunsgrēku.

3.3. Ūdens vai tvaika noplūde – apdrošināšanas objektam nodarītie kaitējumi šķidruma vai tvaika noplūdes rezultātā, tam izplūstot no sadzīves iekārtām vai ēkas iekšpusē esošiem ūdensapgādes, kanalizācijas, lietus notekūdeņu, apkures, lietus notekūdeņu un ugunsdzēšanas cauruļvadu sistēmām, to pēkšņas un neparedzētas avārijas rezultātā. Apdrošināšanas līguma darbības laikā tiek atlīdzināti zaudējumi, kurus izraisījusi trešās personas darbības vai bezdarbības dēļ notikusi šķidruma vai tvaika noplūde.

3.4. Dabas stihijas:

3.4.1. Vētra - stiprs postošs vējš vai vēja brāzmas, kuru ātrums nav mazāks par 17 metriem sekundē, un kura dēļ ir radušies zaudējumi apdrošināšanas objektam. Ja šo vēja ātrumu nevar noteikt konkrētā vietā, tad Apdrošinājuma ņēmējam un/vai Apdrošinātajam jāpierāda, ka kaitējums apdrošināšanas objektam varēja rasties tikai vētras rezultātā. Tiek atlīdzināti arī zaudējumi, kas radušies vētras iedarbības rezultātā, krītot ēkām, kokiem, citiem priekšmetiem uz apdrošināto objektu;

3.4.2. Ja vēja ātrumu apdrošināšanas objekta atrašanās vietā nav iespējams noteikt (lokāla vētra), tad uzskatāms, ka vētra bijusi, ja apdrošināšanas objekta atrašanās vietai blakus esošajām ēkām un priekšmetiem, kuri iepriekš bijuši nevainojamā stāvoklī, vēja ietekmē ir nodarīts kaitējums.

3.5. Krusa – dažādas formas, lieluma un svara ledus gabali, kas nokrīt no atmosfēras slāņiem uz apdrošināšanas objekta un tādējādi izraisa tā bojāeju vai bojājumus.

3.6. Zemestrīce – Zemes garozas svārstības, kas pēc Rihtera skalas ir vismaz 4 balles stipra vai pēc starptautiskās satricinājumu mērījumu skalas MSK-64 ir vismaz 5 balles stipra, kas izraisījušas apdrošināšanas objekta bojājumus. Zemes garozas svārstību stiprumu apstiprina kompetenta valsts institūcija.

3.7. Trešo personu ļaunprātīga darbība, zādzība ar ielaušanos, laupīšana:

3.7.1. Trešo personu ļaunprātīga darbība – jebkurš ar nolūku veikts tiešs apdrošināšanas objekta bojājums vai tā iznīcināšana trešo personu ļaunprātīgas darbības rezultātā, tajā skaitā – vandālisma;

5 | 2 2

3.7.2. Zādzība ar ielaušanos – pretlikumīga apdrošināšanas objekta piesavināšanās, tam atrodoties apdrošināšanas objekta atrašanās vietā, nelikumīgi iekļūstot apdrošināšanas objekta vietā izmantojot mūķīzerus, viltotas atslēgas vai citus tehniskus līdzekļus un instrumentus, kā arī uzlaužot konstruktīvos elementus ēkai un/vai telpām, ja tas fiksēts Valsts tiesībsargājošās institūcijās;

3.7.3. Laupīšana – apdrošināšanas objekta atklāta piesavināšanās, kas notikusi apdrošināšanas objekta atrašanās vietā ar draudu un/vai vardarbību pielietošanu un ir bīstama dzīvībai vai veselībai, ja tas fiksēts Valsts tiesībsargājošās institūcijās.

3.8. Sadursme – krītošu priekšmetu vai transporta līdzekļa, tai skaitā sliežu transporta vai ūdens transporta līdzekļa tiešs, mehānisks trieciens apdrošināšanas objektam trešās personas darbības vai bezdarbības rezultātā.

3.9. Izdevumi glābšanas un attīrīšanas darbu veikšanai - attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts maksimālais atlīdzības limits līdz 10% no apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā EUR 30 000 par vienu apdrošināšanas gadījumu. Par glābšanas un attīrīšanas izdevumiem tiek uzskatīti ar apdrošināto risku iestāšanos saistīti:

3.9.1. visi pieteiktie un pierādītie apdrošinātā saprātīgie izdevumi neatliekamai bojājumu novēršanai, zaudējumu samazināšanai un glābšanas pasākumiem;

3.9.2. visi pieteiktie un pierādītie ugunsdzēsības izdevumi, kas pamatoti radušies un nepieciešami, lai novērstu apdrošinātā īpašuma bojāeju vai samazinātu zaudējumus, izņemot darba samaksu un darba samaksai pielīdzināmos maksājumus;

3.9.3. izmaksas par drupu novākšanu un attīrīšanas darbiem, kā arī bojātā apdrošinātā īpašuma aizvākšanu un iznīcināšanu, par iekārtu demontēšanu, ēku daļu izlaušanu, nojaukšanu vai atvērumu paplašināšanu.

4.OPTIMĀLĀS PROGRAMMAS PAPILDUS APDROŠINĀŠANAS SEGUMS

4.1.Teritorijas labiekārtošanas konstrukciju un elementu apdrošināšana. Teritorijas labiekārtošanas konstrukcijas un elementi ir ar zemi patstāvīgi saistītie virszemes labiekārtošanas elementi: nožogojums, vārti, paceļamās barjeras, stacionāri pie zemes piestiprināts apgaismojums, stacionāri pie zemes piestiprināti karoga masti, soli, galdi, bērnu izklaides laukumi, iebūvētas strūklakas, āra baseini, statujas, akas konstrukcijas, nojumes, lapenes, teritorijā esošie ceļi, celiņi, bruģis un dzīvžogi. Ja polise nav atrunāts savādāk zaudējumi, kas nodarīti Apdrošināto risku iestāšanā rezultātā, tiek segti vienu reizi apdrošināšanas gadā un atlīdzības summa nevar pārsniegt 10 % no dzīvojamās ēkas apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā EUR 3000, dzīvžogam summa nevar pārsniegt EUR 500.

4.2. Koku, mastu, stabu vai to daļu nogāšanās - koku, mastu, stabu vai to daļu nogāšanās. Apdrošinātājs sedz zaudējumus saistībā ar apdrošināšanas objekta pēkšņu un iepriekš neparedzētu tiešu fizisku bojājumu, kuru izraisījusi apdrošināšanas objekta tuvumā esošo koku, mastu, stabu vai to daļu brīva nogāšanās gravitācijas spēka rezultātā, kas nav fiziskas nolietošanās (nodiluma) dēļ vai kādu ilgstošu sadalīšanās procesu (piemēram, korozijas, pūšanas, trūdēšanas procesu) iedarbības rezultātā. Tiks atlīdzināti arī zaudējumi, ja koku, mastu vai stabu bojājumi būs radušies ilgstošas sadalīšanās procesā, ko iepriekš pēc ārējiem novērojumiem nevarēja konstatēt.

4.3. Kanalizācijas sistēmu avārijas:

4.3.1. Apdrošinātājs sedz zaudējumus, kas radušies no ārpus ēkas esošās municipālās vai citas publiskās ūdens, kanalizācijas vai apkures cauruļu līnijas bojājuma vai aizsprostojuma. Zaudējumi tiek atlīdzināti vienu reizi apdrošināšanas gadā un atlīdzības summa nevar pārsniegt EUR 2000.

4.3.2. Apdrošinātājs sedz zaudējumus, kas radušies, ja drenāžas, novadīšanas vai kanalizācijas sistēma nespēj uzņemt ūdens daudzumu, kas radies nokrišņu rezultātā. Zaudējumi tiek atlīdzināti vienu reizi apdrošināšanas gadā un atlīdzības summa nevar pārsniegt EUR 2000.

4.3.3. Apdrošinātājs sedz zaudējumus par vieglas neuzmanības dēļ notikušu šķidruma noplūdi no pastāvīgi apdzīvotas dzīvojamās ēkas vai dzīvokļa inženierkomunikācijām, neatkarīgi no tā vai ir noticis pēkšņs un neparedzēts inženierkomunikāciju sistēmu plīsums vai bojājums. Zaudējumi tiek atlīdzināti

6 | 2 2

vienu reizi apdrošināšanas gadā un atlīdzības summa nevar pārsniegt EUR 2000. Zaudējumi netiek atlīdzināti, ja nekustamais īpašums nav pastāvīgi apdzīvots.

4.4. Sala radīti zaudējumi - cauruļvadu, to ierīču un aprīkojuma pārrāvums, kas radies sala iedarbības rezultātā, ar noteikumu, ka tika ievērotas to lietošanas tehnisko režīmu normas atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Zaudējumi tiek atlīdzināti vienu reizi apdrošināšanas gadā un atlīdzības summa nevar pārsniegt EUR 2000. Zaudējumi netiek atlīdzināti, ja nekustamais īpašums nav pastāvīgi apdzīvots.

4.5. Elektroniski riski - Apdrošinātājs sedz zaudējumus apdrošinātajam īpašumam (sadzīves tehnikas elektroniskajām iekārtām), kas radušies tādu elektroapgādes traucējumu rezultātā kā: īssavienojums, pārspriegums, pārstrāva, un kas nav izraisījis ugunsgrēku. Zaudējumi tiek atlīdzināti vienu reizi apdrošināšanas gadā un atlīdzības summa nevar pārsniegt EUR 1 000. Zaudējumi netiek atlīdzināti, ja cietušais apdrošinātais īpašums atradies (iebūvēts, uzstādīts) nekustamajā īpašumā, kas nav pastāvīgi apdzīvots.

4.6. Manta ārpus mājas - Apdrošinātājs sedz zaudējumus mantas zādzības vai laupīšanas rezultātā, tai atrodoties ārpus polisē norādītajā adresē. Zaudējumi tiek atlīdzināti vienu reizi apdrošināšanas gadā un atlīdzības summa nevar pārsniegt EUR 500. Netiek atlīdzināti zaudējumi, ja manta ārpus apdrošināšanas vietas bija atstāta bez uzraudzības, bija nepiestiprināta vai nepieķēdēta.

