22000a1215(01)

22000a1215(01)

L 317/3

EIROPAS KOPIENU OFICIĀLAIS VĒSTNESIS

15.12.2000.

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū

	SATURA RĀDĪTĀJS
		lappuse
PREaMBULa	……………………………………………………………………………………………………	5
1. daĻa:	VISPĀRĪGI NOTEIKUMI …………………………………………………………………………	6
I sadaļa —	Mērķi, principi un dalībnieki ……………………………………………………………………	6
1. nodaļa:	Mērķi un principi …………………………………………………………………………………	6
2. nodaļa:	Partnerattiecību dalībnieki ………………………………………………………………………	7
II sadaļa —	Politiskā dimensija…………………………………………………………………………………	8
2. daĻa:	NOTEIKUMI PaR IESTĀdĒM ……………………………………………………………………	11
3. daĻa:	XxxxXXXXxX STRaTĒĢIJaS ……………………………………………………………………	13
I sadaļa —	attīstības stratēģijas ………………………………………………………………………………	13
1. nodaļa:	Vispārējs ietvars……………………………………………………………………………………	13
2. nodaļa:	atbalsta jomas ……………………………………………………………………………………	14
1. iedaļa:	Ekonomikas attīstība………………………………………………………………………………	14
2. iedaļa:	Sociāla un humāna attīstība ………………………………………………………………………	16
3. iedaļa:	Reģionālā sadarbība un integrācija ………………………………………………………………	17
4. iedaļa:	Tematiskas un transversālas tēmas ………………………………………………………………	18
II sadaļa —	Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība …………………………………………………………	20
1. nodaļa:	Mērķi un principi …………………………………………………………………………………	20
2. nodaļa:	Jauns tirdzniecības režīms ………………………………………………………………………	20
3. nodaļa:	Sadarbība starptautiskos forumos ………………………………………………………………	22
4. nodaļa:	Tirdzniecība ar pakalpojumiem …………………………………………………………………	22
5. nodaļa:	ar tirdzniecību saistītas jomas ……………………………………………………………………	23
6. nodaļa:	Sadarbība citās jomās ……………………………………………………………………………	26
4. daĻa:	XxxxXXXXx aTTĪSTĪBaS FINaNSĒŠaNĀ………………………………………………………	27
I sadaļa —	Vispārīgi noteikumi ………………………………………………………………………………	27
1. nodaļa:	Mērķi, principi, pamatnostādnes un atbilstība …………………………………………………	27
2. nodaļa:	Finansējuma darbības joma un veids ……………………………………………………………	28
II sadaļa —	Finansiālā sadarbība ………………………………………………………………………………	29
1. nodaļa:	Xxxxxxx līdzekļi ……………………………………………………………………………………	29
2. nodaļa:	Parāds un strukturālu pielāgojumu atbalsts………………………………………………………	30
3. nodaļa:	atbalsts eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību gadījumā ……………………………………	31
4. nodaļa:	atbalsts sektorpolitikām …………………………………………………………………………	32
5. nodaļa:	Mikroprojekti un decentralizēta sadarbība ………………………………………………………	32
6. nodaļa:	Humānā un neatliekamā palīdzība ………………………………………………………………	33
7. nodaļa:	Ieguldījumi un privātā sektora attīstības atbalsts ………………………………………………	33

III sadaļa —	Tehniskā sadarbība ………………………………………………………………………………	35
IV sadaļa —	Procedūras un vadības sistēmas …………………………………………………………………	36
5. daĻa:	VISPāRĪGI NOTEIKUMI VISMaZāK aTTĪSTĪTāM āKK VaLSTĪM, āKK VaLSTĪM, KaM IR TIKaI SaUSZEMES ROBEŽaS, UN āKK SaLU VaLSTĪM (LDLIC) ……………………………	37
1. nodaļa:	Vispārīgi noteikumi ………………………………………………………………………………	37
2. nodaļa:	Vismazāk attīstītās āKK valstis……………………………………………………………………	37
3. nodaļa:	āKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas ……………………………………………………	38
4. nodaļa:	āKK salu valstis……………………………………………………………………………………	38
6. daĻa:	NOBEIGUMa NOTEIKUMI	38

PREAMBULA

ŅEMOT VĒRā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, no vienas puses, un džordžtaunas Līgumu, ar ko izveido āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (āKK) grupu, no otras puses;

aPSTIPRINOT savu apņemšanos strādāt kopā pie mērķu sasniegšanas – nabadzības izskaušanas, noturīgas attīstības un āKK valstu pakāpeniskas integrācijas pasaules ekonomikā;

aIZSTāVOT savu apņēmību ar sadarbību dot nozīmīgu ieguldījumu āKK valstu ekonomikas, sociālajā un kultūras attīstībā un lielākā to iedzīvotāju labklājībā, palīdzot viņiem risināt globalizācijas problēmas un nostiprinot āKK un ES partnerattiecības, lai piešķirtu globalizācijas procesam stingrāku sociālu dimensiju;

NO JaUNa aPSTIPRINOT savu vēlmi atjaunot īpašās attiecības un ieviest visaptverošu un integrētu pieeju nostiprinātām partnerattiecībām, pamatojoties uz politisku dialogu, sadarbību attīstības jomā, kā arī ekonomiskām un tirdzniecības attiecībām;

aTZĪSTOT, ka politiska vide, kas garantē mieru, drošību un stabilitāti, ievēro cilvēktiesības, demokrātiskus principus un tiesiskumu, kā arī laba vadīšana ir ilgtermiņa attīstības neatņemama sastāvdaļa; atzīstot, ka atbildība par šādas vides izveidi galvenokārt gulstas uz attiecīgajām valstīm;

aTZĪSTOT, ka pamatotas un noturīgas ekonomikas politikas ir attīstības priekšnosacījumi;

aTSaUCOTIES uz apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un atgādinot Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Vīnes 1993. gada konvencijas par cilvēktiesībām secinājumus, Paktus par civilām un politiskām tiesībām un par ekonomiskām, sociālām un kultūras tiesībām, Konvenciju par bērna tiesībām, Konvenciju par sieviešu visu veidu diskriminācijas likvidāciju, Starptautisko konvenciju par rasu visu veidu diskriminācijas likvidāciju, Ženēvas 1949. gada konvencijas un citus starptautiskus tiesību aktus cilvēktiesību jomā, 1954. gada Konvenciju par bezvalstnieku statusu, Ženēvas 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un Ņujorkas 1967. gada Protokolu par bēgļu statusu;

UZSKaTOT Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, āfrikas Cilvēktiesību hartu un amerikas Cilvēktiesību konvenciju par pozitīviem reģionāliem ieguldījumiem cilvēktiesību ievērošanā Eiropas Savienībā un āKK valstīs;

aTGādINOT Librevillas un Santodomingo valsts vadītāju un āKK valdības deklarācijas augstākā līmeņa sanāksmēs 1997. un 1999. gadā;

UZSKaTOT, ka apvienoto Nāciju Organizācijas konferencēs saskaņotie attīstības mērķi un principi un ESaO attīstības veicināšanas komitejas noteiktais mērķis līdz 2015. gadam uz pusi samazināt to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo galējā nabadzībā, sniedz skaidru priekšstatu un tiem jābūt āKK un ES sadarbības pamatā šā Nolīguma ietvaros;

PIEVĒRŠOT īpašu uzmanību Rio, Vīnes, Kairas, Kopenhāgenas, Pekinas, Stambulas un Romas aNO konferencēs veiktajiem solījumiem un atzīstot nepieciešamību pēc turpmākas rīcības, kas jāveic, lai sasniegtu mērķus un īstenotu rīcības programmas, kas ir sastādītas šajos forumos;

VĒLOTIES ievērot pamata darba tiesības, ņemot vērā Starptautiskās darba organizācijas attiecīgajās konvencijās noteiktos principus;

aTGādINOT saistības Pasaules tirdzniecības organizācijas struktūrā, IR NOLĒMUŠaS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.

1. daĻa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I SadaĻa

MĒRĶI, PRINCIPI UN DALĪBNIEKI

1. NOdaĻa

Mērķi un principi

1. pants

Partnerattiecību mērķi

Kopiena un tās dalībvalstis, no vienas puses, un āKK valstis, no otras puses, še turpmāk – “Puses”, ar šo noslēdz Nolīgumu, lai veicinātu un paātrinātu āKK valstu ekonomikas, kultūras un sociālo attīstību nolūkā sekmēt mieru un drošību un veicināt stabilu un demokrātisku politisko vidi.

Partnerattiecības koncentrējas uz mērķi samazināt un eventuāli izskaust nabadzību atbilstīgi mērķiem – āKK valstu noturīga attīstība un integrācija pasaules ekonomikā.

Šie mērķi un Pušu starptautiskās saistības ietverti visās attīstības stratēģijās un tiem pievēršas ar integrētu pieeju, tajā pašā laikā ņemot vērā attīstības politiskos, ekonomiskos, sociālos, kultūras un vides aspektus. Partnerattiecības sniedz saskaņotu atbalsta sistēmu katras āKK valsts pieņemtajām attīstības stratēģijām.

Stabila ekonomiska izaugsme, kas attīsta privāto sektoru, palielina nodarbinātību un uzlabo piekļūšanu ražošanas resursiem, ir šīs sistēmas sastāvdaļa. atbalstu sniedz indivīda tiesību ievērošanai un pamatvajadzību apmierināšanai, sociālās attīstības veicināšanai un attīstības rezultātu taisnīgas sadales nosacījumiem. Veicina un atbalsta reģionālus un apakšreģionālus integrācijas procesus, kas sekmē āKK valstu integrāciju pasaules ekonomikā tirdzniecības un privāto ieguldījumu ziņā. dalībnieku spējas palielināšana attīstībā un iestāžu sistēmas uzlabošana, kas ir nepieciešama sociālai kohēzijai, demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai un tirgus ekonomikai, kā arī aktīvas un organizētas pilsoniskās sabiedrības izveidei, ir šīs pieejas neatņemama sastāvdaļa.

Sistemātiski ņem vērā sieviešu stāvokli un dzimumu līdztiesības jautājumus visās jomās – politiskā, ekonomiskā un sociālā. Katrā partnerattiecību līmenī piemēro un integrē dabas resursu un vides noturīgas apsaimniekošanas principus.

2. pants

Pamatprincipi

āKK un EK sadarbību, kuras pamatā ir juridiski saistoša sistēma un kopīgu iestāžu esamība, īsteno, pamatojoties uz šādiem pamat- principiem:

— partneru līdztiesība un attīstības stratēģiju piederība: partne- rattiecību mērķu īstenošanas nolūkā āKK valstis nosaka attīs- tības stratēģijas savai ekonomikai un sabiedrībai pilnīgi suve- rēni un, pienācīgi ievērojot 9. pantā aprakstītos svarīgākos elementus; partnerattiecības veicina attiecīgo valstu un iedzī- votāju attīstības stratēģiju piederību,

— līdzdalība: papildus centrālai valdībai kā galvenajam partne- rim partnerattiecības ir atvērtas dažāda veida citiem dalībnie- kiem, lai veicinātu visu sabiedrības slāņu, ieskaitot privātā sek- tora un pilsoniskas sabiedrības organizācijas, integrāciju politiskās, ekonomiskās un sociālās dzīves galvenajā virzienā,

— dialoga galvenā loma un savstarpēju saistību izpilde: Pušu sais- tības dialoga ietvaros ir galvenais partnerattiecībās un sadar- bības attiecībās,

— diferencēšana un reģionalizācija: sadarbības pasākumi un prioritātes mainās atbilstīgi partnera attīstības līmenim, tā vajadzībām, tā darbības rezultātiem un tā ilgtermiņa attīstības stratēģijai. Īpaši uzsver reģionālo mērogu. Īpašu režīmu pie- šķir vismazāk attīstītām valstīm. Ņem vērā valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un salu valstu neaizsargātību.

3. pants

Šā Nolīguma mērķu sasniegšana

Puses, katra tādā mērā, kādā to skar šis Nolīgums, veic visus lietderīgos vispārīgos vai konkrētos pasākumus, lai nodrošinātu no šā Nolīguma izrietošo saistību izpildi un sekmētu tā mērķu sasniegšanu. Tās atturas no pasākumiem, kas var apdraudēt šos mērķus.

2. NOdaĻa

Partnerattiecību dalībnieki

4. pants

Vispārīga pieeja

āKK valstis pilnīgi suverēni nosaka attīstības principus, stratēģijas un savas ekonomikas un sabiedrības modeļus. Tās ar Kopienu nosaka sadarbības programmas, kas paredzētas saskaņā ar šo Nolīgumu. Tomēr Xxxxx atzīst nevalstisko dalībnieku ieguldījumu papildu nozīmi un potenciālu attīstības procesā. Šim nolūkam saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem nevalstiskus dalībniekus attiecīgā gadījumā:

— informē un iesaista apspriedēs par sadarbības politikām un stratēģijām, par sadarbības prioritātēm, īpaši tajās jomās, kas uz tiem attiecas vai tos tieši ietekmē, un par politisko dialogu,

— tiem sniedz finanšu līdzekļus saskaņā ar šā Nolīguma notei- kumiem, lai atbalstītu vietējos attīstības procesus,

— iesaista sadarbības projekta un programmu īstenošanā tajās jomās, kas uz tiem attiecas vai kurās šiem dalībniekiem ir salī- dzinoša priekšrocība,

— sniedz jaudu palielinošu atbalstu kritiskās jomās, lai pastipri- nātu šo dalībnieku spējas, īpaši attiecībā uz organizāciju un pārstāvību, un sarunu mehānismu izveidi, ieskaitot saziņas kanālus un dialogu, un lai sekmētu stratēģiskas alianses.

5. pants

Informācija

Sadarbība atbalstīs darbību sniegt vairāk informācijas un radīt lie- lāku izpratni par āKK un ES partnerattiecību pamatiezīmēm. Sadarbība arī:

— veicinās partnerattiecības un veidos saiknes starp āKK un ES dalībniekiem,

— stiprinās sakaru dibināšanu un zināšanu un pieredzes apmaiņu starp dalībniekiem.

6. pants

definīcijas

1. Sadarbības dalībnieki būs:

a) valsts (vietēji, nacionāli un reģionāli);

b) nevalstiski:

— privātais sektors,

— ekonomiskie un sociālie partneri, ieskaitot arodbiedrības organizācijas,

— pilsoniska sabiedrība visos tās veidos atbilstīgi nacionāla- jām iezīmēm.

2. Pušu nevalstisko dalībnieku atzīšana ir atkarīga no apmēra, kādā tie pievēršas iedzīvotāju vajadzībām, no to konkrētās kom- petences un tā, vai tos organizē un pārvalda demokrātiski un pār- redzami.

7. pants

Jaudas palielināšana

Pilsoniskas sabiedrības ieguldījumu attīstībā var palielināt, nosti- prinot Kopienas organizācijas un bezpeļņas nevalstiskās organi- zācijas visās sadarbības jomās. Tam būs nepieciešama:

— šo organizāciju izveides un attīstības veicināšana un atbalstī- šana,

— pasākumu izveidošana šo organizāciju iesaistīšanai attīstības stratēģiju un programmu plānošanā, īstenošanā un novērtē- šanā.

II SadaĻa

POLITISKĀ DIMENSIJA

8. pants

Politiskais dialogs

1. Puses regulāri iesaistās visaptverošā, līdzsvarotā un dziļā poli- tiskā dialogā, kas noved pie abu pušu saistībām.

2. Šā dialoga mērķis ir apmainīties ar informāciju, sekmēt sav- starpējo izpratni un veicināt saskaņotu prioritāšu un kopīgu darba kārtību izveidi, īpaši atzīstot esošās saiknes starp dažādiem attie- cību aspektiem starp Pusēm un sadarbības dažādās jomas, kā noteikts šajā Nolīgumā. dialogs veicina sarunas starp Pusēm starptautiskos forumos. dialoga mērķi ir arī situāciju rašanās novēršana, kurās viena Puse varētu uzskatīt par nepieciešamu izmantot neizpildes klauzulu.

3. dialogs ietver visus šajā Nolīgumā noteiktos mērķus un nolū- kus, kā arī kopējas, vispārējas, reģionālas vai apakšreģionālas nozīmes jautājumus. ar dialogu Puses sekmē mieru, drošību un stabilitāti un veicina stabilu un demokrātisku politisko vidi. Tas ietver sadarbības stratēģijas, kā arī vispārējas un nozaru politikas, ieskaitot vidi, dzimumus, migrāciju un jautājumus, kas saistīti ar kultūras mantojumu.

4. dialogs, cita starpā, pievēršas konkrētiem politiskiem jautāju- miem, par kuriem ir savstarpēja interese vai vispārēja nozīme šā Nolīguma mērķu sasniegšanai, piemēram, ieroču tirdzniecība, pārmērīgi militārie izdevumi, narkotikas un organizētā noziedzība vai etniskā, reliģiskā vai rasu diskriminācija. dialogs ietver arī notikumu regulāru novērtēšanu saistībā ar cilvēktiesībām, demo- krātiskiem principiem, tiesiskumu un labu vadīšanu.

5. Šajā dialogā nozīmīga loma ir plaši pamatotām politikām, lai veicinātu mieru un novērstu, pārvaldītu un atrisinātu vardarbīgus konfliktus, tāpat kā nepieciešamībai pilnīgi ievērot miera un demokrātiskas stabilitātes mērķi, definējot sadarbības prioritārās jomas.

6. dialogs notiek elastīgi. dialogs ir formāls vai neformāls pēc nepieciešamības un notiek iestāžu sistēmā un ārpus tās attiecīgā veidā un attiecīgā līmenī, ieskaitot reģionālo, apakšreģionālo vai nacionālo līmeni.

7. Reģionālas un apakšreģionālas organizācijas, kā arī pilsoniskas sabiedrības pārstāvji ir saistīti ar šo dialogu.

9. pants

Svarīgākie elementi un pamatelements

1. Sadarbība vērsta uz noturīgu attīstību, kas koncentrējas uz cil- vēku, kas ir galvenais varonis un attīstības labumguvējs; tas ir sais- tīts ar visu cilvēktiesību ievērošanu un veicināšanu.

Visu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, ieskaitot sociālo pamattiesību, demokrātijas ievērošanu, pamatojoties uz tiesi- skumu un pārredzamu un atbildīgu vadīšanu, ir noturīgas attīstī- bas neatņemama sastāvdaļa.

2. Puses atsaucas uz savām starptautiskajām saistībām un apņemšanos ievērot cilvēktiesības. Tās vairākkārt atkārto savu dziļo pievēršanos cilvēka cieņai un cilvēktiesībām, kas ir indivīdu un cilvēku likumīgie centieni. Cilvēktiesības ir universālas, neda- lāmas un savstarpēji saistītas. Puses apņemas veicināt un aizsar- gāt visas pamatbrīvības un cilvēktiesības, neatkarīgi no tā, vai tās ir civilas un politiskas, vai ekonomiskas, sociālas un kultūras. Šajā sakarā Puses no jauna apstiprina vīriešu un sieviešu līdztiesību.

Puses no jauna apstiprina, ka demokratizācija, attīstība un pamat- brīvību un cilvēktiesību aizsardzība ir savstarpēji saistīta un sav- starpēji pastiprinoša. demokrātiski principi ir vispāratzīti princi- pi, kas ir pamatā valsts organizācijai, lai nodrošinātu tās varas leģitimitāti, tās rīcības likumību, kas atspoguļota tās konstitucio- nālajā, likumdošanas un reglamentējošajā sistēmā, un līdzdalības mehānismu esamībā. Pamatojoties uz vispāratzītiem principiem, katra valsts veido savu demokrātijas kultūru.

Valsts struktūru un dažādu varu prerogatīvas balsta uz tiesiskumu, kas īpaši ir saistīts ar iedarbīgiem un pieejamiem likumīgas atlī- dzības līdzekļiem, neatkarīgu tiesību sistēmu, kas garantē vienlī- dzību likuma priekšā, un izpildvaru, kas ir pilnīgi pakļauta liku- mam.

Cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošana, kas ir pamatā āKK un ES partnerattiecībām, ir pamatā Pušu iekšze- mes un starptautiskajai politikai un veido šā Nolīguma svarīgākos elementus.

3. Politiskas un institucionālas vides sakarā, kas atbalsta cilvēk- tiesības, demokrātijas principus un tiesiskumu, labu vadīšanu, ir pārredzama un atbildīga cilvēku, dabas, ekonomisko un finanšu resursu pārvaldība taisnīgas un noturīgas attīstības nolūkā. Tas ir saistīts ar skaidrām lēmumu pieņemšanas procedūrām valsts iestāžu līmenī, pārredzamām un atbildīgām iestādēm, likuma aug- stāko spēku un resursu sadali un jaudas palielināšanu, lai izstrā- dātu un īstenotu pasākumus, kuru mērķis īpaši ir novērst un apkarot korupciju.

Laba vadīšana, kas ir pamatā āKK un ES partnerattiecībām, ir pamatā Pušu iekšzemes un starptautiskajai politikai un ir šā Nolī- guma pamatelements. Puses vienojas, ka tikai nopietni korupcijas gadījumi, ieskaitot uzpirkšanu, kas noved pie šīs korupcijas, kā noteikts 97. pantā, ir šā elementa pārkāpums.

4. Partnerattiecības aktīvi atbalsta cilvēktiesību, demokratizācijas procesu veicināšanu, tiesiskuma nostiprināšanu un labu vadīša- nu.

Šīs jomas būs nozīmīgs politiskā dialoga temats. Šā dialoga sakarā Puses īpašu nozīmi piešķir notiekošajām izmaiņām un panāktā progresa nepārtrauktībai. Šajā regulārajā novērtējumā ņem vērā katras valsts ekonomisko, sociālo un kultūrvēsturisko kontekstu.

Šīm jomām pievērsīsies arī atbalsts attīstības stratēģijām. Kopiena sniedz atbalstu politiskām, institucionālām un juridiskām refor- mām, kā arī valsts un privāto dalībnieku un pilsoniskas sabiedrī- bas jaudas palielināšanai stratēģiju ietvaros, kuras kopīgi saskaņo- tas starp attiecīgo valsti un Kopienu.

10. pants

Citi politiskās vides elementi

1. Puses uzskata šādus elementus par tādiem, kas sekmē stabilas un demokrātiskas politiskās vides uzturēšanu un nostiprināšanu:

— noturīga un taisnīga attīstība, kas, cita starpā, ietver piekļūšanu ražošanas resursiem, svarīgiem pakalpojumiem un taisnī- gumu,

— aktīvas un organizētas pilsoniskas sabiedrības un privātā sek- tora lielāka iesaistīšana.

2. Puses atzīst, ka tirgus ekonomikas principi, kurus atbalsta pār- redzami konkurences noteikumi un pamatotas ekonomikas un sociālās politikas, veicina partnerattiecību mērķu sasniegšanu.

11. pants

Miera nostiprināšanas politikas, konfliktu novēršana un atrisināšana

1. Puses īsteno aktīvu, visaptverošu un integrētu miera nostipri- nāšanas un konfliktu novēršanas un atrisināšanas politiku partne- rattiecību ietvaros. Šī politika pamatojas uz piederības principu. Tā īpaši pievēršas reģionālas, apakšreģionālas un nacionālas jau- das palielināšanai un vardarbīgu konfliktu novēršanai agrīnā sta- dijā, mērķtiecīgi risinot to pamatcēloņus, un ar visu pieejamo instrumentu piemērotu apvienojumu.

2. darbība miera nostiprināšanas, konfliktu novēršanas un atri- sināšanas jomā īpaši ietver atbalstu politisku, ekonomisku, sociālu un kultūras iespēju līdzsvarošanai starp visiem sabiedrības slāņiem, demokrātijas leģitimitātes un vadīšanas efektivitātes nos- tiprināšanai, efektīvu mehānismu izveidei grupas interešu samie- rināšanai, atšķirību samazināšanai starp dažādiem sabiedrības slāņiem, kā arī atbalstu aktīvai un organizētai pilsoniskai sabied- rībai.

3. attiecīgās darbības, cita starpā, ietver arī atbalstu starpniecī- bai, sarunām un samierināšanai, kopīgu, niecīgu dabas resursu efektīvai reģionālai pārvaldībai, bijušo kaujinieku demobilizācijai un reintegrācijai sabiedrībā, bērnu zaldātu problēmas risināšanai, kā arī piemērotai rīcībai, lai noteiktu atbildīgus ierobežojumus militāriem izdevumiem un ieroču tirdzniecībai, ieskaitot ar atbal- stu saskaņotu standartu un rīcības kodeksu veicināšanai un

piemērošanai. Šajā sakarā īpaša nozīme tiek piešķirta cīņai pret pretkājnieku mīnām, kā arī nelielu ieroču un vieglo ieroču pārmē- rīgas un nekontrolētas izplatības, nelikumīgas tirdzniecības un uzkrāšanas novēršanai.

4. Vardarbīga konflikta gadījumos Puses veiks visus piemērotos pasākumus, lai novērstu vardarbības pastiprināšanos, lai ierobe- žotu tās teritoriālo izplatību un lai veicinātu esošo strīdu mierīgu atrisināšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka finanšu līdzekļi sadarbībai tiktu izlietoti saskaņā ar partnerat- tiecību principiem un mērķiem, un lai novērstu līdzekļu novirzī- šanu kara mērķiem.

5. Pēckonflikta situācijās Puses veiks visus piemērotos pasāku- mus, lai veicinātu atgriešanos nevardarbīgā, stabilā un pašuztu- rošā stāvoklī. Puses nodrošina nepieciešamo saikņu izveidi starp ārkārtas pasākumiem, rehabilitāciju un sadarbību attīstības jomā.

12. pants

Kopienas politiku vienotība un to ietekme uz šā Nolīguma īstenošanu

Neierobežojot 96. pantu, ja Kopiena, izmantojot savas tiesības, plāno veikt pasākumu, kas varētu ietekmēt āKK valstu intereses, kas attiecas uz šā Nolīguma mērķiem, tā laikus informē minētās valstis par saviem nodomiem. Šim nolūkam Komisija savu priekšlikumu šiem pasākumiem vienlaicīgi paziņo āKK valstu sekretariātam. Vajadzības gadījumā informāciju var arī pieprasīt pēc āKK valstu iniciatīvas.

Pēc to pieprasījuma nekavējoties notiek apspriedes, lai varētu ņemt vērā to bažas par šo pasākumu ietekmi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

Pēc šīm apspriedēm āKK valstis bez tam var savas bažas nosūtīt rakstveidā Kopienai pēc iespējas ātrāk un iesniegt ierosinājumus grozījumiem, norādot veidu, kā pievērsties to bažām.

Ja Kopiena nepiekrīt āKK valstu iesniegumiem, tā informē tās pēc iespējas ātrāk, norādot savus iemeslus.

13. pants

Migrācija

1. Migrācijas jautājums ir visaptveroša dialoga temats āKK un ES partnerattiecību ietvaros.

Puses no jauna apstiprina savas esošās saistības un apņemšanos starptautiskajās tiesībās, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu un likvidētu visu veidu diskrimināciju, īpaši pamatojoties uz izcel- smi, dzimumu, rasi, valodu un reliģiju.

2. Puses vienojas ievērot, ka partnerattiecības attiecībā uz migrā- ciju nozīmē taisnīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīga- jiem, kuri likumīgi uzturas to teritorijās, integrācijas politiku, kuras mērķis ir piešķirt viņiem tiesības un pienākumus, kas pielī- dzināmi to valstspiederīgo tiesībām un pienākumiem, veicinot nediskrimināciju ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē un izveidojot pasākumus pret rasismu un ksenofobiju.

3. Katras dalībvalsts attieksme pret āKK valstu darba ņēmējiem, kuri ir likumīgi nodarbināti tās teritorijā, neietver diskrimināciju, pamatojoties uz valstspiederību, kas attiecas uz tās pašas valstspie- derīgo darba apstākļiem, atalgojumu un atlaišanu. Turklāt šajā sakarā katra āKK valsts izrāda līdzvērtīgu nediskriminējošu attiek- smi pret darba ņēmējiem, kuri ir kādas dalībvalsts valstspiederī- gie.

4. Puses uzskata, ka stratēģijas, kuru mērķis ir nabadzības sama- zināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana, nodarbinātības radīšana un apmācības izveide, ilgtermiņā veicina migrantu plūsmu normalizēšanos.

Puses attīstības stratēģiju un nacionālās un reģionālās plānošanas ietvaros ņems vērā strukturālus ierobežojumus, kas saistīti ar migrantu plūsmām, lai atbalstītu to reģionu ekonomisko un sociālo attīstību, no kuriem nāk migranti, un samazinātu naba- dzību.

Kopiena ar nacionālās un reģionālās sadarbības programmām atbalsta āKK valstspiederīgo apmācību viņu izcelsmes valstī, citā āKK valstī vai Eiropas Savienības dalībvalstī. Kas attiecas uz apmācību dalībvalstī, Puses nodrošina, ka šī rīcība ir vērsta uz āKK valstspiederīgo profesionālo integrāciju viņu izcelsmes val- stīs.

āKK

valstīm iespēju robežās iepriekš sniedz arī pietiekamu

Puses izstrādā sadarbības programmas, lai veicinātu izglītības pie- ejamību āKK valstu studentiem, īpaši, izmantojot jaunas sakaru

informāciju par šo lēmumu stāšanos spēkā. tehnoloģijas.

5. a) Politiskā dialoga ietvaros Ministru padome izskata jautāju- mus, kas rodas saistībā ar nelegālu imigrāciju, lai attiecīgā gadījumā noteiktu līdzekļus novēršanas politikai;

b) šajā sakarā Puses īpaši vienojas nodrošināt, ka tiek ievēro- tas indivīdu tiesības un cieņa jebkurā procesā, kas tiek uzsākts, lai nelegālie imigranti atgrieztos savās izcelsmes valstīs. Šajā sakarā attiecīgās institūcijas sniedz viņiem administratīvus atvieglojumus, kas nepieciešami viņu atgriešanai;

c) Puses turklāt vienojas, ka:

i) – katra Eiropas Savienības dalībvalsts piekrīt tās valst- spiederīgo atgriešanai un atpakaļuzņemšanai, kuri nele- gāli atrodas āKK valsts teritorijā, pēc šās valsts piepra- sījuma un bez papildu formalitātēm;

katra āKK valsts piekrīt tās valstspiederīgo atgriešanai un atpakaļuzņemšanai, kuri nelegāli atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, pēc šās dalībvalsts pie- prasījuma un bez papildu formalitātēm.

dalībvalstis un āKK valstis šim mērķim sniegs saviem valstspiederīgajiem atbilstīgus personu apliecinošus dokumentus.

attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm šīs daļas saistības piemēro tikai tām personām, kuras uzskatā- mas par to valstspiederīgajiem Kopienas nolūkā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2. deklarāciju. attiecībā uz āKK valstīm šīs daļas saistības piemēro tikai tām personām, kuras uzskata par to valst- spiederīgajiem saskaņā ar to attiecīgo tiesību sistēmu.

ii) pēc kādas Puses pieprasījuma ar āKK valstīm uzsāk sarunas, kuru mērķis ir labā ticībā un, pienācīgi ievēro- jot attiecīgās starptautisko tiesību normas, noslēgt div- pusējus nolīgumus, kas reglamentē konkrētus pienāku- mus attiecībā uz to valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu un atgriešanos. Ja kāda no Pusēm to uzskata par nepie- ciešamu, šie nolīgumi ietver arī pasākumus trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanai. Šie nolīgumi noteiks personu kategorijas, uz kurām attiecas šie pasākumi, kā arī viņu atpakaļuzņemšanas un atgriešanās kārtību.

āKK valstīm sniegs piemērotu palīdzību, lai īstenotu šos nolīgumus.

iii) šajā c) apakšpunktā termins “Puses” attiecas uz Kopie- nu, jebkuru tās dalībvalsti un jebkuru āKK valsti.

2. daĻa

NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM

14. pants

Kopīgās iestādes

Šā Nolīguma iestādes ir Ministru padome, Vēstnieku komiteja un apvienotā parlamentārā asambleja.

15. pants

Ministru padome

1. Ministru padomē ir, no vienas puses, Eiropas Savienības Pado- mes locekļi un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi un, no otras puses, katras āKK valsts valdības loceklis.

Ministru padomes prezidenta amatu secīgi ieņem Eiropas Savie- nības Padomes loceklis un āKK valsts valdības loceklis.

Padome parasti sanāk reizi gadā pēc prezidenta iniciatīvas un tad, kad tas šķiet nepieciešams, tādā veidā un ģeogrāfiskā sastāvā, kas ir piemērots apspriežamajiem jautājumiem.

2. Ministru padomes funkcijas ir:

a) vadīt politisko dialogu;

b) pieņemt politikas pamatnostādnes un pieņemt lēmumus, kas ir nepieciešami šā Nolīguma noteikumu īstenošanai, īpaši kas attiecas uz attīstības stratēģijām konkrētajās šajā Nolīgumā paredzētajās jomās vai jebkurā citā jomā, kas izrādās svarīga un kas attiecas uz procedūrām;

c) izskata un risina jebkuru jautājumu, kas var kavēt šā Nolīguma efektīvu īstenošanu vai ir šķērslis tā mērķu sasniegšanai;

d) nodrošina apspriežu mehānismu vienmērīgu darbību.

3. Ministru padome pieņem lēmumus ar Pušu kopēju piekriša- nu. Ministru padomes process ir spēkā tikai tad, ja piedalās Eiro- pas Savienības Padomes locekļi, viens Komisijas loceklis un divas trešdaļas locekļu, kuri pārstāv āKK valstu valdības. Ministru pado- mes locekli, kurš nevar ierasties, var pārstāvēt. Pārstāvis izmanto visas šā locekļa tiesības.

Tā var pieņemt lēmumus, kas Pusēm ir saistoši, pamatrezolūcijas, ieteikumus un atzinumus. Tā izskata un ņem vērā rezolūcijas un ieteikumus, ko pieņēmusi apvienotā parlamentārā asambleja.

Ministru padome vada pastāvīgu dialogu ar sociālo un ekono- misko partneru pārstāvjiem un citiem pilsoniskas sabiedrības dalībniekiem āKK un ES. Šim nolūkam līdzās sanāksmēm var organizēt apspriedes.

4. Ministru padome var deleģēt pilnvaras Vēstnieku komitejai.

5. Ministru padome pieņem savu reglamentu sešu mēnešu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

16. pants

Vēstnieku komiteja

1. Vēstnieku komitejā ir, no vienas puses, katras dalībvalsts pastā- vīgais pārstāvis Eiropas Savienībā un Komisijas pārstāvis un, no otras puses, katras āKK valsts misijas vadītājs Eiropas Savienībā.

Vēstnieku komitejas priekšsēdētāja amatu ieņem secīgi Kopienas izraudzīts dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis un āKK valstu izrau- dzīts misijas vadītājs, kurš pārstāv āKK valsti.

2. Komiteja palīdz Ministru padomei tās uzdevumu izpildē un pilda jebkuras pilnvaras, ko tai uzticējusi Padome. Šajā sakarā tā uzrauga šā Nolīguma īstenošanu un tajā noteikto mērķu sasnieg- šanas progresu.

Vēstnieku komiteja sanāk regulāri, īpaši, lai sagatavotu Padomes sēdes un tad, kad tas izrādās nepieciešams.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu sešu mēnešu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

17. pants

apvienotā parlamentārā asambleja

1. apvienotajā parlamentārajā asamblejā ir vienāds skaits ES un āKK pārstāvju. apvienotās parlamentārās asamblejas locekļi ir, no vienas puses, Eiropas Parlamenta locekļi un, no otras puses, parlamenta locekļi vai, ja tā nav, – katras āKK valsts parlamenta izraudzīti pārstāvji. Parlamenta neesamības gadījumā attiecīgās āKK valsts pārstāvja piedalīšanās ir atkarīga no apvienotās par- lamentārās asamblejas iepriekšējā apstiprinājuma.

2. apvienotās parlamentārās asamblejas kā saskaņošanas iestā- des loma ir:

— veicināt demokrātiskus procesus ar dialogu un apspriedēm,

— veicināt lielāku izpratni starp Eiropas Savienības un āKK valstu cilvēkiem un palielināt sabiedrības informētību par attīstības jautājumiem,

— apspriest jautājumus par attīstību un āKK un ES partnerattie- cībām,

— pieņemt rezolūcijas un sniegt ieteikumus Ministru padomei, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus.

3. apvienotā parlamentārā asambleja sanāk divreiz gadā plenār- sēdē secīgi Eiropas Savienībā un kādā āKK valstī. Lai stiprinātu reģionālo integrāciju un sekmētu sadarbību starp valstu parlamen- tiem, ES un āKK parlamenta locekļu sanāksmes var organizēt reģionālā vai apakšreģionālā līmenī.

apvienotā parlamentārā asambleja organizē regulāras tikšanās ar āKK un ES ekonomisko un sociālo partneru pārstāvjiem un citiem pilsoniskas sabiedrības dalībniekiem, lai uzzinātu viņu uzskatus par šā Nolīguma mērķus sasniegšanu.

4. apvienotā parlamentārā asambleja pieņem savu reglamentu sešu mēnešu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

3. daĻa

SADARBĪBAS STRATĒĢIJAS

18. pants

Sadarbības stratēģijas pamatojas uz attīstības stratēģijām un

ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību, kas ir savstarpēji saistītas un papildinošas. Puses nodrošina, lai abās iepriekšminētajās jomās veiktie pasākumi būtu savstarpēji nostiprinoši.

I SadaĻa

ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS

1. NOdaĻa

Vispārējs ietvars

19. pants

Principi un mērķi

1. āKK un EK sadarbības galvenais mērķis ir nabadzības samazi- nāšana un galu galā tās izskaušana; noturīga attīstība un āKK valstu pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā. Šajā sakarā sadarbības ietvars un orientācijas tiek pielāgotas katras āKK valsts atsevišķajiem apstākļiem, veicina ekonomisko un sociālo reformu vietējo piederību un privātā sektora un pilsoniskas sabiedrības dalībnieku integrāciju attīstības procesā.

2. Sadarbība atsaucas uz apvienoto Nāciju Organizācijas konfe- renču secinājumiem un uz starptautiskā līmenī saskaņotiem mēr- ķiem, nolūkiem un rīcības programmām un uz to kontroli kā attīstības principu pamatu. Sadarbība atsaucas arī uz starptautis- kās sadarbības mērķiem attīstības jomā un īpašu nozīmi pievērš kvalitātes un kvantitātes progresa rādītāju izveidei.

