Apstiprināti ar Seesam Insurance AS Latvijas filiāles rīkojumu Nr. 2017 / 22-pa 2017. gada 14. augustā.
Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi Nr. CA/VA17
Apstiprināti ar Seesam Insurance AS Latvijas filiāles rīkojumu Nr. 2017 / 22-pa 2017. gada 14. augustā.
Spēkā no 2017. gada 1. septembra.
1. Termini
1.1. Apdrošinātājs – Seesam Insurance AS Latvijas filiāle (turpmāk tekstā – Apdrošinātājs).
1.2. Apdrošinājuma ņēmējs – fiziska persona, kura noslēdz apdrošināšanas līgumu savā vai citas fiziskas personas labā, vai juridiska persona, kura no- slēdz veselības apdrošināšanas līgumu sava(-u) darbinieka(-u) labā.
1.3. Apdrošinātais – fiziska persona, kurai ir apdrošināmā interese un kuras labā starp Apdrošinātāju un Apdrošinājuma ņēmēju ir noslēgts apdrošināša- nas līgums. Apdrošināšanas līguma saistības un pienākumi attiecas gan uz Apdrošināto, gan uz Apdrošinājuma ņēmēju.
1.4. Apdrošināšanas periods – apdrošināšanas polisē norādītais laika periods, kurā apdrošināšanas līgums ir spēkā.
1.5. Apdrošināšanas darbības teritorija – apdrošināšanas līgums ir spēkā Latvijas Republikā un jebkuras citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā 24 stundas diennaktī.
1.6. Apdrošināšanas līgums – Apdrošinātāja un Apdrošinājuma ņēmēja vie- nošanās, saskaņā ar kuru Apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības, un Apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt apdrošinātajai personai ap- drošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
1.7. Apdrošināšanas polise – dokuments, kas apliecina apdrošināšanas lī- guma noslēgšanu. Apdrošināšanas polise ietver apdrošināšanas līguma no- teikumus, apdrošināšanas programmu, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā. Apdrošināšanas polise ir apdrošināšanas līguma neatņemama sastāvdaļa.
1.8. Apdrošinātais risks – no Apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
1.9. Apdrošinājuma summa – apdrošināšanas līgumā noteiktā naudas sum- ma, kas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam apdrošināšanas perioda laikā, tiek izmaksāta atbilstoši apdrošināšanas programmai.
1.10. Apdrošināšanas prēmija – apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
1.11. Distances saziņas līdzeklis – elektronisks saziņas līdzeklis, ar kura palīdzību ir iespējams noslēgt apdrošināšanas līgumu, pusēm neatrodoties klātienē.
1.12. Apdrošināšanas gadījums – ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts pēkšņs un iepriekš neparedzams, no Apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kas ārēju apstākļu iedarbības rezultātā radies Apdrošinātajam un kuram iestā- joties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.
1.13. Apdrošināšanas atlīdzība – apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
1.14. Apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs – persona, kurai ir tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību, tās daļu vai nodrošināmo pakalpojumu saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.
1.15. Nelaimes gadījums – gadījums, kad apdrošināšanas periodā notikusi pēkšņa un no Apdrošinātā gribas neatkarīga neparedzētu ārējo apstākļu ie- darbība uz Apdrošināto, kā sekas ir Apdrošinātā fizisks ievainojums vai nāves iestāšanās.
1.16. Pēkšņa saslimšana – iepriekš neizpaudusies, neparedzama, negaidīta un strauja Apdrošinātā veselības stāvokļa pasliktināšanās ceļojuma laikā, kam par iemeslu bijusi kāda ārēja faktora iedarbība un kas nav turpinājums vai sekas tam veselības stāvoklim, kāds bijis pirms ceļojuma uzsākšanas un/vai uzsākot ceļojumu ārpus mītnes zemes.
1.17. Hroniska slimība – pēkšņai saslimšanai pretējs veselības stāvoklis – iekšķīgi un ilgākā laika periodā veidojošos fizioloģisko procesu un organisma funkciju darbības pakāpeniska pasliktināšanās, ko raksturo biežākas vai retā- kas veselības stāvokļa krasas izmaiņas (slimības saasinājumi), neatkarīgi no
tā, vai šāds veselības stāvoklis ir vai nav bijis diagnosticēts pirms Apdroši- nātā ceļojuma uzsākšanas. Šo apdrošināšanas noteikumu kontekstā infarkts, sirds išēmiskā slimība, stenokardija, asinsvadu aneirisma jebkurā izpausmē, ateroskleroze, insults, spondiloze, osteohondroze, radikulīts, nieru mazspē- ja, cukura diabēts, aknu ciroze, izkaisītā skleroze, astma, tuberkuloze, HIV/ AIDS, vēzis, labdabīgi vai ļaundabīgi audzēji, tromboze u. c. tiek pieskaitītas pie hroniskām slimībām sakarā ar to, ka šādi diagnosticētas slimības attīstās pakāpeniski un sākotnēji bieži bez redzamiem/pamanāmiem simptomiem.
1.18. Hroniskas slimības saasinājums – pirms Apdrošinātā ceļojuma uz- sākšanas neizpaudusies hroniskas slimības raksturīgo simptomu pēkšņa pa- rādīšanās, kā rezultātā Apdrošinātajam steidzami nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
1.19. Neatliekamā medicīniskā palīdzība – medicīniskie pakalpojumi, kurus nepieciešams steidzami sniegt Apdrošinātajam viņa veselības stāvokļa akū- tas pasliktināšanās dēļ sakarā ar pēkšņu saslimšanu, nelaimes gadījumu vai hroniskas slimības saasināšanās gadījumu, lai novērstu Apdrošinātā veselības stāvokļa tālāku krasu pasliktināšanos un/vai draudus Apdrošinātā dzīvībai.
1.20. Neatliekama operācija – operācija, kas jāveic ne vēlāk kā 24 (divdesmit četru) stundu laikā pēc pēkšņas saslimšanas vai nelaimes negadījuma.
