ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI NR.710JĪ-1/2017

ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI NR.710JĪ-1/2017

(Apstiprināti “InterRisk Vienna Insurance Group” AAS 19.04.2017. Valdes sēdē, protokols Nr.15/2017)

1. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

1.1. Apdrošinātājs - “InterRisk Vienna Insurance Group” AAS.

1.2. Apdrošinājuma ņēmējs - fiziska vai juridiska persona, kas noslēdz apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā.

1.3. Apdrošinātais - apdrošināšanas polisē norādītā fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir apdrošināmā interese un kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa sakarā ar apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

1.4. Apdrošinātais risks - apdrošināšanas polisē norādītais no Apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.

1.5. Apdrošinājuma summa - apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kādu ir apdrošināts apdrošināšanas objekts.

1.6. Apdrošināmā interese - interese neciest zaudējumus, iestājoties apdrošinātajam riskam.

1.7. Apdrošināšanas gadījums - ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts, no Apdrošinātā gribas neatkarīgs un neparedzēts notikums, kas iestājies apdrošināšanas periodā, un kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

1.8. Apdrošināšanas atlīdzība - par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā naudas summa, tās daļa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

1.9. Apdrošināšanas līgums - Apdrošinātāja un Apdrošinājuma ņēmēja vienošanās par apdrošināšanas nosacījumiem. Apdrošināšanas līgums sastāv no pieteikuma apdrošināšanai, apdrošināšanas polises, kā arī apdrošināšanas polises pielikumiem, grozījumiem, papildinājumiem un jebkurām citām rakstveida vienošanām, par kuriem Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs ir rakstiski vienojušies Apdrošinājuma līguma darbības laikā, un apdrošināšanas noteikumiem.

1.10. Distances apdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas noslēgts izmantojot distances saziņas līdzekļus.

1.11. Distances saziņas līdzeklis - elektronisks saziņas līdzeklis, ar kura palīdzību ir iespējams noslēgt apdrošināšanas līgumu, pusēm neatrodoties klātienē.

1.12. Apdrošināšanas polise - dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu.

1.13. Apdrošināšanas pieteikums - Apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru Apdrošinājuma ņēmējs iesniedz Apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektiem, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai.

1.14. Apdrošināšanas prēmija - apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.

1.15. Kopapdrošināšana - vairāku apdrošinātāju vienošanās apdrošināt vienu un to pašu apdrošināšanas objektu viena apdrošināšanas līguma ietvaros.

1.16. Pašrisks - apdrošināšanas polisē norādīta zaudējumu daļa, kas izteikta fiksētā naudas summā vai procentos un kuru, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz Apdrošinātais vai Apdrošinājuma ņēmējs. Pašrisks tiek piemērots par katru atsevišķu apdrošināšanas gadījumu.

1 | 2 1

1.17. Tiesīgais lietotājs - persona, kas ar apdrošināšanas objekta īpašnieka piekrišanu (uz līguma, vienošanās, pilnvaras vai likuma pamata) lieto un atrodas apdrošināšanas objektā, kā arī Apdrošinātā ģimenes locekļi. Uz Tiesīgo lietotāju attiecas tie paši pienākumi un saistības, kas uzlikti Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam.

1.18. Nolietojums - objekta vērtības samazināšanās tā nolietošanās, vecuma, samazināto izmantošanas iespēju, grāmatvedības uzskaites amortizācijas (juridiskam personām) vai citu apstākļu dēļ. Objekta fizisko nolietojumu nosaka apdrošinātājs, pamatojoties uz apdrošināšanas pieteikumā norādītajām ziņām un izmantojot savu metodiku.

1.19. Apdrošināšanas piedāvājums - Apdrošinātāja izteikts piedāvājums apdrošināšanas līguma noslēgšanai.

1.20. Apdrošināšanas objekta atrašanās vieta - apdrošināšanas polisē norādītā apdrošināšanas līguma darbības teritorija, kurā atrodoties, apdrošināšanas objekts ir apdrošināts.

1.21. Trešā persona - jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot Apdrošinājuma ņēmēju, Apdrošināto un Tiesīgo lietotāju.

1.22. Mājas manta - fiziskas personas kustamais īpašums (iedzīve), kas paredzēts ikdienas lietošanai.

2. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS

2.1. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas līgumā norādītais kustamais un/vai nekustamais īpašums, kas atrodas apdrošināšanas līguma darbības teritorijā. Saskaņā ar šiem noteikumiem var tikt apdrošināts šāds fizisku un juridisku personu īpašums:

2.1.1. Nekustamais īpašums - ēkas, būves, dažādas izbūves, dzīvokļi to īpašnieku īpašumtiesību apmērā:

2.1.1.1. ēka, būve - saskaņā ar būvnoteikumiem atbilstošu apstiprinātu būvprojektu, pastāvīgi saistītas ar zemi ēkas, būves būvkonstrukcijas, ieskaitot apdari, un visus pārējos konstruktīvos pamatelementus, kas ir neatņemas ēku, būvju konstruktīvās sastāvdaļas;

2.1.1.2. ēkas, būves konstrukcijas - pamatu un pagraba konstrukcijas, ārsienas, ieskaitot to apdares materiālus, un iekšējās sienas, starpstāvu pārsegumi, jumts, logi, stiklojums (ar vienlaidus virsmas laukumu virs 5,0 (pieci) kv.m.), ārdurvis, balkoni, kāpnes, lifti, skursteņi, apkures sistēmas, krāsnis, kamīni, inženierkomunikācijas sistēmas, gāzes apgādes sistēmas, ventilācijas sistēmas, elektroinstalācija, kā arī šo inženierkomunikāciju sistēmu iekārtas, kas piestiprinātas pie ēkas konstrukcijas, izņemot iebūvētas mēbeles;

2.1.1.3. jaunbūve - ēka būvniecības stadijā līdz tās nodošanai ekspluatācijā, kurā ir pabeigta galveno nesošo konstrukciju (sienas, pārsegumi, jumts, logi, durvis) izbūve. Netiek apdrošināti neiebūvēti un ar jaunbūvi pastāvīgi nesavienoti materiāli un komplektējošie izstrādājumi;

2.1.1.4. dzīvoklis - visi saskaņā ar būvprojektu dzīvokļa konstruktīvie elementi, kas ir šo telpu neatņemamas sastāvdaļas, ieskaitot sienas, starpstāvu pārsegumus, logus, durvis, iekšējo apdari, apkures aprīkojumu, krāsnis, kamīnus, elektroapgādes, gāzes, ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas un citas inženiertehniskās komunikācijas, kā arī ar dzīvokli juridiski saistīto ēkas kopīpašuma daļu, saskaņā ar Zemes grāmatas apliecības datiem, ja apdrošināšanas polisē nav norādīts savādāk;

2.1.1.5. iekšējā apdare - sienu un griestu apdare līdz ēkas konstrukcijām, grīdas un neatdalāmi piestiprināti grīdas segumi, durvis, logi, santehniskie mezgli un to aprīkojums, iebūvēti gaismas ķermeņi, elektroinstalācijas apdares elementi, telpās iebūvētas ugunsdrošības, apsardzes signalizācijas sistēmas;

2 | 2 1

2.1.1.6. stiklojums - papildus objekts, ja logu (vitrīnu), durvju, sienu atsevišķa stiklojuma vienlaidus virsmas laukums pārsniedz 5,0 (pieci) kv.m., kurš atsevišķi jāuzrāda polisē. Ja atsevišķa stiklojuma laukums ir mazāks par 5,0 (pieci) kv.m., tad tas tiek apdrošināts kopā ar ēku vai dzīvokli un ir iekļauts nekustamā īpašuma objekta apdrošinājuma summā.

2.1.1.7. Juridisko personu nekustamais īpašums (nekustamie pamatlīdzekļi) tiek apdrošināts saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem, par apdrošinājuma summām savstarpēji vienojoties.

2.1.2. Kustamais īpašums - mantas, kas pieder apdrošinātajam, ar to saistītajām personām vai atrodas šo personu likumīgā valdījumā, kā mēbeles, apģērbi, apavi, saimniecības lietas, apgrozāmie līdzekļi (preces pusfabrikāti un materiālu krājumi), iekārtas, tehnika un inventārs, kas atrodas apdrošināšanas līguma darbības teritorijā.

2.1.2.1. Kustamais īpašums var tikt apdrošināts saskaņā ar sarakstu pieteikumā, ko Apdrošinājuma ņēmējs ir iesniedzis Apdrošinātājam. Šajā gadījumā apdrošināmā kustamā īpašuma (mantas) saraksts kā pielikums ir polises neatņemama sastāvdaļa.

2.1.2.2. Kustamais īpašums (mājas manta) var tikt apdrošināts bez saraksta, nenorādot katru mantas vienību, ja vienas mantas iegādes vērtība nepārsniedz EUR 1000,- (viens tūkstotis euro). Ja apdrošināšanas līgumā nav atrunāts mantas saraksts, tad tiek pieņemts, ka atsevišķa manta, kuras iegādes vērtība pārsniedz EUR 1000,- (viens tūkstotis euro), ir apdrošināta par apdrošinājuma summu EUR 1000,- (viens tūkstotis euro), un kustamais īpašums tiks apdrošināts par apdrošināšanas polisē norādīto priekšmetu kopuma apdrošinājuma summu. Ja apdrošināšanas līguma nav norādīts savādāk, kustamais īpašums (mājas manta) ir apdrošināta, tai atrodoties dzīvojamajā mājā vai dzīvoklī, kas ir apdrošināšanas līguma darbības teritorija.

2.1.2.3. Rakstveidā atsevišķi Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātājam vienojoties par to, var paredzēt, ka tiek atlīdzināti zaudējumi par mantai nodarītajiem bojājumiem un zaudējumiem, ja tā atradusies ārpus apdrošināšanas līguma darbības teritorijas, taču ar nosacījumu, ka tā atradusies Apdrošināšanas ņēmēja, Apdrošinātā vai tā likumīgā lietotāja valdījumā vai aizslēgtās telpās, vietās. Maksimālais apdrošināšanas atlīdzības limits par šādiem zaudējumiem nevar pārsniegt EUR 350,- (trīs simti piecdesmit euro) apdrošināšanas līguma darbības laikā, ja apdrošināšanas līgumā nav atrunāts savādāk.

2.1.2.4. Juridisko personu kustamais īpašums (kustamie pamatlīdzekļi) tiek apdrošināts saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem, par apdrošinājuma summām savstarpēji vienojoties.

