Juridisko pakalpojumu sniegšana
Līgums Nr.
Juridisko pakalpojumu sniegšana
(TM 2015/16)
Rīgā | 2015. gada |
Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, reģistrācijas Nr. 90000070045, tās valsts sekretāra
p.i. Xxxxxx Xxxxxxx personā, kura rīkojas pamatojoties uz Tieslietu ministrijas 2015. gada
2. jūnija rīkojumu Nr. 10-10.1/900 „Par atvaļinājums piešķiršanu X.Xxxxxxxxx” un saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums” (turpmāk – Pasūtītājs), no vienas puses, un
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Constant Solutions”, reģistrācijas Nr. 40103389858, tā prokūrista Xxxxxxx Xxxxxxxxx personā, kurš rīkojas, pamatojoties uz statūtiem (turpmāk – Izpildītājs), no otras puses, abi kopā saukti – Puses,
pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 67. panta pirmo daļu un iepirkuma “Juridisko pakalpojumu sniegšana” (Identifikācijas Nr. TM 2015/16komisijas 2015. gada 1. jūlija lēmumu, noslēdz šādu līgumu, turpmāk – Līgums:
1. Līguma priekšmets
1.1. Lai nodrošinātu palīdzības sniegšanu Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk – Konvencija) 8. un
21. pantā minētā pieprasījuma iesniedzējiem, Pasūtītājs uzdod un Izpildītājs apņemas sniegt juridiskos pakalpojumus (turpmāk – Pakalpojumi) Konvencijas un Padomes 2003. gada
27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu, Latvijas Republikas Civilprocesa likuma 77.1 vai 77.2 nodaļas piemērošanu ietvaros saskaņā ar tehnisko specifikāciju (Līguma 1. pielikums).
1.2. Pakalpojumi ietver:
1.2.1. konsultāciju sniegšanu;
1.2.2. juridisku dokumentu sagatavošanu;
1.2.3. pārstāvību sarunās;
1.2.4. pārstāvību tiesā visās tiesu instancēs;
1.2.5. pārstāvību administratīvajās iestādēs.
1.3. Izpildītājs Pakalpojumu sniegšanai piesaista Izpildītāja pilnvaroto pārstāvi (Līguma
8.3.2 punkts).
1.4. Pasūtītājs Līguma darbības laikā pieteiks Pakalpojumus pēc nepieciešamības.
1.5. Pakalpojumu sniegšanas vieta ir Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, Rīgas apgabaltiesa, administratīvās iestādes Rīgā un administratīvās iestādes ārpus Rīgas visā Latvijas teritorijā.
2. Līguma summa un norēķinu kārtība
2.1. Līguma darbības laiks 24 (divdesmit četri) mēneši, nepārsniedzot Līguma kopējo paredzamo summu EUR 43 680.00 (četrdesmit trīs tūkstoši seši simti astoņdesmit euro un 00 centi), tajā skaitā normatīvajos aktos noteiktais pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN), jeb EUR 36 099.17 (trīsdesmit seši tūkstoši deviņdesmit deviņi euro un 17 centi) bez PVN. Līguma darbības laikā Pasūtītājam ir tiesības neizmantot visu Līguma kopējo summu. Cena
par Pakalpojumu sniegšanu 1 (vienai) darba laika stundai Rīgā ir , tajā skaitā PVN un cena par Pakalpojumu sniegšanu 1 (vienai) darba laika stundai ārpus Rīgas ir EUR tajā skaitā PVN.
2.2. Pakalpojumu cenā iekļauj visas izmaksas, kas saistītas ar Pakalpojumu sniegšanu (ceļa izdevumi, kā arī nakts mītnes un citi izdevumi), tajā skaitā visi nodokļi un nodevas, kā arī citas izmaksas.
2.3. Ja Izpildītājs kādā mēnesī nesniedz Pakalpojumus, jo Pasūtītājs tos nav pieprasījis, tad Izpildītājs nesniedz Pasūtītājam rēķinu un nodošanas un pieņemšanas aktu par attiecīgo mēnesi.
2.4. Izpildītājs līdz katra mēneša 5. (piektajam) datumam iesniedz Pasūtītājam rēķinu un nodošanas un pieņemšanas aktu (Līguma 2. pielikums) par iepriekšējā kalendārajā mēnesī sniegtajiem Pakalpojumiem. Pirmo rēķinu un nodošanas un pieņemšanas aktu Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam līdz 2015. gada 5. augustam par 2015. gada jūlijā sniegtajiem Pakalpojumiem.
2.5. Ja Izpildītājs iepriekšējā mēnesī ir sniedzis Pakalpojumus atbilstoši Līguma noteikumiem, Pasūtītāja pilnvarotais pārstāvis 5 (piecu) darba dienu laikā no rēķina un nodošanas un pieņemšanas akta saņemšanas saskaņo iesniegto rēķinu un paraksta nodošanas un pieņemšanas aktu.
