AAS „BALTA” FIZISKO PERSONU PAMATA RISKU ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOTEIKUMI NR. 1202.107
AAS „BALTA” FIZISKO PERSONU PAMATA RISKU ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOTEIKUMI NR. 1202.107
1. Apdrošināšanas līguma noslēgšana un spēkā esamība
1.1. Apdrošinātais – apdrošināšanas polisē norādītā persona, kurai pieder īpašuma tiesības uz apdrošināšanas objektu, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums un kurai ir
apdrošināmā interese.
1.2. Apdrošinājuma summa – naudas summa, par kādu ir apdrošināts apdrošināšanas objekts.
1.3. Atlīdzības limits – apdrošināšanas gadā maksimālā izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzības kopsumma, kas
paredzēta noteikta veida zaudējumu atlīdzināšanai. Atlīdzības limits ietilpst apdrošināšanas līguma apdrošinājuma summā, ja apdrošināšanas līgumā nav minēts citādi. Atlīdzības limita noteikšanas gadījumā netiek piemēroti zemapdrošināšanas nosacījumi.
1.4. Atlīdzināmie zaudējumi – atbilstoši šiem noteikumiem aprēķinātie zaudējumi, kas ir notikušā apdrošināšanas
gadījuma tiešs rezultāts, pirms pašriska atskaitīšanas.
1.5. Apdrošināšanas objekts – apdrošināšanas polisē un tās pielikumos norādītais nekustamais īpašums (izņemot zemi) un/vai kustamais īpašums (manta).
1.6. Apdrošināšanas vieta – apdrošināšanas polisē norādītā ēka, būve, telpa un/vai teritorija, kur atrodas apdrošināšanas
objekts pēc polisē norādītās adreses.
1.7. Līguma darbības periods – laika periods, uz kuru noslēgts apdrošināšanas līgums.
1.8. Apdrošināšanas gads – līguma darbības perioda ietvaros noteikts divpadsmit mēnešus ilgs laika periods, kuru ik gadu skaita no līguma darbības perioda sākuma datuma.
1.9. Apdrošinātais risks – no apdrošinātā gribas neatkarīgs
pēkšņs un neparedzēts notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
1.10. Pašrisks – apdrošināšanas polisē un apdrošināšanas noteikumos norādītā, naudas izteiksmē vai procentos izteiktā apdrošinājuma summas vai nodarīto zaudējumu daļa, ko
atskaita no atlīdzināmiem zaudējumiem, aprēķinot
apdrošināšanas atlīdzību par katru apdrošināšanas gadījumu. Ja vienlaikus viena apdrošināšanas gadījuma rezultātā iestājas apdrošināšanas gadījums nekustamā īpašuma un civiltiesiskās apdrošināšanas apdrošināšanā, tad tiek piemērots viens,
lielākais polisē norādītais pašrisks.
1.11. Saistītā persona – apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja ģimenes locekļi, personas ar kurām apdrošinātajam vai
apdrošinājuma ņēmējam ir kopēja saimniecība, vai personas, kurām ar apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju ir noslēgts apdrošinātā īpašuma vai tā daļas nomas, īres, patapinājuma, ķīlas, cita veida līgums, kas piešķir apdrošinātā īpašuma
lietošanas tiesības, vai glabājuma līgums. Saistītas personas ir arī personas, kas ar apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošināto vienojušies par darbu veikšanu un/vai pakalpojumu sniegšanu apdrošinātajā objektā (aukles, celtnieki, apkopējas utt.).
1.12. Trešā persona – jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto vai saistītās personas.
1.13. Zemapdrošināšana – gadījums, kad apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību.
1.14. Virsapdrošināšana – gadījums, kad apdrošinājuma summa ir lielāka par apdrošināšanas objekta vērtību.
1.15. Apdzīvots īpašums - ēka vai dzīvoklis, kas funkcionāli ir paredzēts dzīvošanai arī ziemas periodā, kurā ir visas
attiecīgās ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā jumts, pārsegumi, logi, durvis), kurā ir darba kārtībā esoša un
pieslēgta stacionāra apkures sistēma un elektroinstalācijas ar elektroenerģijas pieslēgumu pakalpojuma sniedzējam, un kurš nav atstāts bez personas fiziskas uzraudzības ilgāk nekā
30 (trīsdesmit) dienas pēc kārtas, kā arī šādas dzīvojamās
ēkas vai dzīvokļa adresē esošas palīgbūves. Fiziska uzraudzība tiek īstenota apdrošinātajam vai tā pilnvarotai personai veicot objekta vizuālu apsekošanu no ārpuses un iekšpuses
(iekštelpas, durvis, logi, cauruļvadi u.c.), ar mērķi
pārliecināties, vai objektam nav radušies bojājumi un vai nepastāv apstākļi, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību.
1.16. Teritorijas labiekārtojums - šo noteikumu izpratnē teritorijas labiekārtojums ir stacionāras, ar zemi pastāvīgi saistītas konstrukcijas, kas nav ēkas, piemēram, apgaismes ierīces, laistīšanas iekārtas, karogu masti, soli, galdi, bērnu rotaļu konstrukcijas, nožogojumi, pagalmu segumi.
1.17. Bojājumu risks – mobilā telefona vai planšetdatora ekrāna vai korpusa ārējs fizisks bojājums. Bojājumu risku iespējams apdrošināt tikai 6.1.10. punktā minētajā kārtībā. Bojājumu risks ir spēkā visā pasaules teritorijā.
2. Apdrošināšanas objekts
2.1. Ar šo apdrošināšanas līgumu var tikt apdrošināts sekojošs nekustamais īpašums:
2.1.1. ēka, palīgbūve. Šajā gadījumā ir apdrošinātas atsevišķi stāvošas ēkas, palīgbūves, konstruktīvie
pamatelementi, iekšējā un ārējā apdare, ēku nojumes (marķīzes), ar ēku saistītās terases, ēkās esošie
baseini, uz ēkas konstrukcijām uzstādītās un nostiprinātās antenas, saules baterijas un vēja
ģeneratori, inženierkomunikācijas (apkures, gāzes, ūdensvada, kanalizācijas, elektroinstalācijas, kā arī ārējie cauruļvadi, elektrolīnijas, kabeļi un citas komunikācijas, kas atzarojas no apdrošinātā
nekustamā īpašuma līdz maģistrālajam un publiskajam pieslēgumam, iebūvētas gaisa kondicionēšanas
iekārtas un sistēmas), santehnika, krāsnis, kamīni,
ugunsdrošības, pretielaušanās signalizācijas, apsardzes sistēmas, projektēšanas izmaksas. Tiek apdrošināta
arī dzīvojamā ēka, un tās palīgbūves, kas tiek izīrēta ilgtermiņā kā vienģimenes dzīvojamais objekts un īres līgums darbojas vismaz 21 (divdesmit vienu) dienu un vairāk.