2.1.2.5. Ja apdrošināšanas līgumā nav atrunāts citādi, tad, apdrošinot apgrozāmos līdzekļus - krājumus, tiek norādīta to kopējā apdrošinājuma summa pēc to iepirkuma cenām vai pašizmaksas un tie tiek apdrošināti kā priekšmetu kopums, nosakot šim kopumam vienu apdrošinājuma summu

- limitu. Ja apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī apdrošināto apgrozāmo līdzekļu - krājumu vērtība apdrošināšanas līguma darbības teritorijā pārsniedz apdrošinājuma summu, tad, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību, zaudējumu summu reizina ar proporciju, kāda ir starp apdrošinājuma summu un šo vērtību apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī, atskaitot pašrisku.

2.1.3. Ja apdrošināšanas līgumā nav citas vienošanās, par apdrošināšanas objektu nav uzskatāms:

2.1.3.1. visa veida antenas, reklāmas materiāli, informācijas plāksnes u.tml., kas piestiprinātas, uzlīmētas vai uzzīmētas uz Apdrošināšanas objekta;

2.1.3.2. būves, celtnes un izbūves, kas nav paredzētas ilgstošai ekspluatācijai (pagaidu būves);

2.1.3.3. nelikumīgi uzbūvētas vai būvniecības stadijā esošās ēkas, būves un celtnes, kuru būvēšanai nav saņemtas likumā noteiktās atļaujas un saskaņojumi;

2.1.3.4. avārijas stāvoklī esošās ēkas, būves un celtnes un tajās esošais kustamais īpašums; neapsaimniekotas un/vai pastāvīgi neapdzīvotas ēkas, būves, celtnes un tajās esošā manta. Par

3 | 2 1

pastāvīgi neapdzīvotām tiek uzskatītas ēkas, būves vai dzīvokļi, kuri nav bijuši apdzīvoti 90 (deviņdesmit) dienas pēc kārtas;

2.1.3.5. akvāriji, baseini un gaismas ķermeņi;

2.1.3.6. bezķermeniskas lietas, kā datu un informācijas bāzes;

2.1.3.7. xxxx, vārti, pagalmu, ceļu, ietvju un teritoriju segumi;

2.1.3.8. nojumes un aizsargsienas, kas nav ēku konstruktīvās sastāvdaļas;

2.1.3.9. ārpus apdrošināšanas objekta esošas inženiertehniskās komunikācijas, t.i. ārējie cauruļvadi, elektrolīnijas, kabeļi un citas komunikācijas, kas atzarojas no apdrošinātā nekustamā īpašuma līdz maģistrālajam un publiskajam pieslēgumam;

2.1.3.10. siltumnīcas;

2.1.3.11. xxxxx, vērtspapīri, obligācijas, maksājuma līdzekļi;

2.1.3.12. dokumenti, plāni, akti, rasējumi, manuskripti, zīmējumi;

2.1.3.13. fiziskām personām piederošs alkohols un tabaka, kā arī to izstrādājumi;

2.1.3.14. modeļi, paraugi, maketi, izstāžu eksemplāri;

2.1.3.15. dārgmetāli un to izstrādājumi, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi;

2.1.3.16. spēļu automāti, naudas maiņas automāti, tirdzniecības automāti, bankomāti;

2.1.3.17. kolekcijas, unikāli, antikvāri priekšmeti, mākslas darbi;

2.1.3.18. diski, disketes un citi informācijas nesēji;

2.1.3.19. ieroči, tos komplektējošas detaļas, sprāgstvielas un munīcija;

2.1.3.20. Latvijas Republikā noteiktā kārtībā reģistrācijai pakļauti motorizēti sauszemes, ūdens un gaisa transporta līdzekļi, kā arī traktortehnika;

2.1.3.21. sējumi, stādījumi, dzīvnieki un meži;

2.1.3.22. transportlīdzekļa salonā vai bagāžas nodalījumā bez uzraudzības atstāta manta.

2.1.3.23. Šo noteikumu nosacījumi atzīst:

2.1.3.23.1. par kolekcijām - vienveidīgu priekšmetu (pastmarku, atklātņu, kalendāru, etiķešu, monētu u.c.) sakopojumi, kam ir zinātniska, vēsturiska vai mākslinieciska nozīme vai, kas sakopoti nekomerciāliem mērķiem;

2.1.3.23.2. par antikvāriem - līdz 1941. gadam izgatavoti priekšmeti (gleznas, grafika, keramika, porcelāns, stikls, paklāji, mēbeles, mūzikas instrumenti, grāmatas u.c.), kam ir liela zinātniska, mākslinieciska vai kultūrvēsturiska vai, kas apkopoti nekomerciāliem mērķiem.

3. APDROŠINĀŠANAS RISKI

3.1. Apdrošināti ir tikai tie riski, kuri norādīti apdrošināšanas līgumā (polisē).

3.2. Apdrošināšanas objektu var apdrošināt pret zaudējumiem un bojājumiem, ko izraisījuši tādi standarta riski kā:

3.2.1. Uguns risks - Apdrošinātājs sedz zaudējumus apdrošinātajam īpašumam, ja tā cēlonis ir:

3.2.1.1. Ugunsgrēks - apdrošinātā objekta degšana ar atklātu liesmu, kas radusies tai neparedzētā vietā vai arī atstājusi tai paredzēto vietu un spējīga izplatīties patstāvīgi x.xx. ugunsgrēka rezultātā radušos dūmu, sodrēju un ugunsdzēsības līdzekļu (ūdens, putas u.tml.) iedarbība;

4 | 2 1

3.2.1.2. Zibens spēriens (arī lodveida zibens) - tieša zibens iedarbība uz apdrošināšanas objektu, kā rezultātā tiek nodarīts kaitējums vai izceļas ugunsgrēks. Apdrošinātājs atlīdzinās zaudējumus par elektroiekārtām radītajiem bojājumiem, kuru cēlonis ir zibens radītas sekundārās sekas, kā pārspriegums elektroapgādes sistēmā. Maksimālais apdrošināšanas atlīdzības limits par šādiem zaudējumiem nevar pārsniegt EUR 350,- (trīs simti piecdesmit euro) apdrošināšanas līguma darbības laikā.

3.2.1.3. Eksplozija (sprādziens) - pēkšņa, ārdoša spiediena spēka izpausme, kas radusies gāzes vai tvaiku izplešanās rezultātā, kad tvertnes (katla, cauruļvadu u.c.) sienas tiek sagrautas tādā mērā, ka notikusi diferenciālā spiediena izlīdzināšanās tvertnes iekšpusē un ārpusē.

3.2.1.4. Lidaparātu, atsevišķu priekšmetu no tiem krišana - to tieša uzkrišana apdrošināšanas objektam, neatkarīgi no tā, vai šis notikums ir vai nav izraisījis ugunsgrēku.

3.2.1.5. Par apdrošināšanas gadījumu uguns riska iestāšanās rezultātā netiek uzskatīts kaitējums apdrošināšanas objektam un netiek atlīdzināti zaudējumi, kas tieši vai netieši radušies saistībā ar:

3.2.1.5.1. apdrošināšanas objekta apzinātu pakļaušanu ugunij vai karstumam;

3.2.1.5.2. pārkāršanu, sakušanu, gruzdēšanu vai apsvilumu, ja tas nav radies uguns riska rezultātā;

3.2.1.5.3. elektroiekārtu bojājumu, kas radies elektriskās strāvas iedarbības rezultātā ar dzirksteļošanu vai bez tās (piemēram: pārsniegts strāvas stiprums vai spriegums, izolācijas nepilnības, īssavienojums, starptinumu un korpusa zemes slēguma rezultāts, slikta kontakta, mērierīču, regulējošo vai drošības ierīču bojājums), ja tas nav izraisījis tālāk sekojošu ugunsgrēku vai nav uguns riska sekas;

3.2.1.5.4. bojājumu iekšdedzes dzinējam, ja tas radies sadedzināšanas kamerās sastopamo eksploziju rezultātā;

3.2.1.5.5. pašaizdegšanās, rūgšanas, pūšanas, sadalīšanās vai citu apdrošināto objektu dabīgo īpašību un dabā notiekošo fizikāli ķīmisko procesu rezultātā;

3.2.1.5.6. ja Apdrošināšanas objekta elektrosistēma, tai skaitā, tīkla aizsardzības automāts vai ievietotais drošinātājs, neatbilst tīkla spriegumam un strāvas stiprumam, vai tie pielāgoti, neievērojot to lietošanas un ugunsdrošības noteikumus;

3.2.1.5.7. ja eksplozija radusies zemāka par atmosfēras spiediena rezultātā;

3.2.1.5.8. ja eksplozija radusies apkures sistēmai nepiemērota kurināmā izmantošanas dēļ;

3.2.1.5.9. xxxxxxxxxxxx iedarbību.

3.2.2. Vētra, krusa

3.2.2.1. Vētra - stiprs postošs vējš vai vēja brāzmas, kuru ātrums nav mazāks par 17 metriem sekundē, un kura dēļ ir radušies zaudējumi apdrošināšanas objektam. Ja šo vēja ātrumu nevar noteikt konkrētā vietā, tad Apdrošinājuma ņēmējam un/vai Apdrošinātajam jāpierāda, ka kaitējums apdrošināšanas objektam varēja rasties tikai vētras rezultātā. Tiek atlīdzināti arī zaudējumi, kas radušies vētras iedarbības rezultātā, krītot ēkām, kokiem, citiem priekšmetiem uz apdrošināto objektu.

3.2.2.2. Ja vēja ātrumu apdrošināšanas objekta atrašanās vietā nav iespējams noteikt (lokāla vētra), tad uzskatāms, ka vētra bijusi, ja apdrošināšanas objekta atrašanās vietai blakus esošajām ēkām un priekšmetiem, kuri iepriekš bijuši nevainojamā stāvoklī, vēja ietekmē ir nodarīts kaitējums;

5 | 2 1

3.2.2.3. Krusa - dažādas formas, lieluma un svara ledus gabali, kas nokrīt no atmosfēras slāņiem uz apdrošināšanas objekta un tādējādi izraisa tā bojāeju vai bojājumus.

3.2.2.4. Par apdrošināšanas gadījumu vētras, krusas rezultātā netiek uzskatīts kaitējums apdrošināšanas objektam un netiek atlīdzināti zaudējumi, kas tieši vai netieši radušies saistībā ar:

3.2.2.4.1. nokrišņu (piemēram: ūdens, krusa, sniegs, dubļi) iekļūšanu ēkās vai telpās caur logiem, durvīm, jumtu un citām atverēm ēkas konstrukcijās, izņemot gadījumus, kad šīs atveres ir apdrošināšanas objekta bojājumi, kas radušies vētras, krusas postījumu rezultātā;

3.2.2.4.2. zem klajas debess atstātai kustamai mantai, kas nav paredzēta turēšanai zem klajas debess.