1.21. Repatriācija – Apdrošinātā ārkārtas transportēšana uz mītnes zemi, kas nepieciešama sakarā ar ceļojuma laikā notikušo Apdrošinātā pēkšņo saslim- šanu, nelaimes gadījumu, neparedzēto hospitalizēšanu vai viņa nāves gadīju- mu. Repatriācija tiek veikta līdz Apdrošinātā mītnes zemes lidostai, ja trans- portēšana notikusi ar lidmašīnu, vai līdz Apdrošinātā mītnes zemes valsts robežai, ja transportēšanai ticis izmantots cits transporta veids.
1.22. Mītnes zeme – valsts, kuras pilsonis (pavalstnieks) ir Apdrošinātais, un/ vai valsts, kas izsniegusi Apdrošinātajam uzturēšanās atļauju.
1.23. Hospitalizācija – Apdrošinātā ievietošana slimnīcā, ja notikusi pēkšņa, dzīvībai bīstama saslimšana vai nelaimes gadījums un ir nepieciešama neat- liekamā medicīniskā palīdzība klīniskai izmeklēšanai vai operācijas veikšanai.
1.24. Pandēmija – kādas infekcijas slimības masveida izplatīšanās plašā teri- torijā, aptverot vairākas valstis, kontinentus vai visu pasauli.
1.25. Palīdzības dienests – dienests, kurš specializējies palīdzības pakalpo- jumu sniegšanā ceļotājiem, kuriem ir nepieciešama medicīniskā palīdzība, medicīniskā transportēšana, repatriācija un/vai citi pakalpojumi un ar tiem saistīto rēķinu apmaksa, un ar kuru Apdrošinātājs ir noslēdzis speciālu līgumu par minēto pakalpojumu sniegšanu apdrošinātajām personām.
1.26. Globāla dabas katastrofa – no cilvēka gribas un darbības neatkarīga dabas stihija, kura rodas pēkšņi, nodarot plašus postījumus dabai un apbūvei, rada lielus finansiālus zaudējumus, traucē visa veida transportu satiksmi un kuras laikā cilvēki iet bojā vai cieš cilvēku veselība un/vai fiziskais stāvoklis.
1.27. Pašrisks – apdrošināšanas polisē norādītā zaudējuma daļa, kas izteikta naudas summā vai procentos un kuru, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais. Apdrošinātājs Apdrošinātajam izraksta pašriska rēķinu vai pašriska summu ietur no izmaksājamās apdroši- nāšanas atlīdzības.
1.28. Uzturēšanās atļauja – dokuments, kas ārzemniekiem dod tiesības uztu- rēties Latvijas Republikā un jebkuras citas Šengenas līguma dalībvalsts terito- rijā uz noteiktu laiku, kurā spēkā ir Apdrošināšanas līgums.
1.29. Viesstrādnieks – persona, kura ir saņēmusi kompetentas institūcijas at- ļauju noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā un jebkuras citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā un strādāt algotu darbu.
1.30. Ārzemnieks – persona, kura saņēmusi uzturēšanās atļauju, lai dotos tūrisma vai atpūtas braucienā, lai strādātu, atrastos darba komandējumā vai lai apciemotu kādu personu Latvijas Republikā vai jebkuras citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā.
1.31. Radinieki – Apdrošinātā laulātais, vecāki un bērni, audžubērni, adoptē- tie bērni, brāļi, māsas, audžuvecāki.
1.32. Ārstniecības iestāde – Latvijas Republikas vai jebkuras citas Šengenas līguma dalībvalsts Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēta ārstniecības iestāde vai ārstu prakse, kas veic ārstnieciski profilaktisko, ārstniecisko vai rehabilitā- cijas pakalpojumu sniegšanu.
1.33. Starptautiskās sankcijas – noteikti ierobežojoši pasākumi, kuri ir tieši piemērojami visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Starptautiskās sankci- jas uzliek par pienākumu Apdrošinātājam iesaldēt sankciju sarakstos iekļauto personu aktīvus. Papildus Apvienoto Nāciju Organizācijas un ES sankcijām, Apdrošinātājam ir pienākums ievērot Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases departamenta Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Ekonomikas ministrijas un Finanšu minis- trijas (Viņas Majestātes Valsts kase, HMT) ieviestās sankcijas.
2. Informācija par apdrošināmo risku
2.1. Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Ap- drošinātā pienākums ir sniegt visu informāciju, kas nepieciešama Apdroši- nātājam apdrošināmā riska izvērtēšanai. Apdrošinātājs saņemto informāciju apstrādā un glabā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
2.2. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais ir atbildīgs par sniegtās informācijas patiesumu. Jebkurš viltojums, nepareizs apgalvojums un/vai noklusēšana var būt par iemeslu apdrošināšanas līguma izbeigšanai un/vai atteikumam izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, izņemot, ja likums “Par ap- drošināšanas līgumu” to nepieļauj gadījumā, kad kļūdaina vai nepilnīga infor- mācija sniegta vieglas neuzmanības rezultātā.
2.3. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātā pienākums ir paziņot par ci- tiem spēkā esošiem apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz apdrošināto.
3. Izmaiņas sākotnējā informācijā
Apdrošinājuma ņēmējam un/vai Apdrošinātajam ir pienākums nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, rakstiski paziņot Apdrošinātājam par visiem apstāk- ļiem, kuri var palielināt apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību vai iespē- jamo zaudējumu apjomu, kā arī paziņot par jebkādām izmaiņām sākotnējā informācijā, kas sniegta apdrošināšanas pieteikumā.
4. Apdrošināšanas līguma noslēgšanas un spēkā stāšanās kārtība
4.1. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, pamatojoties uz informāciju, ko Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniedzis Apdrošinātājam.
4.2. Apdrošināšanas prēmijas maksājums veicams vienā maksājumā par visu apdrošināšanas periodu.
4.3. Apdrošināšanas prēmijas samaksa pēc apdrošināšanas polisē norādītā apmaksas termiņa neuzliek Apdrošinātājam pienākumu uzņemties jebkādas saistības.
4.4. Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, izmantojot distances saziņas līdzekli, spēkā ir tāda pati apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās kārtība, kā apdroši- nāšanas līgumu noslēdzot Apdrošinātāja birojā, izņemot gadījumu, kad Ap- drošinātājs ir paredzējis citādāk.