4.7.Ēku apzīmēšana - Apdrošinātājs sedz zaudējumus vienu reizi apdrošināšanas gadā un atlīdzības summa nevar pārsniegt EUR 500. Zaudējumi netiek atlīdzināti, ja nekustamais īpašums nav pastāvīgi apdzīvots.

4.8. Dokumentu atjaunošana – izdevumi kas radušies atjaunojot apdrošinātā vai tā ģimenes locekļu identitāti apliecinošus dokumentus (pase, personas apliecība, transportlīdzekļa vadītāja apliecība vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība un tml.) vai apdrošinātajam piederošu nekustamo īpašumu apliecinošus dokumentus, iestājoties apdrošinātajam gadījumam. Zaudējumi tiek atlīdzināti vienu reizi apdrošināšanas gadā un atlīdzības summa nevar pārsniegt EUR 500.

4.9. Stiklojuma bojājumi - pirmo reizi apdrošināšanas gadā, netiek ieturēts polisē norādītais pašrisks. Par otro un katru nākošo stiklojuma bojājuma gadījumu tiek piemērots polises norādītais pašrisks. Stiklojums šī punkta izpratnē ir nekustamā īpašuma konstrukcijā ietilpstošās stiklotās virsmas (logi, durvis, stiklotas sienas un tml.).

4.10. Durvju slēdzeņu serviss - tiek atlīdzināti zaudējumi, kas saistīti ar trešo personu ļaunprātīgu rīcību, zādzību ar ielaušanos vai tās mēģinājuma rezultātā bojāto slēdzeņu iegādes un nomaiņas izmaksām, atslēgas nozaudēšanas vai atslēgas bojājuma gadījumā, ja iekļūšana apdrošinātajā mājoklī kļuvusi neiespējama. Zaudējumi tiek atlīdzināti vienu reizi apdrošināšanas gadā un atlīdzības summa nevar pārsniegt EUR 150. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta, pamatojoties uz maksājuma dokumentiem (piemēram, čeki, stingrās uzskaites kvītis), kuros ir norādīta informācija par saņemtajiem pakalpojumiem un cenu, kas par saņemtajiem pakalpojumiem samaksāta.).

4.11. Meistara palīdzība mājās - Apdrošināšanas gadījuma iestāšanas rezultātā Apdrošinātājs atlīdzina pamatotus un pierādāmus izdevumus, par pakalpojumiem kuri tiek sniegti lai novērstu tādus pēkšņus un neparedzamus bojājumus apdzīvotai dzīvojamai ēkai vai dzīvoklim, kuri var radīt tālākus zaudējumus īpašumam. Tiek atlīdzināti izdevumi par santehniķa, namdara, apsardzes un citiem pakalpojumiem līdz 3 izsaukumiem apdrošināšanas gadā un atlīdzības summa nevar pārsniegt EUR 100 par vienu izsaukumu. Šajā gadījuma pašrisks netiek piemērots. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta, pamatojoties uz maksājuma dokumentiem (piemēram, čeki, stingrās uzskaites kvītis), kuros ir norādīta informācija par saņemtajiem pakalpojumiem un cenu, kas par saņemtajiem pakalpojumiem samaksāta.

5.PAPILDUS RISKI

5.1. Ar apdrošināšanas līgumu var tikt nodrošināta šāda papildus apdrošināšanas aizsardzība, kas ir spēkā tikai tajā gadījumā, ja tas nepārprotami ir atrunāts noslēgtajā apdrošināšanas līgumā:

5.1.1. Dūmu iedarbība - Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus par kaitējumu nekustamajam īpašumam, ja tā cēlonis ir dūmu iedarbība, kas pēkšņi izrāvušies no apkures, vārīšanas vai žāvēšanas iekārtām, kuras

7 | 2 2

atrodas apdrošināšanas objekta atrašanās vietā. Zaudējumi tiek atlīdzināti vienu reizi apdrošināšanas gadā un atlīdzības summa nevar pārsniegt EUR 1000.

5.1.2. Plūdi, pali - teritorijas applūšana ar ūdeni, kas pārgājis pāri ūdens tilpņu vai atklāto ūdens baseinu robežām, izrāvies no aizsprostojumiem, dambjiem vai krastiem, īsā laika posmā nokrišņu rezultātā, tai skaitā palu vai ledus sablīvējumu plūdu rezultātā, ja attiecīgi meteoroloģiskie apstākļi fiksēti kompetentās valsts institūcijās, kā rezultātā apdrošināšanas objektam tiek nodarīti bojājumi, izņemot, ja plūdi šajā vietā ir notikuši biežāk kā četras reizes iepriekšējos 20 (divdesmit) gados.

5.1.3. Nepārtraukta snigšana - nepārtraukta un intensīva sniega slāņa palielināšanās vismaz par 100 mm

24 (divdesmit četru) stundu laikā, kā rezultātā sniega svars izraisījis apdrošināšanas objekta jumta pārseguma vai ēku balstošās konstrukcijas bojājumus.

5.1.4. Mājokļa aizvietošana – dokumentāli pierādāmi mājokļa īres izdevumi, kas radušies Apdrošinātajam, kad Apdrošinātā vai viņa ģimenes locekļu pastāvīgi apdzīvotais nekustamais īpašums apdrošināto risku iestāšanas rezultātā ir kļuvis nepiemērots dzīvošanai:

5.1.4.1. Apdrošinātājs kompensē mājokļa īres izdevumus saskaņā ar īres līgumu. Apdrošinātajam ir pienākums pirms īres līguma noslēgšanas ar Apdrošinātāju rakstiski saskaņot īres līguma priekšmetu un summu;

5.1.4.2. xxxxxxxxx atlīdzināmā summa EUR 450 mēnesī, atlīdzības summa nevar pārsniegt 10 % no dzīvojamās ēkas apdrošinājuma summas;

5.1.4.3. maksimālais kompensācijas periods 9 mēneši dzīvojamām ēkām un rindu mājām, 6 mēneši – dzīvokļiem ugunsgrēka gadījumā, un 1 mēnesi gan ēkām, gan dzīvokļiem šķidruma un tvaika noplūdes, kā arī dabas stihisko postījumu gadījumā;

5.1.4.4. pie mājokļa aizvietošanas izdevumiem netiek atlīdzināta soda un kavējuma nauda, līgumsodi un citas sankcijas, maksa par pakalpojumiem un izdevumi par kustamās mantas nomu.

6.IEROBEŽOJUMI UN IZŅĒMUMI

6.1. Ja apdrošināšanas līgumā nav citas vienošanās, par apdrošināšanas objektu nav uzskatāms:

6.1.1. nelikumīgi uzbūvētas vai būvniecības stadijā esošās ēkas, būves un celtnes, kuru būvēšanai nav saņemtas likumā noteiktās atļaujas un saskaņojumi;

6.1.2. avārijas stāvoklī esošās ēkas, būves un celtnes un tajās esošais kustamais īpašums;

6.1.3. neapsaimniekotas un/vai pastāvīgi neapdzīvotas ēkas, būves, celtnes un tajās esošā manta. Par pastāvīgi neapdzīvotām tiek uzskatītas ēkas un ar tām saistītās palīgēkas vai dzīvokļi, kuri nav bijuši apdzīvoti 90 (deviņdesmit) dienas pēc kārtas;

6.1.4. datubāzes, datu nesēji, USB atmiņas kartes, datorprogrammas;

6.1.5. dokumenti, plāni, akti, rasējumi, manuskripti, zīmējumi;

6.1.6. pārtikas, alkohola un tabakas izstrādājumi, medikamenti un psihotropās vielas;

6.1.7. modeļi, paraugi, maketi, izstāžu eksemplāri;

6.1.8.juvelierizstrādājumi, pērles, visi izstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem;

6.1.9. kolekcijas, unikāli, antikvāri priekšmeti, mākslas darbi;

6.1.10. reģistrēti ieroči, tos komplektējošas detaļas, munīcija.

6.1.11. Latvijas Republikā noteiktā kārtībā reģistrācijai pakļauti motorizēti sauszemes, ūdens un gaisa transporta līdzekļi, kā arī traktortehnika;

6.1.12. sējumi, stādījumi, dzīvnieki un meži;

6.1.13. xxxx, vārti, pagalmu, ceļu, ietvju un teritoriju segumi;

8 | 2 2

6.1.14. ārpus apdrošināšanas objekta esošas inženiertehniskās komunikācijas, t.i. ārējie cauruļvadi, elektrolīnijas, kabeļi un citas komunikācijas, kas atzarojas no apdrošinātā nekustamā īpašuma līdz maģistrālajiem vai publiskajiem tīkliem.