3.2.3. Ūdens vai tvaika noplūde - apdrošināšanas objektam nodarītie kaitējumi šķidruma vai tvaika noplūdes rezultātā, tam izplūstot no sadzīves iekārtām vai ēkas iekšpusē esošiem ūdensapgādes, kanalizācijas, lietus notekūdeņu, apkures, lietus notekūdeņu un ugunsdzēšanas cauruļvadu sistēmām, to pēkšņas un neparedzētas avārijas rezultātā. Apdrošināšanas līguma darbības laikā tiek atlīdzināti zaudējumi, kurus izraisījusi trešās personas darbības vai bezdarbības dēļ notikusi šķidruma vai tvaika noplūde. Tāpat vienu reizi apdrošināšanas līguma darbības laikā tiek atlīdzināti zaudējumi par šķidruma vai tvaika noplūdes riskiem, kas notikuši pastāvīgi apdzīvota apdrošināšanas objekta cauruļvadu aizsalšanas un tai sekojošu cauruļvadu plīsumu dēļ, ar noteikumu, ka tika ievērotas to lietošanas tehnisko režīmu normas atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem.

3.2.3.1. Par apdrošināšanas gadījumu šķidruma vai tvaika noplūdes rezultātā netiek uzskatīts kaitējums apdrošināšanas objektam un netiek atlīdzināti zaudējumi, kas tieši vai netieši radušies saistībā ar:

3.2.3.1.1. gruntsūdens līmeņa celšanos;

3.2.3.1.2. kondensāta uzkrāšanos;

3.2.3.1.3. atmosfēras nokrišņu ūdens ieplūšanu ēkā no jumta, logiem, durvīm, ēkas šuvēm, pamatiem un citām konstrukcijām, ja to nav izraisījis apdrošināšanas gadījums apdrošinātajā īpašumā;

3.2.3.1.4. telpu uzkopšanu;

3.2.3.1.5. izmēģinājumiem, pārslodzēm ar tehniski neatbilstošām spiediena izmaiņām;

3.2.3.2. Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus:

3.2.3.2.1. par komunikāciju sistēmu remontu, kuras izraisījušas šķidruma vai tvaika noplūdi;

3.2.3.2.2. kas radušies montējot, demontējot, remontējot, testējot vai mainot ūdensapgādes, kanalizācijas, apkures un ugunsdzēsības cauruļvadu sistēmas vai to elementus apdrošinātājā objektā;

3.2.3.2.3. kustamajam īpašumam, precēm, izejvielām pagrabos un citās padziļinātās telpās, tam neatrodoties vismaz 15 cm (piecpadsmit) virs grīdas līmeņa;

3.2.3.2.4. kas radušies no ūdensapgādes, kanalizācijas, apkures, lietus notekūdeņu un ugunsdzēsības cauruļvadu sistēmām un to elementiem, kuri atrodas neapsildāmās telpās un sala laikā nav atslēgti un atbrīvoti no ūdens vai nav bijusi nodrošināta to siltumizolācija atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem;

3.2.3.2.5. kas radušies kanalizācijas cauruļvada vai lietus ūdens notekcaurules aizsērēšanas rezultātā, ja šis aizsērējums ir radies Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā vai apdrošinātā objekta Tiesīgā lietotāja bezdarbības vai nolaidības rezultātā;

6 | 2 1

3.2.3.2.6. kuri radušies ūdensapgādes, kanalizācijas, apkures, lietus notekūdeņu un ugunsdzēsības cauruļvadu sistēmu ekspluatācijas termiņu un noteikumu neievērošanas rezultātā;

3.2.3.2.7. par zaudējumiem no ilgstošām inženierkomunikāciju ūdens sūcēm, izņemot gadījumus, ja tās radušās apdrošināšanas gadījuma rezultātā;

3.2.3.2.8. par zaudējumiem dzesēšanas šķidruma pēkšņas noplūdes rezultātā, ja vien to nav izraisījuši apdrošinātie riski;

3.2.3.2.9. ko izraisījis ūdens, kas pārplūdis pāri tvertņu, baseinu, akvāriju, izlietņu, santehnisko mezglu, vannu, malām un dušas kabīnēm;

3.2.3.2.10. kas radušies ūdensapgādes un apkures sistēmās spiediena svārstību dēļ, apkures un ūdensapgādes nepareizas ekspluatācijas rezultātā.

3.2.4. Sadursme - krītošu priekšmetu vai transporta līdzekļa, tai skaitā sliežu transporta vai ūdens transporta līdzekļa tiešs, mehānisks trieciens apdrošināšanas objektam trešās personas darbības vai bezdarbības rezultātā.

3.2.4.1. Sadursmes riska iestāšanās gadījumā netiek atlīdzināti zaudējumi, kuri radīti:

3.2.4.1.1. Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā, Tiesīgā lietotāja vai jebkuras citas personas, kas darbojas to uzdevumā, darbības rezultātā, kas bija par iemeslu priekšmetu krišanai uz apdrošināšanas objektu;

3.2.4.1.2. ar transporta līdzekli, ko vadījis Apdrošinājuma ņēmējs, Apdrošinātais, Tiesīgais lietotājs vai jebkura cita persona, kura rīkojas to uzdevumā;

3.2.5. Trešo personu ļaunprātīga darbība - jebkurš ar nolūku veikts tiešs apdrošināšanas objekta bojājums vai tā iznīcināšana trešo personu ļaunprātīgas darbības rezultātā, tajā skaitā - vandālisms, svešas mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā, kas nodarījusi lielu materiālu zaudējumu vai, ja tās rezultātā vainīgā dēļ, izraisītas citas smagas sekas”, tad šādu ļaunprātīgu rīcību var kvalificēt saskaņā ar LR Krimināllikuma 185. pantu, ja attiecīgais nodarījums fiksēts Valsts tiesībsargājošās institūcijās.

3.2.5.1. Trešo personu ļaunprātīgas darbības riska iestāšanās gadījumā netiek atlīdzināti zaudējumi, kuri radīti:

3.2.5.1.1. darbības vai bezdarbības rezultātā ar Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā vai Tiesīgā lietotāja ziņu, kas bija par iemeslu nodarītajiem zaudējumiem;

3.2.5.1.2. personas, kurai bija uzticēts rūpēties par apdrošināšanas objektu, darbības vai bezdarbības rezultātā;

3.2.5.1.3. zādzības vai laupīšanas rezultātā;

3.2.5.1.4. elektroniskām datu bāzēm un datorprogrammu nodrošinājumiem.

3.2.6. Zādzība ar ielaušanos, laupīšana

3.2.6.1. Zādzība ar ielaušanos - pretlikumīga apdrošināšanas objekta piesavināšanās, tam atrodoties apdrošināšanas objekta atrašanās vietā, nelikumīgi iekļūstot apdrošināšanas objekta vietā izmantojot mūķīzerus, viltotas atslēgas vai citus tehniskus līdzekļus un instrumentus, kā arī uzlaužot konstruktīvos elementus ēkai un/vai telpām, ja tas fiksēts Valsts tiesībsargājošās institūcijās.

3.2.6.2. Zādzības ar ielaušanos, laupīšanas risku iestāšanās gadījumā netiek atlīdzināti zaudējumi:

3.2.6.2.1. ja apdrošināšanas pieteikumā atzīmētā signalizācijas sistēma nav bijusi darba kārtībā, vai nav bijusi ieslēgta, kad apdrošināšanas objekts bijis atstāts bez uzraudzības;

7 | 2 1

3.2.6.2.2. kuri radušies ar zādzību bez ielaušanās;

3.2.6.2.3. kurus radījuši Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā darbinieki, ģimenes locekļi vai citas tādas personas, kurām ar Apdrošinājuma ņēmēju vai Apdrošināto ir kopīga saimniecība;

3.2.6.2.4. kuri radušies krāpšanas, piesavināšanās, izspiešanas un tamlīdzīgu darbību rezultātā;

3.2.6.2.5. kuri radīti īpašumam, kas atrodas ārpus apdrošināšanas objekta (uz jumta, uz fasādes, piemājas teritorijā), ja apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi.

3.2.6.3. Laupīšana - apdrošināšanas objekta atklāta piesavināšanās, kas notikusi apdrošināšanas objekta atrašanās vietā ar draudu un/vai vardarbību pielietošanu un ir bīstama dzīvībai vai veselībai, ja tas fiksēts Valsts tiesībsargājošās institūcijās.

3.3. Apdrošināšanas objektu var apdrošināt pret zaudējumiem un bojājumiem, ko izraisījuši tādi Papildus riski kā:

3.3.1. Dūmu iedarbība - Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus par kaitējumu nekustamajam īpašumam, ja tā cēlonis ir dūmu iedarbība, kas pēkšņi izrāvušies no apkures, vārīšanas vai žāvēšanas iekārtām, kuras atrodas apdrošināšanas objekta atrašanās vietā. Maksimālā izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzības summa par visiem apdrošināšanas gadījumiem šī riska iestāšanās rezultātā kopā apdrošināšanas līguma darbības laikā ir EUR 1000,00 (viens tūkstotis euro, 00 centi).

3.3.2. Plūdi, pali - teritorijas applūšana ar ūdeni, kas pārgājis pāri ūdens tilpņu vai atklāto ūdens baseinu robežām, izrāvies no aizsprostojumiem, dambjiem vai krastiem, ja attiecīgi meteoroloģiskie apstākļi fiksēti kompetentās valsts institūcijās, kā rezultātā apdrošināšanas objektam tiek nodarīti bojājumi.

3.3.2.1. Par apdrošināšanas gadījumu plūdu un palu rezultātā netiek uzskatīts kaitējums apdrošināšanas objektam un netiek atlīdzināti zaudējumi, kas tieši vai netieši radušies saistībā ar:

3.3.2.1.1. gruntsūdens un notekūdeņu līmeņa celšanos, patja to ir radījusi ūdens līmeņa pacelšanās atklātos ūdens baseinos;

3.3.2.1.2. viļņu, gravitācijas paisuma un bēguma iedarbību;

3.3.2.1.3. paredzamiem plūdiem. Par paredzamiem plūdiem saskaņā ar šiem noteikumiem tiek uzskatīti plūdi, ja saskaņā ar statistikas datiem, plūdi apdrošināšanas objekta atrašanās vietā ir biežāk kā četras reizes pēdējos 20 (divdesmit) gados, skaitot no apdrošināšanas līguma noslēgšanas.

3.3.3. Nepārtraukta snigšana - nepārtraukta un intensīva sniega slāņa palielināšanās vismaz par 100 mm 24 (divdesmit četru) stundu laikā, kā rezultātā sniega svars izraisījis apdrošināšanas objekta jumta pārseguma vai ēku balstošās konstrukcijas bojājumus.