4.5. Apdrošināšanas līgums tiek uzskatīts par noslēgtu un stājas spēkā apdro- šināšanas polisē norādītajā datumā, ja Apdrošinātājs vai Apdrošinātāja pilnva- rots pārstāvis ir saņēmis apdrošināšanas prēmiju. Ja apdrošināšanas prēmijas maksājums tiek veikts ar bankas pārskaitījumu, par apmaksas dienu uzskatā- ma diena, kad attiecīgā summa ir ieskaitīta Apdrošinātāja vai Apdrošinātāja pilnvarotā pārstāvja kontā.
4.6. Ja, pretēji apdrošināšanas polisē norādītajam, apdrošināšanas prēmija netiek samaksāta noteiktajā termiņā un apmērā, tad tiek uzskatīts, ka apdro- šināšanas līgums nav stājies spēkā no tā noslēgšanas dienas. Atsevišķs pazi- ņojums par to, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā, Apdrošinājuma ņēmējam nosūtīts netiek.
5. Apdrošināšanas līguma izbeigšana
5.1. Ja, pretēji apdrošināšanas līguma noteikumiem, apdrošināšanas prēmijas maksājums nav samaksāts norādītajā termiņā un apjomā, Apdrošinātājs no- sūta Apdrošinājuma ņēmējam un/vai Apdrošinātajam rakstveida brīdinājumu par nesavlaicīgi un/vai nepilnīgi veikto apdrošināšanas prēmijas maksājumu ar uzaicinājumu samaksāt apdrošināšanas prēmijas atlikušo daļu atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem.
5.2. Apdrošināšanas līguma darbības izbeigšana neietekmē Apdrošinātāja tie- sības pieprasīt no Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu par periodu, kad apdrošināšanas līgums bijis spēkā.
5.3. Apdrošinājuma ņēmējs, ja apdrošināšanas līguma darbība tiek izbeigta, sedz ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu un pārtraukšanu saistītos izdevu- mus, bet ne vairāk kā 25 (divdesmit piecu) % apmērā no apdrošināšanas prēmijas.
5.4. Apdrošinātājam vai Apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības izbeigt apdro- šināšanas līgumu pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts 15 (piecpadsmitajā) dienā pēc rakstiskā paziņojuma par ap- drošināšanas līguma izbeigšanu nosūtīšanas.
5.5. Gadījumā, ja Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais ir iekļauts ANO, ES, OFAC vai HMT sankciju sarakstā vai sarakstos, Apdrošinātājam ir pienākums nekavējoties vienpusēji pārtraukt jebkādas darījumu attiecības ar Apdrošinājuma ņēmēju un Apdrošināto, tai skaitā izbeigt apdrošināšanas līgumu.
6. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā pienākumi un tiesības
6.1. Apdrošinājuma ņēmēja pienākumi un tiesības:
6.1.1. izpildīt apdrošināšanas līguma nosacījumus;
6.1.2. informēt Apdrošināto par to, ka viņš(-a) tiek apdrošināts, un iepazīsti- nāt ar apdrošināšanas programmu, apdrošināšanas nosacījumiem un notei- kumiem;
6.1.3. izskaidrot Apdrošinātā tiesības un pienākumus.
6.2. Apdrošinātā pienākumi un tiesības:
6.2.1. pārliecināties, vai ārstniecības iestāde, kura tiks apmeklēta, ir sertificēta un reģistrēta atbilstoši Latvijas Republikas un Šengenas līguma dalībvalstu likumdošanai;
6.2.2. iepazīties, ievērot un izpildīt visas apdrošināšanas līguma noteikumu prasības, kuras ir izvirzījis Apdrošinātājs, kā arī ievērot un izpildīt papildu prasības, kuras Apdrošinātājs rakstiski izvirzījis atbilstošiem līguma nosacī- jumiem;
6.2.3. rūpēties par sava veselības stāvokļa saglabāšanu;
6.2.4. iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ievērot ārstējošā ārsta norādī- jumus.
7. Apdrošinātāja pienākumi un tiesības
7.1. Apdrošinātāja pienākumi:
7.1.1. saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, veikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;
7.1.2. apdrošināšanas līguma noslēgšanas gadījumā izsniegt Apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas polisi.
7.2. Apdrošinātāja tiesības:
7.2.1. pārliecināties par Apdrošinātā iesniegto ziņu patiesumu, apdrošināša- nas gadījuma iestāšanos un apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanas pama- totību;
7.2.2. iepazīties ar Apdrošinātā medicīnisko dokumentāciju, kas atrodas ārst- niecības iestāžu un ārstniecības personu rīcībā;
7.2.3. apstrādāt Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā datus, tai skaitā sensitīvos datus. Datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Apdrošinātājs nodrošina Apdrošinātā datu drošu gla- bāšanu.
8. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā pienākumi pēc apdrošinātā riska iestāšanās
8.1. Par apdrošinātā riska iestāšanos Apdrošinājuma ņēmējs, Apdrošinātais, Apdrošinātā pārstāvis vai radinieki nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, pa- ziņo Apdrošinātājam un veic visu iespējamo, lai samazinātu zaudējumu ap- mēru.
8.2. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā pienākums ir nodrošināt Ap- drošinātāja prasību konstatēt un novērtēt zaudējumu apjomu un to rašanās apstākļus, kā arī Apdrošinātāja piekļūšanu cietušajam.
8.3. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais iesniedz Apdrošinātājam visus dokumentus, kas raksturo apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisītos zaudējumus, kā arī iesniedz jebkādu citu informāciju un/vai dokumentāciju, kuru pieprasa Apdrošinātājs. Iesniegtajiem dokumentiem jābūt valsts valodā vai tulkotiem valsts valodā. Apdrošinātājs pēc saviem ieskatiem var pieņemt dokumentus arī angļu un krievu valodās.
8.4. Ja to prasa apdrošinātā riska specifika, par riska iestāšanos ir jāinformē policija un/vai ugunsdzēsēji, un/vai citas institūcijas.
