DABAS LIEGUMS “GARĀKALNA SMILŠU KRUPJA ATRADNE”

Dabas liegums “Garākalna smilšu krupja atradne” atrodas Dobeles rajona Bēnes pagastā (skat. 1.1. attēlu). Dabas liegums „Garākalna smilšu krupja atradne” dibināts 1987. gadā izstrādāta smilts un grants karjerā smilšu krupju (Bufo calamita) aizsardzībai.

1.1. attēls. Dabas lieguma „Garākalna smilšu krupja atradne” atrašanās vieta

Liegumā sastopams viens Eiropas un Latvijas nozīmes aizsargājams biotops –mitras starpkāpu ieplakas. Eiropas biotopu klasifikatora kods ir2190. Šeit konstatēts arī salīdzinoši augsts orhideju sugu blīvums. Pavisam konstatētas deviņas aizsargājamas un retas augu sugas: purva dzeguzene (Epipactis palustris), platlapu dzeguzene (Epipactis helleborine), plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata), Baltijas donis (Juncus balticus), jūrmalas āžloks (Triglochin maritimum), bezdelīgactiņa (Primula farinosa), zilganais grīslis (Carex flacca), skandināvijas grīslis (Carex scandinavica) un Lēzeļa lipare (Liparis loeselii).

Liegumā sastopamas divas Eiropas nozīmes aizsargājamās zīdītāju sugas – bebrs (Castor fiber) un ūdrs (Lutra lutra) un viena aizsargājama bezmugurkaulnieku suga – tauriņš apšu zaigraibenis (Apatura ilia), kas iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas

2. kategorijā.

Visa lieguma teritorija atrodas valsts īpašumā un ir valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (turpmāk tekstā a/s „Latvijas valsts meži”) Zemgales mežsaimniecības Tērvetes meža iecirkņa valdījumā (skat. 1.3. attēlu).

Lieguma dabas vērtības, galvenokārt, apdraud lieguma ūdenstilpju un to krastu aizaugšana.

2007. gadā dabas liegumam „Garākalna smilšu krupja atradne” ar Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns, lai saglabātu tā dabas vērtības un lai iespēju robežās saskaņotu dabas aizsardzības un zemes īpašnieku un apsaimniekotāju intereses. Dabas aizsardzības plānu izstrādāja vides konsultāciju uzņēmums SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Dabas aizsardzības plāns izstrādāts atbilstoši 2007. gada 9. oktobra MK noteikumiem Nr. 686. “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību”. Uzsākot dabas aizsardzības plāna izstrādi, 2007. gada 15. xxxxx Xxxxx pieaugušo izglītības un informācijas centrā tika organizēta informatīvā sanāksme (skat. 1. pielikumu). Pēc tās tika izveidota dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupa, kuras sanāksmes notika 2007. gada 25. jūlijā,

26. septembrī un 5. decembrī (protokolus skat. 1. pielikumā). Dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana notika no 2007. gada 25. oktobra līdz 12. novembrim (skat. 6. pielikumu), sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika 8. novembrī (protokolu skat. 1. pielikumā). Pēc sabiedriskās apspriešanas par dabas aizsardzības plānu saņemts pozitīvs atzinums no Bēnes pagasta padomes (skat. 7. pielikumu).

Izstrādājot dabas lieguma „Garākalna smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plānu, tika noteikti lieguma apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi:

1. Ilgtermiņa apsaimniekošanas mērķis:

• Dabas liegums “Garākalna smilšu krupja atradne” atjaunots un saglabāts kā nozīmīga smilšu krupja atradne;

2. Īstermiņa mērķi:

• Kartogrāfiskajā materiālā precizētas dabas lieguma „Garākalna smilšu krupja atradne” robežas (digitālā veidā);

• Dabas lieguma robežas iestrādātas pašvaldības teritorijas plānojumā;

• Izstrādi un pieņemti individuālie teritorijas izmantošanas un aizsardzības noteikumi;

• Palielinātas smilšu krupja nārstam piemēroto biotopu platības;

• Lieguma apmeklētājiem ir pieejama informācija par lieguma robežām, dibināšanas mērķiem un aizsardzības režīmu;

• Regulāri tiek veikts dabas lieguma bioloģisko vērtību stāvokļa monitorings;

• a/s „Latvijas valsts meži” veiktā saimnieciskā darbība tiek veikta, nemazinot lieguma bioloģisko daudzveidību;

• Dabas lieguma izmantošana rekreācijas vajadzībām nemazina

tā bioloģisko daudzveidību un estētisko pievilcību.

Lai realizētu minētos mērķus, dabas liegumam „Garākalna smilšu krupja atradne” tika izstrādāti apsaimniekošanas pasākumi (skat. 3. nodaļu). Galvenie apsaimniekošanas pasākumi:

• krūmu ciršana;

• jaunu abinieku nārsta vietu veidošana un veco attīrīšana;

• informatīvo zīmju un informatīvā stenda uzstādīšana.

1. AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS APRAKSTS ‌‌‌

1.1 Vispārēja informācija par aizsargājamo teritoriju

1.1.1. Aizsargājamās teritorijas atrašanās vieta un administratīvi teritoriālais sadalījums

Dabas liegums “Garākalna smilšu krupja atradne” atrodas Latvijas dienvidu daļā Dobeles rajona Bēnes pagastā (skat. 1.1. attēlu). Liegums dibināts 1987. gadā un tā platība ir 26 ha (pirms robežu precizēšanas 1:10 000 mērogā –30 ha). Lieguma centra koordinātes sniegtas 1.1. tabulā. Dabas liegums atrodas aptuveni 5,2 km uz dienvidaustrumiem no Bēnes.

Piekļūšanu liegumam nodrošina vairāki vietējās nozīmes ceļi, kas savieno lieguma teritoriju ar autoceļu Bēne-Ukri un autoceļu P-96 (Pūri–Auce–Grīvaiši). Lieguma austrumu daļa sasniedzama pa vietējās nozīmes ceļu no Bukaišu pagasta puses.

1.1. tabula. Dabas lieguma centra ģeogrāfiskās koordinātes

Garums (A):	23°	07'	30''
Platums (Z):	56°	26'	55''
LKS-92 X	446057
LKS-92 Y	6256361

(Piezīme – LKS – 92 ir Latvijas ģeodēziskā sistēma jeb Latvijas koordinātu sistēma – 92.)

1.1.2. Aizsargājamās teritorijas zemes lietošanas veidu raksturojums un zemes ‌‌‌

īpašuma formu apraksts

Dabas liegums “Garākalna smilšu krupja atradne” atrodas izstrādātā smilts-grants karjerā. Vecā karjera kopējā platība ir aptuveni 24 ha (tas aizņem 92 % no lieguma teritorijas), no kuriem pašreiz 11 ha (42% no lieguma teritorijas) ir appludināti (skat.

1.2. attēlu) Ūdenstilpes platība ir sezonāli mainīga, jo rietumu galā tā ir salīdzinoši sekla un daļēji izžūst vasaras mēnešos. Karjera neappludinātā daļa ir vietām aizaugusi ar krūmiem. Vēl liegumā ietilpst 2 ha (8%) meža zemes.

1.1.3. Pašvaldību teritoriju plānojumos noteiktā pašreizējā teritorijas izmantošana un atļautā (plānotā) izmantošana

Bēnes pagasta teritorijas plānojums apstiprināts 2007. gada 21. jūnijā. Dabas liegums

„Garākalna smilšu krupja atradne” teritorijas plānojumā pēc patreizējās un plānotās izmantošanas attēlots kā karjers, tajā pat laikā teritorija iezīmēta arī kā dabas liegums. Savukārt, teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlotā lieguma robeža neatbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 212 „Par dabas liegumiem” 59. pielikumā dotajam dabas lieguma „ Garākalna smilšu krupja atradne” robežu aprakstam. Lieguma teritorija kartēs attēlota lielāka, ietverot arī vecā karjera teritorijas uz austrumiem no ceļa, kas ved uz „Lejaskroga” mājām, bet faktiski liegums atrodas tikai Garākalna karjera rietumu daļā.

Apbūves noteikumos ir sadaļa par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu, minot, ka dabas liegumu, x.xx. „Garākalna smilšu krupja atradne” izmantošana plānojama saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kā arī teritorijas individuālajiem izmantošanas un aizsardzības noteikumiem, ja tādi nākotnē tiks izstrādāti.

1.1.4. Esošais funkcionālais zonējums

Dabas liegumam “Garākalna smilšu krupja atradne” funkcionālais zonējums līdz šim nav izstrādāts.

1.1.5. Aizsardzības un apsaimniekošanas īsa vēsture ‌

Dabas liegums “Garākalna smilšu krupja atradne” dibināts 1987. gadā izstrādāta smilts un grants karjerā. 1997. gadā dabas liegumam “Garākalna smilšu krupja atradne” izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kuru izstrādāja Xxxxx Xxxxxxx. Šajā dabas aizsardzības plānā tika analizēti dabas liegumu apdraudošie faktori un piedāvāti apsaimniekošanas pasākumi, tomēr šis dabas aizsardzības plāns netika apstiprināts un ieviests.

2001. gadā dabas liegums “Garākalna smilšu krupja atradne” tika apsekots projekta EMERALD/Natura 2000 ietvaros, taču liegumā netika konstatētas Eiropas nozīmes prioritārās aizsargājamās sugas un biotopi, tāpēc tas netika iekļauts Natura 2000 teritoriju sarakstā.

Dabas liegumā “Garākalna smilšu krupja atradne” dažādus apsaimniekošanas pasākumus veic a/s “Latvijas valsts meži”, kas savas darbības saskaņo ar atbildīgajām institūcijām un ekspertiem. 2003. gadā pēc a/s “Latvijas valsts meži” ierosinājuma ir tapuši lieguma apsaimniekošanas ieteikumi, kurus izstrādāja Xxxxxxx Xxxxxxxx.

1997. gadā Xxxx Xxxxxxx izstrādātajā dabas aizsardzības plānā dabas liegumam “Garākalna smilšu krupja atradne” ir minēti šādi nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi:

• izcirst aptuveni 80% no karjerā un tā krastos augošajiem kokiem un krūmiem, atstājot kvalitatīvākos kokus, lai uzturētu bioloģisko daudzveidību liegumā;

• atklātu smilšu laukumu izveidošana karjera krastos, radot iespēju smilšu krupim ierakties un veidot slēptuves (alas);

• ūdenstilpes krastu izpļaušana reizi divos vai trijos gados un aptuveni 60%

ūdenstilpes atbrīvošanu no niedrēm, izpļaujot ūdenstilpes seklākās vietas;

• jaunu nārsta vietu veidošana, radot seklas (5 – 15 cm dziļas) ūdenstilpes no jauna vai daļēji aizberot dziļākas ūdenstilpes;

• liegumā nav vēlama akmeņu un kritalu nolasīšana, lai neiznīcinātu smilšu krupju paslēptuves.

Šos apsaimniekošanas pasākumus a/s “Latvijas valsts meži” daļēji realizēja pēc 2003. gadā veiktās apsaimniekošanas ieteikumu aktualizēšanas – tika izcirsti krūmi ap ūdenstilpi. Nocirstie krūmi tika atstāti kaudzēs ūdenstilpes krastā, tādējādi izveidojot smilšu krupim piemērotas slēptuves.

Liegumā uz vietējas nozīmes ceļa ir uzstādīta zīme “Smilšu krupis” (skat. 1.4. attēlu).

Zīmes uzstādītājs nav zināms.

1.4. attēls. Zīme “Smilšu krupis”‌‌‌

Lieguma austrumu daļā ir uzstādīta īpaši aizsargājamas dabas teritorijas zīme.

1.1.6. Kultūrvēsturiskais raksturojums

Lieguma teritorija atrodas izstrādātā karjerā un tuvākajā apkārtnē kultūrvēsturiski pieminekļi un objekti nav konstatēti.

1.1.7. Valsts un pašvaldības institūciju funkcijas un atbildība aizsargājamā teritorijā

Dabas liegums „Garākalna smilšu krupja atradne” atrodas Bēnes pašvaldības teritorijā. Dabas liegumam nav savas administrācijas. Tā pārvaldi īsteno Vides ministrijas pakļautībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde, kura uzrauga dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitu un, pēc plāna apstiprināšanas, veicina tā ieviešanu. Teritoriju apsaimnieko vienīgais lieguma zemes īpašnieks – a/s „Latvijas valsts meži”, Zemgales mežsaimniecība.

Dabas lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanas valsts kontroli īsteno Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālas vides pārvalde. Meža apsaimniekošanas un izmantošanas normatīvo aktu ievērošanu teritorijā kontrolē Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecība.