3.3.3.1. Nepārtrauktas snigšanas riska iestāšanās gadījumā netiek atlīdzināti zaudējumi:

3.3.3.1.1. ēkām, kuras netiek pastāvīgi apdzīvotas vai apsaimniekotas;

3.3.3.1.2. kas radušies sniega vai ledus sasalšanas vai kušanas rezultātā;

3.3.3.1.3. kas radušies ārpus ēkas izvietotām konstrukcijām (izkārtnēm, nojumēm u.tml.) sniega vai ledus uzkrišanas rezultātā;

3.3.3.1.4. ja Apdrošinājuma ņēmējs, Apdrošinātais vai Tiesīgais lietotājs nav nodrošinājis ēku jumtu attīrīšanu no sniega 24 (divdesmit četru) stundu laikā, skaitot no tās dienas beigām, kad apdrošināšanas objekta atrašanās vietā, ir bijusi stipra snigšana;

3.3.3.1.5. iekļūstot lietum, krusai, sniegam vai dubļiem pa neaizvērtiem logiem vai citām

8 | 2 1

atverēm, tai skaitā ūdens iekļūšana caur jumtu, terasēm, notekcaurulēm vai sienām, ja atveres nav radušās nepārtrauktas snigšanas rezultātā

3.3.4. Šķidruma noplūde no stacionārām ugunsdzēsības (sprinklera) iekārtām - Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus par kaitējumu apdrošinātajai kustamai mantai vai nekustamajam īpašumam, ja to cēlonis ir no sprinklera iekārtas noplūduša šķidruma iedarbošanās uz apdrošināšanas objektu.

3.3.4.1. Sprinklera iekārtā ietilpst: sprinklera rezervuāri ar ūdeni, sadalošās iekārtas, ventiļi, avāriju signalizācijas iekārtas, sūkņu iekārtas, citas armatūras un zemūdens caurules, kuras kalpo tikai sprinklera iekārtu funkcionēšanai.

3.3.4.2. Par apdrošināšanas gadījumu netiek uzskatīts kaitējums apdrošināšanas objektam un netiek atlīdzināti zaudējumi, kas tieši vai netieši radušies stacionāro automātisko ugunsgrēka dzēšanas sistēmu un iekārtu kļūdainas pašieslēgšanās rezultātā.

3.3.5. Zemestrīce - Zemes garozas svārstības, kas pēc Rihtera skalas ir vismaz 4 (četras) balles stipra vai pēc starptautiskās satricinājumu mērījumu skalas MSK-64 ir vismaz 5 (piecas) balles stipra, kas izraisījušas apdrošināšanas objekta bojājumus. Zemes garozas svārstību stiprumu apstiprina kompetenta valsts institūcija.

3.3.6. Mājokļa aizvietošana (privātpersonām) - dokumentāli pierādāmi mājokļa īres izdevumi, kas radušies Apdrošinātajam, kad Apdrošinātā vai viņa ģimenes locekļu pastāvīgi apdzīvotais nekustamais īpašums apdrošināšanas risku iestāšanas rezultātā ir kļuvis nepiemērots dzīvošanai.

3.3.6.1. Apdrošinātājs kompensē mājokļa īres izdevumus saskaņā ar notariāli apstiprinātu īres līgumu. Apdrošinātajam ir pienākums pirms īres līguma noslēgšanas ar Apdrošinātāju rakstiski saskaņot īres līguma priekšmetu un summu.

3.3.6.2. Maksimāla atlīdzināmā summa ir EUR 15,- (piecpadsmit euro) dienā vai EUR 450,- (četri simti piecdesmit euro) mēnesī, bes izdevumi tiek atlīdzināti par laika posmu no lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņemšanas dienas līdz brīdim, kad ir atjaunots bojātais apdrošināšanas objekts vai izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība naudā, bet ne ilgāk par 6 (sešiem) mēnešiem.

3.3.6.3. Pie mājokļa aizvietošanas izdevumiem netiek atlīdzināta soda un kavējuma nauda, līgumsodi un citas sankcijas, maksa par pakalpojumiem un izdevumi par kustamās mantas nomu.

3.4. Glābšanas izdevumi

3.4.1. Papildus apdrošinātajiem riskiem Apdrošinātājs sedz ar apdrošināšanas gadījumu saistītus un pamatotus izdevumus par drupu novākšanas un apdrošināšanas vietas attīrīšanas darbiem līdz 10 % (desmit procenti) no nekustamā īpašuma apdrošinājuma summas, ja apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi, taču kopējā apdrošināšanas atlīdzības summa nevar pārsniegt apdrošināšanas līgumā norādīto apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summu.

3.4.2. Apdrošinātājs atlīdzina pieteiktos un pierādāmos Apdrošinātā izdevumus, kas radušies sakarā ar neatliekamiem zaudējumu vai bojājumu novēršanas un to samazināšanas pasākumiem, kuri veikti pēc Apdrošinātā iniciatīvas vai Apdrošinātāja pieprasījuma, pat tajos gadījumos, ja šie pasākumi nav bijuši sekmīgi, taču ne vairāk kā 10 % (desmit procenti) no nekustamā īpašuma apdrošinājuma summas.

4. ĪPAŠIE NOSACĪJUM1 UN IZŅĒMUMI

4.1. Apdrošinātājs neizmaksā apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies:

4.1.1. kodolsprādziena, radiācijas vai radioaktīvā piesārņojuma iedarbības rezultātā;

9 | 2 1

4.1.2. karu, invāziju, ārvalstu ienaidnieka darbību, kara darbību (ar vai bez kara pieteikšanas), pilsoņu karu, dumpju, streiku, sacelšanos, nemieru, revolūciju, militāra vai uzurpētas varas sacelšanās, kara stāvokļa, marodierisma, vardarbības, vandālisma vai sabotāžas rezultātā;

4.1.3. terora aktu, kas izpaužas kā spēka un vardarbības pielietošana vai draudi to pielietot no jebkuras personas vai personu grupas, kas rīkojas vienatnē vai saistībā ar kādu organizāciju vai valdību vai tās vārdā, kas tiek darīts politisko, reliģisko, ideoloģisko vai etnisko iemeslu dēļ un kas sevī iekļauj nodomu ietekmēt valdību vai apdraudēt sabiedrību vai kādu tās daļu rezultātā. Netiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies sakarā ar terora aktu novēršanas pasākumiem;

4.1.4. konfiskācijas, aresta un to seku rezultātā;

4.1.5. ilgstošu, pakāpeniski notiekošu procesu rezultātā (piemēram: dabiska nolietošanās, korozija, nodilums, oksidācija, katlakmens, trūdēšana, pelēšana, brants, sēnīšu kaitējums, dabiskā mitruma vai gaismas iedarbība, krāsas izmaiņas, smaržas izmaiņas, putekļi, atkritumi, sodrēji, kvēpi, izmaiņas gaisa temperatūrā vai gaisa mitrumā, izžūšana vai izkalšana, iztvaikošana vai izgarošana, izmaiņas materiāla struktūrā vai apdarē);

4.1.6. apdrošinātā nekustamā īpašuma pamatu nosēšanās, nobīdīšanās vai apdrošinātā nekustamā īpašuma plaisāšanas rezultātā, ja minētais nav noticis apdrošinātā riska iestāšanās rezultātā;

4.1.7. augsnes sasalšanas rezultātā;

4.1.8. ilglaicīgu temperatūras svārstību, ilgstošu atmosfēras apstākļu vai ķimikāliju ietekmes rezultātā;

4.1.9. ledus izkustēšanās;

4.1.10. kaitēkļu, grauzēju vai citu dzīvnieku darbības rezultātā;

4.1.11. izmantojot apdrošināšanas objektu neparedzētajam mērķim vai neparedzētā veidā;

4.1.12. apdrošināšanas objektā veikta remonta, rekonstrukcijas vai celtniecības darbu rezultātā;

4.1.13. sausās un mitrās puves, sēnīšu vai baktēriju, insektu, tārpu un grauzēju iedarbības rezultātā;

4.1.14. no būvju vai to daļu nogruvuma vai avārijas stāvokļa dēļ, ja tas nav noticis apdrošināšanas gadījuma iestāšanās rezultātā;

4.1.15. sakarā ar stiklojuma virsmas bojājumiem, kuri nav visā stikla biezumā;

4.1.16. ja nav veikti pasākumi pret citu personu iekļūšanu apdrošināšanas vietā (nav noslēgtas durvis, aizvērti logi utml.), kā arī telpu un teritorijas, kurās atrodas apdrošināšanas objekts, atslēgas vai pats apdrošināšanas objekts iedots personai, kura pēc tam izdarījusi prettiesisku darbību;

4.1.17. uz līguma pamata lietošanā nodotam apdrošināšanas objektam, nomnieka vai citu personu, kas lieto šo īpašumu kopā ar nomnieku, darbības vai bezdarbības rezultātā, ja apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi;

4.1.18. ja apdrošinātā riska iestāšanās faktu un zaudējumu rašanās cēloņus, likumā noteiktajā kārtībā neapstiprina kompetenta iestāde, kuras pienākumos ietilpst attiecīgā negadījuma fiksēšana, izmeklēšana un pārbaude (policija, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, valsts hidrometeoroloģiskais dienests u.c.);

4.1.19. ja Apdrošinājuma ņēmējs, Apdrošinātais vai Tiesīgais lietotājs, tiklīdz tas kļuva iespējams, nepaziņoja Apdrošinātājam par apdrošinātā riska iestāšanos;

10 | 2 1

4.1.20. ja nav iespējams noteikt apdrošināšanas gadījuma faktu, iemeslus un apstākļus, kā arī zaudējuma apmēru;

4.1.21. kā sekas apdrošināšanas gadījumam (piemēram, negūtā peļņa, civiltiesiskā atbildība utt.).

4.1.22. ja Apdrošinājuma ņēmējs, Apdrošinātais vai Tiesīgais lietotājs, viņu pakļautībā uz līguma vai mutiskas vienošanās pamata esošie darbinieki neievēro Latvijas Republikā spēkā esošos tiesību aktus, būvnormatīvus, tehniskās ekspluatācijas, darba drošības un ugunsdrošības noteikumus;

4.1.23. Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā vai Tiesīgā lietotāja, viņu pakļautībā esošo darbinieku, kā arī uz līguma vai mutiskas vienošanās pamata jebkuru pakalpojumu sniedzēja rupjas neuzmanības, ļauna nolūka vai prettiesiskas darbības dēļ;

4.1.24. ūdens, gāzes, elektroenerģijas, kurināmā vai citu enerģijas resursu piegādes pārtraukuma rezultātā, ja šis pārtraukums nav radies apdrošinātā riska iestāšanās rezultātā;

4.1.25. apdrošināšanas objekta konstrukciju nepilnības, trūkumu, nepareizas, nelikumīgas vai neatbilstošas ekspluatācijas un uzturēšanas rezultātā, kā arī projektēšanas un celtniecības defektu dēļ;

4.1.26. apdrošināšanas objekta remontēšanas, testēšanas vai regulēšanas rezultātā;

4.1.27. par papildus izdevumiem apdrošināšanas objekta pārveidošanai vai uzlabošanai;

4.1.28. par izdevumiem, kas saistīti ar īslaicīgu remontu vai palīgremontu, par darbu izpildes vai materiālu piegādes steidzamību;

4.1.29. par tirgus vērtības zudumiem.

5. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOSLĒGŠANA, TĀ DARBĪBAS LAIKS UN IZBEIGŠANA

5.1. Apdrošināšanas līgumu noslēdz, pamatojoties uz Apdrošinājuma ņēmēja rakstveida, Apdrošinātāja noteiktas formas, pieteikumu. Pieteikumā jāietver visa nepieciešamā informācija par apdrošināšanas objektu, kas nepieciešama apdrošināšanas riska iestāšanās iespējamības izvērtēšanai. Apdrošinājuma ņēmējs ir atbildīgs par sniegtās informācijas patiesumu.

5.2. Apdrošinājuma ņēmējam pēc Apdrošinātāja pieprasījuma līdz apdrošināšanas līguma noslēgšanai ir jāuzrāda Apdrošinātā īpašumtiesību vai citu lietošanas, valdījumu tiesību uz apdrošināmo objektu apliecinošs dokuments, kā arī Apdrošinājuma ņēmēja identifikāciju apliecinošs dokuments.

5.3. Pēc apdrošināšanas pieteikuma saņemšanas Apdrošinātājs var veikt īpašuma apskati un izstrādāt rekomendācijas, kas pēc rakstveida saskaņošanas ar Apdrošinājuma ņēmēju kļūst tam obligātas. Norādei par minēto rekomendāciju esamību ir jābūt ierakstītai apdrošināšanas polisē vai tās pielikumos.

5.4. Apdrošinātājam ir tiesības veikt apdrošinātā objekta apskati jebkurā ar Apdrošinājuma ņēmēju saskaņotā laikā.

5.5. Apdrošināšanas polise, kas noformēta kā elektronisks dokuments vai elektroniska izdruka, ir apstiprināta ar VAS „Latvijas Pasts” nodrošinātu laika zīmogu. Apdrošinājuma ņēmēja paraksta neesamība uz apdrošināšanas polises neietekmē tās spēkā esamību. Apdrošinājuma ņēmējs savu piekrišanu apdrošināšanas līguma noslēgšanai izsaka, veicot apdrošināšanas prēmijas samaksu.

5.6. Ja apdrošināšanas līgums ir noslēgts ar distances saziņas līdzekļu starpniecību, kā arī:

5.6.1. apdrošināšanas periods ir mazāks par vienu mēnesi, tad Apdrošinājuma ņēmējs nevar izmantot 2004.gada 21.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.1037 „Noteikumi par

11 | 2 1

distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” paredzētās atteikuma tiesības;

5.6.2. apdrošināšanas periods ir garāks par vienu mēnesi, tad Apdrošinājuma ņēmējs var izmantot atteikuma tiesības, t.i., 14 (četrpadsmit) darba dienu laikā no apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienas Apdrošinājuma ņēmējs var atkāpties no noslēgtā apdrošināšanas līguma, nosūtot rakstveida atteikumu Apdrošinātājam. Šādā gadījumā apdrošināšanas līgums zaudē spēku Apdrošinājuma ņēmēja atteikuma nosūtīšanas dienā.

5.7. Apdrošinājuma ņēmējs saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. pantu piekrīt un atļauj apstrādāt savus personas datus, kas nepieciešami apdrošināšanas līguma noslēgšanai, ar to saprotot - jebkuras ar personas datiem veiktās darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu. Apdrošinātājam ir tiesības iegūt informāciju un saņemt personas datus no trešajām personām, ja tas ir nepieciešams apdrošināšanas līguma saistību izpildei.

5.8. Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs nepieciešamības gadījumā var vienoties par apdrošināšanas līguma īpašiem nosacījumiem, kas tiek fiksēti apdrošināšanas polisē vai tās pielikumā.

5.9. Apdrošināšanas līguma termiņu nosaka līgumslēdzējpusēm vienojoties, un tas nedrīkst būt ilgāks par termiņu, kā tas noteikts likumā „Par apdrošināšanas līgumu”.

5.10. Apdrošināšanas prēmiju aprēķina Apdrošinātājs un tā jāsamaksā apdrošināšanas līgumā noteiktajos termiņos, apmērā un kārtībā.

5.11. Apdrošināšanas līgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc apdrošināšanas polisē norādītās apdrošināšanas prēmijas vai tās daļas (dalīto maksājumu gadījumā) samaksāšanas Apdrošinātāja kasē vai bankas kontā, bet ne agrāk kā apdrošināšanas līgumā noteiktajā līguma darbības sākuma termiņā. Ja apdrošināšanas prēmijas apmaksa, pamatojoties uz izrakstīto rēķinu, tiek veikta ar pārskaitījumu, prēmija jāsamaksā rēķinā norādītajā termiņā. Apdrošināšanas prēmija tiek uzskatīta par samaksātu dienā, kad nauda tiek ieskaitīta Apdrošinātāja kasē vai bankas kontā. Apdrošināšanas līgumā var paredzēt arī citu tā spēkā stāšanās kārtību.

5.12. Ja Apdrošinājuma ņēmējs nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju vai tās pirmo daļu apdrošināšanas līgumā noteiktajos termiņos un apmērā, apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā no tā noslēgšanas brīža. Atsevišķs paziņojums par to, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā, Apdrošinājuma ņēmējam un/vai Apdrošinātajam nosūtīts netiek.

5.13. Ja apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa ir samaksāta pēc apdrošināšanas polisē norādītā samaksas datuma, un ja līdz faktiskai samaksas dienai ir iestājies apdrošinātais risks, apdrošināšanas līgums nav spēkā no noslēgšanas brīža.

5.14. Apdrošināšanas prēmijas dalīto maksājumu gadījumā apdrošināšanas prēmija jāsamaksā ne vēlāk kā apdrošināšanas līgumā norādītajā termiņā. Gadījumā, ja Apdrošinājuma ņēmējs nesavlaicīgi vai arī nepilnā apmērā samaksā kārtējo apdrošināšanas prēmijas maksājuma summu, tad Apdrošinātājam ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu likumā „Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajā kārtībā.

5.15. Pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas Apdrošinājuma ņēmējs nav tiesīgs vienpusēji, neinformējot Apdrošināto, pārtraukt apdrošināšanas līgumu, vai mainīt tā nosacījumus.

5.16. Apdrošināšanas līguma darbība attiecībā uz apdrošināšanas objektiem izbeidzas:

5.16.1. pēc apdrošināšanas līgumā norādītā termiņa izbeigšanās;

5.16.2.pēc pilnas apdrošinājuma summas izmaksas, kas norādīta apdrošināšanas līgumā;

12 | 2 1

5.16.3. citos likumā „Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajos gadījumos.

5.17. Ja Apdrošinātajam nekustamajam īpašumam mainās īpašnieks, apdrošināšanas līgums ir spēkā par labu jaunajam īpašniekam vienu mēnesi pēc tam, kad ir noformēti visi īpašumu tiesību maiņas dokumenti. Šis nosacījums nav spēkā gadījumos, kad apdrošināšanas līguma termiņš izbeidzas ātrāk, nekā tiek noformēti īpašuma tiesību maiņas dokumenti, vai jaunais īpašnieks ir noslēdzis citu apdrošināšanas līgumu pirms minētā termiņa izbeigšanās.

5.18. Ja apdrošinātajam kustamajam īpašumam mainās īpašnieks un nav spēkā cita vienošanās ar Apdrošinātāju, apdrošināšanas līgums izbeidzas brīdī, kad kustamais īpašums tiek nodots tā jaunajam īpašniekam.

5.19. Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs var izbeigt apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, paziņojot par to otrai līgumslēdzējai pusei ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) darba dienas pirms līguma izbeigšanas:

5.19.1. Ja apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pēc Apdrošinājuma ņēmēja iniciatīvas, Apdrošinātājs atmaksā Apdrošinājuma ņēmējam iemaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu, kura atbilst prēmijas daļai par pilniem mēnešiem, kas palikuši līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas pierādāmos ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos Apdrošinātāja administratīvos izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25% (divdesmit pieci procenti) no apdrošināšanas prēmijas.

5.19.2. Ja apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pēc Apdrošinātāja iniciatīvas, un tas nav saistīts ar Apdrošinājuma ņēmēja atteikumu izdarīt grozījumus apdrošināšanas līguma noteikumos, kuri ir saistīti ar apdrošinātā riska iestāšanās faktisko apstākļu izmaiņu, vai arī faktu par šo apstākļu slēpšanu, Apdrošinātājs neietur ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos izdevumus.

5.19.3. Ja apdrošināšanas līguma darbības laikā ir veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, un tā pārsniedz iemaksāto apdrošināšanas prēmiju, tad iemaksātās apdrošināšanas prēmijas atlikusī daļa netiek atmaksāta.

5.19.4. Ja apdrošināšanas līguma darbības laikā ir veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa un tā nepārsniedz iemaksāto apdrošināšanas prēmiju, tad, pārtraucot apdrošināšanas līguma darbību, Apdrošinājuma ņēmējam tiek atgriezta neizmantotā apdrošināšanas prēmijas daļa, kas tiek aprēķināta kā starpība starp neizmantoto, bet iemaksāto apdrošināšanas prēmijas summu un izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, Apdrošinātājam ieturot ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos administratīvos izdevumus, kas nedrīkst pārsniegt 25% (divdesmit pieci procenti) no apdrošināšanas prēmijas.

5.20. Pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās Apdrošinātājam ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, tāpat Apdrošinātājs var izbeigt līgumu, 15 (piecpadsmit) dienas iepriekš par to informējot Apdrošinājuma ņēmēju (atgriežot tam apdrošināšanas prēmiju par neizmantoto apdrošināšanas periodu), likumā „Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajos gadījumos.

5.21. Ja apdrošināšanas līguma darbības laikā apdrošinātā riska iestāšanās iespējamība ir palielinājusies vai samazinājusies, līgumslēdzēji var vienoties par apdrošināšanas līguma noteikumu grozīšanu vai līguma pārslēgšanu, attiecīgi palielinot vai samazinot apdrošināšanas prēmiju. Ja līgumslēdzēji nevar vienoties, apdrošināšanas līgumu izbeidz likumā “Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajā kārtībā.