8.5. Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierādīšanas pienākums gulstas uz Apdrošinājuma ņēmēju un/vai Apdrošināto.
9. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā pienākumu nepildīšanas sekas
9.1. Ja Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā jebkāda darbība vai bez- darbība kļūst par iemeslu Apdrošinātāja maldināšanai, apdrošināšanas līgums tiks atzīts par spēkā neesošu no tā noslēgšanas dienas, izņemot gadījumus, kad likums “Par apdrošināšanas līgumu” to aizliedz, ja maldināšana pieļauta vieglas neuzmanības rezultātā. Iemaksāto apdrošināšanas prēmiju Apdroši- nātājs neatmaksā.
9.2. Apdrošinātājs pēc saviem ieskatiem var atteikties izmaksāt apdrošināša- nas atlīdzību vai samazināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu par 50 (piec- desmit) %, ja Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais nav izpildījis vai ir izpildījis daļēji kādu no apdrošināšanas līgumā noteiktajām prasībām, kā arī tad, ja Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais ir pārkāpis jebkāda Lat- vijas Republikā vai citās Šengenas līguma dalībvalstīs spēkā esoša normatīvā akta prasības, kuras ir attiecināmas uz konkrēto apdrošināšanas gadījumu. Iz- ņēmums ir tādi gadījumi, kad šāda apdrošināšanas līguma noteikumu prasību neizpilde notikusi vieglas neuzmanības rezultātā – tad Apdrošinātājs rīkojas saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” normu noteikumiem.
9.3. Apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja apdrošinātā riska iestāšanos ir izraisījis Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā vai Apdrošinātā radinieka ļauns nolūks vai rupja neuzmanība. Iemaksāto apdrošināšanas prē- miju šādos gadījumos Apdrošinātājs neatmaksā.
9.4. Apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja uz apdrošināšanas gadījuma brīdi Apdrošinātajam nav izsniegta spēkā esoša vīza, uzturēšanās atļauja vai termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikas teritorijā.
10. Apdrošinātā un/vai Apdrošinātā pilnvarotā pārstāvja pienākumi pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās
10.1. Pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, ja Apdrošinātais un/vai Ap- drošinātā pilnvarotais pārstāvis par medicīniskajiem pakalpojumiem norēķi- nājies ar personiskajiem līdzekļiem, nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no brīža, kad veikta apmaksa par medicīniskajiem pakalpojumiem, Apdrošinātais un/vai Apdrošinātā pilnvaro- tais pārstāvis iesniedz Apdrošinātājam pieteikumu apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai un dokumentus, kas minēti 10.3. punktā.
10.2. Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierādīšanas pienākums gulstas uz Apdrošināto.
10.3. Apdrošinātajam apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai ir jāiesniedz se- kojoši dokumenti:
10.3.1. pieteikums apdrošināšanas atlīdzības izmaksai – Apdrošinātā vai Ap- drošinājuma ņēmēja rakstisks iesniegums par apdrošinātā riska iestāšanos;
10.3.2. rēķina, EKA čeka un/vai stingrās uzskaites kvīts oriģināls par saņem- tajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, kurā ir jābūt norādītai sekojošai in- formācijai:
10.3.2.1. pakalpojuma sniedzēja nosaukums, reģistrācijas Nr., juridiskā adrese;
10.3.2.2. pakalpojuma saņēmēja – Apdrošinātā – vārds, uzvārds, personas kods;
10.3.2.3. pakalpojuma saņemšanas datums;
10.3.2.4. saņemto pakalpojumu nosaukumi (detalizēts atšifrējums) un to skaits;
10.3.2.5. saņemto pakalpojumu cena;
10.3.3. personu apliecinošs dokuments (pase, ID karte);
10.3.4. pensionāra apliecība, ja iegūts pensionāra statuss;
10.3.5. transporta apmaksas gadījumā – radniecību apliecinošs dokuments;
10.3.6. transportēšanas gadījumā – čeki, rēķini par transportēšanu;
10.3.7. nāves gadījumā – miršanas apliecības kopija un zvērināta notāra ap- stiprināts izraksts vai tiesas lēmums par mantojuma sadalījumu;
10.3.8. izraksts (oriģināls) no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes un/ vai zobārstniecības pacienta medicīniskās kartes, un/vai stacionāra pacienta medicīniskās kartes, kas apstiprina saņemtos pakalpojumus un kur ir norādīta pilna un precīza diagnoze, veiktā ārstēšana un izmeklējumi, kas apstiprina norādīto diagnozi;
10.3.9. notariāli apstiprināta pilnvara (ja apdrošināšanas atlīdzību saņem Ap- drošinātā pilnvarota persona);
10.3.10. cita dokumentācija, kuru Apdrošinātājs pieprasa kā papildinformāci- ju, lai izvērtētu veselības apdrošināšanas atlīdzību un apdrošināšanas gadīju- ma iestāšanos.
11. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtība
11.1. Apdrošinājuma ņēmējs, Apdrošinātais vai Apdrošinātā pārstāvis iesniedz Apdrošinātājam rakstisku iesniegumu par apdrošinātā riska iestāšanos.
11.2. Apdrošinātājs 1 (viena) mēneša laikā izvērtē no Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā saņemto iesniegumu un citus dokumentus, lai konstatētu, vai apdrošinātā riska iestāšanās gadījums ir apdrošināšanas gadījums.
11.2.1. Ja tiek konstatēts apdrošināšanas gadījums un puses ir vienojušās par apdrošināšanas atlīdzības apmēru, tad:
11.2.1.1. Apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmak- su;
11.2.1.2. Apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību 5 (piecu) darba die- nu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
11.2.1.3. Ja puses par to savstarpēji vienojas, tad apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtība var tikt noformēta rakstiski, sastādot un abām pusēm pa- rakstot zaudējumu noregulēšanas protokolu.