3. Valdības un nevalstiski dalībnieki katrā āKK valstī uzsāk apspriedes par valsts attīstības stratēģijām un sabiedrības atbalstu tām.

20. pants

Pieeja

1. āKK un EK sadarbības attīstības jomā mērķus sasniedz ar inte- grētām stratēģijām, kas ietver ekonomiskus, sociālus, kultūras,

vides un institucionālus elementus, kuriem jābūt ar vietēju piede- rību. Sadarbība tādējādi sniedz saskaņotu veicinošu atbalsta iet- varu āKK pašu attīstības stratēģijām, nodrošinot dažādo elementu papildināmību un mijiedarbību. Šajā sakarā un attīstības politiku un reformu struktūrā, kuras īsteno āKK valstis, āKK un EK sadar- bības stratēģiju mērķis ir:

a) panākt strauju un stabilu darbavietas radošu ekonomisko izaugsmi, attīstīt privāto sektoru, palielināt nodarbinātību, uzlabot piekļūšanu produktīvai ekonomiskai darbībai un ražo- šanas resursiem un veicināt reģionālo sadarbību un integrāci- ju;

b) veicināt cilvēku un sociālo attīstību, palīdzēt nodrošināt, ka tiek plaši un taisnīgi sadalīti izaugsmes rezultāti, un veicināt dzimumu līdztiesību;

c) veicināt sabiedrības kultūras vērtības un speciālu mijiedarbību ar ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem elementiem;

d) veicināt institucionālas reformas un attīstību, nostiprināt iestā- des, kas ir nepieciešamas demokrātijas nostiprināšanai, labai vadīšanai un efektīvai un konkurētspējīgai tirgus ekonomikai, un palielināt jaudu attīstībai un partnerattiecībām, un

e) veicināt vides ilgtspējību, reģenerāciju un paraugprakses, un dabas resursu saglabāšanu.

2. Iesaistīšanā visās sadarbības jomās sistemātiski ņem vērā šādas tematiskas vai transversālas tēmas: dzimumu līdztiesības jautāju- mi, vides jautājumi un institucionāla attīstība un jaudas palielinā- šana. Šīm jomām pienākas arī Kopienas atbalsts.

3. detalizētus tekstus par sadarbības mērķiem un stratēģijām attīstības jomā, īpaši sektorpolitikām un stratēģijām, iekļauj uzskaitījumā, kas paredz darbības pamatnostādnes konkrētās sadarbības jomās vai nozarēs. Šos tekstus Ministru padome var pārskatīt, pārbaudīt un/vai izdarīt tajos grozījumus, pamatojoties uz āKK un EK attīstības finansiālās sadarbības komitejas ietei- kumu.

2. NOdaĻa

Atbalsta jomas

1. IEDAĻA

Ekonomikas attīstība

21. pants

Ieguldījumi un privātā sektora attīstība

1. Sadarbība atbalsta nepieciešamās ekonomiskās un institucio- nālās reformas un politikas nacionālā un/vai reģionālā līmenī, kuru mērķis ir radīt labvēlīgu vidi privātiem ieguldījumiem, un dinamiska, dzīvotspējīga un konkurētspējīga privātā sektora attīs- tību. Sadarbība turklāt atbalsta:

a) valsts un privātā sektora dialoga un sadarbības veicināšanu;

b) uzņēmējdarbības prasmju un uzņēmējdarbības kultūras attīs- tību;

c) privatizāciju un uzņēmumu reformu un

d) starpniecības un arbitrāžas sistēmu attīstību un modernizāci- ju.

2. Sadarbība atbalsta arī finanšu un nefinanšu pakalpojumu kva- litātes, pieejamības uzlabošanu privātiem uzņēmumiem formālajā un neformālajā nozarē:

a) mobilizējot iekšzemes un ārvalstu privāto ietaupījumu plūs- mas privāto uzņēmumu finansēšanā, atbalstot politikas modernas finanšu nozares izveidei, ieskaitot kapitāla tirgu, finanšu iestādes un ilgtspējīgas mikrofinansēšanas operācijas;

b) attīstot un nostiprinot uzņēmējdarbības iestādes un starpnie- cības organizācijas, tirdzniecības palātas un vietējos pakalpo- jumu sniedzējus no privātā sektora, kas atbalsta un sniedz uzņēmumiem nefinanšu pakalpojumus, piemēram, profesio- nālus, tehniskus, vadības, apmācības un tirdzniecības atbalsta pakalpojumus, un

c) atbalstot iestādes, programmas, darbības un pasākumus, kas veicina attīstību un tehnoloģiju un zinātības (know–how) un paraugprakšu nodošanu par visiem uzņēmējdarbības vadības aspektiem.

3. Sadarbība veicina uzņēmējdarbības attīstību, sniedzot finanšu, garantiju mehānismus un tehnisko atbalstu, kura mērķis ir veici- nāt un atbalstīt dinamisku, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu radīšanu, nodibināšanu, paplašināšanos, diversifikā- ciju, rehabilitāciju, pārstrukturēšanu, modernizāciju vai privatizā- ciju visās tautsaimniecības nozarēs, kā arī finanšu starpniekus, piemēram, attīstības finansēšanas un riska kapitāla iestādes, un izpirkumnomas uzņēmumus:

a) radot un/vai nostiprinot finanšu instrumentus ieguldījumu kapitāla veidā;

b) uzlabojot piekļūšanu būtiskiem ieguldījumiem, piemēram, uzņēmējdarbības informācijai un padomdevēja, konsultatī- viem vai tehniskās palīdzības pakalpojumiem;

c) veicinot eksportu, īpaši, palielinot jaudu visās ar tirdzniecību saistītās jomās, un

d) veicinot starpuzņēmumu saiknes, tīklus un sadarbību, ieskai- tot tās, kas saistītas ar tehnoloģijas un zinātības (know–how) nodošanu nacionālā, reģionālā, āKK un ES līmenī, un partne- rattiecības ar privātiem ārvalstu ieguldītājiem, kas atbilst āKK un EK sadarbības attīstības jomā mērķiem un pamatnostād- nēm.

4. Sadarbība atbalsta mikrouzņēmumu izveidi ar labāku piekļū- šanu finanšu un nefinanšu pakalpojumiem; atbilstošu politiku un reglamentējošus noteikumus to attīstībai un sniedz apmācības un informācijas pakalpojumus par paraugpraksēm mikrofinansēšanā.

5. atbalsts ieguldījumiem un privātā sektora attīstībai ietver rīcību un pasākumus makro– , mezo– un mikroekonomikas līme- nī.

22. pants

Makroekonomikas un strukturālas reformas un politikas

1. Sadarbība atbalsta āKK pasākumus, lai īstenotu:

a) makroekonomisko izaugsmi un stabilizāciju ar disciplinētām fiskālām un monetārām politikām, kuru rezultāts ir inflācijas samazināšana, un uzlabotu ārējās un fiskālās bilances, pasti- prinot fiskālo disciplīnu, veicinot budžeta pārredzamību un efektivitāti, uzlabojot fiskālās politikas kvalitāti, taisnīgumu un sastāvu, un

b) struktūrpolitikas, kas paredzētas, lai nostiprinātu dažādo dalīb- nieku, īpaši privātā sektora, lomu un uzlabotu vidi uzņēmēj- darbības, ieguldījumu un nodarbinātības palielināšanai, kā arī:

i) liberalizēt tirdzniecību un ārvalsts valūtas režīmus un norēķinu konta konvertējamību, ņemot vērā katras valsts konkrētos apstākļus;

ii) nostiprināt darba un produktu tirgus reformas;

iii) veicināt finanšu sistēmu reformas, kas palīdz attīstīt dzī- votspējīgu banku un nebanku sistēmu, kapitāla tirgus un finanšu pakalpojumus, ieskaitot mikrofinanses;

iv) uzlabot privāto un valsts pakalpojumu kvalitāti un

v) veicināt reģionālo sadarbību un makroekonomikas un monetāro politiku pakāpenisku integrāciju.

2. Makroekonomikas politiku un strukturālu pielāgojumu pro- grammu izveide atspoguļo attiecīgo valstu sociāli politisko fonu un iestāžu jaudu, nodrošina pozitīvu ietekmi uz nabadzības sama- zināšanu un sociālo pakalpojumu pieejamību un pamatojas uz šādiem principiem:

a) āKK valstīm ir galvenā atbildība par risināmo problēmu xxx- xxxx, reformu izveidi un īstenošanu;

b) atbalsta programmas pielāgo atšķirīgai situācijai katrā āKK valstī un tās ir jutīgas pret šo valstu sociālajiem apstākļiem, kultūru un vidi;

c) tiek atzītas un ievērotas āKK valstu tiesības noteikt savu attīs- tības stratēģiju un prioritāšu virzienu un secību;

d) reformu gaita ir reālistiska un saderīga ar katras āKK valsts jaudu un resursiem un

e) iedzīvotāju saziņas un informēšanas nostiprināšana par eko- nomiskām un sociālām reformām un politikām.

23. pants

Tautsaimniecības nozares attīstība

Sadarbība atbalsta noturīgas politikas un institucionālas reformas un ieguldījumus, kas ir nepieciešami taisnīgai piekļūšanai ekono- miskai darbībai un ražošanas resursiem, īpaši:

a) apmācības sistēmu izstrāde, kas palīdz palielināt produktivi- tāti formālajā un neformālajā nozarē;

b) kapitāls, kredīts, zeme, īpaši attiecībā uz īpašuma tiesībām un lietošanu;

c) lauku stratēģiju izstrāde, kuru mērķis ir izveidot ietvaru līdz- dalības decentralizētai plānošanai, resursu sadalei un pārvaldī- šanai;

d) lauksaimnieciskās ražošanas stratēģijas, pārtikas drošības nacionālās un reģionālās politikas, ūdens resursu un zivsaim- niecības, kā arī jūras resursu noturīga attīstība āKK valstu eko- nomiskajās ekskluzīvajās zonās. Jebkurā zvejas nolīgumā, kas var tikt pārrunāts starp Kopienu un āKK valstīm, pienācīga uzmanība tiek pievērsta atbilstībai attīstības stratēģijām šajā jomā;

e) ekonomiskā un tehnoloģiskā infrastruktūra un pakalpojumi, ieskaitot transporta, telekomunikāciju sistēmas, sakaru pakal- pojumus un informācijas sabiedrības attīstību;

f) konkurētspējīgas rūpniecības, kalnrūpniecības un enerģētikas nozares attīstība, tajā pašā laikā veicinot privātā sektora iesais- tīšanu un attīstību;

g) tirdzniecības attīstība, ieskaitot godīgas tirdzniecības veicinā- šanu;

h) uzņēmējdarbības, finanšu un banku darbības un citu pakalpo- jumu nozaru attīstība;

i) tūrisma attīstība un

j) zinātniskās, tehnoloģiskās un pētniecības infrastruktūras un pakalpojumu attīstība, ieskaitot jaunu tehnoloģiju pastiprinā- šanu, nodošanu un absorbciju;

k) jaudas nostiprināšana produktīvās jomās, īpaši valsts un pri- vātajā sektorā.

24. pants

Tūrisms

Sadarbības mērķis būs tūrisma nozares noturīga attīstība āKK valstīs un apakšreģionos, atzīstot tās pieaugošo nozīmi

c) integrēt apdzīvotības jautājumus attīstības stratēģijās, lai uzla- botu reproduktīvo veselību, primāro veselības aprūpi, ģime- nes plānošanu, un novērst sieviešu dzimumorgānu sakropļo- šanu;

d) sekmēt cīņu pret HIV/aIdS;

pakalpojumu nozares izaugsmē āKK valstīs, un to globālās

tirdzniecības, tās spējas veicināt citu ekonomiskas darbības nozaru un tās lomas paplašināšana, kas tai var būt nabadzības izskaušanā.

Sadarbības programmas un projekti atbalstīs āKK valstu pasākumus, lai izveidotu un uzlabotu valstu juridisko un iestāžu sistēmu un resursus noturīgu tūrisma politiku un programmu attīstīšanai un īstenošanai, kā arī, cita starpā, nozares, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurences uzlabošana, ieguldījumu atbalsts un veicināšana, produktu izstrāde, ieskaitot vietējās kultūras attīstīšanu āKK valstīs, un saikņu nostiprināšanu starp tūrisma nozari un citām ekonomiskas darbības nozarēm.

2. IEDAĻA

Sociāla un humāna attīstība

25. pants

Sociālās jomas attīstība

1. Sadarbība atbalsta āKK pasākumus, lai izstrādātu vispārīgas un sektorpolitikas un reformas, kas uzlabo pamata sociālās infra- struktūras un pakalpojumu segumu, kvalitāti un pieejamību un ievēro vietējās vajadzības un visneaizsargātāko un visnelabvēlī- gāko konkrētas prasības, tādējādi samazinot šo pakalpojumu pie- ejamības nevienlīdzību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai nodrošinātu valsts izdevumu pienācīgus līmeņus sociālajās jomās. Šajā sakarā sadarbības mērķis ir:

a) uzlabot izglītību un apmācību, un palielināt tehnisko nodro- šinājumu un prasmes;

b) uzlabot veselības sistēmas un uzturu, likvidēt badu un nepie- tiekamu uzturu, nodrošināt pietiekamas pārtikas piegādi un drošību;

e) palielināt mājsaimniecības ūdens drošību un uzlabot droša ūdens un pienācīgas sanitārijas pieejamību;

f) uzlabot lētas un pienācīgas patversmes pieejamību visiem, atbalstot zemu izmaksu un zemu ienākumu mājokļu prog- rammas un uzlabojot pilsētattīstību, un

g) veicināt līdzdalības metožu sekmēšanu sociālajā dialogā, kā arī ievērot sociālās pamattiesības.

2. Sadarbība atbalsta arī jaudas palielināšanu sociālajās jomās, piemēram, apmācību programmas sociālo politiku izstrādē un sociālo projektu un programmu modernā vadīšanā; politikas, kas veicina tehnoloģiju attīstību un pētniecību; vietējās kompetences palielināšana un partnerattiecību veicināšana, un apaļā galda saru- nas nacionālā un/vai reģionālā līmenī.

3. Sadarbība veicina un atbalsta sociālās aizsardzības un nodro- šināšanas politiku un sistēmu izveidi un īstenošanu, lai palielinātu sociālo kohēziju un sekmētu pašpalīdzību un sabiedrības solida- ritāti. atbalsts, cita starpā, ir vērsts uz pasākumu izstrādi, pama- tojoties uz ekonomisko solidaritāti, īpaši, izveidojot sociālās attīs- tības fondus, kas pielāgoti vietējām vajadzībām un dalībniekiem.

26. pants

Jaunatnes problēmas

Sadarbība atbalsta arī saskaņotas un visaptverošas politikas izvei- di, lai palielinātu jaunatnes potenciālu, lai to labāk integrētu sabiedrībā, lai sasniegtu pilnu potenciālu. Šajā sakarā sadarbība atbalsta politikas, pasākumus un darbības, kuru mērķis ir:

a) aizsargāt bērnu un jauniešu tiesības, īpaši meiteņu tiesības;

b) veicināt jaunatnes prasmes, enerģiju, inovāciju un potenciālu, lai palielinātu tās ekonomiskās, sociālās un kultūras iespējas un paplašinātu tās darba iespējas ražošanas nozarē;

c) palīdzēt sabiedriskām iestādēm, lai dotu iespēju bērniem attīs- tīt savu fizisko, psiholoģisko, sociālo un ekonomisko poten- ciālu, un

d) reintegrēt sabiedrībā bērnus pēckonflikta situācijās ar rehabi- litācijas programmām.

27. pants

Kultūras attīstība Sadarbības kultūras jomā mērķis ir:

a) integrēt kultūras dimensiju visos sadarbības līmeņos attīstības

jomā;

b) atzīt, saglabāt un veicināt kultūras vērtības un identitāti, lai nodrošinātu starpkultūru dialogu;

c) atzīt, saglabāt un veicināt kultūras mantojuma vērtību; atbal- stīt jaudas attīstīšanu šajā jomā, un

d) paātrināt āKK valstu ekonomiku diversifikāciju un reģionālas un apakšreģionālas sadarbības politiku koordinēšanu un saskaņošanu, un

e) veicināt un paplašināt tirdzniecību starp āKK valstīm un tajās, kā arī ar trešām valstīm.

29. pants

Reģionālās ekonomikas integrācija Sadarbība reģionālās ekonomikas integrācijas jomā atbalsta:

a) šādu jaudu attīstīšanu un nostiprināšanu:

i) reģionālas integrācijas iestādes un organizācijas, ko āKK valstis izveidojušas, lai veicinātu reģionālo sadarbību un integrāciju, un

ii) valstu valdības un parlamenti reģionālās integrācijas jautā- jumos;

b) vismazāk attīstīto

āKK

valstu līdzdalības veicināšanu

d) attīstīt kultūras nozares un palielināt tirgus pieejamības iespē- jas kultūras precēm un pakalpojumiem.

3. IEDAĻA

Reģionālā sadarbība un integrācija

28. pants

Vispārīga pieeja

Sadarbība sniedz efektīvu palīdzību, lai sasniegtu mērķus un prio-

reģionālo tirgu izveidē un labumu sadalē no tiem;

c) sektora reformas politiku īstenošanu reģionālā līmenī;

d) tirdzniecības un maksājumu liberalizāciju;

e) pārrobežu ārvalstu un iekšzemes ieguldījumu un citu reģionālu vai apakšreģionālu ekonomiskas integrācijas pasā- kumu veicināšanu, un

f) reģionālas integrācijas tīro pārejas izmaksu ietekmes uz budžeta ieņēmumiem un maksājumu bilanci ievērošanu.

30. pants

Reģionālā sadarbība

ritātes, ko āKK valstis sev ir noteikušas reģionālās un

apakšreģionālās sadarbības un integrācijas sakarā, ieskaitot starpreģionu un āKK starpvalstu sadarbību. Reģionālā sadarbība var ietvert arī aizjūras zemes un teritorijas (aZT) un attālākos reģionus. Šajā sakarā sadarbības atbalsta mērķis ir:

a) veicināt āKK valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekono- mikā;

1. Sadarbība reģionālās sadarbības jomā atbalsta dažādas funk- cionālas un tematiskas nozares, kas konkrēti risina izplatītas prob- lēmas un izmanto apjomradītu ietaupījumu priekšrocības, tajā skaitā:

a) infrastruktūra, īpaši transports un komunikācija, kā arī to dro- šība un pakalpojumi, ieskaitot reģionālo iespēju attīstību infor- mācijas un sakaru tehnoloģiju jomā;

b) paātrināt ekonomisko sadarbību un attīstību reģionos un starp tiem;

āKK

valstu

b) vide; ūdens resursu apsaimniekošana un enerģija;

c) veicināt personu brīvu pārvietošanos, preču, pakalpojumu, kapitāla, darbaspēka un tehnoloģiju brīvu apriti starp āKK val- stīm;

c) veselība, izglītība un apmācība;

d) pētniecība un tehnoloģiju attīstība;

e) reģionālie pasākumi sagatavotībai katastrofām un to samazi- nāšanai, un

f) citas jomas, ieskaitot ieroču kontroli, rīcību pret narkotikām, organizēto noziedzību, naudas atmazgāšanu, uzpirkšanu un korupciju.

2. Sadarbība atbalsta arī sadarbības sistēmas un pasākumus starp āKK un tajās.

3. Sadarbība palīdz veicināt un attīstīt reģionālu politisku dialogu konfliktu novēršanas un atrisināšanas jomā; cilvēktiesību un demokratizācijas jomā; apmaiņas, sakaru dibināšanas jomā, un mobilitātes veicināšanā starp dažādiem attīstības dalībniekiem, īpaši pilsoniskā sabiedrībā.

4. IEDAĻA

Tematiskas un transversālas tēmas

31. pants

dzimumu līdztiesības jautājumi

Sadarbība palīdz nostiprināt politikas un programmas, kas uzla- bo, nodrošina un paplašina vīriešu un sieviešu vienādu līdzdalību visās politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves sfērās. Sadarbība palīdz uzlabot sieviešu piekļūšanu visiem resursiem, kas nepieciešami viņu pamattiesību pilnīgai izmantošanai. Kon- krētāk sadarbība rada atbilstošu ietvaru, lai:

a) integrētu specifisku dzimumu pieeju un bažas katrā sadarbī- bas līmenī attīstības jomā, ieskaitot makroekonomikas politi- kas, stratēģijas un darbību, un

b) veicinātu konkrētu pozitīvu pasākumu pieņemšanu sieviešu labā, piemēram:

i) līdzdalība valsts un vietējā politikā;

ii) atbalsts sieviešu organizācijām;

iii) piekļūšana pamata sociāliem pakalpojumiem, īpaši izglītī- bai un apmācībai, veselības aprūpei un ģimenes plānoša- nai;

v) īpaši ņemot vērā sievietes ārkārtas palīdzības un rehabili- tācijas operācijās.

32. pants

Vide un dabas resursi

1. Sadarbības mērķi vides aizsardzībā un dabas resursu ilgtspē- jīgā izmantošanā un apsaimniekošanā ir:

a) iesaistīt vides ilgtspējību visos sadarbības attīstības jomā aspek- tos un atbalsta programmās un projektos, kurus īsteno dažā- die dalībnieki;

b) palielināt un/vai nostiprināt zinātnisko un tehnisko cilvēku un iestāžu jaudu vides apsaimniekošanai visiem vides dalībnie- kiem;

c) atbalstīt konkrētus pasākumus un režīmus, kuru mērķis ir risi- nāt kritiskus ilgtspējīgas apsaimniekošanas jautājumus un arī attiecībā uz pašreizējām un turpmākām reģionālām un starp- tautiskām saistībām par minerālvielām un dabas resursiem, piemēram:

i) tropu meži, ūdens resursi, piekrastes, jūras un zivsaimnie- cības resursi, savvaļas dzīvnieki, augsne, bioloģiskā dažā- dība;

ii) trauslu ekosistēmu aizsardzība (piem., koraļļu rifi);

iii) neizsīkstoši enerģijas avoti, īpaši saules enerģija un ener- goefektivitāte;

iv) noturīga lauku un pilsētu attīstība;

v) pārtuksnešošanās, sausums un atmežošana;

vi) novatorisku risinājumu izstrāde pilsētvides problēmām un

vii) ilgtspējīga tūrisma veicināšana;

d) ņemt vērā jautājumus, kas saistīti ar bīstamo atkritumu trans- portu un apglabāšanu.

2. Sadarbībā ņem vērā arī:

iv) piekļūšana ražošanas resursiem, īpaši zemei un kredītiem

a) mazu

āKK

salu valstu neaizsargātību, īpaši pret klimata

un darba tirgum, un izmaiņu radītiem draudiem;

b) sausuma un pārtuksnešošanās problēmu pasliktināšanos, īpaši vismazāk attīstītās valstīs un valstīs, kam ir tikai sauszemes robežas, un

c) institucionālo attīstību un jaudas palielināšanu.

33. pants

Institucionālā attīstība un jaudas palielināšana

1. Sadarbībā pievērš sistemātisku uzmanību institucionāliem aspektiem un šajā sakarā atbalsta āKK valstu pūles izveidot un nostiprināt struktūras, iestādes un procedūras, kas palīdz:

a) veicināt un atbalstīt demokrātiju, cilvēka cieņu, sociālo taisnī- gumu un plurālismu, pilnīgi respektējot dažādību sabiedrībās un starp tām;

b) veicināt un atbalstīt visu cilvēktiesību un pamatbrīvību vispā- rēju un pilnīgu respektēšanu, ievērošanu un aizsardzību;

c) attīstīt un nostiprināt tiesiskumu un uzlabot tiesas pieejamī- bu, tajā pašā laikā garantējot tiesu sistēmu profesionālismu un neatkarību, un

d) nodrošināt pārredzamu un atbildīgu vadīšanu un administrē- šanu visās sabiedriskās iestādēs.

2. Puses strādā kopā cīņā pret uzpirkšanu un korupciju visās sabiedrībās.

3. Sadarbība atbalsta āKK valstu pūles, lai izveidotu savas sabied- riskās iestādes par pozitīvu spēku izaugsmei un attīstībai un panāktu būtiskus uzlabojumus valsts pakalpojumu efektivitātē, jo tie ietekmē parasto cilvēku dzīves. Šajā sakarā sadarbība palīdz valsts sektora reformai, racionalizācijai un modernizācijai. Sadar- bība īpaši pievēršas:

a) valsts civildienesta reformai un modernizācijai;

b) juridiskām un tiesu reformām un tiesu sistēmas modernizāci- jai;

c) valsts finanšu vadības uzlabošanai un nostiprināšanai;

d) banku darbības un finanšu nozares reformu paātrināšanai;

e) valsts īpašuma pārvaldības uzlabošanai un valsts iepirkuma procedūras reformai, un

f) politiskai, administratīvai, ekonomiskai un finansiālai decen- tralizācijai.

4. Sadarbība palīdz arī atjaunot un/vai palielināt kritisko valsts sektora jaudu un atbalstīt iestādes, kas vajadzīgas, lai liktu pama- tus tirgus ekonomikai, īpaši atbalstītu:

a) juridisku un reglamentējošu spēju attīstīšanu, kas vajadzīgas, lai tiktu galā ar tirgus ekonomikas darbību, ieskaitot konku- rences politiku un patērētāju politiku;

b) jaudas uzlabošanu, lai analizētu, formulētu un īstenotu politi- kas, īpaši ekonomiskā, sociālā, vides, pētniecības, zinātnes un tehnoloģijas un novitātes jomā;

c) finanšu un monetāro iestāžu modernizāciju, nostiprināšanu un reformu un procedūru uzlabošanu;

d) jaudas palielināšanu vietējā un municipālā līmenī, kas ir vaja- dzīgs, lai īstenotu decentralizācijas politiku un palielinātu iedzīvotāju līdzdalību attīstības procesā, un

e) jaudas attīstīšanu citās svarīgās jomās, piemēram:

i) starptautiskas sarunas un

ii) ārējā atbalsta pārvaldīšana un koordinēšana.

5. Sadarbība aptver visas sadarbības jomas un nozares, lai veici- nātu nevalstisku dalībnieku rašanos un to jaudu attīstīšanu, un nostiprinātu struktūras informācijai, dialogam un apspriedēm starp tiem un valsts iestādēm, ieskaitot reģionālā līmenī.

II SadaĻa

EKONOMISKĀ UN TIRDZNIECISKĀ SADARBĪBA

1. NOdaĻa

Mērķi un principi

34. pants

Mērķi

1. Ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības mērķis ir veicināt āKK valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules eko- nomikā, pienācīgi ievērojot to politiskās izvēles un attīstības prio- ritātes, tādējādi veicinot noturīgu attīstību un dodot ieguldījumu nabadzības izskaušanā āKK valstīs.

2. Ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības galīgais mērķis ir dot iespēju āKK valstīm pilnvērtīgi piedalīties starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiek pievērsta nepiecie- šamībai, lai āKK valstis aktīvi piedalītos daudzpusējās tirdzniecī- bas sarunās. Ņemot vērā āKK valstu pašreizējo attīstības līmeni, ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība tiek virzīta uz to, lai dotu iespēju āKK valstīm pārvaldīt globalizācijas problēmas un pakā- peniski pielāgoties starptautiskās tirdzniecības jauniem apstāk- ļiem, tādējādi veicinot to pāreju uz liberalizētu globālo ekonomi- ku.

3. Šim nolūkam ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības mēr- ķis ir palielināt āKK valstu ražošanas, piegādes un tirdzniecības jaudu, kā arī to jaudu ieguldījumu piesaistīšanā. Tās mērķis ir arī radīt jaunu tirdzniecības dinamiku starp Pusēm, nostiprināt āKK valstu tirdzniecības un ieguldījumu politiku un uzlabot āKK valstu jaudu risināt visus ar tirdzniecību saistītus jautājumus.

4. Ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību īsteno, pilnīgi ievēro- jot PTO noteikumus, ieskaitot īpašu un atšķirīgu attieksmi, ņemot vērā Pušu savstarpējās intereses un to attiecīgos attīstības līmeņus.

35. pants

Principi

1. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība balstās uz patiesām, nostiprinātām un stratēģiskām partnerattiecībām. Tā balstās arī uz

visaptverošu pieeju, kas palielina iepriekšējo āKK un EK konven- ciju priekšrocības un sasniegumus, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, lai sasniegtu iepriekš izklāstītos mērķus, pievēršoties piedāvājuma un pieprasījuma ierobežojumiem. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiek pievērsta tirdzniecības attīstības pasākumiem kā līdzeklim, lai palielinātu āKK valstu konkurētspēju. Tādēļ pienā- cīga nozīme tiek piešķirta tirdzniecības attīstībai āKK valstu attīs- tības stratēģijās, kuras atbalsta Kopiena.

2. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība balstās uz āKK valstu reģionālas integrācijas pasākumiem, ievērojot to, ka reģionāla integrācija ir galvenais instruments āKK valstu integrācijai pasau- les ekonomikā.

3. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbībā tiek ņemtas vērā dažā- dās āKK valstu un reģionu attīstības vajadzības un līmeņi. Šajā sakarā Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos nodrošināt īpašu un atšķirīgu attieksmi visām āKK valstīm un uzturēt īpašu attieksmi āKK vismazāk attīstītām valstīm un ņemt vērā mazu valstu, valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un salu valstu neaizsargātību.

2. NOdaĻa

Jauns tirdzniecības režīms

36. pants

Kārtība

1. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos mērķus un principus, Puses vie- nojas noslēgt jaunu, ar Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO) saderīgu tirdzniecības režīmu, pakāpeniski likvidējot šķēršļus tirdzniecībai starp tām un palielināt sadarbību visās ar tirdznie- cību saistītās jomās.

2. Puses vienojas, ka jaunais tirdzniecības režīms tiek ieviests pakāpeniski, un tādēļ atzīst sagatavošanas posma nepieciešamī- bu.

3. Lai veicinātu pāreju uz jauno tirdzniecības režīmu, tirdzniecī- bas preferences, kuras nav savstarpējas un kuras piemēro saskaņā ar Ceturto āKK un EK konvenciju, sagatavošanas posma laikā uztur visām āKK valstīm saskaņā ar šā Nolīguma V pielikumā definētajiem nosacījumiem.

4. Šajā sakarā Puses no jauna apliecina preču protokolu nozīmi, kas pievienoti šā Nolīguma V pielikumam. Tās vienojas par nepie- ciešamību tos atjaunot jaunā tirdzniecības režīma sakarā, īpaši attiecībā uz to savietojamību ar PTO noteikumiem, lai nodroši- nātu labumus no tiem, ievērojot Cukura protokola īpašo juridisko statusu.

37. pants

Procedūras

1. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumus pārrunā sagatavoša- nas posma laikā, kas beidzas vēlākais līdz 2007. gada 31. decem- brim. Oficiālas sarunas par jauno tirdzniecības režīmu sāksies 2002. gada septembrī un jaunais tirdzniecības režīms stāsies spēkā līdz 2008. gada 1. janvārim, ja vien Puses nevienojas par agrākiem termiņiem.

2. Tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka sarunas tiek sekmīgi pabeigtas sagatavošanas posma laikā. Šim nolūkam posmu līdz oficiālu sarunu sākumam par jauno tirdz- niecības režīmu aktīvi izmanto, lai veiktu sākotnējos sagatavoša- nas darbus šīm sarunām.

3. Sagatavošanas posmu izmanto arī jaudas palielināšanai āKK valstu publiskajā un privātajā sektorā, ieskaitot pasākumus, lai palielinātu konkurētspēju, reģionālo organizāciju nostiprināšanai un reģionālo tirdzniecības integrācijas pasākumu atbalstam, attie- cīgā gadījumā ar budžeta pielāgošanas un fiskālās reformas palī- dzību, kā arī infrastruktūras atjaunošanai un attīstīšanai un iegul- dījumu veicināšanai.

4. Puses regulāri pārbaudīs sagatavošanas darbu un sarunu norisi un 2006. gadā veiks visām valstīm plānotā režīma formālu un vis- aptverošu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka sagatavošanas darbiem vai sarunām nav vajadzīgs papildu laiks.

5. Sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem notiks ar āKK valstīm, kuras sevi uzskata par spējīgām to veikt, līmenī, ko tās uzskata par piemērotu, un saskaņā ar procedūrām, par kurām āKK grupa vienojusies, ņemot vērā reģionālās integrācijas procesu āKK ietvaros.

6. 2004. gadā Kopiena novērtēs vismazāk attīstīto valstu situ- āciju, kas pēc apspriedēm ar Kopienu nolemj, ka tās nespēj noslēgt ekonomisko partnerattiecību nolīgumus, un izskatīs visas alterna- tīvās iespējas, lai nodrošinātu šīm valstīm jaunu ietvaru tirdznie- cībai, kas ir līdzvērtīgs to esošajai situācijai, un saskaņā ar PTO noteikumiem.

7. Sarunu par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem mērķis ir īpaši izveidot grafiku šķēršļu pakāpeniskai likvidēšanai tirdzniecī- bai starp Pusēm saskaņā ar attiecīgajiem PTO noteikumiem. No Kopienas puses tirdzniecības liberalizācija balstās uz acquis un tās mērķis ir uzlabot āKK valstu pašreizējo pieeju tirgum, cita starpā ar izcelsmes noteikumu pārskatīšanu. Sarunās ņem vērā attīstības līmeni un tirdzniecības pasākumu sociāli ekonomisko ietekmi uz āKK valstīm, un to spēju pielāgoties un pielāgot savu ekonomiku liberalizācijas procesam. Tādēļ sarunas būs pēc iespējas elastīgā- kas, nosakot pietiekama pārejas laika ilgumu, gala produktu segumu, ņemot vērā jutīgus sektorus, un asimetrijas pakāpi gra- fika izteiksmē tarifu likvidēšanai, tajā pašā laikā saglabājot atbil- stību tad dominējošiem PTO noteikumiem.

8. Puses cieši sadarbojas un sastrādājas PTO, lai aizsargātu panāk- tās vienošanās, īpaši attiecībā uz pieejamās elastības pakāpi.

9. Kopiena līdz 2000. gadam sāks procesu, kas līdz daudzpusējo tirdzniecības sarunu beigām un vēlākais 2005. gadā nodrošinās atbrīvojumu no muitas nodokļa būtībā visiem izstrādājumiem no visām vismazāk attīstītajām valstīm Ceturtās āKK un EK konven- cijas esošo tirdzniecības noteikumu līmenī un kas vienkāršos un pārskatīs izcelsmes noteikumus, ieskaitot kumulācijas noteiku- mus, kas attiecas uz to eksportu.

38. pants

apvienotā ministru komiteja tirdzniecības jautājumos

1. Izveido apvienoto āKK un EK ministru komiteju tirdzniecī- bas jautājumos.

2. Ministru komiteja tirdzniecības jautājumos pievērš īpašu uzmanību pašreizējām daudzpusējām tirdzniecības sarunām un pārbauda plašāku liberalizācijas pasākumu ietekmi uz āKK un EK tirdzniecību un āKK ekonomiku attīstību. Tā sniedz nepiecieša- mos ieteikumus, lai saglabātu āKK un EK tirdzniecības režīma labumus.

3. Ministru komiteja tirdzniecības jautājumos sanāk vismaz vien- reiz gadā. Tās reglamentu nosaka Ministru padome. Tajā ir āKK valstu un Kopienas pārstāvji.

3. NOdaĻa

Sadarbība starptautiskos forumos

39. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Puses uzsver to aktīvas līdzdalības nozīmi PTO, kā arī citās attiecīgās starptautiskās organizācijās, kļūstot par šo organizāciju locekļiem un stingri ievērojot to darba kārtību un darbību.

2. Tās vienojas cieši sadarboties, nosakot un veicinot kopēju iein- teresētību starptautiskā ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbībā, īpaši PTO, ieskaitot līdzdalību darba kārtību noteikšanā un vadī- šanā turpmākajās daudzpusējās tirdzniecības sarunās. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai uzlabotu āKK valstu izcel- smes preču un pakalpojumu piekļūšanu Kopienas un citiem tir- giem.

3. Tās vienojas arī par PTO noteikumu elastības nozīmi, lai ņemtu vērā āKK attīstības līmeni, kā arī grūtības saistību izpildē. Tās turklāt vienojas par tehniskās palīdzības nepieciešamību, lai āKK valstis varētu izpildīt savu apņemšanos.

4. Kopiena piekrīt palīdzēt āKK valstīm to centienos saskaņā ar šajā Nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem, lai kļūtu par šo orga- nizāciju aktīviem locekļiem, attīstot nepieciešamo jaudu, lai apspriestu, efektīvi piedalītos, uzraudzītu un īstenotu šos nolīgu- mus.

40. pants

Preces

1. Puses atzīst nepieciešamību nodrošināt starptautisko preču tirgu labāku darbību un palielināt tirgus caurskatāmību.

2. Tās apstiprina savu gatavību paātrināt apspriedes starp tām starptautiskajos forumos un organizācijās, kas nodarbojas ar pre- cēm.

3. Šim nolūkam pēc jebkuras Puses pieprasījuma notiek viedo- kļu apmaiņa:

— par esošo starptautisko nolīgumu vai specializēto starpvalstu darba grupu darbību, lai uzlabotu tās un padarītu tās efektī- vākas atbilstīgi tirgus tendencēm,

— kad iecerēts noslēgt vai atjaunot starptautisku nolīgumu vai izveidot specializētu starpvalstu darba grupu.

Šo apmaiņu mērķis ir ņemt vērā katras puses attiecīgās intereses. Nepieciešamības gadījumā tās var notikt Ministru komitejas tirdz- niecības jautājumos ietvaros.

4. NOdaĻa

Tirdzniecība ar pakalpojumiem

41. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Puses uzsver pakalpojumu pieaugošo nozīmi starptautiskajā tirdzniecībā un to svarīgo ieguldījumu ekonomikas un sociālajā attīstībā.

2. Tās no jauna apstiprina savas attiecīgās apņemšanās saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un uzsver nepieciešamību pēc īpašas un atšķirīgas attieksmes pret āKK pakalpojumu sniedzējiem.

3. Sarunu ietvaros tirdzniecības un pakalpojumu pakāpeniskai liberalizācijai, kā paredzēts GATS XIX pantā, Kopiena apņemas pienācīgi ievērot āKK valstu prioritātes EK grafika uzlabošanai, lai atbilstu to īpašajām interesēm.