6.2. Ja apdrošināšanas līgumā nav citas vienošanās Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus saistītus ar:

6.2.1. apdrošināšanas objekta apzinātu pakļaušanu ugunij vai karstumam;

6.2.2. pārkaršanu, sakušanu, gruzdēšanu vai apsviluma, ja tas nav radies uguns riska iestāšanās rezultātā;

6.2.3. elektroiekārtu bojājumu, kas radies elektriskās strāvas iedarbības rezultātā ar dzirksteļošanu vai bez tās (piemēram: pārsniegts strāvas stiprums vai spriegums, izolācijas nepilnības, īssavienojums, starp tinumu un korpusa zemes slēguma rezultāts, slikta kontakta, mērierīču, regulējošo vai drošības ierīču bojājums), ja tas nav izraisījis tālāk sekojošu ugunsgrēku;

6.2.4. gruntsūdens līmeņa celšanos;

6.2.5. kondensāta uzkrāšanos;

6.2.6. nokrišņu ūdens iekļūšanu ēkā, dzīvoklī no jumta, logiem, durvīm, ēkas šuvēm, pamatiem un citām konstrukcijām, ja to nav izraisījis apdrošinātais risks apdrošinātajā īpašumā;

6.2.7. kanalizācijas cauruļvada vai lietus ūdens notekcaurules aizsērēšanu, ja šis aizsērējums ir radies Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā vai apdrošinātā objekta Tiesīgā lietotāja bezdarbības vai nolaidības rezultātā;

6.2.8. ūdensapgādes, kanalizācijas, apkures, lietus notekūdeņu un ugunsdzēsības cauruļvadu sistēmu ekspluatācijas termiņu un noteikumu neievērošanu;

6.2.9. ūdeni, kas pārplūdis pāri tvertņu, baseinu, akvāriju, izlietņu, santehnisko mezglu, vannu malām un dušas kabīnēm;

6.2.10. Latvijas Republikas normatīvo aktu un pašvaldību saistošo noteikumu, ugunsdrošības noteikumu, tehniskās ekspluatācijas prasību, būvnormatīvu un administratīvo lēmumu neievērošanu un pārkāpšanu;

6.2.11. nepilnīgas, nepietiekamas vai nepareizas nekustamā īpašuma vai iedzīves uzturēšanu, apkopi vai lietošanu;

6.2.12. ūdensvadu, kanalizācijas, apkures sistēmas avārijas sekām inženierkomunikāciju nevērīgas un nekvalitatīvas uzturēšanas rezultātā;

6.2.13. inženierkomunikācijas sistēmu, kuras izraisījušas šķidruma vai tvaika noplūdi, remontu;

6.2.14. apdrošināšanas objekta elektrosistēmu, tai skaitā, tīkla aizsardzības automāta vai ievietotā drošinātāja, neatbilstību tīkla spriegumam un strāvas stiprumam, vai ja tie pielāgoti, neievērojot to lietošanas un ugunsdrošības noteikumus;

6.2.15. bojājumiem zem klajas debess atstātai kustamai mantai, kas nav paredzēta turēšanai zem klajas debess;

6.2.16. zaudējumiem, kas radušies montējot, demontējot, remontējot, testējot vai mainot ūdensapgādes, kanalizācijas, apkures un ugunsdzēsības cauruļvadu sistēmas vai to elementus apdrošinātājā objektā;

6.2.17. zaudējumiem, kas radušies no ūdensapgādes, kanalizācijas, apkures, lietus notekūdeņu un ugunsdzēsības cauruļvadu sistēmām un to elementiem, kuri atrodas neapsildāmās telpās un sala laikā nav atslēgti un atbrīvoti no ūdens vai nav bijusi nodrošināta to siltumizolācija atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem;

6.2.18. zaudējumiem no ilgstošām inženierkomunikāciju ūdens sūcēm, izņemot gadījumus, ja tās radušās apdrošināšanas gadījuma rezultātā;

6.2.19. Apdrošinātā, Apdrošinājuma ņēmēja vai tiesīgo lietotāju nolīgtu personu nekvalitatīvi veiktu darbu vai nekvalitatīvi sniegtu pakalpojumu;

9 | 2 2

6.2.20. to, ka apdrošināšanas pieteikumā norādītā signalizācijas sistēma nav bijusi darba kārtībā, vai nav bijusi ieslēgta, kad apdrošināšanas objekts bijis atstāts bez uzraudzības;

6.2.21. zādzību bez ielaušanās;

6.2.22. zaudējumiem, kurus radījuši Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā ģimenes locekļi vai citas tādas personas, kurām ar Apdrošinājuma ņēmēju vai Apdrošināto ir kopīga saimniecība;

6.2.23. kodolsprādziena, radiācijas vai radioaktīvā piesārņojuma iedarbību;

6.2.24. karu, invāziju, ārvalstu ienaidnieka darbību, kara darbību (ar vai bez kara pieteikšanas), pilsoņu karu, dumpjiem, streiku, sacelšanos, sociālo nemieru, revolūciju, militāru vai uzurpētas varas sacelšanos, marodierismu vai sabotāžu;

6.2.25. terora aktu, kas izpaužas kā spēka un vardarbības pielietošana vai draudi to pielietot no jebkuras personas vai personu grupas, kas rīkojas vienatnē vai saistībā ar kādu organizāciju vai valdību vai tās vārdā, kas tiek darīts politisko, reliģisko, ideoloģisko vai etnisko iemeslu dēļ un kas sevī iekļauj nodomu ietekmēt valdību vai apdraudēt sabiedrību vai kādu tās daļu rezultātā. Netiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies sakarā ar terora aktu novēršanas pasākumiem;

6.2.26. konfiskāciju, arestu un to seku rezultātiem;

6.2.27. krāpšanos, piesavināšanos, izspiešanu un tamlīdzīgām darbībām;

6.2.28. ilgstošiem, pakāpeniski notiekošiem procesiem (piemēram: dabiska nolietošanās, korozija, nodilums, oksidācija, katlakmens, trūdēšana, pelēšana, brants, sēnīšu kaitējums, dabiskā mitruma vai gaismas iedarbība, krāsas izmaiņas, smaržas izmaiņas, putekļi, atkritumi, sodrēji, kvēpi, izmaiņas gaisa temperatūrā vai gaisa mitrumā, izžūšana vai izkalšana, iztvaikošana vai izgarošana, izmaiņas materiāla struktūrā vai apdarē);

6.2.29. apdrošinātā nekustamā īpašuma pamatu nosēšanos, nobīdīšanos vai apdrošinātā nekustamā īpašuma plaisāšanu, ja minētais nav noticis apdrošinātā riska iestāšanās rezultātā;

6.2.30. sausās un mitrās puves, sēnīšu vai baktēriju, insektu, tārpu un grauzēju iedarbību;

6.2.31. to, ka nav veikti pasākumi pret citu personu iekļūšanu apdrošinātā objekta adresē (nav noslēgtas durvis, aizvērti logi u.tml.), kā arī telpu un teritorijas, kurā atrodas apdrošināšanas objekts, atslēgas vai pats apdrošināšanas objekts iedots personai, kura pēc tam izdarījusi prettiesisku darbību;

6.2.32. to, ka apdrošinātā riska iestāšanās faktu un zaudējumu rašanās cēloņus, likumā noteiktajā kārtībā neapstiprina kompetenta iestāde, kuras pienākumos ietilpst attiecīgā negadījuma fiksēšana, izmeklēšana un pārbaude (policija, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, valsts hidrometeoroloģiskais dienests u.c.);

6.2.33. to, ka Apdrošinājuma ņēmējs, Apdrošinātais vai Tiesīgais lietotājs, tiklīdz tas kļuva iespējams, bet ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā nepaziņoja Apdrošinātājam par apdrošinātā riska iestāšanos;

6.2.34. to, ka nav iespējams noteikt apdrošināšanas gadījuma faktu, iemeslus un apstākļus, kā arī zaudējuma apmēru;

6.2.35. ūdens, gāzes, elektroenerģijas, kurināmā vai citu enerģijas resursu piegādes pārtraukumu, ja šis pārtraukums nav radies apdrošinātā riska iestāšanās rezultātā;

6.2.36. apdrošināšanas objekta konstrukciju nepilnībām, trūkumiem, nepareizu, nelikumīgu vai neatbilstošu ekspluatāciju un uzturēšanu, kā arī projektēšanas kļūdām un celtniecības defektiem;

6.2.37. papildus izdevumiem apdrošināšanas objekta pārveidošanai vai uzlabošanai;

6.2.38. tirgus vērtības zudumu.

7.APDROŠINĀJUMA SUMMA UN APDROŠINĀŠANAS OBJEKTA VĒRTĪBA

7.1. Apdrošinājuma summa ir apdrošināšanas līgumā noteiktā maksimālā naudas summa, kuras robežās var izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas līguma darbības laikā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem.

10 | 2 2

7.2. Apdrošinājuma ņēmējs uzņemas atbildību par apdrošinājuma summas atbilstību apdrošināšanas objekta vērtībai. Ja apdrošināšanas objekta vērtība apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī atšķiras no apdrošināšanas līgumā norādītās apdrošinājuma summas vairāk par 15% (piecpadsmit procenti), Apdrošinātājam ir tiesības, nosakot izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru, piemērot nosacījumus par zemapdrošināšanu vai virsapdrošināšanu.

7.3. Apdrošinājuma ņēmējam vienojoties ar Apdrošinātāju un to nepārprotami norādot apdrošināšanas līgumā, apdrošināšanas objekts var tikt apdrošināts pēc pirmās kārtas zaudējumu atlīdzināšanas nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Apdrošinātājs, nepārsniedzot apdrošināšanas līgumā noteikto apdrošinājuma summu, atlīdzinās visus apdrošināšanas gadījuma rezultātā radušos zaudējumus, nepiemērojot zemapdrošināšanas nosacījumus.

8.ZAUDĒJUMU UN APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS APRĒĶINĀŠANA

8.1. Zaudējumus un apdrošināšanas atlīdzības apmēru aprēķina Apdrošinātājs, pamatojoties uz tā sastādīto bojātā vai bojā gājušā apdrošināšanas objekta apskates aktu, Apdrošinājuma ņēmēja rakstiski iesniegto pieteikumu.

8.2. Apdrošinātā pienākums iesniegt kopā ar pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu visus nepieciešamus dokumentus, kuri apliecina apdrošināšanas gadījuma iemeslu un zaudējuma apmēru. Pieprasīto dokumentu neiesniegšanas gadījumā, Apdrošinātājam ir tiesības atteikties izmaksāt to daļu atlīdzības par zaudējumiem, kuri nav dokumentāli apstiprināti.