1.2. Normatīvo aktu normas, kas attiecas uz konkrēto aizsargājamo teritoriju

Latvijas vides un dabas aizsardzības stratēģiskie dokumenti Nacionālais vides politikas plāns. Akceptēts Ministru kabinetā 03.02.2004.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Nacionālais vides politikas plāns paredz:

1) saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabisko struktūru daudzveidību;

2) saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību.

Ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai paredzēts saglabāt meža bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko funkciju kvalitāti klimata un ūdens režīma regulācijā, kā

arī augsnes aizsardzībā un paaugstināt meža īpašnieku, apsaimniekotāju un sabiedrības zināšanas par meža bioloģiskās daudzveidības un meža ekoloģisko funkciju nozīmību.

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. Akceptēta MK 16.05.2000.

Šī programma paredz dažādus pasākumus, kuri nepieciešami ES direktīvu ieviešanai. Programma paredz īpaši aizsargājamo teritoriju pilnveidošanu, aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu aizsardzības nodrošināšanu, labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu tām sugām, kuras ir apdraudētas.

Vides un dabas aizsardzības normatīvie akti

“Vides aizsardzības likums” (15.11.2006.) nosaka resursu ilgtspējīgu izmantošanu, valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību institūciju kompetenci vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā, Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi, Latvijas Republikas iedzīvotāju pienākumus vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā, sabiedrības tiesības saņemt vides informāciju un piedalīties ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā. Vides aizsardzības likums nosaka valsts kontroli vides jomā, atbildību par nodarīto kaitējumu, kas nodarīts īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, aizsargājamām sugām un biotopiem, ūdeņiem, augsnei un zemes dzīlēm.

Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993., grozījumi 30.10.1997., 28.02.2002., 12.12.2002., 20.11.2003., 15.09.2005. un 10.05.2007.)

definē aizsargājamo teritoriju kategorijas un nosaka nepieciešamību tām izstrādāt dabas aizsardzības plānus, individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Likuma 18. panta 4. apakšpunktā teikts, ka aizsargājamās teritorijas individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kā arī valsts un reģionālās attīstības plānošanas dokumentus izstrādā un aizsargājamo teritoriju apsaimnieko, ievērojot plānu, un plānam ir ieteikuma raksturs.

“Sugu un biotopu aizsardzības likums” (16.03.2000., grozījumi 15.09.2005., 26.10.2006.) regulē sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību, veicina populāciju un biotopu saglabāšanu, kā arī regulē īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību. Likums nosaka valsts pārvaldes un institūciju kompetenci un zemes īpašnieku un pastāvīgo lietotāju pienākumus un tiesības sugu un biotopu aizsardzībā, kā arī nepieciešamību veikt sugu un biotopu monitoringu.

“Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 396, 14.11.2000., grozījumi 27.07.2004.) uzskaita Latvijā aizsargājamās sugas. Dabas liegumā konstatētas četras īpaši aizsargājamas augu sugas un viena īpaši aizsargājama abinieku suga (sk.

2.4. nodaļu).

Likums “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (01.01.2006., grozījumi 20.10.2005., 19.12.2006., 04.04.2007. un 08.11.2007.) nosaka kompensācijas piešķiršanas nosacījumus, atlīdzības apmēra novērtēšanu un atlīdzības piešķiršanas kārtību, zemes maiņas nosacījumus.

“Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību” (MK noteikumi Nr. 219, 21.03.2006.) nosaka kārtību, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos (turpmāk – atlīdzība), atlīdzības novērtēšanas metodiku un atlīdzības izmaksas un atlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību un termiņus.

“Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem” (MK noteikumi Nr. 345, 31.07.2001.) nosaka kārtību, kādā zemes lietotājiem aprēķināmi zaudējumi, ko radījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieki. Šādi postījumi lauksaimniecībā var būt, piemēram, izbradājumi, izēdumi, izrakņājumi.

“Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas” (MK noteikumi Nr. 281, 24.04.2007) nosaka zaudējumu atlīdzināšanas kārtību, atlīdzības lielumu un sugu sarakstu, par kuru iznīcināšanu jāatlīdzina zaudējumi.

“Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu” (MK noteikumi Nr. 213, 27.03.2007.) nosaka kritērijus, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu salīdzinājumā ar pamatstāvokli.

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (13.11.1998., grozījumi 30.05.2001., 19.06.2003., 26.02.2004., 15.09.2005. un 07.06.2007.) nosaka darbības un objektus, kuriem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums un darbības, kurām ir nepieciešams sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī nosaka plānošanas dokumentus, kuriem nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

“Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 415, 22.07.2003., grozījumi 26.10.2004., 08.11.2005. un 10.05.2007.) nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, pieļaujamo un aizliegto darbību veidus tajās, kā arī aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību. Teritorijām, kurām nav izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, tās aizsardzības un izmantošanas kārtību nosaka šie MK noteikumi.

“Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” (MK noteikumi Nr.157, 23.03.2004.) nosaka, kādiem plānošanas dokumentiem veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums.

“Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” (MK noteikumi Nr. 87, 17.02.2004., grozījumi 06.06.2006.) xxxxxx, kā veicams ietekmes

uz vidi novērtējums darbībām, kas tiek plānotas Natura 2000 vietu teritorijā vai to tuvumā.

“Noteikumi par dabas liegumiem” (MK noteikumi Nr. 212, 15.06.1999., grozījumi 26.06.2001., 21.10.2003., 08.04.2004., 10.08.2004., 30.11.2004., 22.11.2005.,

14.03.2006. un 30.10.2007.) nosaka dabas liegumu robežas un teritoriju aizsardzības statusu. Dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” robežu shēma un apraksts atrodami šo noteikumu 59. pielikumā.

„Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību” (MK noteikumi Nr. 686. 09.10.2007.) nosaka, kādai informācijai jābūt ietvertai dabas aizsardzības plānā un kāda ir dabas aizsardzības plāna izstrādes kārtība.

“Par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 153, 21.02.2006.) noteikumi nosaka Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu. Eiropas Savienības prioritārās sugas un biotopi liegumā netika konstatēti.

“Par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 421, 05.12.2000., grozījumi 25.01.2005) nosaka biotopu sarakstu, kurā iekļauti apdraudēti vai reti biotopi. Liegumā konstatēts viens īpaši aizsargājams biotops – mitras starpkāpu ieplakas.

“Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” (MK noteikumi Nr. 117, 13.03.2001) nosaka zaudējumu atlīdzināšanas kārtību, atlīdzības lielumu un sugu sarakstu, par kuru iznīcināšanu jāatlīdzina zaudējumi.

Meži

“Meža likums” (24.02.2000., grozījumi 13.03.2003., 27.01.2005., 29.04.2005.,

16.02.2006., 19.12.2006. un 14.06.2007.) – tā mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem garantējot vienādas tiesības, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus.

“Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” (MK noteikumi Nr. 189, 08.05.2001., grozījumi 26.02.2002., 08.02.2005. un 17.05.2005.) nosaka meža apsaimniekošanas vispārējās dabas aizsardzības prasības, dabas aizsardzības prasības galvenajā un kopšanas cirtē, saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā

“Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs” (MK noteikumi Nr. 892, 31.10.2006.) nosaka galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus, kārtību mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtību, cirsmu izveidošanas kārtību, koku ciršanas kārtību ārkārtas situācijās.

“Meža zemes transformācijas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 806, 28.09.2004., grozījumi 24.10.2006.) nosaka meža zemes transformācijas nosacījumus un meža zemes transformācijas atļaujas saņemšanas kārtību, kā arī valstij nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību par dabiskās meža vides iznīcināšanu transformācijas dēļ.

“Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība” (MK noteikumi Nr. 228, 29.04.2003.) nosaka kārtību, kādā aprēķina mežam nodarītos zaudējumus, kuri radušies, pārkāpjot prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par meža apsaimniekošanu un izmantošanu.

„Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” (MK noteikumi Nr. 47 28.08.2007., precizējums 02.10.2007.) nosaka meža inventarizācijas kārtību, Meža valsts reģistra uzturēšanas kārtību, apliecinājuma izsniegšanas kārtību Meža likuma 39.panta pirmajā daļā noteiktajām darbībām un informāciju, ko iekļauj iesniegumā apliecinājuma saņemšanai, informāciju, ko meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sniedz Valsts meža dienestam, un tās sniegšanas kārtību un profesionālās kvalifikācijas prasības meža inventarizācijas veikšanai un meža apsaimniekošanas plānošanai.

Medības

“Medību likums” (08.07.2003., 19.12.2006. un 14.06.2007.) nosaka medību saimniecības pamatnoteikumus Latvijas Republikā un arī medību un medību saimniecības organizēšanu dzīvnieku skaita regulēšanas nolūkos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

“Medību noteikumi” (MK noteikumi Nr. 760, 23.12.2003., grozījumi 23.03.2004.) nosaka medīšanas termiņus medījamām sugām, kā arī gadījumus, kādos iespējamas medības ārpus termiņiem. Šie noteikumi nosaka, ka medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka ne tikai šie noteikumi, bet arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, attiecīgo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un citi medības reglamentējošie normatīvie akti.

Zvejniecība un makšķerēšana

“Zvejniecības likums” (12.04.1995., ar grozījumiem 01.10.1997., 29.10.1998.,

17.02.2000., 18.10.2001., 19.06.2003., 30.10.2003., 30.09.2004. un 26.05.2005.) Xxx

likums regulē Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un uzraudzīšanu. Likums nosaka zivju resursu un zvejas pārvaldīšanu.

“Makšķerēšanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 31, 10.01.2006.) nosaka kārtību, kādā fiziskās personas var nodarboties ar amatierzveju – makšķerēšanu, kā arī ar zemūdens medībām, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku ieguvi rekreācijas vai sporta nolūkā ar šajos noteikumos atļautiem makšķerēšanas rīkiem Latvijas Republikas ūdeņos.

Tūrisms ‌‌

“Tūrisma likuma” (17.09.1998., grozījumi 07.10.1999., 24.01.2002., 27.02.2003. un 16.02.2006.) mērķis ir radīt tiesisku pamatu tūrisma nozares attīstībai Latvijā, noteikt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) darbojas tūrisma jomā, un aizsargāt tūristu intereses; likums definē dabas tūrismu.

Īpašuma tiesības un teritorijas plānojumi

Civillikuma (28.01.1937., grozījumi 15.06.1994., 24.04.1997., 16.10.1997.,

12.12.2002.) TREŠĀ DAĻA (Lietu tiesības), trešā nodaļa (Īpašums), piektā apakšnodaļa (Īpašuma aprobežojumi), III. Īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumi. 1082. pants nosaka: “Īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu noteic vai nu likums, vai tiesas lēmums, vai arī privāta griba ar testamentu vai līgumu, un šis aprobežojums var attiekties kā uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām personām, tā arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām, vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi.”

“Teritorijas plānošanas likuma” (12.06.2002., grozījumi 27.12.2002., 10.04.2003.,

17.08.2004., 27.01.2005., 28.12.2006. un 29.03.2007.) mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas sistēmu.

Likuma 4. pantā teikts, ka viens no teritorijas plānošanas uzdevumiem ir saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti.

“Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 883, 19.10.2004.) nosaka teritorijas plānojuma sastāvdaļas, tā izstrādes un sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību vietējās pašvaldības līmenī. 27. punkts nosaka, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā, ņemot vērā īpaši aizsargājamo dabas un kultūrvēsturisko teritoriju, kultūras pieminekļu aizsardzības un izmantošanas noteikumus un dabas aizsardzības plānus.

Likuma “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” (21.06.1991., grozījumi 27.04.1993. un 10.11.1994.) uzdevums ir aizsargāt zemes lietotāju tiesības un regulēt zemes lietošanas un zemes ierīcības pamatnoteikumus.

Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” (17.06.1997., grozījumi 13.11.1997., 21.10.1998., 21.01.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 12.12.2002.,

20.06.2003. un 20.10.2005.) nosaka nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, nodokļu atvieglojumus.

Zemes dzīļu izmantošana

Likuma “Par zemes dzīlēm” (02.05.1996., grozījumi 11.02.1999., 07.09.2000., 16.12.2004., 05.10.2006.) 6. panta 3. daļā teikts: “Zemes dzīļu izmantošanā jāievēro īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu

aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi, kā arī citi zemes dzīļu izmantošanu ierobežojoši noteikumi.”