2.6. Pasūtītājs 10 (desmit) darba dienu laikā no rēķina saskaņošanas un nodošanas un pieņemšanas akta abpusējas parakstīšanas samaksā Izpildītājam par iepriekšējā mēnesī sniegtajiem Pakalpojumiem, pārskaitot naudu uz Izpildītāja bankas kontu.
3. Pušu tiesības un pienākumi
3.1. Izpildītājs apņemas:
3.1.1. sniegt Pakalpojumus saskaņā ar Līguma noteikumiem un labā kvalitātē;
3.1.2. ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas tam kļuvusi zināma sniedzot Pakalpojumus, un veikt visus nepieciešamos pasākumus šādas informācijas neizpaušanai. Šis pienākums neattiecas uz informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem uzskatāma par vispārpieejamu;
3.1.3. ievērot Pasūtītāja pilnvarotā pārstāvja norādījumus.
3.2. Pasūtītājs apņemas:
3.2.1. nodrošināt Izpildītāju ar visu tā rīcībā esošo un Pakalpojumu savlaicīgai un kvalitatīvai sniegšanai nepieciešamo dokumentāciju un informāciju;
3.2.2. samaksāt Izpildītājam saskaņā ar Līguma 2. nodaļas noteikumiem.
4. Pušu atbildība
4.1. Ja Pasūtītājs neievēro Līguma 2.6. punktā noteikto samaksas termiņu, Pasūtītājs pēc Izpildītāja pieprasījuma maksā Izpildītājam līgumsodu 1% (viena procenta) apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto darba dienu, bet ne vairāk kā 10% (desmit procentus) no attiecīgā rēķina summas.
4.2. Ja Izpildītājs nesniedz Pakalpojumus atbilstoši Līguma noteikumiem vai nesniedz tos vispār, tad Pasūtītāja pilnvarotais pārstāvis sagatavo un paraksta trūkumu aktu. Par katru šādu reizi Izpildītājs pēc Pasūtītāja pieprasījuma maksā Pasūtītājam līgumsodu 1% (viena procenta)
apmērā no Līguma kopējās summas. Pasūtītājam ir tiesības samazināt kādu no maksājumiem, ko Pasūtītājs Līgumā apņēmies maksāt Izpildītājam, Izpildītāja līgumsoda apmērā.
5. Nepārvarama vara
5.1. Puses ir atbrīvotas no atbildības par Līguma nepildīšanu, ja tā rodas pēc Līguma noslēgšanas nepārvaramas varas ietekmes rezultātā, kuru attiecīgā no Pusēm (vai Puses kopā) nevarēja paredzēt, novērst un ietekmēt.
5.2. Katra no Pusēm, kuru Līguma ietvaros ietekmē nepārvarama vara, 3 (trīs) darba dienu laikā par to paziņo otrai Pusei.
6. Strīdu izskatīšanas kārtība
6.1. Jebkuras nesaskaņas, domstarpības vai strīdus Puses risina savstarpēju pārrunu ceļā.
6.2. Ja Puses 30 (trīsdesmit) kalendāro dienu laikā nevar vienoties, strīdus risina Latvijas Republikas tiesā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
7. Līguma izbeigšanas kārtība
7.1. Līgumu var izbeigt Pusēm par to savstarpēji rakstiski vienojoties.
7.2. Ja Līguma 5. nodaļā minētie apstākļi turpinās ilgāk par 1 (vienu) mēnesi, jebkurai Pusei ir tiesības vienpusēji izbeigt Līgumu.
7.3. Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji izbeigt Līgumu par to 1 (vienu) mēnesi iepriekš rakstiski informējot Izpildītāju. Šādā gadījumā Pasūtītājs ir atbrīvots no jebkādām izmaksām, līgumsodiem vai sankcijām.
8. Nobeiguma noteikumi
8.1. Līgums stājas spēkā no tā abpusējas parakstīšanas brīža un ir spēkā līdz Līgumā noteikto Pušu saistību pilnīgai izpildei.
8.2. Līgumu var grozīt, ciktāl to pieļauj publisko iepirkumu regulējošie normatīvie akti, Pusēm par to savstarpēji rakstiski vienojoties. Jebkuri grozījumi Līguma noteikumos stājas spēkā tikai tad, kad tie ir noformēti rakstiski un tos ir parakstījušas abas Puses. Līguma grozījumi ar to parakstīšanas brīdi kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu.