4. Puses turklāt vienojas par mērķi saskaņā ar ekonomisko part- nerattiecību nolīgumiem un pēc tam, kad tās ir ieguvušas zināmu pieredzi vislielākās labvēlības (MFN) režīma piemērošanā saskaņā ar GATS, paplašināt partnerattiecības, lai ietvertu pakalpojumu liberalizāciju saskaņā ar GATS noteikumiem un īpaši tiem, kas attiecas uz jaunattīstības valstu līdzdalību liberalizācijas nolīgu- mos.

5. Kopiena atbalsta āKK valstu centienus nostiprināt to jaudu pakalpojumu sniegšanā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pakalpo- jumiem, kas saistīti ar darba, uzņēmējdarbības, izplatīšanas, finan- šu, tūrisma, kultūras un būvniecības un saistītiem mašīnbūves pakalpojumiem, lai palielinātu to konkurētspēju un tādējādi palie- linātu to preču un pakalpojumu tirdzniecības vērtību un apjomu.

42. pants

Jūras transports

1. Puses atzīst rentablu un efektīvu jūras transporta pakalpojumu nozīmi drošā un tīrā jūras vidē kā galveno transportēšanas veidu, kas veicina starptautisko tirdzniecību un tādējādi ir viens no spē- kiem, kas virza ekonomikas attīstību un tirdzniecības attīstību.

2. Tās apņemas veicināt jūras transporta liberalizāciju un šim nolūkam efektīvi piemēro neierobežotas piekļūšanas principu starptautiskā jūras transporta tirgum nediskriminējošā un komer- ciālā veidā.

3. Katra Puse, cita starpā, piešķir režīmu, kas nav mazāk labvē- līgs par režīmu, kas piešķirts tās pašas kuģiem, kuru izmanto otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, un kuģiem, kas reģistrēti jebkuras puses teritorijā, attiecībā uz piekļūšanu ostām, infra- struktūras izmantošanu un šo ostu jūras palīgdienestiem, kā arī attiecīgajām maksām un izdevumiem, muitas pakalpojumiem un enkurvietu, iekraušanas un izkraušanas iekārtu piešķiršanu.

4. Kopiena atbalsta āKK valstu centienus izveidot un veicināt rentablus un efektīvus jūras transporta pakalpojumus āKK valstīs, lai palielinātu āKK uzņēmēju līdzdalību starptautiskos reisos.

43. pants

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un informācijas sabiedrība

1. Puses atzīst informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī aktīvas līdzdalības informācijas sabiedrībā nozīmīgo lomu kā priekšnosacījumu āKK valstu sekmīgai integrācijai pasaules eko- nomikā.

2. Tādēļ tās no jauna apstiprina savas attiecīgās apņemšanās saskaņā ar esošiem daudzpusējiem nolīgumiem, īpaši GATS

pievienoto protokolu par pamata telekomunikācijām, un aicina pievienoties tiem āKK valstis, kas vēl nav pievienojušās šiem nolī- gumiem.

3. Bez tam tās vienojas pilnīgi un aktīvi piedalīties jebkurās turp- mākās starptautiskās sarunās, kas varētu notikt šajā jomā.

4. Tādēļ Puses veiks pasākumus, kas ļaus āKK valstu iedzīvotā- jiem viegli piekļūt informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, cita starpā, ar šādiem pasākumiem:

— pieejamu reģeneratīvu energoresursu lietošanas attīstība un veicināšana,

— zemu izmaksu bezvadu tīklojumu attīstība un izvietošana.

5. Puses vienojas arī paātrināt sadarbību starp tām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un informācijas sabiedrībā. Šī sadarbība īpaši ir vērsta uz sakaru sistēmu lielāku papildināmību un saskaņošanu nacionālā, reģionālā un starptautiskā līmenī un to pielāgošanu jaunām tehnoloģijām.

5. NOdaĻa

Ar tirdzniecību saistītas jomas

44. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Puses atzīst jaunu ar tirdzniecību saistītu jomu pieaugošo nozī- mi, lai veicinātu āKK valstu pakāpenisku integrāciju pasaules eko- nomikā. Tādēļ tās vienojas nostiprināt savu sadarbību šajās jomās, izveidojot pilnīgu un koordinētu līdzdalību attiecīgajos starptau- tiskajos forumos un nolīgumos.

2. Kopiena atbalsta āKK valstu centienus saskaņā ar šajā Nolī- gumā izklāstītajiem noteikumiem un starp Pusēm saskaņotajām attīstības stratēģijām, lai nostiprinātu to spēju darboties visās ar tirdzniecību saistītās jomās, ieskaitot nepieciešamības gadījumā iestāžu sistēmas uzlabošanu un atbalstīšanu.

45. pants

Konkurences politika

1. Puses vienojas, ka efektīvu un pamatotu konkurences politiku ieviešanai un īstenošanai ir svarīga nozīme, lai uzlabotu un nodro- šinātu ieguldījumiem labvēlīgu klimatu, ilgtspējīgu industrializā- cijas procesu un piekļūšanas tirgiem pārredzamību.

2. Lai nodrošinātu veselīgas konkurences izkropļojumu likvidē- šanu un, pienācīgi ievērojot katras āKK valsts attīstības un eko- nomisko vajadzību dažādos līmeņus, tās apņemas ieviest nacio- nālus vai reģionālus noteikumus un politikas, ieskaitot nolīgumu kontroli un noteiktos apstākļos nolīgumu aizliegšanu starp uzņē- mumiem, uzņēmumu apvienību lēmumus un saskaņotu darbību starp uzņēmumiem, kuru mērķis vai sekas ir konkurences novēr- šana, ierobežošana vai izkropļojumi. Puses turklāt vienojas aiz- liegt viena vai vairāku uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprā- tīgu izmantošanu Kopienas kopējā tirgū vai āKK valstu teritorijā.

3. Puses vienojas arī pastiprināt sadarbību šajā jomā, lai formu- lētu un atbalstītu efektīvas konkurences politikas ar atbilstošām valsts konkurences aģentūrām, kuras pakāpeniski nodrošina gan privātu, gan valsts uzņēmumu konkurences noteikumu efektīvu izpildi. Sadarbība šajā jomā īpaši ietver palīdzību atbilstīga tiesi- skā regulējuma izveidē un tā administratīvā izpildē, īpaši atsauco- ties uz vismazāk attīstīto valstu īpašo situāciju.

46. pants

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība

1. Neierobežojot Pušu nostājas daudzpusējās sarunās, Puses atzīst nepieciešamību nodrošināt piemērotu un efektīvu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību un citu tiesību līmeni, uz kurām attiecas tirdznieciskie intelektuālā īpašuma tiesību aspekti (TRIPS), ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsar- dzību atbilstīgi starptautiskajiem standartiem, lai samazinātu div- pusējās tirdzniecības izkropļojumus un traucējumus.

2. Šajā sakarā tās uzsver Nolīguma par tirdznieciskiem intelek- tuālā īpašuma tiesību aspektiem (TRIPS), PTO Nolīguma un Kon- vencijas par bioloģisko daudzveidību (CBD) ievērošanas nozīmi.

3. Tās vienojas arī par nepieciešamību pievienoties visām attiecī- gām starptautiskām konvencijām par intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu, kā minēts TRIPS nolīguma I daļā atbilstīgi to attīstības līmenim.

4. Kopiena, tās dalībvalstis un āKK valstis var apsvērt nolīgumu noslēgšanu, kuru mērķis ir aizsargāt preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izstrādājumiem, kuri īpaši interesē kādai no Pusēm.

5. Šajā Nolīgumā intelektuālais īpašums ir īpaši autortiesības, ieskaitot autortiesības uz datorprogrammām, un blakustiesības, ieskaitot mākslinieciskus dizainus, un rūpniecisko īpašumu, kas ietver funkcionālus modeļus, patenti, ieskaitot patentus biotehnoloģiskiem izgudrojumiem un augu šķirnēm vai citas efektīvas sui generis sistēmas, rūpnieciski dizaini, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ieskaitot izcelsmes apzīmējumus vai nosauku- mus, preču vai pakalpojumu firmas zīmes, integrālshēmu topo- grāfijas, kā arī datu bāzu juridiskā aizsardzība un aizsardzība pret negodīgu konkurenci, kā minēts Parīzes konvencijas par rūpnie- ciskā īpašuma aizsardzību un nepieejamas konfidenciālas infor- mācijas aizsardzību attiecībā uz zinātību (know– how) 10.a) pantā.

6. Puses turklāt vienojas nostiprināt sadarbību šajā jomā. Pēc pie- prasījuma un ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem sadarbība, cita starpā, paplašinās uz šādām jomām: normatīvo aktu sagata- vošana intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un realizēšanai, tiesību subjektu šo tiesību ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai un konkurentu šo tiesību pārkāpšanai, iekšzemes un reģionālo biroju un citu aģentūru izveide un nostiprināšana, ieskaitot atbal- stu reģionālām intelektuālā īpašuma organizācijām, kas iesaistītas realizēšanā un aizsardzībā, ieskaitot personāla apmācību.

47. pants

Standartizācija un sertifikācija

1. Puses vienojas ciešāk sadarboties standartizācijas, sertifikācijas un kvalitātes nodrošināšanas jomā, lai likvidētu nevajadzīgus teh- niskos šķēršļus un samazinātu atšķirības starp tām šajās jomās, lai veicinātu tirdzniecību.

Šajā sakarā tās no jauna apstiprina savu apņemšanos saskaņā ar Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas pievienots PTO Nolīgumam (TBT Nolīgums).

2. Sadarbības standartizācijā un sertifikācijā mērķis ir veicināt saderīgas sistēmas starp Pusēm un īpaši ietver:

— pasākumus saskaņā ar TBT Nolīgumu, lai veicinātu starptau- tisku tehnisku noteikumu, standartu un atbilstības novērtēša- nas procedūru lielāku izmantošanu, ieskaitot specifiskus noza- res pasākumus atbilstīgi āKK valstu ekonomikas attīstības līmenim,

— sadarbību kvalitātes vadības un nodrošināšanas jomā āKK val- stīm nozīmīgās izvēlētās nozarēs,

— atbalstu jaudas palielināšanas pasākumiem āKK valstīs atbil- stības novērtēšanas, metroloģijas un standartizācijas jomās,

— funkcionējošu saikņu izstrādi starp āKK un Eiropas standar- tizācijas, atbilstības novērtēšanas un sertifikācijas iestādēm.

3. Puses apņemas pienācīgi apsvērt savstarpēju atzīšanas nolī- gumu pārrunāšanu savstarpējas ekonomiskas intereses nozarēs.

48. pants

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

1. Puses atzīst katras Puses tiesības pieņemt vai ieviest sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību, ievērojot prasību, ka šie pasākumi parasti nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpti tirdzniecības ierobežojumi. Šim nolūkam tās no jauna apstiprina savas apņemšanās saskaņā ar Nolīgumu par sanitāro un fitosani- tāro pasākumu piemērošanu, kas pievienots PTO Nolīgumam (SPS Nolīgums), ņemot vērā savu attiecīgo attīstības līmeni.

2. Bez tam tās apņemas pastiprināt koordināciju, apspriedes un informāciju par iecerēto sanitāro un fitosanitāro pasākumu izziņošanu un piemērošanu saskaņā ar SPS Nolīgumu, kad šie pasākumi varētu ietekmēt kādas Puses intereses. Tās vienojas arī par iepriekšējām apspriedēm un koordināciju Codex Alimentarius, Starptautiskā epizootiju biroja un Starptautiskās augu aizsardzī- bas konvencijas ietvaros, lai veicinātu savas vispārējās intereses.

3. Puses vienojas nostiprināt savu sadarbību, lai pastiprinātu āKK valstu publiskā un privātā sektora jaudu šajā nozarē.

49. pants

Tirdzniecība un vide

1. Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos veicināt starptau- tiskās tirdzniecības attīstību tā, lai nodrošinātu noturīgu un pie- nācīgu vides apsaimniekošanu saskaņā ar starptautiskajām kon- vencijām un vienošanām šajā jomā un, pienācīgi ievērojot savu attiecīgo attīstības līmeni. Tās vienojas, ka āKK valstu speciālās vajadzības un prasības jāņem vērā vides pasākumu plānošanā un īstenošanā.

2. Ievērojot Rio principus, un ar nolūku pastiprināt tirdzniecības un vides savstarpējo atbalstu, Puses vienojas pastiprināt savu sadarbību šajā jomā. Sadarbības mērķis īpaši ir saskaņotu nacio- nālu, reģionālu un starptautisku politiku izveide, ar vidi saistītu preču un pakalpojumu kvalitātes kontroles pastiprināšana, videi nekaitīgu ražošanas metožu uzlabošana attiecīgajās nozarēs.

50. pants

Tirdzniecības un darba standarti

1. Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos pret starptautiski atzītajiem pamata darba standartiem, kā definēts attiecīgajās Starptautiskās darba organizācijas (ILO) konvencijās, un īpaši biedrošanās brīvību un tiesības un koplīguma slēgšanu, piespiedu darba atcelšana, bērnu darba vissliktāko veidu likvidēšana un nediskriminēšana attiecībā uz nodarbinātību.

2. Tās vienojas veicināt sadarbību šajā jomā, īpaši šādās jomās:

— informācijas apmaiņa par attiecīgajiem tiesību aktiem un darba noteikumiem,

— valsts darba tiesību aktu formulēšana un esošo tiesību aktu nostiprināšana,

— izglītības un izpratnes veidošanas programmas,

— valsts tiesību aktu un darba noteikumu ievērošanas nodroši- nāšana.

3. Puses vienojas, ka darba standartus nedrīkst izmantot protek- cionisma tirdzniecības nolūkā.

51. pants

Patērētāju politika un patērētāju veselības aizsardzība

1. Puses vienojas paātrināt savu sadarbību patērētāju politikas un patērētāju veselības aizsardzības jomā, pienācīgi ievērojot iekšze- mes tiesību aktus, lai izvairītos no tirdzniecības šķēršļiem.

2. Sadarbības mērķis īpaši ir institucionālās un tehniskās jaudas uzlabošana šajā jomā, ātrās reaģēšanas sistēmu izveide savstarpē- jai informācijai par bīstamiem ražojumiem, informācijas un pie- redzes apmaiņa par produktu un produktu drošības pēcpārdoša- nas uzraudzības īstenošanu, informācijas uzlabošana, kas tiek sniegta patērētājiem par cenām, piedāvāto preču un pakalpojumu raksturojumu, neatkarīgu patērētāju apvienību un sakaru izveides veicināšana starp patērētāju interešu pārstāvjiem, patērētāju poli- tiku un sistēmu savietojamības uzlabošana, tiesību aktu realizēša- nas paziņošana un sadarbības veicināšana, izmeklējot kaitīgas un negodīgas uzņēmējdarbības prakses, un eksporta aizliegumu ieviešana to preču un pakalpojumu tirdzniecībā starp Pusēm, kuru tirdzniecība to ražošanas valstī ir aizliegta.

52. pants

savu nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, noteikt nodokļu maksātājus, kuri nav tādā pašā situācijā, īpaši attiecībā uz viņu dzīvesvietu vai attiecībā uz vietu, kur ieguldīts viņu kapitāls.

6. NOdaĻa

Sadarbība citās jomās

53. pants

Zvejas nolīgumi

1. Puses paziņo savu gatavību pārrunāt zvejas nolīgumus, kuru mērķis ir garantēt noturīgus un savstarpēji apmierinošus apstāk- ļus zvejas darbībai āKK valstīs.

2. Noslēdzot vai īstenojot šos nolīgumus, āKK valstis nediskri- minē Kopienu vai dalībvalstis, neierobežojot īpašu kārtību starp jaunattīstības valstīm tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, ieskaitot savstarpējas zvejas vienošanās, un Kopiena nediskriminē āKK val- stis.

Nodokļu izņēmuma klauzula

1. Neierobežojot IV pielikuma 31. panta noteikumus, vislielākās labvēlības režīms, kas piešķirts saskaņā ar šā Nolīguma noteiku-

1. attiecībā

54. pants

Pārtikas drošība

uz pieejamiem lauksaimniecības produktiem

miem vai jebkuru vienošanos, kas pieņemta saskaņā ar šo Nolī- gumu, neattiecas uz nodokļu priekšrocībām, ko Puses sniedz vai var sniegt turpmāk, pamatojoties uz nolīgumiem, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas vai cita nodokļu režīma, vai iekšze- mes nodokļu tiesību aktiem.

2. Neko šajā Nolīgumā vai vienošanās, kas pieņemta saskaņā ar šo Nolīgumu, nevar uzskatīt par tādu, lai kavētu jebkura pasā- kuma pieņemšanu vai izpildi, kura mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saskaņā ar nolīgumu nodokļu noteiku- miem, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas vai cita nodokļu režīma, vai iekšzemes nodokļu tiesību aktiem.

3. Neko šajā Nolīgumā vai vienošanās, kas pieņemta saskaņā ar šo Nolīgumu, neuzskata par tādu, lai kavētu Puses, piemērojot

Kopiena apņemas nodrošināt, ka eksporta kompensācijas var tālāk iepriekš noteikt visām āKK valstīm attiecībā uz produktu klāstu, kas sastādīts, ņemot vērā šo valstu noteiktās prasības pār- tikai.

2. Iepriekšēju noteikšanu veic vienam gadam un piemēro katru gadu šā Nolīguma darbības laikā, saprotot, ka kompensācijas līmenis tiks noteikts atbilstīgi metodēm, kuras parasti izmanto Komisija.

3. Īpašus nolīgumus var noslēgt ar tām āKK valstīm, kuras to pie- prasa savu pārtikas drošības politiku sakarā.

4. 3. punktā minētie īpašie nolīgumi neapdraud ražošanas un tirdzniecības plūsmas āKK reģionos.

4. daĻa

SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS FINANSĒŠANĀ

I SadaĻa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. NOdaĻa

Mērķi, principi, pamatnostādnes un atbilstība

55. pants

Mērķi

Sadarbības mērķi attīstības finansēšanā ir, piešķirot pietiekamus finanšu līdzekļus un atbilstīgu tehnisko palīdzību, atbalstīt un veicināt āKK valstu centienus, lai sasniegtu šajā Nolīgumā izklāstītos mērķus, pamatojoties uz savstarpēju ieinteresētību, un savstarpējās atkarības garā.

56. pants

Principi

1. Sadarbību attīstības finansēšanā īsteno, atbilstīgi un pamato- joties uz attīstības mērķiem, stratēģijām un prioritātēm, kuras noteikušas āKK valstis gan nacionālā, gan reģionālā līmenī. Tiek ņemtas vērā to attiecīgās ģeogrāfiskās, sociālās un kultūras iezī- mes, kā arī to konkrētais potenciāls. Bez tam sadarbība:

a) veicina vietējo piederību visos attīstības procesa līmeņos;

b) atspoguļo partnerattiecības, pamatojoties uz savstarpējām tie- sībām un pienākumiem;

c) uzsver resursu plūsmu prognozējamības un drošības nozīmi, kurus piešķir ar lielā mērā atvieglotiem noteikumiem un pastā- vīgi;

d) ir elastīga un piemērota situācijai katrā āKK valstī, kā arī pie- lāgota attiecīgā projekta vai programmas konkrētajam veidam, un

e) nodrošina efektivitāti, koordināciju un konsekvenci.

2. Sadarbība nodrošina īpašu režīmu vismazāk attīstītām āKK valstīm un pienācīgi ņem vērā āKK valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un āKK salu valstu neaizsargātību. Bez tam tiek risinātas arī pēckonflikta valstu speciālās vajadzības.

57. pants

Pamatnostādnes

1. darbību, ko finansē šā Nolīguma ietvaros, āKK valstis un Kopiena īsteno ciešā sadarbībā, atzīstot vienlīdzības koncepciju starp partneriem.

2. āKK valstis ir atbildīgas par:

a) mērķu un prioritāšu noteikšanu, uz kurām balstās indikatīvās programmas;

b) projektu un programmu izvēli;

c) projektu un programmu dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu;

d) līgumu sagatavošanu, pārrunāšanu un noslēgšanu;

e) projektu un programmu īstenošanu un vadību, un

f) projektu un programmu uzturēšanu.

3. Neierobežojot iepriekšminētos noteikumus, tiesīgi nevalstiski dalībnieki var arī būt atbildīgi par programmu un projektu iero- sināšanu un īstenošanu jomās, kas uz tiem attiecas.

4. āKK valstis un Kopiena ir kopīgi atbildīgas par:

a) pamatnostādņu izveidi kopīgajās iestādēs sadarbībai attīstības finansēšanā;

b) indikatīvo programmu pieņemšanu;

c) projektu un programmu novērtēšanu;

d) nosacījumu vienlīdzības nodrošināšanu līdzdalībai konkursa uzaicinājumos un līgumos;

e) projektu un programmu seku un rezultātu uzraudzību un novērtēšanu un

f) projektu un programmu pienācīgas, ātras un efektīvas izpil- des nodrošināšanu.

5. Kopiena ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu par finansējumu projektiem un programmām.

6. Ja vien šajā Nolīgumā nav noteikts citādi, visi lēmumi, kuriem nepieciešams kādas Puses apstiprinājums, tiek apstiprināti vai uzskatīti par apstiprinātiem 60 dienu laikā pēc paziņošanas otrai Pusei.

58. pants

Tiesības uz finansējumu

1. Šādām personām vai iestādēm ir tiesības uz finansiālu atbal- stu, ko sniedz saskaņā ar Nolīgumu:

a) āKK valstis;

b) reģionālas vai starpvalstu iestādes, kurām pieder viena vai vai- rākas āKK valstis un kuras šīs valstis pilnvarojušas, un

c) kopīgas iestādes, ko izveidojušas āKK valstis un Kopiena, lai sasniegtu atsevišķus konkrētus mērķus.

2. atkarībā no attiecīgās āKK valsts vai āKK valstu nolīguma tie- sības uz finansiālo atbalstu ir arī:

a) nacionālām un/vai reģionālām publiskām vai daļēji publiskām āKK valstu aģentūrām, departamentiem vai vietējām iestādēm un īpaši to finanšu iestādēm un attīstības bankām;

b) āKK valstu uzņēmumiem, firmām un citām privātām organi- zācijām un privātām saimniecībām;

c) Kopienas dalībvalsts uzņēmumiem, lai tie papildus savam ieguldījumam varētu veikt produktīvus projektus āKK valsts teritorijā;

d) āKK vai Kopienas finanšu starpniekiem, kas sniedz, veicina un finansē privātus ieguldījumus āKK valstīs, un

e) decentralizētas sadarbības aģentiem un citiem nevalstiskiem dalībniekiem no āKK valstīm un no Kopienas.

2. NOdaĻa

Finansējuma darbības joma un veids

59. pants

attiecīgās āKK valsts vai valstu noteikto prioritāšu ietvaros gan nacionālā, gan reģionālā līmenī atbalstu var piešķirt projektiem, programmām un citiem darbības veidiem, kas veicina šajā Nolīgumā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

60. pants

Finansējuma darbības joma

Finansējuma darbības jomā, cita starpā, atkarībā no vajadzībām un darbības veidiem, kas tiek uzskatīti par vispiemērotākajiem, var ietilpt atbalsts:

a) pasākumiem, kas veicina āKK valstu parādu sloga un maksā- jumu bilances problēmu samazināšanu;

b) makroekonomikas un strukturālām reformām un politikām;

c) eksporta ieņēmumu nestabilitātes nelabvēlīgo seku samazinā- šanai;

d) sektorpolitikām un reformām;

e) institucionālai attīstībai un jaudas palielināšanai;

f) tehniskās sadarbības programmām un

g) humānai un neatliekamai palīdzībai, ieskaitot palīdzību bēg- ļiem un pārvietotām personām, īstermiņa rehabilitācijas pasā- kumiem un sagatavotībai katastrofām.

61. pants

Finansējuma veids

1. Finansējuma veids, cita starpā, ietver:

a) projektus un programmas;

b) kredītlīnijas, garantijas režīmus un kapitāla līdzdalību;

c) budžeta atbalstu tieši āKK valstīm, kuru valūtas ir konvertēja- mas un brīvi pārskaitāmas, vai netieši no darījuma partneru līdzekļiem, ko veido dažādi Kopienas instrumenti;

d) cilvēkresursus un materiālo bāzi, kas nepieciešama projektu un programmu efektīvai administrēšanai;

e) nozares un vispārējas importa atbalsta programmas, kuras var būt šādā veidā:

i) nozares importa programmas ar tiešu iepirkumu, ieskai- tot ieguldījumu ražošanas sistēmā un piegāžu finansēša- nu, lai uzlabotu sociālos pakalpojumus;

ii) nozares importa programmas ārvalsts valūtā, ko piešķir pa daļām nozares importa finansēšanai, un

iii) vispārējas importa programmas ārvalsts valūtā, ko piešķir pa daļām vispārējā importa finansēšanai, kas aptver plašu produktu klāstu.

2. Tiešu budžeta palīdzību makroekonomikas vai nozares reformu atbalstam piešķir, ja:

a) valsts izdevumu vadība ir pietiekami pārredzama, saprotama un efektīva;

b) ir labi definētas makroekonomikas politikas vai sektorpoliti- kas, kuras noteikusi pati valsts un kurām piekrituši tās galve- nie līdzekļu devēji, un

c) valsts iepirkums ir atklāts un pārredzams.

3. Līdzīgu tiešu budžeta palīdzību piešķir pakāpeniski sektorpo- litikām, aizstājot atsevišķus projektus.

4. Iepriekš noteiktos importa programmu vai budžeta atbalsta instrumentus var izmantot arī, lai atbalstītu tiesīgas āKK valstis, kas īsteno reformas, kuru mērķis ir reģionāla ekonomiskā libera- lizācija, kas rada tīrās pārejas izmaksas.

5. Nolīguma ietvaros Eiropas attīstības fondu (še turpmāk – “Fonds”), ieskaitot darījuma partneru līdzekļus, negaidītu atlikumu no iepriekšējā Fonda, Eiropas Investīciju bankas (še turpmāk – “Banka”) pašu resursus un attiecīgā gadījumā resursus no Eiropas Kopienas budžeta izmanto, lai finansētu projektus, programmas un citus darbības veidus, kas veicina šā Nolīguma mērķu sasnieg- šanu.

6. Saskaņā ar Nolīgumu piešķirtos līdzekļus var izmantot, lai segtu projektu un programmu gan vietējo, gan ārvalstu izdevumu kopējās izmaksas, ieskaitot atkārtotu izmaksu finansējumu.

II SadaĻa

FINANSIĀLĀ SADARBĪBA

1. NOdaĻa

Finanšu līdzekļi

62. pants

Kopējā summa

1. Šajā Nolīgumā izklāstītajā nolūkā Kopienas finansiālās palīdzī- bas kopējā summa un detalizēti finansējuma noteikumi noteikti šā Nolīguma pielikumos.

2. Ja kāda āKK valsts neratificē šo Nolīgumu vai denonsē to, Puses pielāgo I pielikumā izklāstītajā Finanšu protokolā noteiktās resursu summas. Finanšu līdzekļu pielāgošana ir spēkā arī pēc:

a) jaunu āKK valstu pievienošanās Nolīgumam, kuras nepiedalī- jās tā pārrunāšanā, un

b) Kopienas paplašināšanās.

63. pants

Finansējuma metodes

Finansējuma metodes katram projektam vai programmai nosaka kopīgi attiecīgā āKK valsts vai valstis un Kopiena, atsaucoties uz:

a) šo valstu attīstības līmeni, ģeogrāfisko novietojumu, kā arī ekonomiskiem un finansiāliem apstākļiem;

b) projekta vai programmas veidu, tās ekonomisko un finansiālo atdevi, kā arī tās sociālo un kultūras ietekmi, un

c) aizdevumu gadījumā – faktoriem, kas garantē to apkalpoša- nu.

64. pants

Turpmākas aizdevuma operācijas

1. Finansiālu palīdzību var padarīt pieejamu attiecīgajām āKK valstīm vai ar to starpniecību, vai atkarībā no šā Nolīguma notei- kumiem ar tiesīgu finanšu iestāžu starpniecību vai tieši jebkuram citam tiesīgam saņēmējam. Ja finansiālu palīdzību piešķir finan- sējuma adresātam caur starpnieku vai tieši galīgajam saņēmējam privātajā sektorā:

a) noteikumus, ar kuriem starpnieks var padarīt pieejamu palī- dzību finansējuma adresātam vai tieši galīgajam saņēmējam privātajā sektorā, nosaka finansēšanas līgumā vai aizdevuma līgumā, un

b) jebkuru finanšu labumu, kas uzkrājas starpniekam no turp- māka aizdevuma darījuma vai tiešu aizdevuma operāciju rezultātā galīgajam saņēmējam privātajā sektorā, izmanto attīstības mērķiem ar nosacījumiem, kas izklāstīti finansēšanas līgumā vai aizdevuma līgumā, ņemot vērā administratīvās izmaksas, valūtas maiņas un finanšu riskus un tehniskās palī- dzības izmaksas, kas sniegta finansējuma adresātam.

2. Ja finansēšanu uzņemas ar turpmākas aizdevējiestādes starp- niecību, kas atrodas un/vai darbojas āKK valstīs, šīs iestādes pie- nākums ir izvēlēties un novērtēt atsevišķus projektus un pārvaldīt tās rīcībā nodotos līdzekļus saskaņā ar noteikumiem, kas pare- dzēti šajā Nolīgumā, un ar savstarpēju vienošanos starp Pusēm.

65. pants

Līdzfinansējums

1. Šajā Nolīgumā paredzētos finanšu līdzekļus pēc āKK valstu pieprasījuma var izmantot līdzfinansējumam, kuru uzņemas ar attīstības aģentūrām un iestādēm, Kopienas dalībvalstīm, āKK val- stīm, trešām valstīm, starptautiskām vai privātām finanšu iestā- dēm, firmām vai eksporta kredīta aģentūrām.

2. Līdzfinansējuma iespēju īpaši apsver gadījumos, kad Kopienas līdzdalība veicinās citu finansējuma avotu līdzdalību un kad šis finansējums var novest pie attiecīgajai āKK valstij izdevīga finan- sējuma kopuma.

3. Līdzfinansējums var būt kopīga vai paralēla finansējuma vei- dā. Katrā gadījumā priekšroka tiek dota risinājumam, kas ir pie- mērotāks no rentabilitātes viedokļa. Bez tam tiek veikti pasāku- mi, lai koordinētu un saskaņotu Kopienas un citu līdzfinansējuma iestāžu darbību, lai samazinātu procedūru skaitu, kas jāveic āKK valstīm, un padarītu šīs procedūras elastīgākas.

4. Jānostiprina un jāattīsta apspriežu un koordinācijas process ar citiem līdzekļu devējiem un līdzfinansētājiem, ja iespējams, izvei- dojot līdzfinansējuma pamatnolīgumus, un jāpārskata līdzfinan- sējuma politikas un procedūras, lai nodrošinātu efektivitāti un vis- labākos iespējamos noteikumus.

2. NOdaĻa

Parāds un strukturālu pielāgojumu atbalsts

66. pants

atbalsts parāda atvieglojumam

1. Lai samazinātu āKK valstu parādu slogu un to maksājumu bilances problēmas, Puses vienojas izmantot šajā Nolīgumā pare- dzētos līdzekļus, lai veicinātu parāda atvieglojuma pasākumus, kas apstiprināti starptautiskā līmenī āKK valstu labā. Bez tam katrā atsevišķā gadījumā to līdzekļu izlietojumu, kas nav nodoti iepriekšējo indikatīvo programmu ietvaros, paātrina ar šajā Nolī- gumā paredzētajiem ātras izmaksāšanas instrumentiem. Bez tam Kopiena apņemas pārbaudīt, kā ilgākā termiņā starptautiski saska- ņotu parāda atvieglojuma pasākumu atbalstam var mobilizēt citus līdzekļus, kas nav EaF.

2. Pēc āKK valsts pieprasījuma Kopiena var piešķirt:

a) palīdzību parādsaistību izpētei un praktisku risinājumu meklē- šanai, ieskaitot iekšējo parādu, parādu apkalpošanas grūtības un maksājumu bilances problēmas;

b) apmācību parādu pārvaldīšanā un starptautiskās finanšu saru- nās, kā arī atbalstu mācību semināriem, kursiem un seminā- riem šajās jomās, un

c) palīdzību, lai izveidotu elastīgas parādu pārvaldīšanas meto- des un instrumentus.

3. Lai veicinātu parāda apkalpošanu no Bankas pašu resursiem, speciālaizdevumiem un riska kapitāla, āKK valstis saskaņā ar vie- nošanām, kas katrā atsevišķā gadījumā jānoslēdz ar Komisiju, var izmantot šajā Nolīgumā minēto pieejamo ārvalsts valūtu šai apkal- pošanai, kad pienāk parāda atmaksas termiņš un, nepārsniedzot summu, kas nepieciešama maksājumiem valsts valūtā.

4. Ņemot vērā starptautiskās parādu problēmas nopietnību un tās ietekmi uz ekonomisko izaugsmi, Puses paziņo par savu gata- vību turpināt viedokļu apmaiņu starptautisku apspriežu sakarā par parāda vispārējo problēmu, un neierobežojot konkrētas apspriedes, kas notiek attiecīgajos forumos.

67. pants

Strukturālu pielāgojumu atbalsts

1. Nolīgums paredz atbalstu makroekonomikas un nozares refor- mām, kuras īsteno āKK valstis. To ietvaros Puses nodrošina, lai pielāgošana būtu ekonomiski dzīvotspējīga un sociāli un politiski izturama. atbalsts tiek sniegts kopīga novērtējuma kontekstā starp Kopienu un attiecīgo āKK valsti par reformas pasākumiem, kas tiek veikti vai iecerēti makroekonomikas vai nozares līmenī, un atļauj reformas ietekmes vispārēju novērtējumu. ātra izmak- sāšana ir svarīga atbalsta programmu iezīme.

2. āKK valstis un Kopiena atzīst nepieciešamību veicināt refor- mas programmas reģionālā līmenī, kas nodrošina, ka, sagatavojot un izpildot valsts programmas, pienācīgi tiek ņemta vērā reģionālā darbība, kas ietekmē nacionālo attīstību. Šim nolūkam atbalsts strukturāliem pielāgojumiem cenšas arī:

a) no diagnostikas sākuma ietvert pasākumus, lai veicinātu reģionālu integrāciju un ņemtu vērā pārrobežu pielāgojuma sekas;

b) atbalstīt makroekonomikas politikas un sektorpolitikas saska- ņošanu un koordināciju, ieskaitot nodokļu un muitas jomu, lai izpildītu reģionālas integrācijas un strukturālas reformas divē- jādo mērķi valsts līmenī, un

c) ievērot reģionālas integrācijas tīro pārejas izmaksu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem un maksājumu bilanci ar vispārējām importa programmām vai budžeta atbalstu.

3. āKK valstis, kas uzņemas vai iecer reformu makroekonomi- skā vai nozares līmenī, ir tiesīgas uz strukturālu pielāgojumu palī- dzību, ievērojot reģionālo kontekstu, to efektivitāti un iespējamo ietekmi uz attīstības ekonomisko, sociālo un politisko dimensiju un uz esošajām ekonomiskajām un sociālajām grūtībām.

4. āKK valstis, kas uzņemas reformu programmas, kuras atzīst un atbalsta vismaz galvenie daudzpusējie līdzekļu devēji, vai kuras tiek saskaņotas ar šiem līdzekļu devējiem, bet kuras tie ne vien- mēr finansiāli atbalsta, tiek uzskatītas par tādām, kas automātiski ir izpildījušas pielāgojumu palīdzības prasības.

5. Strukturālu pielāgojumu atbalstu mobilizē elastīgi un nozares un vispārēja importa programmu vai budžeta atbalsta veidā.

6. Strukturālu pielāgojumu programmu sagatavošanu, novērtē- šanu veic un lēmumu par finansējumu pieņem atbilstīgi noteiku- miem par šā Nolīguma īstenošanas procedūrām, pienācīgi ņemot vērā strukturālu pielāgojumu programmu ātras izmaksāšanas iezī- mi. Katrā atsevišķā gadījumā var būt pieļaujama āKK un EK izcel- smes importa ierobežotas daļas retrospektīva finansēšana.

7. Katras atbalsta programmas īstenošana nodrošina, ka āKK uzņēmēju tiesības piekļūt programmas līdzekļiem ir pēc iespējas plašākas un pārredzamākas un ka iepirkuma procedūras atbilst administratīvai un komercdarbības praksei attiecīgajā valstī, tajā pašā laikā nodrošinot vislabāko iespējamo cenas/kvalitātes attie- cību ievestajām precēm un nepieciešamo atbilstību ar starptautiski panākto progresu strukturālā pielāgojuma atbalsta procedūru saskaņošanai.

3. NOdaĻa

Atbalsts eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību gadījumā

68. pants

1. Puses atzīst, ka eksporta ieņēmumu nestabilitāte, īpaši lauk- saimniecības un kalnrūpniecības nozarē, var nelabvēlīgi ietekmēt āKK valstu attīstību un apdraudēt to attīstības prasību izpildi. Tādēļ tiek izveidota papildu atbalsta sistēma, lai samazinātu eks- porta ieņēmumu nestabilitātes nelabvēlīgo ietekmi, tajā skaitā lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarē, finanšu dotācijas ietvaros ilgtermiņa attīstības atbalstam.

2. atbalsta mērķis eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību gadī- jumos ir aizsargāt makroekonomikas un nozares reformas un politikas, kuras ir apdraudētas ieņēmumu samazināšanās rezultā- tā, un novērst eksporta ieņēmumu nestabilitātes nelabvēlīgo ietek- mi, īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības produktiem.

3. Tiek ņemta vērā āKK valstu ekonomiku ārkārtējā atkarība no eksporta, īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarēm, sadalot līdzekļus pieteikuma gadā. Šajā sakarā vismazāk attīstītās āKK valstis, āKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas, un āKK salu valstis saņem labvēlīgāku režīmu.

4. Papildu līdzekļus piešķir saskaņā ar atbalsta mehānisma kon- krēto kārtību, kā izklāstīts II pielikumā par Finansējuma noteiku- miem.

5. Kopiena sniedz arī atbalstu uz tirgu balstītām apdrošināšanas sistēmām, kas paredzētas āKK valstīm, kuras cenšas aizsargāt sevi pret eksporta ieņēmumu svārstību risku.