2.1.2. telpu iekšējā apdare. Šajā gadījumā ir apdrošināti dzīvoklī un/vai telpās veikto remonta darbu izdevumi un materiāli, ieskaitot griestu, sienu, grīdas apdari līdz nesošajām konstrukcijām, logus un durvis, inženierkomunikācijas (apkures, gāzes, ūdensvada, kanalizācijas, elektroinstalācijas un iebūvētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, sākot no
Apdrošināšanas akciju sabiedrība „BALTA”, vienotais reģ. Nr. 40003049409
dzīvokļa un/vai ēkas pievienojuma vai ievada, ko ierobežo siena, grīda, griesti), santehniku, krāsnis,
kamīnus, ugunsdrošības, pretielaušanās signalizācijas un apsardzes sistēmas.
2.1.3. dzīvoklis. Šajā gadījumā ir apdrošināts dzīvoklis ar tā konstruktīvajiem elementiem, kas ir dzīvokļa
neatņemama sastāvdaļa (griesti, sienas, starpsienas, grīda), dzīvokļa logi, durvis, durvju un sienu
stiklojums, iekšējā un ārējā apdare (ārējā apdare dzīvokļa balkoniem, lodžijām vai terasēm),
inženierkomunikācijas (apkures, gāzes, ūdensvada, kanalizācijas, elektroinstalācijas un iebūvētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, sākot no
dzīvokļa pievienojuma vai ievada, ko ierobežo siena, grīda, griesti), santehnika, krāsnis, kamīni,
ugunsdrošības, pretielaušanās signalizācijas, apsardzes sistēmas, projektēšanas izmaksas. Ja dzīvoklis atrodas ēkas mansardā un dzīvokļa griesti ir ēkas jumts, tad ir apdrošināta arī jumta daļa, kas atrodas virs dzīvokļa,
pat ja tā uzskatāma par ēkas īpašnieku kopīpašuma
daļu. Bez īpašas norādes polisē, dzīvoklis ir apdrošināts arī remontdarbu laikā, tostarp, ja remontdarbiem ir nepieciešama būvatļauja. Tiek apdrošināts arī
dzīvoklis, kas tiek izīrēts ilgtermiņā, kā vienģimenes
dzīvojamais objekts, un īres līgums darbojas vismaz 21 dienu un vairāk.
2.2. Ar šo apdrošināšanas līgumu var tikt apdrošināts sekojošs kustamais īpašums:
2.2.1. mājas manta (turpmāk tekstā arī manta), kas
atrodas apdrošināšanas objektā: ēkā, dzīvoklī un/vai iežogotā teritorijā, lauku viensētu gadījumā, teritorija var būt neiežogota, pieder apdrošinātajam vai
saistītajām personām vai atrodas šo personu likumīgā valdījumā (piemēram, darba devēja izsniegtais
aprīkojums, kas nepieciešams darba pienākumu veikšanai), tostarp arī zāles pļaušanas traktori, raideri un robotizētie zāles pļaujamie traktori ar jaudu līdz 20kW.
3. Apdrošinājuma summas noteikšana
3.1. Apdrošinājuma summu nosaka apdrošinājuma ņēmējs.
Apdrošinājuma ņēmējs uzņemas pilnu atbildību par
apdrošinājuma summas atbilstību apdrošināšanas objekta vērtībai saskaņā ar 3.2.-3.5. punktu un to apakšpunktu noteikumiem. Ja apdrošinājuma summa neatbilst
apdrošināšanas objekta vērtībai, tad, iestājoties
apdrošināšanas gadījumam, tiek piemēroti noteikumi par zemapdrošināšanu vai virsapdrošināšanu. Zemapdrošināšanas nosacījums netiek piemērots mantas apdrošināšanai.
3.2. Ēkas, palīgbūves apdrošinājuma summu nosaka pēc:
3.2.1. atjaunošanas vērtības, kas ir vienāda ar
mazākajiem atjaunošanas izdevumiem, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā
kvalitātē un apjomā, kādā nekustamais īpašums bija tieši uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi, ja nekustamā īpašuma nolietojums ir līdz 40%;
3.2.2. faktiskās vērtības, kas ir vienāda ar atjaunošanas vērtību, atņemot no tās objekta nolietojumu. Faktisko vērtību pielieto, ja īpašuma nolietojums uz
apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi ir 40% - 70%.
3.3. Dzīvokļa apdrošinājuma summu nosaka pēc:
3.3.1. atjaunošanas vērtības, kas ir nepieciešamie
mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un
apjomā, kādā nekustamais īpašums bija tieši uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi;
3.3.2. aizvietošanas vērtības (tirgus vērtības, kuru iespējams pielietot, slēdzot apdrošināšanas līgumu, ja atjaunošanas vērtība ir zemāka par aizvietošanas vērtību), kas ir atbilstoši Latvijas
īpašumu vērtētāju asociācijas apstiprinātajiem
„Starptautiskajiem vērtēšanas standartiem” aprēķinātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība. „Starptautiskie vērtēšanas standarti” atrodami interneta mājaslapā xxx.xxxxxxxxx.xx.
3.4. Telpu iekšējās apdares apdrošinājuma summu nosaka pēc atjaunošanas vērtības, kas ir vienāda ar mazākajiem atjaunošanas izdevumiem, lai bojājumu gadījumā veiktu telpu atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tās bija tieši uz
apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi. Atjaunošanas vērtību pielieto, ja telpu iekšējās apdares darbi bija veikti ne
senāk kā pirms desmit gadiem. Ja telpu iekšējās apdares darbi bija, veikti senāk, nekā pirms desmit gadiem, tad telpu iekšējās apdares darbi tiek atlīdzināti, atskaitot nolietojumu saskaņā ar noteikumu 10.4. punktu.
3.5. Mantas apdrošinājuma summu nosaka pēc iegādes vai atjaunošanas vērtības. Sākotnējā iegādes vērtība vai
mazākie nepieciešamie izdevumi, lai atjaunotu apdrošināto kustamo īpašumu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi.
4. Apdrošinātie riski
4.1. Saskaņā ar šī apdrošināšanas līguma noteikumiem,
Apdrošinātājs apdrošina Apdrošināšanas objektu
apdrošināšanas polisē noteiktajiem apdrošinātajiem riskiem.