Saskaņā ar šī likuma 11. pantu, zemes īpašnieki un pastāvīgie lietotāji, ievērojot šā likuma 6. panta trešajā daļā minētās prasības, drīkst izmantot zemes dzīles sava zemes īpašuma robežās bez derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences šādos gadījumos:

1) šā likuma pielikumā noteikto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot gadījumus, kad šīm darbībām ir komercdarbības raksturs;

2) personiskām vajadzībām ierīkojot un izmantojot grodu, iedzītās un urbtās akas – dziļumā līdz 20 metriem, dažādas būves (pagrabus, tvertnes u.c.) – dziļumā līdz 5 metriem no sākotnējās zemes virsmas to dziļākajā vietā, kā arī ūdens notekas meliorācijas vajadzībām virszemes ūdeņu aizvadīšanai.

Derīgo izrakteņu ieguve veicama saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 779 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” (19.09.2007.) un MK noteikumiem Nr. 280 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība” (24.04.2007.).

Citi normatīvie akti

“Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” (MK noteikumi Nr. 717, 29.08.2006.) nosaka to koku ciršanas kārtību, kas atrodas uz zemes, kura neatbilst Meža likumā sniegtajai meža zemes definīcijai.

Starptautiskās saistības

Konvencija “Par bioloģisko daudzveidību”, kurai Latvija pievienojās ar likumu “Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro konvenciju par bioloģisko daudzveidību”.

Šīs konvencijas uzdevumi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un dzīvās dabas ilgtspējīga izmantošana.

Bonnas konvencija “Par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību”, kas apstiprināta ar likumu “Par 1979. gada Bonnas konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (25.03.1999)”. Konvencijas uzdevums ir migrējošo sugu saglabāšana un šim mērķim lietojamo pasākumu saskaņošana starp areāla valstīm, un, kur tas iespējams, sevišķu uzmanību veltot tām migrējošām sugām, kuru aizsardzības statuss ir nelabvēlīgs, kā arī veicot pasākumus, kas nepieciešami šādu sugu vai to dzīves vides saglabāšanai.

Bernes konvencija “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību”, kas Latvijā apstiprināta ar likumu „Par 1979. gada Bernes konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (17.12.1996).

Šīs konvencijas mērķis ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, kā arī veicināt šādu sadarbību. Īpaša uzmanība pievērsta apdraudētajām un izzūdošajām sugām, tai skaitā apdraudētajām un izzūdošajām migrējošajām sugām.

Eiropas Padomes Direktīva “Par savvaļas putnu aizsardzību” 79/409/EEC (02.04.1979.).‌‌

Direktīva pieņemta, lai saglabātu migrējošo sugu populācijas tādā līmenī, kas atbilst īpašajām ekoloģiskajām, zinātniskajām un kultūras prasībām, tai pašā laikā ņemot vērā ekonomiskās un rekreācijas vajadzības, vai lai regulētu šo sugu populāciju lielumu atbilstībā šim līmenim. Daudzas savvaļas putnu sugas, kuras dabiski sastopamas Eiropas teritorijā, skaitliski samazinās, dažos gadījumos tas notiek ļoti strauji, un tas rada nopietnus draudus vides aizsardzībai, īpaši tādēļ, ka tiek apdraudēts bioloģiskais līdzsvars.

Eiropas Padomes Direktīva “Par sugu un biotopu aizsardzību” 92/43/EEC (21.05.1992).

Direktīvas mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, veicot dabisko biotopu un faunas un floras aizsardzību. Tā nosaka, ka programmas Natura 2000 ietvaros jāizveido Vienotais Eiropas ekoloģiskais tīkls, kurš aptver īpaši aizsargājamās teritorijas. Šim tīklam jānodrošina dabisko biotopu tipu un attiecīgo sugu biotopu saglabāšanu vai, kur tas nepieciešams, labvēlīgā aizsardzības statusā atjaunošanu to dabiskās izplatības areāla robežās.

Liegumā konstatēts viens direktīvas 1 .pielikumā iekļauts biotops – slapjas starpkāpu ieplakas un viena direktīvas 2. pielikumā iekļauta augu suga – Lēzeļa lipare.

1.3. Īss aizsargājamās teritorijas fiziski ģeogrāfiskais raksturojums

1.3.1. Klimats

Dabas liegums “Garākalna smilšu krupja atradne” atrodas Zemgales līdzenuma klimatiskajā rajonā ar samērā sausu un siltu klimatu – garu bezsala periodu, maigu ziemu un nestabilu sniega segu (Latvijas daba II, 1995). Tuvākā meteoroloģiskā stacija “Dobele” atrodas aptuveni 8,5 km attālumā no lieguma. Klimata raksturojumam izmantoti meteoroloģiskās stacijas “Dobele” ilggadīgie vidējie dati no 2001. gada 23. augustā pieņemtā Latvijas būvnormatīva LBN 003-01 “Būvklimatoloģija”.

Vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir aptuveni +16,5° C, bet janvārī -5° C. Aukstajā sezonā valdošie ir dienvidrietumu, rietumu un dienvidu vēji, bet siltajā – rietumu, dienvidrietumu, ziemeļrietumu (LBN 003-01 “Būvklimatoloģija”, 2001).

Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 550 mm. Vidējais bezsala periods gaisā ir aptuveni 155 dienas (Latvijas ģeogrāfijas atlants, 1999). Vidējais maksimālais sniega segas biezums ir 20 cm. Grunts sasalums parasti novērojams sākot ar decembra mēnesi (LBN 003-01 “Būvklimatoloģija”, 2001).

1.3.2. Ģeoloģija un ģeomorfoloģija

Pēc ģeomorfoloģiskā iedalījuma dabas liegums „Garākalna smilšu krupja atradne” atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā. Zemgales

līdzenuma lēzeni viļņoto virsmu saposmo Krūškalna oss (Garais kalns). Zemgales līdzenuma pamatiežu virsmu veido Devona Ogres svītas dolomīti, dolomītmerģeļi un māli. Stipinas svītas dolomītkaļķakmeņi izplatīti ziemeļu – dienvidu virzienā joslu veidā. Atsevišķās teritorijās zemkvartāra virsmu veido Jonišķu, Mūru, Tērvetes un Žagares nogulumu ieži. Pamatiežu virsma atrodas 10 – 30 m no zemes virsmas.‌

Kvartāra nogulumus, galvenokārt, veido akmeņaina sarkanbrūna, pelēkbrūna vai tumšbrūna pēdēja apledojuma morēna, vietām atrodamas limnoglaciālā māla, grants vai smilts starpkārtas. Jelgavas-Žagares un Krūškalnes osu veido fluvioglacialās smilts un grants nogulumi. Krūškalnes oss beidzas ar labi izveidotu fluvioglaciālo deltu. Lieguma teritorija ir izteikti pauguraina. Absolūtā augstuma atzīmes ir no 66 līdz 73 m v.j.l.

Garākalna smilts-grants atradnes sākotnējā izpēte sākta 1971. gadā. Detāla izpēte veikta 1982. un 1989. gadā, sadalot atradni iecirkņos. Pašlaik izrakteņu ieguve liegumā nenotiek. Smilts un grants ieguve notiek aptuveni 2 km uz rietumiem no dabas lieguma.

1.3.3. Hidroloģija

Teritorijas upes pēc hidroloģiskās rajonēšanas pieder pie Zemgales līdzenuma upēm. Tiešas noteces uz kādu no virszemes ūdenstecēm Garākalna izstrādātājam karjeram nav. Ūdenstilpe tiek izmantota rekreācijas vajadzībām. Tuvākās upes - Skujaine un Govainis ir regulētas. To raksturojums apkopots 1.2. tabulā.

1.2. tabula. Liegumam tuvāko upju raksturojums

Upes nosaukums	Baseins, virszemes ūdensobjekts	Notece		Garums, km	Nokrišņi mm/g	Sateces baseins, km2
Upes nosaukums	Baseins, virszemes ūdensobjekts	mm	%	Garums, km	Nokrišņi mm/g	Sateces baseins, km2
Skujaine	Lielupe	187	29	32	653	103
Govainis	Lielupe	187	29	16,47	653	17,1

1.3.4. Augsne

Dabas lieguma apvidū augsnes veidojušās uz mālsmilts un smilšmāla cilmiežiem. Teritorijas apkārtnē, galvenokārt, ir sastopamas velēnu podzolaugsnes un pseidoglejotās augsnes (Nikodemus, 2004.). Pirms derīgo izrakteņu ieguves pašreizējā dabas lieguma teritorijā augsnes virskārtas horizonts tika norakts vai nostumts gar teritorijas malām. Patlaban praktiski visā lieguma teritorijā ir sastopamas tehnogēnās augsnes, kuras radītas antropogēno darbību rezultātā – iegūstot derīgos izrakteņus, atsevišķās vietās – izgāžot atkritumus.

Teritorijā ievērojamās platībās izveidojušās ūdenstilpes. Sauszemes platības kopš derīgo izrakteņu ieguves beigām ir strauji aizaugušas ar krūmiem un kokiem.

Attīstoties veģetācijai, sāk veidoties augsnes virsējā kārta (Ah – horizonts). Ņemot

vērā teritorijas izveidošanas mērķus un pašreizējo zemes izmantošanu, augšņu izplatībai un to īpašībām kā abiotiskam faktoram dabas liegumā nav būtiska nozīme.‌‌‌‌

1.4. Aizsargājamās teritorijas sociālās un ekonomiskās situācijas apraksts

1.4.1. Iedzīvotāji, apdzīvotās vietas, nodarbinātība

Lieguma teritorija ir neapdzīvota. Bēnes pagasta centrs atrodas ~5 km attālumā no lieguma teritorijas. Tuvākās apdzīvotās vietas: Krūškalne (1,2 km uz ziemeļiem) un Vecmiķeļi (3,6 km uz ziemeļaustrumiem). Tuvākās viensētas ir: 150 m uz dienvidiem – “Lejaskrogs”, 300-500 m uz ziemeļiem – “Mežmaļi”, “Meijas”, “Žagatiņas”.

Bēnes pagastā uz 2007. gada 1. janvāri bija 2056 iedzīvotāji (Centrālās statistikas pārvaldes dati – xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/). Bezdarba līmenis Dobeles rajonā uz 2007. gada maiju bija 8,4% (Nodarbinātības valsts aģentūras dati – xxxx://xxx.xxx.xx/).

1.4.2. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz aizsargājamo teritoriju

Dabas liegumā “Garākalna smilšu krupja atradne” esošā ūdenstilpe, kas izveidojusies izstrādātā smilts-grants karjera vietā, ir iecienīta Bēnes pagasta iedzīvotāju atpūtas vieta. Iedzīvotāji ūdenstilpi izmanto makšķerēšanai un peldēšanai.

Pašreizējā antropogēnā slodze neapdraud lieguma dabas vērtības, turklāt antropogēnās slodzes palielināšanās nav paredzama gadījumā, ja tiks veikti šajā plānā paredzētie teritorijas apsaimniekošanas pasākumi. Rekreācijas negatīvo ietekmi mazina arī regulāra teritorijas sakopšana un atpūtas vietu uzturēšana, ko veic a/s “Latvijas valsts meži”.

1.4.3. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi Rekreācija

Lieguma teritorijai un tā tuvākajai apkārtnei, kā rekreācijas objektam ir augsta vērtība. Teritorija ir iecienīta iedzīvotāju atpūtas vieta. Apkārtnes meži tiek izmantoti gan ogošanai, gan sēņošanai. Ūdenstilpe tiek izmantota makšķerēšanai, peldēšanai. Apkārt karjeram stiepjas vietējās nozīmes ceļš (skat. 1.2. attēlu).

Visu teritoriju (x.xx karjeru, ūdenstilpi un mežu) pašreiz apsaimnieko a/s “Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecības Tērvetes iecirknis. a/s “Latvijas valsts meži” karjera dienvidaustrumu daļā pie ūdenstilpes ir ierīkojusi labiekārtotu atpūtas vietu, kuru arī uztur kārtībā un veic sakopšanas darbus.

Karjera rietumu gala krūmājā vietām redzamas paliekas no stihiskas atkritumu izgāšanas.

Medības ‌

Dabas liegums “Garākalna smilšu krupja atradne” ietilpst medību kolektīva “Bēne” medību teritorijā. Šī medību kolektīva medību teritorijas kopējā platība valsts mežos ir 1331 ha. Šajā platībā ietilpst arī visa lieguma teritorija. Liegumā un tuvākajā apkārtnē, galvenokārt, tiek medītas mežacūkas (2 dzīvnieki gadā), dažreiz lapsas, jenoti un meža pīles (a/s “Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecības Tērvetes meža iecirkņa dati, 2007).