13 | 2 1

5.22. Ja noslēdzot apdrošināšanas līgumu vai pēc tā noslēgšanas Apdrošinājuma ņēmējs ir sniedzis Apdrošinātājam nepatiesu informāciju vai slēpis informāciju par iespējamo risku, Apdrošinātājs ir tiesīgs izbeigt apdrošināšanas līguma darbību no līguma noslēgšanas brīža, pārtraukt apdrošināšanu jebkurā brīdī, kad kļūst zināms nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanas fakts un atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu par jebkuru pieteikto prasību.

5.23. Apdrošināšanas līgums tiek uzskatīts par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža virsapdrošināšanas gadījumā saskaņā ar šo noteikumu 6.6.punktu attiecībā uz tiem apdrošināšanas līgumiem, kuri noslēgti ar nolūku maldināt Apdrošinātāju, ar Apdrošinājuma ņēmēja ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ. Šajā gadījumā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju neatmaksā.

5.24. Apdrošināšanas līguma darbība tiek izbeigta pirms termiņa vai līgums tiek atzīts par spēkā neesošu arī visos likumā „Par apdrošināšanas līgumu” paredzētajos gadījumos un kārtībā.

5.25. Apdrošināšanas līguma darbības pārtraukšana neietekmē Apdrošinātāja tiesības pieprasīt no Apdrošinājuma ņēmēja apdrošināšanas prēmiju par periodu, kad apdrošināšanas līgums bijis spēkā.

5.26. Apdrošināšanas līguma parakstīšana un/vai apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas samaksa līgumā noteiktajos termiņos un apmērā, apliecina/apstiprina, ka visa apdrošināšanas līgumā uzrādīta informācija ir pareiza un apdrošināšanas noteikumi Apdrošinājuma ņēmējam ir saprotami.

6. APDROŠINĀJUMA SUMMA UN APDROŠINĀŠANAS OBJEKTA VĒRTĪBA

6.1. Apdrošinājuma summa ir apdrošināšanas līgumā noteiktā maksimālā naudas summa, kuras robežās var izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas līguma darbības laikā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem.

6.2. Apdrošinājuma ņēmējs uzņemas atbildību par apdrošinājuma summas atbilstību apdrošināšanas objekta vērtībai. Ja apdrošināšanas objekta vērtība apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī atšķiras no apdrošināšanas līgumā norādītās apdrošinājuma summas vairāk par 15% (piecpadsmit procenti), Apdrošinātājam ir tiesības, nosakot izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru, piemērot nosacījumus par zemapdrošināšanu vai virsapdrošināšanu.

6.3. Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātājs var vienoties par apdrošināšanas objekta - nekustamā īpašuma (ēkas, jaunbūves, dzīvokļa, stiklojuma) vērtības noteikšanas metodi:

6.3.1. Atjaunošanas vērtība - nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošināšanas objekta (ēkas vai telpu iekšējās apdares) atjaunošanu apdrošināšanas objekta vietā, ar tā iepriekšējām funkcijām un tādā stāvoklī, kvalitātē un apjomā, kādā tas bija pirms apdrošināšanas gadījuma. Atjaunošanas vērtība tiek pielietota, ja apdrošināšanas objekta nolietojums nepārsniedz 40% (četrdesmit procenti).

6.3.2. Faktiskā vērtība - nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, atņemot apdrošināšanas objekta fiziskā nolietojuma apmēru. Faktisko vērtību pielieto, ja apdrošināšanas objekta nolietojums pārsniedz 40% (četrdesmit procenti) vai, ja Apdrošinājuma ņēmējs vēlas apdrošināt objektu (ēkas, būves un telpu remontu izdevumus) faktiskajā vērtībā.

6.3.3. Tirgus (aizvietošanas) vērtība - ir tāda paša veida un kvalitātes nekustamā īpašuma iegādei nepieciešami mazākie izdevumi.

6.4. Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātājs var vienoties par apdrošināšanas objekta - kustamā īpašuma vērtības noteikšanas metodi:

6.4.1. bilances vai uzskaites (atlikusī) vērtība - apdrošināšanas objektu vērtība saskaņā ar Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā grāmatvedības uzskaites datiem;

14 | 2 1

6.4.2. Atjaunošanas vērtība - nepieciešamie mazākie izdevumi, lai veiktu kustamā īpašuma objekta atjaunošanu ar līdzvērtīgām funkcijām, kvalitāti un apjomu.

6.4.3. Tirgus (iegādes, aizvietošanas) vērtība - nepieciešamie mazākie izdevumi, lai iegādātos tāda paša vecuma kustamā īpašuma objektu ar līdzvērtīgām funkcijām, kvalitāti un apjomu.

6.4.4. Faktiskā vērtība - kustamā īpašuma objekta atjaunošanas vērtība ar atskaitītu no tās nolietojuma apmēru.

6.5. Zemapdrošināšana ir gadījums, kad apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību. Ja apdrošinājuma summa apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem saskaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto risku ir mazāka par apdrošinātā objekta vērtību (zemapdrošināšana), apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinājuma summu un šo vērtību, ja apdrošināšanas līgumā nav paredzēts citādi.

6.6. Virsapdrošināšana ir gadījums, kad apdrošinājuma summa pārsniedz apdrošināšanas objekta vērtību. Ja apdrošinājuma summa apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem saskaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto risku pārsniedz apdrošinātā objekta vērtību (virsapdrošināšana), pēc jebkuras līgumslēdzējas puses prasības tā samazināma apdrošināšanas līgumu noslēgšanas hronoloģiskā secībā, sākot no pēdējā apdrošināšanas līguma, līdz šī summa nepārsniedz apdrošinātā objekta vērtību.

6.7. Apdrošinājuma ņēmējam vienojoties ar Apdrošinātāju un to nepārprotami norādot apdrošināšanas līgumā, apdrošināšanas objekts var tikt apdrošināts pēc pirmās kārtas zaudējumu atlīdzināšanas nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Apdrošinātājs, nepārsniedzot apdrošināšanas līgumā noteikto apdrošinājuma summu, atlīdzinās visus apdrošināšanas gadījuma rezultātā radušos zaudējumus, nepiemērojot zemapdrošināšanas nosacījumus.

7. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA DARBĪBAS VIETA

7.1. Apdrošināšanas līgums ir spēkā tikai apdrošināšanas objekta atrašanās vietā, ja apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi.

7.2. Apdrošināšanas līguma darbības laikā var mainīt apdrošināšanas objekta atrašanās vietu, Apdrošinātājam un Apdrošinājuma ņēmējam parakstot vienošanos par apdrošināšanas līguma grozīšanu.

8. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI

8.1. Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā pienākumi ir:

8.1.1. pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas, kā arī tā darbības laikā paziņot Apdrošinātājam precīzu un patiesu informāciju par visiem apstākļiem un to izmaiņām, kas var palielināt apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību (attiecas arī uz tādām izmaiņām kā uzņēmējdarbības virziena maiņa, riska vai atbildības palielināšanās, izmaiņas apdrošinātā objekta izmantošanā, īpašuma nodošana trešajām personām, apdrošinātā īpašuma īpašnieka maiņa, izmaiņām apdrošinātā īpašuma drošības sistēmās, apdrošinātā īpašuma funkciju izmaiņām, x.xx. par ražošanas pārtraukšanu, uzsākšanu vai būtiskām izmaiņām ražošanā, par ražošanas iecirkņa maiņu, būves, telpu pārplānošanu vai par īpašuma bojājumu un tml.), kā arī informēt par citiem spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu;

8.1.2. informēt Apdrošināto un Tiesīgos lietotājus par noslēgto apdrošināšanas līgumu, no tā izrietošiem pienākumiem, apdrošināšanas līguma nosacījumu maiņu vai apdrošināšanas līguma darbības pārtraukšanu;

8.1.3. samaksāt pilnu apdrošināšanas prēmiju apdrošināšanas līgumā noteiktā termiņā un kārtībā;

15 | 2 1

8.1.4. nodrošināt apdrošināšanas objekta ekspluatāciju saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošiem tiesību aktiem, būvnormatīviem, tehniskās ekspluatācijas, darba drošības un ugunsdrošības noteikumiem, novērst apsekošanas priekšrakstos uzrādītos trūkumus.

8.1.5. ievērot un izpildīt visas prasības, kuras ir izvirzījis Apdrošinātājs, un papildus prasības, kuras Apdrošinātājs rakstiski izvirzīs par apdrošināšanas objektu, kā arī izpildīt citas apdrošināšanas līgumā, šajos noteikumos un likumā „Par apdrošināšanas līgumu” noteiktās prasības;

8.1.6. nekavējoties veikt iespējamos apdrošināšanas objekta aizsardzības vai glābšanas pasākumus gadījumos, kad apdrošinātā riska iestāšanās un zaudējumi ir iepriekš paredzami;

8.1.7. nodrošināt apdrošināšanas objekta vai ēkas, kurā atrodas apdrošināšanas objekts esošo inženiertehnisko komunikāciju pareizu ekspluatāciju un funkcionalitāti, x.xx. ūdensapgādes, ugunsdzēsības un apkures sistēmām jābūt iztukšotām no šķidruma, ja apkures sezonas laikā telpas netiek apkurinātas;

8.1.8. uzturēt darba kartībā objektā uzstādītās ugunsdrošības un apsardzes signalizācijas sistēmas, apsardzes signalizācijai jābūt ieslēgtai visu laika periodu, kad apdrošinātais objekts ir atstāts bez uzraudzības;

8.1.9. elektroiekārtas, kuras netiek regulāri izmantotas vai atrodas pastāvīgi neapdzīvotās ēkās, telpās, atvienot no elektrotīkla;

8.1.10.nekavējoties veikt ārdurvju slēdzeņu maiņu, ja kāda no atslēgām ir pazaudēta vai nozagta;

8.1.11.apdrošināšanas līgumā noteiktie pienākumi, izņemot 8.1.3. punktā noteikto pienākumu, ir saistoši Apdrošinājuma ņēmējam, Apdrošinātajam, kā arī Tiesīgam lietotājam.