8.3. Par zaudējumu tiek uzskatīti īpašuma bojājumi vai tā pilnīgs zaudējums (bojāeja), ievērojot:

8.3.1. Pilnīgs zaudējums (tai skaitā zādzības ar ielaušanos, laupīšanas rezultātā) – kad apdrošināšanas objekts ir pilnībā zaudēts vai tā tehniskais stāvoklis pēc apdrošināšanas gadījuma neļauj to izmantot paredzētiem mērķiem, vai arī objekta atjaunošana uzskatāma par ekonomiski nelietderīgu, kur objekta bojājumi pārsniedz 70% (septiņdesmit procenti) no apdrošināšanas objekta vērtības tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

8.3.2. Apdrošināšanas objekts tiek uzskatīts par daļēji bojātu, ja objekta bojājumi nepārsniedz 70% (septiņdesmit procenti) no apdrošināšanas objekta vērtības tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

8.4. Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzības apmēru, Apdrošinātājs nosaka:

8.4.1. apdrošināšanas objekta vērtību tieši pirms apdrošinātā riska iestāšanās;

8.4.2. vai apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summa pārsniedz (virsapdrošināšana) vai ir mazāka (zemapdrošināšana) par apdrošinātā objekta vērtību.

8.4.3. mazākos apdrošināšanas objekta atjaunošanas vai iegādes izdevumus.

8.5. Ja apdrošinātā nekustamā īpašuma vērtība apdrošinātā riska iestāšanas dienā atbilst tā atjaunošanas vai tirgus (aizvietošanas) vērtībai, tad Apdrošinātājam ir tiesības noteikt zaudējumus atbilstoši atjaunošanas izmaksu tāmei vai iegādes (aizvietošanas) izmaksām. Noteicošā ir zemākā cena.

8.6. Ja apdrošinātā nekustamā īpašuma vērtība apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā atbilst tā faktiskajai vērtībai, tad no objekta atjaunošanas vai tirgus (aizvietošanas) izmaksu summas tiek atņemts objekta nolietojums.

8.7. Telpu iekšējās apdares remonta izdevumus nosaka, sastādot remonta izmaksu aprēķinu, kas nevar pārsniegt nekustamā īpašuma viena kvadrātmetra vērtību, kura tiek noteikta sadalot apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summu ar tā platību. Ja telpu iekšējās apdares nolietojums pārsniedz 40% , tad telpu iekšējās apdares darbi tiek atlīdzināti, atskaitot nolietojumu.

8.8. Ja telpu iekšējās apdares nolietojums tieši pirms apdrošināšanas gadījuma pārsniedz 60% , tad tiek uzskatīts, ka remonts nav bijis veikts un netiek atlīdzināti iekšējās apdares zaudējumi vai bojājumi.

8.9. Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību, Apdrošinātājs var noteikt apdrošinātā objekta iznīcināto vai bojāto konstruktīvo elementu vērtības īpatsvaru (procentuālā attiecība) pret attiecīgā objekta apdrošinājuma summu.

11 | 2 2

8.10. Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzības apmēru par apdrošināšanas objekta bojājumiem, no to atjaunošanas izdevumiem, no atlīdzības tiek atskaitīta apdrošināšanas objekta nomainīto sastāvdaļu nolietojuma pakāpe apdrošināšanas gadījuma iestāšanas dienā.

8.11. Apdrošināšanas atlīdzību par bojā gājušo mantu aprēķina zaudējumu summas apmērā, nepārsniedzot apdrošināšanas pieteikumā un tam pievienotajam mantu sarakstam attiecīgam priekšmetam noteikto apdrošinājuma summu.

8.12. Ja kustamā īpašuma apdrošinājuma summa ir vienāda ar objekta vērtību un bojāto īpašumu var atjaunot lietošanai paredzētajiem mērķiem, tad Apdrošinātājs atlīdzina remontdarbu izmaksas. Apdrošināšanas atlīdzību var noteikt arī kā starpību starp mantas vērtību apdrošinātā riska iestāšanās brīdī un tās vērtību pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, ņemot vērā kvalitātes un vērtības samazināšanos apdrošināšanas gadījuma rezultātā un izdevumus, kas saistīti ar mantas glābšanu un savešanu lietošanas kārtībā.

8.13. No bojā gājuša vai bojāta apdrošināšanas objekta apdrošināšanas atlīdzības summas tiek attiecīgi atskaitīta tālākai izmantošanai derīgo atlieku vērtība. Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam nav tiesību atteikties no īpašuma derīgām atliekām, kaut bojātu, kuras palika pēc apdrošināšanas gadījuma, ja Apdrošinātājs pieņem lēmumu tās nepārņemt.

8.14. Ja apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību vismaz par 15% (piecpadsmit procenti), tad apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinājuma summu un objekta vērtību, atskaitot pašrisku. Tāda pati proporcija ir spēkā, atlīdzinot izmaksas sakarā ar glābšanas darbiem un notikuma vietas savešanu kārtībā.

8.15. Ja apdrošināšanas atlīdzību izmaksā pārskaitot apdrošināšanas atlīdzības summu uz Apdrošinātā norādīto bankas norēķinu kontu, apdrošināšanas atlīdzības summā netiek ietverti nodokļi.

8.16. Ja apdrošinājuma summa ir lielāka par apdrošināšanas objekta vērtību (virsapdrošināšana), tad apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta vienīgi par to apdrošinājuma summas daļu, kas atbilst faktiskiem zaudējumiem un nepārsniedz objekta vērtību, atskaitot pašrisku.

8.17. Ja notikusi virsapdrošināšana un apdrošināšanas gadījums iestājies pirms apdrošinājuma summas samazināšanas, tad Apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā apmērā, kādā tā būtu jāizmaksā, ja apdrošinājuma summa ir vienāda ar apdrošinātā objekta vērtību.

8.18. Ja viens un tas pats objekts vienam un tam pašam riskam ir apdrošināts pie vairākiem Apdrošinātājiem un kopējā apdrošinājuma summa nepārsniedz šā objekta vērtību, tad katrs Apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību proporcionāli katrā līgumā noteiktajai apdrošinājuma summai.

8.19. Ja apdrošināšanas līgumā apdrošināšanas prēmijai piemērots dalītais maksājums, tad iestājoties apdrošināšanas gadījumam no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības Apdrošinātājam ir tiesības ieturēt starpību starp samaksāto un pilno apdrošināšanas prēmiju.

9.APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI

9.1. Nodrošināt apdrošināšanas objekta ekspluatāciju saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošiem tiesību aktiem, būvnormatīviem, tehniskās ekspluatācijas, darba drošības un ugunsdrošības noteikumiem, novērst apsekošanas priekšrakstos uzrādītos trūkumus.

9.2. Nekavējoties veikt iespējamos apdrošināšanas objekta aizsardzības vai glābšanas pasākumus gadījumos, kad apdrošinātā riska iestāšanās un zaudējumi ir iepriekš paredzami.

9.3. Nodrošināt apdrošināšanas objekta vai ēkas, kurā atrodas apdrošināšanas objekts esošo inženiertehnisko komunikāciju pareizu ekspluatāciju un funkcionalitāti, x.xx. ūdensapgādes, ugunsdzēsības un apkures sistēmām jābūt iztukšotām no šķidruma, ja apkures sezonas laikā telpas netiek apkurinātas.

9.4. Uzturēt darba kartībā objektā uzstādītās ugunsdrošības un apsardzes signalizācijas sistēmas, apsardzes signalizācijai jābūt ieslēgtai visu laika periodu, kad apdrošinātais objekts ir atstāts bez uzraudzības;

12 | 2 2

9.5. Elektroiekārtas, kuras netiek regulāri izmantotas vai atrodas pastāvīgi neapdzīvotās ēkās, telpās, atvienot no elektrotīkla.

9.6. Nekavējoties veikt ārdurvju slēdzeņu maiņu, ja kāda no atslēgām ir pazaudēta vai nozagta.

9.7. Jāveic visi iespējamie pasākumi, lai samazinātu zaudējumus un novērstu tālākus apdrošinātā objekta bojājumus.

9.8. Saglabāt bojāto īpašumu un tā atliekas tādā stāvoklī, kādā tas bija pēc negadījuma līdz laikam, kamēr to apskatīs Apdrošinātāja noteikts eksperts.

9.9. Ja Apdrošinātāja eksperts vai pilnvarotā persona neveic apskati 3 darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas, Apdrošinātajam, saņemot Apdrošinātāja rakstisku atļauju, ir tiesības uzsākt sakārtošanas un remonta darbus, pirms tam fiksējot apdrošināšanas gadījuma sekas ar fotoaparāta vai videokameras palīdzību.

9.10. Viena mēneša laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas Apdrošinātājam iesniegt bojāto vai bojāgājušo apdrošināšanas objektu sarakstu, kurā norādīta apdrošināšanas objektu vērtība apdrošināšanas gadījuma dienā. Izdevumus par sarakstu sastādīšanu sedz Apdrošinātais.

9.11. Ja polises darbības laikā atkārtoti bojāts, tas pats apdrošināšanas objekts vai tā daļa, tad Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam jāpierāda, ka uz atkārtotā bojājuma brīdi, tas bija tādā pašā stāvoklī, kā apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī.

10.APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBA

10.1. Apdrošinātājs, pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, 15 darba dienu laikā pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu to izmaksāt. Ja Apdrošinājuma ņēmējs ir fiziska persona, Apdrošinātājs ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts pieteikums par apdrošināšanas atlīdzību, rakstveida informē Apdrošinājuma ņēmēju par papildus dokumentu iesniegšanu, kas nepieciešami, lai varētu pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

10.2. Apdrošinātājam ir tiesības atlikt lēmuma pieņemšanu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja:

10.2.1. ir pamatotas aizdomas par Apdrošinātā tiesībām uz apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu – līdz brīdim, kad tiek saņemti pretējo apstiprinoši dokumenti;

10.2.2. pret Apdrošinājuma ņēmēju, Apdrošināto, Tiesīgo lietotāju vai viņu nodarbināto personu ir uzsākts kriminālprocess saistībā ar apdrošināšanas gadījumu – līdz kompetentas iestādes nolēmuma stāšanās spēkā.