Mežsaimniecība

Saskaņā ar a/s “Latvijas valsts meži” sniegto informāciju, dabas lieguma teritorijā mežsaimnieciskā darbība nenotiek. Mežsaimnieciskās darbības, neskaitot krūmu ciršanu ap ūdenstilpi, liegumā nav veiktas kopš tā nodibināšanas.

Krūmu ciršana liegumā veikta saskaņā ar 2003. gadā izstrādātajiem apsaimniekošanas noteikumiem (skat. 1.1.5. sadaļu).

2. AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS NOVĒRTĒJUMS ‌‌‌‌‌‌

2.1. Aizsargājamā teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība un faktori, kas to ietekmē

Latvijā pašreiz ir zināmas tikai ap 20 smilšu krupja atradnēm, tādēļ ir būtiski tās visas saglabāt. Dabas liegums “Garākalna smilšu krupju atradne” lēnām zaudē savu nozīmi smilšu krupja (Bufo calamita) aizsardzībai tā nārstam piemēroto biotopu dabiskās sukcesijas rezultātā (nārsta vietu aizaugšana), taču lieguma nozīmi smilšu krupja aizsardzībai nākotnē var būtiski palielināt, atjaunojot liegumā smilšu krupim piemērotos biotopus. Pēdējo gadu novērojumi rāda, ka piemērotu nārsta vietu trūkuma dēļ smilšu krupji migrē uz citiem lieguma tuvumā esošiem karjeriem un citām ūdenstilpēm.

2.2. Ainaviskais novērtējums

Dabas liegums ietilpst mozaīkveida ainavā, kurā vērojama lauksaimniecībā izmantojamo un meža zemju mija. Lieguma teritorija ainavas struktūrā izdalāma kā laukumveida ainavas elements, ar izteikti lineāru raksturu. Liegumā un tā apkārtnē nav sastopamas valsts nozīmes aizsargājamās ainavas.

Lieguma teritoriju ieskauj mežu zemes, kā rezultātā veidojas slēgtas skatu perspektīvas, izņemot skatu pāri ūdenstilpei rietumu-austrumu virzienā. Teritorija nav nozīmīga no ainavu estētiskā un kultūrvēsturiskā aspekta, jo tās ainava ir būtiski mainīta, veicot smilts-grants izstrādi. No ainavas ekoloģiskā aspekta teritorijas nozīmi paaugstina smilšu krupja atradnes statuss.

2.3. Biotopi, to sociālekonomiskā vērtība un ietekmējošie faktori

2.3.1. Saldūdens biotopi Dabas aizsardzības vērtība

Lieguma teritorijā saldūdens biotopi tiek pārstāvēti tikai ar viena veida ruderālu biotopu – karjers (K.4.1. grants karjers, K.4.2. smilts karjers pēc Latvijas biotopu klasifikācijas (Xxxxxxx, 2001) (skat. 2.1. attēlu)). Karjeram lieguma teritorijā dabas aizsardzības vērtība ir tikai kā smilšu krupja nārsta vietai, tādēļ šajā sadaļā tas netiek sīkāk apskatīts.

2.1. Ruderāls saldūdens biotops – karjers ‌‌‌

Sociālekonomiskā vērtība

Ūdenstilpe, kas izveidojusies izstrādātā karjera vietā, ir iecienīta vietējo iedzīvotāju atpūtas vieta. Karjers ir populāra vieta arī makšķerniekiem

Ietekmējošie faktori

Ūdenstilpes liegumā negatīvi ietekmē aizaugšana ar niedrēm un krūmiem. Aizaugums rada noēnojumu, kā rezultātā ūdenstilpe lēnāk sasilst, un mazinās tās piemērotība abinieku nārstam.

2.3.2. Pļavu biotopi

Dabas lieguma karjera dienvidu malā ir izveidojies biotops, kas pēc Latvijas biotopu klasifikatora (Xxxxxxx 2001) atbilst biotopam B.3.1. – starpkāpu ieplakas ar pionierveģetāciju (biotopu karti skat. 3. pielikumā). Šāds biotops parasti veidojas pazeminājumos starp kāpām, kur ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Tipiskās augu sugas šeit ir mezglainā gaurenīte (Sagina nodosa), raibā kosa (Equisetum variegatum) un zilganais grīslis (Carex flacca).

Dabas aizsardzības vērtība

Biotops - starpkāpu ieplakas ar pionierveģetāciju jeb mitras starpkāpu ieplakas ir Eiropas un Latvijas nozīmes aizsargājams biotops. Eiropas biotopu klasifikatora kods – 2190.

Sociālekonomiskā vērtība ‌‌‌‌‌

Biotopa sociālekonomiskā vērtība nav nosakāma.

Ietekmējošie faktori

Biotopu negatīvi ietekmē aizaugšana, tas nozīmē, ka, izveidojot smilšu krupim piemērotas nārsta vietas 74. kvartāla 19. nogabalā, tiks daļēji uzlabots arī minētā biotopa stāvoklis.

2.3.3. Mežu biotopi

Mežu biotopi dabas liegumā atrodami praktiski tikai rietumu galā. Lieguma mežu pirmajā stāvā dominē bērzi, piemistrojumā – priedes un egles. Meža augšanas apstākļu tips – damaksnis.

Aizaugot karjeram, tā malās, praktiski gar visu tā krastu, veidojas krūmāji – Latvijas biotopu klasifikatora kods F.6.

Dabas aizsardzības vērtība

Liegumā nav īpaši aizsargājamu meža biotopu. Krūmāji nav vērtīgi no dabas aizsardzības viedokļa. Ja krūmāju platības netiks ierobežotas, tas var samazināt lieguma bioloģisko daudzveidību.

Sociālekonomiskā vērtība

Krūmāju un lieguma mežu sociālekonomiskā vērtība ir zema.

Ietekmējošie faktori

Krūmāju izplešanos periodiski ierobežo a/s „Latvijas valsts meži”.

2.4. Sugas, to sociālekonomiskā vērtība un sugas ietekmējošie faktori

2.4.1. Flora

Dabas lieguma „Garākalna smilšu krupja atradne” flora apsekota 2007. gada veģetācijas periodā.

Dabas aizsardzības vērtība

Liegumā konstatētas deviņas aizsargājamas un retas sugas (skat. 2.6. tabulu). Liegumā konstatēts salīdzinoši augsts orhideju sugu blīvums.

2.6. tabula. Retās un aizsargājamās augu sugas dabas liegumā “Garākalna smilšu krupja atradne”‌‌‌

Sugas nosaukums	Latīniskais nosaukums	SG	ES	BK	ĪAS	MIK	BJRSG
Purva dzeguzene	Epipactis palustris						+
Platlapu dzeguzene	Epipactis helleborine
Plankumainā dzegužpirkstīte	Dactylorhiza maculata	4			+		+
Baltijas donis	Juncus balticus	3
Jūrmalas āžloks	Triglochin maritimum	3			+
Bezdelīgactiņa	Primula farinosa	2			+		+
Zilganais grīslis	Carex flacca	1					+
Skandināvijas grīslis	Carex scandinavica	2
Lēzeļa lipare	Liparis loeselii	3	HD II; IV	I	+	+

Saīsinājumi:

SG – piemērota Latvijas Sarkanās Grāmatas aizsardzības kategorija;

ES – Eiropas Savienības direktīvas (HD – Biotopu Direktīva, suga minēta norādītajā pielikumā); BK – Bernes konvencija

ĪAS – īpaši aizsargājama suga (1. un 2. pielik. MK not. Nr. 396, 14.11.2000., grozījumi 27.07.2004.)

MIK – sugas aizsardzības nodrošināšanai var dibināt mikroliegumu (MK noteik. Nr. 45, 30.01.2001.) BJRSG – Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata

Sociālekonomiskā vērtība

Īpaši aizsargājamām sugām sociālekonomiskā vērtība nav nosakāma.

Ietekmējošie faktori

Lieguma floras daudzveidību negatīvi ietekmē lieguma aizaugšana ar krūmiem.

2.4.2. Fauna

2.4.2.1. Putni

Dabas liegumā “Garākalna smilšu krupja atradne” īpaši aizsargājamas putnu sugas nav konstatētas. Liegumā sastopamas dotajam Latvijas reģionam tipiskas sugas.

Visbiežāk liegumā 2007. gada apsekojumos tika konstatēts niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus)

2.4.2.2. Zīdītāji

Dabas lieguma teritorijā sastopamas divas Eiropas nozīmes aizsargājamās zīdītāju sugas – bebrs (Castor fiber) un ūdrs (Lutra lutra). Latvijā šīs sugas sastopamas bieži.

Bebru populācija nerada būtisku ietekmi uz teritorijas ekosistēmām – 2007. gadā konstatēto bebru apgrauzto koku un krūmu nav daudz (skat. 2.2. attēlu).

2.2. attēls. Bebru apgrauzti koki liegumā

2.4.2.3. Abinieki un rāpuļi

Dabas liegums “Garākalna smilšu krupja atradne” kā smilšu krupja (Bufo calamita) atradne ir zināms jau vismaz kopš 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem. Nav zināms, kad smilšu krupji šeit konstatēti pirmo reizi.

Smilšu krupis ir Latvijā un lielākajā Eiropas daļā reta suga. Latvijā tas izplatīts pārsvarā Piejūras zemienē, taču zināmas arī vairākas atradnes ārpus Piejūras zemienes. Smilšu krupis iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā, tā ir Latvijā īpaši aizsargājama suga, saskaņā ar 14.11.2000. (grozījumi 27.07.2004.) MK noteikumiem Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”. Smilšu krupis iekļauts Eiropas Savienības Direktīvas par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību 92/43/EEC IV pielikumā un Bernes konvencijas II pielikumā.

Apsekojot dabas lieguma teritoriju dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā (2007. gada maijs-jūnijs), tika konstatēti vismaz pieci dziedoši tēviņi lieguma centrālajā un rietumu daļā (skat. 2.3. attēlu). Viens dziedošs tēviņš konstatēts arī ūdenstilpē ārpus lieguma – uz rietumiem no tā.

Vēl liegumā konstatētas šādas sugas: parastā varde (Rana temporaria), parastais krupis (Bufo bufo) un zaļo varžu grupas sugas (Rana esculenta komplekss), mazais tritons (Triturus vulgaris). Visas Latvijā esošās abinieku sugas aizsargā Bernes konvencijas II vai III pielikums (2.1. tabula).

2.1. tabula. Retās un aizsargājamās abinieku un rāpuļu sugas dabas liegumā “Garākalna smilšu krupja atradne”

Nosaukums	Latīniskais nosaukums	SG	ES	BK	ĪAS	MIK
Parastais krupis	Bufo bufo			III
Smilšu krupis	Bufo calamita	2	HD IV	II	+	+
Parastā varde	Rana temporaria		HD V	III
Dīķa varde	Rana lessonae		HD IV	III
Zaļā varde	Rana esculenta		HD V	III
Mazais tritons	Triturus vulgaris			III

Saīsinājumi:

SG – aizsardzības kategorija Latvijas Sarkanajā Grāmatā;

ES – Eiropas Savienības Direktīva par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību 92/43/EEC;

BK – Bernes konvencija;

ĪAS – īpaši aizsargājama suga, 1. pielikums MK 2000. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 396; MIK – sugas aizsardzībai veidojams mikroliegums, 1. pielikums 2001. gada 30. janvāra

MK noteikumiem Nr. 45.

2.4.2.4. Bezmugurkaulnieki

Līdz šim teritorijā konstatēta tikai viena aizsargājama bezmugurkaulnieku suga – tauriņš - apšu zaigraibenis (Apatura ilia), kas iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas

2. kategorijā. Apšu zaigraibenis ir tipiska meža suga. Šie tauriņi ir sastopami mežmalās, izcirtumos, gar meža ceļiem. Kāpuri dzīvo uz apšu vai papeļu lapām.

2.5. Citas vērtības aizsargājamajā teritorijā un tās ietekmējošie faktori ‌‌‌

Pašlaik citas liegumā esošas vērtības nav zināmas.

2.6. Aizsargājamās teritorijas vērtību apkopojums un pretnostatījums

Dabas vērtības

Sociālekonomiskās vērtības un ietekmējošie faktori

Smilšu krupis

Liegums ir iecienīta rekreācijas un makšķerēšanas vieta, taču tas nerada būtisku negatīvu ietekmi uz lieguma dabas vērtībām.

Būtisku negatīvu ietekme uz smilšu krupja populāciju rada piemēroto nārsta

vietu aizaugšana.

