Juridisko personu īpašuma apdrošināšanas noteikumi Nr. NPWL19
Juridisko personu īpašuma apdrošināšanas noteikumi Nr. NPWL19
Apstiprināti ar “Seesam Insurance AS” Latvijas filiāles rīkojumu Nr. 2019/7-pa Spēkā no 2019. gada 15. februāra
I. Izmantotie termini
Apdrošinātājs – Seesam Insurance AS Latvijas filiāle (pārstāv: Xxxxxx Xxxx- xxxxx AS, Maarki 00/0, 00000 Xxxxxxx, Xxxxxxx).
Apdrošinājuma ņēmējs – juridiska vai fiziska persona, kura noslēdz Apdro- šināšanas līgumu savā vai citas personas labā.
Apdrošinātais – juridiska vai fiziska persona, kurai ir apdrošināmā intere- se un kuras labā ir noslēgts Apdrošināšanas līgums; Apdrošināšanas līguma saistības un pienākumi attiecas gan uz Apdrošināto, gan uz Apdrošinājuma ņēmēju.
Atlīdzības saņēmējs – Apdrošināšanas polisē norādītā persona, kurai ir ap- drošināmā interese un kurai paredzēta Apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, iestājoties Apdrošināšanas gadījumam. Ja Apdrošināšanas polisē nav norā- dīts citādi, tad persona, kurai ir tiesības saņemt Apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem un bojājumiem, ir Apdrošinātais.
Apdrošināšanas līgums – Apdrošinātāja un Apdrošinājuma ņēmēja vieno- šanās par Apdrošināšanas nosacījumiem. Apdrošināšanas līgums sastāv no Apdrošināšanas pieteikuma, Apdrošināšanas polises, Apdrošināšanas poli- ses pielikumiem un Apdrošināšanas noteikumiem.
Apdrošināšanas polise – dokuments, kas apliecina Apdrošināšanas līguma noslēgšanu. Apdrošināšanas polise ir neatņemama Apdrošināšanas līguma sastāvdaļa.
Apdrošināšanas noteikumi – Apdrošinātāja un Apdrošinājuma ņēmēja vienošanās rakstveidā, kuru Apdrošinājuma ņēmējs apņemas ievērot un iz- pildīt, lai, iestājoties Apdrošināšanas gadījumam, saņemtu Apdrošināšanas atlīdzību.
Apdrošināšanas periods – Apdrošināšanas līguma darbības laiks, par kuru tiek maksāta Apdrošināšanas prēmija un ir spēkā Apdrošināšanas segums.
Apdrošinātais risks – Apdrošināšanas līgumā paredzētais, no Apdrošinā- tā vai Apdrošinājuma ņēmēja gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
Pašrisks – Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā līdzdalība katrā Ap- drošināšanas gadījumā, kas Apdrošināšanas līgumā noteikta naudā vai procentos un tiek atrēķināta no izmaksājamās Apdrošināšanas atlīdzības summas.
Apdrošināšanas gadījums – ar Apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts pēkšņs un iepriekš neparedzams, no Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdroši- nātā gribas neatkarīgs notikums, kuram iestājoties, paredzēta Apdrošināša- nas atlīdzības izmaksa saskaņā ar Apdrošināšanas noteikumiem.
Apdrošināšanas objekts – mantiskās vērtības un/vai intereses;
Atlīdzības prasības pieteikums – Apdrošinātā iesniegts rakstveida pietei- kums Apdrošinātājam par apdrošinātā riska iestāšanos. Atlīdzības pietei- kums var tikt iesniegts Apdrošinātājam Apdrošināšanas periodā.
Trešā persona – ar Apdrošinājuma ņēmēju vai Apdrošināto nesaistīta fiziska vai juridiska persona.
II. Informācija par Apdrošināšanas objektu vai Apdrošināto risku
1. Pirms Apdrošināšanas līguma noslēgšanas Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir sniegt visu informāciju, kas nepieciešama Apdroši- nātājam Apdrošināmā riska izvērtēšanai. Apdrošinātājs saņemto informāciju apstrādā, lai izvērtētu Apdrošināmo risku un sagatavotu Apdrošināšanas piedāvājumu un/vai Apdrošināšanas līgumu.
2. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais ir atbildīgs par sniegtās in- formācijas patiesīgumu un pilnu apjomu. Jebkurš viltojums, maldinājums, nepareizs apgalvojums un/vai noklusēšana var būt par iemeslu Apdrošinā- šanas līguma izbeigšanai un/vai atteikumam izmaksāt Apdrošināšanas at- līdzību.
3. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā pienākums ir paziņot Apdroši- nātājam par citiem spēkā esošiem Apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu Apdrošināšanas objektu.
III. Izmaiņas sniegtajā informācijā
1. Apdrošinājuma ņēmējam un/vai Apdrošinātajam ir pienākums nekavējo- ties, tiklīdz tas ir iespējams, rakstveidā paziņot Apdrošinātājam par visiem apstākļiem, kuri var palielināt Apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību vai iespējamo zaudējumu apjomu, kā arī paziņot par jebkādām izmaiņām Ap- drošināšanas pieteikumā sniegtajā informācijā.
2. Pēc papildu informācijas saņemšanas Apdrošinātājs izvērtē Apdrošinātā riska palielināšanos. Ja Apdrošinātais risks ir palielinājies, tiek aprēķināta un piemērota papildu Apdrošināšanas prēmija.
3. Pirms Apdrošināšanas līguma noslēgšanas, Apdrošināšanas periodā vai pēc Apdrošināšanas perioda beigām Apdrošinātājam ir tiesības veikt Apdro- šinātā objekta pārbaudi, lai pārliecinātos, vai nav notikušas izmaiņas sākot- nējā riska informācijā.
IV. Apdrošināšanas līguma noslēgšanas un spēkā stāšanās kārtība
1. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, pamatojoties uz informāciju, ko Ap- drošināšanas pieteikumā sniedzis Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinā- tais. Apdrošinājuma ņēmējam un/vai Apdrošinātajam (fiziskai personai) ir datu subjekta tiesības Datu apstrādes regulas 2016/679 izpratnē. No datu subjekta saņemtā informācija tiek izmantota Apdrošināšanas piedāvājuma sagatavošanai, līguma noslēgšanai un/vai Apdrošināšanas atlīdzības izmak- sai. Datu apstrādes juridiskais pamats ir Apdrošināšanas līgums.
2. Apdrošinātājs pirms Apdrošināšanas līguma noslēgšanas var sagatavot Apdrošināšanas piedāvājumu. Gadījumā, ja Apdrošinājuma ņēmējs iemaksā Apdrošinātāja bankas kontā Apdrošināšanas piedāvājumā norādīto Apdro- šināšanas prēmiju, Apdrošināšanas līgums netiek uzskatīts par noslēgtu, ja Apdrošināšanas piedāvājumā nav norādīts citādāk.
3. Apdrošināšanas līgums tiek uzskatīts par noslēgtu un stājas spēkā nā- kamajā dienā pēc rēķinā norādītās Apdrošināšanas prēmijas vai tās daļas saņemšanas Apdrošinātāja bankas kontā, bet ne ātrāk kā polisē norādītajā Apdrošināšanas perioda pirmajā dienā.
4. Ja, pretēji rēķinā norādītajam, Apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa netiek samaksāta noteiktajā termiņā un apmērā, tad tiek uzskatīts, ka Ap- drošināšanas līgums nav stājies spēkā no tā noslēgšanas dienas. Atsevišķs paziņojums par to, ka Apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā, Apdrošinā- juma ņēmējam un/vai Apdrošinātajam netiek nosūtīts.
5. Apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas samaksa pēc rēķinā no- rādītā apmaksas termiņa neuzliek Apdrošinātājam pienākumu uzņemties jebkādas saistības.
6. Noslēdzot Apdrošināšanas līgumu, izmantojot distances saziņas līdzekli, spēkā ir tāda pati Apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās kārtība, kā līgumu noslēdzot Apdrošinātāja birojā.
V. Apdrošināšanas līguma izbeigšana
1. Ja, pamatojoties uz Apdrošinājuma ņēmēja rakstveida iesniegumu, Apdro- šināšanas līgums tiek izbeigts pirms Apdrošināšanas perioda beigām, tad Apdrošinātājs atmaksā neizmantotās Apdrošināšanas prēmijas daļu par atlikušo periodu atbilstoši likumā paredzētajam aprēķinam, ieturot 15 (piec- padsmit) %. Ja prēmijas atlikums tiek izmantots citu maksājumu segšanai Apdrošinātājam, tad ieturējumi no prēmijas netiek veikti.
2. Ja kārtējais Apdrošināšanas prēmijas maksājums nav samaksāts norādī- tajā termiņā un apjomā, Apdrošinātājs nosūta Apdrošinājuma ņēmējam un/ vai Apdrošinātajam rakstveida brīdinājumu par nesavlaicīgi un/vai nepilnīgi veikto Apdrošināšanas prēmijas kārtējo maksājumu ar uzaicinājumu samak- sāt Apdrošināšanas prēmijas atlikušo daļu.
3. Ja Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais nesamaksā Apdroši- nāšanas prēmijas kārtējo maksājumu brīdinājumā noteiktajā termiņā un apmērā, Apdrošinātājs, izbeidzoties brīdinājumā norādītajam termiņam, izbeidz Apdrošināšanas līgumu, neatmaksājot Apdrošināšanas prēmiju par periodu, kad Apdrošināšanas līgums bija spēkā. Atsevišķs paziņojums par
to, ka Apdrošināšanas līgums tiek izbeigts un atlikusī prēmijas daļa netiek atmaksāta, Apdrošinājuma ņēmējam un/vai Apdrošinātajam nosūtīts ne- tiek.
4. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir samaksāt Apdrošinātājam Apdroši- nāšanas prēmiju vai tās daļu par periodu, kad Apdrošināšanas līgums bijis spēkā.
5. Apdrošinātājam vai Apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības izbeigt Apdroši- nāšanas līgumu vienpusēji pirms Apdrošināšanas perioda beigām, t. sk. pēc Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, nosūtot rakstveida paziņojumu otrai līgumslēdzējpusei. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts 15. (piecpadsmitajā) dienā pēc rakstveida paziņojuma nosūtīšanas.
6. Ja Apdrošināšanas periodā Apdrošinātājs ir veicis Apdrošināšanas atlīdzī- bas izmaksu, Apdrošināšanas prēmija par visu polisē paredzēto Apdrošinā- šanas periodu pienākas Apdrošinātājam.
7. Ja Apdrošināšanas periodā ir veikta Apdrošināšanas atlīdzības izmaksa un Apdrošinājuma ņēmējs pirms Apdrošināšanas līguma termiņa beigām pār- trauc Apdrošināšanas līgumu vai nav veicis kārtējo Apdrošināšanas prēmijas maksājumu, tad Apdrošinātājam ir tiesības izrakstīt rēķinu par atlikušo Ap- drošināšanas prēmijas daļu. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir apmaksāt Apdrošinātāja izrakstīto rēķinu savlaicīgi un pilnā apmērā.