10.3. Apdrošinātājam ir tiesības noteikt apdrošināšanas atlīdzības veidu. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksa var tikt veikta:

10.3.1. pārskaitot apdrošināšanas atlīdzības summu uz Apdrošinātā norādīto bankas norēķinu kontu;

10.3.2. pakalpojuma sniedzējam apmaksājot bojātā apdrošināšanas objekta atjaunošanas remontdarbu izdevumus.

10.3.3. aizstājot bojāto vai bojā gājušo īpašumu ar analoģisku vai līdzvērtīgu.

10.4. Apdrošinātājs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību vai to samazināt līdz 50%, ja:

10.4.1. Apdrošinājuma ņēmējs, Apdrošinātais vai Tiesīgais lietotājs nav izpildījis vai izpildījis daļēji kādu no apdrošināšanas līgumā noteiktajiem pienākumiem;

10.4.2. Apdrošinātais ar mērķi palielināt apdrošināšanas atlīdzību bojātā, vai zaudētā īpašuma uzskaitījumā ir iekļāvis priekšmetus, kuri nav bojāti, iznīcināti vai nozagti, vai arī kā citādi maldinājis Apdrošinātāju;

10.4.3.Apdrošinātais nevar uzrādīt bojātos priekšmetus vai to atliekas, izņemot gadījumus, kad tie iznīcināti pilnībā;

13 | 2 2

10.4.4.ja nav iespējams noteikt apdrošināšanas gadījuma faktu, iemeslus un apstākļus, kā arī zaudējuma apmēru;

10.4.5.ja attiecīgās Apdrošinātāja rakstiskas rekomendācijas netika izpildītas noteiktajā termiņā, tad iestājoties apdrošināšanas gadījumam, kas tieši saistīts ar noteikto rekomendāciju neizpildi.

10.5.Apdrošinātā nāves gadījumā apdrošināšanas izmaksa mantiniekam tiek veikta ne ātrāk, kad Apdrošinātājam tiek iesniegts mantojuma tiesību apliecinājums.

III. FIZISKO PERSONU VISPĀRĒJĀS CIVILTIESISKĀS ATBILDĪBAS

APDROŠINĀŠANA 11.APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS

11.1.Līguma ietvaros ir apdrošināta vispārējā civiltiesiskā atbildība par Trešajām personām nodarītajiem tiešajiem zaudējumiem sakarā ar Trešo personu mantas bojājumu vai Trešo personu dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, Apdrošinātā darbības vai bezdarbības rezultātā polises darbības laikā Latvijas Republikas teritorijā.

11.2.Apdrošinātais risks

11.2.1.Apdrošinātā darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā nodarīti zaudējumi trešajām personām.

11.3. Apdrošināšanas atlīdzība

11.3.1.Apdrošinātājs atbilstoši noslēgtā apdrošināšanas līguma nosacījumiem atlīdzina trešajai personai dokumentāli pierādītu zaudējumu ar nosacījumu, ka zaudējums ir radies noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laikā un ir iestājusies Apdrošinātā civiltiesiskā atbildība.

11.3.2. Trešajai personai tiek atlīdzināti tikai tādi zaudējumi, kas ir saistīti ar:

11.3.2.1. Trešās personas īpašuma fizisku bojājumu vai zudumu;

11.3.2.2.mantai nodarītu zaudējumu: par trešās personas īpašumā esošas ķermeniskas lietas sabojāšanu vai iznīcināšanu;

11.3.2.3.finansiālu zaudējumu, kas tieši izriet no trešās personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim nodarīta kaitējuma vai mantai nodarīta zaudējuma;

11.3.2.4.apdrošināšana ir spēkā tikai attiecībā uz zaudējumiem, par kuriem saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas tiesību aktiem paredzēta civiltiesiskā atbildība.

11.4.Bez īpašas norādes apdrošināšanas polisē tiek apdrošināta sekojoša apdrošinātā atbildība:

11.4.1.pārvaldot, apsaimniekojot vai lietojot nekustamo īpašumu, kas ir Apdrošinātā likumīgā īpašumā, valdījumā, lietojumā, turējumā vai īrē, tai skaitā atbildība par zaudējumiem īrētajam nekustamajam īpašumam. Zaudējumi īrētajam nekustamajam īpašumam tiek atlīdzināti ne vairāk kā 50% apmērā no polisē norādītā atbildības limita;

11.4.2.gājēja vai velosipēdista atbildība;

11.4.3.atbildība saistībā ar sporta nodarbībām, izņemot auto un moto sportu, kā arī profesionālo sportu;

11.4.4.atbildība par zaudējumiem, kurus ir nodarījis mājdzīvnieks par kuru Apdrošinātais ir civiltiesiski atbildīgs;

11.4.5.izdevumus prasības vai pretenzijas nokārtošanai, nepārsniedzot 10% no atbildības limita, tai skaitā juridiskos izdevumus attiecībā uz prasību pret apdrošināto, ja apdrošinātājs ir rakstiski akceptējis tiesvedības veikšanu pirms tās uzsākšanas, arī gadījumā, ja tiesa atzīst prasību par nepamatotu.

11.5.Atbildības limits

11.5.1. Apdrošinājuma summu jeb atbildības limitus (kopējo un vienā apdrošināšanas gadījumā) izvēlas Apdrošinājuma ņēmējs, vienojoties ar Apdrošinātāju.

11.5.2. Apdrošināšanas polisē norādītais atbildības limits ir Apdrošinātāja atbildības limits par jebkuru vienu apdrošināšanas gadījumu un arī kopumā apdrošināšanas līguma darbības laikā.

14 | 2 2

11.5.3. Apdrošināšanas polisē norādītais atbildības limits ir kopējais visiem Apdrošinātajiem, kuri ir noradīti apdrošināšanas polisē.

11.5.4. Par jebkuru vienu apdrošināšanas gadījumu tiek uzskatīti visi zaudējumi, kas radušies no viena un tā paša cēloņa nepārtrauktas vai atkārtotas iedarbības un tie uzskatāmi par notikušiem līguma darbības laikā, kad radies pirmais zaudējums.

11.5.5. Polisē noteiktais apdrošināšanas līguma kopējais atbildības limits ir maksimālā kopējā summa, kuru Apdrošinātājs izmaksās kā zaudējumu atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas gadījumu, kā arī prasību noregulēšanas izdevumi, kas radušies visu, pēc apdrošināšanas polisē norādītā retroaktīvā datuma vai apdrošināšanas līguma darbības laikā, celto prasību rezultātā, neatkarīgi no Apdrošināto personu, iesniegto pretenziju un prasītāju skaita.

11.5.6.Pēc katras apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atbildības limits tiek samazināts par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības summu. Sākotnējā atbildības limita atjaunošanas vai palielināšanas gadījumā, Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums samaksāt Apdrošinātājam papildus apdrošināšanas prēmiju Apdrošinātāja noteiktajā apmērā un termiņos.

11.6.Apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšana un izmaksas kārtība

11.6.1.Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus pēc kompensācijas principa. Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt Apdrošinātajam apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus.

11.6.2.Apdrošinātājs sedz zaudējumus, kas radušies pēc polisē norādītā retroaktīvā datuma un/vai noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laikā, ja Trešā persona par zaudējumu izraisījušo notikumu ir iesniegusi zaudējumu prasību noilguma termiņa laikā, ja puses nevienojas citādi.

11.6.3.Apdrošināšanas atlīdzību Apdrošinātājs izmaksā pamatojoties uz:

11.6.3.1. Trešās personas rakstisku pieteikumu un pamatojošiem dokumentiem, ja Apdrošinātājs atzīst Trešās personas zaudējuma piedziņas prasību;

11.6.3.2. spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru Apdrošinātais atzīts par vainīgu zaudējumu nodarīšanā, ja Apdrošinātājs neatzīst Trešās personas zaudējuma piedziņas prasību.

11.6.3.3. Apdrošināšanas atlīdzību aprēķina Apdrošinātājs, pamatojoties uz Trešās personas zaudējuma prasību un ņemot vērā Apdrošinātāja sastādīto aktu, kompetento iestāžu atzinumus, ekspertu slēdzienu (ja tāds sastādīts), kā arī tiesas spriedumu. Atlīdzības aprēķināšanai un lēmuma pieņemšanai Apdrošinātājs var pieprasīt papildus dokumentus.

11.6.4. Mantisko zaudējumu gadījumā tiek atlīdzināti:

11.6.4.1. īpašuma bojāejas gadījumā - tā vērtība pirms apdrošināšanas gadījuma vai izdevumi lai no jauna iegādātos vai izgatavotu tāda paša veida kvalitātes citu īpašumu. Noteicošā ir zemākā cena;

11.6.4.2. īpašuma bojājuma gadījumā - izdevumi, kas nepieciešami, lai bojāto īpašumu atjaunotu stāvoklī, kādā tas bija pirms apdrošināšanas gadījuma vai arī lai no jauna iegādātos vai izgatavotu tāda paša veida kvalitātes citu īpašumu. Noteicošā ir zemākā cena. Ja paredzamās atjaunošanas izmaksas pārsniedz īpašuma faktisko vērtību pirms tās bojājuma vai atjaunošana nav tehniski iespējama, apdrošināšanas atlīdzība ir vienāda ar starpību starp īpašumā esošās ķermeniskas lietas faktisko vērtību tieši pirms un pēc tās bojājuma.

11.6.5. Veselības kaitējuma gadījumā tiek atlīdzināti:

11.6.5.1. ārstniecības izdevumi - izdevumi, kas saistīti ar cietušās personas nogādāšanu, ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas iestādē, cietušās personas kopšanu, ārstniecisko līdzekļu iegādi, ārstniecisko uzturu, ārstēšanos mājas apstākļos (ieskaitot ceļa izdevumus, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu. Izdevumus, kas saistīti ar ārstēšanos ārpus Latvijas Republikas teritorijas atlīdzina, ja minētā ārstēšanās rakstveidā saskaņota ar Apdrošinātāju;

15 | 2 2

11.6.5.2. zaudējumi pārejošas darba nespējas gadījumā - nesaņemtie ienākumi par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku, ko veido Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķinātā cietušās personas vidējā izpeļņa, no kuras tiek atskaitīta pēc veselības kaitējuma nodarīšanas piešķirtā slimības nauda un slimības pabalsti. Atlīdzību izmaksā 5 gadus no gadījuma iestāšanās brīža vai līdz pilnas apdrošināšanas atlīdzības summas izmaksai.