4. NOdaĻa

Atbalsts sektorpolitikām

69. pants

1. Sadarbība ar dažādiem Nolīgumā paredzētajiem instrumen- tiem un kārtību atbalsta:

a) sociālas un ekonomiskas sektorpolitikas un reformas;

b) pasākumus, lai veicinātu ražošanas nozares darbību un eks- porta konkurētspēju;

c) pasākumus, lai paplašinātu sociālās jomas pakalpojumus, un

d) tematiskas un transversālas tēmas.

2. Šo atbalstu sniedz attiecīgi ar:

a) nozares programmām;

b) budžeta atbalstu;

c) ieguldījumiem;

d) rehabilitāciju;

e) apmācību;

f) tehnisko palīdzību un

g) institucionālu atbalstu.

5. NOdaĻa

Mikroprojekti un decentralizēta sadarbība

70. pants

Lai reaģētu uz vietējo sabiedrību vajadzībām attiecībā uz attīstību un iedrošinātu visus decentralizētas sadarbības aģentus, kuri spēj

veicināt āKK valstu autonomu attīstību, ierosināt un īstenot pasā- kumus, sadarbību, attiecīgo āKK valstu noteikumos un valsts tie- sību aktos un indikatīvās programmas noteikumu noteiktajos ietvaros atbalsta šo attīstības darbību. Šajā sakarā sadarbība atbal- sta:

a) mikroprojektus vietējā līmenī, kuriem ir ekonomiska un soci- āla ietekme uz cilvēku dzīvi, kuri atbilst pierādītai un novēro- tai prioritārai vajadzībai un kuri ir veicami pēc vietējās sabied- rības iniciatīvas un ar tās aktīvu līdzdalību, kas gūst labumu no tiem, un

b) decentralizētu sadarbību, īpaši, ja šī darbība apvieno āKK valstu decentralizētu aģentu un to Kopienas darījuma partneru centienus un resursus. Šis sadarbības veids dod iespēju mobi- lizēt āKK valsts attīstībai decentralizētu aģentu spējas, nova- toriskas darbības metodes un resursus.

71. pants

1. Mikroprojekti un decentralizētas sadarbības operācijas var atbalstīt no Nolīguma finanšu līdzekļiem. Projekti vai program- mas šajā sadarbības veidā var būt vai var nebūt saistīti ar prog- rammām indikatīvo programmu koncentrācijas nozarēs, bet var būt veids, kā vietējās sabiedrības vai decentralizētie aģenti sasniedz indikatīvās programmas konkrētos mērķus vai pasākumu rezul- tātus.

2. Ieguldījumus mikroprojektu un decentralizētas sadarbības finansēšanai veic Fonds, un tādā gadījumā ieguldījums parasti nepārsniegs katra projekta kopējo izmaksu trīs ceturtdaļas un nedrīkst pārsniegt indikatīvajā programmā noteikto ierobežo- jumu. Pārējo atlikumu sniedz:

a) attiecīgā vietējā sabiedrība mikroprojektu gadījumā (natūrā vai pakalpojumu vai naudas veidā un atbilstīgi tās ieguldījumu veikšanas spējai);

b) decentralizētas sadarbības aģenti ar nosacījumu, ka šo aģentu dotie finanšu, tehniskie, materiālie un citi līdzekļi parasti neveido mazāk par 25 % no projekta/programmas aplēstajām izmaksām, un

c) izņēmuma gadījumā attiecīgā āKK valsts finansiāla ieguldī- juma veidā vai ar valsts iekārtu lietojumu vai pakalpojumu sniegšanu.

3. Mikroprojektu vai decentralizētas sadarbības ietvaros finansē- tiem projektiem un programmām piemērojamās procedūras ir noteiktas Nolīgumā, īpaši tās, kas minētas daudzgadu program- mās.

6. NOdaĻa

Humānā un neatliekamā palīdzība

72. pants

1. Humāno un neatliekamo palīdzību sniedz āKK valstu iedzīvo- tājiem, kuriem ir ārkārtēja rakstura nopietnas ekonomiskas un sociālas grūtības dabas katastrofu, cilvēka radītu krīžu rezultātā, piemēram, kari un citi konflikti vai ārkārtas apstākļi ar līdzīgām sekām. Humāno un ārkārtas palīdzību uztur tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai pievērstos ārkārtas vajadzībām šo situāciju rezul- tātā.

2. Humāno un neatliekamo palīdzību piešķir vienīgi atbilstīgi katastrofās cietušo vajadzībām un interesēm un saskaņā ar starp- tautisku tiesību aktu principiem cilvēktiesību jomā. Īpaši nav pie- ļaujama cietušo diskriminācija rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, dzimuma, vecuma, tautības vai politiskās piederības dēļ, un tiek garantēta brīva piekļūšana cietušajiem un to aizsardzība, kā arī humānā personāla un iekārtu drošība.

3. Humānās un neatliekamās palīdzības mērķis ir:

a) aizsargāt cilvēku dzīvības krīzes situācijās un tūlīt pēc krīzēm, ko izraisījušas dabas katastrofas, konflikts vai karš;

b) veicināt humānās palīdzības finansēšanu un sniegšanu un tās paredzēto saņēmēju tiešu piekļūšanu tai ar visiem pieejamiem materiāli tehniskiem līdzekļiem;

c) veikt īstermiņa rehabilitāciju un atjaunošanu, lai ietekmētās iedzīvotāju daļas varētu vēlreiz gūt labumu no sociāli ekono- miskās integrācijas minimuma un pēc iespējas ātrāk radītu apstākļus attīstības atsākšanai, pamatojoties uz attiecīgās āKK valsts noteiktajiem ilgtermiņa mērķiem;

d) pievērsties vajadzībām, kas rodas cilvēku (bēgļu, pārvietoto personu un to, kas atgriežas) pārvietošanas rezultātā pēc dabas vai cilvēka radītām katastrofām, lai tik ilgi, cik tas ir nepiecie- šams, apmierinātu visas bēgļu un pārvietoto personu vajadzī- bas (neatkarīgi no tā, kur viņas var atrasties) un veicinātu rīcību viņu brīvprātīgai repatriācijai un reintegrācijai izcelsmes val- stī, un

e) palīdzēt āKK valstij izveidot katastrofu novēršanas un sagata- votības mehānismus, ieskaitot prognozēšanas un agrās brīdi- nājuma sistēmas, lai samazinātu katastrofu sekas.

4. Līdzīgu palīdzību, kā izklāstīts iepriekš, var sniegt āKK valstīm, kas uzņem bēgļus vai tos, kas atgriežas, lai apmierinātu akūtas vajadzības, uz kurām neattiecas neatliekamā palīdzība.

5. Uzsverot palīdzības attīstības raksturu, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, pēc attiecīgās valsts pieprasījuma palīdzību izņēmuma gadījumā var izmantot kopā ar indikatīvo programmu.

6. Humānās un neatliekamās palīdzības operācijas veic pēc krī- zes situācijas ietekmētās āKK valsts, Komisijas, starptautisku orga- nizāciju, vietēju vai starptautisku nevalstisku organizāciju piepra- sījuma. Šo palīdzību pārvalda un īsteno saskaņā ar procedūrām, kuras pieļauj operācijas, kas ir ātras, elastīgas un efektīvas. Kopiena veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu ātru rīcību, kas ir nepie- ciešama, lai apmierinātu tūlītējās vajadzības, kurām nepieciešama neatliekamā palīdzība.

73. pants

1. Pēc tam neatliekamu rīcību, kuras mērķis ir fiziska un sociāla rehabilitācija, kas izriet dabas katastrofu vai ārkārtas apstākļu ar līdzīgu ietekmi rezultātā, var veikt ar Kopienas palīdzību saskaņā ar šo Nolīgumu. Šai rīcībai, izmantojot efektīvus un elastīgus mehānismus, jāatvieglo pāreja no ārkārtējā posma uz attīstības posmu, jāveicina ietekmēto iedzīvotāju daļu sociāli ekonomiskā reintegrācija, pēc iespējas jālikvidē krīzes cēloņi un jānostiprina iestādes un vietēju un nacionālu dalībnieku loma noturīgas attīs- tības politikas formulēšanā attiecīgajai āKK valstij.

2. Īstermiņa neatliekamu rīcību finansē no Fonda tikai ārkārtas apstākļos, ja šo palīdzību nevar finansēt no Kopienas budžeta.

7. NOdaĻa

Ieguldījumi un privātā sektora attīstības atbalsts

74. pants

Sadarbība finansiālas un tehniskas palīdzības veidā atbalsta politikas un stratēģijas ieguldījumiem un privātā sektora attīstībai, kā izklāstīts šajā Nolīgumā.

75. pants

Ieguldījumu veicināšana

āKK valstis, Kopiena un tās dalībvalstis savu attiecīgo kompe- tenču ietvaros, atzīstot privāto ieguldījumu nozīmi sadarbības vei- cināšanā attīstības jomā un apliecinot nepieciešamību veikt pasā- kumus, lai veicinātu šos ieguldījumus:

a) īsteno pasākumus, lai veicinātu privāto ieguldītāju līdzdalību attīstības centienos, kas atbilst āKK un EK sadarbības attīstī- bas jomā mērķiem un prioritātēm ar to attiecīgo valstu attie- cīgajiem normatīvajiem aktiem;

b) veic pasākumus un rīcību, kas palīdz radīt un uzturēt progno- zējamu un drošu ieguldījumu klimatu, kā arī uzsāk sarunas par nolīgumiem, kas uzlabos šo klimatu;

c) veicina ES privāto sektoru veikt ieguldījumus un sniegt kon- krētu palīdzību tās darījuma partneriem āKK valstīs savstar- pējā uzņēmējdarbības sadarbībā un partnerattiecībās;

d) sekmē partnerattiecības un kopuzņēmumus, veicinot līdzfi- nansējumu;

e) sponsorē nozares ieguldījumu forumus, lai veicinātu partne- rattiecības un ārējos ieguldījumus;

f) atbalsta āKK valstu centienus, lai piesaistītu finansējumu, īpaši uzsverot privāto finansējumu ieguldījumiem infrastruktūrā un ieņēmumus radošā infrastruktūrā, kas ir svarīga privātajam sektoram;

g) atbalsta iekšzemes ieguldījumu veicināšanas aģentūru un iestāžu jaudas palielināšanu, kas ir iesaistītas ārvalstu ieguldī- jumu veicināšanā un sekmēšanā;

h) izplata informāciju par ieguldījumu iespējām un uzņēmējdar- bības apstākļiem āKK valstīs un

i) veicina nacionālā, reģionālā, kā arī āKK un ES privātā sektora dialogu, sadarbību un partnerattiecības, īpaši ar āKK un ES privātā sektora uzņēmējdarbības forumu. atbalstu āKK un ES privātā sektora uzņēmējdarbības forumam sniedz, sasniedzot šādus mērķus:

i) veicināt dialogu āKK/ES privātajā sektorā un starp āKK/ES privāto sektoru un iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar Nolīgumu;

ii) analizēt un periodiski sniegt attiecīgajām iestādēm infor- māciju par visu jautājumu diapazonu par attiecībām starp āKK un ES privātajiem sektoriem Nolīguma sakarā vai vis- pārīgāk par ekonomiskiem sakariem starp Kopienu un āKK valstīm, un

iii) analizēt un sniegt attiecīgajām iestādēm informāciju par konkrētām nozares rakstura problēmām, kas, cita starpā, attiecas uz ražošanas filiālēm vai produktu veidiem reģionālā vai apakšreģionālā līmenī.

76. pants

Ieguldījumu finansējums un atbalsts

1. Sadarbība sniedz ilgtermiņa finanšu līdzekļus, ieskaitot riska kapitālu, lai palīdzētu veicināt izaugsmi privātajā sektorā un palī- dzētu mobilizēt iekšzemes un ārvalstu kapitālu šim mērķim. Šai nolūkā sadarbība īpaši sniedz:

a) dotācijas finansiālai un tehniskai palīdzībai, lai atbalstītu poli- tikas reformas, cilvēkresursu attīstību, iestāžu jaudas palielinā- šanu un citas institucionāla atbalsta formas, kas saistīts ar kon- krētiem ieguldījumiem, pasākumiem, lai palielinātu uzņēmumu konkurētspēju un nostiprinātu to privāto finanšu un nefinanšu starpnieku spējas, ieguldījumu veicināšanas un sekmēšanas un konkurētspējas palielināšanas darbību;

b) padomdevēja un konsultatīvus pakalpojumus, lai palīdzētu radīt labvēlīgu klimatu ieguldījumiem un informācijas bāzi, lai vadītu un veicinātu kapitāla plūsmu;

c) riska kapitālu kvazikapitāla vai kapitāla ieguldījumiem, garan- tijas iekšzemes un ārvalstu privāto ieguldījumu atbalstam un aizdevumus vai kredītlīnijas ar nosacījumiem, kas noteikti šā Nolīguma II pielikumā “Finansējuma noteikumi”, un

d) aizdevumus no Bankas pašu resursiem.

2. aizdevumus no Bankas pašu resursiem piešķir saskaņā ar tās statūtiem un noteikumiem, kas paredzēti šā Nolīguma II pieli- kumā.

77. pants

Ieguldījumu garantijas

1. Ieguldījumu garantijas ir arvien nozīmīgāks instruments attīs- tības finansējumam, jo tās veicina projekta risku samazināšanu un sekmē privātā kapitāla plūsmas. Tādēļ sadarbība nodrošina riska apdrošināšanas arvien lielāku pieejamību un izmantošanu kā riska samazināšanas mehānismu, lai palielinātu ieguldītāju ticību āKK valstīm.

2. Sadarbība piedāvā garantijas un palīdz ar garantijas fondiem, kas sedz riskus ierobežotiem ieguldījumiem. Sadarbība īpaši sniedz atbalstu:

a) pārapdrošināšanas sistēmām, lai segtu tiesīgu ieguldītāju ārvalstu tiešos ieguldījumus; pret juridiskām nenoteiktībām un lielākajiem riskiem – ekspropriāciju, valūtas pārskaitīšanas ierobežojumu, karu un pilsoņu nemieriem, kā arī līguma pār- kāpumu. Ieguldītāji var apdrošināt projektus jebkuram četru veidu seguma apvienojumam;

b) garantijas programmām, lai segtu risku daļēju garantiju veidā parādu finansēšanai. Ir pieejama gan daļēja riska, gan daļēja kredīta garantija, un

c) nacionāliem un reģionāliem garantijas fondiem, kas īpaši iet- ver iekšzemes finanšu iestādes vai ieguldītājus, lai veicinātu finanšu nozares attīstību.

3. Sadarbība sniedz arī atbalstu jaudas palielināšanai, institucio- nālam atbalstam un līdzdalībai nacionālu un/vai reģionālu pasā- kumu pamata finansējumā, lai samazinātu komercriskus ieguldī-

tājiem (cita starpā, garantijas fondiem, regulatīvām iestādēm, arbitrāžas mehānismiem un tiesu sistēmām, lai veicinātu ieguldī- jumu aizsardzību, uzlabojot eksporta kredītu sistēmas).

4. Sadarbība sniedz šo atbalstu, pamatojoties uz papildu un pie- vienoto vērtību attiecībā uz privātiem un/vai sabiedriskiem pasā- kumiem, un, ja iespējams, partnerattiecībās ar privātām vai citām sabiedriskām organizācijām. āKK un EK attīstības finansiālās sadarbības komitejas ietvaros āKK un EK apņemsies veikt kopīgu izpēti par priekšlikumu izveidot āKK un EK Garantijas aģentūru, lai sniegtu un vadītu ieguldījumu garantijas programmas.

78. pants

Ieguldījumu aizsardzība

1. āKK valstis un Kopiena un tās dalībvalstis savu attiecīgo kom- petenču ietvaros apstiprina nepieciešamību veicināt un aizsargāt jebkuras Puses ieguldījumus to attiecīgajās teritorijās, un šajā sakarā apstiprina ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības nolī- gumu noslēgšanas nozīmi to savstarpējās interesēs, kas varētu arī veidot pamatu apdrošināšanas un garantijas sistēmām.

2. Lai veicinātu Eiropas ieguldījumus attīstības projektos, kuriem ir speciāla nozīme un kurus veicina āKK valstis, Kopiena un dalīb- valstis, no vienas puses, un āKK valstis, no otras puses, var arī noslēgt nolīgumus par konkrētiem savstarpēji interesējošiem pro- jektiem, kad Kopiena un Eiropas uzņēmumi veicina to finansē- jumu.

3. Puses arī vienojas ieviest ekonomisko partnerattiecību nolīgu- mos, ievērojot Kopienas un tās dalībvalstu attiecīgās kompeten- ces, vispārējos principus par ieguldījumu aizsardzību un veicinā- šanu, kas atbalstīs vislabākos rezultātus, kas saskaņoti kompetentajos starptautiskajos forumos vai divpusēji.

III SadaĻa

TEHNISKĀ SADARBĪBA

79. pants

1. Tehniskā sadarbība palīdz āKK valstīm nacionālu un reģionālu cilvēkresursu attīstībā, iestāžu noturīgā attīstībā, kas ir svarīgi sek- mīgai attīstībai, ieskaitot, cita starpā, āKK konsultāciju firmu un organizāciju nostiprināšanu, kā arī apmaiņas, kurās iesaistīti kon- sultanti gan no āKK, gan ES firmām.

2. Bez tam tehniskā palīdzība ir rentabla un attiecas uz vajadzī- bu, kurai tā ir paredzēta, un veicina arī zinātības (know– how)

nodošanu, kā arī palielina nacionālās un reģionālās spējas. Teh- niskā sadarbība veicina projektu un programmu mērķu sasnieg- šanu, ieskaitot centienus nostiprināt nacionālo un reģionālo kre- dītrīkotāju vadības spēju. Tehniskā palīdzība:

a) ir pieprasījuma virzīta un tādējādi tā tiek darīta pieejama tikai pēc attiecīgās āKK valsts vai valstu pieprasījuma un ir pielā- gota saņēmēja vajadzībām;

b) papildina un atbalsta āKK centienus noteikt savas prasības;

c) tiek uzraudzīta un kontrolēta, lai garantētu efektivitāti;

d) veicina āKK ekspertu, konsultāciju firmu, kā arī izglītības un pētniecības iestāžu līdzdalību līgumos, ko finansē no Fonda un kas nosaka veidus, kā Fonda projektos nodarbināt kvalificētu nacionālu un reģionālu personālu;

e) veicina āKK nacionālo kadru nosūtīšanu par konsultantiem uz iestādi viņu pašu valstī vai kaimiņvalstī, vai uz reģionālu orga- nizāciju;

f) vērsta uz nacionāla un reģionāla personāla ierobežojumu un potenciāla pārzināšanas attīstīšanu un āKK ekspertu, konsul- tantu un konsultāciju firmu reģistru izveidošanu, kas ir piemē- rotas nodarbināšanai projektos un programmās, ko finansē no Fonda;

g) atbalsta tehnisko palīdzību āKK iekšienē, lai veicinātu tehnis- kās palīdzības, vadības un profesionālās pieredzes apmaiņu starp āKK valstīm;

h) attīsta rīcības programmas ilgtermiņa iestāžu izveidei un per- sonāla attīstībai kā neatņemamai projektu un programmu plā- nošanas sastāvdaļai, ievērojot nepieciešamās finanšu prasības;

i) atbalsta vienošanās, lai veicinātu āKK valstu jaudu palielināt pašu pieredzi, un

j) īpašu uzmanību pievērš āKK valstu spēju attīstīšanai projektu plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā, kā arī xxxxxxx vadībā.

3. Tehnisko palīdzību var sniegt visās sadarbības jomās un šā Nolīguma mandāta ierobežojumos. Ietverto darbību apjoms un veids būtu dažāds un tās tiktu pielāgotas, lai atbilstu āKK valstu vajadzībām.

4. Tehniskā sadarbība var būt konkrēta vai vispārīga rakstura. āKK un EK attīstības finansiālās sadarbības komiteja izveido pamatnostādnes tehniskās sadarbības īstenošanai.

80. pants

Lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no āKK valstīm, Kopiena palīdz āKK valstīm, kas to pieprasa, veicināt kvalificētu āKK valstspiederīgo atgriešanos, kuri dzīvo rūpnieciski attīstītās valstīs, ar atkārtotas amatā ievadīšanas atbilstīgiem stimuliem.

IV SadaĻa

PROCEDŪRAS UN VADĪBAS SISTĒMAS

81. pants

Procedūras

Vadības procedūras ir pārredzamas, viegli piemērojamas un dod iespēju decentralizēt uzdevumus un pienākumus nozarei. āKK un ES sadarbības īstenošana attīstības jomā ir pieejama nevalstiskiem dalībniekiem jomās, kas uz viņiem attiecas. Sīki izstrādāti procedūru noteikumi finansiālās un tehniskās sadarbības plānošanai, sagatavošanai, īstenošanai un vadībai ir paredzēti IV pielikumā par Īstenošanas un vadības procedūrām. Ministru padome var pārbaudīt, pārskatīt šos noteikumus un izdarīt tajos grozījumus, pamatojoties uz āKK un EK attīstības finansiālās sadarbības komitejas ieteikumu.

82. pants

Izpildes aģenti

Finansiālās un tehniskās sadarbības īstenošanai saskaņā ar šo Nolīgumu izraugās izpildes aģentus. Sīki izstrādāti noteikumi

izpildes aģentu pienākumiem ir paredzēti VI pielikumā par Īstenošanās un vadības procedūrām.

83. pants

āKK un EK attīstības finansiālās sadarbības komiteja

1. Ministru padome vismaz vienreiz gadā pārbauda, vai tiek sas- niegti sadarbības mērķi attīstības finansēšanā un pārbauda vispā- rīgas un konkrētās problēmas, kas rodas šīs sadarbības īstenoša- nas rezultātā. Šim nolūkam Ministru padomes ietvaros izveido āKK un EK attīstības finansiālās sadarbības komiteju, še turpmāk

– “āKK un EK Komiteja”.

2. āKK un EK Komiteja, cita starpā:

a) nodrošina sadarbības mērķu un principu kopējo sasniegšanu attīstības finansēšanā un izveido vispārīgas pamatnostādnes to efektīvai un savlaicīgai īstenošanai;

b) pārbauda problēmas, kas rodas no sadarbības pasākumu īste- nošanas attīstības jomā un ierosina atbilstīgus pasākumus;

c) pārskata Nolīguma pielikumus, lai nodrošinātu to pastāvīgu svarīgumu, un iesaka piemērotus grozījumus apstiprināšanai Ministru padomē, un

d) pārbauda operācijas, kas izmantotas Nolīguma ietvaros, lai sasniegtu mērķus – veicināt privātā sektora attīstību un iegul- dījumus, kā arī ieguldījumu mehānisma darbību.

3. āKK un EK Komitejā, kas sanāk katru ceturksni, pamatojoties uz paritāti, ir āKK valstu un Kopienas pārstāvji vai to pilnvarotie pārstāvji. Tā sanāk ministru līmenī, kad to pieprasa kāda no pusēm, un vismaz vienreiz gadā.

4. Ministru padome nosaka āKK un EK Komitejas reglamentu, īpaši pārstāvības nosacījumus un Komitejas locekļu skaitu, sīki izstrādātu kārtību tās apspriedēm un nosacījumus priekšsēdētaja amatam.

5. āKK un EK Komiteja var sasaukt ekspertu sanāksmes, lai izpē- tītu jebkuru problēmu un trūkumu cēloni, kas var kavēt sadarbī- bas efektīvu īstenošanu attīstības jomā. Šie eksperti sniedz ietei- kumus Komitejai par iespējamiem veidiem šo problēmu un trūkumu novēršanai.

5. daĻa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI VISMAZĀK ATTĪSTĪTĀM ĀKK VALSTĪM, ĀKK VALSTĪM, KAM IR TIKAI SAUSZEMES ROBEŽAS, UN ĀKK SALU VALSTĪM (LDLIC)

1. NOdaĻa 2. NOdaĻa

Vispārīgi noteikumi

84. pants

1. Lai LDLIC varētu pilnīgi izmantot Nolīguma piedāvātās iespē- jas, lai paātrinātu to attiecīgos attīstības tempus, sadarbība nodro- šina īpašu režīmu vismazāk attīstītām āKK valstīm un pienācīgi ņem vērā āKK valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un āKK salu valstu neaizsargātību. Tajā ņem vērā arī valstu vajadzības pēc- konflikta situācijās.

2. Neatkarīgi no īpašiem pasākumiem un noteikumiem vismazāk attīstītām valstīm, valstīm, kam ir tikai sauszemes robežas, un salu valstīm dažādās Nolīguma nodaļās īpaša uzmanība tiek pievērsta attiecībā uz šīm grupām, kā arī valstīm pēckonflikta situācijās:

a) reģionālās sadarbības nostiprināšanai;

b) transporta un sakaru infrastruktūrai;

c) jūras resursu lietderīgai izmantošanai un saražoto produktu tirdzniecībai, un valstu gadījumā, kam ir tikai sauszemes robe- žas, – iekšzemes zivsaimniecībai;

d) strukturāliem pielāgojumiem, kad tiek ņemts vērā šo valstu attīstības līmenis un tāpat īstenošanas posmā – pielāgojumu sociālā dimensija, un

e) pārtikas stratēģiju un integrētu attīstības programmu īsteno- šanai.

Vismazāk attīstītās ĀKK valstis

85. pants

1. Vismazāk attīstītajām āKK valstīm piešķir īpašu režīmu, lai tās varētu pārvarēt nopietnas ekonomiskas un sociālas grūtības, kas kavē to attīstību, lai paātrinātu to attiecīgos attīstības tempus.

2. Vismazāk attīstīto valstu saraksts ir dots VI pielikumā. Tajā var izdarīt grozījumus ar Ministru padomes lēmumu, ja:

a) šim Nolīgumam pievienojas trešā valsts ar līdzīgu situāciju un

b) āKK valsts ekonomikas stāvoklis ievērojami un ilgstoši mai- nās tādā mērā, ka tā jāiekļauj vismazāk attīstītajā kategorijā vai tās iekļaušana šajā kategorijā vairs nav pamatota.

86. pants

Noteikumi, kas pieņemti attiecībā uz vismazāk attīstītajām āKK valstīm, iekļauti 2., 29., 32., 35., 37., 56., 68., 84., 85. pantā.

3. NOdaĻa

ĀKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas

87. pants

1. Izveido īpašus noteikumus un pasākumus, lai atbalstītu āKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas, to centienos pārvarēt ģeo- grāfiskās grūtības un citus šķēršļus, kas kavē to attīstību, lai tās varētu paātrināt savus attiecīgos attīstības tempus.

2. āKK valstu saraksts, kam ir tikai sauszemes robežas, ir dots VI pielikumā. Tajā var izdarīt grozījumus ar Ministru padomes lēmumu, ja Nolīgumam pievienojas trešā valsts līdzīgā situācijā.

88. pants

Noteikumi, kas pieņemti attiecībā uz āKK valstīm, kam ir tikai sauszemes robežas, iekļauti 2., 32., 35., 56., 68., 84., 87. pantā.

4. NOdaĻa

ĀKK salu valstis

89. pants

1. Izveido īpašus noteikumus un pasākumus, lai atbalstītu āKK salu valstis to centienos pārvarēt dabas un ģeogrāfiskās grūtības un citus šķēršļus, kas kavē to attīstību, lai tās varētu paātrināt savus attiecīgos attīstības tempus.

2. āKK salu valstu saraksts ir dots VI pielikumā. Tajā var izdarīt grozījumus ar Ministru padomes lēmumu, ja Nolīgumam pievie- nojas trešā valsts līdzīgā situācijā.

90. pants

Noteikumi, kas pieņemti attiecībā uz āKK salu valstīm iekļauti 2., 32., 35., 56., 68., 84., 89. pantā.

6. daĻa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

91. pants

Pretruna starp šo Nolīgumu un citiem līgumiem

Neviens nekāda veida līgums, konvencija, nolīgums vai vienošanās starp vienu vai vairākām Kopienas dalībvalstīm un vienu vai vairākām āKK valstīm nedrīkst kavēt šā Nolīguma īstenošanu.

92. pants

Teritoriālās piemērošanas ietvari

atkarībā no īpašiem noteikumiem par attiecībām starp āKK valstīm un tajā paredzētajiem Francijas aizjūras departamentiem šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijām, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un saskaņā ar tajā līgumā

2. Šā Nolīguma ratifikācijas vai apstiprinājuma instrumentus nodod glabāšanā āKK valstu gadījumā Eiropas Savienības Pado- mes Ģenerālsekretariātam un Kopienas un dalībvalstu gadījumā āKK valstu Ģenerālsekretariātam. Sekretariāti nekavējoties par to paziņo parakstītājām valstīm un Kopienai.

3. Šis Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dalīb- valstu un vismaz divu trešdaļu āKK valstu ratifikācijas instru- mentu un Kopienas šā Nolīguma apstiprinājuma instrumenta nodošanas glabāšanā.

4. āKK parakstītāja valsts, kas nav izpildījusi 1. un 2. punktā izklāstītās procedūras līdz datumam, kurā šis Nolīgums stājas spē- kā, kā noteikts 3. punktā, var to izdarīt tikai 12 mēnešu laikā pēc šā datuma, neierobežojot 6. punkta noteikumus.

noteiktajiem nosacījumiem, un, no otras puses, teritorijām.

93. pants

Ratifikācija un stāšanās spēkā

āKK

valstu

Šīm valstīm šis Nolīgums kļūst piemērojams otrā mēneša pirmajā dienā pēc šo procedūru pabeigšanas. Šīs valstis atzīst jebkura pasākuma likumīgumu, kas veikts, lai īstenotu Nolīgumu pēc tā spēkā stāšanās datuma.

1. Šo Nolīgumu ratificē vai apstiprina parakstītājas Puses saskaņā ar saviem attiecīgajiem konstitucionālajiem noteikumiem un pro- cedūrām.

5. Kopīgo iestāžu reglaments, kuras izveido saskaņā ar šo Nolī- gumu, paredz apstākļus, kādos 4. punktā minēto parakstītāju valstu pārstāvji var apmeklēt šīs iestādes kā novērotāji.

6. Ministru padome var nolemt piešķirt īpašu atbalstu āKK val- stīm, kuras ir iepriekšējo āKK un EK konvenciju puse un kuras normāli izveidotu budžeta iestāžu neesamības gadījumā nevarēja parakstīt vai ratificēt šo Nolīgumu. Šis atbalsts var attiekties uz iestāžu izveidi un ekonomiskās un sociālās attīstības pasākumiem, īpaši ievērojot visneaizsargātākās iedzīvotāju daļas. Šajā sakarā šīs valstis varēs izmantot līdzekļus, kas paredzēti šā Nolīguma 4. daļā finansiālai un tehniskai sadarbībai.

atkāpjoties no 4. punkta, attiecīgās valstis, kas ir Nolīguma parak- stītājas, var pabeigt ratifikācijas procedūras divpadsmit mēnešu laikā pēc budžeta iestāžu atjaunošanas.

attiecīgās valstis, kuras nav ne parakstījušas, ne ratificējušas Nolī- gumu, var pievienoties tam ar pievienošanās procedūru, kas pare- dzēta 94. pantā.

94. pants

Pievienošanās

1. Jebkurš pieprasījums par pievienošanos šim Nolīgumam, ko veic neatkarīga valsts, kuras strukturālās iezīmes un ekonomiskā un sociālā situācija ir līdzīga āKK valstīm, iesniedzams Ministru padomei.

Ja Ministru padome šo pieprasījumu apstiprina, attiecīgā valsts pievienojas šim Nolīgumam, nododot pievienošanās aktu glabā- šanai Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kas nosūta apliecinātu kopiju āKK Sekretariātam un paziņo par to dalībval- stīm. Ministru padome var noteikt grozījumu izdarīšanas pasāku- mus, kas varētu būt nepieciešami.

savukārt, paziņo Komisijai savas bažas, lai tā var pilnīgi ņemt tās vērā. Komisija paziņo āKK Sekretariātam par jebkuru pievieno- šanos Eiropas Savienībai.

Jebkura Eiropas Savienības jaunā dalībvalsts kļūst par šā Nolīguma Pusi no tās pievienošanās datuma ar klauzulu par to pievienoša- nās aktā. Ja pievienošanās aktā Savienībai nav paredzēta šāda dalībvalsts automātiska pievienošanās šim Nolīgumam, attiecīgā dalībvalsts pievienojas, nododot glabāšanā pievienošanās aktu Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kas nosūta apliecinātu kopiju āKK Sekretariātam un paziņo par to dalībval- stīm.

Puses izskata jaunu dalībvalstu pievienošanās ietekmi uz šo Nolī- gumu. Ministru padome var lemt par pārejas posma vai grozī- jumu izdarīšanas pasākumiem, kas varētu būt nepieciešami.

95. pants

Nolīguma ilgums un pārskatīšanas klauzula

1. Šo Nolīgumu ar šo noslēdz uz divdesmit gadu periodu, kas sākas 2000. gada 1. martā.

2. Finanšu protokoli noteikti katram piecu gadu periodam.

3. Kopiena un dalībvalstis, no vienas puses, un āKK valstis, no otras puses, paziņo otrai Pusei ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms katra piecu gadu perioda beigām par noteikumu pārskatīšanu, ko tās vēlas veikt, lai, iespējams, izdarītu grozījumus Nolīgumā. Tomēr tas neattiecas uz noteikumiem par ekonomisko un tirdz- niecisko sadarbību, kurai ir paredzēta īpaša pārskatīšanas proce- dūra. Neatkarīgi no šī termiņa, ja viena Puse pieprasa Nolīguma noteikumu pārskatīšanu, otra Pusei ir divi mēneši laika, kurā pie- prasīt pārskatīšanas paplašināšanu uz citiem noteikumiem, kas ir saistīti ar tiem, kas bija sākotnējā pieprasījuma priekšmets.

attiecīgajai valstij ir tādas pašas tiesības un tādi paši pienākumi kā āKK valstīm. Tās pievienošanās nedrīkst pārkāpt āKK valstu priekšrocības, kuras ir šā Nolīguma parakstītājas, saskaņā ar notei- kumiem par sadarbības finansējumu attīstības jomā. Ministru padome var noteikt nosacījumus un īpašu režīmu atsevišķas valsts pievienošanai īpašā protokolā, kas ir šā Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

2. Ministru padome tiek informēta par jebkuru pieprasījumu, kuru veic trešā valsts, lai kļūtu par āKK valstu ekonomiskā gru- pējuma locekli.

3. Ministru padome tiek informēta par jebkuru pieprasījumu, kuru veic trešā valsts, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Sarunu laikā starp Savienību un pieprasījuma iesniedzēju valsti Kopiena sniedz āKK valstīm jebkuru būtisku informāciju un tās,

desmit mēnešus pirms šī piecu gadu perioda beigām Puses uzsāk sarunas, lai izskatītu jebkurus iespējamos noteikumu grozījumus, kas bija paziņojuma priekšmets.

93. pants attiecas arī uz izdarītajiem grozījumiem.

Ministru padome pieņem pārejas posma pasākumus, kas var būt nepieciešami attiecībā uz noteikumiem, kuros izdarīti grozījumi, kamēr tie stājas spēkā.

4. astoņpadsmit mēnešus pirms Nolīguma kopējā perioda bei- gām Puses uzsāk sarunas, lai izskatītu, kuri noteikumi pēc tam reglamentēs viņu attiecības.

Ministru padome pieņem pārejas posma pasākumus, kas var būt nepieciešami, kamēr stājas spēkā jaunais Nolīgums.

96. pants

Pamatelementi: apspriežu procedūra un atbilstoši pasākumi, kas attiecas uz cilvēktiesībām, demokrātijas principiem un tiesiskumu

1. Šā panta nozīmē termins “Puse” attiecas uz Kopienu un Eiro- pas Savienības dalībvalstīm, no vienas puses, un katru āKK valsti, no otras puses.

2. a) Ja, neskatoties uz politisko dialogu, kas regulāri notiek starp Pusēm, kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi pie- nākumu, kas izriet no cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošanas, kas minēts 9. panta 2. punktā, tā, izņemot īpaši steidzamos gadījumos, sniedz otrai Pusei un Ministru padomei būtisku informāciju, kas nepiecie- šama situācijas pamatīgai pārbaudei, lai meklētu Pusēm pieņemamu risinājumu. Šim nolūkam tā uzaicina otru Pusi organizēt apspriedes, kas pievēršas pasākumiem, kurus attiecīgā puse veikusi vai kuri tai jāveic, lai uzlabotu situ- āciju.

apspriedes veic līmenī un veidā, kas tiek uzskatīts par vis- piemērotāko risinājuma atrašanai.

apspriedes sākas ne vēlāk kā 15 dienas pēc uzaicinājuma un turpinās ar savstarpēju vienošanos noteiktu laika periodu atkarībā no pārkāpuma veida un smaguma. Jeb- kurā gadījumā apspriedes turpinās ne ilgāk kā 60 dienas.

Ja apspriedes nenoved pie abām Pusēm pieņemama risinā- juma, ja apspriede tiek noraidīta, vai īpašas steidzamības gadījumos var veikt atbilstošus pasākumus. Šos pasākumus atceļ, tiklīdz vairs nepastāv iemesli to veikšanai;

b) termins “īpašas steidzamības gadījumi” attiecas uz kāda no

9. panta 2. punktā minētā pamatelementa īpaši nopietnu un smagu pārkāpumu izņēmuma gadījumiem, kuri prasa tūlītēju rīcību.

Puse, kas izmanto īpašas steidzamības procedūru, par to informē atsevišķi otru Pusi un Ministru padomi, ja vien tai ir laiks to darīt;

c) “atbilstoši pasākumi”, kas minēti šajā pantā, ir pasākumi, ko veic saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un kas ir samērīgi ar pārkāpumu. Izvēloties šos pasākumus,

priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma piemērošanu. apturēšana tiek saprasta kā pasā- kums ļaunākajā gadījumā.

Ja pasākumi tiek veikti īpašas steidzamības gadījumos, par tiem nekavējoties ziņo otrai Pusei un Ministru padomei. Pēc attiecīgās Puses pieprasījuma tad var sasaukt apspriedes, lai pamatīgi pārbaudītu situāciju un, ja iespējams, atrastu risi- nājumus. Šīs apspriedes veic atbilstīgi pasākumiem, kas izklāstīti a) punkta otrajā un trešajā daļā.

97. pants

Saskaņošanas procedūra un atbilstoši pasākumi attiecībā uz korupciju

1. Puses uzskata, ka tad, kad Kopiena ir nozīmīgs partneris finan- siālā atbalsta ziņā ekonomikas un sektorpolitikām un program- mām, nopietni korupcijas gadījumi jāapspriež starp Pusēm.