8. Neatkarīgi no citiem noteikumiem, kas paredzēti šajā līgumā, netiek uz- skatīts, ka Apdrošinātājs nodrošinās Apdrošināšanas segumu vai veiks jeb- kādus maksājumus, vai sniegs jebkādus pakalpojumus vai labumus jebku- ram Apdrošinātajam un jebkurai citai personai tiktāl, ciktāl šāds segums, maksājums, pakalpojums, labums un/vai jebkurš Apdrošinātā darījums vai darbība pārkāpj piemērojamās sankcijas, tas ir, visas tādas tirdzniecības, fi- nanšu embargo vai ekonomiskās sankcijas, likumus vai noteikumus, kas tieši piemērojami Apdrošinātājam. Piemērojamās sankcijas ir šādas: (i) vietējās;
(ii) Eiropas Savienības (ES); (iii) Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO); (iv) Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un/vai (v) visas pārējās sankcijas, kas pie- mērojamas Apdrošinātājam.
VI. Apdrošināšanas objekts
1. Saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu, Apdrošinātais objekts ir Nekustamais īpašums un/vai kustamā manta, kas atrodas Apdrošināšanas līgumā/polisē norādītajā adresē.
1.1. Ēka/būve kā Apdrošināšanas objekts ietver:
1.1.1. Visus ēkas konstruktīvos elementus un to sastāvdaļas, ieskaitot stiklo- jumu, durvis, kāpnes, liftus, eskalatorus un ārējo apdari, kā arī citas ēkas konstrukcijas, kas minētas un atbilstoši uzstādītas saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem apstiprinātajā būvprojektā (tehniskajā projektā);
1.1.2. Telpas iekšējās apdares izmaksas, ja Apdrošināšanas polisē nav norā- dīts citādāk;
1.1.3. Ēkas ekspluatācijai izmantojamās inženiertehnisko komunikāciju sis- tēmas. Ūdens, apkures un kanalizācijas sistēmas, ugunsdzēšanas sistēma, apkures sistēma, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēma, elektroin- stalācija, radiatori, santehnika un iebūvētie gaismas ķermeņi.
1.1.4. Ārējās inženiertehniskās komunikācijas. Apdrošinātas tiek arī ūdens no- tekas; ūdens, apkures, kanalizācijas, gāzes un tvaika caurules un pazemes elektriskie kabeļi zemes gabala robežās vai līdz to savienojuma vietai ar pub- liskajiem tīkliem.
1.1.5. Apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, komu- nikācijas un sakaru sistēmas aprīkojums, stacionārais ugunsdrošības aprī- kojums.
1.1.6. Papildus iepriekš minētajam, apdrošinot ēku, apdrošināts tiek:
1.1.6.1. Teritorijas labiekārtojums. Stacionāri uzstādīti soliņi, galdi, karogu masti, rotaļu laukuma elementi, markīzes vai ceļazīmes celiņu ieseguma ma- teriāli, vārti, nožogojums, barjeras, ietvju un kustības organizācijas tehniskie līdzekļi (ietvju apgaismojums, dekoratīvās sētiņas). Iestājoties Apdrošināta- jam riskam, Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus vai bojājumus, kas radušies teritorijas labiekārtojumam. Atlīdzības limits – 10 (desmit) % no ēkas apdroši- nājuma summas, bet ne vairāk kā 20 000 (divdesmit tūkstoši) EUR par vienu Apdrošināšanas gadījumu. Atlīdzības limits attiecas uz katru apdrošinātajai ēkai piesaistītā gruntsgabala ietvaros esošo labiekārtojumu. Zaudējumi tiek atlīdzināti, ja polisē kā Apdrošināšanas objekts ir norādīta ēka.
1.1.6.2. Reklāmas izkārtnes. Apdrošinot ēku vai telpas, apdrošinātas tiek arī Apdrošinājuma ņēmējam un/vai Apdrošinātai personai piederošas un pie Ap- drošinātā nekustamā īpašuma stacionāri piestiprinātas reklāmas izkārtnes. Apdrošināšanas atlīdzības limits par reklāmām, kas stacionāri piestiprinātas pie ēkas, ir 5 000 (pieci tūkstoši) EUR, ja Apdrošināšanas polisē nav atrunāts citādāk.
1.2. Saimnieciskajai darbībai paredzētās telpas (ēkas daļa) kā Apdroši- nāšanas objekts ietver:
1.2.1. Saimnieciskai darbībai paredzētās ēkas telpas, kas atrodas Apdrošinā- šanas līgumā/polisē norādītajā adresē, iekļaujot to neatņemamās sastāvda- ļas atbilstoši 1.1. punktā minētajam, kas veido šīs telpas robežas. Apdrošinot ēkas daļu vai telpu, tiek apdrošināta arī kopīpašuma domājamā daļa tādā apmērā, kāda ir apdrošināto telpu platība attiecībā pret ēkas kopējo platību.
1.3. Remontdarbu ieguldījumi kā Apdrošināšanas objekts ietver:
1.3.1. Telpu iekšējās apdares izmaksas līdz nesošajām konstrukcijām, ieskaitot logus, durvis un telpas ekspluatācijai izmantojamās inženiertehnisko komu- nikāciju sistēmas (ūdens, apkures un kanalizācijas sistēmas, ugunsdzēšanas sistēma, apkures sistēma, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēma, elektroinstalācija, radiatori, santehnika un iebūvētie gaismas ķermeņi).
1.4. Investīcijas kā Apdrošināšanas objekts ietver:
1.4.1. Apdrošinātajā objektā (kustamajā vai nekustamajā īpašumā) paredza- mās investīcijas, kas varētu tikt veiktas Apdrošināšanas perioda laikā.
1.5. Kustamais īpašums kā Apdrošināšanas objekts ietver Apdrošinā- juma ņēmējam vai Apdrošinātajam piederošā vai valdījumā esošo kustamo mantu, kas atrodas Apdrošināšanas līguma darbības vietā.
1.5.1. Kustamais īpašums var tikt apdrošināts:
1.5.1.1. Saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti vai sarakstu. Ar kustamo īpašu- mu tiek saprasta Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam piederošā vai valdījumā esošā biroja tehnika, mēbeles, biroju un noliktavu aprīkojums, ra- žošanas līnijas, darbgaldi un citas iekārtas un preces, t. sk. izejvielas, gatavā produkcija un pusfabrikāti.
1.5.1.2. Apdrošinot kustamo mantu, papildus apdrošināta tiek Nomātā man- ta – kustamā manta, kas pieder Trešajai personai un kuras Apdrošinājuma ņē- mējs/Apdrošinātais nomā uz rakstveida līguma pamata. Attiecībā uz nomāto mantu par Apdrošināto tiek noteikts kustamās mantas īpašnieks. Zaudējumi tiek kompensēti vienu reizi Apdrošināšanas periodā. Maksimālā Apdrošināša- nas atlīdzības summa tiek ierobežota ar 5 000 (pieciem tūkstošiem) EUR.
VII. Apdrošinātie riski
1. Apdrošināti ir tikai tie riski, kas ir norādīti Apdrošināšanas polisē.
2. Apdrošināto pamata risku uzskaitījums:
2.1. Uguns riski. Apdrošinātājs atlīdzina nekustamajam vai kustamajam īpa- šumam nodarītus pēkšņus un neparedzētus tiešus materiālus zaudējumus vai bojājumus, kuru cēlonis ir zemāk uzskaitītie iemesli.
2.1.1. Uguns – iepriekš neparedzēta un nekontrolējama degšana ar liesmu, kas izcēlusies ugunij neparedzētā vietā vai no ugunij paredzētas vietas, patstāvīgi turpinot izplatīties tālāk. Apdrošināšana sedz arī zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis karstums, dūmi vai sodrēji, kas rodas no ugunsgrē- ka vai degoša vai degšanas rezultātā sakarsuša objekta, kā arī saliešana, dzēšot uguni.
2.1.2. Zibens – tiešs zibens spēriens Apdrošināšanas objektā.
2.1.3. Lidaparāti – vadāma lidaparāta, tā daļu vai tā kravas uzkrišana Ap- drošināšanas objektam.
2.1.4. Eksplozija – pēkšņa ārdoša spiediena spēka izpausme, kas balstās uz gāzu vai tvaiku īpašību izplesties. Ar saspiestu gāzi vai tvaikiem pildītu spie- diena katlu, boileru, cauruļvadu vai tvertņu eksploziju saprot situāciju, kad to sienas tiek sagrautas tādā mērā, ka notiek spiediena izlīdzināšanās starp tvertnes iekšpusi un apkārtējo vidi.
2.2. Dabas stihiju riski. Apdrošinātājs atlīdzina nekustamajam vai kustama- jam īpašumam nodarītus pēkšņus un neparedzētus tiešus materiālus zaudē- jumus vai bojājumus, kuru cēlonis ir zemāk uzskaitītie iemesli.
2.2.1. Vētra – vēja brāzma ar ātrumu, kas ir ne mazāks par 15 (piecpadsmit) metriem sekundē.
2.2.2. Krusa – nokrišņi ledus gabalu veidā.
2.2.3. Sniega svars – nepārtraukta, intensīva snigšana, kad diennakts laikā uzsnigusi vismaz 20 (divdesmit) cm vai biezāka sniega kārta, kuras svara dēļ tiek sagrauts vai bojāts ēkas jumta pārsegums un/vai tā balstošās konstruk- cijas. Papildu nosacījums, lai notikušais tiktu kvalificēts kā Apdrošināšanas gadījums – augstāk minētie bojājumi radušies snigšanas laikā vai ne vēlāk kā 24 (divdesmit četras) stundas pēc snigšanas.
2.2.4. Koku, mastu un/vai stabu nogāšanās – Apdrošinātā īpašuma tuvumā esošo koku, mastu vai stabu brīva nogāšanās gravitācijas spēka ietekmē, bet nevis fiziska nodiluma vai kādu ilgstošu sadalīšanās procesu iedarbības dēļ.
2.2.5. Zemestrīce – Zemes garozas svārstību izraisīta Zemes virsmas trīcēša- na, kas ir vismaz 4 (četras) balles stipra pēc Rihtera skalas.
