FIZISKO PERSONU VISU RISKU ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOTEIKUMI
FIZISKO PERSONU VISU RISKU ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOTEIKUMI
1. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMĀ LIETOTIE TERMINI
1.1. Apdrošinātais – apdrošināšanas polisē norādītā persona, kurai pieder īpašuma tiesības uz apdrošināšanas objektu, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums un kurai ir apdrošināmā interese.
1.2. Apdrošinājuma summa – naudas summa, par kādu ir apdrošināts apdrošināšanas objekts.
1.3. Apdrošināšanas objekts – apdrošināšanas polisē un tās pielikumos norādītais nekustamais īpašums (izņemot zemi) un/vai kustamais īpašums (manta).
1.4. Apdrošināšanas vieta – apdrošināšanas polisē norādītā ēka, būve, telpa un/vai teritorija, kur atrodas apdrošināšanas objekts pēc polisē norādītās adreses.
1.5. Paša risks – apdrošināšanas polisē un apdrošināšanas
noteikumos norādītā, naudas izteiksmē vai procentos izteiktā apdrošinājuma summas vai nodarīto zaudējumu daļa, ko atskaita no atlīdzināmiem zaudējumiem, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību par katru apdrošināšanas gadījumu.
1.6. Saistītā persona – apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja ģimenes locekļi vai personas, ar kurām apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam ir kopēja saimniecība, vai personas, kurām ar apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju ir noslēgts apdrošinātā īpašuma vai tā daļas nomas, īres, patapinājuma, ķīlas, cita veida līgums, kas piešķir apdrošinātā īpašuma lietošanas tiesības, vai glabājuma līgums. Saistītas personas ir arī personas, kas ar apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošināto vienojušies par darbu veikšanu un/vai pakalpojumu sniegšanu apdrošinātajā objektā (aukles, celtnieki, apkopējas utt). Par apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja ģimenes locekļiem ir uzskatāmi: laulātais, radinieki un svaiņi, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, audžuģimenes locekļi, aizbildņi un aizbilstamie.
1.7. Trešā persona – jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot personas, kuras noslēgušas šo apdrošināšanas līgumu, saistītās personas vai personas, kurām ir saistības, kas izriet no šī apdrošināšanas līguma.
1.8. Zemapdrošināšana – gadījums, kad apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību.
1.9. Virsapdrošināšana – gadījums, kad apdrošinājuma summa
ir lielāka par apdrošināšanas objekta vērtību.
2. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS
2.1. Ar šo apdrošināšanas līgumu var tikt apdrošināts sekojošs nekustamais īpašums:
2.1.1. ēka, palīgbūve, celtne. Šajā gadījumā ir apdrošinātas atsevišķi stāvošas ēkas, palīgbūves vai celtnes konstruktīvie pamatelementi, iekšējā un ārējā apdare, ēku nojumes (marķīzes), uz ēkām uzstādītas saules baterijas un vēja ģeneratori, inženierkomunikācijas (apkures, gāzes, ūdensvada, kanalizācijas, elektroinstalācijas, kā arī ārējie cauruļvadi, elektrolīnijas, kabeļi un citas komunikācijas, kas atzarojas no apdrošinātā nekustamā īpašuma līdz maģistrālajam un publiskajam pieslēgumam, iebūvētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas), santehnika, krāsnis, kamīni, ugunsdrošības, pretielaušanās signalizācijas un apsardzes sistēmas.
2.1.2. telpu iekšējā apdare. Šajā gadījumā ir apdrošināti dzīvoklī un/vai telpās veikto remonta darbu izdevumi un materiāli, ieskaitot griestu, sienu, grīdas apdari līdz nesošajām konstrukcijām, logus un durvis, inženierkomunikācijas (apkures, gāzes, ūdensvada, kanalizācijas, elektroinstalācijas un iebūvētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, sākot no dzīvokļa un/vai ēkas pievienojuma vai ievada, ko ierobežo siena, grīda, griesti), santehniku, krāsnis, kamīnus, ugunsdrošības, pretielaušanās signalizācijas un apsardzes sistēmas.
2.1.3. dzīvoklis. Šajā gadījumā ir apdrošināts dzīvoklis ar tā
konstruktīvajiem elementiem, kas ir dzīvokļa neatņemama sastāvdaļa (griesti, sienas, starpsienas, grīda), dzīvokļa logi, durvis, durvju un sienu stiklojums, iekšējā un ārējā apdare (ārējā apdare tikai dzīvokļa balkoniem, lodžijām vai terasēm), inženierkomunikācijas (apkures, gāzes, ūdensvada, kanalizācijas, elektroinstalācijas un iebūvētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, sākot no dzīvokļa pievienojuma vai ievada, ko ierobežo siena, grīda, griesti), santehnika, krāsnis, kamīni, ugunsdrošības, pretielaušanās signalizācijas un apsardzes sistēmas.
2.2. Ar šo apdrošināšanas līgumu var tikt apdrošināts sekojošs kustamais īpašums:
2.2.1. mājas manta (turpmāk tekstā arī manta), kas atrodas apdrošināšanas objektā: ēkā, dzīvoklī un/vai iežogotā teritorijā, pieder apdrošinātajam vai saistītajām personām vai atrodas šo personu likumīgā valdījumā. Jebkura mantas vienība, kuras vērtība pārsniedz 3000 EUR ir jāuzrāda apdrošināšanas polisē, bet, ja šāda manta nav uzrādīta apdrošināšanas polisē, tad vienas vienības maksimālā apdrošinājuma summa ir 3000 EUR.