4.2. Uguns risks. Par uguns risku šī apdrošināšanas līguma izpratnē atzīstami:
4.2.1. ugunsgrēks – neparedzēta un nekontrolējama
degšana ar atklātu liesmu, kura izcēlusies no ugunij neparedzētas vai paredzētas vietas, tai turpinot
patstāvīgi izplatīties tālāk, x.xx. ugunsgrēka rezultātā radušos dūmu, sodrēju un ugunsdzēsības līdzekļu (ūdens, putas u.tml.) iedarbība;
4.2.2. zibens spēriens – tieša zibens iedarbība uz apdrošināšanas objektu;
4.2.3. eksplozija – momentāna (eksplozīva) vielas vai
maisījuma ķīmiska pārvērtība, kas rada paaugstinātu spiedienu (triecienvilni). Ar tvertnes (katla, cauruļvada utt.) eksploziju saprot pēkšņu ārdošu spiediena spēka izpausmi, kad tvertnes sienas tiek sagrautas tādā mērā, ka izlīdzinās spiediens tvertnes iekšpusē un
ārpusē;
4.2.4. vadāma lidaparāta, tā daļu vai ar lidaparātu pārvadājamās kravas uzkrišana apdrošināšanas objektam, neatkarīgi no tā vai šis notikums ir vai nav izraisījis ugunsgrēku.
4.3. Dabas stihisko postu risks šī apdrošināšanas līguma izpratnē ir:
4.3.1. vētra – vējš ar ātrumu virs 17.2 m/s. (8 balles pēc Boforta skalas);
4.3.2. krusa – nokrišņu ledus graudu veidā tieša iedarbība uz apdrošināšanas objektu;
4.3.3. zemestrīce – zemes garozas svārstības, kas pēc Rihtera skalas ir vismaz 4 balles stipras vai pēc
starptautiskās satricinājumu mērījumu skalas MSK-64 ir vismaz 5 balles stipras;
4.3.4. nepārtraukta snigšana – pēkšņa sniega slāņa palielināšanās vismaz par 100 mm 12 stundu laikā
(pēc tuvākās meteoroloģiskās stacijas uzrādītajiem
datiem), ja bojājumi radušies snigšanas laikā vai 48 stundu laikā pēc snigšanas.
4.4. Šķidruma vai tvaika noplūdes risks šī apdrošināšanas līguma izpratnē ir:
4.4.1. cauruļvadu, to ierīču un aprīkojuma avārija – pēkšņs un neparedzēts to pārrāvums vai plīsums ūdens, kanalizācijas, apkures, kondicionēšanas vai ugunsdzēsības sistēmās, kā arī
tvertnēs, rezervuāros, vai darbojošās ierīcēs, kas patstāvīgi savienotas ar minētajām sistēmām;
4.4.2. trešo personu darbība vai bezdarbība, kuras dēļ notikusi šķidruma vai tvaika noplūde.
4.4.2.1. trešās personas darbības vai bezdarbības dēļ notikusi šķidruma vai tvaika noplūde tiek
atlīdzināta 1 (vienu) reizi apdrošināšanas gadā.
4.5. Trešo personu ļaunprātīgas rīcības risks šī apdrošināšanas līguma izpratnē ir:
4.5.1. zādzība ar ielaušanos – tīša, prettiesiska svešas mantas paņemšana, nelikumīgi iekļūstot apdrošinātajā nekustamajā īpašumā vai nekustamajā īpašumā, kurā atrodas apdrošinātā manta. Nelikumīga iekļūšana ir notikusi, ja persona izmantojusi pielāgotas atslēgas, mūķīzerus vai citas palīgierīces slēdzeņu vai
norobežojumu likvidēšanai un nelikumīgi iekļuvusi noslēgtajā nekustamajā īpašumā – ēkā, telpās vai teritorijā, – caur logiem, durvīm, sienām, jumtu u.tml.;
4.5.2. laupīšana – uzbrukums apdrošinātajam vai to saistītām personām, kas saistīts ar vardarbību vai ar vardarbības piedraudējumu un ir bīstams dzīvībai vai veselībai, nolūkā iegūt apdrošināto īpašumu;
4.5.3. ļaunprātīgi bojājumi – apdrošinātā īpašuma tīša iznīcināšana vai bojāšana.
4.6. Sadursmes risks. Par sadursmi šī apdrošināšanas līguma izpratnē atzīstams jebkāda veida sauszemes transporta
līdzekļa, iekraušanas vai izkraušanas mehānisma tiešs trieciens apdrošināšanas objektam, ko izraisa trešā persona.
5. Papildus atlīdzināmie zaudējumi
5.1. Papildus polisē iekļautajiem apdrošināšanas objektiem un
norādītajām apdrošinājuma summām, apdrošinātājs
atlīdzina izdevumus glābšanas un attīrīšanas darbu veikšanai, ja tie ir apdrošināšanas gadījuma tīšas un nenovēršamas sekas. Attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts
maksimālais atlīdzības limits līdz 10% no apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā 30 000 EUR par vienu
apdrošināšanas gadījumu. Par glābšanas un attīrīšanas izdevumiem tiek uzskatīti:
5.1.1. visi pieteiktie un pierādītie apdrošinātā saprātīgie izdevumi neatliekamai bojājumu novēršanai,
zaudējumu samazināšanai un glābšanas pasākumiem;
5.1.2. visi pieteiktie un pierādītie ugunsdzēsības izdevumi, kas pamatoti radušies un nepieciešami, lai novērstu apdrošinātā īpašuma bojāeju vai samazinātu
zaudējumus, izņemot darba samaksu un darba samaksai pielīdzināmos maksājumus;
5.1.3. izmaksas par drupu novākšanu un attīrīšanas darbiem, kā arī bojātā apdrošinātā īpašuma aizvākšanu un iznīcināšanu, par iekārtu demontēšanu, ēku daļu
izlaušanu, nojaukšanu vai atvērumu paplašināšanu.
