COMPENSA MĀJAS APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI Nr. CMA20

COMPENSA MĀJAS APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI Nr. CMA20

Apstiprināti Compensa Vienna Insurance Group ADB 2020. gada 30. jūnijā valdes sēdē Spēkā no 2020. gada 1. jūlija

1.TERMINU SKAIDROJUMS

1.1. APDROŠINĀTĀJS – Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāle (pārstāv: Compensa Vienna Insurance Group ADB, Ukmergės gatve. 280, LT – 06115, Viļņa, Lietuvas Republika).

1.2. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMS – Apdrošinātāja un Apdrošinājuma ņēmēja vienošanās par apdrošināšanas nosacījumiem, saskaņā ar kuru Apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un Apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības. Apdrošināšanas līgums sastāv no apdrošināšanas pieteikuma, apdrošināšanas polises, apdrošināšanas polises pielikumiem, šiem apdrošināšanas vispārīgajiem noteikumiem, kā arī speciālajiem apdrošināšanas noteikumiem, kā arī visiem dokumentiem par grozījumiem vai papildinājumiem, par kuriem Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies.

1.3. APDROŠINĀŠANAS POLISE – dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu. Apdrošināšanas polise ir neatņemama apdrošināšanas līguma sastāvdaļa.

1.4. APDROŠINĀŠANAS PIETEIKUMS — Apdrošinātāja noteiktas formas dokuments, kuru Apdrošinājuma ņēmējs iesniedz Apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai. Šo noteikumu izpratnē rakstisko pieteikumu var aizstāt ar Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā vai to pārstāvja lietotāja mutiski, elektroniski (e-pasts vai fakss) sniegtu informāciju, ko Apdrošinātājs norāda apdrošināšanas polisē.

1.5. APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI – apdrošināšanas līguma noteikumi, kuri attiecas uz konkrētu apdrošināmo objektu, kas ir norādīti apdrošināšanas polisē un ir apdrošināšanas līguma neatņemama sastāvdaļa. Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātais apņemas tos ievērot un izpildīt, lai, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, saņemtu apdrošināšanas atlīdzību.

1.6. APDROŠINĀŠANAS PERIODS – apdrošināšanas līguma darbības laiks, par kuru tiek maksāta apdrošināšanas prēmija un ir spēkā apdrošināšanas segums.

1.7. APDROŠINĀŠANAS GADS – 12 (divpadsmit) mēnešus ilgs laika periods, kuru ik gadu skaita no apdrošināšanas perioda sākuma datuma.

1.8. APDROŠINĀTAIS RISKS – apdrošināšanas līgumā paredzētais, no Apdrošinātā vai Apdrošinājuma ņēmēja gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.

1.9. APDROŠINĀŠANAS GADĪJUMS – ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts pēkšņs un iepriekš neparedzams, no Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kuram iestājoties, paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

1.10. PAŠRISKS – apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa vai procenti, kas tiek atrēķināti kā līdzdalības daļa no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summas.

1.11. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS – apdrošināšanas polisē un tās pielikumos norādītais īpašums vai interese neciest zaudējumus, ievērojot apdrošināšanas noteikumus.

1.12. ATLĪDZĪBAS PIETEIKUMS – Apdrošinātā iesniegts rakstveida pieteikums Apdrošinātājam par apdrošinātā riska iestāšanos.

1.13. TREŠĀ PERSONA – persona, kura nav ne Apdrošinājuma ņēmējs, ne Apdrošinātais; tāpat tā nav arī persona, kura lieto apdrošināšanas objektu ar Apdrošinātā atļauju vai ziņu uz līguma vai citu tiesisku attiecību pamata.

29.06.2020.

1.14. VIRSAPDROŠINĀŠANA – gadījums, kad apdrošinājuma summa pārsniedz apdrošināšanas objekta vērtību.

1.15. ZEMAPDROŠINĀŠANA – gadījums, kad apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību.

1.16. APDROŠINĀTAIS - apdrošināšanas polisē norādītā persona, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums, kurai ir apdrošināmā interese, un kurai ir īpašuma tiesības uz apdrošināšanas objektu. Apdrošinātajam darbības vai bezdarbības seku ziņā tiek pielīdzinātas personas, kuras ir pilnvarotas veikt apdrošināšanas objektu uzraudzību vai apsaimniekošanu, vai kurām apdrošināšanas objekts ir nodots lietošanā vai nomā.

1.17. APDROŠINĀMĀ INTERESE – interese neciest zaudējumus, iestājoties apdrošinātajam riskam.

1.18. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJS – juridiska vai fiziska persona, kura noslēdz apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā.

1.19. APDROŠINĀJUMA SUMMA – naudas summa, par kādu ir apdrošināts pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošinātais objekts un, kas ir maksimālā summa, kuru Apdrošinātājs var izmaksāt par zaudējumiem vai bojājumiem, kas nodarīti apdrošinātajam objektam, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.

1.20. APDROŠINĀŠANAS PRĒMIJA – apdrošināšanas līgumā noteiktais maksājums par apdrošināšanu.

1.21. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBA – par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmo pakalpojumu izmaksas.

1.22. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTA ADRESE – apdrošināšanas objekta atrašanās vieta, kas ir norādīta apdrošināšanas polisē.

1.23. APDROŠINĀŠANAS PIEDĀVĀJUMS – piedāvājums, kuru Apdrošinātājs sagatavo, lai informētu Apdrošinājuma ņēmēju par apdrošināšanas līguma noteikumiem vai izmaiņām tajos.

1.24. ATJAUNOŠANAS VĒRTĪBA – mazākie iespējamie izdevumi naudas izteiksmē, kas nepieciešami, lai apdrošināšanas objektu atjaunotu līdzvērtīgā kvalitātē un apjo- mā, kāds tas bijis tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, ieskaitot visas būvniecības un ar to saistītās izmaksas.

1.25. IEDZĪVES ATJAUNOŠANAS VĒRTĪBA – mazākie iespējamie izdevumi tāda paša veida un līdzvērtīgas kvalitātes iedzīves iegādei vai izgatavošanai no jauna.

1.26. FAKTISKĀ VĒRTĪBA - apdrošināšanas objekta atjaunošanas vērtība, atskaitot īpašuma stāvoklim atbilstošo nolietojumu (vērtības zudumu) procentu izteiksmē uz zaudējuma brīdi.

1.27. TIRGUS VĒRTĪBA – attiecīgā īpašuma cena, par kuru konkrētajā brīdī brīvā un konkurējošā tirgū īpašumu var pārdot vai nopirkt.

1.28. LĪDZAPDROŠINĀTAIS – Apdrošinātā dzīvesbiedrs, bērni un citi ģimenes locekļi, kuri dzīvo nedalītā saimniecībā ar Apdrošināto vai persona/-as, kurai/-ām apdrošināšanas objekts ir nodots lietošanā. Uz Līdzapdrošināto, tāpat kā uz īpašnieku, attiecas visi šo noteikumu nosacījumi, un īpašniekam ir pienākums par tiem informēt Līdzapdrošināto. Apdrošināšanas noteikumu izpratnē Līdzapdrošinātā jebkura darbība tiek uzskatīta par Apdrošinātā darbību.

1.29. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBA – par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmo pakalpojumu izmaksas.

1.30. ATLĪDZĪBAS SAŅĒMĒJS – apdrošināšanas polisē norādītā persona, kurai ir apdrošināmā interese un kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādi, tad persona, kurai ir tiesības saņemt

apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem un bojājumiem, ir Apdrošinātais.

1.31. ATLĪDZĪBAS LIMITS – apdrošināšanas līgumā īpaši noteikta apdrošinājuma summa, kas attiecas uz konkrētu apdrošināto risku vai apdrošināto objektu. Atlīdzības limita noteikšanas gadījumā Apdrošinātājs nepiemēro zemapdrošināšanas nosacījumus.

2. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS

2.1. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē norādītais nekustamais īpašums, ēka, kas atrodas apdrošināšanas polisē norādītājā apdrošināšanas objekta adresē, un ietver:

2.1.1. visus ēkas konstruktīvos elementus un to sastāvdaļas, ieskaitot stiklojumu, durvis, kāpnes un ārējo apdari, kā arī citus objektus, kas minēti un atbilstoši uzstādīti saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem apstiprinātajā būvprojektā (tehniskajā projektā);

2.1.2. telpu iekšējās apdares izmaksas, ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādāk;

2.1.3. apkures un dzesēšanas, gāzes, ūdens un kanalizācijas, ventilācijas, vadības un sakaru sistēmas, kā arī citas projektā paredzētās inženiertehniskās komunikācijas, ieskaitot to kabeļus, caurules, dūmvadus un tvertnes līdz to pieslēgumam publiskajiem tīkliem;

2.1.4. projektā paredzētas un pie ēkas fiksētas konstrukcijas ēkas ārpusē, kas neveic reklāmas vai cita komerciāla rakstura funkciju;

2.1.5. uz apdrošinātās ēkas stacionāri uzstādītas saules baterijas, vēja ģeneratorus, satelīta šķīvjus, radio un TV antenas, gaismas ķermeņus;

2.1.6. projektā paredzētās palīgēkas - garāžas un saimniecības ēkas (izņemot pirts ēkas, muliņus, krasta līnijas konstrukcijas, uz ūdens būvētas celtnes), kas atrodas apdrošināšanas polisē norādītajā adresē (ne tālāk kā 100 metru rādiusā ap māju), kuru kopējā platība nepārsniedz 20 kvadrātmetrus. Maksimālais atlīdzības limits par katru apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas gadu kopā tiek noteikts 10% no dzīvojamās ēkas apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā EUR 10 000,00 (desmit tūkstoši eiro). Ja kopējā palīgēku platība, kas nav norādītas polisē, pārsniedz 20 kvadrātmetrus, tiek piemērots zemapdrošināšanas nosacījums;

2.1.7. teritorijas labiekārtojumu, ja tas atrodas apdrošinātajai ēkai piesaistītajā gruntsgabalā un ir nožogots. Ar teritorijas labiekārtojumu saprot stacionāri uzstādītus soliņus, galdus, karogu mastus, statujas, iebūvētas strūklakas, āra baseinus, rotaļu laukuma elementus, apgaismojumu, nojumes, lapenes, bruģi, kā arī žogu, kas īpašumā esošo gruntsgabalu (uz kura atrodas apdrošinātā ēka) atdala no pārējās teritorijas. Maksimālais atlīdzības limits par katru apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas gadu kopā tiek noteikts 10% no dzīvojamās ēkas apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā EUR10 000,00 (desmit tūkstoši eiro);

2.1.8. teritorijas apzaļumošanas elementus, ja tie atrodas apdrošinātajai ēkai piesaistītajā gruntsgabalā un ir nožogoti. Ar teritorijas apzaļumošanas elementiem saprot dzīvžogus, zālāju, dekoratīvos apstādījumus, augļu kokus, neieskaitot augsni un viengadīgos augus. Uz teritorijas apzaļumošanu attiecas riski Uguns un Transporta līdzekļa trieciens. Maksimālais atlīdzības limits par katru apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas gadu kopā tiek noteikts EUR 3 000,00 (trīs tūkstoši eiro).

2.2. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē norādītais nekustamais īpašums, dzīvoklis, atsevišķi no pārējās mājas daļas nošķirta telpa vai telpu grupa daudzdzīvokļu ēkā, kas atrodas apdrošināšanas polisē norādītajā apdrošināšanas objekta adresē, un ietver:

2.2.1. visus dzīvokļa konstruktīvos elementus, kas ir šo telpu neatņemamas sastāvdaļas, ieskaitot sienas, starpstāvu pārsegumus, logus, stiklojumu, durvis un citus objektus, kas minēti un atbilstoši uzstādīti saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem apstiprinātajā būvprojektā (tehniskajā projektā, inventarizācijas lietā);

2.2.2. apkures un dzesēšanas, gāzes, ūdens un kanalizācijas, ventilācijas, vadības un sakaru sistēmas, kā arī citas projektā

paredzētās inženiertehniskās komunikācijas, ieskaitot to kabeļus, caurules, dūmvadus un tvertnes;

2.2.3. dzīvokļa iekšējās apdares izmaksas, ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādāk;

2.2.4. dzīvokļa īpašniekam kopīpašumā piederošās daudzdzīvokļu ēkas domājamās daļas (koplietošanas telpas, jumts, kāpņu telpa). Atlīdzības apmērs par kopīpašumā esošajām ēkas domājamajām daļām tiek aprēķināts proporcionāli apdrošinātās telpas platībai pret ēkas kopējo platību, bet nepārsniedzot apdrošinātā dzīvokļa apdrošinājuma summu. Atlīdzība par kopīpašumā esošo ēkas daļu bojājumiem tiek veikta tikai tajos gadījumos, kad bojātais kopīpašums tiek atjaunots;

2.2.5. dzīvokļa īpašniekam piederošā/ īpašumā esošā autostāvvieta vai palīgtelpa – mantu glabātava, kas atrodas tajā pašā daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā, kurā atrodas apdrošinātais dzīvoklis. Maksimālais atlīdzības limits par katru apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas gadu kopā tiek noteikts 10% no dzīvokļa apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā EUR 5000,00 (pieci tūkstoši eiro);

2.2.6. ja ir apdrošināts dzīvoklis mansarda stāvā un tas ir norādīts apdrošināšanas polisē, tad apdrošināta ir arī jumta daļa, kas ir šī dzīvokļa konstruktīvais elements.