11.6.5.3. zaudējumi darba spēju zuduma gadījumā - ienākumu starpība, ko nosaka, 10.6.5.2. punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātajiem nesaņemtajiem ienākumiem, atskaitot saņemtos darba ienākumus (ja tādi ir) un no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta piešķirtās pensijas vai no valsts un pašvaldību budžeta saņemtos pabalstus. Apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumu sakarā ar darbspēju zaudējumu izmaksā ne retāk kā reizi gadā (ja vien nav panākta cita vienošanās ar apdrošinātāju), kamēr saglabājas cietušās personas darba spēju zudums, bet ne ilgāk kā par 5 gadiem.

11.6.6. Kaitējums dzīvībai

11.6.7. apbedīšanas izdevumi un pabalsts apgādājamajiem cietušās personas nāves gadījumā. Apbedīšanas izdevumi ir faktiski iztērētie un dokumentāri apliecinātie apbedīšanas izdevumi. Atlīdzību izmaksā personai, kura uzņēmusies apbedīšanu un ir uzrādījusi miršanas apliecības oriģinālu, kā arī iesniegusi dokumentus, kas apliecina apbedīšanas faktu. Pabalsts apgādājamajiem cietušās personas nāves gadījumā - bojā gājušās personas nesaņemto ienākumu daļa, kura katram apgādājamam pienācās, cietušajam dzīvam esot, un no kuras atskaita apgādājamam piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru. Atlīdzību izmaksā 5 gadus no gadījuma iestāšanās brīža. Šo noteikumu izpratnē apgādājamie ir:

a) bērni, arī adoptētie līdz pilngadības sasniegšanai vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības mācību iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam vai neatkarīgi no vecuma, ja viņi pirms pilngadības sasniegšanas kļuvuši par invalīdiem;

b) brāļi, māsas un mazbērni, ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības mācību iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, vai neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un viņi pirms pilngadības sasniegšanas kļuvuši par invalīdiem;

c) darbnespējīga atraitne (atraitnis), darbnespējīgi vecāki vai vecvecāki — līdz viņu darbspēju atjaunošanai, kā arī darbspējīgai atraitnei (atraitnim), ja ģimenē ir bērni vecumā līdz astoņiem gadiem vai bērns invalīds;

d) citi apgādībā bijušie ģimenes locekļi, kuri par tādiem uzskatāmi saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

11.6.8. Ja Trešajai personai apdrošināšanas gadījuma rezultātā radušies zaudējumi, atlīdzību izmaksā, pamatojoties uz Apdrošinātāja akceptētu ekspertu novērtējumu, kā arī uz tiesas spriedumu, ņemot vērā viena apdrošināšanas gadījumā noteikto atbildības limita summu.

11.6.9. Ja Trešajai personai apdrošināšanas gadījuma rezultātā radušies miesas bojājumi, atlīdzību izmaksā, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārsta izziņu, ka arī uz tiesas spriedumu, ņemot vērā viena apdrošināšanas gadījuma noteikto atbildības limita summu.

11.6.10. Visos gadījumos, kad līgumā paredzēts pašrisks, tā summu atskaita no aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības.

11.6.11. Vairāki zaudējumi, kas vienlaicīgi nodarīti vairākām Trešajām personām un radušies viena un tā paša iemesla dēļ, uzskatāmi par vienu apdrošināšanas gadījumu.

11.6.12.Visas ar noslēgto apdrošināšanas līgumu saistītās apdrošināšanas atlīdzības prasības Apdrošinātājs izmaksā to iesniegšanas kārtībā.

11.6.13. Ja viena apdrošināšanas gadījuma rezultātā prasības par zaudējumu atlīdzību iesniedz vairākas Trešās personas un zaudējumu faktiskais apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā noteikto atbildības limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta proporcionāli nodarīto zaudējumu apmēram, nepārsniedzot atbildības limitus katram zaudējuma veidam un kopējo atbildības limitu.

16 | 2 2

11.6.14. Saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem atbildības limitos tiek iekļauti arī prasības noregulēšanas izdevumi.

11.6.15. Gadījumos, kad zaudējumus Trešajai personai atlīdzina nevis uz tiesas nolēmuma pamata, bet ieinteresētajām Pusēm vienojoties, Apdrošinātajam jānodrošina prasības izvirzītāja rakstisks apstiprinājums, ka viņa prasības ir apmierinātas. Apdrošinātājs var pieprasīt prasības izvirzītāja paraksta notariālu apstiprināšanu.

11.6.16. Apdrošinātājam pēc prasības iesniegšanas ir tiesības pieprasīt ekspertīzi, kura noteiks zaudējuma lielumu. Ekspertīzei pēc vienošanās var būt pakļauti arī apdrošināšanas atlīdzību noteicošie dokumenti vai apstākļi, kas var ietekmēt atlīdzības apmēru. Xxxxx puse sedz sava eksperta izdevumu apmaksu, ja netiek panākta cita vienošanās

11.6.17. Ja Apdrošinātājs uzskata pret Apdrošināto celto prasību par pamatotu, apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta 30 dienu laikā, kopš pieņemts lēmums par prasības atzīšanu.

11.6.18. Apdrošinātājs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību vai izmaksāt atlīdzību samazinātā 50% apmērā, ja Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais nav izpildījis šajos noteikumos minētos pienākumus.

11.6.19. Ja Apdrošinātā ļauns nolūks vai rupja neuzmanība ir bijusi par iemeslu tam, lai tas nepiedalītos ar likumu noteiktajās izmeklēšanas darbībās vai tiesas procesā, Apdrošinātais atlīdzina Apdrošinātājam šīs darbības vai bezdarbības izraisītos zaudējumus.

11.6.20. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas apdrošināšanas līgums paliek spēkā līdz apdrošināšanas līguma darbības termiņa beigām polisē noteikto atbildības limitu un izmaksātās summas starpības apmērā. Ja Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais vēlas atjaunot sākotnējo atbildības limitu vai to palielināt, viņam jānoslēdz papildlīgums uz laiku, kāds palicis līdz pamatlīguma darbības beigām.

11.7. Izņēmumi fizisko personu vispārējas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā

11.7.1. Apdrošinātājs neatlīdzina sekojošus zaudējumus:

11.7.2. kuru cēlonis ir bijis notikums pirms polises spēkā stāšanās dienas;

11.7.3. prasības par Apdrošinātajam nodarītajiem miesas bojājumiem, slimību vai nāvi;

11.7.4. īpašumam kas pieder Apdrošinātajam vai tiesīgām lietotajam;

11.7.5. ja Apdrošinātā persona negadījuma brīdī atradās alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu iedarbībā;

11.7.6. kas saistīti ar nodarītajiem bojājumiem īpašumam ar kuru strādā Apdrošinātais vai kas ir viņa rīcībā, uzraudzībā vai kontrolē vai ko apdrošinātais ir pārņēmis, pieņēmis pārdošanai u.tml.

11.7.7. Trešo personu īpašumam, ko izraisījuši nepārvaramas varas apstākļi;

11.7.8. ko izraisījis jebkurš transporta līdzeklis (vai tā piekabe), kas paredzēts izmantošanai ceļu satiksmē vai kuram ir nepieciešama obligātā apdrošināšana saskaņā ar ceļu satiksmi regulējošiem noteikumiem, ja šāds transporta līdzeklis ir apdrošinātā īpašumā vai to Apdrošinātais īrējis, nomājis vai vadījis;

11.7.9. ko izraisījis jebkurš kuģis vai ūdens vai gaisa transporta līdzeklis, kas pieder apdrošinātajam vai apdrošinātais to ir īrējis, nomājis vai valdījis;

11.7.10. kas iestājas profesionālās darbības rezultātā;

11.7.11. kurus izraisījis Apdrošinātais, veicot jebkādu uzņēmējdarbību, darbojoties jebkādā profesijā vai ieņemot kādus amatus sabiedriskā organizācijā vai izpildot jebkuru darbu par atlīdzību;

11.7.12. nodokļus vai nodevas, naudas sodus (kriminālsodus, administratīvos sodus), soda sankciju par līguma nepildīšanu vai nepilnīgu pildīšanu (līgumsodus, nokavējuma naudas, likumiskos procentus) rezultātā vai citu līdzīgu sankciju piemērošanas rezultātā;

11.7.13. radušos terorisma rezultātā;

17 | 2 2

11.7.14. ko izraisījušas Apdrošinātā vai viņa vārdā izgatavotās vai piegādātās preces vai sniegtie pakalpojumi, izdevumi minēto preču trūkumu atklāšanai un novēršanai, peļņas zaudējums minēto trūkumu rezultātā (atbildība par produkciju);

11.7.15. kas radušies Apdrošinātā, Apdrošinājuma ņēmēja vai tiesīga lietotāja ļauna nolūka, rupjas neuzmanības vai noziedzīgas darbības dēļ;

11.7.16. saistībā ar morālo kaitējumu;

11.7.17. ko izraisījusi infekcijas slimību pārnēsāšana;

11.7.18. saistībā ar AIDS/ HIV, hepatītu un tml.;

11.7.19. kas radušies ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ;

11.7.20. kas ir cēlušies apkārtējās vides - gaisa, ūdens vai augsnes piesārņošanas vai saindēšanas rezultātā;

11.7.21. kas radušies medībās, sporta sacensībās un tml.;

11.7.22. ko izraisījusi jonizējošā radiācija vai radioaktīvā saindēšanās;

11.7.23. azbestos vai jebkuras radniecīgas slimības (ieskaitot vēzi) rezultātā, kas cēlušies no azbesta, azbesta produktu vai azbestu saturošu produktu klātbūtnes vai izmantošanas;

11.7.24. ja pieteikums un dokumenti, kas apstiprina apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, sekas un zaudējumu apmēru, ir iesniegti vēlāk kā pēc 3 gadiem no apdrošinātā riska iestāšanās brīža.