3. APDROŠINĀJUMA SUMMAS NOTEIKŠANA
3.1. Apdrošinājuma summu nosaka apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošinājuma ņēmējs uzņemas pilnu atbildību par apdrošinājuma summas atbilstību apdrošināšanas objekta vērtībai saskaņā ar 3.2.-3.5. punktu un to apakšpunktu noteikumiem. Ja apdrošinājuma summa neatbilst apdrošināšanas objekta vērtībai, tad, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tiek piemēroti noteikumi par zemapdrošināšanu vai virsapdrošināšanu
3.2. Ēkas, palīgbūves, celtnes apdrošinājuma summu nosaka pēc:
3.2.1. atjaunošanas vērtības, kas ir vienāda ar mazākajiem atjaunošanas izdevumiem, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma remontu (bojājumu gadījumā) vai atjaunošanu (bojāejas gadījumā) tādā kvalitātē un apjomā, kādā nekustamais īpašums bija tieši uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi, ja nekustāmā īpašuma nolietojums ir līdz 40 %;
3.2.2. faktiskās vērtības, kas ir vienāda ar atjaunošanas vērtību, atņemot no tās objekta nolietojumu. Faktisko vērtību pielieto, ja īpašuma nolietojums uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi ir 40% - 70% .
3.3. Dzīvokļa apdrošinājuma summu nosaka pēc:
3.3.1. atjaunošanas vērtības, kas ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma remontu (bojājumu gadījumā) vai atjaunošanu (bojāejas gadījumā) tādā kvalitātē un apjomā, kādā nekustamais īpašums bija tieši uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi. Bojājumu gadījumā atjaunošanas vērtību pielieto, pat ja dzīvokļa aizvietošanas vērtība ir mazāka par tā atjaunošanas vērtību.
3.3.2. aizvietošanas vērtības (tirgus vērtības), kas ir atbilstoši Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas apstiprinātajiem
„Starptautiskajiem vērtēšanas standartiem” aprēķinātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība. „Starptautiskie vērtēšanas standarti” atrodami interneta mājas lapā xxx.xxxxxxxxx.xx
3.4. Telpu iekšējās apdares apdrošinājuma summu nosaka pēc:
3.4.1. atjaunošanas vērtības, kas ir vienāda ar mazākajiem atjaunošanas izdevumiem, lai bojājumu gadījumā veiktu telpu atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tās bija tieši uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi. Atjaunošanas vērtību pielieto, ja telpu iekšējas apdares darbi bija veikti ne vēlāk kā pirms pieciem gadiem. Ja telpu iekšējās apdares darbi bija veikti vēlāk nekā pirms pieciem gadiem, tad telpu iekšējās apdares darbi tiek atlīdzināti, atskaitot nolietojumu saskaņā ar noteikumu punktu 10.2.3.
3.5. Mantas apdrošinājuma summu nosaka pēc:
3.5.1. iegādes vai atjaunošanas vērtības. Iegādes vērtība ir
FIZISKO PERSONU VISU RISKU ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOTEIKUMI
tāda paša veida un līdzvērtīgas kvalitātes kustamā īpašuma iegādes mazākie izdevumi. Atjaunošanas vērtība ir mazākie nepieciešamie izdevumi, lai atjaunotu apdrošināto kustamo īpašumu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi.
3.5.2. faktiskās vērtības, kas ir vienāds ar iegādes vērtību, atņemot no tās mantas nolietojumu.
4. APDROŠINĀTIE RISKI
4.1. Šīs polises izpratnē tiek apdrošināts jebkāds apdrošinātā īpašuma pēkšņs un neparedzēts fiziska bojājuma vai zuduma gadījums polise norādītā apdrošināšanas perioda laikā, ņemot vērā turpmāk noteikumos minētos izņēmuma gadījumus.
5. PAPILDUS ATLĪDZINĀMIE ZAUDĒJUMI
5.1. Apdrošinātājs atlīdzina izdevumus glābšanas un attīrīšanas darbu veikšanai. Attiecībā uz šiem zaudējumiem tiek noteikts maksimālais atlīdzības limits līdz 10% no apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā EUR 70 000 (septiņdesmit tūkstoši eiro) par vienu apdrošināšanas gadījumu. Par glābšanas un attīrīšanas izdevumiem tiek uzskatīti:
5.1.1. visi pieteiktie un pierādītie apdrošinātā saprātīgie izdevumi neatliekamai bojājumu novēršanai, zaudējumu samazināšanai un glābšanas pasākumiem;
5.1.2. visi pieteiktie un pierādītie ugunsdzēsības izdevumi, kas pamatoti radušies un nepieciešami, lai novērstu apdrošinātā īpašuma bojāeju vai samazinātu zaudējumus, izņemot darba samaksu un darba samaksai pielīdzināmos maksājumus;
5.1.3. izmaksas par drupu novākšanu un attīrīšanas darbiem, kā arī bojātā apdrošinātā īpašuma aizvākšanu un iznīcināšanu, par iekārtu demontēšanu, ēku daļu izlaušanu, nojaukšanu vai atvērumu paplašināšanu.
5.2. Gadījumā kad apdrošināta mājas manta, tiek atlīdzināti zaudējumi mājas mantas zādzības riskam, ja gadījums noticis mājas mantai atrodoties ārpus noradītās adreses Eiropas Ekonomiskās zonas teritorijā. Zaudējumiem, kas ir radušies sakarā ar šajā punktā norādītās mantas zādzību, tiek noteikts limits 700 EUR apmērā apdrošināšanas līguma darbības laikā.
5.3. Zaudējumi mantai, ja tā ir apdrošināta un ja šī manta ir kurināmais (malka, briketes), kas atrodas ārpus polisē norādītās apdrošināšanas vietas Apdrošinātajam piederošajās slēgtās telpās vai slēgtās telpās, kuras atrodas Apdrošinātā valdījumā, ir apdrošināta zādzības riskam un uguns riskam. Zaudējumi, kas ir radušies sakarā ar šajā punktā norādītās mantas bojājumiem tiek atlīdzināti 500 EUR apmērā apdrošināšanas līguma darbības laikā.