2.3. Ūdens, apkures un kanalizācijas sistēmu avārijas risks – pēkšņa un iepriekš neparedzama plīsuma vai cita bojājuma rezultātā radusies šķidruma vai tvaika noplūde:
2.3.1. no ēkā iebūvētām ūdens, kanalizācijas, ventilācijas, kondicionēšanas, apkures vai ugunsdzēsības sistēmām un to cauruļvadiem;
2.3.2. automātiski reaģējot stacionārām ugunsgrēka dzēšanas sistēmām vai iekārtām;
2.3.3. Trešo personu darbības vai bezdarbības rezultātā;
2.3.4. sala ietekmē (ja gaisa zemākā temperatūra Apdrošināšanas līgumā/ polisē norādītajā adresē riska iestāšanās dienā ir bijusi -15 (mīnus piecpad- smit) °C vai zemāka). Maksimālā Apdrošināšanas atlīdzības summa tiek iero- bežota ar 10 000 (desmit tūkstošiem) EUR. Zaudējumi par sala riska iestāša- nos tiek kompensēti ne vairāk kā vienu reizi Apdrošināšanas periodā.
2.3.5. Apdrošinātājs sedz arī atjaunošanas vai remonta izmaksas par avāri- jas rezultātā bojātiem cauruļvadu posmiem vai iekārtām un tvertnēm, kuru bojājumi bijuši par iemeslu šķidruma vai tvaika noplūdei. Atlīdzības limits
– 10 000 (desmit tūkstoši) EUR par vienu Apdrošināšanas gadījumu, bet ne vairāk kā 10 (desmit) % no ēkas/telpu Apdrošinājuma summas. Apdrošinātājs nesedz zaudējumus vai bojājumus, ja komunikācijām ir korozijas vai kāda cita ilgstoša procesa un/vai pakāpeniskas sadalīšanās pazīmes.
2.4. Trešo personu nodarīto zaudējumu riski. Apdrošinātājs atlīdzina ne- kustamajam vai kustamajam īpašumam nodarītus pēkšņus un neparedzētus tiešus materiālus zaudējumus vai bojājumus, kuru cēlonis ir zemāk uzskaitītie iemesli.
2.4.1. Zādzības pēc ielaušanās vai ļaunprātīga kaitniecība, ielaužoties vai mēģinot ielauzties Apdrošināšanas līgumā/polisē norādītajā adresē, sabo- jājot konstrukcijas, slēdzenes un/vai norobežojumus, kas traucē iekļūšanu Apdrošinātajā objektā.
2.4.1.1. Trešo personu prettiesiska rīcība. Apdrošinātājs vienu reizi Apdrošinā- šanas perioda laikā atlīdzina zaudējumus, kurus Apdrošināšanas objektam radījusi Trešo personu prettiesiska rīcība, izmantojot krāsas un/vai citas vie- las. Maksimālā Apdrošināšanas atlīdzības summa šādiem zaudējumiem tiek ierobežota ar 1 000 (vienu tūkstoti) EUR.
2.4.2. Laupīšana, kas notikusi, pielietojot vardarbību vai spēku vai arī drau- dot to nekavējoties pielietot pret Apdrošinājuma ņēmēju vai Apdrošināto.
2.5. Transportlīdzekļa trieciens – jebkura veida motorizēta sauszemes transportlīdzekļa ietriekšanās Apdrošinātajā īpašumā. Pašrisks netiek ietu- rēts, ja ir zināms bojājumus nodarījušais transportlīdzeklis un negadījums ir fiksēts Ceļu policijā.
2.6. Apdrošinājuma ņēmējs ar Apdrošinātāju var vienoties par citiem, šeit neminētiem, Apdrošinātajiem riskiem, tos iekļaujot Apdrošināšanas līgumā.
3. Papildu riski. Ir iespējams apdrošināt ne tikai pamata riskus, bet arī papil- du riskus. Apdrošinātājs kompensē tikai tos zaudējumus, kuri radušies, iestā- joties Apdrošināšanas polisē norādītajiem papildu riskiem.
4. Ir iespējams apdrošināt zemāk uzskaitītos papildu riskus.
4.1. Applūšana – šķidruma noplūde, kas Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdroši- nātās personas vieglas neuzmanības dēļ notikusi no:
4.1.1. ēkā iebūvētām ūdens, apkures, kanalizācijas, ventilācijas, kondicionē- šanas vai ugunsdzēsības sistēmām un to cauruļvadiem;
4.1.2. xxxxxx, izlietnēm, ēkas iekšienē esošiem baseiniem, akvārijiem, ierī- cēm, tvertnēm vai rezervuāriem, kas tiek izmantoti šķidrumu uzglabāšanai un kas ir pastāvīgi savienoti ar minētajām sistēmām un cauruļvadiem.
4.2. Elektriskas dabas parādības – elektriskajā ierīcē radusies īsslēguma ķēde, īssavienojums, elektriska izlādēšanās vai cits elektrisks bojājums, kas ir neatgriezeniski sabojājis elektriskās ierīces.
4.3. Plūdi – lielākas vai mazākas teritorijas applūšana ar ūdeni, kas pārgājis pāri dabīgo ūdenstilpju vai baseinu robežām, pārrāvis aizsargdambjus vai krastus:
4.3.1. ja apdrošināto objektu skārusi vētra, ar vētru saprotot vēja brāzmas, kuru vidējais ātrums ir vismaz 15 (piecpadsmit) metri sekundē;
4.3.2. īsā laika posmā notikušu lietusgāžu/nokrišņu rezultātā. Šo Noteikumu izpratnē lietusgāze ir nokrišņi lietus veidā, kad nolijušā lietus daudzums ir vismaz 50 (piecdesmit) mm un vairāk 12 (divpadsmit) stundu vai īsākā laika periodā, pamatojoties uz Apdrošināšanas objektam tuvāk esošās meteoro- loģiskās stacijas datiem.
4.4. Stiklojuma saplīšana – jebkuri pēkšņi un iepriekš neparedzami bojā- jumi ēkas ārējos logos un durvīs nostiprinātam stiklojumam. Apdrošinātājs atlīdzinās arī saprātīgus izdevumus (nepārsniedzot 10 (desmit) % no bojātā stiklojuma apdrošinājuma summas), kas nepieciešami pagaidu aizsegam saplīsušā stikla vietā.
4.5. Nomnieku radītie zaudējumi – nomnieku prettiesiska Apdrošināšanas objekta iznīcināšana vai bojāšana. Tiek atlīdzināti zaudējumi, ja starp nom- nieku un apdrošinātās ēkas vai telpas īpašnieku ir noslēgts rakstveida nomas līgums un ir parakstīts Apdrošināšanas objekta pieņemšanas – nodošanas akts ar mantas uzskaitījumu.
4.5.1. Ja Apdrošināšanas objektam ir nodarīts zaudējums zādzības rezultātā un nav konstatētas nepārprotamas ielaušanās pazīmes, tad Apdrošināšanas atlīdzība tiks izmaksāta tikai pēc tam, kad Apdrošinātājs būs saņēmis nepār- protamus pierādījumus, kas apliecina nomnieku, klientu un/vai viesu vainu minētā kaitējuma nodarīšanā.
4.6. Darbinieku radītie zaudējumi. Apdrošinātājs atlīdzina Apdrošinātā objekta fizisku bojājumu, zudumu vai bojāeju, iestājoties Apdrošinātajam riskam, ja to ir izraisījusi fiziska persona, kurai ar Apdrošināto un/vai Apdro- šinājuma ņēmēju pastāv darba tiesiskās attiecības.
4.6.1. Ar apdrošinātajiem darbiniekiem netiek saprasti padomes un valdes locekļi, uzņēmumu direktori, struktūrvienību vadītāji, kā arī darbinieki, kuri ir atbildīgi par darba drošību.
4.7. Ārējo inženiertehnisko komunikāciju avārijas. Apdrošinātājs atlīdzina ūdens nodarītos zaudējumus vai bojājumus, kas Apdrošinātajam īpašumam radušies saistībā ar municipālās vai citas publiskās ūdens, apkures vai kana- lizācijas maģistrālo cauruļu līnijas avāriju. Ar avāriju tiek saprasts cauruļva- du plīsums un/vai pārrāvums. Zaudējumi tiek atlīdzināti, ja avārijas vieta ir ārpus Apdrošinātā objekta adreses (ēkas). Atlīdzības limits – 10 000 (desmit tūkstoši) EUR par vienu Apdrošināšanas gadījumu, bet ne vairāk kā 10 (des- mit) % no ēkas/telpu apdrošinājuma summas.
4.8. Portatīvā datortehnika. Zaudējumus vai bojājumus, kas pārnēsājama- jai portatīvajai tehnikai radušies laikā, kad Apdrošinājuma ņēmējs/Apdroši- nātais vai tā darbinieki portatīvo tehniku lieto ārpus līgumā/polisē norādītās objekta adreses (apdrošinātās ēkas/telpas) Baltijas valstu teritorijā. Atlīdzī- bas limits par vienu Apdrošināšanas gadījumu un visā Apdrošināšanas līgu- ma darbības laikā ir 5 000 (pieci tūkstoši) EUR. Zaudējumi tiek atlīdzināti, ja Apdrošināšanas līgumā/polisē kā Apdrošināšanas objekts ir norādīta biroja tehnika.
4.9. Sniega ūdens. Vienu reizi Apdrošināšanas līguma darbības laikā Apdro- šinātājs atlīdzina zaudējumus, kas radušies telpu apdarei, ja zaudējumu ie- mesls ir sniega ūdens iekļūšana telpās caur jumta konstrukciju šuvēm un/vai salaiduma vietām sniega kušanas laikā ēkas īpašnieka savlaicīgi nenotīrīta sniega dēļ. Atlīdzības limits – 5 000 (pieci tūkstoši) EUR.
4.10. Zemes nogruvums. Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus, ja gravitāci- jas spēka ietekmē zeme un akmeņu masa pēkšņi un dabīgi pārvietojas lejup pa virsmas nogāzi. Izņēmums ir gadījumi, ja risks “Zemes nogruvums” iestā- jas cilvēka/-u tiešas iedarbības rezultātā.
4.11. Iekārtu salūšana. Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus vai bojājumus ēkas liftiem, apkures un ventilācijas iekārtām, apsardzes un ugunsdrošības sistēmām, kam par iemeslu ir iekārtu salūšana, ja to darbības ilgums uz Ap- drošināšanas līguma noslēgšanas brīdi nepārsniedz 10 (desmit) gadus. At- līdzības limits par vienu Apdrošināšanas gadījumu un visā Apdrošināšanas līguma darbības laikā ir 5 000 (pieci tūkstoši) EUR.
4.11.1. Riska “Iekārtu salūšana” apdrošināšana šo Noteikumu izpratnē paredz kompensēt sekojošu iemeslu dēļ radušos zaudējumus vai bojājumus:
4.11.1.1. detaļām kļūstot vaļīgām; aizsargierīču darbības traucējumi; svešķer- meņu iekļūšana mehānismos;
4.11.1.2. sadalīšanās centrbēdzes spēka ietekmē;
4.11.1.3. nepietiekams ūdens daudzums tvaika katlos vai augstspiediena tvertnēs;
4.11.1.4. īssavienojums, pārspriegums vai pārslodzes strāva;
4.11.1.5. materiālu vai izgatavošanas defekti.