6. Ierobežojumi
6.1. Tikai tad, ja tas ir īpaši norādīts apdrošināšanas polisē, papildus tiek apdrošināts:
6.1.1. hidrobūves (piestātnes, moli u.c.);
6.1.2. ar dzīvokli saistītas saimniecības telpas, garāža vai pazemes autostāvvieta;
6.1.3. ārējie cauruļvadi, elektrolīnijas, kabeļi un citas komunikācijas, kas atzarojas no apdrošinātā
nekustamā īpašuma līdz maģistrālajam un publiskajam pieslēgumam;
6.1.4. ēkas, palīgbūves, telpas, kas netiek pastāvīgi apdzīvotas visu gadu;
6.1.5. ēkas, palīgbūves, kuros notiek darbi (remonta, renovācijas, būvniecības darbi u.c.), kuru veikšanai, saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, nepieciešama būvatļauja. Apdrošinot šādus objektus, par bojājumiem, kuriem ir cēlonisks sakars ar notiekošajiem darbiem, pašrisks tiek noteikts 10% no zaudējumu apjoma, bet ne mazāk kā 430 EUR par
katru gadījumu, ja apdrošināšanas polisē tas nav noteikts lielāks;
6.1.6. ekspluatācijā nenodotas ēkas, palīgbūves, to daļas, kurās nav uzstādīts jumts, logi vai nav pabeigti citi
darbi, kuru veikšanai, saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, nepieciešama būvatļauja;
6.1.7. uz daudzdzīvokļu mājām uzstādītas antenas un satelītuztvērējiekārtas;
6.1.8. vienasu piekabes, sauszemes motorizēti transportlīdzekļi ar motora tilpumu līdz 50 cm3, un
visa cita veida transportlīdzekļi ar motora tilpumu 50 cm3 un vairāk, kas nav paredzēti braukšanai pa
koplietošanas ceļiem. Atlīdzība par šajā punktā minētajiem transportlīdzekļiem tiek izmaksāta tikai
gadījumos, kad riska gadījuma iestāšanās laikā dotais transporta līdzeklis atrodas apdrošinātās adreses
slēgtās telpās;
6.1.9. Mobilie telefoni un planšetdatori bojājumu riskam, ja apdrošināšanas polisē ir norādīta ierīces marka,
modelis, un unikāls identifikācijas kods (IMEI kods - mobilajam telefonam, sērijas numurs –
planšetdatoram) un apdrošināšanas polises pielikumā ir pievienota mobilā telefona/ planšetdatora
fotogrāfija, kurā ierīce ir skaidri saskatāma pretskatā, pilnā apjomā un ir redzams ierīces ekrāns, turklāt, mobilajiem telefoniem ekrānā ir jābūt attēlotam un skaidri salasāmam IMEI kodam, kuru ir iespējams
atvērt telefona ciparnīcā ievadot kombināciju *#06#.
7. Izņēmumi
7.1. Netiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies:
7.1.1. kara, invāzijas, ārvalstu ienaidnieku darbības (ar vai bez kara pieteikšanas), dumpja, revolūcijas, sacelšanās, sabiedrisko nemieru, militāras vai uzurpētas varas dēļ;
7.1.2. terorisma (Latvijas Krimināllikuma izpratnē) dēļ. Netiek atlīdzināti arī jebkādi zaudējumi vai izdevumi, kas tieši vai netieši radušies sakarā ar jebkādiem terorisma rezultātā nodarīto vai potenciāli nodarāmo zaudējumu novēršanas pasākumiem;
7.1.3. Latvijas Republikas valsts, pašvaldības vai tiesu varas institūcijas pieņemto lēmumu dēļ;
7.1.4. kodolsprādziena, radiācijas vai radioaktīvā piesārņojuma dēļ;
7.1.5. azbesta un to savienojumu iedarbības rezultātā;
7.1.6. apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja, saistīto personu vai trešo personu, kurām Apdrošināšanas objekts nodots lietošanā vai glabāšanā, ļauna nolūka vai
rupjas neuzmanības dēļ;
7.1.7. apdrošinātā īpašuma nolietošanās, vibrācijas, korozijas, sausās un mitrās puves, pelējuma, sēnīšu
vai baktēriju, kukaiņu, putnu vai dzīvnieku iedarbības dēļ, kas nav izraisījuši citu apdrošināto risku
iestāšanos, tomēr tiek atlīdzināti šķidruma vai tvaika noplūdes radītie zaudējumi pārējam apdrošinātajam īpašumam, ja tie radušies šajā apakšpunktā minēto cēloņu dēļ;
7.1.8. jebkura veida elektrisko vai elektronisko iekārtu un to izolācijas materiālu īssavienojuma vai citas elektriskas parādības (pārspriegums, izolācijas nepilnības,
īssavienojums tinumos vai caur korpusu, īsslēgums ar zemi, mērierīču vai drošības ierīču nefunkcionēšana u.tml.) dēļ, kas nav izraisījusi uguns riska iestāšanos;
7.1.9. iekārtām vai aprīkojumam iekšējās salūšanas dēļ;
7.1.10. apdrošināšanas objektā vai apdrošināšanas vietā veicot griešanas, metināšanas, lodēšanas vai citus
darbus ar atklātu uguns liesmu tiem neparedzētā vai neatbilstoši ugunsdrošības noteikumiem aprīkotā vietā un/vai tos veic persona(s), kurai(ām) nav speciāla
apmācība vai atbilstoša kvalifikācija šo darbu veikšanai, un/vai no priekšmetiem, kas tikuši metināti, lodēti vai apstrādāti ar atklātu liesmu;
7.1.11. plūdu rezultātā;
7.1.12. sakarā ar gruntsūdeņu un notekūdeņu līmeņa celšanos vai pārplūstot ūdens savākšanas sistēmām, jumta notekcaurulēm, vai kondensāta uzkrāšanās dēļ;
7.1.13. nekustamajā īpašumā iekļūstot nokrišņu vai
gruntsūdenim, krusai, sniegam vai dubļiem caur logiem, durvīm, jumtu, plaisām sienās un citām atverēm, ja tās nav radušās apdrošināto risku iestāšanās rezultātā;
7.1.14. lietus ūdens vai sniega kušanas rezultātā no ēkas
jumtiem, logiem, durvīm, nojumēm, notekcaurulēm un citām konstrukcijām ēkas ārpusē un blakus pieguļošām ielām, ietvēm, laukumiem un iekšējiem pagalmiem;
7.1.15. sakarā ar sūcēm apdrošināšanas objekta cauruļvadu sistēmās, kas radušās ūdens vai cita šķidruma
iedarbības rezultātā;
7.1.16. saistībā ar bojājumiem, kuri neietekmē apdrošināšanas objekta funkcionalitāti un nepasliktina apdrošināšanas objekta normālu ekspluatāciju (piemēram, skrāpējumi, traipi u.c.). Tomēr šādi zaudējumi tiek atlīdzināti, ja viena un tā paša apdrošināšanas gadījuma ietvaros
radušies arī citi bojājumi, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem tiek atlīdzināti, kā arī, ja tie ir radušies trešo personu ļaunrātīgas rīcības riska rezultātā;