2.3. Iekšējā apdare – izdevumi par telpās veiktā remonta darbiem, par sienu, grīdu un griestu apdares materiāliem līdz nesošajām konstrukcijām, kā arī par inženiertehniskajām komunikācijām, kuras pārbūvējot, mainot vai noņemot netiek kaitēts ēkas/dzīvokļa stabilitātei un netiek aizskartas citu ēku/dzīvokļu īpašnieku tiesības.

2.3.1. Apdrošinot iekšējo apdari, tiek apdrošinātas arī iebūvētās mēbeles (izņemot sadzīves tehniku) ar maksimālo atlīdzības limitu EUR1 000,00 (viens tūkstotis eiro) par vienu apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas gadu kopā.

2.4. Ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādi, tad apdrošināts ir tikai pastāvīgi apdzīvots nekustamais īpašums. Pastāvīgi apdzīvotam īpašumam apdrošināšanas aizsardzība ir spēkā, ja tas atbilst visiem sekojošiem kritērijiem:

2.4.1. Apdrošinājuma ņēmējs, Apdrošinātais vai Līdzapdrošinātais uzturas tajā vismaz 270 (divi simti septiņdesmit) dienas gadā un tas netiek atstāts neapdzīvots un bez uzraudzības (apsekošanas) ilgāk kā 20 (divdesmit) dienas pēc kārtas. Īpašuma apsekošana tiek īstenota, Apdrošinātajam vai Apdrošinātā pilnvarotai personai veicot objekta vizuālu apsekošanu no ārpuses un iekšpuses, ar mērķi pārliecināties, vai objektam nav radušies bojājumi un vai nepastāv apstākļi, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību;

2.4.2. tajā ir ierīkota darba kārtībā esoša apkures sistēma;

2.4.3. tam ir elektroenerģijas pieslēgums;

2.4.4. tas ir aprīkots ar ikdienas lietošanai nepieciešamajām mantām (piemēram, trauki, mēbeles, sadzīves tehnika un tml.).

2.5. Apdrošinot nekustamo īpašumu, ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādāk, nav apdrošināts:

2.5.1. nekustamais īpašums, kurā notiek renovācijas, rekonstrukcijas, remonta vai celtniecības darbi;

2.5.2. nekustamais īpašums, kas tiek izmantots komercdarbības veikšanai (tai skaitā īstermiņa īre – mēbelēta un sadzīvei aprīkota īpašuma izīrēšana uz termiņu, kas parasti ir uz īsu laika periodu – līdz 3 (trīs) mēnešiem);

2.5.3. ārpus apdrošinātā objekta esošās inženiertehniskās komunikācijas sistēmas un to cauruļvadi, elektrolīnijas, kabeļi, kanalizācijas tilpnes un akas;

2.5.4. būves, kas nav paredzētas ilgstošai ekspluatācijai (pārvietojamie vagoniņi, telpas, kas veidotas no piepūšamām konstrukcijām, pilnībā vai daļēji uzceltas no plastmasas, pārklātas ar brezentu vai citu tam pielīdzināmu materiālu, teltis, un tml.), kā arī tajās esošā manta;

2.5.5. jebkāda veida siltumnīcas, kā arī tajās esošā manta;

2.5.6. xxxx, akās, baseinos, dīķos un tml. ūdens tilpnēs novietoti/iegremdēti sūkņi u.c. iekārtas;

2.5.7. jebkāda veida inženierbūves (kuģu piestātnes, pontoni, kanāli, moli, dambji, tilti u.tml.), izņemot teritorijas labiekārtojumu;

2.5.8. celiņi, sporta laukumu segumi;

2.5.9. stiklojums ar māksliniecisku vai antikvāru vērību, tai skaitā, bet ne tikai, vitrāžas un gravējumi.

2.6. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē norādītais kustamais īpašums, iedzīve, kas atrodas apdrošināšanas polisē norādītajā pastāvīgi apdzīvotā dzīvojamā ēkā vai dzīvoklī, pieder Apdrošinātajam vai Līdzapdrošinātajam un ir paredzēts ikdienas lietošanai.

2.6.1. Iedzīve var tikt apdrošināta:

2.6.1.1. ar sarakstu, ko Apdrošinājuma ņēmējs ir rakstveidā deklarējis un iesniedzis Apdrošinātājam un, ko Apdrošinātājs ir piekritis apdrošināt. Šajā gadījumā apdrošināmās iedzīves saraksts ir neatņemama apdrošināšanas polises sastāvdaļa;

2.6.1.2. bez saraksta tiek apdrošināts jebkurš sadzīves priekšmets vai manta, kas paredzēta ikdienas lietošanai. Maksimālā apdrošinājuma summa par vienu vienību ir EUR 3000,00 (trīs tūkstoši eiro), savukārt par vienāda pielietojuma iedzīves priekšmetu kopumu – 35% apmērā no kopējās iedzīves bez saraksta apdrošinājuma summas, ja vien apdrošināšanas polisē nav atrunāti citi nosacījumi.

2.6.1.3. Apdrošināšanas atlīdzības limits nav attiecināms uz iedzīvi, kas apdrošināta kā aktīvās atpūtas aprīkojums.

2.7. Apdrošinot iedzīvi bez saraksta, tā tiek sadalīta šādās pielietojuma grupās:

2.7.1. mēbeles un paklāji;

2.7.2. virtuves un sadzīves tehnika;

2.7.3. virtuves un sadzīves elektropreces, x.xx. gludekļi, fēni, virtuves kombaini, mikseri, galda/grīdas lampas, galda piederumi un trauki;

2.7.4. datortehnika un cita elektrotehnika, x.xx. video, foto, audio un TV aparatūra;

2.7.5. apģērbs, apavi, veļa, matrači, spilveni, u.c. gultas piederumi;

2.7.6. atpūtas un sporta piederumi, x.xx. velosipēdi, slēpes, sniega dēļi, slidas, bērnu ratiņi;

2.7.7. pārējie iedzīves priekšmeti, kas apdrošināti kā kopums un ietilpst vienā priekšmetu grupā.

2.7.8. Atlīdzināmo zaudējumu summa vienmēr aprobežojas ar attiecīgās priekšmetu grupas apdrošinājuma summu, nepārsniedzot kopējo iedzīves apdrošinājuma summu, ja atlīdzināmi zaudējumi vairākās priekšmetu grupās.

2.8. Apdrošinot iedzīvi, ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādi, kopējā iedzīves apdrošinājuma summā tiek iekļauti un atlīdzināti sekojoši zaudējumi:

2.8.1. Iedzīves priekšmeti, kas paredzēti lietošanai ārpus telpām, tiek apdrošināti zādzības pēc ielaušanās, laupīšanas, transporta līdzekļa trieciena, dabas stihiju un ugunsgrēka riskam visā Eiropas Savienības teritorijā to lietošanas laikā ar nosacījumu, ka tie atrodas Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā vai Līdzapdrošinātā uzraudzībā un tiešā kontrolē vai ir novietoti slēgtās telpās, kas nav koplietošanai paredzētas un kurās trešās personas var iekļūt tikai, izmantojot pielāgotu atslēgu vai ielaužoties. Maksimālais atlīdzības limits par vienu apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas gadu kopā tiek noteikts EUR 1 000,00 (viens tūkstotis eiro).

2.8.2. Apdrošinātajā ēkā/dzīvoklī esošā manta, kas pieder darba devējam, bet kuru lieto Apdrošinājuma ņēmējs, Apdrošinātais vai Līdzapdrošinātais savu tiešo darba pienākumu veikšanai. Maksimālais atlīdzības limits par vienu apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas gadu kopā tiek noteikts EUR 1 000,00 (viens tūkstotis eiro).

2.8.3. Apdrošinātā nekustamā īpašuma palīgēkā (saimniecības ēkā, garāžā u.tml.) vai palīgtelpā (dzīvoklim piederoša, slēdzama saimniecības vai pagraba telpā) uzglabātā iedzīve. Maksimālais atlīdzības limits par vienu apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas gadu kopā tiek noteikts 10% no iedzīves kopējās apdrošinājuma summas, taču trešo personu nodarītu zaudējumu gadījumā – 10% no iedzīves kopējās apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā EUR 2 000,00 (divi tūkstoši eiro).

2.8.4. Apdrošinātajā ēkā/ dzīvoklī esošie juvelierizstrādājumi, gleznas, rokas pulksteņi, mobilie telefoni un kažokādu

apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas gadu kopā tiek noteikts 10% no iedzīves kopējās apdrošinājuma summas, taču ne vairāk kā EUR 2 000,00 (divi tūkstoši eiro).

2.8.5. Maksājumu karšu, personu un īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu, īpašumā piederošā transporta līdzekļa atslēgu vai signalizācijas pults atjaunošanas izmaksas. Maksimālais atlīdzības limits par vienu apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas gadu kopā tiek noteikts EUR 1 000,00 (viens tūkstotis eiro).

2.8.6. Licencētas datorprogrammas, kas nav produktu OEM versijas, bet ir iegādātas un uzstādītas izmantošanai tikai ar konkrēto datoru. Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus, ja bojāts vai zudis pats dators, uz kura datorprogramma uzstādīta, un šo programmu nav iespējams atjaunot. Maksimālais atlīdzības limits par katru apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas gadu kopā tiek noteikts EUR 500,00 (pieci simti eiro).

2.8.7. Dārza mēbeles, zāles pļāvējs, dārza laistīšanas iekārta, batuts, grils, pārnēsājamais baseins vai veļas žāvētājs iežogotā, slēgtā teritorijā pastāvīgi apdzīvota apdrošināšanas objekta adresē. Zaudējumi tiek segti vienu reizi apdrošināšanas gadā maksimāli līdz 5% no kopējās iedzīves apdrošinājuma summas, taču trešo personu nodarītu zaudējumu gadījumā (x.xx., ja notikusi zādzība bez ielaušanās pazīmēm) – 5% no iedzīves kopējās apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā EUR 1000,00 (viens tūkstotis eiro). Attiecībā uz robotizēto zāles pļāvēju – zādzības ar/bez ielaušanās pazīmēm risks ir spēkā, ja zāles pļāvējs funkcionē tikai sadarbībā ar savu uzlādes staciju, kas ir pieskrūvēta pie zemes, ir aizsargāts ar PIN kodu un aprīkots ar signalizāciju/ GPS.

2.8.8. Neiebūvēti un neizmantoti celtniecības materiāli slēgtā un apsargātā dzīvojamā ēkā vai dzīvoklī, ja apdrošināšanas polisē ir atzīme par ēkā/dzīvoklī notiekošiem būvniecības darbiem. Maksimālais atlīdzības limits par katru apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas gadu kopā tiek noteikts EUR 1000,00 (viens tūkstotis eiro).

2.9. Apdrošinot iedzīvi, ja vien apdrošināšanas polisē nav norādīts citādāk, nav apdrošināts:

2.9.1. nomāts vai īrēts īpašums;

2.9.2. informācijas tehnoloģijas iekārtās esošie dati un programmatūra, datu nesēji, rasējumi, reģistri, līgumi, modeļi un šabloni, licences un patenti, audio un video ieraksti, izņemot 2.8.6.punktā minētos;

2.9.3. priekšmeti, kuru turēšanai nav iegūta Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētā licence vai speciālā atļauja;

2.9.4. būvmateriāli, instrumenti un iekārtas, izņemot 2.8.8.punktā minētos;

2.9.5. sprāgstvielas un munīcija;

2.9.6. transporta līdzekļi (izņemot velosipēdus, elektriskos skrejriteņus), traktori, ekskavatori, pašgājēji un tamlīdzīga motorizētā tehnika; lidaparāti, kuģi un laivas;

2.9.7. xxxxx, vērtspapīri (ieskaitot nedzēstas pastmarkas), akcīzes marķējumi, kuponi, loterijas biļetes, vekseļi, čeki, prasību un maksājumu dokumenti, maksājumu kartes, izņemot 2.8.5.punktā minētos;

2.9.8. medikamenti, psihotropās vielas, ieroči, munīcija un citas bīstamas un ugunsnedrošas vielas;

2.9.9. mūzikas instrumenti, rokas pulksteņi, mobilie telefoni un to piederumi, dabīgās kažokādas un to izstrādājumi, juvelierizstrādājumi, gleznas, izņemot 2.8.4.punktā minētos;

2.9.10. dārgakmeņi, dārgmetāli, antikvāri priekšmeti un mēbeles, kolekcijas priekšmeti, retas grāmatas un mākslas darbi;

2.9.11. alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un pārtikas produkti;

2.9.12. xxxx, dzīvnieki un mājlopi;

2.9.13. lauksaimniecības produkti.

izstrādājumi.      Maksimālais      atlīdzības      limits      par      vienu                       

2.10. Aktīvās atpūtas aprīkojums ietver sekojošus iedzīves priekšmetus: videokamera, fotoaparāts, drons, velosipēds, skrējritenis, slēpes, sniega dēlis, slidas, bērnu ratiņi, telts, kā arī citi tūrisma un sporta inventāra priekšmeti.