IV. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

12.APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN APDROŠINĀTĀ TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

12.1. Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā pienākumi ir:

12.1.1. pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas, kā arī tā darbības laikā paziņot Apdrošinātājam precīzu un patiesu informāciju par visiem apstākļiem un to izmaiņām, kas var palielināt apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību (izmaiņas apdrošinātā objekta izmantošanā, īpašuma nodošana trešajām personām, apdrošinātā īpašuma īpašnieka maiņa, izmaiņām apdrošinātā īpašuma drošības sistēmās, apdrošinātā īpašuma funkciju un tml.), kā arī informēt par citiem spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu; informēt Apdrošināto un Tiesīgos lietotājus par noslēgto apdrošināšanas līgumu, no tā izrietošiem pienākumiem, apdrošināšanas līguma nosacījumu maiņu vai apdrošināšanas līguma darbības pārtraukšanu;

12.1.2. informēt Apdrošināto un Tiesīgos lietotājus par noslēgto apdrošināšanas līgumu, no tā izrietošiem pienākumiem, apdrošināšanas līguma nosacījumu maiņu vai apdrošināšanas līguma darbības pārtraukšanu;

12.1.3. samaksāt pilnu apdrošināšanas prēmiju apdrošināšanas līgumā noteiktā termiņā un kārtībā;

12.1.4. ievērot un izpildīt visas prasības, kuras ir izvirzījis Apdrošinātājs, un papildus prasības, kuras Apdrošinātājs rakstiski izvirzīs par apdrošināšanas objektu, kā arī izpildīt citas apdrošināšanas līgumā, šajos noteikumos un likumā „Par apdrošināšanas līgumu” noteiktās prasības;

12.1.5. nekavējoties paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos kompetentām iestādēm, kuras var apstiprināt apdrošināšanas gadījumu iestāšanās faktu un kuru pienākumos ietilpst attiecīgā negadījuma izmeklēšana vai novēršana;

12.1.6. ievērojot Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu, nekavējoties jāpaziņo par to attiecīgai kompetentai iestādei, kuras pienākumos ietilpst attiecīgā negadījuma izmeklēšana vai pārbaude (policija, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, avārijas dienests u.c.);

12.1.7. nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis iespējams, bet ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā jāiesniedz Apdrošinātājam rakstisks, noteikta veida (parauga) pieteikums. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams personīgi iesniegt rakstisku atlīdzības pieteikumu, tad to veic Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā ģimenes locekļi vai pilnvarotā persona. Noteiktā termiņa pārsniegšanas gadījumā Apdrošinājuma

18 | 2 2

ņēmējam vai Apdrošinātajam ir dokumentāli jāpierāda Apdrošinātājam, ka tas nevarēja to izdarīt noteiktajā laikā (atradās komandējumā, ceļojumā u.c. un tāpēc nevarēja ātrāk konstatēt apdrošināšanas gadījuma iestāšanos un paziņot par to Apdrošinātājam). Ja Apdrošinājuma ņēmējam, Apdrošinātajam un Tiesīgajam lietotājam nav iespējams 3 (trīs) darba dienu laikā iesniegt Apdrošinātājam rakstisku noteikta veida pieteikumu, tad šajā laikā ir nepieciešams nosūtīt Apdrošinātājam ziņojumu par iespējamā apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, aizpildot pieprasīto informāciju Apdrošinātāja mājas lapā (xxx.xxxxxx00.xx). Šāda ziņojuma nosūtīšana neatbrīvo Apdrošinājuma ņēmēju, Apdrošinātāju un Tiesīgo lietotāju iesniegt Apdrošinātājam rakstisku noteikta veida pieteikumu, tiklīdz tas ir iespējams;

12.1.8. Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā pienākums ir nekavējoties rakstveidā ziņot apdrošinātājam par jebkuru pret viņu vērsto pretenziju vai tiesā iesniegto prasību par trešajām personām nodarītajiem personiskiem vai mantiskajiem zaudējumiem;

12.1.9. iesniegt Apdrošinātāja pieprasītos dokumentus, kas raksturo un apliecina apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisīto zaudējumu apmēru: pretenziju no Trešās personas, apdrošinātā paskaidrojums par apdrošinātā riska iestāšanās apstākļiem, tiesībsargājošo iestāžu spēkā stājies nolēmums, kas apliecina apdrošinātā riska iestāšanos un zaudējumu nodarīšanas faktu, citus dokumentus, kas saistīti ar apdrošinātā riska iestāšanos un / vai tā izraisītajām sekām;

12.2.Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierādīšanas gulstas uz Apdrošinājuma ņēmēju, Apdrošināto vai Tiesīgo lietotāju.

13.APDROŠINĀTĀJA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

13.1. Slēdzot apdrošināšanas līgumu:

13.1.1. iepazīties ar Apdrošinājuma ņēmēja pieteikumā/pieprasījuma uzrādītajiem datiem un, ja nepieciešams, izteikt papildus priekšlikumus;

13.1.2. iepazīstināt Apdrošinājuma ņēmēju ar apdrošināšanas noteikumiem, pamatojoties uz kuriem tiek noslēgts apdrošināšanas līgums.

13.2. Saņemot apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu:

13.2.1. iepazīstināt Apdrošinājuma ņēmēju, Apdrošināto vai Trešo personu ar apdrošināšanas atlīdzības noteikšanas un izmaksāšanas kārtību;

13.2.2. pārbaudīt, kā Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātais ir ievērojis apdrošināšanas līguma nosacījumus;

13.2.3. nekavējoties, bet ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā sastādīt apdrošināšanas objekta apskates aktu. Akta sastādīšanā jāpiedalās Apdrošinātajam un nepieciešamības gadījumā attiecīgam ekspertam/speciālistam.

13.3. Izpildīt savas saistības pret Apdrošināto, kuras ir noteiktas apdrošināšanas līgumā.

13.4. Neatkarīgi no tā, vai Apdrošinātājs realizē savas tiesības uzņemties Apdrošinātā pārstāvību prasībā, Apdrošinātājam ir tiesības rekomendēt Apdrošinātajam, lai pēdējais noregulē šādu prasību tajā apjomā, kurā prasība var tikt noregulēta. Apdrošinātajam ir tiesības atteikties no prasības noregulēšanas, kuru rekomendējis Apdrošinātājs. Tomēr pieļaujams gadījumā, ja Apdrošinātais nolemj apstrīdēt vai turpina apstrīdēt tādu prasību pēc tam, kad Apdrošinātājs rekomendēja to noregulēt, Apdrošinātājam ir tiesības atteikties no lietas kārtošanas un tad Apdrošinātāja atbildība nepārsniegs summu, kas atbilst izdevumu lielumam, kuru robežās prasība varēja tikt noregulēta un tos tiesas izdevumus, kas veikti ar Apdrošinātāja piekrišanu līdz datumam, kad Apdrošinātājs pirmo reizi rekomendēja noregulēšanu.

13.5. Ja Apdrošinātais ir jebkādā veidā atlīdzinājis vai devis atlīdzības solījumu Trešajai personai bez Apdrošinātāja rakstveida piekrišanas, Apdrošinātā darbības rezultātā radītie vai iespējamie izdevumi nav saistoši Apdrošinātājam.

13.6. Apdrošinājuma ņēmējam, Apdrošinātajam ir tiesības pieprasīt un Apdrošinātājam, 5 (piecu) darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas ir jāizsniedz Apdrošinājuma ņēmējam, Apdrošinātājam rakstveida apdrošināšanas polise, noteikumus, rēķinu, grozījumus un papildinājumus, ja tādi ir.

19 | 2 2

13.7. Ja Apdrošinājuma ņēmējs nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju pilnā apmērā, Apdrošinātājam ir tiesības no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības ieturēt nesamaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu.

14.APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA APMAKSAS KĀRTĪBA, NOSLĒGŠANA, TĀ DARBĪBAS LAIKS UN IZBEIGŠANA

14.1. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, pamatojoties uz informāciju, ko apdrošināšanas pieteikumā, pieprasījumā vai citādā veidā sniedzis apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais un kurš ir atbildīgas par sniegtās informācijas patiesumu.

14.2. Apdrošināšanas aizsardzība stājas spēkā datumā un laikā, kas norādīts Apdrošināšanas polisē, ar nosacījumu, ka Apdrošināšanas prēmijas maksājums (veicot Apdrošināšanas prēmijas samaksu vairākos maksājumos – pirmais maksājums) veikts Apdrošināšanas polisē norādītajā termiņā un apmērā Apdrošinātāja norādītajā kontā.

14.3. Rakstveida apdrošināšanas polises neesamība neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esamību;

14.4. Apdrošināšanas līgums ir spēkā bez Pušu parakstiem, ja Apdrošinājuma ņēmējs ir veicis apdrošināšanas prēmijas samaksu noteiktajos termiņos un apmērā.

14.5. Veicot apdrošināšanas prēmijas samaksu Apdrošinājuma ņēmējs apstiprina, ka ir saņēmis uz Apdrošinājuma ņēmēja norādīto e-pasta sagatavotu apdrošināšanas polisi, apdrošināšanas noteikumus un rēķinu, ka arī pieteikumu, visus grozījumus un papildinājumus, ja tādi ir. Piekrīt apdrošināšanas līgumā noteiktajiem pašriskiem, nosacījumiem, segumam, izņēmumiem. Apliecina, ka līguma noteikumi Apdrošinājuma ņēmējam ir skaidri, saprotami, un, ka viņa sniegtā informācija ir patiesa un pareiza.