2. Tādos gadījumos jebkura Puse var uzaicināt otru Pusi uzsākt apspriedes. Šīs apspriedes sākas ne vēlāk kā 21 dienu pēc uzaici- nājuma un turpinās ne ilgāk kā 60 dienas.

3. Ja apspriedes nenoved pie abām Pusēm pieņemama risinājuma vai ja apspriedes tiek noraidītas, Puses veic atbilstošos pasākumus. Visos gadījumos, kad ir notikuši nopietni korupcijas gadījumi, Puses pienākums galvenokārt ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties uzlabotu šo situāciju. Jebkuras Puses veiktajiem pasākumiem jābūt samērīgiem ar situācijas nopietnību. Izvēloties šos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma piemērošanu. apturēšana tiek saprasta kā pasākums ļaunākajā gadījumā.

4. Šā panta nozīmē termins “Puse” attiecas uz Kopienu un Eiro- pas Savienības dalībvalstīm, no vienas puses, un katru āKK valsti, no otras puses.

98. pants

Strīdu atrisināšana

1. Jebkurš strīds, kas rodas no šā Nolīguma interpretācijas vai pie- mērošanas starp vienu vai vairākām dalībvalstīm vai Kopienu, no vienas puses, un vienu vai vairākām āKK valstīm, no otras puses, tiek iesniegts Ministru padomei.

Starp Ministru padomes sanāksmēm šos strīdus iesniedz Vēst- nieku komitejai.

2. a) Ja Ministru padomei neizdodas izšķirt strīdu, jebkura Puse var pieprasīt strīda izšķiršanu šķīrējtiesā. Šim nolūkam katra Puse ieceļ šķīrējtiesnesi trīsdesmit dienu laikā pēc pie- prasījuma par šķīrējtiesu. Ja tas netiek izdarīts, jebkura Puse var lūgt Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāram iecelt otro šķīrējtiesnesi;

b) abi šķīrējtiesneši, savukārt, trīsdesmit dienu laikā ieceļ trešo šķīrējtiesnesi. Ja tas netiek izdarīts, jebkura Puse var lūgt Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāram iecelt trešo šķīrēj- tiesnesi;

c) ja vien šķīrējtiesneši nelemj citādi, piemērotajai procedūrai jābūt tādai, kā noteikts Pastāvīgās šķīrējtiesas fakultatīvajā šķīrējtiesas nolikumā starptautiskām organizācijām un val- stīm. Šķīrējtiesnešu lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairā- kumu trīs mēnešu laikā;

d) katras strīdā iesaistītās Puses pienākums ir veikt nepiecie- šamos pasākumus, lai izpildītu šķīrējtiesnešu lēmumu;

e) lai piemērotu šo procedūru, Kopienu un dalībvalstis uzskata par vienu strīdā iesaistīto Pusi.

99. pants

denonsēšanas klauzula

Šo Nolīgumu var denonsēt Kopiena un tās dalībvalstis attiecībā uz katru āKK valsti un katra āKK valsts attiecībā uz Kopienu un tās dalībvalstīm ar paziņojumu sešus mēnešus iepriekš.

100. pants

Tekstu statuss

Šim Nolīgumam pievienotie protokoli un pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa. II, III, IV un VI pielikumu Ministru padome var pārskatīt, pārbaudīt un/vai izdarīt tajos grozījumus, pamatojoties uz āKK un EK attīstības finansiālās sadarbības komitejas ieteikumu. Šo Nolīgumu, kas sastādīts divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāliešu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā, visiem tekstiem esot vienādi autentiskiem, nodod glabāšanai Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta un āKK valstu Sekretariāta arhīvā, kuri abi nosūta apliecinātu kopiju katras parakstītājas valsts valdībai.

Hecho en Cotonú, el veintitrés de junio del año dos mil. Udfærdiget i Cotonou den treogtyvende juni to tusind. Geschehen zu Cotonou am dreiundzwanzigsten Juni zweitausend. Έγινε στην Κοτονού, στις είκοσι τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες.

done at Cotonou on the twenty-third day of June in the year two thousand. Fait à Cotonou, le vingt-trois juin deux mille.

Fatto a Cotonou, addì ventitré giugno duemila.

Gedaan te Cotonou, de drieëntwintigste juni tweeduizend. Feito em Cotonu, em vinte e três de Junho de dois mil.

Tehty Cotonoussa kahdentenakymmenentenäkolmantena päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhatta. Som skedde i Cotonou den tjugotredje juni tjugohundra.

Pour Sa Majesté le Roi des Belges

Voor Zijne Majesteit de Koning der Belgen Für Seine Majestät den König der Belgier

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale. deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brusselse Hoofdstedelijke Gewest. diese Unterschrift bindet zugleich die deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

For Hendes Majestæt danmarks dronning

Für den Präsidenten der Bundesrepublik deutschland

Για τον Πρόεδρο της Ελληνικής Δημοκρατίας

Por Su Majestad el Rey de España

Pour le Président de la République française

Thar ceann Uachtarán na hÉireann For the President of Ireland

Per il Presidente della Repubblica italiana

Pour Son altesse Royale le Grand– duc de Luxembourg

Voor Hare Majesteit de Koningin der Nederlanden

Für den Bundespräsidenten der Republik Österreich

Pelo Presidente da República Portuguesa

Suomen Tasavallan Presidentin puolesta För Republiken Finlands President

På svenska regeringens vägnar

For Her Majesty the Queen of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por la Comunidad Europea For det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community Pour la Communauté européenne Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap Pela Comunidade Europeia Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Pour le Président de la République d’angola

For Her Majesty the Queen of antigua and Barbuda

For the Head of State of the Commonwealth of the Bahamas

For the Head of State of Barbados

For the Government of Belize

Pour le Président de la République du Bénin

For the President of the Republic of Botswana

Pour le Président du Burkina Faso

Pour le Président de la République du Burundi

Pour le Président de la République du Cameroun

Pour le Président de la République du Cap– Vert

Pour le Président de la République Centrafricaine

Pour le Président de la République Fédérale Islamique des Comores

Pour le Président de la République démocratique du Congo

Pour le Président de la République du Congo

For the Government of the Cook Islands

Pour le Président de la République de Côte d’Ivoire

Pour le Président de la République de djibouti

For the Government of the Commonwealth of dominica

For the President of the dominican Republic

For the President of the State of Eritrea

For the President of the Federal Republic of Ethiopia

For the President of the Sovereign democratic Republic of Fiji

Pour le Président de la République gabonaise

For the President and Head of State of the Republic of the Gambia

For the President of the Republic of Ghana

For Her Majesty the Queen of Grenada

Pour le Président de la République de Guinée

Pour le Président de la République de Guinée– Bissau

Pour le Président de la République de Guinée équatoriale

For the President of the Republic of Guyana

Pour le Président de la République d’Haïti

For the Head of State of Jamaica

For the President of the Republic of Kenya

For the President of the Republic of Kiribati

For His Majesty the King of the Kingdom of Lesotho

For the President of the Republic of Liberia

Pour le Président de la République de Madagascar

For the President of the Republic of Malawi

Pour le Président de la République du Mali

For the Government of the Republic of the Marshall Islands

Pour le Président de la République Islamique de Mauritanie

For the President of the Republic of Mauritius

For the Government of the Federated States of Micronesia

Pour le Président de la République du Mozambique

For the President of the Republic of Namibia

For the Government of the Republic of Nauru

Pour le Président de la République du Niger

For the President of the Federal Republic of Nigeria

For the Government of Niue

For the Government of the Republic of Palau

For Her Majesty the Queen of the Independent State of Papua New Guinea

Pour le Président de la République Rwandaise

For Her Majesty the Queen of Saint Kitts and Nevis

For Her Majesty the Queen of Saint Lucia

For Her Majesty the Queen of Saint Vincent and the Grenadines

For the Head of State of the Independent State of Samoa

Pour le Président de la République démocratique de São Tomé et Príncipe

Pour le Président de la République du Sénégal

Pour le Président de la République des Seychelles

For the President of the Republic of Sierra Leone

For Her Majesty the Queen of the Solomon Islands

For the President of the Republic of South africa

For the President of the Republic of the Sudan

For the President of the Republic of Suriname

For His Majesty the King of the Kingdom of Swaziland

For the President of the United Republic of Tanzania

Pour le Président de la République du Tchad

Pour le Président de la République togolaise

For His Majesty King Xxxxx’xxxx Xxxxx XX of Tonga

For the President of the Republic of Trinidad and Tobago

For Her Majesty the Queen of Tuvalu

For the President of the Republic of Uganda

For the Government of the Republic of Vanuatu

For the President of the Republic of Zambia

For the Government of the Republic of Zimbabwe

NOLĪGUMA PIELIKUMI

SATURA RĀDĪTĀJS

I PIELIKUMS: FINANŠU PROTOKOLS ……………………………………………………………………………… 67

II PIELIKUMS: FINANSĒJUMA NOTEIKUMI ………………………………………………………………………… 69

1. nodaļa: Ieguldījumu finansējums …………………………………………………………………………………… 69

2. nodaļa: Speciālās darbības ………………………………………………………………………………………… 71

3. nodaļa. Finansējums eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstībām ………………………………………………… 71

4. nodaļa: Citi noteikumi ……………………………………………………………………………………………… 72

5. nodaļa: Ieguldījumu aizsardzības nolīgumi………………………………………………………………………… 73

III PIELIKUMS: IESTĀŽU ATBALSTS — CDE UN CTA …………………………………………………………… 74

IV PIELIKUMS: ĪSTENOŠANAS UN VADĪBAS PROCEDŪRAS…………………………………………………… 76

1. nodaļa: Plānošana (nacionāla) ……………………………………………………………………………………… 76

2. nodaļa: Plānošana un sagatavošana (reģionāla) …………………………………………………………………… 78

3. nodaļa: Projektu īstenošana ………………………………………………………………………………………… 80

4. nodaļa: Konkurence un atvieglojumi ……………………………………………………………………………… 82

5. nodaļa: Uzraudzība un vērtēšana…………………………………………………………………………………… 86

6. nodaļa: Vadība un izpildes aģenti ………………………………………………………………………………… 86

V PIELIKUMS: TIRDZNIECĪBAS REŽĪMS, KAS PIEMĒROJAMS 37. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ SAGATA-

VOŠANAS POSMA LAIKĀ …………………………………………………………………………………………… 90

1. nodaļa: Vispārīgs tirdzniecības režīms……………………………………………………………………………… 90

2. nodaļa: Īpaša vienošanās par cukuru un liellopu gaļu …………………………………………………………… 92

3. nodaļa: Nobeiguma noteikumi …………………………………………………………………………………… 93

1. PROTOKOLS PaR JĒdZIENa “NOTEIKTaS IZCELSMES IZSTRādāJUMI” dEFINĪCIJU UN adMINISTRaTĪVāS SadaRBĪBaS METOdĒM ………………………………………………………………………………………………… 94

I sadaļa — Vispārīgi noteikumi …………………………………………………………………………………… 95

II sadaļa — Jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīcija ……………………………………………… 96

III sadaļa — Teritoriālas prasības ………………………………………………………………………………… 99

IV sadaļa — Izcelsmes apliecinājums 100

V sadaļa — administratīvās sadarbības režīms 105

VI sadaļa — Seūta un Meliļa 108

VII sadaļa — Nobeiguma noteikumi 108

1. protokola I pielikums — Ievada piezīmes sarakstam II pielikumā 109

1. protokola II pielikums — Saraksts attiecībā uz apstrādi vai pārstrādi, kas jāveic nenoteiktas izcelsmes materi-

āliem, lai izgatavotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu 115

1. protokola III pielikums — aizjūras zemes un teritorijas 187

1. protokola IV pielikums — Pārvadājumu sertifikāta veidlapa 188

1. protokola V pielikums — Faktūrrēķina deklarācija 193

1. protokola VI a pielikums — Piegādātāja deklarācija izstrādājumiem, kuriem ir preferenciālas izcelsmes statuss… 195

1. protokola VI B pielikums — Piegādātāja deklarācija izstrādājumiem, kuriem nav preferenciālas izcelsmes sta-

tusa 196

1. protokola VII pielikums — Informācijas sertifikāts 197

1. protokola VIII pielikums — atkāpes piemērošanas veidlapa 200

1. protokola IX pielikums — Saraksts attiecībā uz apstrādi vai pārstrādi, kas piešķir āKK izcelsmes raksturu izstrā- dājumam, kas iegūts, veicot tekstilmateriālu apstrādi vai pārstrādi, kuru izcelsme ir šā Protokola

6. panta 11. punktā minētajās jaunattīstības valstīs 202

1. protokola X pielikums — Tekstilizstrādājumi, kas izslēgti no kumulācijas procedūras atsevišķās jaunattīstības

valstīs, kuras minētas šā Protokola 6. panta 11. punktā 208

1. protokola XI pielikums — Izstrādājumi, kuriem piemēro 6. panta 3. punktā minētos kumulācijas noteikumus dienvidāfrikā pēc 3 gadiem no Nolīguma par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un dienvidāfrikas Republiku provizoriskas piemērošanas 209

1. protokola XII pielikums — Izstrādājumi, kuriem piemēro 6. panta 3. punktā minētos kumulācijas noteikumus dienvidāfrikā pēc 6 gadiem no Nolīguma par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un dienvidāfrikas Republiku provizoriskas piemērošanas 233

1. protokola XIII pielikums — Izstrādājumi, kuriem nav piemērojams 6. panta 3. punkts 243

1. protokola XIV pielikums — Zvejniecības produkti, kuriem uz laiku nav piemērojams 6. panta 3. punkts 260

1. protokola XV pielikums — Kopīgā deklarācija par kumulāciju 264

2. PROTOKOLS PaR 9. PaNTa ĪSTENOŠaNU 265

3. PROTOKOLS, KURā IR 3. PROTOKOLa TEKSTS PaR āKK CUKURU 266

3. protokola pielikums — deklarācijas par 3. protokolu 268

3. protokola pielikums — Vēstuļu apmaiņa 269

4. PROTOKOLS PaR LIELLOPU GaĻU 274

5. PROTOKOLS. OTRaIS PROTOKOLS PaR BaNāNIEM 275

VI PIELIKUMS: LDLIC SARAKSTS 276

PROTOKOLI 278

1. PROTOKOLS PaR KOPĪGO IESTāŽU SaIMNIECISKaJIEM IZdEVUMIEM 279

2. PROTOKOLS PaR PRIVILĒĢIJāM UN NEaIZSKaRaMĪBU 280

1. nodaļa: Personas, kuras piedalās Nolīguma darbā 280

2. nodaļa: āKK Ministru padomes īpašums, līdzekļi un aktīvi 280

3. nodaļa: Oficiāli paziņojumi 281

4. nodaļa: āKK valstu Sekretariāta darbinieki 281

5. nodaļa: Komisijas delegācijas āKK valstīs 281

6. nodaļa: Vispārīgi noteikumi 282

3. PROTOKOLS PaR dIENVIdāFRIKU 283

I PIELIKUMS

FINANŠU PROTOKOLS

1. Šajā Nolīgumā izklāstītajiem mērķiem un piecu gadu periodam, kas sākas 2000. gada 1. martā, Kopienas finansiālās palīdzības kopējā summa āKK valstīm ir 15 200 miljoni EUR.

2. Kopienas finansiālās palīdzības summa ir līdz 13 500 miljoniem EUR no 9. Eiropas attīstības fonda (EaF).

3. 9. EaF sadala starp sadarbības instrumentiem šādi:

a) 10 000 miljonus EUR dotāciju veidā rezervē dotācijai ilgtermiņa attīstības atbalstam. Šo dotāciju izmanto, lai finansētu nacionālās indikatīvās programmas saskaņā ar šā Nolīguma IV pielikuma “Īstenošanas un vadības procedūras” 1. – 5. pantu. No dotācijas ilgtermiņa attīstības atbalstam:

i) 90 miljonus EUR paredz Uzņēmuma attīstības centra (CDE) budžeta finansējumam;

ii) 70 miljonus EUR paredz Lauksaimniecības attīstības centra (CTA) budžeta finansējumam un

iii) summu, kas nepārsniedz 4 miljonus EUR, paredz šā Nolīguma 17. pantā minētajiem mērķiem (apvienotā parlamentārā asambleja);

b) 1 300 miljonus EUR dotāciju veidā paredz āKK valstu reģionālās sadarbības un integrācijas atbalsta finansējumam saskaņā ar šā Nolīguma VI pielikuma “Īstenošanas un vadības procedūras” 6. –

14. pantu;

c) 2 200 miljonus EUR atvēl, lai finansētu ieguldījumu mehānismu atbilstīgi šā Nolīguma II pielikumā “Finansējuma noteikumi” izklāstītajiem noteikumiem, neierobežojot procentu likmju subsīdiju finansējumu, kuras paredzētas šā Nolīguma II pielikuma 2. un 4. pantā un kuras finansē no šā pielikuma 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem līdzekļiem.

4. Summu līdz 1 700 miljoniem EUR sniedz no Eiropas Investīciju bankas aizdevumu veidā, kas piešķirti no pašu resursiem. Šos resursus piešķir šā Nolīguma II pielikumā “Finansējuma noteikumi” izklāstītajiem mērķiem saskaņā ar tās statūtos paredzētajiem nosacījumiem un attiecīgajiem ieguldījumu finansējuma noteikumiem, kā noteikts iepriekšminētajā pielikumā. Banka no tās pārvaldītajiem resursiem var dot ieguldījumu reģionālo projektu un programmu finansējumā.

5. Jebkurus atlikumus, kas paliek no iepriekšējiem EaF šā Finanšu protokola spēkā stāšanās datumā, kā arī jebkuras summas, par kurām atceļ saistības vēlāk no esošiem projektiem no šiem fondiem, pārskaita 9. EaF un izmanto saskaņā ar šajā Nolīgumā noteiktajiem noteikumiem. Jebkuri resursi, kas tādējādi pārskaitīti 9. EaF, kas iepriekš ir piešķirti āKK valsts vai reģiona indikatīvai programmai, paliek piešķirti šai valstij vai reģionam. Šā Finanšu protokola kopējā summa, ko papildina no iepriekšējiem EaF pārskaitītie atlikumi, attiecas uz laika periodu no 2000. gada līdz 2007. gadam.

6. Banka pārvalda no pašas resursiem piešķirtos aizdevumus, kā arī darbības, kas finansētas saskaņā ar ieguldījumu mehānismu. Visus pārējos šā Nolīguma finanšu līdzekļus pārvalda Komisija.

7. Pirms šā Finanšu protokola beigu datuma Puses novērtē saistību un izmaksu izpildes pakāpi. Šis novērtējums veido pamatu resursu kopējās summas atkārtotam vērtējumam, kā arī vērtējumam par jaunu resursu nepieciešamību, lai atbalstītu finansiālo sadarbību saskaņā ar Nolīgumu.

8. Ja kādā Nolīguma dokumentā paredzētie līdzekļi tiek izsmelti pirms šā Finanšu protokola beigu datuma, kopīgā āKK un EK Ministru padome veic atbilstošus pasākumus.

II PIELIKUMS

FINANSĒJUMA NOTEIKUMI

1. NOdaĻa

IEGULDĪJUMU FINANSĒJUMS

1. pants

Finansējuma noteikumi attiecībā uz ieguldījumu mehānisma (me- hānisms) darbību, aizdevumiem no Eiropas Investīciju bankas (Banka) pašu resursiem un speciālajām operācijām ir tādi, kā noteikts šajā nodaļā. Šos resursus var novirzīt tiesīgiem uzņēmu- miem tieši vai netieši caur tiesīgiem ieguldījumu fondiem un/vai finanšu starpniekiem.

2. pants

Ieguldījumu mehānisma līdzekļi

1. Mehānisma līdzekļus, cita starpā, var izmantot, lai:

ieguldījumu veikšanas vai citai ar projektu saistītai tehniskai palīdzībai var atteikties no apkalpošanas, ja ieguldījumus neīs- teno;

b) nosacīti aizdevumi, kuru apkalpošana un/vai ilgums ir saistīts ar projekta finansiālo atdevi, un

c) subordinēti aizdevumi, kuri atmaksājami tikai pēc citu prasību nokārtošanas.

4. Katras darbības atlīdzību nosaka, piešķirot aizdevumu. Tomēr:

a) nosacītu vai līdzdalības aizdevumu gadījumā atlīdzība parasti ietver nemainīgu procentu likmi līdz3% un mainīgu kompo- nentu, kas saistīts ar projekta darbības rezultātiem, un

b) subordinētu aizdevumu gadījumā procentu likmi piesaista tir- gum.

a) sniegtu riska kapitālu:

i) kapitāla līdzdalības veidā finanšu iestādes;

āKK

uzņēmumos, ieskaitot

5. Garantiju cenu nosaka tā, lai atspoguļotu apdrošinātos riskus un darbības īpašās iezīmes.

6. Parastu aizdevumu procentu likme ietver atsauces likmi, ko

ii) kvazikapitāla palīdzības veidā āKK uzņēmumiem, ieskai- tot finanšu iestādes, un

iii) garantiju un citu kredīta palielinājumu veidā, ko var izman- tot, lai segtu politiskus un citus ar ieguldījumiem saistītus riskus ārvalstu un vietējiem ieguldītājiem vai aizdevējiem;

b) sniegtu parastus aizdevumus.

2. Kapitāla līdzdalība parasti ir nekontrolējošām mazākuma līdz- dalībām un to atlīdzina, pamatojoties uz attiecīgā projekta darbī- bas rezultātiem.

3. Kvazikapitāla palīdzība var būt akcionāru avansi, konvertēja- mas obligācijas, nosacīti, subordinēti un līdzdalības aizdevumi vai jebkurš līdzīgs palīdzības veids. Šī palīdzība īpaši var būt:

a) nosacīti aizdevumi, kuru apkalpošana un/vai ilgums ir saistīts ar noteiktu nosacījumu izpildi projekta darbības rezultātu ziņā; nosacītu aizdevumu īpašā gadījumā pētījumiem pirms

Banka piemēro salīdzināmiem aizdevumiem ar tādiem pašiem noteikumiem attiecībā uz labvēlības un atmaksas periodiem, un Bankas noteiktu uzcenojumu.

7. Parastus aizdevumus var izsniegt ar priekšrocību noteikumiem šādos gadījumos:

a) infrastruktūras projektiem vismazāk attīstītās valstīs vai pēc- konflikta valstīs, kas ir priekšnosacījumi privātā sektora attīs- tībai. Tādos gadījumos aizdevuma procentu likme tiks sama- zināta par 3 %, un

b) projektiem, kas ietver pārstrukturēšanas darbības privatizāci- jas ietvaros, vai projektiem ar būtiskām vai skaidri pierādā- mām sociālām vai vides priekšrocībām. Tādos gadījumos aiz- devumus var izsniegt ar procentu likmes subsīdiju, par kuras summu un veidu tiks lemts attiecībā uz projekta īpašajām iezī- mēm. Tomēr procentu likmes subsīdija nav augstāka par 3 %.

Galīgā procentu likme jebkurā gadījumā nekad nav mazāka kā 50 % no atsauces likmes.

8. Līdzekļi, kas jānodrošina šiem priekšrocību mērķiem, tiks darīti pieejami no ieguldījumu mehānisma un nepārsniedz 5 % no kopējās summas, ko ieguldījumu finansējumam piešķir ieguldī- jumu mehānisms un Banka no pašu resursiem.

9. Procentu subsīdijas var kapitalizēt vai var izmantot dotāciju veidā, lai atbalstītu ar projektu saistītu tehnisko palīdzību, īpaši finanšu iestādēm āKK valstīs.

3. pants

Ieguldījumu mehānisma darbība

1. Ieguldījumu mehānisms darbojas visās tautsaimniecības noza- rēs un atbalsta privātu un komerciālu valsts sektora institūciju ieguldījumus, ieskaitot ieņēmumus nesošu ekonomisko un tehnoloģisko infrastruktūru, kas ir svarīga privātajam sektoram. Mehānisms:

a) tiek pārvaldīts kā apgrozības fonds un tā mērķis ir būt finan- siāli ilgtspējīgam. Tā darbības ir ar tirgum piesaistītiem notei- kumiem un izvairās no izkropļojumu radīšanas vietējos tirgos un privātu finanšu avotu pārvietošanas; un

b) tiecas būt ar katalītisku ietekmi, veicinot ilgtermiņa vietējo resursu mobilizāciju un piesaistot ārvalstu privātos ieguldītā- jus un aizdevējus projektiem āKK valstīs.

2. Finanšu protokola beigu datumā un Ministru padomes kon- krēta lēmuma neesamības gadījumā kumulatīvās neto atkalieplū- des ieguldījumu mehānismā pārceļ uz nākamo protokolu.

4. pants

vērā projektu un programmu raksturu un rīkotos saskaņā ar šā Nolīguma mērķiem tās statūtos noteikto procedūru ietva- ros.

2. aizdevumus no Bankas pašu resursiem piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) atsauces procentu likme ir likme, ko Banka piemēro aizdevu- miem ar tādiem pašiem nosacījumiem valūtas ziņā un atmak- sas periodu līguma noslēgšanas dienā vai izmaksas datumā;

b) tomēr:

i) principā valsts sektora projektiem pienākas procentu lik- mes subsīdija 3 % apmērā;

ii) privātā sektora projektiem, kas ietilpst 2. panta 7. punkta

b) apakšpunktā noteiktajās kategorijās, pienākas procentu likmes subsīdijas ar tādiem pašiem noteikumiem, kā noteikts 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā.

Galīgā procentu likme jebkurā gadījumā nekad nav mazāka kā 50 % no atsauces likmes;

c) procentu likmes subsīdijas summu, kas aprēķināta tās vērtības izteiksmē aizdevuma izmaksas laikā, ieskaita pret ieguldījumu mehānisma piešķirto procentu subsīdiju, kā noteikts 2. panta

8. punktā un 2. panta 9. punktā, un maksā tieši Bankai, un

d) Bankas no pašu resursiem piešķirto aizdevumu atmaksas periodu nosaka, pamatojoties uz projekta ekonomisko un finansiālo raksturojumu, bet tas nedrīkst pārsniegt 25 gadus. Šiem aizdevumiem parasti ir labvēlības periods, ko nosaka, atsaucoties uz projekta darbu ilgumu.

1. Banka:

Aizdevumi no Bankas pašu resursiem

3. Ieguldījumiem, kurus Banka finansē no pašu resursiem valsts sektora uzņēmumos, no attiecīgās āKK valsts var pieprasīt kon- krētas ar projektu saistītas garantijas vai vienošanās.

a) ar tās pārvaldītiem resursiem veicina āKK valstu ekonomisko un rūpniecisko attīstību nacionālā un reģionālā mērogā, un šim nolūkam kā prioritāti finansē projektus un programmas vai citus ieguldījumus, kuru mērķis ir sekmēt privāto sektoru visās tautsaimniecības nozarēs;

b) izveido ciešas sadarbības saiknes ar nacionālām un reģionālām attīstības bankām un ar āKK valstu un ES banku un finanšu iestādēm, un

c) apspriežoties ar attiecīgo āKK valsti, pieņem kārtību un pro- cedūras attīstības finansēšanas sadarbības īstenošanai, kā izklāstīts šajā Nolīgumā, nepieciešamības gadījumā, lai ņemtu

5. pants

Nosacījumi ārvalsts valūtas maiņas kursa riskam

Lai samazinātu valūtas maiņas kursa svārstību ietekmi, valūtas maiņas kursa riska problēmas risina šādi:

a) kapitāla līdzdalības gadījumā, kas paredzēta, lai nostiprinātu uzņēmuma pašu kapitālu, valūtas maiņas kursa risku parasti uzņemas ieguldījumu mehānisms;

b) riska kapitāla finansējuma gadījumā maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) valūtas maiņas kursa risku parasti sadala starp Kopienu, no vienas puses, un citām iesaistītajām perso- nām, no otras puses. Kopumā ārvalsts valūtas maiņas kursa risku sadala vienādi, un

c) ja tas ir iespējams un lietderīgi, īpaši valstīs, kurām ir rakstu- rīga makroekonomiskā un finansiālā stabilitāte, mehānisms tieksies izsniegt aizdevumus vietējās āKK valūtās, tādējādi de facto uzņemoties ārvalsts valūtas risku.

6. pants

Nosacījumi ārvalsts valūtas pārskaitījumam

attiecīgās āKK valstis attiecībā uz darbībām saskaņā ar Nolīgumu un attiecībā uz kurām tās sniedz rakstisku apstiprinājumu šā Nolī- guma ietvaros:

a) piešķir atbrīvojumu no visiem valsts vai vietējiem nodokļiem, nodokļu maksājumiem par procentiem, komisijas maksu un aizdevumu daļu, kas pienākas saskaņā ar attiecīgās āKK valsts vai valstu tiesību aktu vai tiesību aktiem;

b) nodod saņēmēju rīcībā valūtu, kas nepieciešama procentu, komisijas maksas un aizdevumu daļu maksāšanai, kas pienā- kas finansējuma līgumu izteiksmē, kuri piešķirti projektu un programmu īstenošanai viņu teritorijās, un

c) dara pieejamu Bankai ārvalsts valūtu, kas nepieciešama visu summu pārskaitīšanai, kuras tā saņēmusi valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa starp eiro un citām pārskaitījuma valū- tām un valsts valūtu pārskaitījuma datumā. Tas ietver visu veidu atlīdzības, piemēram, cita starpā, procentus, dividendes, komisijas maksas un maksas par pakalpojumiem, kā arī aiz- devumu daļas un ieņēmumus no akciju pārdošanas, kas pie- nākas finansējuma līgumu izteiksmē, kuri piešķirti projektu un programmu īstenošanai viņu teritorijās.

2. NOdaĻa

SPECIĀLĀS DARBĪBAS

7. pants

1. Sadarbība no piešķirtajām dotācijām atbalsta:

a) zemu ienākumu mājokļus, lai veicinātu mājokļu nozares ilg- termiņa attīstību, ieskaitot sekundāru hipotēku mehānismus;

b) mikrofinansējumu, lai veicinātu MVU un mikrouzņēmumus, un

c) jaudas palielināšanu, lai nostiprinātu un veicinātu privātā sek- tora efektīvu līdzdalību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā.

2. āKK un EK Ministru padome pēc šā Nolīguma noslēgšanas un pēc āKK un EK attīstības finansiālās sadarbības komitejas priekš- likuma lemj par kārtību un resursu summu, ko piešķir no ilgter- miņa attīstības dotācijas, lai sasniegtu šos mērķus.

3. NOdaĻa

FINANSĒJUMS EKSPORTA IEŅĒMUMU ĪSTERMIŅA SVĀRSTĪBĀM

8. pants

1. Puses atzīst, ka eksporta ieņēmumu zaudējumi īstermiņa svār- stību rezultātā var apdraudēt attīstības finansējuma prasības un makroekonomikas politikas un sektorpolitikas īstenošanu. Tādēļ āKK valsts ekonomikas atkarības pakāpe no preču eksporta un īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības produktiem ir kri- xxxxxx, lai noteiktu līdzekļu piešķiršanu ilgtermiņa attīstībai.

2. Lai samazinātu eksporta ieņēmumu nestabilitātes nelabvēlīgo ietekmi un aizsargātu attīstības programmu, ko apdraud ieņē- mumu samazinājums, var mobilizēt papildu finansiālu atbalstu no plānojamiem resursiem valsts ilgtermiņa attīstībai, pamatojo- ties uz 9. un 10. pantu.

9. pants

Atbilstības kritēriji

1. Tiesības uz papildu resursiem nosaka pēc:

a) 10 % (2 % vismazāk attīstīto valstu gadījumā) eksporta ieņēmumu zaudējumiem no precēm salīdzinājumā ar ieņē- mumu vidējo aritmētisko pirmajos trijos gados no pirma- jiem četriem gadiem pirms pieteikuma gada,

vai

10 % (2 % vismazāk attīstīto valstu gadījumā) eksporta ieņēmumu zaudējumiem no kopējiem lauksaimniecības vai minerālproduktiem salīdzinājumā ar ieņēmumu vidējo aritmētisko pirmajos trijos gados no pirmajiem četriem gadiem pirms pieteikuma gada valstīm, kur lauksaimniecī- bas vai minerālproduktu ieņēmumi veido vairāk nekā 40 % no kopējiem eksporta ieņēmumiem no precēm, un

b) plānotā budžeta deficīta 10 % pasliktinājuma, kas plānots apspriežamajam gadam vai prognozēts nākamajam gadam.

2. Tiesības uz papildu atbalstu aprobežojas ar četriem secīgiem gadiem.

3. Papildu resursus atspoguļo attiecīgās valsts publiskajos pārska- tos. Tos izlieto saskaņā ar plānošanas noteikumiem un metodēm, ieskaitot IV pielikuma “Īstenošanas un vadības procedūras” īpa- šos noteikumus, pamatojoties uz iepriekš sastādītiem nolīgumiem starp Kopienu un attiecīgo āKK valsti gadā pēc pieteikuma. ar abu Pušu vienošanos resursus var izlietot, lai finansētu program- mas, kas iekļautas valsts budžetā. Tomēr papildu resursu daļu var arī atlikt konkrētām nozarēm.

10. pants

Avansi

Sistēma papildu resursu piešķiršanai paredz avansus, lai segtu kavējumus konsolidētas tirdzniecības statistikas iegūšanā un nodrošinātu, ka konkrētos resursus var iekļaut gada budžetā pēc pieteikuma gada. avansus mobilizē, pamatojoties uz provizori- sku eksporta statistiku, ko valsts sastāda un iesniedz Komisijai pirms oficiālās galīgās konsolidētās statistikas. Maksimālais avanss ir 80 % no papildu resursu aplēstās summas pieteikuma gadam. Tādējādi mobilizētās summas koriģē ar kopēju vienošanos starp Komisiju un valsti, ņemot vērā galīgo konsolidēto eksporta statis- tiku un budžeta deficīta galīgo skaitli.

11. pants

Šīs nodaļas noteikumi ir pakļauti pārskatīšanai vēlākais pēc diviem darbības gadiem un pēc tam pēc jebkuras Puses pieprasījuma.

4. NOdaĻa

CITI NOTEIKUMI

12. pants

Kārtējie maksājumi un kapitāla kustība

1. Neierobežojot 3. punktu turpmāk, Puses apņemas noteikt iero- bežojumus jebkuriem maksājumiem brīvi konvertējamā valūtā maksājumu bilances norēķinu kontā starp Kopienas un āKK valstu iedzīvotājiem.

2. attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā Puses apņemas noteikt ierobežojumus kapitāla brīvai kustībai

tiešajiem ieguldījumiem, ko veic uzņēmumos, kas izveidoti saskaņā ar uzņemšanas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumiem, ko veic saskaņā ar šo Nolīgumu, un šo ieguldījumu un jebkuras no tiem gūtās peļņas likvidācijai vai repatriācijai.

3. Ja vienai vai vairākām āKK valstīm vai vienai vai vairākām Kopienas dalībvalstīm ir vai draud nopietnas maksājumu bilances grūtības, āKK valsts, dalībvalsts vai Kopiena saskaņā ar nosacīju- miem, kas noteikti saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT), Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību un Starptautiskā valūtas fonda nolīguma VIII un XIV pantu, var pieņemt ierobežojumus veicamiem darījumiem, kuriem ir ierobežots ilgums un kuri nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai uzlabotu maksājumu bilances stāvokli. Puse, kas veic pasākumus, nekavējoties informē citas Puses un pēc iespējas ātrāk iesniedz tām grafiku attiecīgo pasākumu likvidēšanai.

13. pants

Uzņēmējdarbības vienību kvalifikācija un izturēšanās pret tām

Kas attiecas uz pasākumiem, ko var piemērot pakalpojumu izvei- des un sniegšanas jautājumos, āKK valstis, no vienas puses, un dalībvalstis, no otras puses, nediskriminējoši izturas pret attiecīgi āKK valstu valstspiederīgajiem un uzņēmumiem vai firmām un dalībvalstu valstspiederīgajiem un uzņēmumiem vai firmām. Tomēr, ja noteiktai darbībai āKK valsts vai dalībvalsts nespēj nodrošināt šādu izturēšanos, attiecīgā gadījumā āKK valsts vai dalībvalsts pienākums nav nodrošināt šādu izturēšanos šai darbī- bai attiecīgās valsts valstspiederīgajiem un uzņēmumiem vai fir- mām.

14. pants

“Uzņēmumu un firmu” definīcija

1. Šajā Nolīgumā “dalībvalsts vai āKK valsts uzņēmumi vai fir- mas” ir uzņēmumi vai firmas, kas izveidotas saskaņā ar civiltiesī- bām vai komerctiesībām, ieskaitot publiskas vai citādas sabiedrī- bas, kooperatīvas sabiedrības un citas juridiskas personas, un personālsabiedrības, kuras reglamentē publiskās tiesības vai pri- vātttiesības, izņemot tās, kas ir bezpeļņas, izveidotas saskaņā ar dalībvalsts vai āKK valsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir dalīb- valstī vai āKK valstī.

2. Tomēr uzņēmumam vai firmai, kurai dalībvalstī vai āKK val- stī ir tikai juridiskā adrese, jāveic darbība, kurai ir efektīva un pastāvīga saikne ar šās dalībvalsts vai āKK valsts ekonomiku.

5. NOdaĻa

IEGULDĪJUMU AIZSARDZĪBAS NOLĪGUMI

15. pants

1. Īstenojot šā Nolīguma 78. panta noteikumus, Puses ievēro šādus principus:

a) Līgumslēdzēja valsts attiecīgā gadījumā var pieprasīt ieguldī- jumu veicināšanas un aizsardzības nolīguma pārrunāšanu ar citu Līgumslēdzēju valsti;

b) valstis, kuras ir šo nolīgumu puses, nepraktizē diskrimināciju starp Līgumslēdzējām valstīm, kuras ir šā Nolīguma puses vai viena pret otru attiecībā uz trešām valstīm, atklājot sarunas divpusēju vai daudzpusēju ieguldījumu veicināšanas un aizsar- dzības nolīgumu noslēgšanai, piemērošanai un interpretēša- nai;

c) Līgumslēdzējas valstis ir tiesīgas pieprasīt iepriekš minētās nediskriminējošas attieksmes modifikāciju vai pieņemšanu, ja to pieprasa starptautiskas saistības vai apstākļu maiņa;

d) iepriekš minēto principu piemērošana nenozīmē un praksē nevar pārkāpt Līgumslēdzējas valsts Nolīguma puses suvere- nitāti, un

e) saistība starp jebkura pārrunātā nolīguma, strīdu atrisināšanas noteikumu spēkā stāšanās datumu un attiecīgo ieguldījumu datumu tiks izklāstīta minētajā nolīgumā, ievērojot iepriekš izklāstītos noteikumus. Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka atpakaļejošu spēku nepiemēro kā vispārēju principu, ja vien Līgumslēdzējas valstis nenosaka citādi.