VIII. Apdrošinājuma ņēmēja
un/vai Apdrošinātā pienākumi
1. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais, noslēdzot Apdrošināšanas līgumu, apņemas ievērot un izpildīt visas prasības, kuras ir izvirzījis Apdroši- nātājs, kā arī ievērot un izpildīt papildu prasības, kuras Apdrošinātājs rakst- veidā izvirza Apdrošināšanas līguma darbības laikā.
2. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā pienākums ir darīt visu iespēja- mo, lai novērstu negadījumu rašanos. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdro- šinātā pienākums ir nekavējoties novērst jebkuru pamanītu kļūdu/defektu vai arī veikt tādus papildu drošības pasākumus, kādus prasa apstākļi.
3. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir informēt Apdrošināto par to, ka Ap- drošinātais tiek apdrošināts saskaņā ar noteiktu Apdrošināšanas līgumu, par kura nosacījumiem Apdrošinājuma ņēmējs ir vienojies ar Apdrošinātāju, un Apdrošinātajam šie nosacījumi ir saistoši, tie ir jāievēro un jāpilda, kā arī
Apdrošinājuma ņēmējam ir jāizskaidro Apdrošinātajam, kādas sekas iestājas gadījumā, ja Apdrošinātais neizpilda un/vai nepienācīgi izpilda kādu no Ap- drošināšanas līguma noteikumiem.
4. Drošības pasākumi.
4.1. Drošības prasības attiecībā uz ugunsdrošību:
4.1.1. ugunsdrošības signalizācijas un ugunsdzēšanas aprīkojums ir jāuztur darba kārtībā. Regulāri jāveic uzstādīto ugunsdrošības sistēmu un aprīkoju- ma apkope un pārbaude saskaņā ar ražotāja noteiktajām prasībām un spē- kā esošajiem normatīvajiem aktiem;
4.1.2. uzstādītajai ugunsdrošības signalizācijai jābūt pastāvīgi ieslēgtai 24 (divdesmit četras) stundas diennaktī;
4.1.3. smēķēšana ir atļauta tikai speciāli šim nolūkam paredzētās, atbilstoši apzīmētās un aprīkotās vietās;
4.1.4. darbu ar atklātu liesmu un ugunsnedrošu darbu drīkst veikt tikai kva- lificētas personas uzraudzībā. Ugunsnedroši darbi vienmēr ir jāuzrauga. Uzraudzība ir jānodrošina arī vairākas stundas pēc ugunsnedrošu darbu pabeigšanas. Par darbu veikšanu objektā atbildīgajai personai ir jānorīko atbildīgās personas par ugunsdrošības uzraudzību ugunsnedrošu darbu izpildes laikā un pēc to pabeigšanas. Ar ugunsnedrošiem darbiem tiek sa- prasta metināšana, kalšana, lodēšanā, kā arī tādi darbi, kuros pielieto at- klātu gāzes liesmu u. tml.;
4.1.5. jāuztur tīrība un kārtība Apdrošinātajā objektā, nodrošinot putekļu, atkritumu un ražošanas atlikumu savlaicīgu savākšanu un izvešanu. Viegli uzliesmojoši ražošanas atlikumi un iepakošanas materiāli, kā arī sprādzien- bīstamas vielas ir jāuzglabā speciāli tam paredzētās un aprīkotās vietās vai atsevišķās telpās saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
4.1.6. xxxxxxxxx, dūmvadu un apkures ierīču (krāsns, apkures katla) tīrīšana jāveic ne retāk kā 1 (vienu) reizi gadā, pārbaudes rezultāti jāfiksē dokumentāli;
4.1.7. ugunsdrošības durvīm jābūt aizvērtām, un tās nedrīkst aizbarikādēt. Pie ēku ārējām sienām (ne tuvāk kā 2 (divu) metru attālumā) ir aizliegts uz- glabāt krājumus, preces un/vai atkritumus;
4.1.8. elektriskās ierīces un aprīkojums ir jāuzstāda un jāekspluatē atbilsto- ši iekārtas ražotāja/izgatavotāja norādījumiem un ugunsdrošības noteiku- miem;
4.1.9. elektroniskās iekārtas, tehnika un aprīkojums ir jāaprīko ar UPS (nepār- trauktās barošanas avotu) vai citām/līdzīgām aizsardzības ierīcēm (saskaņā ar ražotāja/izgatavotāja noteiktajām prasībām un vidi/apstākļiem, kuros ie- kārtas tiek ekspluatētas);
4.1.10. aizliegts bez uzraudzības atstāt pagaidu sildierīces, iekurinātas krās- nis, xxxxxxx vai kurtuves. Izņēmums ir centrālapkures katli.
4.2. Drošības prasības attiecībā uz īpašuma aizsardzību pret Trešo per- sonu prettiesisku rīcību:
4.2.1. ārpus darba laika vai atstājot ēku vai telpas, logiem, durvīm, vārtiem un citiem konstruktīvajiem norobežojumiem, kas traucē brīvu iekļūšanu Ap- drošinātajam objektam, ir jābūt aizvērtiem un pienācīgi aizslēgtiem;
4.2.2. atslēgām, magnētiskajām caurlaidēm u. c. piekļūšanas sistēmām ir jā- atrodas pie Apdrošinātā atbildīgajām personām un tās jāglabā drošā vietā. Ja ir pamats domāt, ka atslēga vai piekļūšanas sistēma ir nokļuvusi Trešās perso- nas rīcībā, nekavējoties jānomaina slēdzene vai attiecīgā piekļūšanas sistēma;
4.2.3. xxxxx, dārglietas u. c. vērtīgu īpašumu nedrīkst atstāt bez atbilsto- šas uzraudzības vai neapsargātus. Ārpus darba laika nauda un dārglietas ir jāuzglabā atbilstošas drošības klases seifā saskaņā ar Apdrošinātāja no- rādījumiem;
4.2.4. ja Apdrošināšanas līgumā nav atrunāts citādāk, tad ēkai vai telpai, kurā atrodas apdrošinātā kustamā manta, jābūt aprīkotai ar pretielaušanās signalizāciju, kurai jābūt darba kārtībā un kurai jāveic regulāras pārbaudes, šo pārbaužu rezultātus fiksējot dokumentāli;
4.2.5. ja pretielaušanās signalizācija ir ar pieslēgumu apsardzes uzņēmuma pultij, tad ir jābūt līgumam ar šo uzņēmumu par pakalpojumu sniegšanu;
4.2.6. uzstādītajai videonovērošanas sistēmai jānodrošina, lai filmēšanas/ novērošanas zonā neatrastos objekti, kas varētu ierobežot redzamību vai kuri varētu kalpot kā aizsegs Trešo personu pretlikumīgas darbības fiksācijai un nofilmēšanai. Videonovērošanas ierakstiem ir jāveido ierakstu kopijas, kuru glabāšanas laiks nedrīkst būt mazāks par 30 (trīsdesmit) dienām;
4.2.7. apdrošinot kustamo īpašumu, kas tiek glabāts zem klajas debess vai ārpus ēkām, tas strukturāli jānorobežo ar žogu un pastāvīgi jāuzrauga Latvi- jas Republikā licencētam dienestam vai apsardzes dienestam, kurš uzņemas materiālo atbildību par apsardzē nodoto kustamo īpašumu.
4.3. Drošības prasības attiecībā uz īpašuma aizsardzību pret inženier- tehnisko komunikāciju avārijām:
4.3.1. veikt šķidruma izvadīšanu no apkures un ūdens sistēmām, ja nekusta- mais īpašums netiek pastāvīgi apdzīvots, kā arī netiek apkurināts, ja gaisa temperatūra ir zemāka par +1 °C;
4.3.2. ēkā fiksētajām inženiertehniskajām komunikācijām ir jāatbilst attiecīgo varas iestāžu izdotajiem būvniecības noteikumiem un normatīvajiem aktiem;
4.3.3. ja apkures sezonas laikā Apdrošinātais objekts netiek apsaimniekots vai Apdrošinātajā objektā netiek veikta saimnieciskā darbība, Apdrošināju- ma ņēmējam un Apdrošinātajam cauruļu tīkls jāpasargā no aizsalšanas vai arī no tā jāiztukšo šķidrums, kas var sasalt;
4.3.4. jānodrošina lietus ūdens notekcauruļu un jumta tekņu tīrība; jāveic regulāra lietus ūdens drenāžas sistēmu un kontrolaku pārbaude, nepiecie- šamības gadījumos novēršot to aizsprostojumus, aizdambējumus un/vai aiz- sērējumus.
4.4. Drošības prasības attiecībā uz īpašuma aizsardzību pret dabas sti- hijām:
4.4.1. nekavējoties jāveic iespējamie Apdrošinātā īpašuma aizsardzības un glābšanas pasākumi, ja Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās iepriekš ir paredzama vai plašsaziņas līdzekļi brīdina par vētras, plūdu, ūdens līmeņa celšanās, palu u. tml. dabas stihiju tuvošanos;
4.4.2. regulāri jānotīra sniegs un ledus no ēku jumtiem un jānolauž lāstekas, nepieļaujot sniega kārtas veidošanos un sniega vai ledus krišanu no jumtiem, dzegām un ūdens notekcaurulēm.
4.5. Drošības prasības attiecībā uz papildus risku “Portatīvā datorteh- nika”:
4.5.1. portatīvajai datortehnikai ārpus Apdrošināšanas objekta adreses ir jā- atrodas atbildīgās personas uzraudzībā;
4.5.2. portatīvo datortehniku aizliegts atstāt transportlīdzekļa salonā apstā- šanās/stāvēšanas laikā;
4.5.3. aviotransportēšanas laikā portatīvā datortehnika jāņem līdzi rokas bagāžā;
4.5.4. portatīvās datortehnikas zādzības vai laupīšanas gadījumā zādzības/ laupīšanas fakts obligāti jāapstiprina ar policijas izziņu;
4.5.5. Apdrošināšanas atlīdzība par portatīvo datortehniku netiek izmak- sāta, ja:
4.5.5.1. apdrošinātā īpašuma zādzība notikusi bez ielaušanās vai notikusi īpašuma neizprotama pazušana;
4.5.5.2. zaudējumu vai bojājumu cēlonis ir nolaidība vai nepareiza rīkošanās ar Apdrošināto objektu, kas sagadīšanās dēļ vai kā citādi ir veicinājis zaudē- jumu vai bojājumu rašanos;
4.5.5.3. zaudējumus vai bojājumus, kurus tieši vai netieši izraisījis Apdrošinā- juma ņēmējs (vai viņa pārstāvji) vai kuri radušies Apdrošinājuma ņēmēja (vai viņa pārstāvju) rīcības dēļ;
4.5.5.4. ārpus darba laika Apdrošinātajam objektam ir jāatrodas slēgtās telpās, kas ir aprīkotas ar pretielaušanās signalizāciju, kas pieslēgta licen- cētas apsardzes pultij, vai jāatrodas Apdrošinājuma ņēmēja (tā darbinieku) uzraudzībā viņu uzturēšanās vietā (mājoklī, viesnīcā u. c.); pretējā gadījumā Apdrošināšanas segums nav spēkā.