3. INFORMĀCIJA PAR AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANU ‌‌‌‌‌‌

3.1. Aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi

Ilgtermiņa mērķi

Dabas liegums “Garākalna smilšu krupja atradne” atjaunots un saglabāts kā nozīmīga smilšu krupja atradne.

Īstermiņa mērķi

A. Administratīvie un organizatoriskie

1. Kartogrāfiskajā materiālā precizētas dabas lieguma „Garākalna smilšu krupja atradne” robežas (digitālā veidā).

2. Dabas lieguma robežas iestrādātas pašvaldības teritorijas plānojumā.

3. Izstrādi un pieņemti individuālie teritorijas izmantošanas un aizsardzības noteikumi.

B. Dabas aizsardzības vērtību aizsardzība un apsaimniekošana

1. Palielinātas smilšu krupja nārstam piemēroto biotopu platības.

C. Informatīvie, izglītojošie

1. Lieguma apmeklētājiem ir pieejama informācija par lieguma robežām, dibināšanas

mērķiem un aizsardzības režīmu.

D. Monitorings

1. Regulāri tiek veikts dabas lieguma bioloģisko vērtību stāvokļa monitorings.

E. Citi

1. a/s „Latvijas valsts meži” veiktā saimnieciskā darbība tiek veikta, nemazinot lieguma bioloģisko daudzveidību.

2. Dabas lieguma izmantošana rekreācijas vajadzībām nemazina tā bioloģisko daudzveidību un estētisko pievilcību.

3.2. Apsaimniekošanas pasākumi ‌

Dabas lieguma „Garākalna smilšu krupja atradne” apsaimniekošanas pasākumi ir aprakstīti 3.1. tabulā. Tekstā tiek sniegts sīkāks apsaimniekošanas pasākumu apraksts.

3.1. tabula ir lietojama kopā ar apsaimniekošanas pasākumu aprakstu.

3.1. tabulā sniegta katra pasākuma prioritāte, izpildes termiņš, iespējamais finansējuma avots un izpildītājs, aptuvenais finansējums, ja tāds ir nepieciešams un ja iespējams aprēķināt. Katrs pasākums ir attiecināts uz konkrētu īstermiņa mērķi un tiek norādīti izpildes rādītāji. Apsaimniekošanas pasākumu karti skat. 3.1. attēlā.

3.1. tabula. Plānotie apsaimniekošanas pasākumi

N. p. k.	Atbilstošais īstermiņa mērķis	Pasākums	Prioritāte, izpildes termiņš	Iespējamais finansētājs	Xxxxxxxxxxx izpildītājs	Xxxxxxxxxx izmaksas	Izpildes rādītāji
	A – Administratīvie un organizatoriskie pasākumi
1	1.	Lieguma robežu precizēšana	I (augsta) prioritāte), 2008. gads	-	DAP, pašvaldība	Administratīvās izmaksas	Digitālais slānis ar robežām *.shp faila formātā, robežas apraksts un robežpunktu koordinātu tabula publiski pieejami.
2	2.	Dabas lieguma robežu iestrādāšana teritorijas plānojumā	I (augsta prioritāte), 2008. gads	-	Bēnes pašvaldība	Administratīvās izmaksas	Teritoriju plānojumā norādītas precīzas dabas lieguma robežas
3	3.	Individuālo teritorijas izmantošanas un aizsardzības noteikumu izstrāde un pieņemšana.	I (augsta), 2008. gads	-	VIDM	Administratīvās izmaksas	Pieņemti teritorijas individuālie izmantošanas un aizsardzības noteikumi
	B – dabas vērtību aizsardzība un apsaimniekošana
4	1.	Krūmu ciršana	II (vidēja), reizi piecos gados	a/s „LVM”	a/s „LVM”	2000 – 2500 m2, 300 Ls	3.1. attēlā atzīmētās ūdenstilpes un to krasti atbrīvoti no apauguma.
	1.	Krūmu ciršana	II (vidēja), reizi piecos gados	a/s „LVM”	a/s „LVM”	2000 – 2500 m2, 300 Ls
5	1.	Jaunas nārsta ūdenstilpes veidošana	I (augsta prioritāte), 2008. – 2009. gads	a/s „LVM”	a/s „LVM”	Divu dienu buldozera īre 25 – 30 Ls/h kopā ~ 500 Ls	Izveidota viena jauna smilšu krupju nārstam piemērota ūdenstilpe 74. kvartāla 12. nogabalā.
6	1.	Nārstam piemēroto ūdenstilpju tīrīšana	I (augsta prioritāte), 2008. – 2009. gads	a/s „LVM”	a/s „LVM”		Atjaunotas divas smilšu krupju nārstam piemērotas ūdenstilpes 74. kvartāla 19. nogabalā.
	1.	Nārstam piemēroto ūdenstilpju tīrīšana	I (augsta prioritāte), 2008. – 2009. gads	a/s „LVM”	a/s „LVM”

N. p. k.	Atbilstošais īstermiņa mērķis	Pasākums	Prioritāte, izpildes termiņš	Iespējamais finansētājs	Xxxxxxxxxxx izpildītājs	Iespējamās izmaksas	Izpildes rādītāji
	C – Informatīvie, izglītojošie pasākumi
7	1	Divu informatīvo zīmju izvietošana	I (augsta prioritāte), 2008. gads	a/s „LVM”	a/s „LVM”	2*20 Ls	Uz lieguma rietumu robežas novietotas divas informatīvās zīmes.
8	1	Informatīvā stenda novietošana pie atpūtas vietas	II (vidēja prioritāte), 200. – 2009. gads	a/s „LVM”	a/s „LVM”	300 – 500 Ls	Pie lieguma atpūtas vietas izvietots informatīvais stends ar informāciju par lieguma dibināšanas mērķi, lieguma robežām, smilšu krupi un lieguma aizsardzības prasībām.
	D – monitorings
9	1	Dabas aizsardzības plānā noteiktā lieguma apsaimniekošanas režīma un apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monitorings	II (vidēja prioritāte), regulāri	DAP	organizē DAP	Administratīvās izmaksas	Novērtēti dabas aizsardzības plāna ieviešanas rezultāti.
	E – citi pasākumi
10	1	VAS „LVM” paredzētā ceļa rekonstrukcija	III (zema prioritāte) termiņš - ?	a/s „LVM”	a/s „LVM”	Izmaksas tiks noteiktas, izstrādājot ceļa projektu	Paredzētie ceļa rekonstrukcijas darbi notiek saskaņā ar eksperta ieteikumiem un nerada draudus lieguma bioloģiskajai daudzveidībai.
11	2	Atpūtas vietu uzturēšana		a/s „LVM”	a/s „LVM”	350 Ls gadā	Liegumā esošās atpūtas vietas tiek regulāri sakoptas.

Saīsinājumi:

DAP – Dabas aizsardzības pārvalde; VIDM – Vides ministrija;

a/s „LVM” – Valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”

Apsaimniekošanas pasākuma krāsa tabulā sakrīt ar 3.1. attēlā esošo attiecīgā apsaimniekošanas paskuma krāsu

A. Administratīvie un organizatoriskie ‌

1. Darba gaitā tika secināts, ka lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” robežu digitālais slānis neatbilst robežu aprakstam Ministru kabineta 1999. gada 15. xxxxxx noteikumu nr. 212 “Par dabas liegumiem” pielikumā dotajam. Precizētās robežas – skat. 2. pielikumā.

2. Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā precizētā dabas lieguma robeža jāievieš pašvaldības teritorijas plānojumā un citos dokumentos un reģistros. Pašvaldību teritorijas plānojums nedrīkst būt pretrunā ar dabas aizsardzības plānu.

3. Lai skaidri nodefinētu dabas lieguma atļautās un aizliegtās darbības, teritorijai jāapstiprina individuālie izmantošanas un aizsardzības noteikumi. Dabas aizsardzības plānā ir iekļauts minēto noteikumu projekts (skat. 5.2. nodaļu).

B. Dabas aizsardzības vērtību aizsardzība un apsaimniekošana

Lai palielinātu smilšu krupim piemēroto biotopu platības, nepieciešami šādi pasākumi:

1) krūmu ciršana;

2) jaunas nārsta ūdenstilpes veidošana;

3) nārstam piemēroto ūdenstilpju tīrīšana.

Nārsta ūdenstilpju apsaimniekošanas pasākumi prioritāri jāveic dabas lieguma 74. kvartāla 11., 12. un 19. nogabalos, saskaņā ar apsaimniekošanas pasākumu karti (skat.

3.1. attēlu). Ūdenstilpju dienvidu krastu atbrīvošanu no krūmiem var veikt visā liegumā, taču tas nav prioritārs apsaimniekošanas pasākums.

4. Krūmu ciršana veicama (skat. 3.1. attēlu), pilnībā atbrīvojot no apauguma ūdenstilpju dienvidu krastus. Nocirstos krūmus,vēlams, atstāt liegumā, sakrautus kaudzēs, lai veidotu slēptuves smilšu krupim un citiem dzīvniekiem. Krūmu ciršanas laiks nav ierobežots. Krūmu ciršana jāveic regulāri – aptuveni reizi piecos gados. ‘

3.1. attēlā redzamas vietas, kur krūmu ciršana veicama prioritāri, taču krūmu ciršanu regulāri būtu jāveic arī gar visu lieguma dienvidu malu – starp ceļu un ūdenstilpi, atstājot lielākos kokus.

5. Jaunu ūdenstilpi dotajā apsaimniekošanas periodā ieteicams veidot 74. kvartāla

12. nogabalā (skat. 3.1. attēlu), ar buldozeru izšķūrējot seklu padziļinājumu ar lēzeniem krastiem. Jaunajai ūdenstilpei jābūt pilnībā norobežotai no citām, lai tajā neiekļūtu zivis un citi plēsēji, kas apdraud abinieku kurkuļus.

6. Ūdenstilpes, kas atrodas 74. kvartāla 19. nogabalā, ir pilnībā jāatbrīvo no krūmiem un niedrēm. Šīs ūdenstilpes nepieciešams „pāršķūrēt” ar buldozeru, atbrīvojot no

apauguma. Buldozera veiktās darbības liegumā veidos arī atklātus smilšu laukumus, kas var kalpot kā ierakšanās vieta smilšu krupim. Veicot ūdenstilpes pārveidošanu, nedrīkst to savienot ar citām blakus esošām ūdenstilpēm, lai tajā neiekļūtu zivis. Lai neietekmētu abinieku nārstu, šis apsaimniekošanas pasākums veicams rudenī vai ziemā, kad augsne nav sasalusi.

Jaunās ūdenstilpes veidošanu un esošo ūdenstilpju „pāršķūrēšanu” ieteicams veikt abinieku eksperta klātbūtnē.

C. Informatīvie, izglītojošie

7. Dabas lieguma robežu atzīmēšanai, lieguma rietumu galā ir ieteicams izvietot divas informatīvās zīmes aizsargājamo teritoriju robežu apzīmēšanai, saskaņā ar MK noteikumu Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 1. pielikumu. Pēc dabas lieguma individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu pieņemšanas informatīvo zīmju paraugs būs iekļauts šo MK noteikumu 2. pielikumā. Ir ieteicams saglabāt lieguma austrumu galā 77. meža kvartālā esošo informatīvo zīmi. Abas zīmes būtu nepieciešams regulāri (reizi gadā) apsekot un, ja nepieciešams, atjaunot. (zīmju izvietojumu skat. 3.1. attēlā).

8. Pie liegumā esošās atpūtas vietas (skat. 3.1. attēlu) būtu nepieciešams izvietot informatīvo stendu, kurā būtu īsa informācija par dabas lieguma dibināšanas mērķi, attēlotas lieguma robežas, iekļauta informācija par smilšu krupi un par lieguma aizsardzības prasībām. Informatīvo stendu vēlams veidot saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes izdoto rokasgrāmatu „Īpaši aizsargājamo teritoriju vienotais stils” ( xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/?xxxxxx0000).

D. Monitorings

9. Dabas liegumā jāveic regulāri novērojumi, lai novērtētu dabas aizsardzības plānā noteiktā lieguma apsaimniekošanas režīma un apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti. Tā kā apsaimniekošanas pasākumi pamatā vērsti uz smilšu krupja populācijas stāvokļa uzlabošanu, efektīvākais monitoringa veids varētu būt ikgadēji smilšu krupju nārsta dziesmu novērojumi, reģistrējot vokalizējošo abinieku skaitu.