7.1.17. sala rezultātā;
7.1.18. vides piesārņošanas, piegružošanas un/vai saindēšanas dēļ;
7.1.19. avārijas stāvoklī esošam nekustamajam īpašumam un tajā esošajai mantai. Par avārijas stāvoklī esošu tiek uzskatīts tāds nekustamais īpašums vai tā daļa, kuras fiziskais nolietojums pārsniedz 70% vai kuru par
avārijas stāvoklī, dzīvošanai nepiemērotu vai bīstamu objektu ir atzinusi valsts vai pašvaldības kompetenta iestāde
7.1.20. dārza māju (ar kopējo platību līdz 6 m2), pagaidu būvju un siltumnīcu bojājumu vai zuduma dēļ;
7.1.21. telpu, ēku, mantas, kuras tiek, izmantotas komercdarbībai, bojājumu vai zuduma dēļ;
7.1.22. ja būvniecības vai ekspluatācijas laikā ir pārkāptas
Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošo tiesību aktu, būvnormatīvu, ekspluatācijas, ugunsdrošības noteikumu vai administratīvo aktu prasības;
7.1.23. ekspluatācijā nenodotu ēku, telpu un to elementu
(apkures, ūdensvada vai elektroinstalāciju) ekspluatācijas dēļ;
7.1.24. neiebūvētu būvmateriālu bojājumu vai zuduma dēļ, tomēr tiek atlīdzināti zaudējumi ar atlīdzības limitu 1500 EUR apdrošināšanas gadā;
7.1.25. nelikumīgā veidā iegūta īpašuma bojājuma vai zuduma dēļ;
7.1.26. ja pieļautas kļūdas plānošanā vai projektēšanā
7.1.27. ja veikti nekvalitatīvi būvdarbi vai remontdarbi, izmantoti nekvalitatīvi vai neatbilstoši materiāli;
7.1.28. sauszemes transportlīdzekļu ar motora tilpumu 50 cm3 un vairāk, un visa cita veida transportlīdzekļi ar motora tilpumu 50 cm3 un vairāk, kas nav paredzēti
braukšanai pa koplietošanas ceļiem, un ūdens un gaisa transportlīdzekļu, un šo visu transportlīdzekļu rezerves daļu vai aprīkojuma bojājuma vai zuduma dēļ;
7.1.29. dzīvnieku traumu vai nāves dēļ, kā arī augu, zemes,
atsevišķi augošo koku, dzīvžogu bojājumu vai zuduma dēļ;
7.1.30. vērtspapīru, naudas, dokumentu, aktu, plānu, oriģinālo rasējumu, modeļu, arhīvu krājumu, datu bāžu un informāciju nesēju bojājumu vai zuduma dēļ medikamentu, psihotropo vielu zuduma dēļ;
7.1.31. higiēnas piederumu, kosmētikas bojājumu vai zuduma dēļ;
7.1.32. pārtikas produktu zuduma dēļ;
7.1.33. alkohola un tabakas izstrādājumu zuduma dēļ;
7.1.34. uzglabājot mantu ārpus ēkām, dzīvokļiem, būvēm, ja to neparedz mantas izmantošanas specifika;
7.1.35. īpašuma izkrāpšanas, piesavināšanās, izspiešanas, mistiskas pazušanas u.tml. apstākļu dēļ;
7.1.36. mantai atrodoties neapdzīvotās un neapsaimniekotās ēkās, palīgbūvēs vai telpās;
7.1.37. vērtslietām - juvelierizstrādājumu, dārgmetālu izstrādājumu, dārgakmeņu, gleznu, kažoku, ikonu, rokas pulksteņu, kas dārgāki par 1500, antīku lietu (lietas, kas izgatavotas vairāk nekā pirms 70 gadiem, no dienas, kad iestājies apdrošināšanas
gadījums),kolekciju (vienāda veida lietu krājumi, piemēram, pastmarku, monētu, u. tml. krājumi, kuriem ir zinātniska, vēsturiska vai mākslinieciska nozīme) bojājumu vai zuduma dēļ;
7.1.38. ieroču bojājumu vai zuduma dēļ;
7.1.39. nekustamā īpašuma, kurš ir iegādāts izsolē un kurā īpašnieks nav ievests valdījumā bojājuma vai zuduma dēļ. Attiecībā uz šādu nekustamo īpašumu
apdrošināšanas segums stājas spēkā ar dienu, kad
īpašnieks ir ievests nekustamā īpašuma valdījumā, ko apstiprina tiesu izpildītāja atzīme attiecīgajā aktā.
7.1.40. neapdzīvotā īpašuma teritorijas labiekārtojuma, ēku ārējo norobežojošo konstrukciju (tai skaitā jumta,
pārsegumu, logu, durvju), ēkas ārējās apdares un pie ēkas fasādes piestiprinātu konstrukciju un elementu bojājumu vai zuduma dēļ trešo personu ļaunprātīgas rīcības rezultātā.
8. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākumi
8.1. Dūmvadi un skursteņi jātīra ne retāk kā reizi gadā.
8.2. Paredzama riska iestāšanās apstākļos nekavējoties jāveic
Apdrošināšanas objekta aizsardzības un glābšanas pasākumi (piem., jānotīra sniegs, kas ir sakrājies uz jumta; jāpārvieto manta vai jāaizsargā ēkas, ja tās apdraud vētra, plūdu, ūdens līmeņa celšanās, ledus gabali).
8.3. Nedrīkst izmantot elektriskos vadus bez izolācijas un/vai ar bojātu izolāciju, bojātas sienas kontaktligzdas un slēdžus, kā
arī nestandarta vai tīkla spriegumam neatbilstošus drošinātājus.
8.4. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir ievērot Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošos publiskos tiesību
aktus, būvnormatīvus, tehniskās ekspluatācijas, darba drošības un ugunsdrošības noteikumus.
8.5. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums veikt visus drošības un piesardzības pasākumus, lai uzturētu un sargātu apdrošināšanas objektu un nepieļautu zaudējumus vai postījumus (piem., neatstāt ilgstoši bez uzraudzības
ieslēgtas elektriskās sildierīces, degošas sveces un nenodzēstas cigaretes).
8.6. Nekavējoties veikt iespējamos apdrošināšanas objekta aizsardzības vai glābšanas pasākumus, gadījumos, kad apdrošinātā riska iestāšanās ir iepriekš paredzama.
8.7. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākumi ir
apdrošināšanas līguma darbības laikā rakstveidā informēt apdrošinātāju par visiem tiem zināmajiem apstākļiem, kas varētu palielināt apdrošinātā riska iestāšanās varbūtību, tai skaitā par:
8.7.1. izmaiņām apdrošinātā nekustamā īpašuma drošības sistēmās (t.i., ugunsdrošības un apsardzes
signalizācijas, u.tml.);
8.7.2. jebkādām izmaiņām apdrošināšanas objekta lietošanā vai apdrošināšanas objekta īpašībās pirms šādu
izmaiņu iestāšanās, tajā skaitā, par lietošanas apturēšanu vai izbeigšanu, rekonstrukcijām, pārbūvēm, remontiem – pirms to uzsākšanas.