11.2.2. Ja tiek konstatēts apdrošināšanas gadījums, bet puses nav vienojušās par apdrošināšanas atlīdzības apmēru:
11.2.2.1. Apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt papildu dokumentus apdrošinā- šanas atlīdzības apmēra noteikšanai;
11.2.2.2. Apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt papildu dokumentus apdrošinā- šanas gadījuma apstākļu noskaidrošanai;
11.2.2.3. Apdrošinātājam ir tiesības vienpersoniski izlemt un pieaicināt ek- spertu apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai; eksperta slēdziens būs saistošs gan Apdrošinājuma ņēmējam, gan Apdrošinātajam; ekspertīzes izde- vumus sedz Apdrošinātājs;
11.2.2.4. izvērtējot eksperta atzinumu, Apdrošinātājs pieņem lēmumu par ap- drošināšanas atlīdzības apmēru un citiem strīdīgajiem jautājumiem;
11.2.2.5. Apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību 5 (piecu) darba die- nu laikā pēc parakstītā zaudējumu noregulēšanas protokola saņemšanas, ja puses ir vienojušās par šāda protokola sastādīšanu.
11.2.3. Ja apdrošināšanas gadījums netiek konstatēts:
11.2.3.1. Apdrošinātājs pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošinā- šanas atlīdzību;
11.2.3.2. par pieņemto lēmumu Apdrošinātājs paziņo Apdrošinājuma ņēmē- jam vai Apdrošinātajam 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
11.3. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pēc kompensācijas principa.
11.4. Apdrošinātājs atlīdzības saņēmējam kompensē tikai tos zaudējumus, kuri ir radušies saistībā ar apdrošināšanas gadījumu un ir pierādīti ar attie- cīgiem dokumentiem.
11.5. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai Apdrošinātā rakstisko iesniegumu izskata Latvijas Republikā, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumu latviešu valodā, saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ja ap- drošināšanas noteikumi ir tulkoti un domstarpības rodas tulkojuma dēļ, tad par noteicošajiem tiek uzskatīti apdrošināšanas noteikumi latviešu valodā.
11.6. Ja Apdrošinātajam vienlaikus ir spēkā divas vai vairākas Apdrošinātāja izsniegtas ceļojumu apdrošināšanas polises, kurās viens vai vairāki no šajās apdrošināšanas polisēs norādītajiem apdrošinātajiem riskiem dublējas, tad ap- drošināšanas atlīdzība vienmēr tiek izmaksāta tikai par vienu apdrošināšanas polisi – par to, kurā minētas lielākās apdrošinājuma summas par attiecīgo risku.
12. Kompensācijas princips
12.1. Piemērojot kompensācijas principu, gan izmaksājamā, gan izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus un nevar pārsniegt apdrošināšanas polisē attiecīgajam riskam norādīto atlīdzības limitu.
12.2. Kompensēti tiek tikai pierādītie zaudējumi.
12.3. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pirms apdrošināšanas līgu- ma spēkā stāšanās datuma.
12.4. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pirms/pēc apdrošināšanas perioda.
13. Domstarpību atrisināšanas kārtība
13.1. Jebkuras domstarpības tiek risinātas pārrunu ceļā.
13.2. Ja domstarpības radušās, pamatojoties uz to, ka kāds jautājums netiek regulēts apdrošināšanas noteikumos, tad šā jautājuma atrisināšanai puses piemēro Latvijas Republikas likumus, tai skaitā likumu “Par apdrošināšanas līgumu” un “Patērētāju tiesību aizsardzības likumu”.
13.3. Ja pusēm neizdodas atrisināt domstarpības pārrunu ceļā, tad lieta tiek nodota izskatīšanai Latvijas Republikas tiesā saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu.
13.4. Apdrošināšanas līguma dalījums punktos, apakšpunktos un to nosauku- mos neietekmē teksta juridisko skaidrojumu.
14. Vispārīgie izņēmumi
14.1. Apdrošinātāja atbildība kompensēt zaudējumus neiestājas gadījumos, ja zaudējumi radušies tādu izņēmumu rezultātā, kas paredzēti Latvijas Repub- likas vai citas attiecīgās Šengenas līguma dalībvalsts normatīvajos aktos vai apdrošināšanas līgumā.
14.2. Vispārīgie izņēmumi ir:
14.2.1. terorisms – terora akti vai to rezultāts, neatkarīgi no jebkādiem citiem cēloņiem, kas sagadīšanās dēļ vai kā citādi ir veicinājuši zaudējumus, bojāju- mus vai izdevumu rašanos; šā nosacījuma kontekstā ar terorismu saprotama vardarbība vai bīstama darbība, kas apdraud cilvēka dzīvību, materiālu vai nemateriālu īpašumu vai infrastruktūru, ar nolūku ietekmēt jebkuru valdību vai turēt sabiedrību vai kādu tās daļu baiļu varā;
14.2.2. karš, militārs iebrukums, pilsoņu karš, sacelšanās, revolūcija, dumpis, militāras vai citādas varas uzurpācijas gadījumā;
14.2.3. globālas dabas katastrofas un dabas stihijas; šis izņēmums nav spēkā, ja pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas Apdrošinājuma ņēmējs ir vieno- jies ar Apdrošinātāju par tā iekļaušanu apdrošināšanas segumā;
14.2.4. streiki, par kuriem pirms ceļojuma uzsākšanas datuma ir bijusi infor- mācija masu saziņas līdzekļos;
14.2.5. pandēmija.
15. Veselības apdrošināšanas sevišķie izņēmumi
15.1. Veselības apdrošināšana nesedz medicīnas, transportēšanas un/vai re- patriācijas izdevumus par pēkšņu saslimšanu, nāves iestāšanos, fizisku ievai- nojumu pašam Apdrošinātajam, ja to cēlonis ir:
15.1.1. tieši vai netieši saistīts ar imūndeficīta vīrusu vai kādu tam radniecīgu slimību, ieskaitot AIDS;
15.1.2. izstarojuma iedarbības rezultāts (radioaktīvais, elektromagnētiskais un/vai gaismas starojums);
15.1.3. radioaktīva saindēšanās, saindēšanās ar bioloģiskām un/vai ķīmiskām vielām, kuras nav paredzētas izmantošanai miera laikā;
15.1.4. piedalīšanās medikamentu klīniskajā izpētē;
15.1.5. seksuāli transmisīvās slimības un/vai jebkādas citas saslimšanas, kas saistītas ar minētajām.