Smilšu krupja populācijas monitorings būtu veicams lakā no 1. maija līdz 15. jūnijam, pēc saulrieta līdz plkst. 24:00. Jāreģistrē vokalizējošo smilšu krupju skaits un to atrašanas vieta, atzīmējot to kartē. Kā paraugu monitoringa veikšanai un datu reģistrēšanai var izmantot Latvijas vides, ģeoloģijas un meteorolģijas aģentūras mājaslapā pieejamo abinieku monitoringa metodiku (xxxx://xxxxxx.xxxxx.xxx.xx/xxx000000/xxx000000/xxxxxxxx_000000X.xxx).

E. Citi

10. a/s „Latvijas valsts meži” paredzētā ceļa Garaiskalns – Fazānu dārzs rekonstrukcija Zemgales mežsaimniecības 74. un 76. kvartālā ir pieļaujama. Ceļa atrašanās liegumā smilšu krupju populāciju neapdraud, jo šeit esošais ceļš tiek lietots jau vairākus gadus, bet tā radīta negatīva ietekme uz lieguma dabas vērtībām nav konstatēta. Tā kā lieguma tiešā tuvumā nav lielu apdzīvotu vietu, pa rekonstruējamo ceļu intensīva satiksme nav paredzama.

Taču zināma piesardzība jāievēro, veicot būvniecības darbus:

1. būvniecības darbus atļauts veikt tikai laikā no 1. oktobra līdz 20. aprīlim, lai netraucētu smilšu krupju pavasara migrācijām, kad tie migrē no ziemošanas vietām uz karjera ūdenstilpēm, un krupju mazuļu migrācijām, kad smilšu krupju mazuļi atstāj ūdenstilpi;

2. veicot būvniecības darbus, nedrīkst aizbērt liegumā esošās ūdenstilpes un mainīt lieguma hidroloģisko režīmu, veidojot caurtekas un grāvjus;

3. pieļaujama un pat vēlama ceļa malā esošo krūmu ciršana;

4. ceļa platumam un segumam ierobežojumu nav.

11. Nepieciešams turpināt regulāru atpūtas vietu uzturēšanu liegumā – atkritumu savākšana un izvešana, galdiņa, tualetes u.c. infrastruktūras objektu regulāra pārbaude un atjaunošana nepieciešamības gadījumā.

4. PRIEKŠLIKUMI NEPIECIEŠAMAJIEM GROZĪJUMIEM PAŠVALDĪBAS TERITORIJAS PLĀNOJUMOS ‌

Bēnes pagasta teritorijas plānojums ir apstiprināts un izstrādāts saskaņā ar Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasībām. Taču nākotnē teritorijas plānojuma grafiskajā daļā ir nepieciešamas izmaiņas: patreizējās un plānotās izmantošanas kartēs jāiestrādā dabas lieguma „Garākalna smilšu krupja atradne” robežas atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 212 „Par dabas liegumiem” 59. pielikuma dabas lieguma robežu aprakstam un dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā digitāli precizētajām robežām.

5. PRIEKŠLIKUMI AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS INDIVIDUĀLO AIZSARDZĪBAS UN IZMANTOŠANAS NOTEIKUMU PROJEKTAM ‌‌‌

5.1. Priekšlikums teritorijas zonējumam

Dabas liegumam „Garākalna smilšu krupja atradne” zonējums nav nepieciešams.

5.2. Priekšlikumi aizsargājamās teritorijas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"

14.panta otro daļu un 16.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ~~īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – aizsargājamās~~ ~~teritorijas)~~ dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” (turpmāk tekstā – dabas liegums) ~~vispārējo~~ individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, lai saglabātu teritorijā esošās dabas vērtības, īpaši aizsargājamos biotopus un ar tiem saistīto sugu un biotopu daudzveidību, tajā skaitā pieļaujamos un aizliegtos darbības veidus liegumā ~~aizsargājamās teritorijās,~~ kā arī lieguma ~~aizsargājamo~~ ~~teritoriju~~ apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

2. Dabas lieguma kopējā platība ir 26 ha. Dabas lieguma robežu apraksts,

lūzumpunktu koordinātes un shēma ietverta šo noteikumu 1. pielikumā.

3. ~~Noteikumus piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar aizsargājamo teritoriju~~ ~~individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Aizsargājamās~~ ~~teritorijās~~ Dabas liegumā ir spēkā arī citos normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības.

4. Aizsargājamās teritorijas dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm, kuru paraugs un lietošanas kārtība noteikti šo noteikumu 1. 2. pielikumā. Informatīvo zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina ~~aizsargājamās~~ ~~teritorijas administrācija vai, ja tādas nav,~~ attiecīgā pašvaldība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

5. Ja par vides aizsardzību atbildīgā valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši tās kompetencei pieņem pārvaldes lēmumu, ka kādai darbībai ir vai var būt būtiska negatīva ietekme uz ~~aizsargājamo teritoriju~~ dabas liegumu, tās ekosistēmām vai

dabas procesiem tajā, vai darbība ir pretrunā ar ~~aizsargājamās teritorijas~~ dabas lieguma izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem, šo darbību veikt aizliegts.

6. Zemes īpašniekiem (lietotājiem) aizliegts savā īpašumā (lietojumā) ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, takām, ūdenstecēm un ūdenstilpēm, kas norādīti ~~attiecīgās aizsargājamās teritorijas~~ dabas lieguma dabas aizsardzības plānā (turpmāk – dabas aizsardzības plāns) un paredzēti ~~aizsargājamās teritorijas~~ dabas lieguma apskatei.

7. Jebkāda veida reklāma ~~dabas rezervātos, dabas liegumos dabas parkos, kā arī~~ ~~nacionālo parku un biosfēras rezervātu dabas lieguma zonās~~ dabas liegumā dabā izvietojama pēc saskaņošanas ~~ar aizsargājamās teritorijas~~ ~~administrāciju vai, ja~~ ~~tādas nav,~~ ar Vides valsts dienesta reģionālo vides pārvaldi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.10.2004. noteikumiem nr.898)

8. Informāciju par ~~aizsargājamās teritorijas~~ dabas lieguma īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar ~~attiecīgās~~ ~~aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, ar~~ Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

9. ~~Aizsargājamās teritorijās~~ Dabas liegumā aizliegts:

9.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus un izgāztuves;

9.2. iepludināt un iesūcināt (infiltrēt) neattīrītus notekūdeņus lieguma ūdenstilpēs, kā arī liegumā un tam pieguļošajās teritorijās.

9.3. ja dabas aizsardzības plānā tas netiek paredzēts, bez attiecīgas atļaujas vai iepriekšējas rakstiskas saskaņošanas ar ~~aizsargājamās teritorijas administrāciju vai,~~ ~~ja tādas nav,~~ ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi:

4.3.1.9.3.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

~~4.3.2~~.9.3.2. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

4.3.3.9.3.3. izsniegt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci).

9.4. 16.1. veikt jebkādas darbības, par kurām saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu pieņemts lēmums, ka tām ir vai var būt:

9.4.1. 16.1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā;

9.4.2. 16.1.2. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm;

9.5. ~~16.2.~~ pārvietoties ar motorizētu ūdenstransportu, t. sk. ūdensmotocikliem, un ūdensvelosipēdiem (drīkst izmantot tikai airu laivas), izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;

9.7. 16.3. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu; 16.4. pļaut virzienā no lauka malām uz centru;

9.8. ~~16.5.~~ veikt zemes transformāciju, izņemot ~~zemes transformāciju (pēc~~ ~~rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju) nacionālo~~ ~~parku dabas lieguma zonās un~~ zemes transformāciju uz meža zemēm un zemes transformāciju (pēc saskaņošanas ar ~~aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja~~ ~~tādas nav,~~ ar reģionālo vides pārvaldi) šo noteikumu ~~16.28.2.~~ 9.19.2.apakšpunktā minēto darbību veikšanai;

16.6. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas; 16.7. nosusināt purvus;

9.9.16.8. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi;

16.9. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

16.10. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus saskaņā ar šo noteikumu 16.29. apakšpunktu un citiem normatīvajiem aktiem), ja valdaudzes vecums pārsniedz:

16.10.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;

16.10.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus; 16.10.3. apšu audzēm – 30 gadus;

9.10. 16.11. no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot

meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

9.11. 16.12. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz vispārējās lietošanas ceļiem;

9.12. 16.13. cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu;

9.13.16.14. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar dabas lieguma šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

16.15. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;

9.14.16.16. xxxxxxx ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

9.15.16.17. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

9.16.16.18. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu

pārdošanas un iepirkšanas punktus;

9.17.19. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā; 16.20. uzstādīt vēja ģeneratorus;

16.21. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības un valsts robežas apsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;

9.18.6.22. iegūt derīgos izrakteņus;

16.23. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža

pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

16.24. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem; 16.25. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

16.26. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;

16.27. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi;

9.19.~~16.28~~. ja dabas aizsardzības plānā tas nav paredzēts, bez rakstiskas saskaņošanas ar ~~aizsargājamās teritorijas administrāciju~~ ~~vai, ja tādas nav, ar~~ Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi:

9.19.1.~~16.28.1~~. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;

9.19.2. 16.28.2. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;

9.19.3.16.28.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

9.19.4.~~16.28.4.~~ atjaunot un ieaudzēt mežu; 9.19.5.~~16.28.5.~~ mainīt zemes lietošanas mērķi; 9.19.6.~~16.28.6.~~ vākt dabas materiālus kolekcijām; 9.20.7.~~16.28.7.~~ veikt zinātniskos pētījumus;

16.28.8. ierīkot jaunas un paplašināt esošās ūdenstransporta līdzekļu

bāzes;

9.21. Dabas liegumā aizliegta zivju krājumu papildināšana un jebkāda zivju audzēšana ar piebarošanu.

9.22. 16.29. cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu aizsargājamās teritorijās, kurām ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.10.2004. noteikumiem nr.898)

~~17.~~ 10. Būvniecība dabas liegumā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā ~~(ja tāds ir)~~ noteikto kārtību un ierobežojumus

(MK 26.10.2004. noteikumu nr.898 redakcijā)

1. pielikums. Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam – dabas lieguma robežu apraksts, lūzumpunktu koordinātas un shēma (skat. DAP

4. pielikumu)

2. pielikums. Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam – Speciālas informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība. (Skat. DAP 5. pielikumu)

6. IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI ‌‌‌‌

Literatūras saraksts

Xxxxxxx X. 2000. Biotopu rokasgrāmata. 2000. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Rīga: Latvijas Dabas Fonds, 160 lpp.

Xxxxxxx X. (red.). 2001. Latvijas biotopi. Latvijas Biotopu klasifikators. Rīga: AS “Preses nams”.

Latvijas daba, Enciklopēdija, 2. sējums. Latvijas enciklopēdija. 1995, 245-252 lpp Latvijas būvnormatīvs LBN 003-01 “Būvklimatoloģija”. Ministru kabinets. 2001.gada

23. augusts

Latvijas ģeogrāfijas atlants. Karšu izdevniecība “Jāņa sēta”, 1999 Latvijas ģeoloģiskā karte. Valsts ģeoloģijas dienests 1997. g. Rīga Latvijas pagasti, Enciklopēdija, 1. sējums. Preses nams. 2001

Latvijas Sarkanā grāmata , 2003. Retās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas. 5.

sēj. Zivis, abinieki, rāpuļi. Rīga, LU Bioloģijas institūts, 144 lpp.

Projektu materiāli

Projekta EMERAL/Natura 2000 materiāli

Dažādu institūciju sniegtie materiāli.

a/s “Latvijas valsts mežu” Zemgales mežsaimniecības Tērvetes meža iecirkņa dati par medībām un nomedītajiem dzīvniekiem LVM apsaimniekojamās platībās dabas liegumā “Garākalna smilšu krupja atradne” un tā apkārtnē, 2006

Latvijas abinieku un rāpuļu datu bāze. Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

aģentūra.

Interneta informācijas avoti:

xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/ xxxx://xxx.xxx.xx/

PIELIKUMI ‌‌

1. pielikums. Informatīvās sanāksmes un uzraudzības grupu sanāksmju protokoli

Dabas lieguma “Garā kalna smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna izstrādes informatīvā sanāksme 2007. gada 15. maijā.

Bēnes pieaugušo izglītības un informācijas centra semināru telpā telpās Xxxxxxxx xxxx 0. Dalībnieku saraksts - pielikumā.

Pasākumu vada Xxxxxx Xxxxxxxxxx. Protokolē - Xxxxxxx Xxxxxxxx.

Xxxxxx Xxxxxxxxxx atklāj sanāksmi. Visi klātesošie iepazīstas savā starpā.