2.11. Apdrošinātājs atlīdzinās aktīvās atpūtas aprīkojuma pēkšņu, iepriekš neparedzētu, tiešu, fizisku bojājumu vai zaudējumu, ko izraisīja:

2.11.1. Uguns riski;

2.11.2. Dabas stihiju riski;

2.11.3. Trešo personu nodarīti zaudējumi: zādzība pēc ielaušanās, laupīšana, transporta līdzekļa trieciens.

2.11.4. Attiecībā uz zādzības pēc ielaušanās risku, Apdrošinātājs segs arī zaudējumus, ja aktīvās atpūtas aprīkojums būs īslaicīgi atstāts bez uzraudzības, tomēr pieslēgts pie drošas zemē vai pie ēkas stacionāri nostiprinātas konstrukcijas ar atbilstošu drošības līdzekli, zādzības brīdī būs atradies slēgtā teritorijā apdrošināšanas objekta adresē vai aizslēgtās pastāvīgi apdzīvotās telpās ārpus apdrošināšanas objekta adreses. Šīs drošības prasības neattiecas uz bērnu ratiņiem. Bērnu ratiņu zādzības gadījumam brīdī, ja tie īslaicīgi atstāti bez uzraudzības, maksimālais atlīdzības limits tiek noteikts EUR 300,00 (trīs simti eiro) par gadījum un apdrošināšanas periodu kopā.

2.12. Aktīvās atpūtas aprīkojuma apdrošināšana ir spēkā visā Latvijas Republikas teritorijā.

2.13. Aktīvās atpūtas aprīkojumu var apdrošināt:

2.13.1. ar sarakstu - ko Apdrošinājuma ņēmējs ir rakstveidā deklarējis un iesniedzis Apdrošinātājam, un kuru Apdrošinātājs nepārprotami ir piekritis apdrošināt. Saraksts ir neatņemama apdrošināšanas polises sastāvdaļa. Atlīdzības limits – EUR 2 000,00 (divi tūkstoši eiro) par vienu apdrošināšanas gadījumu;

2.13.2. bez saraksta – norādot kopējo aktīvās atpūtas aprīkojuma apdrošinājuma summu. Šajā gadījumā tiek apdrošināts viss aktīvās atpūtas aprīkojums, kas pieder Apdrošinātajam vai Līdzapdrošinātajam, apdrošināto aktīvās atpūtas aprīkojumu neatšifrējot pa pozīcijām. Atlīdzības limits – EUR 1 000,00 (viens tūkstotis eiro) par vienu apdrošināšanas gadījumu;

2.13.3. aktīvās atpūtas apdrošināšana ir spēkā, ja par to ir norāde apdrošināšanas polisē.

2.14. Apdrošinot aktīvās atpūtas aprīkojumu, ja vien apdrošināšanas polisē nav norādīts citādāk, nav apdrošināts:

2.14.1. nomāts vai īrēts īpašums;

2.14.2. mobilie tālruņi, klēpjdatori, planšetdatori, pulksteņi;

2.14.3. xxxxxx, kuģi;

2.14.4. motorizētais transports (izņemot elektriskos skrejriteņus);

2.14.5. citas elektriskās un viedierīces, kas nav minētas 2.10. punktā.

2.15. Aktīvās atpūtas aprīkojuma apdrošināšana nav spēkā sekojošiem zaudējumiem:

2.15.1. kas radušies sakarā ar profesionālās darbības veikšanu (piemēram, sniedzot velokurjera pakalpojumus);

2.15.2. kas radušies, piedaloties sacensībās, gan amatieru, gan profesionālās;

2.15.3. kas nodarīti Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā vai Līdzapdrošinātā ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ.

2.16. Mājdzīvnieku (suņu vai kaķu) apdrošināšana paredz atlīdzības izmaksu gadījumam, ja iestājas mājdzīvnieka nāve polisē iekļauto apdrošināto risku rezultātā. Tiek atlīdzināti līdzvērtīga mājdzīvnieka iegādes izdevumi, bet ne vairāk kā EUR 50,00 (piecdesmit eiro) par bezšķirnes dzīvniekiem un EUR 700,00 (septiņi simti eiro) par šķirnes mājdzīvnieku par vienu apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas gadu kopā. No izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summas netiek ieturēts pašrisks.

2.17. Mājdzīvnieku apdrošināšana ir spēkā, ja par to ir norāde apdrošināšanas polisē.

3. APDROŠINĀJUMA SUMMA UN APDROŠINĀŠANAS OBJEKTA VĒRTĪBA

3.1. Īpašuma apdrošinājuma summu nosaka Apdrošinājuma ņēmējs, uzņemoties pilnu atbildību par tās atbilstību apdrošināšanas objekta atjaunošanas vērtībai. Apdrošinātājs nav atbildīgs par Apdrošinājuma ņēmēja uzrādīto apdrošinājuma summu.

3.2. Apdrošinājuma summai ir jāatbilst apdrošināšanas objekta atjaunošanas vērtībai. Atjaunošanas vērtība ir summa, kas nepieciešama, lai:

3.2.1. ēkai, dzīvoklim – to atjaunotu iepriekšējā kvalitātē un apjomā vai no jauna uzbūvētu citu, līdzvērtīgu, tādas pašas konstrukcijas, parametru un pielietojumam paredzētu nekustamo īpašumu iepriekšējā vietā, ieskaitot visas inženiertehniskās komunikācijas un ar būvniecību saistītās projektēšanas izmaksas;

3.2.2. telpu apdarei vai remontam – atjaunotu telpas iepriekšējā kvalitātē un apjomā, kādas tās bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma;

3.2.3. iedzīvei – no jauna iegādātos vai no jauna izgatavotu tāda paša veida, kvalitātes un tam pašam nolūkam paredzētu iedzīvi.

3.3. Ja nekustamā īpašuma fiziskais nolietojums apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī pārsniedz 40% (četrdesmit procentus), tad nekustamā īpašuma apdrošinājuma summa nevar pārsniegt apdrošināšanas objekta faktisko vērtību.

3.4. Dzīvokli papildus atjaunošanas vērtībai ir iespējams apdrošināt arī tā tirgus vērtībā, kas ir līdzvērtīgas platības, kvalitātes un vietas kopējās dzīvokļa aizvietošanas izmaksas uz apdrošinātā riska iestāšanās dienu, kas nepārsniedz summu par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas;

3.5. Ja apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summa ir mazāka vai pārsniedz apdrošināšanas objekta vērtību (atjaunošanas vai faktisko), tad, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tiek piemērots nosacījums par virsapdrošināšanu vai zemapdrošināšanu.

3.6. Virsapdrošināšanas nosacījums ir spēkā, ja apdrošinājuma summa saskaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināšanas objektu pārsniedz šā objekta vērtību (virsapdrošināšana); Apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas objekta atjaunošanas vērtību vai faktisko vērtību, kāda tā ir bijusi tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

3.7. Zemapdrošināšanas nosacījums ir spēkā, ja apdrošinājuma summa saskaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināšanas objektu ir mazāka par šā objekta vērtību (zemapdrošināšana). Zemapdrošināšanas gadījumā apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinājuma summu un apdrošināšanas objekta vērtību.

3.8. Zemapdrošināšanas nosacījums var netikt piemērots gadījumos, ja apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summa nav mazāka par 85% (astoņdesmit pieci procenti) no apdrošināšanas objekta vērtības.

4. APDROŠINĀTIE RISKI

Apdrošināti ir tikai tie riski, kas ir norādīti apdrošināšanas polisē.

I NOSAUKTIE RISKI

4.1. UGUNS RISKI

Apdrošinātājs atlīdzina nekustamajam īpašumam vai iedzīvei nodarītus pēkšņus un neparedzētus, tiešus materiālus zaudējumus vai bojājumus, ko izraisīja:

4.1.1. Uguns – degšana ar liesmu, kas izcēlusies ugunij neparedzētā vietā vai no ugunij paredzētas vietas, patstāvīgi turpinot izplatīties tālāk. Tiek atlīdzināti arī zaudējumi vai bojājumi, kurus izraisījis karstums, dūmi vai sodrēji, kas radušies

no ugunsgrēka, no degoša objekta vai no degšanas rezultātā sakarsuša objekta.

4.1.2. Zibens – tiešs zibens spēriens Apdrošināšanas objektā.

4.1.3. Eksplozija – pēkšņa, ārdoša spiediena spēka izpausme, kas balstās uz gāzu vai tvaiku īpašību izplesties. Ar saspiestu gāzi vai ar tvaikiem pildītu spiediena katlu, boileru, cauruļvadu vai tvertņu eksploziju saprot situāciju, kad minēto tilpņu sienas tiek sagrautas tādā mērā, ka notiek spiediena izlīdzināšanās starp tvertnes iekšpusi un apkārtējo vidi.

4.1.4. Lidaparāti – lidaparāta, tā daļu vai tā kravas uzkrišana apdrošināšanas objektam.

4.2. ŪDENS RISKI

Apdrošinātājs atlīdzina nekustamajam īpašumam vai iedzīvei nodarītus pēkšņus un neparedzētus tiešus materiālus zaudējumus vai bojājumus, ko izraisīja:

4.2.1. Ūdens, apkures un/vai kanalizācijas sistēmas avārijas – pēkšņa un iepriekš neparedzama šķidruma vai tvaika noplūde no ēkā iebūvētām ūdens, apkures, kanalizācijas, ventilācijas, kondicionēšanas vai ugunsdzēsības sistēmām un to cauruļvadiem, kā arī tvertnēm vai rezervuāriem, kas tiek izmantoti šķidrumu uzglabāšanai vai darbojošām ierīcēm, kas ir pastāvīgi savienoti ar iepriekš minētajām sistēmām un cauruļvadiem, kas radusies:

4.2.1.1. to plīsuma vai cita bojājuma rezultātā;

4.2.1.2. automātiski reaģējot stacionārām ugunsgrēka dzēšanas sistēmām vai iekārtām;

4.2.1.3. trešo personu darbības vai bezdarbības dēļ;

4.2.1.4. sala ietekmē (ja gaisa zemākā temperatūra apdrošinātajā adresē riska iestāšanās dienā ir bijusi ne zemāka par -15 °C) vienu reizi Apdrošināšanas periodā, ja inženiertehniskās komunikācijas apdrošināšanas objektā izbūvētas saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem un projektu, ja inženiertehniskās komunikācijas tikušas pienācīgi apsaimniekotas un, ja telpas ir pastāvīgi apdzīvots īpašums.

4.2.2. Inženiertehniskās komunikācijas. Iestājoties riskam Ūdens, apkures vai kanalizācijas sistēmas avārijas, tiek atlīdzināti atjaunošanas vai remonta izdevumi par apdrošināšanas objektā bojāto cauruļvada posmu vai stacionārajām iekārtām, kas bija par iemeslu šķidruma vai tvaika noplūdei. Apdrošināšanas atlīdzības limits ir EUR 7 000,00 (septiņi tūkstoši eiro) par vienu apdrošināšanas gadījumu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no apdrošināšanas polisē norādītās ēkas/dzīvokļa apdrošinājuma summas. Šie zaudējumi tiek atlīdzināti, ja inženierkomunikāciju sistēmu vecums vai kapitālā remonta gads nav senāks par 12 gadiem, bojājumu cēlonis nav korozija vai nolietojums.

4.2.3. Applūšana – pēkšņa un iepriekš neparedzēta šķidrumu vai tvaiku noplūde Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā vai Līdzapdrošinātā vieglas neuzmanības dēļ, ja šķidruma vai tvaiku noplūde radusies no:

4.2.3.1. ēkā iebūvētām ūdens, kanalizācijas, apkures vai ugunsdzēsības sistēmām un to cauruļvadiem;

4.2.3.2. xxxxxx, izlietnēm, baseiniem, akvārijiem vai tvertnēm, kas tiek izmantoti šķidruma uzglabāšanai, vai darbojošās ierīces, kas ir pastāvīgi savienota ar augšminētajām caurulēm vai sistēmām.

4.2.3.3. Atlīdzība par Applūšana riska iestāšanos tiek izmaksāta ne biežāk kā vienu reizi apdrošināšanas gadā.

4.2.4. Nokrišņu ūdens – nokrišņu ūdens iekļūšana apdrošināšanas objektā caur jumta (izņemot terases, balkona vai lodžijas grīdu) vai sienu konstrukciju šuvēm, vai salaiduma vietām, ja ir pagājuši vismaz 5 gadi kopš brīža, kad nokrišņi pēdējo reizi bija iekļuvuši apdrošināšanas objektā, neatkarīgi no tā, vai ir bijusi izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība vai nē, konstrukcijas, caur kurām nokrišņi iekļuva, nav avārijas stāvoklī. Apdrošināšanas atlīdzības limits ir EUR 1000,00 par vienu apdrošināšanas gadījumu.

4.3. DABAS STIHIJU RISKI

Apdrošinātājs atlīdzina nekustamajam īpašumam vai iedzīvei nodarītus pēkšņus un neparedzētus tiešus materiālus zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisīja:

4.3.1. Vētra – vēja brāzmas ar ātrumu, kas ir ne mazāks par 17 (septiņpadsmit) metriem sekundē.

4.3.2. Plūdi – lielākas vai mazākas teritorijas iepriekš neparedzama applūšana ar ūdeni, kas pārgājis pāri ūdenstilpju vai baseinu robežām, ja šajā vietā plūdi atkārtoti nav notikuši pēdējo 10 gadu laikā, skaitot no Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

4.3.3. Krusa – nokrišņi ledus gabalu veidā.

4.3.4. Zemestrīce – dabiska zemes virsmas trīcēšana vai kustības zemes garozā, kas pēc Rihtera skalas ir vismaz 4 magnitūdas stipra.