15.2. Veselības apdrošināšana nesedz tieši vai netieši radušos izdevumus:
15.2.1. par hronisku slimību un to saasināšanās ārstēšanu (saskaņā ar punkta
1.17. skaidrojumu);
15.2.2. par tādas saslimšanas ārstēšanu, kuras simptomi bijuši redzami vai kā citādi izpaudušies pirms Apdrošinātā ierašanās Latvijas Republikas teritorijā vai jebkurā citā Šengenas līguma dalībvalstī un pirms apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās datuma;
15.2.3. par saslimšanu ar infekcijas slimībām, pret kurām, uzturoties noteik- tā reģionā, epidemiologi iesaka veikt profilaktisko vakcināciju, taču šis izņē- mums nav spēkā, ja Apdrošinātais pirms ierašanās Latvijas Republikas teri- torijā vakcinācijas plānā paredzētajā laikā ir veicis pilnu vakcinācijas kursu;
15.2.4. par diagnosticēšanu, kas nav saistīta ar apdrošināšanas gadījumu;
15.2.5. par plastiskās ķirurģijas manipulācijām un operācijām un par kosmē- tiskajām procedūrām;
15.2.6. par medicīniskajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ģimenes plāno- šanu, grūtniecību, grūtniecības pārtraukšanu, dzemdībām un pēcdzemdību palīdzību;
15.2.7. par medicīniskajiem pakalpojumiem, kas saņemti stacionārā (slimnī- cā), sākot ar 22. (divdesmit otro) uzturēšanās dienu;
15.2.8. par jebkādu nervu un garīgo slimību ārstēšanu, neatkarīgi no to kla- sifikācijas, kā arī par garīgas depresijas un vājprāta, psihiskas reakcijas un apziņas traucējumu ārstēšanu, neatkarīgi no iemesla, kas šos veselības trau- cējumus izraisījis;
15.2.9. par Latvijas Republikas normatīvajos aktos norādītajiem netradicionā- lās medicīnas pakalpojumiem;
15.2.10. par sirds un asinsvadu operācijām, par audu un orgānu transplantā- ciju, par protezēšanu;
15.2.11. par operācijām, kuras nav neatliekamas;
15.2.12. ja Apdrošinātā pēkšņa saslimšana, nelaimes gadījums vai jebkura cita apdrošināšanas polisē minētā apdrošinātā riska gadījums noticis alkohola reibumā (konstatējot cēlonisko sakaru starp alkohola reibumu un gūtajiem ie- vainojumiem), kas ir vienāds vai pārsniedz noteikto normu, ar kādu ir atļauts vadīt transporta līdzekli attiecīgajā ārvalstī;
15.2.13. ja Apdrošinātā pēkšņu saslimšanu, nelaimes gadījumu vai jebkuru cita apdrošinātā riska gadījumu izraisījusi Apdrošinātā atrašanās narkotisko un/vai psihotropo vielu ietekmē;
15.2.14. ja Apdrošinātais ir apzināti lietojis toksiskas vielas un/vai medika- mentus, kā rezultātā ir notikusi akūta, smaga saindēšanās;
15.2.15. kas radušies sakarā ar Apdrošinātā pašnāvību vai pašnāvības mēģi- nājumu;
15.2.16. Apdrošinātajam piedaloties noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, cenšo- ties veikt vai veicot krimināli sodāmas darbības, esot likumīgi aizturētam vai atrodoties apcietinājumā;
15.2.17. ja zaudējumi radušies pirms vai pēc noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laika vai līguma darbības laikā ārpus apdrošināšanas teritorijas;
15.2.18. ja apdrošināšanas gadījums ir noticis pirms apdrošināšanas prēmijas samaksas;
15.2.19. ja apdrošināšanas gadījums noticis, lidojot ar lidaparātu, kas nav reģistrēts kā noteiktas aviosabiedrības pasažieru pārvadāšanas līdzeklis no- teiktam maršrutam; lecot ar izpletni, kā arī lidojot ar deltaplānu, planieri utt.;
15.2.20. ja apdrošināšanas gadījums noticis, braucot ar motociklu, kvadricik- lu, ūdens motociklu, kartingu vai kalnu divriteni;
15.2.21. par Apdrošinātā ārstēšanu un medicīniskajiem izdevumiem Apdro- šinātā mītnes zemē, izņemot gadījumus, ja puses, izvērtējot notikuma aps- tākļus, izņēmuma kārtā vienojas par to, parakstot zaudējumu noregulēšanas protokolu;
15.2.22. par Apdrošinātā pastāvīgi lietojamo medicīnisko palīglīdzekļu iegādi vai remontu, piemēram, brillēm, protēzēm, dzirdes aparātiem, kruķiem, inva- līdu ratiņiem u. c.;
15.2.23. par apdrošināšanas gadījumiem, kas radušies Apdrošinātajam ārpus mītnes zemes kā viesstrādniekam, izņemot gadījumus, kad Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātājs ir vienojušies par šī izņēmuma izslēgšanu no apdro- šināšanas līguma;
15.2.24. par apdrošināšanas gadījumiem, kas radušies Apdrošinātajam ārpus mītnes zemes, veicot profesionālo darbību, par kuru nav bijusi vienošanās starp Apdrošinājuma ņēmēju un Apdrošinātāju un šāds nosacījums nav mi- nēts apdrošināšanas polisē;
15.2.25. par neparedzētiem medicīnas pakalpojumiem, par nāves vai sakrop- ļojuma gadījumiem, par transportēšanu un/vai repatriāciju, ja Apdrošinātais Latvijas Republikā vai jebkurā citā Šengenas līguma dalībvalstī nodarbojas ar paaugstināta riska hobijiem, sportu un/vai sporta aktivitātēm, piedalās sacen- sībās, spēlēs vai treniņos, x.xx. izmantojot motorizētu sauszemes, ūdens vai gaisa transporta līdzekli;
15.2.26. par ārstēšanos kūrortos un/vai sanatorijās, par ambulatoru balne- oloģisko ārstēšanos un/vai kūrortterapiju, par pakalpojumiem, kuri saistīti ar medicīnisko tūrismu;
15.2.27. par ārstēšanos no alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas, smē- ķēšanas, seksuāli transmisīvajām slimībām utt.;
15.2.28. par Laima slimības ārstēšanu;
15.2.29. par ērču encefalīta ārstēšanu, izņemot gadījumus, ja Apdrošinātais ir saņēmis pilnu vakcinācijas kursu pret ērču encefalītu;
15.2.30. par profilaktiskām apskatēm.