Xxxxxx Xxxxxxxxxx iepazīstina klātesošos ar dabas aizsardzības plāna (DAP) izstrādes mērķi, izstrādes procedūru, termiņiem un iesaistītajiem ekspertiem un sniedz īsu vispārēju informāciju par dabas liegumu “Garākalna smilšu krupja atradne”. Klātesošie tiek informēti par iespēju piedalīties dabas aizsardzības plāna uzraudzības grupā. Pirmā uzraudzības grupas sanāksme varētu notikt jūlijā.

Seko diskusija par to, kas ir kura zemes gabala īpašnieks.

Xxxxx Xxxxxxxx jautā klātesošajiem, kad liegumā pēdējo reizi ir redzēti smilšu krupji?

Blakus liegumam dzīvojošie zemes īpašnieku viedoklis ir, ka smilšu krupji liegumā praktiski vairs nav sastopami, bet tie ir pārvākušies uz netālu esošo jauno karjeru. Taču pārējie klātesošie iebilst, ka smilšu krupis liegumā un tuvākajā apkārtnē ir sastopams.

Blakus liegumam dzīvojošie zemes īpašnieki uzskata, ka dabas aizsardzības plāns liegumam bija jāizstrādā jau sen.

Dabas aizsardzības plāna izstrādātāji paskaidro, ka Latvijā ir vairāk kā 300 īpaši aizsargājamu dabas teritoriju un nav iespējams tām visām dažu gadu laikā izstrādāt dabas aizsardzības plānus.

Seko diskusija, kuras laikā noskaidrojas, ka nav zināms, kurš liegumā uzstādījis zīmi “Smilšu krupis”.

Xxxxx Xxxxxxxx informē par iespējamajiem lieguma apsaimniekošanas pasākumiem, paskaidrojot, ka smilšu krupju nārstam ir nepieciešams izveidot no lielās ūdenstilpes nodalītas mazākas ūdenstilpes, kurās nebūtu zivis, un ka krastus jāattīra no krūmiem.

Klātesošie jautā, vai paredzēti apsaimniekošanas pasākumi arī tām smilšu krupja atradnēm, kas atrodas ārpus dabas lieguma?

Xxxxx Xxxxxxxx informē, ka dabas aizsardzības plāns tiks izstrādāts tikai lieguma teritorijai. Paredzēta tikai lieguma robežu precizēšana.

Xxxxxxx Xxxxxx informē par uzraudzības grupas veidošanas procedūru un aicina klātesošos tajā piedalīties.

Klātesošo jautājumi un komentāri vairāk neseko.

Xxxxxx Xxxxxxxxxx sanāksmi slēdz.

Sanāksmi protokolēja X. Xxxxxxxx

Dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna izstrādes informatīvās sanāksmes dalībnieku saraksts

Nr. p. k.	Vārds, uzvārds	Iestāde, organizācija vai zemes īpašuma nosaukums	Amats
1	Xxxxx Xxxxxxxx	SIA „ELLE”	direktors
2	Xxxxxx Xxxxxxxxxx	SIA „ELLE”	projektu vadītāja
3	Xxxxxxx Xxxxxxxx	SIA „ELLE”	projekta koordinatore
4	Xxxxx Xxxxxxxxxx- Karsa	SIA „ELLE”	kartogrāfe
5	Xxxxxxx Xxxxxx	Dabas aizsardzības pārvalde	Sugu un biotopu daļas vecākā referente
6	Xxxxx Xxxxxxxxxxx	Xxxxxxxx RVP	vecākā inspektore
7	Xxxxxx Xxxxxxxx	Jelgavas RVP	Dabas aizsardzības daļas vadītāja
8	Xxxxxx Xxxxxx	Akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecība	vides speciāliste
9	Xxxxxx Xxxx	Akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecība	Tērvetes meža iecirkņa meistars
10	Xxxx Xxxxxx	Xxxxx pagasta padome	priekšsēdētāja

Dabas lieguma “Garā kalna smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas 1. sanāksme 2007. gada 25. jūlijā.

Vieta: Bēnes pieaugušo izglītības un informācijas centra semināru telpā telpās Xxxxxxxx xxxx 0

Datums un laiks: 2007. gada 25. jūlijā, plkst. 11.00

Piedalās: skat. dalībnieku sarakstu 1. pielikumā Sanāksmi vada: Xxxxxxx Xxxxxx, Dabas aizsardzības pārvalde Protokolē: Xxxxxxx Xxxxxxxx, SIA „ELLE”

Xxxxxxx Xxxxxx atklāj sanāksmi un iepazīstina klātesošos ar dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas pienākumiem un plāna izstrādes kārtību.

Xxxxxx Xxxxxxxxxx informē par līdz šim padarīto un iepazīstina ar dabas aizsardzības plāna pirmo darba variantu, lieguma dabas vērtībām un tās apdraudošajiem faktoriem. Xxxxxx Xxxxxxxxxx aicina klātesošos izteikt savus komentārus un priekšlikumus.

Xxxxxx Xxxxxx iesaka visus paredzētos apsaimniekošanas pasākumus kartē attēlot kopā ar mežu kvartālu un nogabalu numuriem. Jāattēlo vietas, kur veicama krūmu ciršana un kur atrodas atpūtas vieta.

Xxxxxx Xxxx informē par plānoto ceļa rekonstrukciju, lai piekļūtu meža 75. kvartālam. Ceļa apsaimniekošanu jāiekļauj dabas aizsardzības plānā.

Xxxxxxx Xxxxxxxx piekrīt un informē, ka atzinumu par ceļa būvi un nepieciešamajiem ierobežojumiem iekļaus lieguma dabas aizsardzības plānā un drīzumā atzinumu izsūtīs Xxxxxxx Xxxxxxx.

Klātesošie vēlas zināt, vai dabas aizsardzības plāna izstrādātājiem ir zināms, ka Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs nesen liegumā izlaidis smilšu krupju mazuļus?

Xxxxxxx Xxxxxxxx informē, ka šāds fakts nav zināms,bet tas jānoskaidro. Xxxxxx Xxxxxx jautā, vai pie atpūtas vietas nepieciešams izveidot laipu? Klātesošie vienojas, ka lieguma apmeklētāju drošības dēļ, laipu labāk neizvietot. Klātesošie vienojas par nākamās uzraudzības grupas sēdes laiku – 26. septembri. Xxxxxxx Xxxxxx sanāksmi slēdz.

Sanāksmi protokolēja X. Xxxxxxxx

Dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas pirmās sanāksmes dalībnieku saraksts

Nr. p. k.	Vārds, uzvārds	Iestāde, organizācija vai zemes īpašuma nosaukums	Amats
1	Taiga Šķilte	Bēnes paasta padome, ZS „Zutiņi”	lauku attīstības speciāliste
2	Xxxxxxx Xxxxxx	Xxxxx pagasta padome	izpilddirektors
3	Xxxxxxx Xxxxxx	Dabas aizsardzības pārvalde	Sugu un biotopu daļas vecākā referente
4	Ilga Svilpe	Bēnes pagasta padome	sociālā darbiniece
5	Xxxxxx Xxxx	Augstkalnes pagasts	skolotāja
6	Xxxxx Xxxxxxxx	Xxxxx pieaugušo informācijas un izglītības centrs	direktore
7	Xxxxxx Xxxxxx	Akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecība	vides speciāliste
8	Xxxxx Xxxxxxxxxxx	Xxxxxxxx RVP	vecākā inspektore
9	Xxxx Xxxxxxx	Jelgavas RVP	vides inspektore
10	Xxxxxxx Xxxxxxxx	SIA „ELLE”	projekta koordinatore
11	Xxxxx Xxxxxxxxxx- Xxxxx	SIA „ELLE”	kartogrāfe
12	Xxxxxx Xxxx	Akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecība	Tērvetes meža iecirkņa meistars
13	Xxxxxx Xxxxxxxxxx	SIA „ELLE”	projektu vadītāja

Dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna izstrāde

2. uzraudzības grupas sanāksmes protokols

Vieta: Bēnes pieaugušo izglītības un informācijas centra semināru telpā telpās Xxxxxxxx xxxx 0

Datums un laiks: 2007. gada 26. septembris, plkst. 11.00

Piedalās: skat. dalībnieku sarakstu 1. pielikumā

Sanāksmi vada: Xxxxxxx Xxxxxxxx, SIA „ELLE”

Protokolē: Xxxxx Xxxxxxxxxx- Xxxxx, SIA „ELLE”

X. Xxxxxx atklāj sēdi.

X. Xxxxxxxx informē klātesošos ar sēdes darba kārtību un ar projekta 2. etapā paveikto, konkretizējot konstatētās dabas vērtības, ieteicamos apsaimniekošanas pasākumus.

G. Dude jautā, kur tieši liegumā atrodas konstatētais Eiropas nozīmes aizsargājamais biotops - 2190 starpkāpu ieplakas ar pionierveģetāciju?

X. Xxxxxxxx sniedz atbildi, parādot biotopa atrašanās vietu kartē.

S. Galiņa jautā - kaut arī lieguma teritorijā ir tikai pāris biotopu veidi, vai tiks izveidota biotopu karte?

X. Xxxxxxxx atbild, ka tas tiks darīts.

X. Xxxxxxxx jautā, kādas ir a/s „Latvijas valsts meži” pašreizējās lieguma apsaimniekošanas izmaksas?

G. Dude atbild, ka pašreiz cilvēkam, kas savāc atpūtnieku atstātos atkritumus un uzrauga karjera apkārtni un atpūtas vietu, tiek maksāts gadā 350 Ls.

S. Galiņa jautā, vai nevarētu sagatavot kādu interesantu informāciju par smilšu krupi stendam, kuru uzstādīs a/s” Latvijas valsts meži”.

X. Xxxxxxxx atbild, ka to varētu izdarīt.

S. Galiņa jautā, vai apsaimniekošanas kartē ir uzlikti kvartāli, nogabali, jo tas svarīgi a/s ”Latvijas valsts meži” apsaimniekošanas pasākumu plānošanai un veikšanai? Tāpat, derētu konkretizēt buldozera darbus, kā veidot padziļinājumus, dziļums, nogāžu slīpums utt.

X. Xxxxxxxx atbild, ka kvartāli, nogabali tagad ir norādīti gan kartē, gan pašā plānā 34. lpp. Buldozera darbi tiks konkretizēti, kaut gan veicot šo darbus vēlama eksperta klātbūtne.

Klātesošie jautā, vai iespējams apsaimniekošanas kartēs mainīt apzīmējumos krāsas, lai karte būtu vairāk pārskatāma un arī leģendā pie apsaimniekošanas pasākumiem pielikt nogabalu numurus, ne tikai kartē.

Klātesošie diskutē par informācijas stenda izmaksām.

S. Xxxxxx informē, ka a/s „Latvijas valsts meži” uzstādīs stendu, kura izmaksas sastādīs 500 Ls.

S. Xxxxxx jautā, kas domāts ar abinieku monitoringu? Vai būs kādas vadlīnijas, laiki? Cik regulāri?

X. Xxxxxxxx atbild, ka faktiski tas ir ikgadēja smilšu krupja dziesmu klausīšanās nārsta laikā no 1. maija – 15. jūnijam, lai konstatētu smilšu krupju izplatību liegumā un kā apsaimniekošanas pasākumi ir devuši rezultātus. Varētu pievienot smilšu krupja monitoringa vadlīnijas no monitoringa rokasgrāmatas.

L. Konošonoka informē, ka pēc sanāksmes vēlams divu nedēļu laikā iesūtīt komentārus, ja vēl tādi radīsies.

Tiek nolemts dabas lieguma „Garākalna smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna sabiedrisko apspriešanu rīkot 2007. gada 8. novembrī plkst. 11.00, turpat Bēnes Informācijas centrā. 2 nedēļas pirms sabiedriskās apspriešanas sludinājums par pasākuma norises laiku un vietu tiks publicēts „Latvijas vēstnesī” un vietējā laikrakstā, un dabas aizsardzības plāna gala redakcija būs pieejama visiem interesentiem Bēnes pagasta pašvaldībā.

Jautājumi un komentāri neseko.