8.2. Konstatējot iespējamā apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, Apdrošinājuma ņēmējam, Apdrošinātajam un Tiesīgajam lietotājam:

8.2.1. jāveic visi iespējamie pasākumi, lai samazinātu zaudējumus un novērstu tālākus apdrošinātā objekta bojājumus;

8.2.2. ievērojot Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu, nekavējoties jāpaziņo par to attiecīgai kompetentai iestādei, kuras pienākumos ietilpst attiecīgā negadījuma izmeklēšana vai pārbaude (policija, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, avārijas dienests u.c.);

8.2.3. nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā jāiesniedz Apdrošinātājam rakstisks, noteikta veida (parauga) pieteikums. Atlīdzības pieteikuma veidlapas formas/paraugi ir atrodami Apdrošinātāja mājas lapā (xxx.xxxxxx00.xx). kurus, pilnībā aizpildot, var iesniegt arī nosūtot pa faksu vai e-pastu. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams personīgi iesniegt rakstisku atlīdzības pieteikumu, tad to veic Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā ģimenes locekļi vai pilnvarotā persona. Noteiktā termiņa pārsniegšanas gadījumā Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam ir dokumentāli jāpierāda Apdrošinātājam, ka tas nevarēja to izdarīt noteiktajā laikā (atradās komandējumā, ceļojumā u.c. un tāpēc nevarēja ātrāk konstatēt apdrošināšanas gadījuma iestāšanos un paziņot par to Apdrošinātājam). Ja Apdrošinājuma ņēmējam, Apdrošinātajam un Tiesīgajam lietotājam nav iespējams 3 (trīs) darba dienu laikā iesniegt Apdrošinātājam rakstisku noteikta veida pieteikumu, tad šajā laikā ir nepieciešams nosūtīt Apdrošinātājam ziņojumu par iespējamā apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, aizpildot pieprasīto informāciju Apdrošinātāja mājas lapā (xxx.xxxxxx00.xx): šāda ziņojuma nosūtīšana neatbrīvo Apdrošinājuma ņēmēju, Apdrošinātāju un Tiesīgo lietotāju iesniegt Apdrošinātājam rakstisku noteikta veida pieteikumu, tiklīdz tas ir iespējams.

8.2.4. iesniegt Apdrošinātāja pieprasītos dokumentus, kas raksturo un apliecina apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisīto zaudējumu apmēru.

16 | 2 1

8.2.5. saglabāt bojāto īpašumu un tā atliekas tādā stāvoklī, kādā tas bija pēc negadījuma līdz laikam, kamēr to apskatīs Apdrošinātāja noteikts eksperts.

8.2.6. ja Apdrošinātāja eksperts vai pilnvarotā persona neveic apskati 3 (trīs) darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas, Apdrošinātajam, saņemot Apdrošinātāja rakstisku atļauju, ir tiesības uzsākt sakārtošanas un remonta darbus, pirms tam fiksējot apdrošināšanas gadījuma sekas ar fotoaparāta vai videokameras palīdzību;

8.2.7. viena mēneša laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas Apdrošinātājam iesniegt bojāto vai bojāgājušo apdrošināšanas objektu sarakstu, kurā norādīta apdrošināšanas objektu vērtība apdrošināšanas gadījuma dienā. Izdevumus par sarakstu sastādīšanu sedz Apdrošinātais;

8.2.8. ja polises darbības laikā atkārtoti bojāts, tas pats apdrošināšanas objekts vai tā daļa, tad Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam jāpierāda, ka uz atkārtotā bojājuma brīdi, tas bija tādā pašā stāvoklī, kā apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī.

8.3. Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierādīšanas pienākums gulstas uz Apdrošinājuma ņēmēju un Apdrošināto.

9. APDROŠINĀTĀJA PIENĀKUMI

9.1. Slēdzot apdrošināšanas līgumu:

9.1.1. iepazīties ar Apdrošinājuma ņēmēja pieteikumā uzrādītajiem datiem un, ja nepieciešams, izteikt papildus priekšlikumus;

9.1.2. iepazīstināt Apdrošinājuma ņēmēju ar apdrošināšanas noteikumiem, pamatojoties uz kuriem tiek noslēgts apdrošināšanas līgums.

9.2. Saņemot pieteikumu par iespējamo apdrošinātā riska iestāšanos:

9.2.1. saņemto ziņojumu, par iespējamo apdrošinātā riska iestāšanos, reģistrēt un pēc Apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma dot rakstisku apstiprinājumu;

9.2.2. iepazīstināt Apdrošinājuma ņēmēju ar apdrošināšanas atlīdzības noteikšanas un izmaksāšanas kārtību;

9.2.3. pārbaudīt, kā Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātais ir ievērojis apdrošināšanas līguma nosacījumus;

9.2.4. Nekavējoties, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā sastādīt apdrošināšanas objekta apskates aktu. Akta sastādīšanā jāpiedalās Apdrošinātajam un nepieciešamības gadījumā attiecīgam ekspertam/speciālistam.

9.3. izpildīt savas saistības pret Apdrošināto, kuras ir noteiktas apdrošināšanas līgumā.

10. ZAUDĒJUMU UN APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS APRĒĶINĀŠANA

10.1. Summārā apdrošināšanas atlīdzība par visiem apdrošināšanas gadījumiem nevar pārsniegt apdrošināšanas līgumā apdrošināšanas objekta noteikto apdrošinājuma summu.

10.2. Zaudējumus un apdrošināšanas atlīdzības apmēru aprēķina Apdrošinātājs, pamatojoties uz tā sastādīto bojātā vai bojā gājušā apdrošināšanas objekta apskates aktu un šo noteikumu 8.2.3. un 8.2.4. punktos minētajiem dokumentiem.

10.3. Apdrošinātā pienākums iesniegt kopā ar iesniegumu par apdrošināšanas gadījumu visus nepieciešamus dokumentus, kuri apliecina apdrošināšanas gadījuma iemeslu un zaudējuma apmēru. Pieprasīto dokumentu neiesniegšanas gadījumā, Apdrošinātājam ir tiesības atteikties izmaksāt to daļu atlīdzības par zaudējumiem, kuri nav dokumentāli apstiprināti.

17 | 2 1

10.4. Par zaudējumu tiek uzskatīti īpašuma bojājumi vai tā pilnīgs zaudējums (bojāeja), ievērojot:

10.4.1. Pilnīgs zaudējums (tai skaitā zādzības ar ielaušanos, laupīšanas rezultātā) - kad apdrošināšanas objekts ir pilnībā zaudēts vai tā tehniskais stāvoklis pēc apdrošināšanas gadījuma neļauj to izmantot paredzētiem mērķiem, vai arī objekta atjaunošana uzskatāma par ekonomiski nelietderīgu, kur objekta bojājumi pārsniedz 70% (septiņdesmit procenti) no apdrošināšanas objekta vērtības tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

10.4.2. Apdrošināšanas objekts tiek uzskatīts par daļēji bojātu, ja objekta bojājumi nepārsniedz 70% (septiņdesmit procenti) no apdrošināšanas objekta vērtības tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

10.5. Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzības apmēru, Apdrošinātājs nosaka:

10.5.1. apdrošināšanas objekta vērtību tieši pirms apdrošinātā riska iestāšanās;

10.5.2.Vai notikušais atgadījums ir vai nav zemapdrošināšanas vai virsapdrošināšanas gadījums;

10.5.3.mazākos apdrošināšanas objekta atjaunošanas vai iegādes izdevumus.

10.6. Ja apdrošinātā nekustamā īpašuma vērtība apdrošinātā riska iestāšanas dienā atbilst tā atjaunošanas vai tirgus (aizvietošanas) vērtībai, tad Apdrošinātājam ir tiesības noteikt zaudējumus atbilstoši atjaunošanas izmaksu tāmei vai tirgus (aizvietošanas) izmaksām. Noteicošā ir zemākā cena.

10.7. Ja apdrošinātā nekustamā īpašuma vērtība apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā atbilst tā faktiskajai vērtībai, tad no objekta atjaunošanas vai tirgus (aizvietošanas) izmaksu summas tiek atņemts objekta nolietojums.

10.8. Telpu iekšējās apdares remonta izdevumus nosaka, sastādot remonta izmaksu aprēķinu, kas nevar pārsniegt nekustamā īpašuma viena kvadrātmetra vērtību, kura tiek noteikta sadalot apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summu ar tā platību. Ja telpu iekšējās apdares nolietojums pārsniedz 40% (četrdesmit procenti), tad telpu iekšējās apdares darbi tiek atlīdzināti, atskaitot nolietojumu.

10.9. Ja telpu iekšējās apdares nolietojums tieši pirms apdrošināšanas gadījuma pārsniedz 60% (sešdesmit procenti), tad tiek uzskatīts, ka remonts nav bijis veikts un netiek atlīdzināti iekšējās apdares zaudējumi vai bojājumi.

10.10. Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību, Apdrošinātājs var noteikt apdrošinātā objekta iznīcināto vai bojāto konstruktīvo elementu vērtības īpatsvaru (procentuālā attiecība) pret attiecīgā objekta apdrošinājuma summu.

10.11. Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzības apmēru par apdrošināšanas objekta bojājumiem, no to atjaunošanas izdevumiem, no atlīdzības tiek atskaitīta apdrošināšanas objekta nomainīto sastāvdaļu nolietojuma pakāpe apdrošināšanas gadījuma iestāšanas dienā.

10.12. Apdrošināšanas atlīdzību par bojā gājušo mantu aprēķina zaudējumu summas apmērā, nepārsniedzot apdrošināšanas pieteikumā un tam pievienotajam mantu sarakstam attiecīgam priekšmetam noteikto apdrošinājuma summu.

10.13. Ja kustamais īpašums tika apdrošināts atsevišķu priekšmetu grupās, tad apdrošināšanas atlīdzības summa ir ierobežota par katrai priekšmetu grupai apdrošināšanas līgumā norādīto apdrošinājuma summu, un apdrošināšanas atlīdzības summa par vienu mantu nevar pārsniegt EUR 1000,- (viens tūkstotis euro).

18 | 2 1

10.14. Apdrošināšanas atlīdzība par bojātām vai bojā gājušām izejvielām, materiāliem, nepabeigto gatavo produkciju, precēm tiek noteikta, pamatojoties uz pašizmaksas vai piegādes mazākajām izmaksām, un objekta bojājuma apmēra.

10.15. Gadījumā, ja izejvielām, materiāliem, nepabeigtai gatavai produkcijai, precēm, u.c., vērtība pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās ir samazinājusies, tādēļ, ka tos nav iespējams realizēt, vai citu līdzīgu iemeslu dēļ, nosakot apdrošināšanas atlīdzības apmēru, no tā tiek atskaitīta šādas vērtības samazinājuma apmērs.

10.16. Apdrošināšanas atlīdzība attiecībā uz bojātām vai bojā gājušām iekārtām, mašīnām un inventāru tiek noteikta saskaņā ar grāmatvedības uzskaites dokumentiem, ja tās bija apdrošināts bilances vai uzskaites (atlikusī) vērtībā, vai tiek noteikta kā mazākie izdevumi, lai iegādātos vai atjaunotu tāda paša veida un kvalitātes (pēc nolietojuma un vecuma) kustamo īpašumu, ja tas bija apdrošināts faktiskajā vērtībā.