4.3.5. Sniega vai ledus svars – nepārtrauktas, intensīvas snigšanas rezultātā radusies pārāk liela sniega vai ledus masa, sagraujot vai bojājot ēkas jumta pārseguma vai ēku balstošās konstrukcijas, ja pamatotu iemeslu dēļ sniegu nebija iespējams notīrīt.

4.3.6. Koku, mastu un stabu nogāšanās – Apdrošināšanas objekta tuvumā esošo koku, mastu vai stabu brīva nogāšanās gravitācijas spēka ietekmē vai trešo personu mehāniskas iedarbības rezultātā.

4.4. TREŠO PERSONU NODARĪTI ZAUDĒJUMI

Apdrošinātājs atlīdzina nekustamajam īpašumam vai iedzīvei nodarītus pēkšņus un neparedzētus tiešus materiālus zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisīja:

4.4.1. Zādzība pēc ielaušanās - tīša, prettiesiska svešas mantas paņemšana, nelikumīgi iekļūstot apdrošinātajā nekustamajā īpašumā vai nekustamajā īpašumā (izņemot koplietošanai paredzētas telpas/ ēkas), kurā atrodas apdrošinātā iedzīve. Nelikumīga iekļūšana ir notikusi, ja trešā persona izmantojusi pielāgotas atslēgas, mūķīzerus vai citas palīgierīces slēdzeņu vai norobežojumu likvidēšanai vai nelikumīgi iekļuvusi noslēgtajā nekustamajā īpašumā – ēkā, dzīvoklī vai teritorijā – caur logiem, durvīm, sienām, jumtu u.tml. polisē minētajā apdrošinātajā vietā, sabojājot konstrukcijas, slēdzenes un/vai norobežojumus, kas traucē iekļūšanu apdrošinātajā vietā.

4.4.2. Laupīšana – vardarbības vai spēka pielietošana vai arī draudi to nekavējoties pielietot pret Apdrošinājuma ņēmēju, Apdrošināto vai Līdzapdrošināto.

4.4.3. Trešo personu prettiesiska rīcība – Apdrošinātā objekta tīša, fiziska iznīcināšana vai bojāšana, ko veikusi trešā persona. Apdrošināšanas gadā vienu reizi tiek atlīdzināti krāsu un/vai citu vielu nodarītie bojājumi ar apdrošināšanas atlīdzības limitu EUR 1 000,00 (viens tūkstotis eiro), bet ne vairāk kā 10% (desmit procentus) no ēkas/dzīvokļa apdrošinājuma summas.

4.4.4. Iestājoties riskam Zādzība pēc ielaušanās, Laupīšana vai Trešo personu prettiesiska rīcība, Apdrošinātājs atlīdzina bojāto slēdzeņu iegādes un nomaiņas izmaksas bez pašriska piemērošanas. Atlīdzības limits – EUR 150,00 (viens simts piecdesmit eiro) par vienu apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas gadu kopā.

4.4.5. Remonts kaimiņos – kaimiņu īpašumā (tajā pašā daudzdzīvokļu ēkā/ pieguļošā rindu mājā) notiekošo remontdarbu rezultātā nodarītie bojājumi apdrošinātā dzīvokļa vai rindu mājas konstruktīvajiem elementiem un telpu apdarei, izņemot ūdens nodarītos bojājumus. Apdrošināšanas atlīdzības limits ir EUR 10 000,00 (desmit tūkstoši eiro, 00 centi) par vienu apdrošināšanas gadījumu apdrošināšanas gadu kopā, taču ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no dzīvokļa/rindu mājas apdrošinājuma summas.

4.4.6. Transporta līdzekļa trieciens – jebkura veida motorizēta sauszemes transporta līdzekļa ietriekšanās apdrošināšanas objektā. Pašrisks netiek ieturēts, ja ir zināms bojājumus nodarījušais transporta līdzeklis un negadījuma fakts ir fiksēts Ceļu policijā.

4.4.7. Īrnieku nodarītie zaudējumi – Apdrošinātā vai Apdrošinājuma ņēmēja īrnieku apzināta apdrošināšanas objekta iznīcināšana vai bojāšana, rīkojoties nolaidīgi, ar ļaunu nolūku vai pieļaujot rupju neuzmanību, kas zaudējumu atlīdzināšanas un citu civiltiesisko seku ziņā pielīdzināma ļaunam nolūkam. Apdrošināšanas aizsardzība ir spēkā, ja starp īrnieku un apdrošinātās ēkas vai dzīvokļa īpašnieku ir noslēgts rakstveida īres līgums (ar īres termiņu ne īsāku par 3 (trīs) mēnešiem) un apdrošināšanas objekta pieņemšanas – nodošanas akts ar mantas uzskaitījumu.

4.5. CITI RISKI

Apdrošinātājs atlīdzina tiešus materiālus izdevumus par:

4.5.1. Remonta darbu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem vai bojājumiem apdrošinātajam nekustamajam īpašumam, tā daļai vai iedzīvei, izņemot gadījumus, ja šādu remonta darbu veikšanai bija nepieciešams saņemt būvatļauju. Risks ir spēkā, ja remonta darbu laikā iestājas kāds no apdrošinātajiem riskiem. Pašrisks, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ir norādīts apdrošināšanas polisē. Izņēmums ir gadījumi, ja bojājumi un/vai zaudējumi ir radušies ugunsnedrošu darbu veikšanas rezultātā (metināšana, darbs ar fēnu, lodlampu, u. c.). Šādos gadījumos pašrisks ir 50% (piecdesmit procenti) no atlīdzināmo zaudējumu summas, bet ne mazāks kā EUR 350,00 (trīs simti piecdesmit eiro) par gadījumu.

4.5.2. Stiklojuma saplīšanu, ja dzīvokļa/ēkas ārējos logos un ārdurvīs nostiprinātais stiklojums vai pakešstikls (izņemot armētus vai speciāli rūdītus stiklus, gravētus stiklus, vitrāžas, sudrabotu, gofrētu, liektu vai ornamentālu stiklu) saplīst jebkura iemesla dēļ. Tiek atlīdzināti arī izdevumi, nepārsniedzot 10% (desmit procentus) no bojātā stiklojuma apdrošinājuma summas, kas nepieciešami pagaidu aizsegam saplīsušā stikla vietā.

4.5.3. Mājokļa aizvietošanu, ja apdrošināšanas gadījuma rezultātā apdrošināšanas objekts (dzīvojamā platība) ir kļuvis pilnībā nepiemērots dzīvošanai. Tiek atlīdzināti dokumentāli apstiprināti nepieciešamie pārcelšanās izdevumi un izmaksas par īri, kas saistītas ar mājoklī pastāvīgi dzīvojošo personu pagaidu uzturēšanos citā vietā.

4.5.3.1. Īpašuma aizvietošanas apdrošināšana ir spēkā, ja nekustamais īpašums ir apdrošināts atjaunošanas vērtībā un izvēlētā dzīvojamā platība pagaidu mājoklim, kā arī tā uzturēšanas izmaksas ir iepriekš saskaņotas ar Apdrošinātāju.

4.5.3.2. Izdevumi par īri tiek atlīdzināti, sākot ar nākamo dienu no pagaidu dzīvojamās platības noīrēšanas, bet ne ilgāk kā 9 mēnešus, iestājoties uguns riskam, un ne ilgāk kā 3 mēnešus, pārējiem apdrošinātajiem riskiem. Maksimālais apdrošināšanas atlīdzības limits ir EUR 600,00 (seši simti eiro)mēnesī, tomēr kopā ne vairāk kā 5% no nekustamā īpašuma apdrošinājuma summas vienam apdrošināšanas gadījumam un apdrošināšanas gadam kopā.

4.5.3.3. Apdrošinātāja atbildība par mājokļa aizvietošanu izbeidzas, ja ir izpildīts jebkurš no zemāk minētajiem nosacījumiem:

4.5.3.3.1. īpašums ir atjaunots līdzvērtīgā stāvoklī, kāds tas bija pirms apdrošināšanas gadījuma;

4.5.3.3.2. Apdrošinātājs aizstāj bojāto īpašumu ar tādu pašu/līdzīgu īpašumu;

4.5.3.3.3. Apdrošinātājs par bojāto īpašumu veic apdrošināšanas atlīdzības izmaksu naudā.

4.5.4. Compensa 24/7 mājokļa dienesta pakalpojumiem (tālr. 8888) – tehniska rakstura palīdzību, lai novērstu un ierobežotu īpašuma zaudējuma vai bojājuma iemeslus vai cēloņus (sniedzot konsultācijas un nodrošinot organizētu palīdzību) ārkārtas situācijās saistībā ar apdrošināto dzīvokli/ēku. Pakalpojumi tiek nodrošināti 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, ieskaitot svētku dienas, visā Latvijas Republikas teritorijā, ietverot atslēdznieka, santehniķa, elektriķa, namdara, jumiķa, žāvēšanas un tīrīšanas servisa, apsardzes, transportēšanas, x.xx. iedzīves pārvešanas, pakalpojumus, atbalsta un konsultatīvā tālruņa pakalpojumus, kā arī valsts/pašvaldību iestāžu atbalsta piesaisti.

4.5.4.1. Pakalpojuma kopējās izmaksas limits ir EUR 300,00 (trīs simti eiro) par pieteikto gadījumu, neatkarīgi no tā, vai ir iestājies Apdrošināšanas gadījums un vai tiek sniegts viens vai vairāki pakalpojumi. Šos izdevumus apmaksā Apdrošinātājs, bet ne vairāk kā par 3 gadījumiem apdrošināšanas gada laikā.

4.5.4.2. Pašrisks par pakalpojuma izmantošanu netiek ieturēts.

4.5.4.3. Pakalpojums netiek nodrošināts, ja Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā vai Līdzapdrošinātā rīcībā tiek novērotas ļaunprātīga rakstura pazīmes (netiek atvērtas mājokļa durvis, persona nevar pierādīt savas likumīgās tiesības uz attiecīgā nekustamā īpašuma lietošanu utt.).

4.5.4.4. Compensa 24/7 mājokļa palīdzības dienests neietver:

4.5.4.4.1. bojāto daļu nomaiņu ar identiskām jaunām daļām, kādas tās bija pirms bojājuma iestāšanās brīža;

4.5.4.4.2. izdevumu atlīdzināšanu par pakalpojumiem, ja tie pieteikti un saņemti no cita līdzīga pakalpojumu sniedzēja.

II VISI RISKI

4.6. Apdrošinātājs atlīdzina nekustamajam īpašumam vai iedzīvei nodarītus pēkšņus un neparedzētus tiešus materiālus zaudējumus vai bojājumus, ņemot vērā šajos noteikumos minētos limitus attiecībā uz apdrošināšanas objektiem, pašriskus un izņēmumus. Zaudējumi par III. nodaļas 4.8.punktā minētajiem papildriskiem tiek atlīdzināti tikai tādā gadījumā, ja tie ir norādīti apdrošināšanas polisē kā apdrošinātie riski.

4.7. Pašrisks par zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem, TV tehnikai, foto un video tehnikai netīšas rīcības rezultātā tiek noteikts 20% (divdesmit procenti) no zaudējumu summas, bet ne mazāks kā EUR 140,00 (viens simts četrdesmit eiro).

III PAPILDRISKI

4.8. Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus par:

4.8.1. Elektriskas dabas parādībām – pašai elektriskajai ierīcei nodarītajiem bojājumiem, kurus izraisījis ierīcē radies elektrisks bojājums (īsslēgums, pārspriegums), kas ir neatgriezeniski sabojājis elektriskās ierīces izolāciju un kas nav bijis personas jebkādas darbības rezultāts.

4.8.2. Būvniecības darbu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem vai bojājumiem apdrošinātajam nekustamam īpašumam, tā daļai vai iedzīvei, ar nosacījumu, ka ir saņemta būvatļauja un apdrošināšanas objekts netiek izmantots uzņēmējdarbības veikšanai. Apdrošināšanas aizsardzība ir spēkā, ja būvniecības darbu laikā iestājas kāds no apdrošinātajiem riskiem.

4.8.2.1. Apdrošinājuma summa tiek noteikt atbilstoši atjaunošanas vērtībai – kā ēkas vai dzīvokļa atjaunošanas vērtība pēc būvniecības vai rekonstrukcijas darbu pabeigšanas.

4.8.2.2. Pašrisks, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ir norādīts apdrošināšanas polisē. Izņēmums ir gadījumi, ja bojājumi vai zaudējumi ir radušies ugunsnedrošu darbu veikšanas rezultātā (metināšana, darbs ar fēnu, lodlampu, u.c.). Šādos gadījumos pašrisks ir 50% (piecdesmit procenti) no atlīdzināmo zaudējumu summas, bet ne mazāks kā EUR 350,00 (trīs simti piecdesmit eiro) par gadījumu.

4.8.2.3. Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam ir papildus pienākums rakstiski informēt Apdrošinātāju, ja būvniecība tiek pārtraukta ilgāk kā uz 1 (vienu) mēnesi, kā arī, veicot būvniecības darbus, periodiski veikt apdrošinātās ēkas vai dzīvokļa fotografēšanu, tādējādi fiksējot būvniecības gaitu un izmantotos materiālus. Būvniecības projekts, skices, fotoattēli, būvniecības materiālu iegādi apliecinošie dokumenti un cita saistītā būvniecības dokumentācija jāglabā drošā vietā vai nošķirti, kas garantētu, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, dokumenti netiek iznīcināti.