5.4. Zaudējumi mantai, ja tā ir apdrošināta saskaņā ar šo noteikumu punktu 2.2.1., kas ir radušies sakarā ar zibens laikā notikušiem bojājumiem pārsprieguma rezultātā, tiek atlīdzināti 500 EUR apmērā apdrošināšanas līguma darbības laikā.
5.5. Gadījumos, kad ir apdrošināts dzīvoklis (konstruktīvie elementi, vai konstruktīvie elementi un esošais remonts, un apdrošināšanas gadījuma rezultātā ir cietuši ēkas koplietošanas telpas vai konstrukcijas (jumts, lifti, kāpņu telpa, apkures iekārta utt), tad apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta arī par šiem zaudējumiem, atbilstoši apdrošinātā dzīvokļa domājamās daļas attiecībai pret kopējo ēkas platību, kā arī, ņemot vērā iespējamo zemapdrošināšanu.
5.6. Gadījumos, ja apdrošināšanas gadījumā cietusi patstāvīgi apdzīvota dzīvojamā ēka, rindu māja, dzīvoklis (tikai ja apdrošināti gan konstruktīvie elementi, gan esošais remonts) un apdrošināšanas gadījuma seku novēršanai paredzamo remontu nepieciešams veikt vismaz 40% no kopējā mājokļa platības vai kādā no sanitārajām telpām, ja tās ir vienīgās šajā mājoklī un pie nosacījuma, ja remontdarbus tajās veic remonta uzņēmums, tad tiek atlīdzināti izdevumi, par līdzvērtīgas dzīvesvietas īri laika
posmā, kad notiek esošā mājokļa remonts, kā arī saprātīgos un dokumentāli apstiprinātos izdevumus par pārcelšanos uz īrēto dzīvesvietu un atpakaļ uz apdrošināto objektu.
5.7. Apdrošināšanas atlīdzība, saskaņā ar šo noteikumu punktu 5.6., tiek noteikta ar sekojošiem ierobežojumiem:
5.7.1. par īres izdevumiem līdz 15 EUR dienā, nepārsniedzot 450 EUR mēnesī;
5.7.2. nepārsniedzot maksimālo periodu 9 mēnešus dzīvojamām ēkām un rindu mājām, 6 mēnešus – dzīvokļiem ugunsgrēka gadījumā, un 1 mēnesi gan ēkām, gan dzīvokļiem šķidruma un tvaika noplūdes, kā arī dabas stihisko postu gadījumā.
5.7.3. nepārsniedzot 10% no apdrošinājuma summas;
5.7.4. atlīdzība tiek izmaksāta par mājokļa īri, neiekļaujot apsaimniekošanas un komunālos maksājumus (piem. maksājumi par gāzi, elektrību, tālruni, televīziju u.c.);
5.7.5. apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta, ja Apdrošinātais iesniedz Apdrošinātājam īres līgumu par mājokļa īri zaudējumu novēršanas periodā.
5.7.6. pārcelšanās izdevumi tiek apmaksāti tikai uz īrēto dzīvesvietu Latvijas Republikā.
6. IEROBEŽOJUMI
6.1. Tikai tad, ja tas ir īpaši norādīts apdrošināšanas polisē, papildus tiek apdrošināts:
6.1.1. būves – baseini, nožogojumi, pagalmu un teritoriju segumi, atsevišķi stāvošas nojumes, vēja ģeneratori, saules baterijas, aizsargsienas, kas nav ēku vai būvju sastāvdaļas, hidrobūves, piestātnes, moli u.c.;
6.1.2. ar dzīvokli saistītas saimniecības telpas, garāža vai pazemes autostāvvieta;
6.1.3. stiklojuma noformējums (zīmējumi, gravējumi, mozaīka, aizsargplēves utt.);
6.1.4. ēkas, palīgbūves, celtnes, telpas, kas netiek pastāvīgi apdzīvotas visu gadu;
6.1.5. nekustamais īpašums, kurā notiek iekšējie telpu remonta, renovācijas, pārbūvēšanas darbi, inženiertehnisko komunikāciju vai apkures sistēmu izveidošana vai pieslēgšana, testēšana vai pārbaude, izņemot gadījumus, kad šādiem darbiem, saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, nav jāsaņem būvatļauja;;
6.1.6. būvniecības, rekonstrukcijas, pārbūves stadijā esošās ēkas, būves vai celtnes;
6.1.7. Punktos 6.1.5. un 6.1.6. noteiktie gadījumi tiek apdrošināti ar sekojošiem nosacījumiem:
6.1.7.1. ēkas būvniecība un remontdarbi notiek saskaņā ar būvniecības likumu un būvnormatīviem;
6.1.7.2. ēkas būvniecībai ir saņemta un uz apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdi ir spēkā esoša būvatļauja;
6.1.7.3. iekšējās apdares darbi tiek veikti pēc tam, kad ēkai ir uzstādīts jumts, kā arī visi logi un ārdurvis;
6.1.7.4. apdrošinātājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kuri radušies ekspluatācijā nenodotas ēkas vai tās elementu (apkures, ūdensvada un/vai elektrības) ekspluatācijas rezultātā;
6.1.7.5. maksimālā atlīdzība par neiebūvētiem būvmateriāliem nepārsniedz EUR 1500,- vai ekvivalentu citā valūtā;
6.1.7.6. par zaudējumiem, kas iestājušies trešo personu prettiesiskas rīcības rezultātā, atlīdzība tiek izmaksāta tikai par ļaunprātīgiem bojājumiem un zādzību ar ielaušanos;
6.1.7.7. Klienta paša risks par zaudējumiem, kas iestājušies remonta vai būvniecības stadijā esošajai ēkai, vai neiebūvētajiem būvmateriāliem, polises darbības laikā ir 10% no zaudējuma apjoma, bet ne mazāk kā EUR 430 par katru gadījumu, ja apdrošināšanas polisē tas nav noteikts lielāks;
6.1.7.8. punkts 6.1.7. ir spēkā visu polises darbības laiku, bet ne ilgāk kā līdz brīdim, kamēr ēka tiek nodota ekspluatācijā.