8.3. Puses vienojas, ka ar Līguma izpildi saistītos jautājumus risinās šādi Pušu pilnvarotie pārstāvji:
8.3.1. Pasūtītāja pilnvarotais pārstāvis
8.3.2 Izpildītāja pilnvarotā
8.4. Pušu pilnvarotie pārstāvji:
8.4.1. saskaņo un uzrauga Pakalpojumu izpildi un kvalitāti;
8.4.2. paraksta nodošanas un pieņemšanas aktus;
8.4.3. risina citus organizatoriskus jautājumus, kas saistīti ar Līguma izpildi.
8.5. Izpildītājam nav tiesības cedēt no Līguma izrietošās prasījuma tiesības trešajām personām.
8.6. Pusēm ir pienākums nekavējoties informēt vienai otru par izmaiņām Līgumā norādītajos rekvizītos, sakaru līdzekļu numuru nomaiņu, adrešu un kredītiestāžu rekvizītu nomaiņu, kā arī par izmaiņām attiecībā uz Līgumā noteiktiem Pušu pilnvarotiem pārstāvjiem. Ja kāda
Puse nav sniegusi informāciju par izmaiņām, tā uzņemas atbildību par zaudējumiem, kas šajā sakarā būtu radušies otrai Pusei.
8.7. Līgums sagatavots uz 9 (deviņām) lapām, tajā skaitā Līguma 1. pielikums „Tehniskā specifikācija” un 2. pielikums „Nodošanas un pieņemšanas akta paraugs”, kas ir neatņemamas Līguma sastāvdaļas, 2 (divos) eksemplāros, no kuriem viens ir Pasūtītājam un otrs – Izpildītājam.
9. Pušu rekvizīti
Pasūtītājs | Izpildītājs |
Latvijas Republikas Tieslietu ministrija Reģistrācijas Nr. 90000070045 Xxxxxxxx xxxxxxxx 00, Xxxx, XX-0000 Konta Nr. XX00XXXX0000000000000 Valsts kase Kods: TRELLV22 | SIA „Constant Solutions” Reģistrācijas Nr. 40103389858 Xxxxx xxxx 0-00, Xxxx, XX-0000 Xxxx. 26469446 Konta Nr. XX00XXXX0000000000000 Banka: AS SWEDBANK Kods: HABA22LV |
X.Xxxxxx X.Xxxxxxxxx
1.pielikums 2015. gada . līgumam Nr.
starp Latvijas Republikas Tieslietu ministriju
un SIA „Constant Solution”
TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA
1. Būtiskākie normatīvie akti, kas regulē Pakalpojumu sniegšanu
1.1. Starptautiskie normatīvie akti
1.1.1. Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (Turpmāk – Konvencija). Konvencija Latvijā ir spēkā kopš 2002. gada 1. februāra.
Konvencija paredz mehānismu bērna atgriešanai viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī, kā arī – otra vecāka tiesību uz aizgādību un saskarsmi respektēšanu ar mērķi aizsargāt bērnu no nelabvēlīgās ietekmes, ko radījusi viņa nelikumīga aizvešana vai aizturēšana. Konvencija norāda, ka tiesas pieņemtais lēmums par bērna atgriešanos nekādā veidā nav uzskatāms par nolēmumu, kas nosaka aizgādības un/vai saskarsmes tiesības ar bērnu.
1.1.2. 2003.gada 27. novembra Padomes Regula (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu (Turpmāk – Regula).
Regula ir spēkā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Dāniju, un tiek piemērota kopš 2005. gada 1. marta. Tā papildina Konvencijas atsevišķus pantus, dažus pilnībā aizstāj. Regulas viens no mērķiem ir nodrošināt bērnu labāku interešu ievērošanu, nodrošinot pēc iespējas ātrāku bērna atgriešanos tā pastāvīgās dzīvesvietas valstī pēc to prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas. Regula paredz arī kārtību, kādā vienā dalībvalstī pieņemtu lēmumu var atzīt un izpildīt citā dalībvalstī, kā arī nosaka piekritības jautājumus bērnu prettiesiskas aizvešanas/aizturēšanas gadījumos.
1.2. Latvijas normatīvie akti
1.2.1. 04.10.2001. likums "Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem"
1.2.2. 19.06.1998. likums „Bērnu tiesību aizsardzības likums”;
1.2.3. 28.01.1937. likums „Civillikums. Pirmā daļa. Ģimenes tiesības”;
1.2.4. 14.10.1998. likums „Civilprocesa likums”;
1.2.5. 22.06.2006. likums „Bāriņtiesu likums”;
1.2.6. Ministru kabineta 2007. gada 15. maija noteikumi Nr. 322 „Kārtība, kādā Latvijas centrālā iestāde atbilstoši 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem veic tajā minētās darbības un sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm.”