2. Lai veicinātu divpusēju nolīgumu pārrunāšanu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, Līgumslēdzējas puses vienojas izpētīt aizsardzības nolīguma parauga galvenos noteikumus. Izpētē, kas pamatojas uz esošo divpusējo nolīgumu noteikumiem starp valstu pusēm, īpaša uzmanība tiks veltīta šādiem jautājumiem:

a) juridiskas garantijas, lai nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi un ārvalstu ieguldītāju aizsardzību;

b) vislielākās labvēlības ieguldītāja klauzula;

c) aizsardzība ekspropriācijas un nacionalizācijas gadījumā;

d) kapitāla un peļņas pārskatīšana, un

e) starptautiska šķīrējtiesa strīdu gadījumā starp ieguldītāju un uzņēmēju valsti.

3. Puses vienojas izpētīt garantijas sistēmu jaudu, lai pozitīvi atbildētu uz mazo un vidējo uzņēmumu īpašajām vajadzībām, apdrošinot to ieguldījumus āKK valstīs. Iepriekš minētās izpētes tiek uzsāktas pēc iespējas ātrāk pēc Nolīguma noslēgšanas. Šīs izpētes rezultātu pēc pabeigšanas iesniedz izskatīšanai āKK un EK attīstības finansiālās sadarbības komitejai un atbilstošai rīcībai.

III PIELIKUMS

IESTĀŽU ATBALSTS – CDE UN CTA

1. pants

Sadarbība atbalsta institucionālos mehānismus, kas sniedz palī- dzību uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem un veicina lauksaim- niecības un lauku attīstību. Šajā sakarā sadarbība palīdz:

a) nostiprināt un palielināt Uzņēmuma attīstības centra (CDE) lomu, lai sniegtu āKK privātajam sektoram nepieciešamo atbalstu privātā sektora attīstības pasākumu veicināšanā, un

b) nostiprināt un pastiprināt Lauksaimniecības attīstības centra (CTA) lomu āKK iestāžu jaudas attīstībā, īpaši informācijas vadību, lai uzlabotu piekļūšanu tehnoloģijām, lai palielinātu lauksaimniecības produktivitāti, tirdzniecību, pārtikas drošību un lauku attīstību.

2. pants

CDE

1. CDE atbalsta privātā sektora attīstības stratēģiju īstenošanu āKK valstīs, sniedzot nefinanšu pakalpojumus āKK uzņēmu- miem un uzņēmējsabiedrībām un atbalstu kopīgiem pasāku- miem, kurus izveidojuši Kopienas un āKK valstu uzņēmēji.

2. CDE mērķis ir palīdzēt privātiem āKK uzņēmumiem kļūt kon- kurētspējīgākiem visās tautsaimniecības nozarēs. Īpaši tas:

a) veicina un sekmē uzņēmumu sadarbību un partnerattiecības starp āKK un ES uzņēmumiem;

b) palīdz uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu attīstībā ar atbalstu jaudas palielināšanai privātā sektora organizācijām vai atbalstu tehnisko, profesionālo, vadības, tirdzniecības un apmācības atbalsta pakalpojumu sniedzējiem;

c) sniedz palīdzību ieguldījumu veicināšanas darbībai, piemēram, ieguldījumu veicināšanas organizācijām, ieguldījumu konfe- renču, mācību programmu, stratēģijas semināru organizēša- nai un ieguldījumu veicināšanas uzdevumu kontrolei, un

d) atbalsta pasākumus, kas dod ieguldījumu, lai attīstītu un nodotu tehnoloģijas un zinātību (know– how) un paraugprak- ses par visiem uzņēmējdarbības vadības aspektiem.

3. CDE arī:

a) informē āKK privāto sektoru par Nolīguma noteikumiem;

b) izplata informāciju vietējā āKK privātajā sektorā par produktu kvalitāti un standartiem, kas tiek prasīti ārējos tirgos, un

c) sniedz informāciju Eiropas uzņēmumiem un privātā sektora organizācijām par uzņēmējdarbības iespējām un kārtību āKK valstīs.

4. CDE paplašina savu atbalstu uzņēmumiem ar kvalificētiem un kompetentiem nacionāliem un/vai reģionāliem pakalpojumus sniedzošiem starpniekiem.

5. CDE darbība pamatojas uz koordinācijas, papildināmības un pievienotās vērtības jēdzienu attiecībā uz jebkuriem privātā sek- tora attīstības pasākumiem, ko veic valsts vai privātas institūcijas. CDE, uzņemoties savus uzdevumus, realizē selektivitāti.

6. Vēstnieku komiteja ir centra uzraudzības iestāde. Pēc šā Nolī- guma noslēgšanas tā:

a) nosaka centra, tajā skaitā tā uzraudzības institūciju, statūtus un reglamentu;

b) nosaka statūtus par personālu, finanšu un civildienesta notei- kumus;

c) uzrauga centra institūciju darbu un

d) nosaka darbības noteikumus un procedūras centra budžeta pieņemšanai.

7. Vēstnieku komiteja saskaņā ar tās noteiktām procedūrām un kritērijiem ieceļ centra institūciju locekļus.

8. Centra budžetu finansē saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā Nolīgumā attiecībā uz attīstības finansiālo sadarbību.

3. pants

CTA

1. CTA uzdevums ir nostiprināt āKK lauksaimniecības un lauku attīstības organizāciju politikas un iestāžu jaudas attīstību un informācijas un komunikācijas vadības jaudu. Tā palīdz šīm orga- nizācijām formulēt un īstenot politikas un programmas, lai sama- zinātu nabadzību, veicinātu noturīgu pārtikas drošību, saglabātu dabas resursu bāzi un tādējādi veicinātu pašpaļāvību uz āKK lauku un lauksaimniecības attīstību.

2. CTA:

a) attīsta un sniedz informācijas pakalpojumus un nodrošina labāku piekļūšanu pētniecībai, apmācībai un inovācijām lauk- saimniecības un lauku attīstības un paplašināšanas jomā, lai veicinātu lauksaimniecības un lauku attīstību, un

b) attīsta un pastiprina āKK jaudu, lai:

i) uzlabotu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku un stratēģiju formulēšanu un vadību valsts un reģionālā līme- nī, ieskaitot uzlabotu jaudu datu ievākšanai, politikas pēt- niecībai, analīzei un formulēšanai;

ii) uzlabotu informācijas un komunikācijas vadību, īpaši Valsts lauksaimniecības stratēģijas ietvaros;

iii) veicinātu efektīvu iestāžu iekšējo informācijas un komuni- kācijas vadību (IKV) darbības rezultātu uzraudzībai, kā arī konsorcijus ar reģionāliem un starptautiskiem partneriem;

iv) veicinātu decentralizētu IKV vietējā un nacionālā līmenī;

v) nostiprinātu pasākumus ar reģionālu sadarbību un

vi) izveidotu pieejas politikas ietekmes novērtēšanai uz lauk- saimniecības un lauku attīstību.

3. Centrs atbalsta reģionālus pasākumus un tīklus un pakāpeniski sadala jaudas attīstības programmas ar atbilstošām āKK organi- zācijām. Šim nolūkam centrs atbalsta decentralizētus reģionālus informācijas tīklus. Šie tīkli tiek veidoti pakāpeniski un efektīvi.

4. Vēstnieku komiteja ir centra uzraudzības iestāde. Pēc šā Nolī- guma noslēgšanas tā:

a) nosaka centra, tajā skaitā tā uzraudzības institūciju, statūtus un reglamentu;

b) nosaka statūtus par personālu, finanšu un civildienesta notei- kumus;

c) uzrauga centra institūciju darbu un

d) nosaka darbības noteikumus un procedūras centra budžeta pieņemšanai.

5. Vēstnieku komiteja saskaņā ar tās noteiktām procedūrām un kritērijiem ieceļ centra institūciju locekļus.

6. Centra budžetu finansē saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā Nolīgumā attiecībā uz attīstības finansiālo sadarbību.

IV PIELIKUMS

ĪSTENOŠANAS UN VADĪBAS PROCEDŪRAS

1. NOdaĻa

PLĀNOŠANA (NACIONĀLA)

1. pants

darbības, kuras finansē ar dotācijām šā Nolīguma ietvaros, plāno Finanšu protokola aptvertā perioda sākumā. Plānošana šim nolū- kam nozīmē:

a) Valsts atbalsta stratēģijas (VaS) sagatavošanu un izstrādi, pamatojoties uz valsts pašas vidēja termiņa attīstības mērķiem un stratēģijām;

b) skaidru norādi no Kopienas par indikatīvo plānojamo finanšu piešķīrumu, no kura valsts var gūt labumu piecu gadu perioda laikā, kā arī jebkuru citu būtisku informāciju;

c) indikatīvas programmas sagatavošanu un pieņemšanu VaS īstenošanai un

d) pārbaudes procesu, kas aptver VaS, indikatīvo programmu un tai piešķirto resursu apjomu.

2. pants

Valsts atbalsta stratēģija

VaS sagatavo attiecīgā āKK valsts un ES pēc apspriedēm ar dažā- diem attīstības procesa dalībniekiem, un pamatojas uz gūtajām mācībām un paraugpraksēm. Katru VaS pielāgo katras āKK valsts vajadzībām un tā reaģē uz katras āKK valsts īpašajiem apstākļiem. VaS ir instruments, lai noteiktu darbību prioritāti un veidotu sadarbības programmu vietējo piederību. Tiek ņemtas vērā jebku- ras novirzes starp valsts pašas analīzi un Kopienas analīzi. VaS ietver šādus standarta elementus:

a) politiskā, ekonomiskā un sociālā valsts konteksta, ierobežo- jumu, jaudu un izredžu analīzi, ieskaitot pamatvajadzību novērtējumu, piemēram, ienākumi uz vienu iedzīvotāju, iedzī- votāju skaits un sociālie rādītāji, un neaizsargātība;

b) valsts vidēja termiņa attīstības stratēģijas sīks izklāsts, skaidri noteiktas prioritātes un gaidāmās finansēšanas prasības;

c) valstī esošu citu līdzekļu devēju, īpaši tajā skaitā ES dalībvalstu kā divpusēju līdzekļu devēju, būtisku plānu un darbību izklāsts;

d) atbildes stratēģijas, kas nosaka speciālo ieguldījumu, ko var dot ES. Tie iespējamā apmērā nodrošina papildināmību ar dar- bībām, kuras finansē pati āKK valsts un citi valstī esoši līdzekļu devēji, un

e) vispiemērotāko atbalsta mehānismu veida un apjoma noteik- šana, kuri jāpiemēro, īstenojot iepriekš minētās stratēģijas.

3. pants

Resursu piešķiršana

1. Resursu piešķiršana pamatojas uz vajadzībām un darbības rezultātiem, kā noteikts šajā Nolīgumā. Šajā sakarā:

a) vajadzības novērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas attiecas uz ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, iedzīvotāju skaitu, sociāliem rādītājiem un parādsaistību līmeni, eksporta ieņēmumu zau- dējumiem un atkarību no eksporta ieņēmumiem, īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarēm. Īpašu režīmu piešķir vismazāk attīstītām āKK valstīm, un pienācīgi ņem vērā salu valstu un valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, neaizsargātību. Bez tam ņem vērā pēckonflikta valstu īpašās grūtības, un

b) objektīvi un pārredzami novērtē darbības rezultātus, pamato- joties uz šādiem parametriem: progress institucionālu reformu īstenošanā, valsts darbības rezultāti resursu izlietojumā, paš- reizējo darbību efektīva īstenošana, nabadzības atvieglošana vai samazināšana, noturīgas attīstības pasākumi un makroe- konomikas politikas un sektorpolitikas darbības rezultāti.

2. Piešķirtie resursi sastāv no diviem elementiem:

a) asignējums, lai segtu makroekonomisko atbalstu, sektorpoli- tikas, programmas un projektus, kas atbalsta galvenās vai pārējās Kopienas palīdzības jomas, un

b) asignējums, lai segtu neparedzētas vajadzības, piemēram, neat- liekamu palīdzību, kad šo atbalstu nevar finansēt no ES budže- ta, ieguldījumi starptautiski saskaņotos parāda atvieglošanas pasākumos un atbalsts, lai mazinātu eksporta ieņēmumu nestabilitātes nelabvēlīgo ietekmi.

3. Šī indikatīvā summa veicina Kopienas atbalsta ilgtermiņa plā- nošanu attiecīgajai valstij. Kopā ar resursu atlikumiem bez saistī- bām, kuri valstij piešķirti saskaņā ar iepriekšējo EaF un iespēju robežās Kopienas budžeta līdzekļiem, šie asignējumi ir pamats attiecīgās valsts indikatīvās programmas sagatavošanai.

4. Tiks paredzētas tās valstis, kuras ārkārtas apstākļu dēļ nevar piekļūt parastiem plānojamiem resursiem.

4. pants

Indikatīvās programmas sagatavošana un pieņemšana

1. Pēc iepriekš minētās informācijas saņemšanas katra āKK valsts sastāda un iesniedz Kopienai indikatīvās programmas projektu, atbilstīgi un pamatojoties uz tās attīstības mērķiem un prioritā- tēm, kā noteikts VaS. Indikatīvās programmas projektā ietilpst:

a) galvenā nozare, nozares vai jomas, uz kurām jākoncentrē atbalsts;

b) vispiemērotākie pasākumi un darbības mērķu un nolūku sasniegšanai galvenajā nozarē, nozarēs vai jomās;

c) resursi, kas paredzēti projektiem un programmām ārpus gal- venās nozares(ēm), un/vai šo darbību plaši izklāsti, kā arī norāde par resursiem, kuri jāizvieto katram no šiem elemen- tiem;

d) tiesīgu nevalstisku dalībnieku identifikācija un resursi, kas pie- šķirti nevalstiskiem dalībniekiem;

e) reģionālu projektu un programmu priekšlikumi un

f) rezerve apdrošināšanai pret iespējamiem prasījumiem un, lai segtu izmaksu pieaugumus un neparedzētus izdevumus.

2. Indikatīvās programmas projektā attiecīgi ietver resursus, kas paredzēti, lai pastiprinātu cilvēku, materiālo un institucionālo

āKK jaudu nacionālo un reģionālo indikatīvo programmu saga- tavošanai un īstenošanai un āKK valstu publisko ieguldījumu projektu cikla vadības uzlabošanai.

3. Indikatīvās programmas projektu pakļauj viedokļu apmaiņai starp attiecīgo āKK valsti un Kopienu. Indikatīvo programmu pieņem ar kopēju vienošanos starp Kopienu un attiecīgo āKK val- sti. Kad tā pieņemta, tā ir saistoša gan Kopienai, gan šai valstij. Šo indikatīvo programmu pievieno VaS un bez tam tā ietver:

a) speciālas un skaidri noteiktas operācijas, īpaši tās, kuras var uzņemties pirms nākamās pārbaudes;

b) grafiku indikatīvās programmas īstenošanai un pārbaudei, ieskaitot saistības un resursu izmaksas, un

c) parametrus un kritērijus pārbaudēm.

4. Kopiena un attiecīgā āKK valsts veic visus nepieciešamos pasā- kumus, lai nodrošinātu plānošanas procesa pabeigšanu visīsākajā iespējamajā laikā un, izņemot ārkārtas apstākļus, divpadsmit mēnešu laikā pēc Finanšu protokola noslēgšanas. Šajā sakarā VaS un indikatīvās programmas sagatavošanai jābūt pastāvīga procesa sastāvdaļai, kas noved pie vienota dokumenta pieņemšanas.

5. pants

Pārbaudes process

1. Finansiāla sadarbība starp āKK valsti un Kopienu ir pietiekami elastīga, lai nodrošinātu, ka darbības pastāvīgi atbilst šā Nolīguma mērķiem, un ņemtu vērā attiecīgās āKK valsts ekonomikas stā- vokļa, prioritāšu un mērķu izmaiņas. Šajā sakarā valsts kredītrī- kotājs un delegācijas vadītājs:

a) katru gadu veic indikatīvās programmas darbības pārbaudi un

b) veic VaS un indikatīvās programmas termiņa vidus un ter- miņa beigu pārbaudi, ņemot vērā pašreizējās vajadzības un darbības rezultātus.

2. ārkārtas apstākļos, kas minēti noteikumos par humāno un neatliekamo palīdzību, pārbaudi var veikt pēc jebkuras Puses pie- prasījuma.

3. Valsts kredītrīkotājs un delegācijas vadītājs:

a) veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu indika- tīvās programmas noteikumu ievērošanu, tajā skaitā nodroši- not, ka tiek ievērots saistību un izmaksu grafiks, kas saskaņots plānošanas laikā, un

b) nosaka īstenošanas kavēšanās iemeslus un ierosina piemēro- tus pasākumus situācijas uzlabošanai.

4. Indikatīvās programmas gada darbības pārbaude ietver prog- rammas īstenošanas kopīgu novērtēšanu un ņem vērā attiecīgās uzraudzības un vērtēšanas darbības rezultātus. Šo pārbaudi veic vietēji un pabeidz valsts kredītrīkotājs un delegācijas vadītājs 60 dienu laikā. Tā īpaši ietver novērtējumu par:

a) rezultātiem, kas sasniegti galvenajā nozarē(s), kuri novērtēti pret nosakāmiem mērķiem un ietekmes rādītājiem un sektor- politikas saistībām;

b) projektiem un programmām ārpus galvenās nozares(ēm) un/vai daudzgadu programmu ietvaros;

c) resursu izlietojumu, kas atlikti nevalstiskiem dalībniekiem;

d) pašreizējo darbību īstenošanas efektivitāti un apmēru, kādā ir ievērots saistību un maksājumu grafiks, un

e) plānošanas perspektīvas paplašināšanu nākamajiem gadiem.

5. Valsts kredītrīkotājs un delegācijas vadītājs iesniedz ziņojumu par gada pārbaudes secinājumu attīstības finansiālās sadarbības komitejai 30 dienu laikā pēc darbības pārbaudes pabeigšanas. Komiteja izskata ziņojumu atbilstīgi saviem pienākumiem un tie- sībām saskaņā ar Nolīgumu.

6. Ņemot vērā gada darbības pārbaudes, valsts kredītrīkotājs un delegācijas vadītājs var termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudēs un iepriekš minēto grafiku ietvaros pārbaudīt un pieņemt VaS:

a) ja darbības pārbaudes liecina par īpašām problēmām un/vai

b) ņemot vērā āKK valsts izmainītos apstākļus.

Šīs pārbaudes veic papildu 30 dienu perioda laikā pēc termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudes pabeigšanas. Finanšu protokola beigu pārbaude ietver arī pielāgošanu jaunajam finanšu protoko- lam resursu piešķīruma un sagatavošanās nākamajai programmai ziņā.

7. Pēc termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudes pabeigšanas Kopiena var pārskatīt resursu piešķīrumu, ņemot vērā attiecīgās āKK valsts pašreizējās vajadzības un darbības rezultātus.

2. NOdaĻa

PLĀNOŠANA UN SAGATAVOŠANA (REĢIONĀLA)

6. pants

Līdzdalība

1. Reģionāla sadarbība ietver darbības, kas gūst labumu un iet- ver:

a) divas vai vairākas vai visas āKK valstis, un/vai

b) reģionālu organizāciju, kuras locekļi ir vismaz divas āKK val- stis.

2. Reģionālā sadarbība var ietvert arī aizjūras zemes un teritori- jas un attālākos reģionus. Finansējums, lai nodrošinātu šo terito- riju līdzdalību, ir papildus tiem līdzekļiem, kas saskaņā ar Nolī- gumu piešķirti āKK valstīm.

7. pants

Reģionālas programmas

attiecīgās āKK valstis lemj par ģeogrāfisko reģionu noteikšanu. Reģionālām integrācijas programmām maksimāli iespējamajā apjomā jāatbilst esošo reģionālo organizāciju programmām, kurām ir ekonomiskas integrācijas pilnvaras. Principā vairāku attiecīgu reģionālu organizāciju dalības pārklāšanās gadījumā reģionālajai integrācijas programmai jāatbilst šo organizāciju apvienotajai dalībai. Šajā sakarā Kopiena sniegs īpašu atbalstu no reģionālām programmām āKK valstu grupām, kuras apņēmušās pārrunāt ekonomisko partnerattiecību nolīgumus ar ES.

8. pants

Reģionāla plānošana

1. Plānošana notiek katra reģiona līmenī. Plānošana ir viedokļu apmaiņas rezultāts starp Komisiju un attiecīgo pienācīgi pilnva- roto reģionālo organizāciju(ām), un šā pilnvarojuma neesamības gadījumā – valsts kredītrīkotājiem šā reģiona valstīs. attiecīgā gadījumā plānošana var ietver apspriedes ar tiesīgiem nevalsti- skiem dalībniekiem.

2. Plānošana šim nolūkam nozīmē:

a) Reģionāla atbalsta stratēģijas (RaS) sagatavošanu un izstrādi, pamatojoties uz reģiona paša vidēja termiņa attīstības mēr- ķiem un stratēģijām;

b) skaidru norādi no Kopienas par indikatīvo finanšu piešķīrumu, no kura reģions var gūt labumu piecu gadu perioda laikā, kā arī jebkuru citu būtisku informāciju;

c) reģionālās indikatīvās programmas (RIP) sagatavošanu un pie- ņemšanu RaS īstenošanai, un

d) pārbaudes procesu, kas aptver RaS, RIP un katram reģionam piešķirto resursu apjomu.

3. RaS sagatavo Komisija un pienācīgi pilnvarota reģionālā orga- nizācija(s) sadarbībā ar āKK valstīm attiecīgajā reģionā. RaS būs instruments, lai noteiktu darbību prioritāti un veidotu atbalstītu programmu vietējo piederību. RaS ietver šādus standarta elemen- tus:

a) reģiona politiskā, ekonomiskā un sociālā konteksta analīze;

b) reģionālas ekonomiskas integrācijas un integrācijas pasaules ekonomikā procesa un izredžu novērtējums;

c) reģionālo stratēģiju un prioritāšu un gaidāmo finansēšanas prasību izklāsts;

d) citu reģionālās sadarbības ārējo partneru attiecīgais darbības izklāsts un

e) konkrēta ES ieguldījuma izklāsts reģionālas sadarbības un inte- grācijas mērķu sasniegšanā, kas pēc iespējas papildina darbī- bas, ko finansē pašas āKK valstis un citi ārējie partneri, īpaši ES dalībvalstis.

9. pants

Resursu piešķiršana

Finanšu protokola aptvertā perioda sākumā katrs reģions saņem no Kopienas norādi par resursu apjomu, no kuriem tas var gūt labumu piecu gadu laikā. Indikatīvā resursu piešķiršana pamato- jas uz vajadzību novērtējumu un progresu un izredzēm reģionālas sadarbības un integrācijas procesā. Lai panāktu atbilstošu mērogu un palielinātu efektivitāti, reģionāli un nacionāli fondi var sajauk- ties, lai finansētu reģionālu darbību ar atšķirīgu valsts kompo- nentu.

10. pants

Reģionālā indikatīvā programma

1. Pamatojoties uz iepriekš norādīto resursu piešķiršanu, pienā- cīgi pilnvarota reģionāla organizācija(s) un šā pilnvarojuma neesa- mības gadījumā valsts kredītrīkotāji no reģiona valstīm sastāda reģionālās indikatīvās programmas projektu. Programmas pro- jekts īpaši nosaka:

a) Xxxxxxxx atbalsta galvenās nozares un tēmas;

b) vispiemērotākos pasākumus un darbības, lai sasniegtu šīm nozarēm un tēmām izvirzītos mērķus, un

c) projektus un programmas, kas dod iespēju sasniegt šos mēr- ķus, ja tie ir skaidri noteikti, kā arī norādi par izvietojamiem resursiem katram no šiem elementiem un to īstenošanas gra- fiku.

2. Reģionālās indikatīvās programmas pieņem ar kopēju vieno- šanos starp Kopienu un attiecīgajām āKK valstīm.

11. pants

Pārbaudes process

Finansiāla sadarbība starp katru āKK reģionu un Kopienu ir pie- tiekami elastīga, lai nodrošinātu, ka darbības pastāvīgi atbilst šā Nolīguma mērķiem, un ņemtu vērā attiecīgā reģiona ekonomikas stāvokļa, prioritāšu un mērķu izmaiņas. Tiek veikta reģionālās indikatīvās programmas termiņa vidus un termiņa beigu pārbau- de, lai indikatīvo programmu pielāgotu mainīgiem apstākļiem un nodrošinātu, ka tās tiek pareizi īstenotas. Pēc termiņa vidus un ter- miņa beigu pārbaudes pabeigšanas Kopiena var pārskatīt resursu piešķīrumu, ņemot vērā pašreizējās vajadzības un darbības rezul- tātus.

12. pants

Sadarbība ĀKK iekšienē

Finanšu protokola aptvertā perioda sākumā Kopiena norāda āKK Ministru padomei to līdzekļu daļu, kuri piešķirti reģionālai darbī- bai un kurus atliek darbībai, kas dod labumu daudzām vai visām āKK valstīm. Šīs darbības var pārsniegt ģeogrāfiskās atrašanās vie- tas jēdzienu.

13. pants

Finansējuma pieprasījumi

1. Reģionālu programmu finansējuma pieprasījumus iesniedz:

a) pienācīgi pilnvarota reģionāla iestāde vai organizācija, vai

b) pienācīgi pilnvarota apakšreģionāla iestāde, organizācija vai āKK valsts attiecīgajā reģionā plānošanas posmā ar nosacī- jumu, ka darbība ir norādīta RIP.

2. Iekšējo āKK programmu pieprasījumus iesniedz:

a) vismaz 3 pilnvarotas reģionālas iestādes vai organizācijas, kas pieder dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem, vai šo reģionu valsts kredītrīkotāji, vai

3. NOdaĻa

PROJEKTU ĪSTENOŠANA

15. pants

Projektu noteikšana, sagatavošana un novērtēšana

1. Projekti un programmas, ko ir iesniegusi āKK valsts, ir pakļauti kopīgam novērtējumam. āKK un EK attīstības finansiālās sadar- bības komiteja izstrādā vispārīgas pamatnostādnes un kritērijus projektu un programmu novērtēšanai.

2. Projektu vai programmu dokumentācijai, kas sagatavota un iesniegta finansējumam, jāietver visa informācija, kas nepiecie- šama projektu vai programmu novērtēšanai, vai, ja šie projekti un programmas nav pilnīgi definēti, – jāsniedz plaši izklāsti, kas nepieciešami to novērtēšanai. Šo dokumentāciju āKK valstis vai citi tiesīgi saņēmēji oficiāli nosūta Kopienai saskaņā ar šo Nolī- gumu.

b) āKK Ministru padome vai ar speciālu deleģēšanu āKK Vēst- nieku komiteja, vai

c) starptautiskas organizācijas, kas veic darbību, kura sekmē reģionālas sadarbības un integrācijas mērķus, pēc āKK Vēst- nieku komitejas iepriekšēja apstiprinājuma.

14. pants

Īstenošanas procedūras

1. Reģionālas programmas īsteno pieprasījuma iesniedzēja iestāde vai cita pienācīgi pilnvarota institūcija vai iestāde.

2. Iekšējās āKK programmas īsteno pieprasījuma iesniedzēja iestāde vai to pienācīgi pilnvarots aģents. Pienācīgi pilnvarotas īstenošanas iestādes neesamības gadījumā un, neierobežojot āKK Sekretariāta vadītus ad hoc projektus un programmas, Komisija ir atbildīga par iekšējo āKK darbību īstenošanu.

3. Ņemot vērā reģionālas sadarbības mērķus un raksturīgās iezī- mes, šajā jomā veikto darbību reglamentē procedūras, kas attie- cīgā gadījumā noteiktas attīstības finansiālai sadarbībai.

3. Projektu un programmu novērtēšanā pienācīgi ievēro nacio- nālos cilvēkresursu ierobežojumus un nodrošina stratēģiju, kas ir izdevīga šo resursu veicināšanai. Tajā ņem vērā arī katras āKK valsts īpašās iezīmes un ierobežojumus.

16. pants

Priekšlikums un lēmums par finansējumu

1. Novērtēšanas secinājumus apkopo finansējuma priekšlikumā, kuru sastāda Kopiena ciešā sadarbībā ar attiecīgo āKK valsti. Finansējuma priekšlikumu iesniedz apstiprināšanai Komisijas lēmējinstitūcijai.

2. Finansējuma priekšlikumā ietver iepriekšēju grafiku projekta vai programmas tehniskajai un finansiālajai īstenošanai, ieskaitot daudzgadu programmas un kopējus asignējumus maza finanšu mēroga darbībām, un tas aplūko dažādo īstenošanas posmu ilgumu. Finansējuma priekšlikumā:

a) ņem vērā attiecīgās āKK valsts vai valstu atsauksmes un

b) to nosūta vienlaicīgi attiecīgajai āKK valstij vai valstīm un Kopienai.

3. Komisija noformē finansējuma priekšlikumu un nosūta to ar vai bez grozījuma Kopienas lēmējinstitūcijai. attiecīgajai āKK val- stij vai valstīm dod iespēju sniegt atsauksmes par būtisku grozī- jumu, kuru Komisija plāno izdarīt dokumentā. Šīs atsauksmes atspoguļo finansējuma priekšlikumā, kurā veikti grozījumi.

4. Kopienas lēmējinstitūcija paziņo savu lēmumu 120 dienu laikā pēc iepriekš minētā finansējuma priekšlikuma paziņošanas datuma.

5. Ja Kopiena nepieņem finansējuma priekšlikumu, attiecīgo āKK valsti vai valstis nekavējoties informē par šā lēmuma iemesliem. Tādā gadījumā attiecīgās āKK valsts vai valstu pārstāvji 60 dienu laikā pēc tam var pieprasīt:

a) lai šo jautājumu nodotu izskatīšanai āKK un EK attīstības finansiālās sadarbības komitejai, kas izveidota saskaņā ar Nolī- gumu, vai

b) lai tās uzklausītu Kopienas lēmējinstitūcija.

6. Pēc šīs uzklausīšanas attiecīgā Kopienas iestāde, kurai attiecīgā āKK valsts vai valstis pirms lēmuma pieņemšanas var nosūtīt jeb- kurus faktus, kas var šķist nepieciešami, lai papildinātu tai pie- ejamo informāciju, pieņem galīgo lēmumu par finansējuma priekšlikuma pieņemšanu vai noraidīšanu.

7. daudzgadu programmas, cita starpā, finansē apmācību, decen- tralizētu darbību, mikroprojektus, tirdzniecības veicināšanu, iero- bežota mēroga darbību kopumu noteiktā nozarē, projekta/programmas vadības atbalstu un tehnisko sadarbību.

8. Iepriekš minētajos gadījumos attiecīgā āKK valsts var iesniegt delegācijas vadītājam daudzgadu programmu, kurā ietverti tās plaši izklāsti, paredzētās rīcības veidi un ierosinātā finanšu apņemšanās:

a) lēmumu par finansējumu attiecībā uz katru daudzgadu pro- grammu pieņem galvenais kredītrīkotājs. Galvenā kredītrīko- tāja vēstule valsts kredītrīkotājam, kurā paziņots šis lēmums, veido finansēšanas līgumu, un

b) tādējādi pieņemto daudzgadu programmu ietvaros valsts kre- dītrīkotājs vai attiecīgā gadījumā decentralizētas sadarbības aģents, kuram šim nolūkam deleģētas funkcijas, vai attiecīgos gadījumos citi tiesīgi saņēmēji īsteno katru atsevišķu darbību saskaņā ar attiecīgajiem šā Nolīguma noteikumiem un iepriekš

minētā finansēšanas līguma noteikumiem. Ja īstenošana jāveic decentralizētas sadarbības aģentiem vai citiem tiesīgiem saņē- mējiem, valsts kredītrīkotājs un delegācijas vadītājs saglabā finansiālu atbildību un regulāri uzrauga darbības, lai tie, cita starpā, varētu pildīt savus pienākumus.

9. Katra gada beigās valsts kredītrīkotājs, apspriežoties ar delegā- cijas vadītāju, nosūta Komisijai ziņojumu par daudzgadu pro- grammu īstenošanu.

17. pants

Finansēšanas līgums

1. Izņemot, ja šajā Nolīgumā ir paredzēts citādi, jebkuram pro- jektam vai programmai, ko finansē ar dotāciju no fonda, sastāda finansēšanas līgumu starp Komisiju un attiecīgo āKK valsti vai valstīm. Ja tiešais saņēmējs nav āKK valsts, Komisija formalizē lēmumu par finansējumu ar vēstuļu apmaiņu ar attiecīgo saņē- mēju.

2. Finansēšanas līgumu sastāda starp Komisiju un attiecīgo āKK valsti vai valstīm 60 dienu laikā pēc Kopienas lēmējinstitūcijas lēmuma. Līgumā:

a) īpaši nosaka informāciju par fonda finanšu apņemšanos un finansēšanas kārtību un noteikumiem, vispārīgiem un īpašiem noteikumiem par attiecīgo projektu vai programmu un ietver arī iepriekšēju grafiku finansējuma priekšlikumā ietvertā pro- jekta vai programmas tehniskajai īstenošanai, un

b) atbilstoši paredz apropriācijas, lai segtu izmaksu pieaugumus un neparedzētus izdevumus.

3. Kad finansēšanas līgums ir noslēgts, izmaksas veic saskaņā ar tajā noteikto finansēšanas plānu. Jebkuru neparedzētu atlikumu, kas palicis pēc projektu un programmu kontu slēgšanas, uzkrāj attiecīgajai āKK valstij un to uzrāda fonda uzskaitē. To var izlie- tot šajā Nolīgumā noteiktajā veidā projektu un programmu finan- sēšanai.

18. pants

Izmaksu pārsniegumi

1. Ja izrādās, ka, iespējams, radīsies izmaksu pārsniegumi virs finansēšanas līgumā noteiktā ierobežojuma, valsts kredītrīkotājs

ar delegācijas vadītāja starpniecību attiecīgi paziņo galvenajam kredītrīkotājam par to, kā arī par pasākumiem, kurus valsts kre- dītrīkotājs plāno veikt, lai segtu šos izmaksu pārsniegumus, sama- zinot projekta vai programmas mērogu vai izmantojot valsts vai citus ārpuskopienas resursus.

2. Ja ar vienošanos ar Kopienu nolemj nesamazināt projektu vai programmu vai ja tos nav iespējams segt no citiem resursiem, tad šos pārsniegumus līdz 20 % no finanšu saistībām attiecīgajam projektam vai programmai var finansēt no indikatīvās program- mas.

19. pants

Retrospektīva finansēšana

i) āKK valstu un dalībvalstu fiziskām personām, uzņēmu- miem vai firmām vai valsts vai daļējām valsts aģentūrām;

ii) dalībvalstu un/vai āKK valstu kooperatīvām sabiedrībām un citām juridiskām personām, kuras reglamentē publiskās tiesības vai privāttiesības, un

iii) āKK valstu un/vai dalībvalsts kopuzņēmumiem vai uzņē- mumu vai firmu grupējumiem;

b) piegāžu izcelsmei jābūt Kopienā un/vai āKK valstīs. Šajā sakarā jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju novērtē, atsaucoties uz attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgu- miem un piegādēm, kuru izcelsme ir Kopienā, un tās ietver piegādes, kuru izcelsme ir aizjūras zemēs un teritorijās.

1. Lai nodrošinātu projekta agru uzsākšanu, izvairītos no nesaskaņām starp secīgiem projektiem un novērstu kavējumus, āKK valstis, vienojoties ar Komisiju, pabeidzot projekta novērtē- šanu, vai pirms lēmuma par finansējumu pieņemšanas var:

āKK

21. pants

Līdzdalība ar vienādiem noteikumiem

valstis un Komisija veic nepieciešamos pasākumus, lai

a) izdot konkursa uzaicinājumus visiem līguma veidiem ar aptu- rēšanas klauzulu un

b) iepriekš finansēt darbību, kas saistīta ar programmu uzsākša- nu, iepriekšēju vai sezonas darbu, iekārtu pasūtījumiem ar ilgu piegādes sagatavošanas laiku, kā arī dažām esošām operāci- jām. Šiem izdevumiem jāatbilst Nolīgumā paredzētajām pro- cedūrām.

2. Šie noteikumi nemazina Kopienas lēmējinstitūcijas pilnvaras.

3. āKK valsts izdevumus, pildot šo noteikumu, finansē retrospek- tīvi saskaņā ar projektu vai programmu, ja tiek noslēgts finansē- šanas līgums.

4. NOdaĻa

KONKURENCE UN ATVIEGLOJUMI

20. pants

Tiesības

Izņemot gadījumus, kad tiek piešķirts atbrīvojums saskaņā ar Vis- pārīgiem noteikumiem līgumiem vai 22. pantu:

a) līdzdalība konkursa uzaicinājumos un līgumtiesību piešķir-

nodrošinātu visplašāko iespējamo līdzdalību ar vienādiem notei- kumiem konkursa uzaicinājumos par darbu, piegādes un pakal- pojumu līgumiem, ieskaitot attiecīgi pasākumus, lai:

a) lai nodrošinātu konkursa uzaicinājumu publikāciju Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, Internetā, visu āKK valstu oficiāla- jos vēstnešos un jebkurā citā atbilstošā informācijas nesējā;

b) likvidētu diskriminējošas prakses vai tehniskas specifikācijas, kas varētu kavēt plašu līdzdalību ar vienādiem noteikumiem;

c) veicinātu sadarbību starp dalībvalstu un āKK valstu uzņēmu- miem un firmām;

d) nodrošinātu, lai konkursa dokumentācijā būtu noteikti visi piešķiršanas kritēriji, un

e) nodrošinātu, ka izvēlētais konkurss atbilstu konkursa doku- mentācijas prasībām un atbilstu tajā noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem.