6.1.8. juvelierizstrādājumi, dārgmetālu izstrādājumi, dārgakmeņi, gleznas, kažoki, ikonas unikālas, īpaši vērtīgas vai arī vienīgās
FIZISKO PERSONU VISU RISKU ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOTEIKUMI
savā veidā lietas, antīkas lietas (līdz 1940. gadam izgatavotās grāmatas, mūzikas instrumenti, mēbeles, porcelāna izstrādājumi u.tml.), kurām ir liela mākslinieciska vērtība;
6.1.9. xxxxxxx, izstāžu eksemplāri, kolekcijas, vienāda veida lietu krājumi (pastmarku, monētu, mākslas priekšmetu, u. tml.), kuriem ir zinātniska, vēsturiska vai mākslinieciska nozīme;
6.1.10. reģistrēti medību ieroči;
6.1.11. uz daudzdzīvokļu mājām uzstādītas antenas un satelītuztvērējiekārtas;
6.1.12. saules baterijas un vēja ģeneratori;
6.1.13. sauszemes transportlīdzekļi ar motora tilpumu līdz 50 cm3. Atlīdzība par šajā punktā minētajiem transportlīdzekļiem tiek izmaksāta tikai gadījumos, kad riska gadījuma iestāšanās laikā dotais transporta līdzeklis atrodas apdrošinātās adreses slēgtās telpās.
6.2. Ja saskaņā ar apdrošināšanas polisi ir apdrošinātas punktā
6.1.8. noteiktās mantas, tad vienas šādas mantas maksimālā apdrošinājuma summa ir 700 EUR. Apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs var vienoties par lielāku apdrošinājuma summu, ja apdrošināšanas līgumam ir pievienots iegādes apliecinošs dokuments ar lietas atšifrējumu vai sertificēta eksperta atzinums par lietas faktisko vērtību.
7. IZŅĒMUMI
7.1. Netiek apdrošināti zaudējumi, kas radušies:
7.1.1. kara, invāzijas, ārvalstu ienaidnieku darbības (ar vai bez kara pieteikšanas), dumpja, revolūcijas, sacelšanās, sabiedrisko nemieru, militāras vai uzurpētas varas dēļ;
7.1.2. terorisma (Latvijas Krimināllikuma izpratnē) dēļ. Netiek atlīdzināti arī jebkādi zaudējumi vai izdevumi, kas tieši vai netieši radušies sakarā ar jebkādiem terorisma rezultātā nodarīto vai potenciāli nodarāmo zaudējumu novēršanas pasākumiem;
7.1.3. Latvijas Republikas valsts, pašvaldības vai tiesu varas institūcijas pieņemto lēmumu dēļ;
7.1.4. kodolsprādziena, radiācijas vai radioaktīvā piesārņojuma dēļ;
7.1.5. azbesta un to savienojumu iedarbības rezultātā;
7.1.6. apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja, saistīto personu vai trešo personu, kurām īpašums nodots lietošanā vai glabāšanā, ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ;
7.1.7. apdrošinātā īpašuma nolietošanās, vibrācijas, korozijas, sausās un mitrās puves, pelējuma, sēnīšu vai baktēriju, kukaiņu vai dzīvnieku iedarbības dēļ, kas nav izraisījuši ugunsgrēku, eksploziju, šķidruma vai tvaika noplūdi no cauruļvadiem vai mājsaimniecības ierīcēm;
7.1.8. apdrošinātā īpašuma pakāpeniskas nosēšanās, pacelšanās, izplešanās, izkustēšanās, kā arī augsnes erozijas, nosēšanās vai nogruvuma dēļ;
7.1.9. jebkura veida elektrisko vai elektronisko iekārtu un to izolācijas materiālu īssavienojuma vai citas elektriskas parādības (pārspriegums, izolācijas nepilnības, īssavienojums tinumos vai caur korpusu, īsslēgums ar zemi, mērierīču vai drošības ierīču nefunkcionēšana u.tml.) dēļ, kas nav izraisījusi uguns riska iestāšanos, tomēr zaudējumi tiek atlīdzināti punkta 5.4. norādītajos gadījumos un apmērā;
7.1.10. iekārtu vai aprīkojuma salūšanas dēļ, ja to nav izraisījusi ārēju spēku iedarbība, kas radījusi bojājumus ārpus konkrētās iekārtas vai aprīkojuma;
7.1.11. apdrošinātajai mantai nolietošanās, neuzmanīgas apiešanās (tai skaitā trešās personas), kukaiņu vai dzīvnieku iedarbības dēļ;
7.1.12. paredzamu plūdu rezultātā (ja pēdējo piecu gadu laikā apdrošinātais īpašums jau ir bijis appludināts);
7.1.13. sakarā ar gruntsūdeņu un notekūdeņu līmeņa celšanos vai pārplūstot ūdens savākšanas sistēmām, jumta notekcaurulēm, vai kondensāta uzkrāšanās dēļ;
7.1.14. nekustamajā īpašumā iekļūstot nokrišņu vai
gruntsūdenim, krusai, sniegam vai dubļiem caur logiem, durvīm, jumtu, plaisām sienās un citām atverēm, ja iepriekš minētais nav iestājies ugunsgrēka, eksplozijas, vēja, krusas, zemestrīces, nepārtrauktas snigšanas, dažādu priekšmetu uzkrišanas, trešo personu ļaunprātīgas rīcības vai sadursmes ar sauszemes transportlīdzekli rezultātā;