4.6. Drošības prasības preču uzglabāšanai:
4.6.1. precēm vai izejvielām jābūt novietotiem uz paliktņiem vismaz 10 (des- mit) cm augstumā virs grīdas virsmas;
4.6.2. uzglabāto preču vai izejvielu daudzumam ir jābūt atbilstošam ražoša- nas apjomam.
5. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā pienākumi pēc Apdroši- nātā riska iestāšanās:
5.1. Par Apdrošinātā riska iestāšanos Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdro- šinātais nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, rakstveidā paziņo Apdrošinā- tājam par kaitējumu Trešajām personām, kas var būt par pamatu prasības celšanai pret Apdrošināto saskaņā ar šo Apdrošināšanas līgumu un veic visus iespējamos pasākumus, lai novērstu, ierobežotu un/vai samazinātu ie- spējamo zaudējumu apmēru.
5.2. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā pienākums ir nodrošināt Apdrošinātāja prasību konstatēt un novērtēt zaudējumu apmēru, tā ra- šanās apstākļus, kā arī nodrošināt Apdrošinātāja piekļūšanu cietušajam objektam.
5.3. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais iesniedz Apdrošinātājam rakstveidā Apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, visus dokumentus, kas raksturo Apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisītos zaudējumus, kā arī iesniedz jebkādu citu informāciju un/vai dokumentāciju, kuru pieprasa Ap- drošinātājs.
5.5. Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierādīšanas pienākums gulstas uz Apdrošinājuma ņēmēju un/vai Apdrošināto.
6. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā pienākumu nepildīšanas sekas.
6.1. Ja Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā jebkāda darbība vai bez- darbība ir bijusi vai būs par iemeslu Apdrošinātāja maldināšanai vai riska informācijas noklusēšanai, Apdrošināšanas līgums tiks atzīts par spēkā ne- esošu no tā noslēgšanas dienas. Iemaksāto Apdrošināšanas prēmiju šādos gadījumos Apdrošinātājs neatmaksā.
6.2. Apdrošinātājs, vadoties pēc saviem ieskatiem, var atteikties izmaksāt Apdrošināšanas atlīdzību vai samazināt Apdrošināšanas atlīdzības apmēru par 50 (piecdesmit) %, ja Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais:
6.2.1. nav izpildījis vai ir izpildījis tikai daļēji kādu no Apdrošināšanas līguma vai Apdrošinātāja rakstveida prasībām;
6.2.2. jebkādā veidā ir ierobežojis Apdrošinātāja iespējas izmantot savas tie- sības, tai skaitā Apdrošinātāja tiesības pārliecināties par Apdrošinātā riska iestāšanās apstākļiem un niansēm un/vai regresa tiesības;
6.2.3. ir pārkāpis jebkāda Latvijas Republikā spēkā esoša normatīvā akta prasības, kuras ir attiecināmas uz konkrēto Apdrošināšanas gadījumu;
6.2.4. Apdrošinātājs neizmaksā Apdrošināšanas atlīdzību, ja Apdrošinātā riska iestāšanos ir izraisījis Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā ļauns nolūks vai rupja neuzmanība. Iemaksāto Apdrošināšanas prēmiju šādos ga- dījumos Apdrošinātājs neatmaksā.
IX. Zaudējumu regulēšana
1. Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā rīcība, iestājoties Apdrošinā- šanas gadījumam:
1.1. Ja ir noticis iespējamais Apdrošināšanas gadījums, Apdrošinājuma ņē- mējam vai Apdrošinātajam:
1.1.1. par jebkuru īpašuma bojājumu gadījumu jāpaziņo atbilstošai valsts, pašvaldības vai citai kompetentajai iestādei:
• Trešo personu prettiesiskas rīcības gadījumā – Valsts policijai vai attiecī- gā reģiona Pašvaldības policijai;
• ugunsgrēka vai eksplozijas gadījumā – Valsts ugunsdzēsības un glāb- šanas dienestam;
• šķidruma vai tvaika noplūdes gadījumā – ēkas apsaimniekotājam vai citam atbildīgajam dienestam.
1.1.2. jāveic nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu zaudējumu apmēru, un jāinformē Apdrošinātājs par Apdrošināšanas gadījumu, zvanot uz diennakts informatīvo tālruni 67 06 10 00;
1.1.3. iespēju robežās jākoordinē glābšanas un saglābšanas darbi, neatstājot īpašumu bez uzraudzības;
1.1.4. jānodrošina Apdrošinātājam iespēja konstatēt un novērtēt zaudējumu apjomu un to rašanās apstākļus, kā arī jānodrošina piekļuve bojātajam ob- jektam.
1.2. Bez Apdrošinātāja rakstveida piekrišanas nav pieļaujams:
1.2.1. uzsākt bojātā īpašuma remontu vai atjaunošanas darbus, izņemot tā- dus, kas nepieciešami, lai nekavējoties novērstu zaudējumu turpināšanos;
1.2.2. pārvietot iedzīvi no Apdrošinātā objekta vai atbrīvoties no jebkāda bo- jātā īpašuma;
1.2.3. atzīt saistības Apdrošinātāja vārdā vai dot solījumus par zaudējumu atlīdzības izmaksu.
2. Atlīdzības pieteikšanas un izskatīšanas kārtība.
2.2. Apdrošinātājs pēc atlīdzības pieteikuma saņemšanas nekavējoties, tik- līdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk ka 3 (triju) darba dienu laikā, izvērtējot Apdrošināšanas atlīdzības pieteikumā norādīto informāciju, pieprasa do- kumentus negadījuma apstākļu un zaudējumu apmēra noskaidrošanai vai norīko savu pārstāvi objekta apskatei.
2.3. Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam ir jāiesniedz dokumentā- cija, kas Apdrošinātājam vai tā pārstāvim nepieciešama zaudējumu rašanās apstākļu noskaidrošanai.
2.4. Apdrošinātāja pienākums ir ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par Apdrošināšanas atlīdzību, rakstveidā informēt Apdrošināto vai Apdrošinājuma ņēmēju par papildu dokumentiem, kas ne- pieciešami, lai varētu pieņemt lēmumu par Apdrošināšanas atlīdzības izmak- su vai tās atteikumu.
3. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtība.
3.1. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais iesniedz Apdrošinātājam rakstveida iesniegumu par Apdrošinātā riska iestāšanos.
3.2. Apdrošinātājs izvērtē saņemto iesniegumu un pievienotos dokumentus, lai konstatētu, vai ir iestājies Apdrošināšanas gadījums, un, ja ir iestājies, tad kādā apmērā tas ir noticis.
3.3. Ja ir iestājies Apdrošināšanas gadījums un puses ir vienojušās par Ap- drošināšanas atlīdzības apmēru, tad:
3.3.1. Apdrošinātājs pieņem lēmumu par Apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;
3.3.2. Apdrošinātājs izmaksā Apdrošināšanas atlīdzību 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
3.4. Ja ir iestājies Apdrošināšanas gadījums, bet puses nevar vienoties par Apdrošināšanas atlīdzības apmēru:
3.4.1. Apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt papildu dokumentus Apdrošināša- nas atlīdzības apmēra noteikšanai;
3.4.2. Apdrošinātājam ir tiesības vienpersoniski izlemt par eksperta pieaici- nāšanu Apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai. Apdrošinātāja pie- aicinātā eksperta slēdziens būs saistošs gan Apdrošinājuma ņēmējam, gan Apdrošinātajam;
3.4.3. izvērtējot eksperta atzinumu, Apdrošinātājs pieņem lēmumu par Ap- drošināšanas atlīdzības apmēru vai citu strīdīgu jautājumu;
3.5. Lēmuma izskatīšana un pieņemšana.
3.5.1. Apdrošinātājs lēmumu par Apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņem 10 (desmit) dienu laikā, skaitot no dienas, kad ir saņēmis visus izlemšanai nepieciešamos dokumentus un pierādījumus.
3.5.2. Ja tiek konstatēts Apdrošināšanas gadījums un puses ir vienojušās par Apdrošināšanas atlīdzības apmēru, tad Apdrošinātājs pieņem lēmumu par Apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, un atlīdzība tiek izmaksāta 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
3.5.3. Gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot iepriekš no- teikto termiņu, tad termiņš tiek pagarināts līdz 6 (sešiem) mēnešiem.
3.5.4. Ja Apdrošināšanas gadījums netiek konstatēts, tad Apdrošinātājs pie- ņem lēmumu par atteikumu izmaksāt Apdrošināšanas atlīdzību. Par pieņem- to lēmumu Apdrošinātājs paziņo Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošināta- jam 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
3.6. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pēc kompensācijas principa.
3.7. No jebkuras izmaksājamās Apdrošināšanas atlīdzības tiek atrēķināts pašrisks, ja puses nav vienojušās citādāk.
3.8. Gadījumā, ja Apdrošināšanas prēmijai piemērots dalītais maksājums, tad no izmaksājamās Apdrošināšanas atlīdzības Apdrošinātājs ietur starpību starp samaksāto un pilno Apdrošināšanas prēmiju.
3.9. Ja Apdrošināšanas gadījumam var tikt piemēroti vairāki Apdrošināšanas līgumā atrunātie pašriski, tiek piemērots viens – lielākais pašrisks.
3.10. Apdrošinātājs pēc savstarpējās vienošanās ar Apdrošinājuma ņēmēju ir tiesīgs noteikt Apdrošināšanas objekta atjaunošanas pakalpojuma sniedzēju.
3.12. Apdrošinātais vai Apdrošinājuma ņēmējs saglabā tiesības uz bojāto un atlikušo vai tālākai izmantošanai derīgo īpašumu ar nosacījumu, ka aprēķi- nātā atlikusī īpašuma vērtība tiek atskaitīta no izmaksājamās Apdrošināša- nas atlīdzības.
3.13. Par pilnībā bojā gājušu var tikt atzīts Apdrošināšanas objekts, ja ap- rēķinātās remontdarbu izmaksas pārsniedz 75 (septiņdesmit piecus) % no objekta vērtības uz zaudējuma iestāšanās brīdi. Lēmumu par pilnīgu bojāeju pieņem Apdrošinātājs.
4. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs.