10.17. Ja kustamā īpašuma apdrošinājuma summa ir vienāda ar objekta vērtību un bojāto īpašumu var atjaunot lietošanai paredzētajiem mērķiem, tad Apdrošinātājs atlīdzina remontdarbu izmaksas. Apdrošināšanas atlīdzību var noteikt arī kā starpību starp mantas vērtību apdrošinātā riska iestāšanās brīdī un tās vērtību pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, ņemot vērā kvalitātes un vērtības samazināšanos apdrošināšanas gadījuma rezultātā un izdevumus, kas saistīti ar mantas glābšanu un savešanu lietošanas kārtībā.

10.18. No bojā gājušo vai bojāto apdrošināšanas objektu apdrošināšanas atlīdzības summas tiek attiecīgi atskaitīta tālākai izmantošanai derīgo atlieku vērtība. Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam nav tiesību atteikties no īpašuma derīgām atliekām, kaut bojātu, kuras palika pēc apdrošināšanas gadījuma, ja Apdrošinātājs pieņem lēmumu tās nepārņemt.

10.19. Ja apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību vismaz par 15% (piecpadsmit procenti), tad apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinājuma summu un objekta vērtību, atskaitot pašrisku. Tāda pati proporcija ir spēkā, atlīdzinot izmaksas sakarā ar glābšanas darbiem un notikuma vietas savešanu kārtībā.

10.20. Ja apdrošināšanas atlīdzību izmaksā pārskaitot apdrošināšanas atlīdzības summu uz Apdrošinātā norādīto bankas norēķinu kontu, apdrošināšanas atlīdzības summā netiek ietverti nodokļi.

10.21. Ja apdrošinājuma summa ir lielāka par apdrošināšanas objekta vērtību (virsapdrošināšana), tad apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta vienīgi par to apdrošinājuma summas daļu, kas atbilst reāliem zaudējumiem un nepārsniedz objekta vērtību, atskaitot pašrisku.

10.22. Ja notikusi virsapdrošināšana un apdrošināšanas gadījums iestājies pirms apdrošinājuma summas samazināšanas, tad Apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā apmērā, kādā tā būtu jāizmaksā, ja apdrošinājuma summa ir vienāda ar apdrošinātā objekta vērtību.

10.23. Ja viens un tas pats objekts vienam un tam pašam riskam ir apdrošināts pie vairākiem Apdrošinātājiem un kopējā apdrošinājuma summa nepārsniedz šā objekta vērtību, tad katrs Apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību proporcionāli katrā līgumā noteiktajai apdrošinājuma summai.

10.24. Apdrošinātājs atlīdzina visus ar apdrošināšanas gadījumu saistītos, pieteiktos un pierādāmos Apdrošinātā izdevumus, kas radušies sakarā ar neatliekamiem bojājumu novēršanas un to samazināšanas pasākumiem, pat tajos gadījumos, ja šie pasākumi nav bijuši sekmīgi, kuri veikti pēc Apdrošinātā iniciatīvas vai Apdrošinātāja pieprasījuma, kā arī par drupu novākšanas un attīrīšanas darbiem, taču ne vairāk kā 10% (desmit procenti) no nekustamā īpašuma apdrošinājuma summas, un kopējā apdrošināšanas atlīdzības summa nevar pārsniegt apdrošināšanas līgumā norādīto apdrošinājuma summu.

19 | 2 1

10.25. Apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošināšanas līgumā noteikto apdrošinājuma summu, kas samazināta par iepriekš izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību.

10.26. Ja apdrošināšanas līgumā apdrošināšanas prēmijai piemērots dalītais maksājums, tad iestājoties apdrošināšanas gadījumam no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības Apdrošinātājam ir tiesības ieturēt starpību starp samaksāto un pilno apdrošināšanas prēmiju.

11. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS IZMAKSA

11.1. Apdrošinātājs, pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu to izmaksāt. Ja Apdrošinājuma ņēmējs ir fiziska persona, Apdrošinātājs ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par apdrošināšanas atlīdzību, rakstveidā informē Apdrošinājuma ņēmēju par papildus dokumentu iesniegšanu, kas nepieciešami, lai varētu pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

11.2. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas apdrošinājuma summa tiek samazināta veiktās izmaksas apmērā. Apdrošinājuma summa tiek uzskatīta par samazinātu no apdrošinātā riska iestāšanās brīža. Pēc apdrošinātā objekta atjaunošanas vai nomaiņas ar līdzvērtīgu Apdrošinājuma ņēmējs var atjaunot iepriekšējo apdrošinājuma summu, noslēdzot papildus vienošanos uz laiku, kas palicis līdz apdrošināšanas līguma darbības beigām un iemaksājot papildus prēmiju.

11.3. Apdrošinātājam ir tiesības atlikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja:

11.3.1. ir pamatotas aizdomas par Apdrošinātā tiesībām uz apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu

- līdz brīdim, kad tiek saņemti pretējo apstiprinoši dokumenti;

11.3.2. pret Apdrošinājuma ņēmēju, Apdrošināto, Tiesīgo lietotāju vai viņu nodarbināto personu ir uzsākts kriminālprocess saistībā ar apdrošināšanas gadījumu - līdz kompetentas iestādes nolēmuma stāšanās spēkā.

11.4. Apdrošinātājam ir tiesības noteikt apdrošināšanas atlīdzības veidu. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksa var tikt veikta:

11.4.1. pārskaitot apdrošināšanas atlīdzības summu uz Apdrošinātā norādīto bankas norēķinu kontu;

11.4.2. pakalpojuma sniedzējam apmaksājot bojātā apdrošināšanas objekta atjaunošanas remontdarbu izdevumus.

11.4.3. aizstājot bojāto vai bojā gājušo īpašumu ar analoģisku vai līdzvērtīgu.

11.4.4. Apdrošinātājam ir tiesības noteikt apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas kārtību, sadalot apdrošināšanas atlīdzības summu vairākos maksājumos. Apdrošināšanas atlīdzības pirmo daļu, kas nav lielāka par 50% (piecdesmit procenti) no kopējās aprēķinātas apdrošināšanas atlīdzības summas,Apdrošinātājs izmaksā pēc lēmuma par atlīdzības izmaksu pieņemšanas, atlikušās Apdrošināšanas atlīdzības daļas Apdrošinātājs izmaksā pēc noteiktā atjaunošanas/remontu darbu apjoma pabeigšanas.

11.5. Apdrošinātājs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību vai to samazināt līdz 50% (piecdesmit procenti), ja:

11.5.1. Apdrošinājuma ņēmējs, Apdrošinātais vai Tiesīgais lietotājs nav izpildījis vai izpildījis daļēji kādu no apdrošināšanas līgumā noteiktajiem pienākumiem;

11.5.2. Apdrošinātais ar mērķi palielināt apdrošināšanas atlīdzību bojātā, vai zaudētā īpašuma uzskaitījumā ir iekļāvis priekšmetus, kuri nav bojāti, iznīcināti vai nozagti, vai arī kā citādi maldinājis Apdrošinātāju;

20 | 2 1

11.5.3. Apdrošinātais nevar uzrādīt bojātos priekšmetus vai to atliekas, izņemot gadījumus, kad tie iznīcināti pilnībā;

11.5.4. ja apdrošinātā riska iestāšanās faktu un zaudējumu rašanās cēloņus likumā noteiktajā kārtībā neapstiprina kompetenta iestāde, kuras pienākumos ietilpst attiecīgā negadījuma fiksēšana, izmeklēšana un pārbaude (policija, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, u.c.);

11.5.5. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais vai Tiesīgais lietotājs izmantoja apdrošināšanas objektu tam neparedzētā veidā;

11.5.6. ja nav iespējams noteikt apdrošināšanas gadījuma faktu, iemeslus un apstākļus, kā arī zaudējuma apmēru;

11.5.7. ja attiecīgās Apdrošinātāja rakstiskas rekomendācijas netika izpildītas noteiktajā termiņā, tad iestājoties apdrošināšanas gadījumam, kas tieši saistīts ar noteikto rekomendāciju neizpildi.

11.6. Apdrošinātā (fiziskās personas) nāves gadījumā apdrošināšanas izmaksa mantiniekam tiek veikta ne ātrāk, kad Apdrošinātājam tiek iesniegts mantojuma tiesību apliecinājums.

11.7. Ja apdrošināšanas līgumā ir paredzēta apdrošināšanas prēmijas apmaksa pa daļām, tad pirms tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums apmaksāt neapmaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu pilnā apmērā, vai Apdrošinātājs no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības atskaita vēl nesamaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu.

12. REGRESA PRASĪBAS

12.1. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, Apdrošinātājam izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā pāriet prasījuma tiesības, kuras Apdrošinātajam ir pret personām, kuras atbildīgas par nodarīto zaudējumu. Apdrošinātajam jānodod Apdrošinātāja rīcībā visi dokumenti un jāveic nepieciešamās darbības, lai varētu tikt realizētas šādas prasījuma tiesības.

12.2. Ja Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā vai Tiesīgā lietotāja vainas dēļ nav iespējama regresa prasība par labu Apdrošinātājam, Apdrošinātājs neizmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā apmērā, par kādu nav iespējama regresa prasība.

12.3. Ja Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais par apdrošinātajiem zaudējumiem jau saņēmis kompensāciju no trešajām personām, kas attiecas uz apdrošināšanas atlīdzību, tā tiek samazināta par saņemtās kompensācijas summu. Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam nekavējoties jāinformē Apdrošinātājs par kompensācijas saņemšanu.

12.4. Ja apdrošinātais īpašums bijis nozagts vai nolaupīts un par to izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, bet pēc tam tas atgūts, Atlīdzības saņēmējam divu mēnešu laikā Apdrošinātājam jāatmaksā par to saņemtā apdrošināšanas atlīdzība, atskaitot no tās ar zādzību vai laupīšanu saistītos mantas remonta izdevumus.

13. PĀRĒJIE NOSACĪJUMI

13.1. Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātājs var savstarpēji vienoties par specifiskiem apdrošināšanas līguma izpildes nosacījumiem.

13.2. Parakstot apdrošināšanas līgumu, Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātājs apņemas aizsargāt, neizplatīt un neizpaust apdrošināšanas līguma saturu, citu ar to izpildi saistītu informāciju, dokumentu saturu un citu konfidenciālo informāciju, kas ir iegūta apdrošināšanas līguma darbības laikā. Konfidencialitātes saistībām ir beztermiņa raksturs.

13.3. Visi paziņojumi, lūgumi un paskaidrojumi otrai līgumslēdzēju pusei iesniedzami rakstiski.

13.4. Visi strīdi, kas rodas starp apdrošināšanas līguma dalībniekiem, tiek risināti sarunu ceļā. Ja savstarpēja vienošanās netiek panākta, jebkurš strīds, domstarpība vai prasība, kas izriet no apdrošināšanas līguma, kas skar to vai tā pārkāpumu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks galīgi izšķirts Latvijas Republikas tiesā, piemērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus.

21 | 2 1