7.1.15. lietus ūdens vai sniega kušanas rezultātā no ēkas jumtiem, plaisām, šuvēm, logiem, durvīm, nojumēm, notekcaurulēm un citām konstrukcijām ēkas ārpusē un blakus pieguļošām ielām, ietvēm, laukumiem un iekšējiem pagalmiem;
7.1.16. sakarā ar sūcēm apdrošināšanas objekta cauruļvadu sistēmās, kas radušās ūdens vai cita šķidruma iedarbības rezultātā;
7.1.17. vides piesārņošanas, piegružošanas un/vai saindēšanas dēļ;
7.1.18. avārijas stāvoklī esošajam nekustamajam īpašumam un tajā esošajai mantai. Par avārijas stāvoklī esošu tiek uzskatīts tāds nekustamai īpašums, kura fiziskais nolietojums pārsniedz 70%;
7.1.19. pagaidu būvēm, siltumnīcām, dārza mājām ar kopējo platību līdz 6 m2;
7.1.20. telpām, ēkām, kuras tiek izmantotas komercdarbībai;
7.1.21. ja būvniecības laikā ir pārkāptas Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošo tiesību aktu, būvnormatīvu, ekspluatācijas, ugunsdrošības noteikumu vai administratīvo aktu prasības;
7.1.22. ja pieļautas kļūdas plānošanā vai projektēšanā;
7.1.23. ja veikti nekvalitatīvi būvdarbi vai atjaunošanas darbi, izmantoti nekvalitatīvi vai neatbilstoši būvmateriāli;
7.1.24. apdrošināšanas objektā vai apdrošināšanas vietā veicot griešanas, metināšanas, lodēšanas vai citus darbus ar atklātu uguns liesmu tiem neparedzētā vai neatbilstoši ugunsdrošības noteikumiem aprīkotā vietā un/vai tos veic persona(s), kurai(ām) nav speciāla apmācība vai atbilstoša kvalifikācija šo darbu veikšanai, un/vai no priekšmetiem, kas tikuši metināti, lodēti vai apstrādāti ar atklātu liesmu;
7.1.25. īpašumam, kas iegūts kontrabandas rezultātā vai citā nelikumīgā veidā un/vai uz kuru apdrošinātajam nav un/vai nevar būt īpašuma tiesību;
7.1.26. sauszemes transporta līdzekļiem ar motora tilpumu 50 cm3 un vairāk, ūdens un gaisa transporta līdzekļiem, kā arī to rezerves daļām vai aprīkojumam;
7.1.27. augiem, dzīvniekiem un zemei, atsevišķi augošiem kokiem, dzīvžogiem;
7.1.28. vērtspapīriem, naudai, dokumentiem, aktiem, plāniem, oriģinālajiem rasējumiem, modeļiem, arhīvu krājumiem, datoru programmām, datu bāzēm un informāciju nesējiem;
7.1.29. medikamentiem, psihotropām vielām;
7.1.30. alkoholam un tabakas izstrādājumiem, tomēr tiek atlīdzināti zaudējumi līdz 150 EUR apmēram;
7.1.31. mantai, atrodoties apdrošināšanas vietā, uzglabājot to ārpus ēkām, ārpus dzīvokļiem, būvēm, celtnēm neiežogotā teritorijā, neiežogotā vai publiski pieejamā vietā, daudzdzīvokļu ēkas pagrabtelpās vai šai mantai neparedzētā vietā;
7.1.32. īpašuma izkrāpšanas, piesavināšanās, izspiešana, pazušanas u.tml. apstākļu dēļ;
7.1.33. jebkādai mantai, kas atrodas neapdzīvotās un neapsaimniekotās ēkās, palīgbūvēs, celtnēs vai telpās;
7.2. Ja rodas pretrunas starp šo noteikumu 7. punkta noteikumiem un apdrošināšanas polises noteikumiem, tad spēkā ir šo apdrošināšanas noteikumu 7. punkta noteikumi.
8. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI
8.1. Dūmvadi un skursteņi jātīra ne retāk kā reizi gadā;
8.2. Paredzama riska iestāšanās apstākļos nekavējoties jāveic Apdrošināšanas objekta aizsardzības un glābšanas pasākumi (piem. jānotīra sniegs, kas ir sakrājies uz jumta; jāpārvieto manta
FIZISKO PERSONU VISU RISKU ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOTEIKUMI
vai jāaizsargā ēkas, ja tās apdraud vētra, plūdu, ūdens līmeņa celšanās, ledus gabali);
8.3. Nedrīkst izmantot elektriskos vadus bez izolācijas un/vai ar bojātu izolāciju, bojātas sienas kontaktligzdas un slēdžus, kā arī nestandarta vai tīkla spriegumam neatbilstošus drošinātājus;
8.4. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir ievērot Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošos publiskos tiesību aktus, būvnormatīvus, tehniskās ekspluatācijas, darba drošības un ugunsdrošības noteikumus.
8.5. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums veikt visus drošības un piesardzības pasākumus, lai uzturētu un sargātu apdrošināšanas objektu un nepieļautu zaudējumus vai postījumus (piem., neatstāt ilgstoši bez uzraudzības ieslēgtas elektriskās sildierīces, degošas sveces un nenodzēstas cigaretes).
8.6. Nekavējoties veikt iespējamos apdrošināšanas objekta aizsardzības vai glābšanas pasākumus, gadījumos, kad apdrošinātā riska iestāšanās ir iepriekš paredzama.