8.8. Ja apdrošināšanas pieteikumā un/vai polisē ir uzrādīta apsardzes signalizācija, tad tai ir jābūt darba kārtībā un
ieslēgtai visu laika periodu, kad apdrošinātais objekts ir atstāts bez uzraudzības.
8.9. Ja apdrošināšanas pieteikumā un/vai polisē ir uzrādīta
ugunsdrošības signalizācija, tad tai ir jābūt darba kārtībā un patstāvīgi ieslēgtai.
8.10. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums nodrošināt, lai gadījumos, kad āra gaisa temperatūra ir zem 0oC, apdrošinātajā objektā, kas netiek apkurināts,
ūdensapgādes, santehnikas un apkures sistēmas tiktu atbrīvotas no ūdens.
8.11. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam pirms
apdrošināšanas līguma slēgšanas ir pienākums informēt
apdrošinātāju par apgrūtinājumiem un komercķīlām, kuri ir reģistrēti uz apdrošināto objektu.
9. Apdrošinātā pienākumi pēc apdrošinātā riska iestāšanās
9.1. Ja iestājas apdrošinātais risks, apdrošinātajam par to nekavējoties jāziņo:
9.1.1. ugunsgrēka gadījumā – ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;
9.1.2. trešo personu ļaunprātīgas rīcības gadījumā – policijai; sadursmes gadījumā ar sauszemes transporta līdzekli – policijai;
9.1.3. eksplozijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam;
9.1.4. inženierkomunikāciju avārijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam un/vai apdrošinātā nekustamā
īpašuma – ēkas apsaimniekotājam (īpašniekam) vai pašvaldības policijai.
9.2. Apdrošinātājam ir tiesības atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja 9.1. punktā minētās iestādes neapstiprina
attiecīgā apdrošinātā riska iestāšanās faktu.
9.3. Apdrošinātajam un/vai apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties, tiklīdz tas kļūst iespējams, par apdrošinātā riska iestāšanos
jāziņo apdrošinātājam un jāveic visi iespējamie un saprātīgie pasākumi, lai mazinātu zaudējumus.
9.4. Apdrošinātajam un/vai apdrošinājuma ņēmējam 2 (divu) darba dienu laikā vai tiklīdz tas iespējams, ir telefoniski vai rakstiski
jāpaziņo apdrošinātājam par apdrošinātā riska vai jebkura notikuma, kas var tikt uzskatīts par apdrošināto risku, iestāšanos un jāsaskaņo ar apdrošinātāju apdrošinātā riska iestāšanās vietas apskates laiks.
9.5. Pēc pieteikuma iesniegšanas, Apdrošinātajam ir pienākums nodrošināt apdrošinātāja pārstāvim vai tā noteiktajam ekspertam iespēju veikt apdrošinātā riska iestāšanās vietas un bojātā apdrošināšanas objekta apskati, kā
arī dot apdrošinātājam iespēju veikt izmeklēšanu jebkuru zaudējumu rašanās cēloņu un apjoma noteikšanai.
9.6. Pēc apdrošinātā riska iestāšanās nav pieļaujama nekāda bojājumu novēršana vai apdrošinātā īpašuma un tā daļu
pārvietošana, novākšana vai atjaunošana bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas. Atļauts veikt tikai neatliekamus saprātīgus pasākumus, lai novērstu tālākus zaudējumus un nepieļautu nelaimes gadījumus.
9.7. Pēc apdrošinātā riska iestāšanās vietas apskates apdrošinātāja pārstāvis sastāda noteiktas formas apskates protokolu par konstatētajiem zaudējumiem, kā arī sniedz norādījumus, kuru izpilde apdrošinātajam un apdrošinājuma ņēmējam ir obligāta.
9.8. Ja apdrošinātājs neveic apskati 3 (trīs) darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas dienas un nepaziņo par apskates
aizkavēšanās iemesliem un ilgumu, apdrošinātajam ir tiesības uzsākt sakārtošanas un remonta darbus.
9.9. Apdrošinātā pienākums ir pierādīt zaudējuma iestāšanās faktu un apmēru, kā arī iesniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju un dokumentus, kas to apstiprina.
9.10. Pēc apdrošinātāja pieprasījuma apdrošinātajam un
apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums iesniegt apdrošinātājam bojātā, nozagtā vai iznīcinātā apdrošinātā īpašuma sarakstu un īpašuma tiesības apliecinošos dokumentus. Sarakstā ir
jānorāda apdrošināšanas īpašuma vērtība un stāvoklis, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.
9.11. Apdrošinātājs lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, vai atteikumu izmaksāt, apdrošināšanas atlīdzību pieņem 15 (piecpadsmit) dienu laikā no visu nepieciešamo, tai skaitā
apdrošinātāja pieprasīto, dokumentu saņemšanas dienas.
9.12. Ja par apdrošinātā īpašuma bojāšanu vai iznīcināšanu pret apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošināto ir ierosināta
administratīvā pārkāpuma lieta vai krimināllieta, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu tikai
pēc izmeklēšanas pabeigšanas vai tiesas sprieduma vai lēmuma par krimināllietas izbeigšanu spēkā stāšanās un iesniegšanas apdrošinātājam.
9.13. Apdrošinātājam ir tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs:
9.13.1. ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ ir
maldinājis apdrošinātāju par apdrošināšanas gadījuma apstākļiem vai zaudējuma apmēru;
9.13.2. neuzrāda bojāto priekšmetu atliekas, izņemot gadījumus, kad tās ir pilnībā iznīcinātas;
9.13.3. nav iesniedzis policijai konkrētu nozagto vai nolaupīto lietu sarakstu, vai arī policija neapstiprina atsevišķu lietu zādzības vai laupīšanas faktu;
9.13.4. nav izpildījis noteikumu 9.5., 9.6., 9.7., 9.9. un 9.10. punktu prasības.
10. Apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšana
10.1. Apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšana par nekustamajam un kustamajam īpašumam nodarītiem bojājumiem:
10.1.1. Ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts atjaunošanas vērtībā, tad apdrošināšanas objekta bojājumu vai
zaudējumu gadījumā, apdrošinātājs nosaka
apdrošināšanas atlīdzības apmēru, balstoties uz objekta atjaunošanas vērtību tieši pirms
apdrošināšanas riska iestāšanās brīža, ievērojot zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas noteikumus;
10.1.2. Ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts faktiskajā vērtībā, tad apdrošināšanas objekta bojājumu vai zaudējumu gadījumā, apdrošinātājs nosaka
apdrošināšanas atlīdzības apmēru, balstoties uz objekta atjaunošanas vērtību tieši pirms
apdrošināšanas riska iestāšanās brīža, atskaitot
īpašuma nolietojumu un ievērojot zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas noteikumus.