22. pants

Atkāpe

1. Lai nodrošinātu sistēmas optimālu rentabilitāti, fiziskām vai juridiskām personām ārpus āKK jaunattīstības valstīm var atļaut piedalīties Kopienas finansētos līgumos pēc attiecīgo āKK valstu

šanā, ko finansē fonds, ar vienādiem noteikumiem ir pieejama:

pieprasījuma.

attiecīgās

āKK

valstis katrā gadījumā sniedz

delegācijas vadītājam informāciju, kas nepieciešama Kopienai, lai lemtu par šo atkāpi, pievēršot īpašu uzmanību:

a) attiecīgās āKK valsts ģeogrāfiskajai atrašanās vietai;

b) dalībvalstu un āKK valstu darbuzņēmēju, piegādātāju un kon- sultantu konkurētspējai;

c) nepieciešamībai izvairīties no pārmērīgiem līguma izpildes izmaksu pieaugumiem;

d) transportēšanas grūtībām vai kavējumiem sakarā ar piegādes laikiem vai citām līdzīgām problēmām un

e) tehnoloģijai, kas ir visatbilstošākā un vislabāk piemērota vie- tējiem apstākļiem.

2. Var atļaut arī trešo valstu līdzdalību Kopienas finansētos līgu- mos:

a) ja Kopiena piedalās reģionālu vai starpreģionālu sistēmu finan- sēšanā, kas ietver šīs valstis;

b) līdzfinansējuma projektu un programmu gadījumā un

c) neatliekamas palīdzības gadījumā.

3. Izņēmuma gadījumos un, vienojoties ar Komisiju, konsultāciju firmas ar ekspertiem, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie, var pie- dalīties pakalpojumu līgumos.

23. pants

Konkurence

1. Lai vienkāršotu un optimizētu vispārīgas normas un noteiku- mus konkurencei un atvieglojumiem EaF finansētām darbībām, līgumus var piešķirt ar atklātām un ierobežotām procedūrām, kā arī pamatlīgumu, tiešas vienošanās līgumiem un tiešu darbu šādi:

a) atklāts starptautisks konkursa uzaicinājums ar vai pēc iepir- kuma paziņojuma publicēšanas saskaņā ar šā Nolīguma notei- kumiem;

b) atklāts vietējs konkursa uzaicinājums, ja iepirkuma paziņo- jumu publicē vienīgi saņēmējā āKK valstī;

c) ierobežots starptautisks konkursa uzaicinājums, ja līgumslē- dzēja iestāde uzaicina ierobežotu skaitu kandidātu piedalīties konkursa uzaicinājumā pēc iepriekšējas informācijas paziņo- juma publicēšanas;

d) tiešas vienošanās līgumi, kas ietver vienkāršotu procedūru, kad tiek izplatīta iepirkuma paziņojuma publikācija un līgumslē- dzēja iestāde uzaicina ierobežotu skaitu pakalpojumu snie- dzēju iesniegt savus piedāvājumus, un

e) tiešs darba līgums, kad līgumus pilda ar attiecīgo saņēmēju valstu valsts vai daļēju valsts aģentūru un departamentu starp- niecību.

2. No fonda finansētos līgumus slēdz saskaņā ar šādiem noteiku- miem:

a) darbu līgumus, kuru vērtība:

i) pārsniedz 5 000 000 EUR, piešķir atklātā starptautiskā konkursa uzaicinājumā;

ii) ir no 300 000 EUR līdz 5 000 000 EUR, piešķir ar atklātu vietēju konkursa uzaicinājumu, un

iii) ir mazāka par 300 000 EUR, piešķir ar tiešas vienošanās līgumu, kas ietver vienkāršotu procedūru bez iepirkuma paziņojuma publicēšanas;

b) piegādes līgumus, kuru vērtība:

i) pārsniedz 150 000 EUR, piešķir ar atklātu starptautisku konkursa uzaicinājumu;

ii) ir no 30 000 EUR līdz 150 000 EUR, piešķir ar atklātu vie- tēju konkursa uzaicinājumu, un

iii) ir mazāka par 30 000 EUR, piešķir ar tiešas vienošanās līgumu, kas ietver vienkāršotu procedūru bez iepirkuma paziņojuma publicēšanas;

c) pakalpojumu līgumus, kuru vērtība:

i) pārsniedz 200 000 EUR, piešķir ar ierobežotu starptau- tisku konkursu pēc iepirkuma paziņojuma publicēšanas, un

ii) ir mazāka par 200 000 EUR, piešķir ar tiešas vienošanās līgumu, kas ietver vienkāršotu procedūru vai pamatlīgumu.

3. darbu, piegādes un pakalpojumu līgumus, kuru vērtība ir līdz 5 000 EUR, var piešķirt tieši bez konkurences.

4. Ierobežota konkursa uzaicinājuma gadījumā attiecīgā āKK valsts vai valstis, vienojoties ar delegācijas vadītāju, sastāda iespē- jamo pretendentu īsu sarakstu attiecīgā gadījumā pēc iepriekšējas kvalifikācijas konkursa uzaicinājuma, pamatojoties uz iepirkuma paziņojuma publikāciju.

5. Tiešas vienošanās līgumu gadījumā āKK valsts brīvi uzsāk pār- runas, kā tā var uzskatīt par piemērotu, ar iespējamajiem preten- dentiem, kurus tā ir iekļāvusi īsajā sarakstā saskaņā ar 20. –

22. pantu, un piešķir līgumu pretendentiem, kurus tā ir izvēlēju- sies.

6. āKK valstis var pieprasīt Komisijai pārrunāt, sastādīt, noslēgt un īstenot pakalpojumu līgumus tieši viņu uzdevumā vai ar tās attiecīgās aģentūras starpniecību.

24. pants

Tiešs darbs

1. Tiešu darba operāciju gadījumā projektus un programmas īsteno ar attiecīgās valsts vai valstu valsts vai daļēju valsts aģentūru vai departamentu starpniecību vai persona, kas atbildīga par ope- rācijas izpildi.

2. Kopiena sedz iesaistītā departamenta izmaksas, sniedzot iekār- tas un/vai materiālus, kuru tai nav, un/vai resursus, lai tā varētu iegūt papildu nepieciešamo personālu kā ekspertus no attiecīga- jām āKK valstīm vai citām āKK valstīm. Kopienas līdzdalība aptver tikai izmaksas, kas rodas no papildu pasākumiem un īslai- cīgiem izdevumiem, kas attiecas uz izpildi, kura stingri ierobežota ar apspriežamā projekta prasībām.

25. pants

Neatliekamās palīdzības līgumi

Līgumus saskaņā ar neatliekamo palīdzību uzņemas tādā veidā, lai atspoguļotu situācijas neatliekamību. Šim nolūkam visām darbī- bām, kas saistītas ar neatliekamo palīdzību, āKK valsts, vienojo- ties ar delegācijas vadītāju, var atļaut:

a) līgumu noslēgšanu ar tiešu vienošanos;

b) līgumsaistību izpildi ar tiešu darbu;

c) īstenošanu ar specializētu aģentūru starpniecību un

d) Komisijas tiešu īstenošanu.

26. pants

Atvieglojumi

Tiek veikti pasākumi, lai veicinātu āKK valstu fizisko un juridisko personu visplašāko līdzdalību līgumsaistību izpildē, kurus finansē fonds, lai atļautu šo valstu fizisko resursu un cilvēkresursu opti- mizāciju. Šim nolūkam:

a) darbu līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 5 000 000 EUR, āKK valstu pretendenti ar nosacījumu, ka vismaz vienas cetur- tās daļas kapitāla akciju un vadības personāla izcelsme ir vienā

vai vairākās āKK valstīs, piešķir 10 % cenas atvieglojumu, ja salīdzina vienāda ekonomiska, tehniska un administratīva rak- sturojuma piedāvājumus;

b) pakalpojumu līgumiem neatkarīgi no piegāžu vērtības āKK valstu pretendentiem, kuri piedāvā āKK izcelsmes piegādes vismaz 50 % apmērā no līguma vērtības, piešķir 15 % cenas atvieglojumu, ja salīdzina vienāda ekonomiska, tehniska un administratīva rakstura piedāvājumus;

c) attiecībā uz pakalpojumu līgumiem, ņemot vērā nepieciešamo kompetenci, priekšroka tiek dota:

i) ekspertiem, iestādēm vai konsultāciju uzņēmumiem vai fir- mām no āKK valstīm, ja salīdzina vienāda ekonomiska un tehniska raksturojuma piedāvājumus;

ii) piedāvājumiem, kurus iesniegusi āKK firma konsorcijā ar Eiropas partneriem, un

iii) piedāvājumiem, kurus iesnieguši Eiropas pretendenti ar āKK apakšuzņēmējiem vai ekspertiem;

d) ja paredzēti apakšuzņēmuma līgumi, sekmīgais pretendents dod priekšroku āKK valstu fiziskām personām, uzņēmumiem un firmām, kas spēj izpildīt nepieciešamās līgumsaistības ar līdzīgiem noteikumiem, un

e) āKK valsts konkursa uzaicinājumā potenciālajiem pretenden- tiem var ierosināt citu āKK valstu uzņēmumu vai firmu vai nacionālo ekspertu vai konsultantu palīdzību, kas izvēlēti ar savstarpēju vienošanos. Šī sadarbība var būt kopuzņēmuma vai apakšlīguma, vai stažieru stažēšanās veidā.

27. pants

Līgumtiesību piešķiršana

1. Neierobežojot 24. pantu, āKK valsts piešķir līgumtiesības pre- tendentam:

a) kura piedāvājums tiek atzīts par atbilstīgu konkursa dokumen- tācijai;

b) attiecībā uz darbu vai piegādes līgumu – kurš ir piedāvājis visizdevīgāko piedāvājumu, kas novērtēts, cita starpā, pama- tojoties uz:

i) cenu, saimnieciskās darbības un uzturēšanas izmaksām;

ii) pretendentu kvalifikāciju un viņu piedāvātajām garantijām, kā arī piedāvājuma tehniskajām iezīmēm, ieskaitot garan- tijas remonta piedāvājumu āKK valstī, un

iii) līgumu veidu, nosacījumus un to izpildes termiņu, un pie- lāgošanu vietējiem apstākļiem;

c) attiecībā uz pakalpojumu līgumu – kurš piedāvā visizdevīgāko piedāvājumu, ņemot vērā, cita starpā, cenu, piedāvājuma teh- nisko vērtību, organizāciju un metodoloģiju, kas ierosināta pakalpojumu sniegšanai, kā arī ierosinātā personāla kompe- tenci, neatkarību un pieejamību.

2. Ja divus pretendentus atzīst par līdzvērtīgiem, pamatojoties uz iepriekš minētajiem kritērijiem, priekšroka tiek dota:

i) vispārīgie nosacījumi līgumiem, kas paredzēti attiecīgās āKK valsts tiesību aktos vai tās iedibinātājās praksēs par starptautiskiem līgumiem, vai

ii) jebkuri citi starptautiski vispārīgi nosacījumi līgumiem.

30. pants

Strīdu atrisināšana

a) āKK valsts pretendentam vai

Jebkuru strīdu, kas rodas starp

āKK

valsts institūcijām un

b) ja šāds piedāvājums nav gaidāms, – pretendentam, kurš:

i) pieļauj āKK valstu fizisko resursu un cilvēkresursu visla- bāko iespējamo izlietojumu;

ii) piedāvā vislielākās apakšuzņēmuma līgumu iespējas āKK uzņēmumiem, firmām vai fiziskām personām vai

iii) ir āKK valstu un Kopienas fizisko personu, uzņēmumu un firmu konsorcijs.

28. pants

Vispārīgie noteikumi līgumiem

1. Līgumtiesību piešķiršanu no fonda resursiem reglamentē šis pielikums un procedūras, ko pieņem ar Ministru padomes lēmumu pirmajā sanāksmē pēc šā Nolīguma noslēgšanas pēc āKK un EK attīstības finansiālās sadarbības komitejas priekšlikuma. Šīs procedūras ievēro šā pielikuma noteikumus un Kopienas iepir- kuma noteikumus sadarbībai ar trešām valstīm.

2. Līdz šo procedūru pieņemšanai piemēro pašreizējos EaF notei- kumus, kas ietverti pašreizējos līguma vispārīgajos noteikumos un vispārīgajos nosacījumos.

29. pants

Vispārīgie nosacījumi līgumiem

darbu, piegādes un pakalpojumu līgumu izpildi, ko finansē no fonda līdzekļiem, reglamentē:

a) vispārīgie nosacījumi, kas piemērojami fonda finansētiem līgu- miem, kurus pieņem ar Ministru padomes lēmumu pirmajā sanāksmē pēc šā Nolīguma noslēgšanas pēc āKK un EK attīs- tības finansiālās sadarbības komitejas priekšlikuma, vai

b) līdzfinansētu projektu un programmu gadījumā vai, ja ir pie- šķirts izņēmums trešām personām, vai paātrinātā kārtībā vai citos piemērotos gadījumos, – citi vispārīgi nosacījumi, kā attiecīgā āKK valsts un Kopiena var vienoties, t.i.,:

darbuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju fonda finansēta līguma izpildes laikā:

a) valsts līguma gadījumā izšķir saskaņā ar attiecīgās āKK valsts tiesību aktiem un

b) starptautiska līguma gadījumā izšķir:

i) ja līguma Puses tā vienojas, saskaņā ar attiecīgās āKK valsts tiesību aktiem vai tās iedibinātām starptautiskām praksēm, vai

ii) šķīrējtiesa saskaņā ar procedūras noteikumiem, kurus pie- ņems ar Ministru padomes lēmumu pirmajā sanāksmē pēc šā Nolīguma noslēgšanas pēc āKK un EK attīstības finan- siālās sadarbības komitejas priekšlikuma.

31. pants

Nodokļu un muitas procedūras

1. āKK valstis Kopienas finansētiem līgumiem piemēro nodokļu un muitas procedūras, kas nav mazāk labvēlīgas par tām, ko tās piemēro vislielākās labvēlības režīma valstīm vai starptautiskām attīstības organizācijām, ar kurām tām ir attiecības. Lai noteiktu vislielākās labvēlības (MFN) režīmu, neņem vērā attiecīgās āKK valsts piemērotos režīmus citām āKK valstīm vai citām jaunattīs- tības valstīm.

2. atkarībā no iepriekš minētajiem noteikumiem Kopienas finan- sētiem līgumiem piemēro sekojošo:

a) līgumu saņēmējā āKK valstī nepakļauj zīmognodevai vai reģistrācijas nodevai, vai līdzvērtīgiem fiskāliem maksāju- miem, neatkarīgi no tā, vai šie maksājumi jau pastāv vai jāie- vieš nākotnē; tomēr šos līgumus reģistrē saskaņā ar āKK val- stī spēkā esošajiem tiesību aktiem un par to var iekasēt maksu, kas atbilst sniegtajam pakalpojumam;

b) peļņu un/vai ienākumus, kas rodas no līgumsaistību izpildes, apliek ar nodokli atbilstīgi attiecīgās āKK valsts iekšējiem fiskāliem pasākumiem ar nosacījumu, ka fiziskām vai juridis- kām personām, kuras gūst šo peļņu un/vai ienākumus, šajā valstī ir pastāvīga uzņēmējdarbības vieta vai ka līgumsaistību izpilde notiek ilgāk par sešiem mēnešiem;

c) uzņēmumi, kuriem jāieved profesionālas iekārtas, lai izpildītu darbu līgumus, ja tie to pieprasa, gūst labumu no pagaidu ieve- šanas sistēmas, kas attiecībā uz minētajām iekārtām noteikta saņēmējas āKK valsts tiesību aktos;

d) profesionālas iekārtas, kas nepieciešamas pakalpojumu līgumā noteikto uzdevumu izpildei, uz laiku ieved saņēmējā āKK val- stī vai valstīs saskaņā ar valsts tiesību aktiem bez fiskāliem nodokļiem, ievedmuitas nodokļiem un muitas nodokļiem un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, ja šie nodokļi un maksā- jumi neveido atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem;

e) importu saskaņā ar piegādes līgumiem ieved saņēmējā āKK valstī bez muitas nodokļiem, ievedmuitas nodokļiem, līdzvēr- tīgiem nodokļiem vai fiskāliem maksājumiem. Līgumu par piegādēm, kuru izcelsme ir attiecīgajā āKK valstī, var noslēgt, pamatojoties uz piegāžu ražotāja cenu, kurai var būt pieskai- tīti tādi iekšējie fiskālie maksājumi, kā šīm piegādēm var būt piemērojams āKK valstī;

f) degvielas, smērvielas un ogļūdeņražu saistvielas un parasti visi materiāli, kurus lieto darbu līgumu izpildē, uzskata par pirk- tiem vietējā tirgū un pakļauj fiskāliem noteikumiem, kuri pie- mērojami saskaņā ar saņēmējā āKK valstī spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, un

g) personīgos un mājsaimniecības priekšmetus, kuri ievesti fizisko personu lietošanai, kas nav vietēji darbā pieņemtas, kas nodarbinātas pakalpojumu līgumā noteikto uzdevumu veik- šanai, un viņu ģimenes locekļiem, atbrīvo no muitas vai ieved- muitas nodokļiem, līdzvērtīgiem nodokļiem vai citiem fiskā- liem maksājumiem saņēmējā āKK valstī spēkā esošo valsts tiesību aktu ierobežojuma ietvaros.

3. Jebkurš jautājums, kuru neaplūko iepriekš minētie noteikumi par nodokļu un muitas procedūrām, paliek pakļauts attiecīgās āKK valsts tiesību aktiem.

5. NOdaĻa

UZRAUDZĪBA UN VĒRTĒŠANA

32. pants

Mērķi

Uzraudzības un vērtēšanas mērķis ir attīstības darbības (sagatavo- šana, īstenošana un turpmāka darbība) regulāra novērtēšana, lai uzlabotu esošo un turpmāko darbību attīstības efektivitāti.

33. pants

Kārtība

1. Neierobežojot āKK valstu vai Komisijas veiktos vērtējumus, šo darbu kopīgi veiks āKK valsts(is) un Kopiena. āKK un EK attīs- tības finansiālās sadarbības komiteja nodrošina kopīgas uzraudzī- bas un vērtēšanas darbības kopīgo raksturu. Lai palīdzētu āKK un EK attīstības finansiālās sadarbības komitejai, Komisija un āKK Ģenerālsekretariāts sagatavo un īsteno kopīgu uzraudzību un vēr- tējumus un ziņo komitejai. Komiteja pirmajā sanāksmē pēc Nolī- guma noslēgšanas nosaka darba kārtību, kuras mērķis ir nodroši- nāt darbību kopīgo raksturu, un katru gadu apstiprina darba programmu.

2. Uzraudzības un vērtēšanas darbība īpaši:

a) nodrošina fonda operāciju un darbības regulārus un neatkarī- gus vērtējumus, salīdzinot rezultātus ar mērķiem, un tādējādi

b) dod iespēju āKK valstīm un Komisijai un kopīgām iestādēm nodot pieredzi turpmāko politiku un darbību izstrādei un izpildei.

6. NOdaĻa

VADĪBA UN IZPILDES AĢENTI

34. pants

Galvenais kredītrīkotājs

1. Komisija ieceļ fonda galveno kredītrīkotāju, kas ir atbildīgs par fonda līdzekļu pārvaldīšanu. Galvenais kredītrīkotājs ir atbildīgs par izdevumu saistībām, noskaidrošanu, atļaušanu un uzskaiti fondam.

2. Galvenais kredītrīkotājs:

a) uzņemas, noskaidro un atļauj izdevumus un veic saistību un atļauju uzskaiti;

b) nodrošina lēmumu par finansējumu izpildi;

c) ciešā sadarbībā ar valsts kredītrīkotāju pieņem lēmumus par saistībām un finanšu pasākumiem, kas izrādās nepieciešami, lai nodrošinātu apstiprināto operāciju pienācīgu izpildi no ekonomiskā un tehniskā viedokļa;

d) sagatavo konkursa dokumentāciju pirms konkursa uzaicinā- jumu izdošanas:

i) atklātam starptautiskam konkursam un

ii) ierobežotam starptautiskam konkursa uzaicinājumam ar iepriekšēju kvalifikāciju;

e) apstiprina priekšlikumus līgumu piešķiršanai atkarībā no dele- gācijas vadītāja izmantotajām pilnvarām saskaņā ar 36. pantu;

f) nodrošina starptautisku konkursa uzaicinājumu publicēšanu pieņemamā laikā.

3. Galvenais kredītrīkotājs katra gada beigās dara pieejamu deta- lizētu fonda bilanci, norādot iemaksu atlikumus, ko fondā veiku- šas dalībvalstis, un kopējās izmaksas attiecībā uz katru finansē- juma pozīciju.

35. pants

Valsts kredītrīkotājs

1. Katras āKK valsts valdība ieceļ valsts kredītrīkotāju, lai pārstā- vētu to visās no Komisijas un Bankas pārvaldītā fonda līdzekļiem finansētās darbībās. Valsts kredītrīkotājs var deleģēt dažas no šīm funkcijām un informē galveno kredītrīkotāju par jebkuru šo deleģēšanu. Valsts kredītrīkotājs:

a) ciešā sadarbībā ar delegācijas vadītāju ir atbildīgs par projektu un programmu sagatavošanu, iesniegšanu un novērtēšanu;

b) ciešā sadarbībā ar delegācijas vadītāju izdod uzaicinājumus uz vietēju atklātu konkursu, saņem vietējus un starptautiskus (at- klātus un ierobežotus) piedāvājumus, vada piedāvājumu izska- tīšanu, nosaka šīs izskatīšanas rezultātus, slēdz līgumus un to pielikumus un apstiprina izdevumus;

c) pirms vietēju atklātu konkursa uzaicinājumu izdošanas ies- niedz konkursa uzaicinājuma dokumentāciju delegācijas vadī- tājam, kurš 30 dienu laikā dod savu piekrišanu;

d) pabeidz piedāvājumu izvērtēšanu konkursa termiņā, ņemot vērā līgumu apstiprināšanai nepieciešamo laiku;

e) nosūta izskatīšanas rezultātus un līguma piešķiršanas priekš- likumu apstiprināšanai delegācijas vadītājam 36. pantā noteik- tajos termiņos;

f) noskaidro un atļauj izdevumus viņam piešķirto līdzekļu iero- bežojumu ietvaros un

g) izpildes operāciju laikā veic jebkurus pielāgošanas pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu apstiprināto projektu vai programmu pienācīgu izpildi no ekonomiskā un tehniskā vie- dokļa.

2. Valsts kredītrīkotājs operāciju izpildes laikā un atkarībā no pra- sības informēt delegācijas vadītāju lemj par:

a) tehniskiem pielāgojumiem un izmaiņām detalizētos jautāju- mos, kamēr tie neietekmē pieņemto tehnisko risinājumu un paliek pielāgojumu rezerves ierobežojumu ietvaros;

b) tāmes izmaiņām izpildes laikā;

c) pārskaitījumiem no viena posteņa uz otru tāmes robežās;

d) vietas izmaiņām daudzu vienību projektiem vai programmām, ja tas ir tehniski, ekonomiski vai sociāli attaisnots;

e) sodu uzlikšanu vai atlaišanu par kavējumu;

f) galvotāju atlaišanu;

g) preču pirkšanu vietējā tirgū neatkarīgi no to izcelsmes;

h) celtniecības iekārtu un mašīnu lietošanu, kuru izcelsme nav dalībvalstīs vai āKK valstīs, ar nosacījumu, ka dalībvalstīs vai āKK valstīs neražo salīdzināmas iekārtas vai mašīnas;

i) apakšuzņēmuma līgumiem;

j) galīgo pieņemšanu ar nosacījumu, ka delegācijas vadītājs pie- dalās pagaidu pieņemšanā, piekrīt atbilstošajam protokolam un attiecīgā gadījumā piedalās galīgajā pieņemšanā, īpaši, ja pagaidu pieņemšanā uzskaitīto iebildumu apmēram nepiecie- šams liels papildu darbus, un

k) konsultantu un citu tehniskās palīdzības ekspertu nolīgšanu.

36. pants

Delegācijas vadītājs

1. Komisiju katrā āKK valstī vai katrā reģionālā grupējumā, kas to skaidri pieprasa, pārstāv delegācija delegācijas vadītāja pilnva- rojumā ar attiecīgās āKK valsts vai valstu apstiprinājumu. Ja dele- gācijas vadītāju ieceļ āKK valstu grupai, veic atbilstošus pasāku- mus, lai nodrošinātu, ka delegācijas vadītāju pārstāv vietnieks, kas dzīvo katrā no valstīm, kurā nedzīvo delegācijas vadītājs. delegā- cijas vadītājs pārstāv Komisiju visās tā kompetences jomās un visās darbībās.

2. Šim nolūkam un ciešā sadarbībā ar valsts kredītrīkotāju dele- gācijas vadītājs:

a) pēc attiecīgās āKK valsts pieprasījuma piedalās un sniedz palī- dzību projektu un programmu sagatavošanā un tehniskās palīdzības līgumu pārrunāšanā;

b) piedalās projektu un programmu novērtēšanā, konkursa dokumentāciju sagatavošanā un iespēju meklēšanā, kā vien- kāršot projektu un programmu novērtēšanas un īstenošanas kārtību;

c) sagatavo finansējuma priekšlikumus;

d) pirms valsts kredītrīkotājs tos izdod, apstiprina vietējo atklāto konkursa uzaicinājumu un neatliekamās palīdzības līguma dokumentācijas 30 dienu laikā pēc tam, kad tās viņam iesnie- dzis valsts kredītrīkotājs;

e) piedalās piedāvājumu atvēršanā un saņem to kopijas un to izskatīšanas rezultātu kopijas;

f) 30 dienu laikā apstiprina valsts kredītrīkotāja priekšlikumu par vietēju atklātu piedāvājumu, tiešas vienošanās līgumu, neatliekamās palīdzības līgumu, pakalpojumu līgumu un darbu līgumu piešķiršanu, kuru vērtība ir mazāka par 5 mil- joniem EUR, un piegādes līgumu piešķiršanu, kuru vērtība ir mazāka par 1 miljonu EUR;

g) attiecībā uz visiem citiem līgumiem, uz kuriem neattiecas iepriekšminētais, 30 dienu laikā apstiprina valsts kredītrīko- tāja priekšlikumu par līguma piešķiršanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i) izvēlētais piedāvājums ir viszemākais no tiem, kas atbilst konkursa dokumentācijas prasībām;

ii) izvēlētais piedāvājums atbilst visiem konkursa dokumen- tācijā noteiktajiem izvēles kritērijiem un

iii) izvēlētais piedāvājums nepārsniedz līgumam piešķirto summu;

h) ja nav izpildīti g) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, nosūta priekšlikumu galvenajam kredītrīkotājam, kurš lemj par to 60 dienu laikā pēc saņemšanas no delegācijas vadītāja. Ja izvēlētā piedāvājuma cena pārsniedz līgumam piešķirto summu, gal- venais kredītrīkotājs pēc piešķiršanas apstiprinājuma uzņemas nepieciešamās finanšu saistības;

i) tiešā darba gadījumā piekrīt līgumiem un tāmēm, to pieliku- miem, kā arī valsts kredītrīkotāja izdotām maksājumu atļau- jām;

j) nodrošina, ka no Komisijas pārvaldīta fonda līdzekļiem finan- sētie projekti un programmas tiek pienācīgi izpildītas no finanšu un tehniskā viedokļa;

k) sadarbojas ar āKK valsts iestādēm, ja tas pārstāv Komisiju, regulāri novērtējot darbību;

l) paziņo āKK valstij visu informāciju un attiecīgos dokumen- tus par kārtību attīstības finansiālās sadarbības īstenošanai, īpaši, kas attiecas uz novērtēšanas kritērijiem un piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem, un

m) regulāri informē valsts iestādes par Kopienas darbībām, kas var tieši skart sadarbību starp Kopienu un āKK valstīm.

3. delegācijas vadītājam ir nepieciešamās norādes un deleģētas pilnvaras, lai veicinātu un paātrinātu visas operācijas saskaņā ar Nolīgumu. administratīvu un/vai finansiālu pilnvaru tālāku deleģēšanu delegācijas vadītājam, kas nav aprakstīta šajā pantā, paziņo valsts kredītrīkotājiem un Ministru padomei.

37. pants

Maksājumi un maksātājaģenti

1. Maksājumu veikšanas nolūkā āKK valstu valūtās katrā āKK valstī Komisijas vārdā nacionālā valsts vai daļējā valsts finanšu iestādē atver kontus dalībvalstu valūtās vai eiro, kuru izvēlas ar vienošanos starp āKK valsti un Komisiju. Šī iestāde veic valsts maksātājaģenta funkcijas.

2. Valsts maksātājaģents nesaņem atlīdzību par saviem pakalpo- jumiem un tas nemaksā procentus par noguldītajiem līdzekļiem. Komisija papildina vietējos kontus vienas dalībvalsts valūtā vai eiro, pamatojoties uz nākotnes naudas prasību tāmēm, kuras jāsniedz pietiekamu laiku iepriekš, lai izvairītos no āKK valstu iepriekšēja finansējuma nepieciešamības un novērstu nokavētas izmaksas.

3. Maksājumu veikšanai eixx Xxxxxxxxx xārdā dalībvalstu finanšu iestādēs atver kontus eiro. Šīs iestādes veic maksātājaģentu funk- cijas Eiropā.

4. Maksājumus no Eiropas kontiem, kuri tiks veikti pēc Komisi- jas norādījuma vai kurus veiks delegācijas vadītājs, kas rīkojas tās uzdevumā, var veikt attiecībā uz izdevumiem, kurus atļāvis valsts kredītrīkotājs vai galvenais kredītrīkotājs ar valsts kredītrīkotāja iepriekšēju atļauju.

5. Kontos pieejamo līdzekļu ierobežojumu ietvaros maksātājaģenti veic izmaksas, ko atļāvis valsts kredītrīkotājs vai

attiecīgā gadījumā galvenais kredītrīkotājs, pēc pārbaudes, ka sniegtie apstiprinošie dokumenti būtībā ir pareizi un ir kārtībā, un ka maksājuma atlaišana ir spēkā.

6. Procedūras izdevumu noskaidrošanai, pilnvarošanai un mak- sāšanai jāpabeidz 90 dienu laikā no maksājuma termiņa. Valsts kredītrīkotājs apstrādā un nogādā maksājuma atļauju delegācijas vadītājam ne vēlāk kā 45 dienas pirms termiņa.

7. Prasības par nokavētiem maksājumiem sedz attiecīgā āKK valsts vai valstis un Komisija no saviem resursiem par to kavējuma daļu, par kuru katra puse ir atbildīga saskaņā ar iepriekš minēta- jām procedūrām.

8. Maksātājaģenti, valsts kredītrīkotājs, delegācijas vadītājs un atbildīgie Komisijas dienesti saglabā materiālo atbildību, kamēr Komisija sniedz galīgo atļauju operācijām, par kuru izpildi tie ir atbildīgi.

V PIELIKUMS

TIRDZNIECĪBAS REŽĪMS, KAS PIEMĒROJAMS 37. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ SAGATAVOŠANAS POSMA LAIKĀ

1. NOdaĻa

VISPĀRĪGS TIRDZNIECĪBAS REŽĪMS

1. pants

āKK valstu izcelsmes izstrādājumus ieved Kopienā bez muitas nodokļiem un līdzvērtīgiem maksājumiem.

a) attiecībā uz āKK valstu izcelsmes izstrādājumiem:

— kas uzskaitīti Līguma I pielikumā, kad tie nonāk tirgus kopīgā organizācijā Līguma 34. panta nozīmē, vai

— kas, ievedot Kopienā, pakļauti īpašiem noteikumiem, kuri ieviesti kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas rezultātā,

Kopiena veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu lab- vēlīgāku režīmu par to, ko piešķir trešām valstīm, kas gūst labumu no vislielākās labvēlības noteikuma tiem pašiem izstrādājumiem.

b) Ja šā pielikuma piemērošanas laikā āKK valstis pieprasa, ka jauniem lauksaimniecības produktu veidiem vai lauksaimnie- cības produktiem, kas nav īpašu režīmu priekšmets, kad stājas spēkā šis pielikums, jāgūst labums no šī režīma, Kopiena izskata šos pieprasījumus, apspriežoties ar āKK valstīm.

c) Neskatoties uz iepriekšminēto, Kopiena īpašo attiecību un āKK un EK sadarbības īpašā rakstura sakarā katrā atsevišķā gadījumā izskata pieprasījumus no āKK valstīm par to lauk- saimniecības produktu preferenciālu piekļuvi Kopienas tirgum un paziņo savu lēmumu par šiem pamatotiem pieprasīju- miem, ja iespējams, četru mēnešu laikā un jebkurā gadījumā ne vairāk kā sešus mēnešus pēc to iesnieguma datuma.

a) apakšpunkta sakarā Kopiena pieņem lēmumus īpaši, atsau- coties uz jaunattīstības trešajām valstīm piešķirtajām koncesi- jām. Tā ņem vērā ārpussezonas tirgus piedāvātās iespējas.

d) a) apakšpunktā minētais režīms stājas spēkā tajā pašā laikā, kad šis Nolīgums, un paliek piemērojams Nolīguma 37. panta

1. punktā noteiktā sagatavošanas posma laikā.

Tomēr, ja šā perioda laikā Kopiena:

— pakļauj vienu vai vairākus izstrādājumus tirgus kopīgai organizācijai vai īpašiem noteikumiem, kas ieviesti kopē- jās lauksaimniecības politikas īstenošanas rezultātā, tā saglabā tiesības pieņemt importa režīmu šiem āKK valstu izcelsmes izstrādājumiem pēc apspriešanās ar Ministru padomi. Tādos gadījumos ir piemērojami a) apakšpunkta noteikumi,

— izmaina konkrēta izstrādājuma tirgus kopīgo organizāciju vai īpašos noteikumus, kas ieviesti kopējās lauksaimniecī- bas politikas īstenošanas rezultātā, tā saglabā tiesības mai- nīt šiem āKK valstu izcelsmes izstrādājumiem noteikto režīmu pēc apspriešanās ar Ministru padomi. Tādos gadī- jumos Kopiena apņemas nodrošināt, ka āKK valstu izcel- smes izstrādājumi turpina izmantot priekšrocību, kas ir salīdzināma ar to, kas izmantota iepriekš attiecībā uz trešo valstu izcelsmes izstrādājumiem, kas gūst labumu no vis- lielākās labvēlības noteikuma.

e) Ja Kopiena paredz noslēgt preferenču nolīgumu ar trešām val- stīm, tā par to informē āKK valstis. Ja to pieprasa āKK valstis, notiek apspriedes, lai aizsargātu to intereses.

2. pants

1. Kopiena āKK valstu izcelsmes izstrādājumu importam nepie- mēro kvantitatīvus ierobežojumus vai līdzvērtīgas iedarbības pasākumus.

2. 1. punkts neizslēdz aizliegumus vai ierobežojumus importam, eksportam vai tranzīta precēm, kas attaisnoti ar sabiedrības morāli, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīv- nieku un augu veselības un dzīvības aizsardzību, valsts bagātību aizsardzību, kurām ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība, izsmeļamu resursu saglabāšanu, ja šos pasākumus realizē kopā ar ierobežojumiem iekšzemes ražošanai vai patēriņam, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzībai.

3. Šie aizliegumi vai ierobežojumi nekādā gadījumā nav patva- ļīga vai neattaisnojama diskriminācija vai kopumā slēpts tirdznie- cības ierobežojums.

Gadījumos, kad 2. punktā minēto pasākumu īstenošana ietekmē vienas vai vairāku āKK valstu intereses, pēc to pieprasījuma orga- nizē apspriedes saskaņā ar šā Nolīguma 12. panta noteikumiem, lai panāktu apmierinošu risinājumu.

3. pants

1. Ja jauni pasākumi vai pasākumi, kas noteikti Kopienas pieņem- tās programmās normatīvo aktu tuvināšanai, lai veicinātu preču apriti, iespējams, ietekmē vienas vai vairāku āKK valstu intereses, Kopiena pirms šo pasākumu pieņemšanas informē āKK valstis par to ar Ministru padomes starpniecību.

2. Lai Kopiena varētu ievērot attiecīgās āKK valsts intereses, pēc āKK valsts pieprasījuma organizē apspriedes saskaņā ar šā Nolī- guma 12. panta noteikumiem, lai panāktu apmierinošu risinā- jumu.

b) a) apakšpunktā minētais vislielākās labvēlības režīms neattie- cas uz tirdzniecību un ekonomiskiem sakariem starp āKK val- stīm vai starp vienu vai vairākām āKK valstīm un citām jau- nattīstības valstīm.

6. pants

Katra Puse dara zināmu Ministru padomei savu muitas tarifu trīs mēnešu laikā pēc šā pielikuma stāšanās spēkā. Katra Puse dara zināmus arī turpmākos tarifa grozījumus, kad tie stājas spēkā.

7. pants

1. “Noteiktas izcelsmes izstrādājumu” jēdziens šā pielikuma īste- nošanas nolūkā un ar to saistītās administratīvās sadarbības meto- des ir definētas šeit pievienotajā protokolā.

2. Ministru padome var pieņemt 1. protokola grozījumu.

4. pants

1. Ja esošie Kopienas noteikumi, kas pieņemti, lai veicinātu preču apriti, ietekmē vienas vai vairāku āKK valstu intereses vai ja šīs intereses ietekmē šo noteikumu interpretāciju, piemērošanu vai administrēšanu, pēc attiecīgo āKK valstu pieprasījuma organizē apspriedes, lai panāktu apmierinošu risinājumu.

2. Lai atrastu apmierinošu risinājumu, āKK valstis var arī ierosi- nāt Ministru padomē jebkuras citas ar preču apriti saistītas prob- lēmas, kas varētu rasties dalībvalstu veikto vai paredzēto pasā- kumu rezultātā.

3. Kopienas attiecīgās iestādes vislielākajā iespējamā apmērā informē Ministru padomi par šiem pasākumiem, lai nodrošinātu efektīvas apspriedes.

5. pants

1. āKK valstu pienākums attiecībā uz Kopienas izcelsmes izstrā- dājumu importu nav uzņemties saistības, kas atbilst saistībām, kuras Kopiena uzņēmusies saskaņā ar šo pielikumu attiecībā uz āKK valstu izcelsmes izstrādājumu importu.

a) Tirdzniecībā ar Kopienu āKK valstis neīsteno diskrimināciju starp dalībvalstīm un piešķir Kopienai režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā vislielākās labvēlības režīms.