8.7. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākumi ir apdrošināšanas līguma darbības laikā rakstveidā informēt apdrošinātāju par visiem tiem zināmajiem apstākļiem, kas varētu palielināt apdrošinātā riska iestāšanās varbūtību, tai skaitā par:
8.7.1. izmaiņām apdrošinātā nekustamā īpašuma drošības sistēmās (t.i. ugunsdrošības un apsardzes signalizācijas, u.tml.);
8.7.2. jebkādām izmaiņām apdrošināšanas objekta lietošanā vai apdrošināšanas objekta īpašībās pirms šādu izmaiņu iestāšanās, tajā skaitā, par lietošanas apturēšanu vai izbeigšanu, rekonstrukcijām, pārbūvēm, remontiem – pirms to uzsākšanas;
8.7.3. apdrošinātā objekta iznomāšanu, ieķīlāšanu, citādu apgrūtināšanu ar lietu un/vai saistību tiesībām un/vai parādiem, apdrošinātajam objektam uzliktajiem atsavināšanas un citiem aizliegumiem, kā arī īpašuma un /vai lietošanas tiesību uz apdrošināto objektu aprobežojumiem.
8.8. Ja apdrošināšanas pieteikumā un/vai polisē ir uzrādīta apsardzes signalizācija, tad tai ir jābūt darba kārtībā un ieslēgtai visu laika periodu, kad apdrošinātais objekts ir atstāts bez uzraudzības.
8.9. Ja apdrošināšanas pieteikumā un/vai polisē ir uzrādīta ugunsdrošības signalizācija, tad tai ir jābūt darba kārtībā un patstāvīgi ieslēgtai.
9. APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI PĒC APDROŠINĀTĀ RISKA IESTĀŠANĀS
9.1. Ja iestājas apdrošinātais risks, apdrošinātajam par to nekavējoties jāziņo:
9.1.1. ugunsgrēka gadījumā – ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;
9.1.2. trešo personu ļaunprātīgas rīcības gadījumā – policijai;
9.1.3. sadursmes gadījumā ar sauszemes transporta līdzekli – policijai;
9.1.4. eksplozijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam;
9.1.5. inženierkomunikāciju avārijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam un/vai apdrošinātā nekustamā īpašuma – ēkas apsaimniekotājam (īpašniekam) vai pašvaldības policijai.
9.2. Apdrošinātajam un/vai apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties, tiklīdz tas kļūst iespējams, par apdrošinātā riska iestāšanos jāziņo apdrošinātājam un jāveic visi iespējamie un saprātīgie pasākumi, lai mazinātu zaudējumus.
9.3. Apdrošinātajam un/vai apdrošinājuma ņēmējam 2 (divu) darba dienu laikā vai tiklīdz tas iespējams, ir telefoniski vai rakstiski jāpaziņo apdrošinātājam par apdrošinātā riska vai jebkura notikuma, kas var tikt uzskatīts par apdrošināto risku, iestāšanos un jāsaskaņo ar apdrošinātāju apdrošinātā riska iestāšanās vietas apskates laiks.
9.4. Pēc pieteikuma iesniegšanas, Apdrošinātajam ir pienākums nodrošināt apdrošinātāja pārstāvim vai tā noteiktajam ekspertam iespēju veikt apdrošinātā riska iestāšanās vietas un bojātā
apdrošināšanas objekta apskati, kā arī dot apdrošinātājam iespēju veikt izmeklēšanu jebkuru zaudējumu rašanās cēloņu un apjoma noteikšanai.
9.5. Pēc apdrošinātā riska iestāšanās, kamēr apdrošinātājs nav veicis bojātā vai iznīcinātā apdrošinātā īpašuma apskati, nav pieļaujama nekāda bojājumu novēršana vai apdrošinātā īpašuma un tā daļu pārvietošana, novākšana vai atjaunošana bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas. Atļauts veikt tikai neatliekamus pasākumus, lai novērstu tālākus zaudējumus un nepieļautu nelaimes gadījumus.
9.6. Pēc apdrošinātā riska iestāšanās vietas apskates apdrošinātāja pārstāvis sastāda noteiktas formas apskates protokolu par konstatētajiem zaudējumiem, kā arī sniedz norādījumus, kuru izpilde apdrošinātajam un apdrošinājuma ņēmējam ir obligāta.
9.7. Ja apdrošinātājs neveic apskati 3 (trīs) darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas dienas un nepaziņo par apskates aizkavēšanās iemesliem un ilgumu, apdrošinātajam ir tiesības uzsākt sakārtošanas un remonta darbus.
9.8. Apdrošinātā pienākums ir pierādīt zaudējuma iestāšanās faktu un apmēru, kā arī iesniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju un dokumentus, kas to apstiprina.
9.9. Pēc apdrošinātāja pieprasījuma apdrošinātajam un apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums iesniegt apdrošinātājam bojātā, nozagtā vai iznīcinātā apdrošinātā īpašuma sarakstu un īpašuma tiesības apliecinošos dokumentus. Sarakstā ir jānorāda apdrošināšanas īpašuma vērtība un stāvoklis, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.
9.10. Apdrošinātājs lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pieņem 15 (piecpadsmit) dienu laikā no visu nepieciešamo, tai skaitā apdrošinātāja pieprasīto, dokumentu saņemšanas dienas.
9.11. Ja par apdrošinātā īpašuma bojāšanu vai iznīcināšanu pret apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošināto ir ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta vai krimināllieta, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu tikai pēc izmeklēšanas pabeigšanas vai tiesas sprieduma vai lēmuma par krimināllietas izbeigšanu spēkā stāšanās un iesniegšanas apdrošinātājam.
9.12. Apdrošinātājam ir tiesības atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja 9.1.. punktā minētās iestādes neapstiprina attiecīgā apdrošinātā riska iestāšanās faktu.