4.1. Zaudējumu apmērs, ja īpašums apdrošināts atjaunošanas vērtībā.
4.1.1. Ja īpašums tā bojājuma vai zaudējuma gadījumā ir apdrošināts pēc at- jaunošanas vērtības, tad zaudējumu apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā Ap- drošinātā īpašuma atjaunošanas vērtību, kā arī izmantojot zaudējuma brīdī pastāvošo materiālu un darbaspēka tirgus cenu līmeni, taču nepārsniedzot katra atsevišķa Apdrošinātā objekta apdrošinājuma summu, kā arī ievērojot sekojošus nosacījumus:
4.1.1.1. ja bojāto īpašumu ir iespējams atjaunot, zaudējumu lielumu nosaka pēc faktiskajām atjaunošanas vai remonta izmaksām, turklāt noteicošās ir zemākās izmaksas;
4.1.1.2. ja īpašumu nav iespējams atjaunot (pilnīga bojāeja), zaudējumu lie- lumu aprēķina, no kopējās īpašuma atjaunošanas vērtības, kāda tam bija tieši pirms zaudējuma, atskaitot tālākai izmantošanai derīgā īpašuma atlieku vērtību,
4.2. Zaudējumu apmērs, ja īpašums apdrošināts tirgus vērtībā.
4.2.1. Ja Apdrošinātais objekts ir apdrošināts pēc tirgus vērtības, Apdrošinā- tā objekta bojājuma vai zaudējuma gadījumā atlīdzības apmērs tiek aprēķi- nāts, balstoties uz Apdrošinātā objekta tirgus vērtību, izmantojot zaudējuma brīdī pastāvošo materiālu un darbaspēka tirgus cenu līmeni, kā arī ievērojot sekojošus nosacījumus:
4.2.1.1. ja bojāto īpašumu ir iespējams atjaunot un īpašuma tirgus vērtība (apdrošinājuma summa) ir lielāka par atjaunošanas vērtību, tad atlīdzības apmēru nosaka pēc faktiskajām atjaunošanas vai remonta darbu izmaksām, turklāt noteicošās ir zemākās izmaksas;
4.2.1.2. ja bojāto īpašumu ir iespējams atjaunot un īpašuma tirgus vērtība (apdrošinājuma summa) ir mazāka par atjaunošanas vērtību, tad atlīdzības apmērs tiek noteikts, piemērojot zemapdrošināšanas nosacījumus;
4.2.1.3. ja īpašumu nav iespējams atjaunot (pilnīga bojāeja), zaudējumu lie- lums tiek aprēķināts, no atlīdzības kopējās summas atskaitot tālākai izman- tošanai derīgo īpašuma atlieku vērtību.
4.3. Zaudējumu apmērs, ja īpašums apdrošināts faktiskajā vai bilances vērtībā.
4.3.1. Ja īpašums apdrošināts tā faktiskajā vai bilances vērtībā, apdrošinātā īpašuma bojājuma vai zaudējuma gadījumā, zaudējumu lielums tiek aprē- ķināts, balstoties uz īpašuma atjaunošanas vērtību un ņemot vērā īpašuma nolietojumu. Rezultāts tiek aprēķināts kā proporcija starp apdrošinātā īpašu- ma faktisko vai bilances vērtību un tā atjaunošanas vērtību.
4.3.2. Ja bojāto īpašumu ir iespējams atjaunot, atlīdzības lielums tiek aprēķi- nāts kā daļa no atjaunošanas izmaksām proporcionāli starp īpašuma faktis- ko vērtību un tā atjaunošanas vērtību.
4.4. Pirmā zaudējuma (First loss) limits.
Ja īpašums ir apdrošināts saskaņā ar tā atjaunošanas vērtību, Apdrošinā- tāja atbildību apdrošinātā īpašuma bojājuma vai zaudējuma gadījumā iero- bežojot ar pirmā zaudējuma limitu, zaudējuma apmērs tiek aprēķināts, bals- toties uz apdrošinātā īpašuma atjaunošanas vērtību, izmantojot zaudējuma brīdī pastāvošo materiālu un darbaspēka tirgus cenu līmeni, taču nepārsnie- dzot apdrošināšanas polisē norādīto zaudējumu limitu.
4.5. Ja apdrošinātā īpašuma nolietojums Apdrošināšanas gadījuma brīdī pārsniedz 50 %, tad atlīdzības apmērs tiek aprēķināts, balstoties uz īpašuma atjaunošanas vērtību, atskaitot īpašuma fizisko nolietojumu.
4.6. Ja telpu remonta (iekšējās apdares) nolietojums Apdrošināšanas gadīju- ma brīdī pārsniedz 50 % no remonta atjaunošanas vērtības, tad tiek uzska- tīts, ka remonts nav bijis veikts, un iekšējās apdares remonta darbu izmaksas atlīdzības apmēra aprēķinos netiek ņemtas vērā.
4.7. Pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk tekstā – PVN). Aprēķinot zaudē- juma apmēru, vērā tiek ņemti spēkā esošie normatīvie akti par pievienotās vērtības nodokli. Pievienotās vērtības priekšnodoklis, ko atlīdzības saņēmējs var ietaupīt, samazinot budžetā maksājamo PVN daļu, netiek atlīdzināts.
4.8. Ja kustamais īpašums ir pilnībā gājis bojā vai to nav iespējams atjaunot un/vai remontēt, tad apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, bals- toties uz funkcionāli līdzvērtīga un vienāda pielietojuma kustamās mantas faktisko vērtību uz zaudējuma brīdi vai kustamās mantas tirgus vērtību uz zaudējuma brīdi, atlīdzinot mazāko no šīm vērtībām.
4.9. Apdrošinot tehnoloģiskās iekārtas, aprīkojumu un inventāru, ja iestāsies Apdrošināšanas gadījums, Apdrošinātājs papildus atjaunošanas izmaksām atlīdzinās arī saistītos transportēšanas, uzstādīšanas/montāžas izdevumus, taču jebkurā gadījumā nepārsniedzot Apdrošinātā objekta apdrošinājuma summu.
4.10. Atlīdzības apmērs par kopīpašumā esošajām ēkas domājamajām da- ļām tiek aprēķināts proporcionāli apdrošinātās telpas platībai pret ēkas ko- pējo platību, bet nepārsniedzot apdrošināto telpu apdrošinājuma summu. Virsapdrošināšanas un zemapdrošināšanas nosacījumi tiek piemēroti, ja tie piemērojami attiecībā uz apdrošinātajām telpām. Atlīdzība par kopīpašumā esošo ēkas daļu bojājumiem tiek veikta tikai tajos gadījumos, kad bojātais kopīpašums tiek atjaunots.
4.11. Apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta, no zaudējumu apmēra atskai- tot Apdrošinājuma ņēmēja pašrisku.
4.12. Atkarībā no apdrošinātā īpašuma apdrošinājuma summas un tam no- darīto zaudējumu apmēra, apdrošināšanas atlīdzība var tikt noteikta:
4.12.1. bojātā vai bojā gājušā īpašuma remonta vai atjaunošanas darbu vei- dā;
4.12.2. aizvietojot bojāto vai bojā gājušo īpašumu ar līdzvērtīgu īpašumu – tāda paša veida, tādu pašu kvalitāti, parametriem un pielietojumu;
4.12.3. naudas izteiksmē.
4.13. Apdrošināšanas atlīdzības veida izvēli veic Apdrošinātājs pēc saviem ieskatiem, un noteicošā vienmēr ir zemākā vērtība.
4.14. Ja bojātais īpašums netiek atjaunots vai aizstāts un apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta naudā, tad apdrošināšanas atlīdzības apmērs ne- drīkst pārsniegt bojātā īpašuma faktisko vai tirgus vērtību, atlīdzinot mazāko no šīm vērtībām.
4.15. Ja apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta naudā, tad apdrošināša- nas atlīdzībā netiek ietverti ar darbizmaksām saistītie nodokļi, virsizdevumi, darbuzņēmēja peļņa.
4.16. Apdrošinātais vai Apdrošinājuma ņēmējs saglabā tiesības uz bojāto un atlikušo vai tālākai izmantošanai derīgo īpašumu ar nosacījumu, ka aprēķi- nātā atlikusī īpašuma vērtība tiek atskaitīta no izmaksājamās apdrošināša- nas atlīdzības.
4.17. Par pilnībā bojā gājušu var tikt atzīts objekts, ja aprēķinātās remont- darbu izmaksas pārsniedz 75 % no objekta vērtības uz zaudējuma iestāšanās brīdi. Lēmumu par pilnīgu bojāeju pieņem apdrošinātājs.
4.18. Ja saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas būvnormatīviem pēc zaudējuma vai bojājuma nekustamajam īpašumam atlikušās īpašuma daļas nevar tikt izmantotas īpašuma atjaunošanai, Apdrošinātājs atlīdzina arī par atlikušo īpašuma daļu.
4.19. Ja īpašums ir bijis apdrošināts atjaunošanas vērtībā un pēc zaudējuma iestāšanās tiek atjaunots, tad Apdrošinājuma ņēmējs vai Atlīdzības saņēmējs iegūst tiesības uz apdrošināšanas atlīdzības daļu, kas pārsniedz apdrošinātā īpašuma faktisko vērtību, bet tikai tad, ja Apdrošinājuma ņēmējs vai Atlīdzī- bas saņēmējs 2 (divu) gadu laikā pēc Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierāda, ka šī summa tiks izmantota, lai atjaunotu tāda paša veida, kvalitā- tes un tādam pašam nolūkam paredzētas ēkas iepriekšējā vietā. Ja tas tajā pašā vietā juridiski vai saimnieciski nav iespējams, tad ēku var būvēt jebkurā citā vietā Latvijas Republikas teritorijā.
4.20. Jebkuras Apdrošinātā objekta atlīdzības apmērs tiek aprēķināts, ņe- mot vērā virsapdrošināšanas un zemapdrošināšanas nosacījumus:
4.20.1. virsapdrošināšanas nosacījums ir spēkā, ja apdrošinājuma summa saskaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu Apdrošināto objektu pārsniedz Apdrošinātā objekta vērtību (vir- sapdrošināšana). Iestājoties Apdrošināšanas gadījumam, Apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt Apdrošinātā objekta atjaunošanas vai faktisko vērtību, kāda tā ir bijusi tieši pirms Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās;
4.20.2. zemapdrošināšanas nosacījums ir spēkā, ja apdrošinājuma summa saskaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu Apdrošināto objektu ir mazāka par Apdrošinātā objekta vērtību (zemapdrošināšana). Iestājoties Apdrošināšanas gadījumam, Apdrošinātājs izmaksā Apdrošināšanas atlīdzību tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinā- juma summu un objekta vērtību.
4.21. Zemapdrošināšanas nosacījums var tikt nepiemērots gadījumos, kad objekta apdrošinājuma summa no tā vērtības atšķiras ne vairāk kā par 10 (desmit) %.