14.6. Apdrošinājuma ņēmējam pēc Apdrošinātāja pieprasījuma līdz apdrošināšanas līguma noslēgšanai ir jāuzrāda Apdrošinātā īpašumtiesību vai citu lietošanas, valdījumu tiesību uz apdrošināmo objektu apliecinošs dokuments, kā arī Apdrošinājuma ņēmēja personu apliecinošs dokuments.

14.7. Apdrošinātājam ir tiesības veikt apdrošinātā objekta apskati jebkurā ar Apdrošinājuma ņēmēju saskaņotā laikā.

14.8. Apdrošinājuma ņēmējs piekrīt, ka Apdrošinātājs apstrādā apdrošinājuma ņēmēja personas datus (tai skaitā sensitīvus datus un personas identifikācijas (klasifikācijas) kodus ar mērķi nodrošināt apdrošināšanas līguma izpildi, vai ar mērķi sniegt Apdrošinājuma ņēmējam informāciju par Apdrošinātāja un tā sadarbības partneru sniedzamiem pakalpojumiem, un/vai nodod tos apstrādei trešajai personai ar mērķi nodrošināt apdrošināšanas līguma izpildi, vai ar mērķi sniegt Apdrošinājuma ņēmējam Apdrošinātāja noteikto informāciju par Apdrošinātāja sniedzamiem pakalpojumiem.

14.9. Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs nepieciešamības gadījumā var vienoties par apdrošināšanas līguma īpašiem nosacījumiem, kas tiek fiksēti apdrošināšanas polisē vai tās pielikumā.

14.10. Apdrošināšanas līguma termiņu nosaka līgumslēdzējpusēm vienojoties, un tas nedrīkst būt ilgāks par termiņu, kā tas noteikts likumā „Par apdrošināšanas līgumu”.

14.11. Apdrošināšanas prēmiju aprēķina Apdrošinātājs un tā jāsamaksā apdrošināšanas līgumā noteiktajos termiņos, apmērā un kārtībā.

14.12. Ja Apdrošinājuma ņēmējs nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju vai tās pirmo daļu apdrošināšanas līgumā noteiktajos termiņos un apmērā, apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā no tā noslēgšanas brīža. Atsevišķs paziņojums par to, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā, Apdrošinājuma ņēmējam un/vai Apdrošinātajam nosūtīts netiek.

14.13. Ja apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa ir samaksāta pēc apdrošināšanas polisē norādītā samaksas datuma, un, ja līdz faktiskai samaksas dienai ir iestājies apdrošinātais risks, apdrošināšanas līgums nav spēkā no noslēgšanas brīža.

14.14. Apdrošināšanas prēmijas dalīto maksājumu gadījumā apdrošināšanas prēmija jāsamaksā ne vēlāk kā apdrošināšanas līgumā norādītajā termiņā. Gadījumā, ja Apdrošinājuma ņēmējs nesavlaicīgi vai arī nepilnā apmērā samaksā kārtējo apdrošināšanas prēmijas maksājuma summu, tad Apdrošinātājam ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu likumā „Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajā kārtībā.

20 | 2 2

14.15. Apdrošināšanas līguma darbība attiecībā uz apdrošināšanas objektiem izbeidzas:

14.15.1. pēc apdrošināšanas līgumā norādītā termiņa izbeigšanās;

14.15.2. pēc pilnas apdrošinājuma summas izmaksas, kas norādīta apdrošināšanas līgumā.

14.16. Noslēdzot distances apdrošināšanas līgumu Apdrošinājuma ņēmējs var izmantot atteikuma tiesības un 14 dienu laikā no apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienas vienpusēji atkāpties no noslēgtā apdrošināšanas līguma:

14.16.1. Par pieņemto lēmumu izmantot atteikuma tiesības Apdrošinājuma ņēmējs nosūta Apdrošinātājam rakstisku iesniegumu. Apdrošinātājs 1 mēneša laikā no dienas, kad saņemts Apdrošinājuma ņēmēja paziņojums par atteikumu, atmaksā Apdrošinājuma ņēmējam neizmantoto apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu un ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos Apdrošinātāja pierādāmos izdevumus, bet ne vairāk par 25% no apdrošināšanas prēmijas;

14.16.2. Atteikuma tiesības Apdrošinājuma ņēmējs nevar izmantot attiecībā uz īstermiņa apdrošināšanas līgumiem, kuru termiņš ir mazāks par 1 mēnesi. Ja 14 dienā kopš apdrošināšanas līguma noslēgšanas Apdrošinātājs nav saņēmis no Apdrošinājuma ņēmēja atteikumu, tas nozīmē, ka atteikuma tiesības nav izmantotas un apdrošināšanas līgums ir spēkā;

14.16.3. Ja 14 kalendāro dienu laikā, skaitot no apdrošināšanas līguma noslēgšanas, Apdrošinājuma ņēmējam ir izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība vai minētajā laika periodā ir iestājies apdrošinātais risks, saistībā ar kuru Apdrošinātājam var tikt iesniegts pieteikums par iespējamo apdrošināšanas gadījumu, tas nozīmē, ka atteikuma tiesības nav izmantotas un apdrošināšanas līgums ir spēkā.

14.17. Ja Apdrošinātajam nekustamajam īpašumam mainās īpašnieks, apdrošināšanas līgums ir spēkā par labu jaunajam īpašniekam vienu mēnesi pēc tam, kad ir noformēti visi īpašumu tiesību maiņas dokumenti. Šis nosacījums nav spēkā gadījumos, kad apdrošināšanas līguma termiņš izbeidzas ātrāk, nekā tiek noformēti īpašuma tiesību maiņas dokumenti, vai jaunais īpašnieks ir noslēdzis citu apdrošināšanas līgumu pirms minētā termiņa izbeigšanās.

14.18. Ja apdrošināšanas līguma darbības laikā ir veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, un tā pārsniedz iemaksāto apdrošināšanas prēmiju, tad iemaksātās apdrošināšanas prēmijas atlikusī daļa netiek atmaksāta.

14.19. Pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās Apdrošinātājam ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, tāpat Apdrošinātājs var izbeigt līgumu, 15 dienas iepriekš par to informējot Apdrošinājuma ņēmēju (atmaksājot tam apdrošināšanas prēmiju par neizmantoto apdrošināšanas periodu), likumā „Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajos gadījumos.

14.20. Ja apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pēc Apdrošinājuma ņēmēja iniciatīvas, Apdrošinātājs atmaksā Apdrošinājuma ņēmējam iemaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu, kura atbilsts prēmijas daļai par pilniem mēnešiem, kas palikuši līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas pierādāmos ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos Apdrošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25% procentus no apdrošināšanas prēmija.

14.21. Ja noslēdzot apdrošināšanas līgumu vai pēc tā noslēgšanas Apdrošinājuma ņēmējs ir sniedzis Apdrošinātājam nepatiesu informāciju vai slēpis informāciju par iespējamo risku, Apdrošinātājs ir tiesīgs izbeigt apdrošināšanas līguma darbību no līguma noslēgšanas brīža, pārtraukt apdrošināšanu jebkurā brīdī, kad kļūst zināms nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanas fakts un atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu par jebkuru pieteikto prasību.

14.22. Apdrošināšanas līguma darbība tiek izbeigta pirms termiņa vai līgums tiek atzīts par spēkā neesošu arī visos likumā „Par apdrošināšanas līgumu” paredzētajos gadījumos un kārtībā.

15.REGRESA PRASĪBAS

15.1. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, Apdrošinātājam izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā pāriet prasījuma tiesības, kuras Apdrošinātajam ir pret personām, kuras atbildīgas par nodarīto

21 | 2 2

zaudējumu. Apdrošinātajam jānodod Apdrošinātāja rīcībā visi dokumenti un jāveic nepieciešamās darbības, lai varētu tikt realizētas šādas prasījuma tiesības.

15.2. Ja Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā vai Tiesīgā lietotāja vainas dēļ nav iespējama regresa prasība par labu Apdrošinātājam, Apdrošinātājs neizmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā apmērā, par kādu nav iespējama regresa prasība.

15.3. Ja Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais par apdrošinātajiem zaudējumiem jau saņēmis kompensāciju no trešajām personām, kas attiecas uz apdrošināšanas atlīdzību, tā tiek samazināta par saņemtās kompensācijas summu. Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam nekavējoties jāinformē Apdrošinātājs par kompensācijas saņemšanu.

15.4. Ja apdrošinātais īpašums bijis nozagts vai nolaupīts un par to izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, bet pēc tam tas atgūts, Atlīdzības saņēmējam divu mēnešu laikā Apdrošinātājam jāatmaksā par to saņemtā apdrošināšanas atlīdzība, atskaitot no tās ar zādzību vai laupīšanu saistītos īpašuma remonta izdevumus.

16.PĀRĒJIE NOSACĪJUMI

16.1. Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātājs var savstarpēji vienoties par specifiskiem apdrošināšanas līguma izpildes nosacījumiem.

16.2. Parakstot apdrošināšanas līgumu, Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātājs apņemas aizsargāt, neizplatīt un neizpaust apdrošināšanas līguma saturu, citu ar to izpildi saistītu informāciju, dokumentu saturu un citu konfidenciālo informāciju, kas ir iegūta apdrošināšanas līguma darbības laikā. Konfidencialitātes saistībām ir beztermiņa raksturs.

16.3. Visi paziņojumi, lūgumi un paskaidrojumi otrai līgumslēdzēju pusei iesniedzami rakstiski.

16.4. Visi strīdi, kas rodas starp apdrošināšanas līguma dalībniekiem, tiek risināti sarunu ceļā. Ja savstarpēja vienošanās netiek panākta, jebkurš strīds, domstarpība vai prasība, kas izriet no apdrošināšanas līguma, kas skar to vai tā pārkāpumu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks galīgi izšķirts Latvijas Republikas tiesā, piemērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus.

22 | 2 2