9.13. Apdrošinātājam ir tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs:
9.13.1. ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ ir maldinājis apdrošinātāju par apdrošināšanas gadījuma apstākļiem vai zaudējuma apmēru;
9.13.2. neuzrāda bojāto priekšmetu atliekas, izņemot gadījumus, kad tās ir pilnībā iznīcinātas;
9.13.3. nav iesniedzis policijai konkrētu nozagto vai nolaupīto lietu sarakstu, vai arī policija neapstiprina atsevišķu lietu zādzības vai laupīšanas faktu;
9.13.4. nav izpildījis noteikumu 9.2., 9.4., 9.5., 9.6., 9.8. un 9.9. punktu prasības.
10. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS APRĒĶINĀŠANA
10.1. Apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšana par nekustamajam un kustamajam īpašumam nodarītiem bojājumiem:
10.1.1. Ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts pēc atjaunošanas vērtības, tad apdrošināšanas objekta bojājumu vai zaudējumu gadījumā, apdrošinātājs nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru, balstoties uz objekta atjaunošanas vērtību tieši pirms apdrošināšanas riska iestāšanās brīža, ievērojot zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas noteikumus.
10.1.2. Ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts pēc faktiskās
vērtības, tad apdrošināšanas objekta bojājumu vai zaudējumu
FIZISKO PERSONU VISU RISKU ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOTEIKUMI
gadījumā, apdrošinātājs nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru, balstoties uz objekta atjaunošanas vērtību tieši pirms apdrošināšanas riska iestāšanās brīža, atskaitot īpašuma nolietojumu un ievērojot zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas noteikumus.
10.1.3. Ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts pēc
aizvietošanas vērtības, tad:
10.1.3.1. apdrošināšanas objekta bojājumu gadījumā vai pilnīga zuduma gadījumā, kad objektu ir iespējams atjaunot, apdrošinātājs nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru, balstoties uz objekta atjaunošanas vērtību tieši pirms apdrošināšanas riska iestāšanās brīža, ievērojot zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas noteikumus;
10.1.3.2. apdrošināšanas objekta pilnīga zuduma gadījumā, kad objektu nav iespējams atjaunot, apdrošinātājs nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru, balstoties uz līdzvērtīgā objekta aizvietošanas vērtību tieši pirms apdrošināšanas riska iestāšanās brīža, ievērojot zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas noteikumus.
10.2. Papildus noteikumi apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai dzīvokļa bojājuma vai bojāejas gadījumā:
10.2.1. Ja dzīvoklis ir apdrošināts atjaunošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma remontu (bojājumu gadījumā) vai atjaunošanu (bojāejas gadījumā) tādā kvalitātē un apjomā, kādā nekustamais īpašums bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.
10.2.2. Ja dzīvoklis ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma remontu (bojājumu gadījumā) vai atjaunošanu (bojāejas gadījumā), ja tas ir iespējams, tādā kvalitātē un apjomā, kādā nekustamais īpašums bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža vai, ja dzīvokli nav iespējams atjaunot, aizvietojot to ar līdzvērtīgu dzīvokli.
10.2.3. Ja dzīvokļa telpu iekšējās apdares darbi bija veikti vairāk nekā pirms pieciem gadiem, tad atlīdzība par telpu iekšējās apdares darbiem tiek aprēķinātā, ņemot vērā nolietojumu, kuru aprēķina 20 % apmērā par katriem pieciem gadiem.
10.3. Papildus noteikumi apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai kustamā īpašuma – mājas mantas bojājuma, bojā ejas vai pilnīgā zuduma gadījumā:
10.3.1. apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta, ievērojot līdzvērtīgas mantas šī brīža iegādes vērtību, ja mantas iegādes laiks tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža nav lielāks par 2 gadiem, izņemot šo noteikumu punktu 10.4.6.;
10.3.2. apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta mantas faktiskajā vērtībā, ja mantas iegādes laiks tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža ir lielāks par 2 gadiem.
10.4. Nolietojums kustamajam īpašumam tiek aprēķināts par pamatu ņemot sekojošus nolietojumus gadā:
10.4.1. cēlkoka mēbeles, galda servēšanas piederumi, mūzikas instrumenti, interjera priekšmeti – 2% gadā
10.4.2. xxxxxxxxx xxxxxxx, dabīgo kažokādu apģērbi, gobelēni, grāmatas, mājas tekstils, būvmateriāli – 5% gadā
10.4.3. statiskas sporta preces, darbarīki, medību ieroči, mēbeles (izņemot masīvkoka un cēlkoka), apgaismes tehnika, svētku rotājumi (piem., ziemassvētku), optika, paklāji, šujmašīnas, adāmmašīnas, mājsaimniecības priekšmeti (katli, pannas u. tml.) – 10% gadā
10.4.4. audiotehnika, video tehnika, TV, sadzīves tehnika, kanceleja, sakaru tehnika, datortehnika un tās piederumi, fototehnika, dārza mēbeles, sporta preces, kuru funkcija ir kustībā (bumbas, velosipēdi, slēpes, laivas), - 20% gadā
10.4.5. apģērbi, apavi, gultas veļa, aksesuāri, un bērnu ratiņi – 30% gadā
10.4.6. higiēnas piederumi, kosmētika– 100% gadā.
10.4.7. jebkurai mantai, izņemot higiēnas piederumus un kosmētiku, nolietojums nepārsniedz 70% , ja šī lieta ir ekspluatācijas kārtībā un tiek ikdienā lietota.
10.5. Zemapdrošināšanas gadījumā atlīdzināmos zaudējumus aprēķina tādā proporcijā no faktisko zaudējumu apmēra, kādu sastāda apdrošināšanas polisē noteiktā apdrošinājuma summa pret apdrošināšanas objekta vērtību. Šī līguma izpratnē zemapdrošināšana ir iestājusies, ja apdrošinājuma summa ir zemāka par objekta vērtību vairāk nekā par 10 %.