3. Ja “noteiktas izcelsmes izstrādājumu” jēdziens konkrētam izstrādājumam vēl nav definēts saskaņā ar 1. vai 2. punktu, katra Līgumslēdzēja puse turpina piemērot savus noteikumus.

8. pants

1. Ja jebkuru izstrādājumu ieved Kopienā tādos palielinātos dau- dzumos un ar tādiem nosacījumiem, lai radītu vai draudētu radīt nopietnu kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu izstrādājumu iekšzemes ražotājiem vai nopietnus traucējumos jebkurā taut- saimniecības nozarē, vai grūtības, kas varētu izraisīt reģiona eko- nomikas stāvokļa būtisku pasliktināšanos, Kopiena var veikt atbil- stošus pasākumus ar nosacījumiem un saskaņā ar 9. pantā noteiktajām procedūrām.

2. Kopiena apņemas neizmantot citus līdzekļus protekcionisma nolūkā vai kavēt strukturālo attīstību. Kopiena atturēsies no tādas pašas ietekmes aizsardzības pasākumu izmantošanas.

3. aizsardzības pasākumi aprobežojas ar tiem, kas vismazāk traucētu tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm šā Nolīguma mērķu sasniegšanā, un nedrīkst pārsniegt apjomu, kas ir noteikti nepieciešams, lai novērstu radušās grūtības.

4. Piemērojot aizsardzības pasākumus, ņem vērā attiecīgo āKK eksporta esošo līmeni uz Kopienu un tā attīstības potenciālu. Īpašu uzmanību pievērš vismazāk attīstīto āKK valstu, āKK valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un āKK salu valstu inte- resēm.

9. pants

1. Notiek iepriekšēja apspriešanās par aizsardzības noteikuma piemērošanu, gan pirmo reizi pieņemot šos pasākumus, gan paga- rinot tos. Kopiena sniedz āKK valstīm visu šīm apspriedēm nepie- ciešamo informāciju un sniedz datus, no kuriem noteikt, kādā apmērā konkrēta izstrādājuma imports no āKK valsts ir radījis

8. panta 1. punktā minēto ietekmi.

2. Ja apspriedes ir notikušas, pēc tam stājas spēkā aizsardzības pasākumi vai režīmi, par kuriem kopīgi vienojušās attiecīgās āKK valstis un Kopiena.

3. Tomēr 1. un 2. punktā paredzētās iepriekšējās apspriedes nedrīkst novērst tūlītējus lēmumus, kurus Kopiena saskaņā ar

8. panta 1. punktu varētu pieņemt, kad īpaši faktori padarīja par nepieciešamiem šos lēmumus.

4. Lai veicinātu faktoru pārbaudi, kas varētu radīt traucējumus tirgū, ievieš mehānismu atsevišķa āKK eksporta uz Kopienu sta- tistiskajai apsekošanai.

5. Puses apņemas organizēt regulāras apspriedes, lai atrastu apmierinošus risinājumus problēmām, kas varētu rasties aizsar- dzības noteikuma piemērošanas rezultātā.

6. Iepriekšējas apspriedes, kā arī regulāras apspriedes un apseko- šanas mehānismu, kas minēts 1. – 5. punktā, īsteno saskaņā ar šeit pievienoto 2. protokolu.

10. pants

Ministru padome pēc jebkuras attiecīgās Puses pieprasījuma apsver aizsardzības noteikuma piemērošanas ekonomisko un sociālo ietekmi.

11. pants

Veicot, mainot vai atceļot aizsardzības pasākumus, īpašu uzma- nību pievērš vismazāk attīstīto āKK valstu, āKK valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un āKK salu valstu interesēm.

12. pants

Lai nodrošinātu šā pielikuma efektīvu īstenošanu, Puses vienojas informēt viena otru un savstarpēji apspriesties.

Papildus gadījumiem, kuriem šā pielikuma 2. – 9. pantā īpaši paredzētas apspriedes, apspriedes notiek arī pēc Kopienas vai āKK valstu pieprasījuma un saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti procedūras noteikumos šā Nolīguma 12. pantā, īpaši šādos gadī- jumos:

1) ja Puses paredz veikt jebkurus tirdzniecības pasākumus, kas ietekmē vienas vai vairāku šā pielikuma Pušu intereses, tās par to informē Ministru padomi. apspriedes notiek, ja to pieprasa attiecīgās Puses, lai ņemtu vērā to attiecīgās intereses;

2) ja šā pielikuma piemērošanas laikā āKK valstis uzskata, ka

1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem lauksaimniecī- bas produktiem, kas nav tie izstrādājumi, kuri pakļauti īpašam režīmam, jāgūst labums no šā režīma, Ministru padomē var notikt apspriedes;

3) ja Puse uzskata, ka citas Puses esošo noteikumu vai to inter- pretācijas, piemērošanas vai administrēšanas rezultātā rodas šķēršļi preču apritei;

4) ja Kopiena veic aizsardzības pasākumus saskaņā ar 8. panta noteikumiem, Ministru padomē var notikt apspriedes par šiem pasākumiem, ja attiecīgās Puses to pieprasa, īpaši, lai nodroši- nātu 8. panta 3. punkta izpildi.

Šīs apspriedes jāpabeidz trīs mēnešu laikā.

2. NOdaĻa

ĪPAŠA VIENOŠANĀS PAR CUKURU UN LIELLOPU GAĻU

13. pants

1. Saskaņā ar 1975. gada 28. februārī noslēgtās āKK un EEK Lomes Konvencijas 25. pantu un tai pievienoto 3. protokolu Kopiena uz nenoteiktu laiku neatkarīgi no citiem šā pielikuma noteikumiem ir apņēmusies pirkt un ievest par garantētām cenām konkrētus niedru jēlcukura vai baltā cukura daudzumus, kura izcelsme ir āKK valstīs, kas ražo un eksportē niedru cukuru, un kuru šīs valstis ir apņēmušās tai piegādāt.

2. Iepriekš minētā 25. panta īstenošanas nosacījumi ir noteikti

1. punktā minētajā 3. protokolā. Protokola teksts pievienots šim pielikumam kā 3. protokols.

3. Šā pielikuma 8. pantu nepiemēro minētā protokola ietvaros.

4. Minētā protokola 8. pantā iestādes, kas izveidotas saskaņā ar šo Nolīgumu, var izmantot šā Nolīguma piemērošanas perioda laikā.

5. Minētā protokola 8. panta 2. punktu piemēro, ja šis Nolīgums vairs nav spēkā.

6. 1975. gada 28. februārī noslēgtās āKK un EEK Lomes Kon- vencijas Nobeiguma akta XIII, XXI un XXII pielikumā ietvertās deklarācijas no jauna apstiprina un turpina piemērot to noteiku- mus. Šīs deklarācijas pievienotas šim 3. protokolam.

7. Šo pantu un 3. protokolu nepiemēro attiecībām starp āKK val- stīm un Francijas aizjūras departamentiem.

14. pants

Piemēro īpašo vienošanos par liellopu gaļu, kas noteikta šeit pie- vienotajam 4. protokolam.

3. NOdaĻa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Šim pielikumam pievienotie protokoli ir tā neatņemama sastāv- daļa.

1. PROTOKOLS

par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

RĀDĪTĀJS

I SadaĻa: VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants: definīcijas

II SadaĻa: JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants: Vispārīgas prasības

3. pants: Pilnīgi iegūti izstrādājumi

4. pants: Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi

5. pants: Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

6. pants: Kumulatīva izcelsme

7. pants: Kvalifikācijas vienība

8. pants: Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

9. pants: Komplekti

10. pants: Neitrālie elementi

III SadaĻa: TERITORIĀLAS PRASĪBAS

11. pants: Teritorialitātes princips

12. pants: Tiešie pārvadājumi

13. pants: Izstādes

IV SadaĻa: IZCELSMES APLIECINĀJUMS

14. pants: Vispārīgas prasības

15. pants: Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 zdošanas procedūra

16. pants: Retrospektīvi izdotie pārvadājumu sertifikāti EUR.1

17. pants: Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

18. pants: Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai sagatavotu izcelsmes aplie- cinājumu

19. pants: Nosacījumi faktūrrēķina deklarācijas sagatavošanai

20. pants: apstiprinātais eksportētājs

21. pants: Izcelsmes apliecinājuma derīgums

22. pants: Tranzīta procedūra

23. pants: Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

24. pants: Ievešana pa daļām

25. pants: atbrīvojums no izcelsmes apliecinājuma

26. pants: Informācijas procedūra kumulācijas nolūkā

27. pants: apstiprinošie dokumenti

28. pants: Izcelsmes apliecinājuma un apstiprinošo dokumentu saglabāšana

29. pants: Neatbilstība un formālas kļūdas

30. pants: eiro izteiktas summas

V SadaĻa: ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS KĀRTĪBA

31. pants: Savstarpēja palīdzība

32. pants: Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

33. pants: Piegādātāju deklarācijas pārbaude

34. pants: Strīdu atrisināšana

35. pants: Sankcijas

36. pants: Brīvās zonas

37. pants: Muitas sadarbības komiteja

38. pants: atkāpes

VI SadaĻa: SEŪTA UN MELIĻA

39. pants: Īpaši nosacījumi

VII SadaĻa: NOBEIGUMA NOTEIKUMI

40. pants: Izcelsmes noteikumu pārskatīšana

41. pants: Pielikumi

42. pants: Protokola īstenošana

PIELIKUMI

1. protokola I pielikums: Ievada piezīmes sarakstam II pielikumā

1. protokola II pielikums: Saraksts attiecībā uz apstrādi vai pārstrādi, kas jāveic nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai izgatavotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu

1. protokola III pielikums: aizjūras zemes un teritorijas

1. protokola IV pielikums: Pārvadājumu sertifikāta veidlapa

1. protokola V pielikums: Faktūrrēķina deklarācija

1. protokola VI a pielikums: Piegādātāja deklarācija izstrādājumiem, kuriem ir preferenciālas izcelsmes statuss

1. protokola VI B pielikums: Piegādātāja deklarācija izstrādājumiem, kuriem nav preferenciālas izcelsmes statusa

1. protokola VII pielikums: Informācijas sertifikāts

1. protokola VIII pielikums: atkāpes piemērošanas veidlapa

1. protokola IX pielikums: Saraksts attiecībā uz apstrādi vai pārstrādi, kas piešķir āKK izcelsmes raksturu izstrā- dājumam, kas iegūts, veicot tekstilmateriālu apstrādi vai pārstrādi, kuru izcelsme ir šā Protokola

6. panta 11. punktā minētajās jaunattīstības valstīs

1. protokola X pielikums: Tekstilizstrādājumi, kas izslēgti no kumulācijas procedūras atsevišķās jaunattīstības val- stīs, kuras minētas šā Protokola 6. panta 11. punktā

1. protokola XI pielikums: Izstrādājumi, kuriem piemēro 6. panta 3. punktā minētos kumulācijas noteikumus dienvidāfrikā pēc 3 gadiem no Nolīguma par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un dienvidāfrikas Republiku provizoriskas piemērošanas

1. protokola XII pielikums: Izstrādājumi, kuriem piemēro 6. panta 3. punktā minētos kumulācijas noteikumus dienvidāfrikā pēc 6 gadiem no Nolīguma par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un dienvidāfrikas Republiku provizoriskas piemērošanas

1. protokola XIII pielikums: Izstrādājumi, kuriem nav piemērojams 6. panta 3. punkts

1. protokola XIV pielikums: Zvejniecības produkti, kuriem uz laiku nav piemērojams 6. panta 3. punkts

1. protokola XV pielikums: Kopīgā deklarācija par kumulāciju

I SadaĻa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

c) “izstrādājums” ir saražotais izstrādājums, pat tad, ja to vēlāk paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā;

Šajā protokolā:

1. pants

Definīcijas

d) “preces” ir gan materiāli, gan izstrādājumi;

e) “muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada nolīguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdznie- cību (VVTT) VII panta īstenošanu (Pasaules tirdzniecības orga- nizācijas nolīgums par muitas vērtējumu);

a) “ražošana” ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ietverot montāžu vai īpašas darbības;

b) “materiāls” ir jebkuras sastāvdaļas, izejvielas, daļas vai detaļas utt., ko izmanto izstrādājuma ražošanai;

f) “ražotāja cena” ir cena, ko par izstrādājuma ražošanu maksā ražotājam, kura uzņēmumā veikta pēdējā apstrāde vai pār- strāde ar nosacījumu, ka cenā ietverta visu izlietoto materiālu vērtība, atskaitot jebkurus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai ko varētu atmaksāt, ja iegūto izstrādājumu eksportē;

g) “materiālu vērtība” ir izlietoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā cena, ko var noskaidrot, kas attiecīgajā teritorijā samaksāta par šiem materiāliem;

h) “noteiktas izcelsmes materiālu vērtība” ir to g) apakšpunktā noteikto materiālu vērtība, ko piemēro mutatis mutandis;

i) “pievienoto vērtību” pieņem par ražotāja cenu, atskaitot trešo valstu materiālu muitas vērtību, kuri ievesti Kopienā, āKK val- stīs vai aizjūras zemēs un teritorijās;

j) “nodaļas” un “pozīcijas” ir nodaļas un pozīcijas (četru ciparu kodi), ko izmanto nomenklatūrā, kas veido preču aprakstīša- nas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura šajā protokolā minēta kā “harmonizētā sistēma” vai “HS”;

k) “klasificēts” norāda uz izstrādājuma vai materiāla klasifikāciju konkrētā pozīcijā;

l) “sūtījums” ir izstrādājumi, ko vai nu kopā nosūta no viena eks- portētāja vienam saņēmējam, vai uz ko attiecas vienots pārva- dājumu dokuments par to nosūtīšanu no eksportētāja saņē- mējam, vai, ja šāda dokumenta nav, vienots faktūrrēķins;

m) “teritorijas” iekļauj teritoriālos ūdeņus.

II SadaĻa

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgas prasības

1. V PIELIKUMa tirdznieciskās sadarbības noteikumu īstenoša- nas nolūkā šādus izstrādājumus uzskata par āKK valstu izcelsmes izstrādājumiem:

a) izstrādājumus, kas pilnīgi iegūti āKK valstīs šā protokola

3. panta nozīmē;

b) izstrādājumus, kas iegūti āKK valstīs, tostarp materiālus, kuri nav pilnīgi tur iegūti ar nosacījumu, ka šie materiāli āKK val- stīs ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti šā protokola

4. panta nozīmē.

2. 1. punkta īstenošanas nolūkā āKK valstu teritorijas uzskata par vienu teritoriju.

Noteiktas izcelsmes izstrādājumus, ko veido materiāli, kuri pilnīgi iegūti vai pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti divās vai vairākās āKK valstīs, uzskata par tās āKK valsts izcelsmes izstrādājumiem, kurā notika pēdējā apstrāde vai pārstrāde ar nosacījumu, ka tur veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz šā protokola 5. pantā minēto.

3. pants

Pilnīgi iegūti izstrādājumi

1. Sekojošo uzskata par pilnīgi iegūtu āKK valstīs vai Kopienā, vai III pielikumā noteiktajās aizjūras zemēs un teritorijās, še turp- māk – “aZT”:

a) minerālproduktus, ko iegūst no zemes vai jūras gultnes;

b) tur novāktos augu valsts produktus;

c) tur dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

d) izstrādājumus, kas iegūti no tur audzētiem dzīviem dzīvnie- kiem;

e) izstrādājumus, kas iegūti no tur veiktām medībām vai zvejas;

f) jūras zvejas izstrādājumus un citus izstrādājumus, ko tās kuģi ieguvuši no jūras ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem;

g) izstrādājumus, kas izgatavoti uz to zivju pārstrādes kuģiem tikai no f) apakšpunktā minētajiem izstrādājumiem;

h) lietotus priekšmetus, kas tur savākti un ir derīgi vienīgi izej- vielu iegūšanai, tostarp lietotas riepas, kuras derīgas vienīgi atjaunošanai vai izmantošanai par atkritumiem;

i) atkritumus un lūžņus no tur veiktas ražošanas darbības;

j) izstrādājumus, kas iegūti no jūras gultnes vai grunts ārpus to teritoriālajiem ūdeņiem ar nosacījumu, ka tām ir ekskluzīvas tiesības izmantot šo jūras gultni vai grunti;

k) preces, ko tur ražo tikai no izstrādājumiem, kas precizēti a) –

j) apakšpunktā.

2. Termini “to kuģi” un “to zivju pārstrādes kuģi” 1. punkta f) un

g) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un zivju pārstrādes kuģiem:

a) kas reģistrēti vai pierakstīti kādā EK dalībvalstī, āKK valstī vai aZT;

b) kas kuģo ar kādas EK dalībvalsts, āKK valsts vai aZT karogu;

c) kas vismaz 50 procentu apmērā pieder valstu pilsoņiem, kuras ir Līgumslēdzējas puses, vai aZT pilsoņiem, vai uzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas vienā no šīm valstīm vai aZT un kura direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdē- tājs un lielākā daļa šo padomju locekļu ir valstu pilsoņi, kuras ir Līgumslēdzējas puses, vai aZT pilsoņi, un turklāt personāl- sabiedrībās vai sabiedrībās ar ierobežotu atbildību vismaz puse kapitāla pieder valstīm, kuras ir Līgumslēdzējas puses, vai minēto valstu vai aZT valsts iestādēm vai pilsoņiem;

d) kuros vismaz 50 % apkalpes, ieskaitot kapteini un virsniekus, ir to valstu pilsoņi, kuras ir Līgumslēdzējas puses, vai aZT pil- soņi.

3. Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem Kopiena pēc āKK valsts pieprasījuma atzīst, ka kuģus, kurus āKK valsts fraktē vai nomā, uzskata par “to kuģiem”, lai veiktu zvejniecības darbību tās eks- kluzīvajā ekonomiskajā zonā, ar šādiem nosacījumiem:

— ka āKK valsts piedāvāja Kopienai iespēju pārrunāt zvejniecī- bas nolīgumu un Kopiena nepieņēma šo piedāvājumu;

— ka vismaz 50 % apkalpes, ieskaitot kapteini un virsniekus, ir to valstu pilsoņi, kuras ir Līgumslēdzējas puses, vai aZT pil- soņi;

— ka āKK un EK Muitas sadarbības komiteja ir piekritusi frakts vai nomas līgumam, sniedzot pietiekamas iespējas āKK valsts jaudas attīstīšanai zvejot uz sava rēķina un īpaši piešķirot āKK valstij atbildību par kuģa jūras un komerciālo pārvaldību, kas nodots tās rīcībā uz ievērojamu laikposmu.

4. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi

1. Šajā protokolā izstrādājumus, kas nav pilnīgi iegūti, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem āKK valstīs vai Kopienā, vai aZT, ja ir ievēroti II pielikuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.

Iepriekš minētie nosacījumi attiecībā uz visiem ar šo Nolīgumu aptvertajiem izstrādājumiem norāda uz apstrādi vai pārstrādi, kas jāveic ražošanā izmantotiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, un šos nosacījumus piemēro tikai tādiem materiāliem. Tādējādi izriet, ka, ja kādu izstrādājumu, kas atbilstīgi sarakstā izklāstīta- jiem nosacījumiem ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izmanto kāda cita izstrādājuma ražošanā, tad tam nepiemēro nosacījumus, kas piemērojami izstrādājumam, kurā to ietver, un neņem vērā

nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas varētu būt izmantoti sākot- nējā izstrādājuma ražošanā.

2. Neatkarīgi no 1. punkta nenoteiktas izcelsmes materiālus, ko saskaņā ar sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nevajadzētu izmantot izstrādājuma ražošanā, tomēr var izmantot ar nosacī- jumu, ka:

a) to kopējā vērtība nepārsniedz 15 procentus no izstrādājuma ražotāja cenas;

b) piemērojot šo punktu, netiek pārsniegts neviens sarakstā iet- vertais nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālās vērtības procentuālais daudzums.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, izņemot gadījumus, kas noteikti 5. pantā.

5. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1. Neierobežojot 2. punktu, par nepietiekamu apstrādi vai pār- strādi, lai iegūtu noteiktas izcelsmes izstrādājumu statusu, neat- karīgi no tā, vai ir izpildītas 4. panta prasības, uzskata šādas dar- bības:

a) darbības, lai nodrošinātu izstrādājumu saglabāšanu labā stā- voklī transportēšanas un uzglabāšanas laikā (ventilācija, izklā- šana, žāvēšana, dzesināšana, sālīšana, apstrāde ar sēra dioksīdu vai pārējiem ūdens šķīdumiem, bojājumu noņemšana un līdzī- gas darbības);

b) vienkāršas darbības, kuras veido putekļu noslaucīšana, sijāšana vai šķirošana, klasifikācija, saskaņošana (ieskaitot priekšmetu komplektu veidošanu), mazgāšana, krāsošana, sagriešana;

c) i) iesaiņojuma maiņa, kā arī iesaiņojumu sadalīšana un apvie- nošana;

ii) vienkārša iepildīšana pudelēs, flakonos, maisos, somās, kārbās, piestiprināšana pamatnēm vai dēlīšiem utt., kā arī citas vienkāršas iesaiņošanas darbības;

d) marķēšana, etiķešu un citu līdzīgu atšķirības zīmju piestipri- nāšana izstrādājumiem vai to iesaiņojumam;

e) vienkārša dažādu vai vienādu produktu sajaukšana, ja viena vai vairākas maisījumu sastāvdaļas neatbilst šajā protokolā noteiktajiem nosacījumiem, lai tos varētu uzskatīt par izstrā- dājumiem, kuru izcelsme ir āKK valstī, Kopienā vai aZT;

f) vienkārša daļu montāža, lai izveidotu gatavu izstrādājumu;

g) divu vai vairāku a) – f) apakšpunktā norādīto darbību apvie- nojums;

h) dzīvnieku kaušana.

2. Nosakot, vai izstrādājuma apstrāde vai pārstrāde jāuzskata par nepietiekamu 1. punkta nozīmē, visas āKK valstīs, Kopienā, vai aZT ar attiecīgo izstrādājumu veiktās darbības izvērtē kopā.

6. pants

Kumulatīva izcelsme

Kumulācija aZT un Kopienā

1. Kopienas vai aZT izcelsmes materiālus uzskata par āKK valstu izcelsmes materiāliem, ja tie ietverti tur iegūtajā izstrādājumā. Šiem materiāliem nav vajadzīga pietiekama apstrāde vai pārstrāde ar nosacījumu, ka tiem ir veikta apstrāde vai pārstrāde, kas pār- sniedz 5. pantā minēto.

2. apstrādi vai pārstrādi, kas veikta Kopienā vai aZT, uzskata par veiktu āKK valstīs, ja veic materiālu sekojošu apstrādi vai pār- strādi āKK valstīs.

Kumulācija dienvidāfrikā

3. atkarībā no 4., 5., 6., 7. un 8. punkta noteikumiem dienvid- āfrikas izcelsmes materiālus uzskata par āKK izcelsmes materi- āliem, ja tie ietverti tur iegūtajā izstrādājumā. Šiem materiāliem nav obligāti jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.

4. Izstrādājumus, kuri ir ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, pamatojoties uz 3. punktu, joprojām uzskata par āKK valstu izcelsmes izstrādājumiem tikai tad, ja tur pievienotā vērtība pār- sniedz izmantoto dienvidāfrikas izcelsmes materiālu vērtību. Ja tas tā nav, attiecīgos izstrādājumus uzskata par dienvidāfrikas izcelsmes izstrādājumiem. Piešķirot izcelsmi, neņem vērā dien- vidāfrikas izcelsmes materiālus, kuriem āKK valstīs ir veikta pie- tiekama apstrāde vai pārstrāde.

5. 3. punktā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai attiecīgi pēc 3 gadiem XI pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem un 6 gadiem XII pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem no Nolīguma par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un dienvidāfrikas Republiku provizoriskas piemērošanas. 3. punktā paredzētā kumulācija nav piemērojama XIII pielikumā uzskaitīta- jiem izstrādājumiem.

6. Neatkarīgi no 5. punkta, 3. punktā paredzēto kumulāciju pēc āKK valstu pieprasījuma var piemērot XI un XII pielikumos uzskaitītajiem izstrādājumiem. āKK un EK Vēstnieku komiteja lemj par āKK pieprasījumiem par katru izstrādājumu atsevišķi, pamatojoties uz ziņojumu, ko sastādījusi āKK un EK Muitas sadarbības komiteja saskaņā ar 37. pantu. Pieprasījumu izskatī- šanā ņem vērā Nolīguma par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un dienvidāfrikas Republiku tirdzniecības noteikumu apiešanas risku.

7. 3. punktā paredzētā kumulācija ir piemērojama tikai XIV pie- likumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, ja ir atcelti tarifi šiem izstrādājumiem Nolīguma par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un dienvidāfrikas Republiku ietvaros. Eiro- pas Kopiena publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (C sērija) datumu, kurā ir izpildīti šā punkta nosacījumi.

8. 3. punktā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai tad, ja izmantotie dienvidāfrikas materiāli ir ieguvuši noteiktas izcelsmes izstrādājumu statusu, piemērojot izcelsmes noteikumus, kas ir vienādi ar šajā protokolā izklāstītajiem. āKK valstis sniedz Kopie- nai informāciju par nolīgumiem un to attiecīgos izcelsmes notei- kumus, kuri noslēgti ar dienvidāfriku. Eiropas Kopiena publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (C sērija) datumu, kurā āKK val- stis ir izpildījušas šajā punktā noteiktos pienākumus.

9. Neierobežojot 5. un 7. punktu, dienvidāfrikā veiktu apstrādi un pārstrādi uzskata par citā dienvidāfrikas Muitas savienības (SACU) dalībvalstī veiktu, ja materiāliem veic sekojošu apstrādi vai pārstrādi citā SACU dalībvalstī.

10. Neierobežojot 5. un 7. punktu, un pēc āKK valstu pieprasī- juma dienvidāfrikā veiktu apstrādi un pārstrādi uzskata par āKK valstīs veiktu, ja materiāliem veic sekojošu apstrādi vai pārstrādi āKK valstī reģionālas ekonomiskas integrācijas nolīguma sakarā.

Ja vien kādai pusei nav īpaša pieprasījuma par lēmuma nodošanu āKK un EK Ministru padomei, āKK un EK Muitas sadarbības komiteja lemj par āKK pieprasījumiem saskaņā ar 37. pantu.

Kumulācija kaimiņos esošās jaunattīstības valstīs

11. Pēc āKK valstu pieprasījuma materiālus, kuru izcelsme ir kaimiņos esošā jaunattīstības valstī, kas nav āKK valsts un pieder saskaņotai ģeogrāfiskai vienībai, uzskata par āKK valstu izcelsmes materiāliem, ja tie ietverti tur iegūtā izstrādājumā. Šiem

materiāliem nav obligāti jābūt pietiekami apstrādātiem vai pār- strādātiem ar nosacījumu, ka:

— āKK valstī veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 5. pantā uzskaitītās darbības. Tomēr harmonizētās sistēmas 50. –

63. nodaļas izstrādājumiem āKK valstī papildus veic vismaz apstrādi vai pārstrādi, kuras rezultātā iegūto izstrādājumu kla- sificē pozīcijā, kas atšķiras no tās, kurā klasificē tā ražošanā izmantotos materiālus, kuru izcelsme ir valstī, kas nav āKK jaunattīstības valsts. attiecībā uz šā protokola IX pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem piemēro tikai 3. kolonnā minēto īpašo pārstrādi neatkarīgi no tā, vai tas ietver pozīcijas maiņu vai ne,

— āKK valstis, Kopiena un citas attiecīgās valstis ir noslēgušas nolīgumu par atbilstīgām administratīvām procedūrām, kas nodrošinās šā punkta pareizu īstenošanu.

Šo punktu nepiemēro tunzivju izstrādājumiem harmonizētās sis- tēmas 3. vai 16. nodaļā, rīsu izstrādājumiem ar HS kodu 1006 vai šā protokola X pielikumā uzskaitītajiem tekstilizstrādājumiem.

Lai noteiktu, vai izstrādājumu izcelsme ir valstī, kas nav āKK jau- nattīstības valsts, piemēro šā protokola noteikumus.

Ja vien kādai pusei nav īpaša pieprasījuma par lēmuma nodošanu āKK un EK Ministru padomei, āKK un EK Muitas sadarbības komiteja lemj par āKK pieprasījumiem saskaņā ar 37. pantu.

7. pants

Kvalifikācijas vienība

1. Piemērojot šā protokola noteikumus, kvalifikācijas vienība ir konkrēts izstrādājums, ko uzskata par pamatvienību, klasificējot pēc harmonizētās sistēmas nomenklatūras.

Tādējādi izriet, ka:

— ja izstrādājumu, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, kla- sificē vienā pozīcijā saskaņā ar harmonizētās sistēmas notei- kumiem, viss kopums veido kvalifikācijas vienību;

— ja sūtījumā ir vairāki vienādi izstrādājumi, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šā protokola noteikumus, katrs izstrādājums jāņem vērā atsevišķi.

2. Ja saskaņā ar harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo noteikumu klasifikācijas nolūkā iesaiņojumu uzskata par izstrādājuma daļu, tad iesaiņojumu ņem vērā, lai noteiktu izcelsmi.

8. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ir parastās iekārtas daļa un ir iekļauti tās cenā vai arī nav norādīti atsevišķā faktūrrēķinā, uzskata par saistītiem ar attiecīgo iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli.

9. pants

Komplekti

Uzskata, ka komplekti, kas definēti harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā noteikumā, ir ar noteiktu izcelsmi, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi. Ja komplektu veido noteiktas un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumi, tad tomēr uzskata, ka viss komplekts ir ar noteiktu izcelsmi, ja nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 procentus no komplekta ražotāja cenas.

10. pants

Neitrālie elementi

Lai noteiktu izstrādājuma izcelsmi, nav jānosaka izcelsme tā ražo- šanas procesā izmantotajai:

a) enerģijai un degvielai;

b) aprīkojumam un iekārtām;

c) mašīnām un darbarīkiem;

d) precēm, kuras neietilpst un kuras nav paredzēts iekļaut galaiz- strādājumā.

III SadaĻa

TERITORIĀLAS PRASĪBAS

11. pants

Teritorialitātes princips

1. II sadaļā izklāstītie nosacījumi attiecībā uz noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu ir jāpilda nepārtraukti āKK valstīs, izņemot kā paredzēts 6. pantā.

2. Ja no āKK valstīm, Kopienas vai aZT uz citu valsti eksportē- tās noteiktas izcelsmes preces nosūta atpakaļ, izņemot kā pare- dzēts 6. pantā, tās jāuzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas iestāžu pārliecināšanai nevar pierādīt, ka:

a) atpakaļ nosūtītas ir tās pašas preces, ko eksportēja, un

b) ar tām nav veiktas nekādas darbības, kas pārsniedz tās, kas vajadzīgas, lai saglabātu tās labā stāvoklī, kamēr tās atrodas attiecīgajā valstī vai kamēr tās eksportē.

12. pants

Tiešie pārvadājumi

1. Preferenciālo režīmu, kas paredzēts saskaņā ar tirdznieciskās sadarbības noteikumiem V pielikumā, piemēro tikai izstrādāju- miem, kas atbilst šā protokola prasībām, kurus tieši pārvadā starp āKK valstu, Kopienas, aZT vai dienvidāfrikas teritoriju 6. panta nolūkā, nenonākot citā teritorijā. Tomēr izstrādājumus, kas veido vienu sūtījumu, var pārvadāt caur citām teritorijām, izvedot caur šīm teritorijām vai īslaicīgi tajās uzglabājot, ja tie paliek tranzīta vai uzglabāšanas valsts muitas iestāžu pārraudzībā un ar tiem neveic nekādas citas darbības kā vien izkraušanu, pārkraušanu vai darbības, kas paredzētas, lai saglabātu tos labā stāvoklī.

Noteiktas izcelsmes izstrādājumus var transportēt pa cauruļva- diem caur teritoriju, kas nav āKK valsts, Kopienas vai aZT teri- torija.

2. Importētājvalsts muitas iestādēm sniedz pierādījumus par to, ka 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, uzrādot:

a) vienotu pārvadājumu dokumentu par transportēšanu no eks- portētājvalsts caur tranzīta valsti vai

b) tranzīta valsts muitas iestāžu izdotu sertifikātu:

i) kurā sniegts precīzs izstrādājumu apraksts;

ii) kurā norādīts preču izkraušanas un pārkraušanas datums un attiecīgā gadījumā kuģu nosaukumi vai citi izmantotie transportlīdzekļi un

iii) kurā apliecināti nosacījumi, ar kādiem izstrādājumi palika tranzīta valstī, vai

c) ja nav iepriekš xxxxxx, tad jebkuri citi pamatojuma dokumen- ti.

13. pants

Izstādes

1. Noteiktas izcelsmes izstrādājumi, ko no āKK valsts nosūta izstādei valstī, kas nav minēta 6. pantā, un ko pēc izstādes pārdod ievešanai Kopienā, ievedot gūst labumu no V pielikuma noteiku- miem, ja muitas iestādēm var pierādīt, ka:

a) šos izstrādājumus eksportētājs ir nosūtījis tieši no āKK valsts uz valsti, kurā notiek izstāde, un tos tur ir izstādījis;

b) šis eksportētājs izstrādājumus ir pārdevis kādai personai Kopienā vai izmantojis citādi;

c) izstrādājumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā stāvoklī, kādā tos nosūtīja uz izstādi, un

d) izstrādājumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot demonstrēšanu izstādē.

2. Saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem jāizdod vai jāsastāda izcel- smes apliecinājums un parastajā kārtībā jāiesniedz importētāj- valsts muitas iestādēm. Tajā jābūt norādītam izstādes nosauku- mam un adresei. Vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.

3. 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaim- niecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgām pub- liskām izstādēm vai ekspozīcijām, ko nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ārvalstu izstrādājumus, un kuru laikā izstrādājumi paliek muitas kontrolē.

IV SadaĻa

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

14. pants

Vispārīgas prasības

1. āKK valstu izcelsmes izstrādājumi, ievedot tos Kopienā, gūst labumu no V pielikuma, iesniedzot:

a) pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kura paraugs dots IV pieli- kumā, vai

b) 19. panta 1. punktā precizētajos gadījumos eksportētāja dekla- rāciju, kuras teksts dots šā protokola V pielikumā, faktūrrē- ķina, pavadzīmes vai jebkura cita tirdzniecības dokumenta vei- dā, kurā attiecīgais izstrādājums ir pietiekami sīki aprakstīts, lai to varētu identificēt (še turpmāk – “faktūrrēķina deklarācija”).

2. Neatkarīgi no 1. punkta šā protokola nozīmē noteiktas izcel- smes izstrādājumi 25. pantā norādītajos gadījumos gūst labumu no V pielikuma, neiesniedzot nekādus iepriekš minētos dokumen- tus.

15. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra

1. Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod eksportētājvalsts muitas iestādes pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību, pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pietei- kuma.

2. Šim nolūkam eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājumu sertifikātu EUR.1, gan pieteikuma veidlapu, kuru paraugi doti IV pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Ja raksta ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem. Izstrādājumu apraksts jāsniedz šim nolū- kam atvēlētajā ailē, neatstājot tukšas rindas. Ja aile nav pilnīgi aiz- pildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas pār visu tukšo laukumu jāievelk horizontāla līnija.

3. Eksportētājam, kurš iesniedz pieteikumu pārvadājumu sertifi- kāta EUR.1 saņemšanai, jābūt gatavam pēc tās āKK eksportētāj- valsts muitas iestāžu pieprasījuma, kura izdod pārvadājumu ser- tifikātu EUR.1, jebkurā laikā iesniegt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.

4. āKK eksportētājvalsts muitas iestādes pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod tad, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par āKK valstu vai kādas citas 6. pantā minētas valsts izcelsmes izstrādā- jumiem un tie atbilst citām šā protokola prasībām.

5. Izdevējas muitas iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību citām šā protokola prasībām. Šim nolūkam tām ir tiesības prasīt jebkurus pierādījumus un veikt jebkādas eksportētāja pārskatu pārbaudes vai citas vajadzīgās pārbaudes. Izdevējas muitas iestā- des arī nodrošina to, ka ir atbilstīgi aizpildītas 2. punktā minētās veidlapas. Tās īpaši pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam atvē- lētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.

6. Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu norāda ser- tifikāta 11. ailē.

7. Muitas iestādes pārvadājumu sertifikātu EUR.1 eksportētājam izdod, tiklīdz ir veikta vai nodrošināta faktiskā izvešana.

16. pants

Retrospektīvi izdotie pārvadājumu sertifikāti EUR.1

1. Neatkarīgi no 15. panta 7. punkta, pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc attiecīgo izstrādājumu izve- šanas, ja:

a) tas nav izdots eksportēšanas laikā kļūdu, netīšu izlaidumu vai īpašu apstākļu dēļ vai

b) muitas iestādēm ir pierādīts, ka pārvadājumu sertifikāts EUR.1 bija izsniegts, bet tehnisku iemeslu dēļ tas netika pieņemts, importējot attiecīgās preces.

2. 1. punkta īstenošanas nolūkā eksportētājam pieteikumā jāno- rāda to izstrādājumu izvešanas vieta un datums, uz ko attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kā arī jāmin pieteikuma iemesli.

3. Muitas iestādes pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot retro- spektīvi tikai pēc tam, kad ir pārbaudījušas, vai eksportētāja pie- teikumā sniegtā informācija atbilst informācijai atbilstīgajos doku- mentos.

4. Retrospektīvi izdotie pārvadājumu sertifikāti EUR.1 jāvizē ar vienu no šādām frāzēm:

“NaCHTRÄGLICH aUSGESTELLT”, “dELIVRÉ a POSTERIORI”, “RILaSCIaTO a POSTERIORI”, “aFGEGEVEN a POSTERIORI”, “ISSUEd RETROSPECTIVELY”, “UdSTEdT EFTERFØLGENdE”, “ΕΚΔΟΘΕΝ ΕΚ ΤΩΝ ΥΣΤΕΡΩΝ”, “EXPEdIdO a POSTERIORI”, “EMITIdO a POSTERIORI”, “aNNETTU JÄLKIKÄTEEN”, “UT- FÄRdaT I EFTERHaNd”.

5. punktā minēto vīzu ietver pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ailē “Piezīmes”.

17. pants

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

1. Ja pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, pazaudēts vai iznīcināts, eksportētājs var vērsties pie muitas iestādēm, kas to izdevušas, lai saņemtu tās dublikātu, kuru sastāda, pamatojoties uz to rīcībā esošiem eksporta dokumentiem.