5. INFORMĀCIJA PAR APDROŠINĀŠANAS OBJEKTU VAI APDROŠINĀTO RISKU

5.1. Pirms Apdrošināšanas līguma noslēgšanas, Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā pienākums ir Apdrošinātāja pieprasīto informāciju, kas nepieciešama Apdrošinātājam apdrošināmā riska izvērtēšanai. Apdrošinātājs saņemto informāciju apstrādā, lai izvērtētu Apdrošināmo risku un sagatavotu apdrošināšanas piedāvājumu vai Apdrošināšanas līgumu.

5.2. Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais ir atbildīgs par sniegtās informācijas patiesīgumu un pilnīgumu. Jebkurš viltojums, nepareizs apgalvojums vai noklusēšana var būt par iemeslu Apdrošināšanas līguma izbeigšanai un atteikumam izmaksāt Apdrošināšanas atlīdzību. Apdrošinātājs sagatavo savu piedāvājumu pamatojoties uz Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā sniegto informāciju.

5.3. Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā pienākums ir paziņot Apdrošinātājam par citiem, spēkā esošiem Apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu.

5.4. Ja Apdrošinātājs tikai pēc Apdrošinātā riska iestāšanās uzzina par riska iestāšanās iespējamību palielinošiem apstākļiem, par kuriem Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam bija jāpaziņo, un nepaziņošanas iemesls ir Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā viegla neuzmanība, Apdrošinātājs var samazināt Apdrošināšanas atlīdzības apmēru tādā attiecībā, kāda ir starp iemaksāto Apdrošināšanas prēmiju un Apdrošināšanas prēmiju, kāda Apdrošinājuma ņēmējam būtu jāmaksā, ja Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais būtu paziņojis par faktiskajiem apstākļiem.

5.5. Apdrošinātājs var samazināt Apdrošināšanas atlīdzību izmaksu par 50%(piecdesmit procentiem), ja Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais vieglas neuzmanības dēļ neizpilda 6.1. punktā noteikto pienākumu, kā arī atteikt Apdrošināšanas atlīdzību, ja Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais rupjas neuzmanības vai ļauna nolūka dēļ neizpilda 6.1. punktā noteikto pienākumu.

6. IZMAIŅAS SNIEGTAJĀ INFORMĀCIJĀ

6.1. Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam ir pienākums nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, rakstveidā paziņot Apdrošinātājam par visiem apstākļiem, kuri var palielināt Apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību vai iespējamo zaudējumu apjomu, kā arī paziņot par jebkādām izmaiņām apdrošināšanas pieteikumā sniegtajā informācijā.

6.2. Pēc papildu informācijas saņemšanas Apdrošinātājs izvērtē Apdrošinātā riska palielināšanos, ja Apdrošinātais risks palielinājies, tiek aprēķināta un piemērota papildus Apdrošināšanas prēmija.

6.3. Pirms Apdrošināšanas līguma noslēgšanas, Apdrošināšanas līguma darbības laikā vai pēc Apdrošināšanas perioda beigām Apdrošinātājam ir tiesības veikt apdrošinātā objekta pārbaudi, lai pārliecinātos, vai nav notikušas izmaiņas sākotnējā riska informācijā. Tomēr šis nosacījums neatbrīvo Apdrošinājuma ņēmēju un Apdrošināto no šo noteikumu 6.1. punktā noteikto pienākumu izpildes.

6.4. Apdrošinātājs var samazināt Apdrošināšanas atlīdzību izmaksu par 50 (piecdesmit)%, ja Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais vieglas neuzmanības dēļ neizpilda 6.1.punktā noteikto pienākumu, kā arī atteikt Apdrošināšanas atlīdzību, ja Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais rupjas neuzmanības vai ļauna nolūka dēļ neizpilda 6.1.punktā noteikto pienākumu.

7. APDROŠINĀJUMĀ NĒMĒJA UN APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI

Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir informēt Apdrošināto par to, ka Apdrošinātais tiek apdrošināts saskaņā ar noteiktu apdrošināšanas līgumu, par kura nosacījumiem Apdrošinājuma ņēmējs ir vienojies ar Apdrošinātāju un Apdrošinātajam šie nosacījumi ir saistoši, tie ir jāievēro un jāpilda, kā arī Apdrošinājuma ņēmējam ir jāizskaidro apdrošinātajam, kādas sekas iestājas gadījumā, ja Apdrošinātais neizpilda vai nepienācīgi izpilda kādu no apdrošināšanas līguma noteikumiem.

8. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI AIZSARGĀT APDROŠINĀTO ĪPAŠUMU UN NEPIEĻAUT ZAUDĒJUMUS

8.1. Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam ir pienākums:

8.1.1. par saviem līdzekļiem veikt visus piesardzības pasākumus, lai uzturētu un sargātu apdrošināto īpašumu, censties nepieļaut zaudējumus vai postījumus;

8.1.2. ievērot valstī spēkā esošos likumus un citus normatīvajos aktus, kā arī noteiktās ugunsdrošības, darba drošības un tehniskās ekspluatācijas prasības, būvnormatīvus, administratīvos lēmumus un pašvaldību saistošos noteikumus.

8.1.3. ievērot ražotāju instrukcijas un ieteikumus attiecībā uz Nekustamo īpašumu un Iedzīvi;

8.1.4. uzsākot remonta darbus, saskaņot attiecīgu darbu veikšanu ar attiecīgajām valsts institūcijām, saņemot atbilstošas atļaujas;

8.1.5. veikt šķidruma izvadīšanu no apkures un ūdens sistēmām, ja nekustamais īpašums netiek pastāvīgi apdzīvots,

kā arī netiek apkurināts, ja gaisa temperatūra ir zemāka par

+1°C;

8.1.6. ārdurvju atslēgas nozaudēšanas vai nolaupīšanas gadījumā nekavējoties veikt slēdzeņu nomaiņu;

8.1.7. uzturēt darba kārtībā un ieslēgt ugunsdrošības un pretielaušanās signalizācijas, ja nekustamais īpašums ar tādām ir aprīkots;

8.1.8. atstājot nekustamo īpašumu, durvīm, logiem, lūkām un citām atverēm ir jābūt aizvērtām un noslēgtām tā, lai bez ielaušanās vai citādas slēdzeņu un citu izveidoto ierobežojumu sabojāšanas nebūtu iespējams brīvi iekļūt Nekustamajā īpašumā;

8.1.9. nodrošināt, ka elektroinstalācijas un elektrisko iekārtu remonta darbus, kā arī ugunsbīstamus darbus veic tikai tādas personas, kurām ir atbilstoša kvalifikācija un to apstiprinoši dokumenti;

8.1.10. notīrīt sniegu, kas ilgākā laika posmā sakrājies uz jumta, ja sniega kārta sasniegusi vismaz 20 (divdesmit) centimetru biezumu;

8.1.11. ja ēkā vai dzīvoklī ir iebūvēti jumta logi vai izbūvētas stikla konstrukcijas, caur kurām telpā iekļūst tieši saules stari, viegli uzliesmojošus materiālus un vielas uzglabāt tā, lai saules stari tos neskartu;

8.1.12. Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam ir pienākums apdrošināšanas līguma darbības laikā rakstveidā informēt Apdrošinātāju:

8.1.12.1. ja apdrošināšanas objektā tiek uzsākta komercdarbība;

8.1.12.2. ja apdrošinātais īpašums nav pastāvīgi apdzīvots;

8.1.12.3. ja notiek apdrošināšanas objekta iznomāšana, ieķīlāšana, citādu apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, apdrošinātajam objektam reģistrēti atsavināšanas vai cita veida aizliegumi, lietošanas ierobežojumi, kā arī īpašuma vai lietošanas tiesību uz apdrošināto objektu aprobežojumi;

8.1.12.4. ja apdrošināšanas objektā sāk būvniecības darbus, kuru uzsākšanai ir nepieciešams saņemt Latvijas Republikas tiesību aktos paredzētās atļaujas un darbi jāveic saskaņā ar apstiprinātu būvprojektu, ja apdrošināšanas polisē nav atzīme par būvniecības darbu apdrošināšanu;

8.1.12.5. rakstveidā paziņot Apdrošinātājam par apdrošināmās intereses neesamību ne vēlāk kā 1 (viena) kalendārā mēneša laikā pēc apdrošināmās intereses pastāvēšanas izbeigšanās.

9. APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI, IESTĀJOTIES APDROŠINĀŠANAS GADĪJUMAM

9.1. Ja ir iestājies apdrošinātais risks, Apdrošinātajam vai Līdzapdrošinātajam:

9.1.1. par jebkuru īpašuma bojājumu gadījumu jāpaziņo atbilstošai valsts, pašvaldības vai citai kompetentai iestādei:

• trešo personu prettiesiskas rīcības gadījumā – Valsts policijai vai attiecīgā reģiona Pašvaldības policijai;

• īrnieku ļaunprātīgas rīcības gadījumā – Valsts policijai vai attiecīgā reģiona Pašvaldības policijai;

• ugunsgrēka vai eksplozijas gadījumā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;

• šķidruma vai tvaika noplūdes gadījumā – ēkas apsaimniekotājam vai citam atbildīgajam dienestam;

• sadursmes gadījumā ar sauszemes transportlīdzekli vai iestājoties ceļu satiksmes negadījumam – Ceļu policijai.

9.1.2. jāveic neatliekami nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu zaudējumu apmēru, un jāinformē Apdrošinātājs par negadījumu, zvanot uz diennakts informatīvo tālruni: 8888;

9.1.3. iespēju robežās jākoordinē glābšanas un saglābšanas darbi, neatstājot īpašumu bez uzraudzības;

9.1.4. Apdrošinājuma ņēmējam, Apdrošinātajam vai Līdzapdrošinātajam pēc apdrošinātā riska vai jebkura notikuma, kas var tikt uzskatīts pa apdrošināto risku, iestāšanās nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, jāinformē Apdrošinātājs, kā arī ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā atlīdzību jāpiesaka rakstiski Apdrošinātāja mājas lapā xxx.xxxxxxxx.xx;

9.1.5. jānodrošina Apdrošinātājam iespēja konstatēt un novērtēt zaudējumu apjomu un to rašanās apstākļus, kā arī jānodrošina piekļuve bojātajam objektam;

9.1.6. sniegt nepieciešamo un Apdrošinātāja pieprasīto dokumentācija, kas Apdrošinātājam vai tā pārstāvim nepieciešama zaudējumu rašanās apstākļu noskaidrošanai.

9.2. Bez Apdrošinātāja rakstveida piekrišanas un saskaņojuma nav atļauts:

9.2.1. uzsākt bojātā īpašuma remontu vai atjaunošanas darbus, izņemot veikt tikai neatliekamus saprātīgus pasākumus, lai novērstu tālākus zaudējumus un nepieļautu nelaimes gadījumus;

9.2.2. pārvietot iedzīvi no negadījuma vietas vai atbrīvoties no jebkāda bojātā īpašuma;

9.2.3. atzīt saistības Apdrošinātāja vārdā vai dot solījumus par zaudējumu atlīdzības izmaksu.

10. APDROŠINĀTĀJA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI, IESTĀJOTIES APDROŠINĀTAJAM RISKAM

10.1. Apdrošinātājs pēc atlīdzības pieteikuma saņemšanas:

10.1.1. nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk ka 3 (trīs) darba dienu laikā, izvērtējot atlīdzības pieteikumā norādīto informāciju, pieprasa dokumentus negadījuma apstākļu un zaudējumu apmēra noskaidrošanai vai norīko savu pārstāvi objekta apskatei;

10.1.2. ja Apdrošinātājs neveic apskati 3 (trīs) darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas dienas un nepaziņo par apskates aizkavēšanās iemesliem un ilgumu, Apdrošinātajam ir tiesības uzsākt apdrošinātā objekta sakārtošanas un remonta darbus;

10.1.3. Apdrošinātājs izvērtē no Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā saņemto iesniegumu un citus dokumentus, lai konstatētu, vai apdrošinātā riska iestāšanās gadījums ir apdrošināšanas gadījums;

10.1.4. Apdrošinātājam ir tiesības vienpersoniski izlemt un pieaicināt ekspertu apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai; eksperta slēdziens būs saistošs gan Apdrošinājuma ņēmējam, gan Apdrošinātajam.

10.2. Zaudējumu summas aprēķināšanas kārtība:

10.2.1. Pirms zaudējumu aprēķināšanas Apdrošinātājs nosaka apdrošinātā objekta vērtību uz apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdi.

10.2.2. Apdrošinātājs Apdrošinātajam atlīdzina tikai tos zaudējumus, kas radušies saistībā ar apdrošināšanas gadījumu un ir pierādīti ar attiecīgiem dokumentiem.

10.2.3. Attiecībā uz nekustamo īpašumu Apdrošinātājam ir tiesības noteikt zaudējumu aprēķināšanas metodi atbilstoši atjaunošanas vai remonta darbu izmaksu tāmei vai bojātā apdrošinātā objekta atsevišķu konstruktīvo elementu (daļu) vērtības īpatsvaru attiecīgajā apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summā.

10.2.4. Ja apdrošināšanas objekta, nekustamā īpašuma, vērtība uz apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdi atbilst atjaunošanas vērtībai, tad atlīdzināmie zaudējumi ir apdrošinātā nekustamā īpašuma remontam nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, kas nepieciešami, lai apdrošināšanas objektu atjaunotu līdzvērtīgā kvalitātē un apjo- mā, kāds tas bijis tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, ieskaitot visas būvniecības un ar to saistītās izmaksas , ievērojot zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas noteikumus.