10.6. Virsapdrošināšanas gadījumā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt faktiskos zaudējumus un apdrošinātā īpašuma vērtību.
10.7. Ja iestājies sadursmes risks un sadursmē vainīgais transportlīdzeklis tiek identificēts, tad apdrošinātājs, veicot apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neietur polisē norādīto pašrisku.
10.8. Par bojā gājušu tiek atzīts apdrošinātais īpašums, ja tā bojājumi pārsniedz 70% no apdrošinātā īpašuma vērtības tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Šajā gadījumā:
10.8.1. ja pēc apdrošinātāja pieprasījuma un apdrošinātā piekrišanas derīgās atliekas paliek apdrošinātajam, tad apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta, atskaitot derīgo atlieku vērtību.
10.8.2. ja pēc apdrošinātāja pieprasījuma un apdrošinātā piekrišanas derīgās atliekas pāriet apdrošinātāja īpašumā, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību, derīgo atlieku vērtība netiek atskaitīta.
10.9. Gadījumā, kad bojā gājušais apdrošinātais nekustamais īpašums netiek atjaunots – atlīdzināmie zaudējumi tiek noteikti tirgus vērtības apmērā, bet nepārsniedzot tā atjaunošanas vērtību un/vai apdrošinājuma summu. Ja pēc atlīdzības izmaksas tirgus vērtības apmērā, tiek iesniegta apdrošināta objekta būvatļauja atjaunošanas darbu veikšanai, LR tiesību aktos noteiktā kārtībā saskaņots un apstiprināts objekta atjaunošanas darbu tehniskais projekts, objekta atjaunošanas darbu koptāmes, kā arī tiek uzsākti ēkas atjaunošanas būvdarbi, apdrošinātājs izmaksā apdrošinātajam starpību, kas tiek aprēķināta no atjaunošanas vai faktiskās vērtības atņemot tirgus vērtību, taču nepārsniedzot polisē norādīto nekustamā īpašuma apdrošinājuma summu.
10.10. Apdrošinātaja tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību atjaunošanas vērtībā izbeidzas, ja Apdrošinātajs tās neizmanto 2 gadu laikā no apdrošinātā riska iestāšanās dienas.
10.11. Apdrošinātājs ir tiesīgs noteikt Apdrošināšanas objekta atjaunošanas pakalpojumu sniedzēju. Apdrošinātais ar Apdrošinātāja rakstveida piekrišanu var izvēlēties personu, kura veiks Apdrošināšanas objekta atjaunošanas darbus. Ja Apdrošinātais vēlās, lai apdrošināšanas objekta atjaunošana tiktu veikta pie Apdrošinātā izvēlēta pakalpojumu sniedzēja, kura atjaunošanas darbu vērtība pārsniedz Apdrošinātāja noteiktā pakalpojumu sniedzēja atjaunošanas piedāvājumu, tad Adrošinātājam ir tiesības aprēķināt Apdrošināšanas atlīdzību, par pamatu ņemot lētāko pakalpojumu sniedzēja atjaunošanas darbu piedāvājumu.
10.12. Apdrošinātajam ir pienākums izvēlēties vienu no šādiem apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veidiem, rakstveidā paziņojot apdrošinātājam ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) kalendāro dienu laikā no apdrošināšanas atlīdzības pieteikuma iesniegšanas apdrošinātājam:
10.12.1. apdrošināšanas objekta atjaunošana vai remonts, ievērojot, ka gadījumā, ja apdrošinātais neiesniedz apdrošinātājam rakstveida pierādījumus par to, ka saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu, īpašuma remontu vai atjaunošanu veic attiecīgo pakalpojumu sniedzējs, tad no aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības daļas, ar kuru tiek atlīdzinātas remonta vai atjaunošanas darbu izmaksas, tiek atskaitīta nodokļu, ar kuriem tiek aplikti remonta vai atjaunošanas darbu
FIZISKO PERSONU VISU RISKU ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOTEIKUMI
veikšana, summa;
10.12.2. apdrošināšanas bojā gājušā objekta (ēkas, dzīvokļa, mantas) aizstāšana ar līdzvērtīgu;
10.12.3. naudas izteiksmē, ievērojot, ka izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nekustamā īpašuma bojājumiem vai zudumu naudā, apdrošināšanas atlīdzībā netiek ietverti nodokļi, ar kuriem aplikta remonta vai atjaunošanas darbu veikšana;
10.13. Ja apdrošinātais nokavē noteikumu 10.12. punktā noteikto termiņu, tad apdrošinātājam ir tiesības vienpusēji noteikt apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas veidu naudas izteiksmē.
10.14. No izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības, apdrošinātājs ir tiesīgs ieturēt nesamaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu par visu apdrošināšanas līguma darbības periodu.
10.15. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, polisē norādītās apdrošinājuma summas tiek atjaunotas pilnā apmērā bez papildus apdrošināšanas prēmijas samaksas, izņemot gadījumus, kad nekustamais īpašums ir gājis bojā.
11. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS IZMAKSA
Apdrošinātājam ir tiesības noteikt apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas kārtību, sadalot apdrošināšanas atlīdzības summu vairākos maksājumos. Apdrošināšanas atlīdzības pirmo daļu, kas nav lielāka par 50% no kopējās aprēķinātas apdrošināšanas atlīdzības summas, Apdrošinātājs izmaksā pēc lēmuma par atlīdzības izmaksu pieņemšanas, atlikušās Apdrošināšanas atlīdzības daļas Apdrošinātājs izmaksā pēc noteiktā atjaunošanas/remontu darbu apjoma pabeigšanas.