X. Xxxxxx slēdz sēdi.

Sanāksmi protokolēja X. Xxxxxxxxxx- Karsa

Dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas otrās sanāksmes dalībnieku saraksts

Nr. p. k.	Vārds, uzvārds	Iestāde, organizācija vai zemes īpašuma nosaukums	Amats
1	Xxxxxxx Xxxxxx	Xxxxx pagasta padome	izpilddirektors
2	Xxxxxx Xxxxxxxxxx	SIA „ELLE”	projektu vadītāja
3	Xxxxxxx Xxxxxxxx	SIA „ELLE”	projekta koordinatore
4	Xxxxx Xxxxxxxxxx- Karsa	SIA „ELLE”	kartogrāfe
5	Xxxxxx Xxxx	Akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecība	Tērvetes meža iecirkņa meistars
6	Xxxxxxx Xxxxxx	Dabas aizsardzības pārvalde	Sugu un biotopu daļas vecākā referente
7	Xxxxxx Xxxxxxxx	Jelgavas RVP	Dabas aizsardzības daļas vadītāja
8	Xxxxx Xxxxxxxxxxx	Xxxxxxxx RVP	vecākā inspektore
9	Xxxxxx Xxxxxx	Akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecība	vides speciāliste

Dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna izstrāde

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokols

Vieta: Bēnes pieaugušo izglītības un informācijas centra semināru telpā telpās Xxxxxxxx xxxx 0

Datums un laiks: 2007. gada 26. septembris, plkst. 11.00

Piedalās: skat. dalībnieku sarakstu 1. pielikumā

Sanāksmi vada: Xxxxx Xxxxxxxx, SIA „ELLE”

Protokolē: Xxxxxxx Xxxxxxxx, SIA „ELLE”

Xxxxx Xxxxxxxx atklāj sanāksmi.

Xxxxxxx Xxxxxxxx iepazīstina klātesošos ar izstrādāto dabas aizsardzības plānu un tajā iekļautajiem dabas lieguma apsaimniekošanas pasākumiem un lieguma individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu, turpmākajiem plāna apstiprināšanas soļiem.

Xxxxxx Xxxxxx jautā, vai nav iespējams apsaimniekošanas pasākumu tabulā iekopēt informatīvās zīmes simbolu un papildināt atrašanās vietas karti ar norādēm par to, kurš ceļš uz kurieni ved.

Dabas aizsardzības plāna izstrādātāji atbild, ka tas tiks izdarīts.

Tiek nolemts no individuālo izmantošanas un apsaimniekošanas noteikumu projekta 9.21. svītrot vārdus „karpveidīgajām zivīm”, jo arī citu zivju sugu ielaišana ūdenstilpēs nav vēlama.

Xxxxxx Xxxxxx norāda, ka monitoringa iespējamais izpildītājs nebūs a/s „Latvijas valsts meži”.

Seko diskusija par iespējamo monitoringa veicēju. Tiek nolemts, ja tas ir apsaimniekošanas pasākumu monitorings, tad to var veikt Dabas aizsardzības pārvalde.

Xxxxxxx Xxxxxx norāda, ka jaunajos MK noteikumos Nr. 686 ir iekļauta prasība raksturot sugas aizsardzības statusu valstī

Izraisās diskusija, kuras laikā tiek nolemts, ka šim dabas aizsardzības plānam to nevar pagūt izdarīt.

Xxxxxx Xxxxxx atgādina, ka dabas aizsardzības plāna izstrādātāji apsolīja sagatavot materiālus informatīvajam stendam.

Xxxxxxx Xxxxxxxx atbild, ka materiālus sagatavos.

Klātesošie vienojas par turpmākajiem plāna izstrādes soļiem.

Xxxxx Xxxxxxxx pateicas klātesošajiem un sanāksmi slēdz.

Sanāksmi protokolēja X. Xxxxxxxx

Dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna izstrādes sabiedriskās apspriešanas sanāksmes dalībnieku saraksts

Nr. p. k.	Vārds, uzvārds	Iestāde, organizācija vai zemes īpašuma nosaukums	Amats
1	Xxxx Xxxxx	„Bēnes Ziņas”	korespondente
2	Xxxxx Xxxxxx	„Lejaskrogs”	pensionārs
3	Xxxxxx Xxxx	Akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecība	Tērvetes meža iecirkņa meistars
4	Xxxxxxx Xxxxxx	Xxxxx pagasta padome	izpilddirektors
5	Xxxxx Xxxxxxxxxxx	Xxxxxxxx RVP	vecākā inspektore
6	Xxxxxx Xxxxxx	Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecība	vides speciāliste
7	Xxxxxxx Xxxxxx	Dabas aizsardzības pārvalde	Sugu un biotopu daļas vecākā referente
8	Xxxxx Xxxxxxxx	SIA „ELLE”	direktors
9	Xxxxxxx Xxxxxxxx	SIA „ELLE”	projekta koordinatore

Dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna izstrāde

3. uzraudzības grupas sanāksmes protokols

Vieta: Bēnes pieaugušo izglītības un informācijas centra semināru telpā telpās Xxxxxxxx xxxx 0

Datums un laiks: 2007. gada 5. decembris, plkst. 14.00

Piedalās: skat. dalībnieku sarakstu 1. pielikumā

Sanāksmi vada: Xxxxxxx Xxxxxxxx, SIA „ELLE”

Protokolē: Xxxxxxx Xxxxxxxx, SIA „ELLE”

Xxxxxxx Xxxxxxxx atklāj sanāksmi, iepazīstina klātesošos ar sanāksmes mērķi un iepazīstina ar sagatavoto sabiedriskās apspriešanas pārskatu, kā arī sagatavoto materiālu informatīvajam stendam.

Klātesošajiem komentāru un labojumu nav.

Xxxxxxx Xxxxxxxx jautā, vai klātesošajiem nav iebildumu saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes ierosinājumu pagarināt izstrādātā dabas aizsardzības plāna darbības termiņu no 10 uz 15 gadiem.

Klātesošajiem iebildumu nav.

Xxxxxxx Xxxxxxxx aicina klātesošos parakstīt sanāksmes protokola 2. pielikumu, kurā dabas aizsardzības plāna uzraudzības grupas locekļi apliecina, ka tikuši iesaistīti dabas aizsardzības plāna izstrādē, regulāri informēti par plāna izstrādes gaitu un uzklausīti sakarā ar ieteikumiem dabas aizsardzības plānam un apstiprina, ka dabas aizsardzības plāns izstrādāts saskaņā ar Ministru Kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumiem Nr.686 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību".

Klātesošie parakstās.

Xxxxxxx Xxxxxxxx pateicas klātesošajiem un sanāksmi slēdz.

Sanāksmi protokolēja X. Xxxxxxxx

1. pielikums

Dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna izstrādes sabiedriskās apspriešanas sanāksmes dalībnieku saraksts

Nr. p. k.	Vārds, uzvārds	Iestāde, organizācija vai zemes īpašuma nosaukums	Amats
1	Xxxxxx Xxxxxx	Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecība	vides speciāliste
2	Xxxxx Xxxxxxxxxxx	Xxxxxxxx RVP	vecākā inspektore
3	Xxxx Xxxxxxx	Jelgavas RVP	vecākā inspektore
4	Xxxxxxx Xxxxxx	Xxxxx pagasta padome	izpilddirektors
5	Xxxxxx Xxxx	Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Zemgales mežsaimniecība	Tērvetes meža iecirkņa meistars

2. pielikums. Dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” precizētās robežas ‌

3. pielikums. Dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” biotopu karte ‌

Dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāns

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment

(2008. – 2023. gadam)

4. pielikums. Dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” robežu apraksts

Nr.	koordinātes
Nr.	X	Y
1	444999	6256275
2	444990	6256291
3	444977	6256298
4	444971	6256303
5	444959	6256313
6	444947	6256326
7	444942	6256340
8	444941	6256347
9	444939	6256353
10	444937	6256358
11	445022	6256349
12	445095	6256370
13	445110	6256372
14	445170	6256377
15	445201	6256384
00	000000	0000000
17	445269	6256386
18	445291	6256386
19	445323	6256386
20	445352	6256386
21	445379	6256385
22	445405	6256385
23	000000	0000000
24	445456	6256377
25	445476	6256377
26	445502	6256379
27	445532	6256377
28	445550	6256375
29	445606	6256375
00	000000	0000000
31	000000	0000000
32	445723	6256387
33	445750	6256397
34	445780	6256404
35	000000	0000000
36	445820	6256411
37	445856	6256413
38	445900	6256420
39	445923	6256423
40	445951	6256422
41	445980	6256430
42	446012	6256438
43	000000	0000000
44	446096	6256453

Nr.	koordinātes
Nr.	X	Y
45	446111	6256453
46	446146	6256450
47	446197	6256440
48	446227	6256435
49	446263	6256432
50	446288	6256434
51	446327	6256431
52	000000	0000000
53	446383	6256421
54	446402	6256422
55	446436	6256421
56	000000	0000000
57	000000	0000000
00	000000	0000000
59	446515	6256434
60	446535	6256439
61	446553	6256444
62	446574	6256452
63	446591	6256459
64	446607	6256468
65	446633	6256474
66	446658	6256480
00	000000	0000000
68	446723	6256491
69	446739	6256491
70	446766	6256488
71	446797	6256487
72	446821	6256487
73	446844	6256486
74	446885	6256471
75	446931	6256461
76	446953	6256456
77	446985	6256453
78	447023	6256453
79	447045	6256454
80	447074	6256453
81	447098	6256452
82	000000	0000000
83	000000	0000000
84	447160	6256451
85	447166	6256446
86	447175	6256437
87	447163	6256374
88	447155	6256365

Nr.	koordinātes
Nr.	X	Y
89	447129	6256366
90	447097	6256369
91	447065	6256372
92	447036	6256376
93	447021	6256377
94	000000	0000000
95	446954	6256373
96	446926	6256373
97	446900	6256372
98	446876	6256373
99	446849	6256378
100	446824	6256384
101	446810	6256384
102	446785	6256379
103	446762	6256372
104	446739	6256368
105	446716	6256366
106	000000	0000000
107	446680	6256362
108	446654	6256355
109	446624	6256345
110	446592	6256327
111	446561	6256311
112	446533	6256298
113	446507	6256285
114	446492	6256279
115	446474	6256275
116	446453	6256274
117	446431	6256273
118	446412	6256273
119	446392	6256275
120	446373	6256278
121	446330	6256290
122	446300	6256299
123	446262	6256309
124	446239	6256314
125	446215	6256317
126	000000	0000000
127	446154	6256320

Nr.	koordinātes
Nr.	X	Y
128	446131	6256323
128	446096	6256317
130	446063	6256310
131	446026	6256303
132	445985	6256296
133	445962	6256291
134	445939	6256288
135	445916	6256285
136	445903	6256280
137	445872	6256277
138	445848	6256275
139	445806	6256277
140	445796	6256277
141	445783	6256274
142	445750	6256267
143	000000	0000000
144	445707	6256258
145	000000	0000000
146	445638	6256251
147	445616	6256251
148	445583	6256251
149	445561	6256252
150	445537	6256256
151	445489	6256253
152	445466	6256251
153	445450	6256251
154	445424	6256253
155	445392	6256254
156	445362	6256253
156	445354	6256293
158	445292	6256285
159	445169	6256270
160	445113	6256264
161	445085	6256267
162	445018	6256275
163	445003	6256277

5. pielikums. Pielikums individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam Speciālās informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība ‌

Informatīvās zīmes aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai – formāts un lietošanas kārtība

Informatīvās zīmes aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai -

1. Informatīvā zīme aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) - gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma - baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums - tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars - baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šī pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

6. pielikums. Dabas lieguma “Garākalna smilšu krupja atradne” sabiedriskās apspriešanas pārskats ‌

Dabas lieguma „Garākalna smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana notika no 25. oktobra līdz 12. novembrim, sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika 8. novembrī. Sanāksme notika Bēnes pieaugušo izglītības un informācijas centra semināru telpā Xxxx, Xxxxxxxx xxxx 0. Sludinājumi par sabiedriskās apspriešanas sanāksmi tika publicēti laikraksta „Latvijas Vēstnesis”

25. oktobra numurā un laikraksta „Bēnes Ziņas” novembra numurā (skat. 1. un 2. attēlu).

Dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas dalībnieki par sanāksmi tika informēti ar vēstuļu palīdzību. Sludinājumi par sanāksmi tika izvietoti pašvaldībā pie ziņojumu dēļa.

Pirms sabiedriskās apspriešanas sanāksmes no 25. oktobra plāns bija pieejams Bēnes pieaugušo izglītības un informācijas centrā, Bēnes pagasta bibliotēkā un izstrādātāja mājas lapā.

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmē piedalījās 9 cilvēki, protokols un dalībnieku saraksts iekļauts dabas aizsardzības plāna 1. pielikumā. Sabiedriskās apspriešanas termiņos rakstiski priekšlikumi par labojumiem un ierosinājumiem dabas aizsardzības plānā netika saņemti.

1. attēls. Sludinājums laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”

2. attēls. Sludinājums laikrakstā „Bēnes Ziņas”

Document Metadata

Table of Contents

DABAS LIEGUMS “GARĀKALNA SMILŠU KRUPJA ATRADNE”

Document Metadata