5. Papildus atlīdzināmie izdevumi.
5.1. Iestājoties Apdrošināšanas gadījumam, Apdrošinātājs kompensē saprā- tīgus papildu izdevumus, kas radušies, lai:
5.1.1. ierobežotu un mazinātu radušos zaudējumus vai novērstu turpmāku pa- kārtotu zaudējumu rašanos;
5.1.2. apmaksātu attīrīšanas, demontāžas, drupu un gružu aizvākšanas, kā arī zaudējuma vietas uzkopšanas izdevumus;
5.1.3. piekļūtu zaudējuma vai bojājuma rašanās vietai, ja tā atrodas Apdro- šinātajā objektā;
5.1.4. atlīdzības limits papildu izdevumu kompensēšanai par vienu Apdroši- nāšanas gadījumu un Apdrošināšanas līguma darbības laikā tiek noteikts 10 (desmit) % apmērā no zaudējuma, taču jebkurā gadījumā nepārsniedzot Apdrošinātā objekta apdrošinājuma summu.
5.2. Remontdarbu radītie zaudējumi. Apdrošināšanas segums ir spēkā telpu remontdarbu laikā pret Apdrošināšanas līgumā atrunātajiem Apdrošināta- jiem riskiem. Apdrošināšana nav spēkā attiecībā uz zaudējumiem vai bojā- jumiem, kuru cēlonis ir un/vai kuri radušies saistībā ar tādiem būvdarbiem, kuru specifika paredz iejaukšanos nesošajās/balstu konstrukcijās, vai darbi, kuru veikšanai normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā nepieciešams saņemt būvatļauju, paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti un/vai apstiprinātu projektu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.
5. Kompensācijas princips.
6.1. Piemērojot kompensācijas principu, gan izmaksājamā, gan izmaksātā Apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt Apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus.
6.2. Kompensēti tiek tikai pierādītie zaudējumi.
6.3. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pirms Apdrošināšanas līgu- ma spēkā stāšanās datuma.
6.4. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pirms/pēc Apdrošināšanas līguma darbības laika.
7. Apdrošinājuma summa pēc Apdrošināšanas gadījuma izmaksas.
7.1. Pēc Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās apdrošinājuma summas ap- mērs samazinās par izmaksātās Apdrošināšanas atlīdzības apmēru, ja atlī- dzība ir vismaz 10 % no objekta apdrošinājuma summas. Ja Apdrošināšanas atlīdzība par Apdrošināto objektu ir izmaksāta pilnā apmērā, tad Apdrošinā- šanas līgums par šo objektu ir izbeigts.
7.2. Apdrošinājuma summa tiek atjaunota, pamatojoties uz Apdrošinājuma ņēmēja pieteikumu. Apdrošinātajam ir tiesības aprēķināt papildu prēmiju par atjaunotās summas apmēru. 7.1. un 7.2. punktos minētie nosacījumi attiecas uz katru Apdrošināšanas objektu atsevišķi.
X. Izņēmumi
1. Vispārīgie izņēmumi. Apdrošinātāja pienākums kompensēt zaudējumus neiestājas tajā gadījumā, ja zaudējumi radušies tādu iemeslu dēļ, kas Ap- drošināšanas līgumā norādīti kā izņēmumi. Apdrošināšanas izņēmumi ir paredzēti gan Latvijas Republikas normatīvajos aktos, gan arī šajā Apdro- šināšanas līgumā:
1.1. ar tīšu nodomu vai aiz rupjas neuzmanības nodarīti zaudējumi;
1.2. vides piesārņošanas vai saindēšanas dēļ;
1.3. ilgstošu procesu rezultātā, piemēram, nolietojuma, nodiluma, korozijas, rūsas, pilēšanas, sūkšanās, izžūšanas, saraušanās, kā arī strauju temperatū- ras svārstību rezultātā;
1.4. pelēšanas un/vai trūdēšanas rezultātā, kā arī sēnīšu vai kondensāta ie- darbības dēļ;
1.5. jebkāda veida insektu, kaitēkļu, tārpu, grauzēju, dzīvnieku un putnu ie- darbības dēļ;
1.6. ūdenslīmeņa (gruntī) izmaiņu un to seku iedarbības dēļ;
1.7. nokrišņiem, sniegam, krusai vai putekļiem iekļūstot Apdrošinātajā objek- tā caur ēkas konstrukcijām, salaiduma vietām, logiem un durvīm, izņemot gadījumus, ja šādi zaudējumi vai bojājumi ir radušies kā sekas, iestājoties Apdrošinātajam riskam;
1.8. kļūdaina darba vai projekta, nepareizu aprēķinu vai neatbilstošu un/vai nekvalitatīvu materiālu izmantošanas dēļ;
1.9. padotās strāvas vai citu komunālo pakalpojumu saņemšanas pārtrau- kuma dēļ;
1.10. nepareizi rīkojoties ar Apdrošināto objektu, tā lietošanas vai uzturēša- nas noteikumu pārkāpumu dēļ;
1.11. spēkā esošo tiesību aktu, normatīvo aktu, būvnormatīvu, tehniskās eks- pluatācijas, ugunsdrošības noteikumu pārkāpuma dēļ;
1.12. elektriskā aparāta vai elektriskās instalācijas daļai, kur notikusi elek- trības noplūde vai radies pārspriegums, īssavienojums vai pārkaršana, taču šis izņēmums neattiecas uz pakārtoti radītiem fiziskiem bojājumiem pārējam Apdrošinātajam īpašumam, ja šādus pakārtotus zaudējumus paredzēts kom- pensēt, iestājoties kādam no Apdrošinātajiem riskiem;
1.13. nekustamajam īpašumam, kas ir avārijas stāvoklī, un tajā esošajam kus- tamajam īpašumam;
1.14. nekustamajam īpašumam, kura fiziskais nolietojums pārsniedz 75 (sep- tiņdesmit piecus) % un tajā esošajam kustamajam īpašumam;
1.15. ēkām, kuras netiek pastāvīgi apdzīvotas vai apsaimniekotas, un tajās esošajam kustamajam īpašumam, ja vien tas nav speciāli rakstiski saskaņots ar Apdrošinātāju;
1.16. zināms, paredzams zaudējuma vai bojājuma risks – ja par zaudējumu vai bojājumu, ja vaina, defekts vai cits pamats atbildībai ir bijis zināms vai tam būtu jābūt zināmam Apdrošinājuma ņēmējam un/vai Apdrošinātajam Apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienā;
1.17. jebkāda veida tehnoloģisko iekārtu, aprīkojuma un to sastāvdaļu izraisī- to kļūdu dēļ, iekārtu vai to sastāvdaļu mehāniskas, tehniskas vai elektronis- kas salūšanas, sabojāšanās vai darbības atteices dēļ, izņemot, ja apdroši- nāts risks “Iekārtu salūšana”;
1.18. sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļi, ieskaitot transportlīdzek- ļus, kas reģistrējami Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā, izņemot gadījumus, ja šādi transportlīdzekļi tiek ap- drošināti kā preces līdz brīdim, kad tie ar ieslēgtu dzinēju sāk pārvietoties kā transportlīdzekļi;
1.19. tai apdrošinātajai īpašuma daļai, kura tiek testēta, remontēta, regulēta un/vai labota vai ir uzstādīšanas vai pieslēgšanas procesā;
1.20. telpaugiem, kokiem, apstādījumiem, dzīvniekiem un mājdzīvniekiem;
1.21. dārgakmeņiem, dārgmetāliem, antikvāriem priekšmetiem un mēbelēm, kolekciju priekšmetiem, retām grāmatām un mākslas darbiem;
1.22. vērtspapīriem, akcīzes preču marķēšanas zīmēm, kuponiem, loterijas biļetēm, vekseļiem, čekiem, prasību un maksājumu dokumentiem, maksāju- mu kartēm;
1.23. zemei, izrakumiem, dīķiem, ūdens krātuvēm, moliem, kuģu piestātnēm, tiltiem, dambjiem, drenāžai;
1.24. tai apdrošinātā īpašuma daļai, kura nav tieši cietusi apdrošinātā riska iestāšanās dēļ;
1.25. pagaidu ēkām vai patvaļīgi, bez apstiprināta projekta, bez būvatļau- jas un citu nepieciešamo likumdošanā noteikto atļauju un saskaņojumu saņemšanas uzceltām ēkām vai būvēm un tajās esošajam kustamajam īpašumam;
1.26. ja īpašuma pazušana ir neizprotama, ja tie ir zaudējumi vai iztrūkums, kas atklāti inventarizācijas gaitā, ja zaudējumi radušies viltošanas, krāpša- nas vai piesavināšanās dēļ;
1.27. karš (neatkarīgi no tā, vai karš ir bijis pieteikts vai nē), militārs iebru- kums, pilsoņu karš, sacelšanās, revolūcija un dumpis militāras vai citādas varas uzurpācijas gadījumā;
1.28. terorisms – terora akti vai to rezultāts, neatkarīgi no jebkādiem citiem cēloņiem, kas sagadīšanās dēļ vai kā citādi ir veicinājuši zaudējumus, bojāju- mus vai izdevumu rašanos; šā nosacījuma kontekstā ar terorismu saprotama vardarbība vai bīstama darbība, kas apdraud cilvēka dzīvību, materiālu vai nemateriālu īpašumu vai infrastruktūru ar nolūku ietekmēt jebkuru valdību vai turēt sabiedrību vai kādu tās daļu baiļu varā;
1.29. zaudējumi vai bojājumi, kas radušies nepārvaramas varas apstākļu re- zultātā. Par nepārvaramas varas apstākļiem uzskatāmi tādi apstākļi, kuri ar attiecīgas valsts institūcijas juridisku aktu ir atzīti par nepārvaramas varas apstākļiem.
1.30. zaudējumi vai bojājumi, kas radušies jebkādu kodolieroču vai kodolvielu sprādziena rezultātā;
1.31. zaudējumi vai bojājumi, kas radušies jonizējošās radiācijas vai radioak- tīvā piesārņojuma, kodoldegvielas vai kodolatkritumu starojuma rezultātā;
1.32. konfiskācijas, piespiedu pārņemšanas, rekvizēšanas, nacionalizēšanas un citu piespiedu rīkojumu dēļ;
1.33. ēku, būvju, ietvju un/vai celiņu plaisāšanas un/vai sabrukšanas, kā arī pamatu, sienu, grīdu vai griestu nosēšanās, apslēptu defektu, zemes noslī- dēšanas vai pacelšanās, parastas nosēšanās, ieplaisāšanas, saraušanās vai izplešanās rezultātā;
1.34. netiešus vai finansiāla rakstura zaudējumus, negūto peļņu, preču pār- došanas, nesavlaicīgas piegādes, līguma darbības neizpildes, tai skaitā pa- gaidu telpas nomas izdevumus un pārcelšanās izdevumus;
1.35. xxxxx, kas izriet no līgumiskās atbildības, kuru Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais uzņēmies, noslēdzot privātu vienošanos, līgumu vai do- dot solījumu, garantiju, galvojumu, kas nebūtu spēkā bez šīm papildu sais- tībām;
1.36. atkārtotu Apdrošināšanas gadījumu situācijās par zaudējumiem, kas atkārtoti radušies viena un tā paša iemesla dēļ, kas jau iepriekš radījis zau- dējumus, kurus Apdrošinātājs iepriekš jau ir atlīdzinājis;
1.37. ja tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav saskaņota ar Apdrošinātāju.