10.1.3. Ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts aizvietošanas vērtības, tad:
10.1.3.1. apdrošināšanas objekta bojājumu gadījumā vai pilnīga zuduma gadījumā, kad objektu ir iespējams atjaunot, apdrošinātājs nosaka
apdrošināšanas atlīdzības apmēru, balstoties uz objekta atjaunošanas vērtību tieši pirms apdrošināšanas riska iestāšanās brīža;
10.1.3.2. apdrošināšanas objekta pilnīga zuduma gadījumā, kad objektu nav iespējams
atjaunot, apdrošinātājs nosaka
apdrošināšanas atlīdzības apmēru, balstoties uz līdzvērtīgā objekta aizvietošanas vērtību (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas riska iestāšanās brīža.
10.2. Papildus noteikumi apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai dzīvokļa bojājuma vai bojāejas gadījumā:
10.2.1. Ja dzīvoklis ir apdrošināts atjaunošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un
apjomā, kādā dzīvoklis bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža;
10.2.2. Ja dzīvoklis ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā
nekustamā īpašuma atjaunošanu ja tas ir iespējams, tādā kvalitātē un apjomā, kādā dzīvoklis bija tieši
pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža vai, ja dzīvokli nav iespējams atjaunot, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms
apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža;
10.3. Papildus noteikumi apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai kustamā īpašuma – mājas mantas bojājuma, bojāejas vai pilnīgā zuduma gadījumā:
10.3.1. Bojāejas vai pilnīga zuduma gadījumā apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts atbilstoši šo noteikumu tabulā Nr.1 noteiktajai kārtībai;
10.3.2. Bojājuma gadījumā tiek atlīdzināti mazākie
nepieciešamie izdevumi, lai atjaunotu mantu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija pirms
apdrošināšanas gadījumā iestāšanās, bet
nepārsniedzot šo noteikumu tabulā Nr.1 norādīto
maksimālo apdrošināšanas atlīdzības apmēru mantas bojāejas vai pilnīga zuduma gadījumā;
10.3.3. Ja tiek apdrošināts Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēts velosipēds vai motorizēts transportlīdzeklis līdz 50 cm3, vai zāles pļaušanas traktors un raideris ar jaudu līdz 20kW apdrošināšanas atlīdzība tiek
aprēķināta pēc tā tirgus vērtības – naudas summa, par
kādu Latvijas Republikas iekšējā tirgū iespējams pārdot apdrošināto objektu atbilstoši tādas pašas markas, modeļa, izlaides gada un analoģiskas vai līdzīgas komplektācijas transportlīdzekļa tirgus
pieprasījumam
10.4. Ja nekustamā īpašuma telpu iekšējās apdares darbi bija veikti vairāk nekā pirms desmit gadiem, tad veicot aprēķinu par telpu iekšējās apdares darbiem var tikt piemērots šo telpu nolietojums 20% apmērā par katriem pilniem desmit gadiem.
10.5. Zemapdrošināšanas gadījumā atlīdzināmos zaudējumus
aprēķina tādā proporcijā no faktisko zaudējumu apmēra, kādu sastāda apdrošināšanas polisē noteiktā apdrošinājuma summa pret apdrošināšanas objekta vērtību. Šī līguma izpratnē
zemapdrošināšana ir iestājusies, ja apdrošinājuma summa ir zemāka par objekta vērtību vairāk nekā par 10 %.
10.6. Virsapdrošināšanas gadījumā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt faktiskos zaudējumus un apdrošinātā īpašuma vērtību.
10.7. Ja iestājies sadursmes risks un sadursmē vainīgais transportlīdzeklis tiek identificēts, tad apdrošinātājs, veicot apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neietur polisē norādīto pašrisku.
10.8. Par bojā gājušu tiek atzīts apdrošinātais īpašums, ja tā
bojājumi pārsniedz 70% no apdrošinātā īpašuma atjaunošanas vērtības tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Šajā gadījumā:
10.8.1. ja pēc apdrošinātāja pieprasījuma un apdrošinātā
piekrišanas derīgās atliekas paliek apdrošinātajam, tad apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta, atskaitot
derīgo atlieku vērtību;
10.8.2. ja pēc apdrošinātāja pieprasījuma un apdrošinātā piekrišanas derīgās atliekas pāriet apdrošinātāja
īpašumā, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību, derīgo atlieku vērtība netiek atskaitīta.
10.9. Gadījumā, kad bojā gājušais apdrošinātais nekustamais
īpašums netiek atjaunots – atlīdzināmie zaudējumi tiek noteikti tirgus vērtības apmērā, bet nepārsniedzot tā atjaunošanas vērtību un/vai apdrošinājuma summu. Ja pēc atlīdzības
izmaksas tirgus vērtības apmērā, tiek iesniegta apdrošināta objekta būvatļauja atjaunošanas darbu veikšanai, LR tiesību aktos noteiktā kārtībā saskaņots un apstiprināts objekta
atjaunošanas darbu tehniskais projekts, objekta atjaunošanas darbu līgums un koptāmes, kā arī tiek uzsākti ēkas
atjaunošanas būvdarbi, apdrošinātājs izmaksā apdrošinātajam starpību, kas tiek aprēķināta no atjaunošanas vai faktiskās vērtības atņemot tirgus vērtību, taču nepārsniedzot polisē norādīto nekustamā īpašuma apdrošinājuma summu.
10.10. Apdrošinātā tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību
atjaunošanas vērtībā izbeidzas, ja Apdrošinātais tās neizmanto 2 (divu) gadu laikā no apdrošinātā riska iestāšanās dienas.
10.11. Gadījumos, kad ir paredzēti apdrošinātā objekta
remonta/atjaunošanas darbi, Apdrošinātājam ir tiesības noteikt apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas kārtību, sadalot
apdrošināšanas atlīdzības summu vairākos maksājumos.
Apdrošināšanas atlīdzības pirmo daļu, kas nav lielāka par 50% no kopējās aprēķinātas apdrošināšanas atlīdzības summas,
Apdrošinātājs izmaksā pēc lēmuma par atlīdzības izmaksu pieņemšanas, atlikušās Apdrošināšanas atlīdzības daļas
Apdrošinātājs izmaksā pēc noteiktā atjaunošanas/remontu darbu apjoma pabeigšanas.