15.3. Apdrošinātājs neatlīdzina Apdrošinātajam radušos izdevumus par:
15.3.1. medicīniskajiem pakalpojumiem, kas saņemti Latvijas Republikā vai jebkuras citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā nereģistrētā ārstniecības iestādē, kas nesniedz pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
15.3.2. medicīniskajiem pakalpojumiem, kas saņemti Latvijas Republikā vai jebkuras citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā reģistrētā privātā ārstnie- cības iestādē;
15.3.3. pakalpojumiem, kurus sniegusi ārstniecības persona, kura nav saņē- musi sertifikātu par tiesībām praktizēt noteiktā specialitātē un pielietot ārst- niecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju;
15.3.4. medicīnisko tehnoloģiju valsts reģistrā nereģistrētu ārstniecības me- todi;
15.3.5. veselības veicināšanas pakalpojumiem, kas saņemti iestādē, kura nav reģistrēta Latvijas Republikā vai jebkuras citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā un kura nesniedz pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;
15.3.6. pakalpojumiem, kurus saņemot nav ievēroti apdrošināšanas program- mā norādītie nosacījumi;
15.3.7. izmeklēšanu, ārstēšanu un/vai medikamentiem, kas zinātniski nav vispāratzīti (tajā skaitā arī homeopātiskie preparāti);
15.3.8. pašārstēšanos, ārstējot sevi ar zālēm, medikamentiem un/vai narkotis- kajām vielām, ja to lietošana nav paredzēta no medicīniskā viedokļa vai ārsts tos nav izrakstījis;
15.3.9. medikamentiem, kas, saistībā ar esošu slimību, bija regulāri jālieto jau pirms apdrošināšanas aizsardzības spēkā stāšanās;
15.3.10. ārsta nozīmētām procedūrām, kas saistītas ar rehabilitāciju (piemē- ram, fizikālā terapija, ārstnieciskā vingrošana);
15.3.11. braukšanu kā pilotam vai pasažierim, izmantojot bezmotora lidmašī- nu, planieri vai deltaplānu; lecot ar izpletni;
15.3.12. kuģošanu kā pasažierim ar ūdens transporta līdzekli, kurš nav reģis- trēts kā pasažieru pārvadāšanas līdzeklis pa noteiktu maršrutu (piemēram, jahta, ūdens motocikls utt.);
15.3.13. par motocikla vadīšanu, kura dzinēja darba tilpums ir lielāks par 125 cm3.
15.4. Apdrošinātājs neatlīdzina Apdrošinātajam radušos izdevumus par zob- ārstniecības pakalpojumiem, kas nav saistīti ar noteikumu punktā 16.1.5. no- rādītajiem, kā arī par zobu protezēšanu un zobu higiēnu.
15.5. Apdrošinātājs neatlīdzina Apdrošinātajam vai Apdrošinājuma ņēmējam radušos izdevumus par Apdrošinātā repatriāciju, ja tā nav medicīniski pama- tota un to nav rakstiski rekomendējis ārstējošais ārsts.
15.6. Atlīdzība par transporta izdevumiem radiniekam netiek izmaksāta, ja Apdrošinātais stacionārā uzturējies mazāk nekā 21 (divdesmit vienu) dienu;
15.7. Atlīdzība netiek izmaksāta, ja Apdrošinātais atrodas aktīvajā karadienes- tā vai mācībās jebkurā no armijas daļām vai citā militārā formējumā.
16. Apdrošinātie riski
16.1. Izdevumi par medicīniskajiem pakalpojumiem
16.1.1. Apdrošinātājs apmaksā tikai tos izdevumus par medicīniskajiem pakal- pojumiem, kuri saņemti Latvijas Republikā vai jebkurā citā Šengenas līguma dalībvalstī reģistrētās valsts medicīnas iestādēs un/vai medicīnas iestādēs, kuras norādītas Apdrošinātāja mājaslapā sadaļā “Privātpersonas” -> “Ārzem- nieku veselības apdrošināšana” -> “Līgumorganizāciju saraksts CA/VA17”.
16.1.2. Apdrošinātājs apmaksā izdevumus par:
16.1.2.1. pirmo, neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas radušies Apdrošinā- tajam apdrošināšanas līguma darbības teritorijā, kas norādīta apdrošināšanas līgumā, sakarā ar Apdrošinātā pēkšņu akūtu saslimšanu vai nelaimes gadī- jumu;
16.1.2.2. ambulatori un stacionāri saņemtajiem medicīniskajiem pakalpoju- miem, ieskaitot akūtas operācijas;
16.1.2.3. xxxxxxxx, radioizotopisko diagnostiku un terapiju;
16.1.2.4. ārsta izrakstītajiem medikamentiem (izņemot medikamentus, uztura bagātinātājus un vitamīnus, kuri apdrošinātajam bija jālieto regulāri jau esošu slimību ārstēšanai un/vai ja diagnoze tika noteikta pirms apdrošināšanas līgu- ma noslēgšanas) un par pārsienamajiem materiāliem;
16.1.2.5. ārsta nozīmētajām procedūrām, tikai ārstējoties stacionārā (inhalā- cijas, fizikālās medicīnas procedūras) 10 (desmit) reizes apdrošināšanas pe- riodā;
16.1.2.6. uzturēšanos (netiek apmaksāts paaugstināts serviss), ēdināšanu un aprūpi stacionārā.