10.2.5. Ja apdrošināšanas objekta, nekustamā īpašuma, vērtība uz apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdi atbilst faktiskajai vērtībai, tad atlīdzināmie zaudējumi ir apdrošinātā īpašuma atjaunošanas vērtība tieši pirms apdrošinātā riska iestāšanās, atskaitot īpašuma nolietojumu un ievērojot zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas noteikumus.

10.2.6. Zemapdrošināšanas gadījumā atlīdzināmos zaudējumus aprēķina tādā proporcijā, kādu sastāda apdrošināšanas polisē noteiktā apdrošinājuma summa pret apdrošinātā objekta vērtību. Šo noteikumu izpratnē zemapdrošināšana ir iestājusies, ja apdrošinājuma summa ir zemāka par objekta vērtību vairāk nekā par 10% (desmit procentiem).

10.2.7. Virsapdrošināšanas gadījumā apdrošināšanas atlīdzības apmērs nevar pārsniegt faktiskos zaudējumus un apdrošinātā objekta vērtību.

10.2.8. Gadījumā, ja pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās konstatē, ka apdrošinātā objekta nolietojums uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi pārsniedz 40% (četrdesmit procentus), tad ir uzskatāms, ka apdrošinātais objekts ir apdrošināts faktiskajā vērtībā no apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīža, pat ja apdrošināšanas polisē ir norādīts citādi. Nolietojuma pakāpi nosaka Apdrošinātājs.

10.2.9. Ja apdrošināšanas objekta, nekustamā īpašuma, fiziskais nolietojums tieši pirms apdrošināšanas gadījuma pārsniedz 80%, tad zaudējumi šādam īpašumam netiek atlīdzināti.

10.2.10. Ja dzīvoklis ir apdrošināts tirgus vērtībā un apdrošināšanas gadījuma rezultāta bojāgājušo apdrošināto nekustamo īpašumu nav iespējams atjaunot, atlīdzināmos zaudējumus Apdrošinātājs nosaka tirgus vērtībā, aizstājot bojāgājušo dzīvokli ar tāda paša vai līdzvērtīga veida un kvalitātes dzīvokli tajā pašā vai citā vietā.

10.2.11. Ja ēkas vai dzīvokļa iekšējās un ārējās apdares darbi ir veikti vairāk kā 10 (desmit) gadus iepriekš, tad atlīdzību par iekšējās apdares darbiem aprēķina, ņemot vērā nolietojumu 5% (piecu procentu) apmērā katram nākamajam gadam, kas pārsniedz 10 (desmit) gadus.

10.2.12. Ja Apdrošināšanas gadījumā ir bojāta ēkas kopīpašuma domājamā daļa (jumts, lifti, kāpņu telpa, apkures iekārta un tml.), tad Apdrošināšanas atlīdzību izmaksā par šiem zaudējumiem domājamās daļas apmērā.

10.2.13. Pilnīga zuduma (bojāejas) gadījumā zaudējumu summu aprēķina, atņemot no apdrošinātā īpašuma vērtības tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās apdrošinātā īpašuma vērtību pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

10.2.14. Apdrošinātājs par bojā gājušu atzīst apdrošināto objektu, ja tā bojājumi pārsniedz 70% (septiņdesmit procentus) no apdrošinātā īpašuma vērtības tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

10.2.15. Zaudējumu summas aprēķināšana iedzīvei tiek noteikta sekojoši:

10.2.15.1.Iedzīves bojāejas vai zuduma gadījumā atlīdzināmie zaudējumi tiek noteikti kā procents no iedzīves atjaunošanas vērtības saskaņā ar šo tabulu:

Apdrošināšana atlīdzības apmērs attiecībā pret jaunas līdzvērtīgas iedzīves priekšmeta iegādes vērtību uz apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdi (ar līdzvērtīgu specifikāciju un kvalitāti)
Iedzīves vecums gaods	līdz 1	1 līdz 2	2 līdz 3	3 līdz 4	4 līdz 5	5 līdz 6	6 līdz 7	7 līdz 8	8 līdz 9	9 līdz 10	10 līdz 11	11 līdz 12	12+
Mēbeles, paklāji, aizkari, interjera prieksmeti, instrumenti, mūzikas instrumenti, ieroči, kažokādas	100%	100%	100%	100%	100%	100%	100%	90%	75%	70%	65%	60%	50%
Virtuves un sadzīves elektrotehnika, dārza un remonta tehnika, TV, audio tehnika, dārza mēbeles, gaismas ķermeņi	100%	100%	100%	100%	100%	90%	80%	70%	60%	50%	40%	35%	30%
Stacionārā datortehnika, datoru komponentes, pārnēsājama video un foto tehnika, portatīvie datori	100%	100%	75%	75%	50%	25%	0%	0%	0%	0%	0%	0%	0%
Mobilie telefoni, planšetdatori, spēļu konsoles, viedpulksteņi un cita tamlīdzīga pārnēsājama tehnika	100%	75%	50%	25%	0%	0%	0%	0%	0%	0%	0%	0%	0%
Hobija priekšmeti, sporta inventārs, bērnu ratiņi	100%	100%	100%	75%	75%	50%	50%	25%	25%	25%	0%	0%	0%
Apavi, apģērbs, bižutērija, gultasveļa, somas un citi aksesuāri	100%	100%	100%	75%	75%	50%	50%	30%	30%	30%	0%	0%	0%

10.2.15.2. Iedzīves bojājuma gadījumā tiek atlīdzināti mazākie nepieciešamie izdevumi, lai atjaunotu iedzīvi tādā kvalitātē un apjomā, kādā tā bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, bet nepārsniedzot procentu no iedzīves atjaunošanas vērtības saskaņā ar tabulu 10.2.15.1.punktā.

10.2.15.3. Attiecībā uz juvelierizstrādājumiem, gleznām, rokas pulksteņiem, dārgakmeņiem, dārgmetāla izstrādājumiem, antīkām lietām, kolekcijas priekšmetiem, atlīdzināmo zaudējumu apmērs tiek noteikts pēc tā brīža tirgus vērtības.

10.3. Papildus atlīdzināmie izdevumi; tiek atlīdzināti pierādāmie un saprātīgie papildu izdevumi, bet ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no bojātā nekustamā īpašuma apdrošinājuma summas, kas Apdrošinātajam ir radušies saistībā ar:

10.3.1.1. zaudējumu vai bojājumu novēršanu vai samazināšanu;

10.3.1.2. iedzīves pārvietošanu, aizvākšanu vai iznīcināšanu, kā arī par drupu nojaukšanu, būvgružu izvešanu, kā arī bojāto telpu attīrīšanas darbiem;

10.3.1.3. piekļūšanu zaudējumu vai bojājumu rašanās vietai, ja tā atrodas apdrošinātajā objektā.

10.4. Atlīdzības apmēra noteikšana:

10.4.1. No izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības tiek ieturēts (-a):

10.4.1.1. pašrisks, ja tāds ir noteikts apdrošināšanas līgumā;

10.4.1.2. turpmākajai izmantošanai derīgo nekustamā īpašuma vai iedzīves daļu vērtība, ja Apdrošinātājs tās nepārņem savā īpašumā;

10.4.1.3. pievienotās vērtības nodoklis, ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs ir persona, kas reģistrēta kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs.

10.4.2. Ja apdrošināšanas prēmijai piemērots dalītais maksājums, tad no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības Apdrošinātājam ir tiesības ieturēt starpību starp samaksāto un pilno apdrošināšanas prēmiju.

10.4.3. Gadījumā, kad bojāgājušo apdrošināto nekustamo īpašumu neatjauno, atlīdzināmos zaudējumus Apdrošinātājs nosaka tirgus vērtības apmērā, bet nepārsniedzot tā atjaunošanas vērtību. Ja 3 (trīs) gadu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas tirgus vērtības apmērā Apdrošinātais uzsāk nekustamā īpašuma atjaunošanas darbus, Apdrošinātājs izmaksā Apdrošinātajam starpību, kas aprēķināta no atjaunošanas vai faktiskās vērtības atņemot apdrošinātā nekustamā īpašuma tirgus vērtību, taču nepārsniedzot apdrošināšanas polisē norādīto nekustamā īpašuma apdrošinājuma summu. Apdrošinātajam ir pienākums pieņemt lēmumu par nekustamā īpašuma atjaunošanu un rakstiski paziņot par to

Apdrošinātājam pirms apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas.

10.4.4. Zaudējumiem, kas iestājušies risku Uguns vai Zādzība pēc ielaušanās rezultātā, pašrisks tiek samazināts par 50% no apdrošināšanas līgumā noteiktās pašriska summas, ja ir izpildīti sekojoši nosacījumi:

10.4.4.1. apdrošināšanas objekts ir aprīkots ar pretielaušanās un ugunsdrošības signalizāciju, kas pieslēgta apsardzes kompānijas pultij;

10.4.4.2. apdrošināšanas gadījuma iestāšanas brīdī trauksmes sistēma bija ieslēgta un atradās darba kārtībā.

10.4.5. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, dzīvojamo ēku vai dzīvokļu ārējo logu un ārdurvju stiklojumam netiek piemērots pašrisks, ja:

10.4.5.1. īpašums ir pastāvīgi apdzīvots;

10.4.5.2. dzīvojamā ēka vai dzīvoklis ir apdrošināts atjaunošanas vērtībā;

10.4.5.3. viena stiklojuma laukuma virsma nepārsniedz 3 (trīs) m2.

10.4.6. Apdrošinātājam, pēc iespējas vienojoties ar Apdrošināto, ir tiesības noteikt apdrošināšanas atlīdzības veidu:

10.4.6.1. bojātā īpašuma atjaunošana;

10.4.6.2. bojātā īpašuma aizstāšana ar tāda paša veida un kvalitātes īpašumu;

10.4.6.3. bojātā īpašuma noteiktās atlīdzības summas izmaksa naudā.

10.4.6.4. Ja tiek veikta atlīdzības izmaksa naudā, apdrošināšanas atlīdzības summā netiek ietverti nodokļi, ar kuriem ir aplikta atjaunošanas darbu veikšana, kā arī materiāli celtniecības vai remonta darbu veikšanai.

10.4.7. Apdrošinātājam ir tiesības veikt saistību izpildi pa daļām atbilstoši veikto atjaunošanas darbu gaitai un to posmiem. Ja pastāv strīds par apdrošināšanas atlīdzības apmēru, Apdrošinātājs izmaksā to apdrošināšanas atlīdzības daļu, kuru Apdrošinātājs uzskata par pamatotu un pierādītu saskaņā ar saņemtajiem dokumentiem.

10.4.8. Gadījumā, ja apdrošināšanas atlīdzība ir izmaksāta naudā un pēc remontu darbiem Apdrošinātais iesniedz Apdrošinātājam apliecinošus dokumentus par remonta darbiem nepieciešamo materiālu iegādi, tiek atlīdzināts par materiālu iegādi samaksātais pievienotās vērtības nodoklis.

10.5. Lietas izskatīšana un lēmuma pieņemšana:

10.5.1. Apdrošinātājs lēmumu par Apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņem 14 (četrpadsmit) darba dienu laikā, skaitot no dienas, kad ir saņēmis visus izlemšanai nepieciešamos dokumentus un pierādījumus.

10.5.2. Gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot iepriekš noteikto termiņu, lai pārliecinātos par

apdrošinātā riska iestāšanos un izvērtētu visu pieejamo informāciju un pieņemtu pamatotu lēmumu apdrošināšanas atlīdzības lietā, tad termiņš tiek pagarināts līdz 6 (seši) mēnešiem.

10.5.3. Ja tiek konstatēts apdrošināšanas gadījums un puses ir vienojušās par apdrošināšanas atlīdzības apmēru, tad Apdrošinātājs:

10.5.3.1. pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;

10.5.3.2. apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

10.5.4. Ja apdrošināšanas gadījums netiek konstatēts, tad Apdrošinātājs pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Par pieņemto lēmumu Apdrošinātājs paziņo Apdrošinātajam 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

10.6. Ja ir veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa:

10.6.1. pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās apdrošinājuma summa samazinās par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēru. Ja apdrošināšanas atlīdzība par apdrošināšanas objektu ir izmaksāta pilnā apmērā, tad apdrošināšanas līgums par šo objektu ir izbeigts;

10.6.2. ja Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais atgūst apdrošināto iedzīvi, kura bija nozagta vai nolaupīta un par kuru apdrošināšanas atlīdzība ir izmaksāta pilnā apmērā, Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā pienākums ir atmaksāt Apdrošinātājam saņemto apdrošināšanas atlīdzību 30 (trīsdesmit) dienu laikā no iedzīves atgūšanas dienas;

10.6.3. Apdrošinātājam ir tiesības vienpusēji veikt izmaiņas vai pārtraukt apdrošināšanas līgumu pēc atlīdzības izmaksas, ja ir noskaidrojušies apstākļi, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanos un, ja šie apstākļi būtu zināmi, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, Apdrošinātājs piemērotu citus apdrošināšanas nosacījumus vai nebūtu noslēdzi apdrošināšanas līgumu.

11. KOMPENSĀCIJAS PRINCIPS

11.1. Apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta un izmaksāta, piemērojot kompensācijas principu, atlīdzība tiek izmaksāta saskaņā ar kompensācijas principu, izņemot, ja speciālajos apdrošināšanas noteikumos, pielikumos vai polisē ir noteikts cits apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanas princips, tādējādi izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus.