10.12. Apdrošinātājs ir tiesīgs noteikt Apdrošināšanas objekta atjaunošanas pakalpojumu sniedzēju. Apdrošinātais ar
Apdrošinātāja rakstveida piekrišanu var izvēlēties personu, kura veiks Apdrošināšanas objekta atjaunošanas darbus. Ja Apdrošinātais vēlas, lai apdrošināšanas objekta atjaunošana tiktu veikta pie Apdrošinātā izvēlēta pakalpojumu sniedzēja,
kura atjaunošanas darbu vērtība pārsniedz Apdrošinātāja noteiktā pakalpojumu sniedzēja atjaunošanas piedāvājumu, tad Apdrošinātājam ir tiesības aprēķināt Apdrošināšanas
atlīdzību, par pamatu ņemot lētāko pakalpojumu sniedzēja atjaunošanas darbu piedāvājumu.
10.13. Apdrošinātajam ir pienākums izvēlēties vienu no šādiem
apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veidiem, rakstveidā paziņojot apdrošinātājam ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit)
kalendāro dienu laikā no apdrošināšanas atlīdzības pieteikuma iesniegšanas apdrošinātājam:
10.13.1. apdrošināšanas objekta atjaunošana vai remonts, ievērojot, ka gadījumā, ja apdrošinātais neiesniedz apdrošinātājam rakstveida pierādījumus par to, ka saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu, īpašuma remontu vai atjaunošanu veic attiecīgo pakalpojumu sniedzējs, tad no aprēķinātās apdrošināšanas
atlīdzības daļas, ar kuru tiek atlīdzinātas remonta vai atjaunošanas darbu izmaksas, tiek atskaitīta nodokļu, ar kuriem tiek aplikti remonta vai atjaunošanas
darbu veikšana, summa;
10.13.2. apdrošināšanas bojā gājušā objekta (ēkas, dzīvokļa, mantas) aizstāšana ar līdzvērtīgu;
10.13.3. naudas izteiksmē, ievērojot, ka izmaksājot
apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nekustamā īpašuma bojājumiem vai zudumu naudā,
apdrošināšanas atlīdzībā netiek ietverti virsizdevumi un peļņa, kā arī nodokļi, ar kuriem aplikta remonta vai atjaunošanas darbu veikšana. Aprēķins tiek veikts saskaņā ar remontdarbu tāmi, kas saskaņota ar
apdrošinātāju.
10.14. Ja apdrošinātais nokavē noteikumu 10.12. punktā noteikto termiņu, tad apdrošinātājam ir tiesības vienpusēji noteikt
apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veidu naudas izteiksmē.
10.15. No izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības, apdrošinātājs ir tiesīgs ieturēt nesamaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu par visu apdrošināšanas līguma darbības periodu.
10.16. Apdrošinātais objekts tiek atjaunots vai aizvietots ar funkcionalitātes ziņā identiska pielietojuma objektu kāds bija
apdrošinātais objekts pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.
10.17. Ja apdrošināšanas objekts ir ēka vai palīgbūve un pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās tiek konstatēts, ka
apdrošināšanas objekta nolietojums tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pārsniedza 40%, tad tiek uzskatīts, ka
apdrošināšanas objekts tāds ir bijis jau polises noslēgšanas brīdī un ir apdrošināts faktiskajā vērtībā no apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīža, pat, ja apdrošināšanas polisē ir norādīts citādi. Nolietojuma pakāpi nosaka apdrošinātājs,
pieaicinot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju.
10.18. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, polisē norādītās apdrošinājuma summas tiek atjaunotas pilnā apmērā bez papildus apdrošināšanas prēmijas samaksas, izņemot
gadījumus, kad nekustamais īpašums ir gājis bojā.
11. Citi noteikumi
11.1. Pusēm ir tiesības pārskatīt prēmijas un apdrošinājuma summu apmēru apdrošināšanas līgumam, kur līguma darbības periods pārsniedz divpadsmit mēnešus, šādā gadījumā:
11.1.1. kopš līguma darbības perioda sākuma ir pagājuši vismaz divpadsmit mēneši;
11.1.2. un būvniecības izmaksu gada inflācija saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (xxx.xxx.xxx.xx) datiem iepriekšējā kalendārā gadā pārsniedz 6%.
11.2. Pārskatot līguma nosacījumus, saskaņā ar 11.1. punktu;
11.2.1. Apdrošināšanas prēmijas pieaugums nepārsniedz būvniecības izmaksu gada inflācijas apmēru.
11.3. Apdrošinājuma ņēmējam, iestājoties 11.1. punktā minētajam gadījumam, ir tiesības nepiekrist piedāvātajam prēmijas izmaiņām un vienpusēji pārtraukt apdrošināšanas līgumu. Ja
apdrošināšanas līgums tiek pārtraukts, apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam neizmantoto prēmijas daļu pilnā
apmērā, neieturot ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumu.
Tabula Nr.1 Kārtība kādā, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tiek noteikts atlīdzības apmērs no sākotnējās mantas iegādes vērtības,
Mobilajiem telefoniem, planšetdatoriem un portatīvajiem datoriem atlīdzības apmērs tiek noteikts no tirgus vērtības apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī.
Mantas vecums gados | 1 – 5 gadi | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 un vairāk |
Cēlkoka un masīvkoka mēbeles, galda servēšanas piederumi, mūzikas instrumenti, interjera priekšmeti | 100% | 80% | 70% | 65% | 60% | 50% |
Dabīgo kažokādu apģērbi, gobelēni, grāmatas, mājas tekstils, būvmateriāli, apgaismes tehnika, ieroči | 100% | 80% | 75% | 70% | 65% | 60% |
Sporta preces x.xx. velosipēdi, bērnu ratiņi un laivas, darbarīki, elektroinstrumenti, dārza tehnika, dārza mēbeles (koka), mēbeles (izņemot masīvkoka un cēlkoka), svētku rotājumi (piem., ziemassvētku), optika, paklāji, šujmašīnas, adāmmašīnas, mājsaimniecības priekšmeti (katli, pannas u. tml.) | 100% | 60% | 50% | 40% | 30% | 30% |
Audiotehnika, videotehnika, TV, sadzīves tehnika, kanceleja, sakaru tehnika, datortehnika un tās piederumi, fototehnika, dārza mēbeles (cita materiāla, izņemot koka) | 100% | 50% | 40% | 30% | 30% | 30% |
Apģērbi, apavi, gultas veļa, aksesuāri | 100% | 50% | 40% | 30% | 30% | 30% |