16.1.3. Ja, uzturoties Latvijas Republikā vai jebkuras citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā, Apdrošinātais tiek steidzami hospitalizēts sakarā ar akū- tu veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas izpaudusies kā pēkšņa, iepriekš ne- diagnosticētas hroniskas slimības lēkme, Apdrošinātājs apmaksā izdevumus par Apdrošinātajam sniegtajiem pirmās neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem lēkmes mazināšanai, bet ne vairāk kā par 3 (trim) stacionē- šanas dienām.
16.1.4. Ja Apdrošinātais pēkšņi saslimis vai cietis nelaimes gadījumā, viņam nekavējoties jāvēršas ārstniecības iestādē vai jāizsauc ārsts, jāuzrāda ārstnie- cības iestādes darbiniekam vai ārstam, kurš sniedz medicīnisko palīdzību, Ap- drošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise kā apstiprinājums spēkā esošajai veselības apdrošināšanai.
16.1.5. Apdrošinātājs atlīdzina izdevumus par Apdrošinātajam sniegtajiem neatliekamajiem zobārstniecības pakalpojumiem akūtas saslimšanas vai trau- mas gadījumā pirmā apmeklējuma laikā ar limitu 100 (viens simts) EUR ap- drošināšanas periodā par:
16.1.5.1. ārsta konsultāciju;
16.1.5.2. rentgena izmeklējumiem diagnozes precizēšanai;
16.1.5.3. zobu kanālu atvēršanu un tīrīšanu;
16.1.5.4. plombu ielikšanu;
16.1.5.5. zobu ekstrakciju akūtu sāpju un/vai zobu traumu gadījumā. Turpmāko zobu ārstēšanu Apdrošinātājs neapmaksā.
16.1.6. Apdrošinātājs apmaksā izdevumus par neatliekamo medicīnisko pa- līdzību Apdrošinātajam Latvijas Republikas teritorijā vai jebkuras citas Šen- genas līguma dalībvalsts teritorijā tikai līdz tam brīdim, kad Apdrošinātā dzīvībai briesmas vairs nedraud un/vai Apdrošinātais var turpināt ārstēšanos ambulatori. Par ārstēšanos un tās ilgumu, par operācijām un to nepieciešamī- bu, kā arī par Apdrošinātā transportēšanu un/vai repatriāciju, ja Apdrošinātā veselības stāvoklis ir smags, vienojas Apdrošinātājs un attiecīgās ārstniecības iestādes speciālists.
16.1.7. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksa var tikt atteikta tad, ja Apdrošinā- tais ir vienpersoniski izlēmis veikt izmeklēšanu, diagnosticēšanu, ārstēšanu vai operāciju, vai arī tad, ja Apdrošinātais pats ir izlēmis par ārstēšanos pa- augstināta servisa medicīnas iestādē, kā arī tad, ja Apdrošinātais ir mainījis ārstniecības iestādi, to iepriekš nesaskaņojot ar Apdrošinātāju.
16.2. Medicīniskais transports
Gadījumā, ja Apdrošinātais ir cietis nelaimes gadījumā vai, sakarā ar pēkšņu saslimšanu, ir nepieciešams Apdrošināto nogādāt tuvākajā medicīnas iestādē (ko ir noteicis Apdrošinātājs), lai sniegtu Apdrošinātajam neatliekamo me- dicīnisko palīdzību, Apdrošinātājs sedz transportēšanas izdevumus, ieskaitot dokumentāli apstiprinātus izdevumus par sauszemes ambulatoro transportu, taksometra pakalpojumiem vai privātā transporta izdevumiem, nepārsniedzot summu, kas norādīta apdrošināšanas polisē.
16.3. Apdrošinātā transportēšana uz mītnes zemi (repatriācija)
16.3.1. Ja pēc hospitalizēšanas vai ārstēšanas Apdrošinātais nav spējīgs patstā- vīgi atgriezties mītnes zemē vai ja, sakarā ar neparedzēto ārstēšanos, Apdro- šinātais nav varējis izbraukt uz mītnes zemi ar iepriekš paredzēto transportu, Apdrošinātājs, sadarbībā ar vietējo ārstējošo ārstu, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai Apdrošinātais varētu atgriezties mītnes zemē.
16.3.2. Gadījumā, ja Apdrošinātais, sakarā ar neparedzēto ārstēšanos, ir spiests mainīt savu atgriešanās datumu un ir pircis jaunu(-as) atgriešanās biļeti(-es), par to neinformējot Apdrošinātāju, tad apdrošināšanas atlīdzība par neparedzētiem atgriešanās izdevumiem (repatriāciju) var tikt samazināta vai atteikta.
16.3.3. Ja situācijas nopietnība to prasa, Apdrošinātājs nodrošina Apdroši- nātā veselības stāvoklim atbilstošu medicīniskā personāla pavadību (viens medicīniskā personāla darbinieks), kad Apdrošinātais atgriežas mītnes zemē. Tiesības pieņemt lēmumu par transporta veidu, kas būtu vispiemērotākais Apdrošinātā veselības stāvoklim, ir tikai Apdrošinātājam, sadarbojoties ar Ap- drošināto ārstējošo vietējo ārstu.
16.3.4. Ja pirms repatriācijas uzsākšanas Apdrošinātais vai Apdrošinātā pār- stāvis nav saskaņojis ar Apdrošinātāju repatriācijas kārtību un izmaksas, Ap- drošinātājs atlīdzina izdevumus robežās, par kādu repatriāciju varēja nodro- šināt Apdrošinātājs.
16.4. Apdrošinātā repatriācija nāves gadījumā
16.4.1. Ja ceļojuma laikā Apdrošinātais nomirst, Apdrošinātājs organizē Ap- drošinātā mirstīgo atlieku transportēšanu līdz mītnes zemei, nepārsniedzot apdrošināšanas polisē norādīto apdrošinājuma summu attiecīgajam repatriā- cijas riskam.
16.4.2. Ja pirms repatriācijas uzsākšanas Apdrošinātā pārstāvis nav saskaņojis ar Apdrošinātāju repatriācijas kārtību un izmaksas, Apdrošinātājs atlīdzina izdevumus robežās, par kādu repatriāciju varēja nodrošināt Apdrošinātājs.