11.2. Kompensēti tiek tikai pierādītie, nodarītie zaudējumi.

11.3. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pirms apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās datuma.

11.4. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pēc apdrošināšanas līguma darbības beigām.

12. NOTEIKUMU, PIENĀKUMU UN DROŠĪBAS PRASĪBU NEPILDĪŠANAS SEKAS

12.1. Ja Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā jebkāda darbība vai bezdarbība ir bijusi vai būs par iemeslu Apdrošinātāja apzinātai maldināšanai vai riska informācijas noklusēšanai, apdrošināšanas līgums tiek atzīts par spēkā neesošu no tā noslēgšanas dienas. Iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apdrošinātājs neatmaksā.

12.2. Apdrošinātājs var samazināt apdrošināšanas atlīdzību izmaksu par 50% (piecdesmit procentiem), ja Apdrošinājuma ņēmējs, Līdzapdrošinātais vai Apdrošinātais nav izpildījis vai ir izpildījis daļēji šo noteikumu 5.1., 6.1., 8., 9. punktos un polisē vai tās pielikumos noteiktās Apdrošinātāja prasības un pienākumus vieglas neuzmanības dēļ.

12.3. Apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja:

12.3.1. Apdrošinājuma ņēmējs, Līdzapdrošinātais vai Apdrošinātais nav izpildījis vai ir izpildījis daļēji šo noteikumu 5.1., 6.1., 8., 9. punktos un polisē vai tās pielikumos noteiktās Apdrošinātāja prasības vai pienākumus rupjas neuzmanības dēļ vai ļauna nolūka dēļ;

12.3.2. Apdrošinājuma ņēmējs, Līdzapdrošinātais vai Apdrošinātais jebkādā veidā ir ierobežojis Apdrošinātāja iespēju izlietot savas tiesības, tai skaitā - apdrošinātāja tiesības pārliecināties par apdrošinātā riska iestāšanās apstākļiem, niansēm vai subrogācijas tiesības;

12.3.3. Apdrošināšanas gadījuma iestāšanos neapstiprina 9.1.1.apakšpunktā norādītās iestādes;

12.3.4. Apdrošinājuma ņēmējs, Līdzapdrošinātais vai Apdrošinātais ir pārkāpis jebkāda Latvijas Republikā spēkā esoša normatīvā akta prasības, kuras ir attiecināmas uz konkrēto apdrošināšanas gadījumu;

12.3.5. Apdrošinājuma ņēmējs, Līdzapdrošinātais vai Apdrošinātais apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju saistībā ar apdrošināšanas gadījuma apstākļiem vai zaudējumu apmēru;

12.3.6. Apdrošinājuma ņēmējs, Līdzapdrošinātais vai Apdrošinātais neuzrāda bojāto priekšmetu atliekas (izņemot gadījumus, kad tās ir pilnībā iznīcinātas), vai jebkādā citā veidā kavē Apdrošinātāja iespējas konstatēt un novērtēt zaudējumu apmēru;

12.3.7. Apdrošinājuma ņēmējs, Līdzapdrošinātais vai Apdrošinātais ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ izraisījis apdrošināto risku. Apdrošināšanas atlīdzība šādā gadījumā netiek izmaksāta, un iemaksāto apdrošināšanas prēmiju Apdrošinātājs neatmaksā;

12.4. Apdrošināšanas objektu tiesīgo lietotāju darbība vai bezdarbība ir pielīdzināma paša Apdrošinātā darbībai vai bezdarbībai, pieņemot lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību vai lēmumu samazināt to.

13. INFORMĀCIJA PAR PERSONAS DATU APSTRĀDI

13.1. Apdrošinātājs saņemto informāciju apstrādā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo regulējumu, tai skaitā atbilstoši Datu regulai 2016/679.

13.2. Atbilstoši Datu regulas 2016/679 13.pantam, Apdrošinātājs, pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas, informē datu subjektu (apdrošinājuma ņēmēju) par to, ka:

13.2.1. datu apstrādes pārzinis ir Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāle;

13.2.2. datu apstrādes pārziņa kontaktinformācija ir – xxxx@xxxxxxxx.xx, (x000 ) 00000000;

13.2.3. datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija ir – XXX@xxxxxxxx.xx;

13.2.4. dati tiek apstrādāti lai noslēgtu apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas līguma darbības laikā uzraudzītu tā izpildi un izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību; datu apstrādes juridiskais pamats – pušu starpā noslēgtais līgums;

13.2.5. dati tiek apstrādāti arī citiem mērķiem, ja datu subjekts ir devis savu piekrišanu; datu apstrādes juridiskais pamats – datu subjekta piekrišana;

13.2.6. datu subjektam ir tiesības, jebkurā laikā, rakstveidā atsaukt doto piekrišanu personas datu apstrādei;

13.2.7. datu apstrādes pārziņa leģitīmā interese – pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas vai apdrošināšanas atlīdzības izmaksas saņemt atsauksmes no datu subjekta;

13.2.8. personas datu saņēmēju kategorijas – attiecīgos, likumā noteiktos gadījumos – valsts un pašvaldības institūcijas; ārstniecības iestādes, plašāka informācija atrodama Apdrošinātāja mājas lapā xxxxx://xxx.xxxxxxxx.xx/xxxxxxxxx- politika-5/;

13.2.9. atsevišķos gadījumos personas dati var tikt nosūtīti ārpus EEZ – juridiskais pamats – personas (datu subjekta) veselības vai dzīvības glābšana;

13.2.10. personas datu glabāšanas termiņš – atkarībā no apdrošināšanas produkta specifikas, apdrošināšanas noteikumos un speciālajos likumā noteiktajiem glabāšanas termiņiem;

13.2.11. personas datu subjektam ir tiesības pieprasīt informāciju par datu subjekta personas datu apstrādi pie Apdrošinātāja;

13.2.12. datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību par datu apstrādes pārzini Datu Valsts Inspekcijai xxx.xxx.xxx.xx, xxxx@xxx.xxx.xx;

13.2.13. datu subjektam ir pienākums personas datus sniegt, lai noslēgtu apdrošināšanas līgumu, lai veiktu apdrošināšanas atlīdzības izmaksu; gadījumā, ja Apdrošinātāja pieprasītie dati netiek sniegti vai tiek sniegti nepilnīgi, Apdrošinātājam nav tiesību veikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu (atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 31.pantam); šis nosacījums attiecas arī uz īpašās kategorijas (veselības) personas datiem.

13.3. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir, ne vēlāk kā viena mēneša laikā, informēt apdrošināto/s par to, ka apdrošināto personu (datu subjektu) personas dati tiek nodoti Apdrošinātājam - kādiem mērķiem, kādā apmērā tie tiks apstrādāti; kādas sekas var iestāties, ja apdrošinātie ir snieguši neprecīzus vai nepareizus personas datus;

13.4. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir, ne vēlāk kā viena mēneša laikā, informēt Apdrošināto/s par to, ka Apdrošināto personu (datu subjektu) personas dati tiks izmatoti saziņai ar datu subjektu datu incidentu un atlīdzības izmaksas kārtošanas gadījumos.

14. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOSLĒGŠANA UN SPĒKĀ STĀŠANĀS KĀRTĪBA

14.1. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, pamatojoties uz informāciju, ko sniedzis Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais, un Apdrošināšanas līguma noslēgšanas fakts nevar tikt interpretēts, ka Apdrošinātāja piekrišana vai akcepts šai informācijai.

14.2. Apdrošinātājs, pirms Apdrošināšanas līguma noslēgšanas, var sagatavot apdrošināšanas piedāvājumu. Gadījumā, ja Apdrošinājuma ņēmējs iemaksā Apdrošinātāja bankas kontā apdrošināšanas piedāvājumā norādīto Apdrošināšanas prēmiju, Apdrošināšanas līgums netiek uzskatīts par noslēgtu, ja apdrošināšanas piedāvājumā nav norādīts citādāk. Apdrošinātājam ir tiesības šādi kļūdaini veiktu maksājumu atgriezt atpakaļ Apdrošinājuma ņēmējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā.

14.3. Apdrošināšanas līgums stājas spēkā, ja apdrošināšanas prēmijas vai apdrošināšanas prēmijas pirmās daļas samaksa ir veikta apdrošināšanas līgumā vai tam pievienotajā rēķinā noteiktajā apmērā un laikā, ja Apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi

14.4. Ja Apdrošināšanas līgumā vai tam pievienotajā rēķinā ir noteikts, ka apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa tiek samaksāta pēc Apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās, tad pēc apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas samaksas, kas veikta Apdrošināšanas līgumā noteiktajā apmērā un termiņā, Apdrošināšanas līgums ir spēkā ar tajā norādīto spēkā stāšanās datumu.

14.5. Par samaksas dienu uzskatāms datums, kad apdrošināšanas prēmija vai tās daļa saņemta Apdrošinātāja vai apdrošināšanas izplatītāja, kurš ir pilnvarots Apdrošinātāja vārdā iekasēt apdrošināšanas prēmijas par Apdrošināšanas līgumiem, ko tas ir noslēdzis, bankas kontā.

14.6. Ja, pretēji Apdrošināšanas līgumā vai rēķinā norādītajam, Apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa netiek samaksāta noteiktajā termiņā un apmērā, tad tiek uzskatīts, ka Apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā no tā noslēgšanas dienas. Atsevišķs paziņojums par to, ka Apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā, Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam netiek nosūtīts.

14.7. Apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas samaksa pēc rēķinā norādītā apmaksas termiņa neuzliek Apdrošinātājam pienākumu uzņemties jebkādas saistības. Apdrošinātājam ir tiesības samaksāto Apdrošināšanas prēmiju vai tās pirmās daļas maksājumu atgriezt atpakaļ Apdrošinājuma ņēmējam 15 (piecpadsmit) dienu laikā.

14.8. Noslēdzot Apdrošināšanas līgumu, izmantojot Distances saziņas līdzekli, spēkā ir tāda pati Apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās kārtība kā līgumu noslēdzot klātienē. Apdrošināšanas līgumam netiek piemērotas atteikuma

15. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA IZBEIGŠANA

15.1. Apdrošinātājam vai Apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības izbeigt Apdrošināšanas līgumu vienpusēji Apdrošināšanas līguma likumā noteiktajos gadījumos pirms Apdrošināšanas perioda beigām, t. sk., pēc Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, nosūtot rakstveidā paziņojumu otrai līgumslēdzējpusei. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts 15. (piecpadsmitajā) dienā pēc rakstveidā paziņojuma nosūtīšanas.

15.2. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir samaksāt Apdrošinātājam Apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu par periodu, kad Apdrošināšanas līgums bijis spēkā.

15.3. Ja Apdrošināšanas periodā ir veikta Apdrošināšanas atlīdzības izmaksa un Apdrošinājuma ņēmējs pirms Apdrošināšanas līguma termiņa beigām izbeidz Apdrošināšanas līgumu vai nav veicis kārtējo Apdrošināšanas prēmijas maksājumu, tad Apdrošinātājam ir tiesības izrakstīt rēķinu par atlikušo Apdrošināšanas prēmijas daļu. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir apmaksāt Apdrošinātāja izrakstīto rēķinu savlaicīgi un pilnā apmērā.

15.4. Ja, pamatojoties uz Apdrošinājuma ņēmēja rakstveidā iesniegumu, Apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pirms Apdrošināšanas perioda beigām, tad Apdrošinātājs atmaksā neizmantotās Apdrošināšanas prēmijas daļu par atlikušo periodu atbilstoši likumā paredzētajam aprēķinam, atskaitot no tās Apdrošināšanas līguma darbības laikā izmaksāto Apdrošināšanas atlīdzību, kā arī no atlikuma ieturot 15 (piecpadsmit) procentus, kas ir Apdrošinātāja prezumēti izdevumi saistībā ar Apdrošināšanas līguma administrēšanu. Ja prēmijas atlikums tiek izmantots citu apdrošināšanas prēmijas maksājumu segšanai Apdrošinātājam, tad ieturējumi saistībā ar Apdrošināšanas līguma administrēšanu no prēmijas netiek veikti.

15.5. Ja kārtējais Apdrošināšanas prēmijas maksājums nav samaksāts norādītajā termiņā un apjomā, Apdrošinātājs nosūta Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam rakstveidā brīdinājumu par nesavlaicīgi vai nepilnīgi veikto Apdrošināšanas prēmijas kārtējo maksājumu ar uzaicinājumu samaksāt Apdrošināšanas prēmijas atlikušo daļu.

15.6. Ja Apdrošinājuma ņēmējs nesamaksā Apdrošināšanas prēmijas kārtējo maksājumu brīdinājumā noteiktajā termiņā un apmērā, Apdrošināšanas līgums tiek izbeigts, neatmaksājot Apdrošināšanas prēmiju par periodu, kad apdrošināšana bija spēkā. Atsevišķs paziņojums par to, ka Apdrošināšanas līgums tiek izbeigts un atlikusī prēmijas daļa netiek atmaksāta, Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam nosūtīts netiek.