2. Apdrošinot īpašumu, ēku vai telpas, nav apdrošināts zemāk uzskaitī- tais īpašums, ja vien tas nav norādīts Apdrošināšanas polisē:
2.1. kurināmais, kas paredzēts izmantošanai ēkas/-u vai telpu apkures katlos;
2.2. inženierkomunikāciju sistēmu iekārtas (piemēram, transformatori, kom- presori, elektrības sadales skapji, dīzeļģeneratora stacijas u. tml.), kas atro- das ārpus Apdrošinātā nekustamā īpašuma;
2.3. jaunbūves vai nekustamais īpašums, kas ir rekonstrukcijas vai būvniecī- bas procesā (nepabeigtas un/vai ekspluatācijā nenodotas ēkas vai būves);
2.4. zemē, akās, baseinos, dīķos u. tml. ūdens tilpnēs un/vai tilpēs novietoti/ iegremdēti sūkņi u. c. iekārtas.
3. Apdrošinot kustamo īpašumu, nav apdrošināts zemāk uzskaitītais īpašums, ja vien tas nav atrunāts Apdrošināšanas līgumā:
3.1. kustamais īpašums, kas glabājas vai atrodas zem klajas debess vai ārpus apdrošinātajām telpām;
3.2. šabloni, licences un patenti, audio un video ieraksti;
3.3. ieroči, sprāgstvielas, munīcija un citas bīstamas un ugunsnedrošas vie- las;
3.4. kustamais īpašums transportēšanas un/vai pārvadāšanas laikā;
3.5. būvmateriāli vai inženierkomunikāciju elementi, kas nav uzstādīti. Izņe- mot, ja tie ir apdrošināti kā apgrozāmie līdzekļi;
3.6. gleznas, skulptūras, priekšmeti ar māksliniecisku vērtību, unikālas lietas, prototipi, kolekciju priekšmeti, antikvāri priekšmeti un mēbeles (izgatavoti vismaz pirms 50 gadiem, skaitot no Apdrošināšanas līguma slēgšanas die- nas), retas grāmatas;
3.7. transportlīdzekļi (izņemot velosipēdus), traktori, ekskavatori, pašgājēji un tamlīdzīga motorizētā tehnika; lidaparāti, kuģi un/vai laivas;
3.8. mūzikas instrumenti, rokas pulksteņi, mobilie telefoni un to piederumi, dabīgās kažokādas un to izstrādājumi.
4. Papildu izņēmumi. Ja Apdrošināšanas līgumā nav papildu vienošanās, tad Apdrošinātājam nav jāatlīdzina zaudējumi vai bojājumi, kas radušies ze- māk minēto iemeslu dēļ.
4.1. Apdrošinot risku “Uguns”, Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus vai bo- jājumus, kas radušies Apdrošinātajam objektam:
4.1.1. ja tas tiek apzināti pakļauts apstrādei vai procesiem, kuros izmanto sil- tumu vai uguni;
4.1.2. ja tas ir cietis elektriskās strāvas iedarbības rezultātā (pārspriegums, īssavienojums, īsslēgums, pārkaršana u. tml.);
4.1.3. gruzdēšanas rezultātā, ja vien gruzdēšanu nav izraisījis ugunsgrēks.
4.2. Apdrošinot risku “Zibens”, Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus par bo- jājumiem, kas radušies apdrošinātajam objektam:
4.2.1. elektriskajām ierīcēm, iekārtām, elektrības vadiem, izolācijas materiā- liem un tml. zibens izraisītā pārspieguma vai elektriskajā tīklā radušās induk- cijas dēļ, ja vien pakārtoti tam nav izcēlies ugunsgrēks.
4.3. Apdrošinot risku “Eksplozija”, Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus vai bojājumus kas radušies apdrošinātajam objektam:
4.3.1. zema spiediena (implozijas) rezultātā;
4.3.2. Apdrošināšanas objektā uzglabāto sprāgstvielu eksplozijas rezultātā;
4.3.3. spridzināšanas darbu rezultātā;
4.3.4. iekšdedzes dzinējiem to iekšējās eksplozijas vai sagrūšanas rezultātā;
4.3.5. iekārtai, aparatūrai vai priekšmetam, kurā apzināti ir paredzēts izman- tot eksplozijas enerģiju; izņēmums neattiecas uz bojājumiem vai zaudēju- miem, kas nodarīti pārējam Apdrošinātajam īpašumam.
4.4. Apdrošinot risku “Vētra”, Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus vai bojā- jumus, kas radušies Apdrošinātajam objektam:
4.4.1. vētras izraisītu viļņu, ledus kustības, ledus vai sniega svara, plūdu vai augsta ūdens līmeņa dēļ.
4.5. Apdrošinot risku “Sniega svars”, Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus vai bojājumus, kas radušies Apdrošinātajam objektam:
4.5.1. kurš netiek apdzīvots vai netiek pareizi apsaimniekots, x.xx. saprātīgā termiņā no jumta (pārseguma) nenovācot pārslodzi radījušo sniegu;
4.5.2. kūstot uz jumta (pārseguma) esošajam sniegam vai izkusušajam snie- gam pēc tam sasalstot;
4.5.3. ēkas erkeriem, nojumēm, izkārtnēm u. c. fasādēs izvirzītiem elemen- tiem, ja bojājumi tiem radušies no ēkas jumta pēkšņi uzkrituša apjomīga sniega, ledus vai lāsteku daudzuma dēļ;
4.5.4. kas radušies sakarā ar Apdrošinājuma ņēmēja rupju nolaidību vai bezdarbību, neveicot savus pienākumus īpašuma uzturēšanā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, būvnormatī- viem, tehniskās ekspluatācijas noteikumiem vai administratīvajiem lēmu- miem.
XI. Informācija par personas datu apstrādi
1. Apdrošinātājs saņemto informāciju apstrādā saskaņā ar Latvijas Repub- likā spēkā esošo normatīvo regulējumu, tai skaitā atbilstoši Datu regulai 2016/679.
2. Atbilstoši Datu regulas 2016/679 13. pantam, Apdrošinātājs pirms Apdro- šināšanas līguma slēgšanas informē datu subjektu (Apdrošinājuma ņēmēju) par to, ka:
2.1. datu apstrādes pārzinis ir Seesam Insurance AS Latvijas filiāle;
2.2. datu apstrādes pārziņa kontaktinformācija ir: xxxx@xxxxxx.xx,
x000 00000000;
2.3. datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija ir: xxxxxxxxxxxxxx@xxxxxx.xx;
2.4. dati tiek apstrādāti, lai noslēgtu Apdrošināšanas līgumu, izmaksātu Apdrošināšanas atlīdzību; datu apstrādes juridiskais pamats – pušu starpā noslēgtais Apdrošināšanas līgums;
2.5. dati tiek apstrādāti arī citiem mērķiem, ja datu subjekts ir devis savu piekrišanu; datu apstrādes juridiskais pamats – datu subjekta piekrišana;
2.6. datu subjektam ir tiesības jebkurā laikā atsaukt doto piekrišanu perso- nas datu apstrādei;
2.7. datu apstrādes pārziņa leģitīmā interese – pēc Apdrošināšanas līguma noslēgšanas vai atlīdzības izmaksas saņemt atsauksmes no datu subjekta;
2.8. personas datu saņēmēju kategorijas – attiecīgos, likumā noteiktos gadī- jumos – valsts un pašvaldības institūcijas; ārstniecības iestādes. Plašāka in- formācija atrodama Seesam mājas lapā xxx.xxxxxx.xx/xxxxxxxxxxxxx datu apstrādes politika/datu apstrādes žurnāli;
2.9. atsevišķos gadījumos personas dati var tikt nosūtīti ārpus EEZ (Eiropas Ekonomikas zonas). Juridiskais pamats – personas (datu subjekta) veselības vai dzīvības glābšana;
2.10. personas datu glabāšanas termiņš – atkarībā no apdrošināšanas pro- dukta specifikas un likumā noteiktajiem glabāšanas termiņiem. Īslaicīgajam polisēm bez CTA – 5 (pieci) gadi; polisēm, kurās iekļauta civiltiesiskā atbildī- ba – 10 (desmit) līdz 15 (piecpadsmit) gadi, OCTA polisēm – 30 (trīsdesmit) gadi;
2.11. personas datu subjektam ir tiesības pieprasīt informāciju par datu sub- jekta personas datu apstrādi pie Apdrošinātāja;
2.12. datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību par datu apstrādes pārzini Datu valsts inspekcijai xxx.xxx.xxx.xx, xxxx@xxx.xxx.xx;
2.13. datu subjektam ir pienākums sniegt personas datus, lai noslēgtu Apdro- šināšanas līgumu, lai veiktu Apdrošināšanas atlīdzības izmaksu; gadījumā, ja Apdrošinātāja pieprasītie dati netiek sniegti vai tiek sniegti nepilnīgi, Ap- drošinātājam nav tiesības veikt Apdrošināšanas atlīdzības izmaksu (atbilsto- ši Apdrošināšanas līguma likuma 31. pantam); šis nosacījums attiecas arī uz īpašās kategorijas (veselības) personas datiem;
2.14. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā, informēt Apdrošināto/-s par to, ka Apdrošināto personu (datu subjektu) per- sonas dati tiek nodoti Apdrošinātājam – kādiem mērķiem un kādā apmērā tie tiks apstrādāti; kādas sekas var iestāties, ja Apdrošinātais/-ie ir snieguši neprecīzus vai nepareizus personas datus;
2.15. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša lai- kā, informēt Apdrošināto/-s par to, ka Apdrošināto personu (datu subjektu) personas dati tiks izmatoti saziņai ar datu subjektu datu incidentu un Apdro- šināšanas atlīdzības izmaksas kārtošanas gadījumos.
XII. Piemērojamais likums un strīdu izskatīšanas kārtība
1. No Apdrošināšanas līguma izrietošo līgumisko attiecību regulēšanai puses piemēro Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus, tai skaitā “Ap- drošināšanas līguma likumu”.
2. Ja pusēm neizdodas strīdu atrisināt pārrunu ceļā, tad rakstveida sūdzība ir jāiesniedz izskatīšanai “Atlīdzību komisijai”, adrese:
Xxxx, Xxxxxx xxxx 0, XX-1010; e-pasta adrese: xxxxxxxxx.xxxxxxxx@xxxxxx.xx.