15.7. Neatkarīgi no citiem noteikumiem, kas paredzēti Apdrošināšanas līgumā, netiek uzskatīts, ka Apdrošinātājs nodrošinās apdrošināšanas aizsardzību vai veiks jebkādus maksājumus, vai sniegs jebkādus pakalpojumus vai labumus jebkuram Apdrošinātajam un jebkurai citai personai tiktāl, ciktāl šāds segums, maksājums, pakalpojums, labums un/vai jebkurš Apdrošinātā darījums vai darbība pārkāpj piemērojamās sankcijas, tas ir, visas tādas tirdzniecības, finanšu embargo vai ekonomiskās sankcijas, likumus vai noteikumus, kas tieši piemērojami Apdrošinātājam. Piemērojamās sankcijas ir šādas: (I) vietējās sankcijas; (II) Eiropas Savienības (ES); (III) Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO); (IV) Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un/vai (V) visas pārējās sankcijas, kas piemērojamas Apdrošinātājam.

16. VISPĀRĪGIE IZŅĒMUMI

16.1. Ja apdrošināšanas līgumā nav papildus īpašas, nepārprotamas vienošanās, tad apdrošināšanas aizsardzība nav spēkā sekojošiem zaudējumiem:

16.1.1. kas radušies terorisma rezultātā, ar terorismu tiek saprasts vardarbība vai bīstama darbība, kas apdraud cilvēka dzīvību, materiālu vai nemateriālu īpašumu vai infrastruktūru ar nolūku ietekmēt jebkuru valdību vai turēt sabiedrību vai kādu tās daļu baiļu varā;

16.1.2. kas radušies no kara invāzijas, vai karam līdzīgas darbības (neatkarīgi no tā, vai karš ir pieteikts vai nē), ārvalstu ienaidnieka darbības, militāra iebrukuma, pilsoņu kara, sacelšanās, revolūcijas, dumpja, militāras vai citādas varas uzurpācijas rezultātā;

16.1.3. kas radušies nepārvaramas varas apstākļu, dabas katastrofu rezultātā; par nepārvaramu varu puses vienojas uzskatīt apstākļus, kas ir ārpus pušu kontroles („force majeure” apstākļi): streiks, sacelšanās, iekšēji nemieri, pilsoniska nepakļaušanās, dumpis, bruņota sadursme, masu nekārtības, revolūcija, militārs apvērsums, tiesiski uzurpēta militāra vara, karš, pilsoņu karš, kara stāvoklis, kara darbība, invāzija, ārvalstu ienaidnieka darbība, epidēmijas, valsts vai pašvaldību varas akcijas, likumu un citu normatīvo aktu izmaiņas, valdības rīkojumi.

16.1.4. kas radušies no līgumsaistību pārkāpuma, nepildīšanas vai nepienācīgas pildīšanas, no izsniegtas garantijas vai galvojuma, pakalpojuma izpildes termiņa, apjoma, kvalitātes prasību neizpildīšanas;

16.1.5. kas radušies, Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā vai Līdzapdrošinātā ļauna nolūka vai vainas pakāpes, kas zaudējumu atlīdzināšanas un citu civiltiesisku seku ziņā ir pielīdzināma ļaunam nolūkam rezultātā vai Apdrošinātajam uzsākot tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam nezinām;

16.1.6. zaudējumiem vai apstākļiem, kas var izraisīt zaudējumus par kuriem ir bijis zināms vai par kuriem Apdrošinājuma ņēmējam, Apdrošinātajam, vai Līdzapdrošinātajam vajadzēja zināt vai tie bija skaidri paredzami apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī.

16.1.7. kas atkārtoti radušies viena un tā paša iemesla dēļ, kas jau iepriekš radījis zaudējumus, kurus Apdrošinātājs atlīdzinājis šī Apdrošināšanas līguma vai iepriekšējo Apdrošināšanas līgumu periodu darbības laikā;

16.1.8. ja šādu zaudējumu segšanu neparedz nacionālie normatīvie akti vai apdrošināšanas līguma īpašie nosacījumi vai speciālie apdrošināšanas noteikumi;

16.1.9. kas radušies nodiluma, nolietojuma, korozijas, gaisa temperatūras vai mitruma izmaiņu dēļ, izžūšanas vai izkalšanas, iztvaikošanas vai izgarošanas, sarukšanas vai izstiepšanās, zemes virsmas nosēšanās vai kustības, ēku, būvju plaisāšanas, ēku, būvju pamatu nosēšanās vai iegrimšanas, aizsērēšanas, pilēšanas, sūces, kondensāta rašanās vai citu ilgstošu procesu rezultātā, kā arī azbesta, azbesta produktu un azbesta putekļu nodarītu bojājumu rezultātā;

16.1.10. kas neietekmē apdrošināšanas objekta funkcionalitāti un nepasliktina apdrošināšanas objekta normālu ekspluatāciju (piemēram, skrāpējumi, traipi u.c.), tomēr šajā punktā minētie zaudējumi tiek atlīdzināti, ja viena un tā paša apdrošināšanas gadījuma ietvaros radušies arī citi bojājumi, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem tiek atlīdzināti, kā arī, ja tie ir radušies trešo personu ļaunprātīgas rīcības riska rezultātā.

16.1.11. kas radušies ēku, būvju, ietvju, celiņu plaisāšanas vai sabrukšanas, kā arī pamatu, sienu, grīdu vai griestu nosēšanās, apslēptu defektu, zemes noslīdēšanas vai pacelšanās, parastas nosēšanās, ieplaisāšanas, saraušanās vai izplešanās rezultātā;

16.1.12. zaudējumiem nekustamajam īpašumam, kas ir avārijas stāvoklī un tajā esošajai iedzīvei;

16.1.13. kas radušies patvaļīgi, bez apstiprināta projekta un bez būvatļaujas uzceltām būvēm un tajās esošajai Iedzīvei;

16.1.14. montāžas, demontāžas, izmēģināšanas vai testēšanas rezultātā;

16.1.15. zaudējumi inženiertehniskās sistēmas posmiem vai stacionārām iekārtām, kas izraisīja apdrošinātā riska iestāšanos, izņemot, ja apdrošināšanas līgumā ir iekļauts risks “Inženiertehniskās komunikācijas”;

16.1.16. pastāvīgi neapdzīvotām un neapsaimniekotām ēkām, būvēm un dzīvokļiem, kā arī tajos esošajai Iedzīvei, izņemot, ja apdrošināšanas polisē ir norādīts, ka apdrošināšanas objekts nav pastāvīgi apdzīvots vai netiek apsaimniekots;

16.1.17. nekustamajam īpašumam un iedzīvei, kuru klātbūtni apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī neapstiprina negadījuma vietas apskate, nekustamā īpašuma vai iedzīves atliekas, īpašuma iegādes dokumenti vai citi Apdrošinātāja noteikti pierādījumi, kas liecina par apdrošināšanas objekta esību, vērtību un piederību;

16.1.18. lietus vai sniega kušanas ūdenim tekot cauri jumta vai sienu konstrukcijām izņemot gadījumus, ja ir apdrošināts risks “Nokrišņu ūdens”;

16.1.19. nokrišņu ūdenim iekļūstot telpās caur neaizvērtiem logiem, durvīm vai to salaidumu vietām;

16.1.20. pārplūstot kanalizācijai lietus, atkušņa vai plūdu rezultātā;

16.1.21. ārpus ēkas bojātu vai aizsprostotu municipālo vai citu publisko ūdens, kanalizācijas vai apkures cauruļu līniju dēļ;

16.1.22. no ūdens, kas izplūdis vai pārplūdis no akvārijiem, vannām, izlietnēm vai baseiniem, kas uzstādīti Apdrošināšanas objektā, izņemot gadījumus, ja ir apdrošināts risks “Applūšana”;

16.1.23. pārsprieguma, īsslēguma vai pārkaršanas rezultātā, izņemot gadījumus, ja ir iestājies apdrošinātais risks “Uguns”, vai izņemot gadījumus, ja ir apdrošināts risks “Elektriskas dabas parādības”;

16.1.24. padotās strāvas vai citu komunālo pakalpojumu pārtraukuma rezultātā;

16.1.25. vētras radīto plūdu vai ledus kustības rezultātā;

16.1.26. kas radušies gruntsūdeņu iedarbības rezultātā;

16.1.27. nekustamā īpašuma, tā daļu vai iedzīves nekvalitatīva remonta, uzstādīšanas, projektēšanas, konstrukcijas kļūdas, nekvalitatīvas būvniecības vai nekvalitatīvu, tāpat arī neatbilstošu materiālu izmantošanas rezultātā;

16.1.28. nekustamajam īpašumam, tā daļai vai iedzīvei, ar to nepareizi rīkojoties, lietojot vai uzturot;

16.1.29. spēkā esošo tiesību aktu, normatīvo aktu, būvnormatīvu, tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības noteikumu pārkāpuma rezultātā;

16.1.30. tādu būvniecības darbu rezultātā, kuru veikšanai nepieciešama būvatļauja, izņemot, ja ir apdrošināts risks “Būvniecības darbi”;

16.1.31. apdrošināšanas objektam salūstot bez ārēju spēku iedarbības;

16.1.32. nekustamā īpašumā uzglabātu sprāgstvielu, degvielas un citu viegli uzliesmojošu vielu aizdegšanās vai eksplozijas rezultātā;

16.1.33. jonizējošās radiācijas vai radioaktīvā piesārņojuma, kodoldegvielas vai kodolatkritumu starojuma rezultātā;

16.1.34. kas radušies konfiskācijas, piespiedu pārņemšanas, rekvizēšanas, nacionalizēšanas un citu piespiedu rīkojumu dēļ;

16.1.35. vides piesārņošanas vai saindēšanas rezultātā;

16.1.36. grunts iegrūšanas, noslīdēšanas, nosēšanās un pārvietošanās cilvēku darbības rezultātā;

16.1.37. jebkāda veida insektu, kaitēkļu, tārpu, grauzēju, dzīvnieku un putnu iedarbības dēļ;

16.1.38. jebkādu kodolieroču vai kodolvielu sprādziena rezultātā;

16.1.39. neizskaidrojamas apdrošināšanas objekta pazušanas rezultātā vai noziedzīga nodarījuma rezultātā, izņemot zādzību pēc ielaušanās vai laupīšanu;

16.1.40. elektroniskās datu apstrādes iekārtas vai procesora kontrolētas iekārtas atteices, datu pārveidošanas, dzēšanas vai zādzības, tīšas datu un programmatūras bojāšanas, tajā skaitā nesankcionētas piekļūšanas, datorvīrusu, datu vai programmatūru nesavienojamības vai pārlādēšanas rezultātā;

16.1.41. sala, nokrišņu, dubļu vai putekļu iedarbības rezultātā, ja vien šādi zaudējumi vai bojājumi ir radušies kā sekas cita apdrošinātā riska iestāšanās rezultātā, kas nav izņēmums, kā arī izņemot 4.2.1.4. punktā atrunātos nosacījumus;

16.1.42. koku (tai skaitā zaru), mastu, stabu un citu konstrukciju uzkrišana apdrošinātajam objektam, kas radusies

Apdrošinātā, Apdrošinājuma ņēmēja vai Līdzapdrošinātā tiešas iedarbības vai mehāniska procesa iedarbības rezultātā;

16.1.43. Apdrošinātie riski, kas ir pretrunā vai ir nesavienojami ar Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, Latvijas Republikas vai Amerikas Savienoto Valstu (vienlaikus ar nosacījumu, ka tas nepārkāpj nekādus Apdrošinātājam saistošu nacionālo tiesību aktu noteikumus) norādītajiem tirdzniecības vai ekonomiskajiem ierobežojumiem, aizliegumiem vai cita veida sankcijām, ir izslēgti no apdrošinātajiem riskiem, apdrošināšanas atlīdzību samaksas vai jebkādu citu labumu nodrošināšanas ar brīdi, no kura attiecīgie tirdzniecības vai ekonomiskie ierobežojumi, aizliegumi vai cita veida sankcijas ir piemēroti.

17. PIEMĒROJAMAIS LIKUMS, STRĪDU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA UN CITI NOTEIKUMI

17.1. No apdrošināšanas līguma izrietošo līgumisko attiecību regulēšanai puses piemēros Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus, tai skaitā Apdrošināšanas līguma likumā noteiktās normas.

17.2. Ja pusēm neizdodas strīdu atrisināt pārrunu ceļā, tad rakstveida sūdzība ir jāiesniedz izskatīšanai Apdrošinātājam, pasta adrese: Rīgā, Vienības gatve 87h, LV–1004; e-pasta adrese: xxxxxxxxxx@xxxxxxxx.xx. Apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā vai citas personas, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību, sūdzības Apdrošinātājs izskata un sniedz atbildi 20 (divdesmit) dienu laikā no sūdzības vai pretenzijas saņemšanas dienas. Ja norādītajā termiņā objektīvu iemeslu dēļ atbildi nav iespējams sniegt, apdrošinātājs sniedz informāciju par pagarinājuma nepieciešamību un norāda saprātīgu termiņu, kad tiks sniegta atbilde.

17.3. Fiziskai personai –Apdrošinātajam - ir tiesības iesniegt sūdzību Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombudā saskaņā ar tā Reglamentu. Ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apstiprināto kārtību (reglamentu) var iepazīties xxx.xxx.xx.

17.4. Apdrošināšanas līgumu var grozīt, Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātājam par to atsevišķi vienojoties rakstveidā.

17.5. Apdrošinātājs neizpauž trešajām personām informāciju par Apdrošinājuma ņēmēju un Apdrošināto, izņemot Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktos gadījumus.

17.6. Apdrošinātājs apdrošināšanas līguma darbības laikā sazinās ar Apdrošināto un Apdrošinājuma ņēmēju latviešu valodā, kā arī atbild uz Apdrošinātā un Apdrošinājuma ņēmēja pieprasījumiem, kas izteikti latviešu valodā.