2. Informācija par Centrālo iestādi un tās pienākumiem, kuru īstenošanā var būt nepieciešama Pakalpojumu sniegšana
• Atbilstoši Konvencijai, valsts, kas parakstījusi Konvenciju, nosaka atbildīgo iestādi – Centrālo iestādi, kas risina jautājumus par bērna prettiesisku pārvietošanu/aizturēšanu. Latvijā kopš 2009. gada 1. jūlija Centrālā iestāde ir Tieslietu ministrija, pārņemot no
„Bērnu un ģimenes lietu ministrijas” Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi.
• Centrālās iestādes pienākumu kompetencē, kuru īstenošanā var būt nepieciešami Pakalpojumi ir šādu pieprasījumu pieņemšana no fiziska personas, institūcijas, iestādes vai ārvalsts centrālās iestādes:
o par prettiesiski uz Latviju pārvietota vai Latvijā aizturēta bērna atgriešanos citā valstī atbilstoši Konvencijas 8.pantam;
o par saskarsmes tiesību izmantošanu attiecībā uz bērnu, kura dzīvesvieta ir Latvijā atbilstoši Konvencijas 21.pantam.
• Saskaņā ar Konvencijas 7. pantu: „Centrālajām Iestādēm ir jāveic savstarpēja sadarbība, kā arī jāveicina sadarbība attiecīgo valstu kompetento iestāžu starpā, lai nodrošinātu bērnu ātru atgriešanos un sasniegtu citus šīs Konvencijas mērķus.
Šīm iestādēm, tieši vai ar starpnieku palīdzību, ir jāveic sekojoši atbilstoši pasākumi —
a) noskaidrot bērna, kurš ir nelikumīgi aizvests vai aizturēts, atrašanās vietu;
b) novērst turpmākos draudus bērnam vai kaitējumu ieinteresētajām pusēm, veicot pagaidu pasākumus, vai veicinot šo pasākumu veikšanu;
c) nodrošināt bērna brīvprātīgu atgriešanos vai rast jautājuma miermīlīgu atrisinājumu;
d) nepieciešamības gadījumā veikt informācijas apmaiņu par bērna sociālo stāvokli;
e) sniegt vispārīgu informāciju par attiecīgās valsts likumdošanu attiecībā uz Konvencijas piemērošanu;
f) ierosināt vai veicināt tiesas vai administratīvā procesa uzsākšanu, lai panāktu bērna atgriešanos, un kad nepieciešams, veikt atbilstošus pasākumus, lai organizētu vai nodrošinātu tiesību uz apmeklēšanu efektīvu realizāciju;
g) nodrošināt vai veicināt juridiskās palīdzības un konsultāciju sniegšanu, ieskaitot juriskonsultu vai padomnieku piedalīšanos, ja to pieprasa apstākļi;
h) veikt tādus administratīvos pasākumus, kas var būt nepieciešami un atbilstoši, lai nodrošinātu bērna drošu atgriešanos;
i) savstarpēji informēt par šīs Konvencijas darbību un iespēju robežās novērst jebkādus šķēršļus, kas kavē Konvencijas piemērošanu.”
• Saskaņā ar Konvencijas 26. pantu: „Piemērojot šo Konvenciju, katrai Centrālajai Iestādei jāsedz savas izmaksas. Centrālās Iestādes un citas Līgumslēdzējas Puses valsts iestādes neuzliek nekādu maksu par pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar šo Konvenciju. It īpaši tās nav tiesīgas pieprasīt nekādus maksājumus no pieteikuma iesniedzēja par lietas izmaksām un izdevumiem vai, ja tas ir iespējams, par tām izmaksām, kas rodas sakarā ar juriskonsulta vai padomnieku piedalīšanos. Tomēr tās ir tiesīgas pieprasīt segt izdevumus, kas radušies vai radīsies, veicot bērna atgriešanos.”
Tomēr Līgumslēdzēja Puse, atsaucoties uz 42.pantu, ir tiesīga paziņot, ka tai nav jāsedz nekādas izmaksas, kas minētas šī panta pirmajā daļā un ir saistītas ar juriskonsulta vai padomnieku piedalīšanos vai tiesvedību, izņemot, ja šīs izmaksas var segt juridiskās palīdzības un padomnieku sistēma.
Latvija, pievienojoties Konvencijai, šādu paziņojumu/atrunu neizteica.
Saskaņā ar Konvencijas 42.pantu katra valsts ne vēlāk kā ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā, vai iesniedzot deklarāciju, saskaņā ar 39. un
40. pantu laikā var iesniegt vienu vai abas atrunas, ko paredz 24.pants un 26.panta trešais apakšpunkts. Nekādas citas atrunas nav pieļaujamas.
3. Darba uzdevumi
Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 15. maija noteikumi Nr. 322 „Kārtība, kādā Latvijas centrālā iestāde atbilstoši 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem veic tajā minētās darbības un sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm.” 15. un 19.punktu: „Centrālā iestāde pieprasījuma iesniedzējam - fiziskajai personai – ieceļ juridisko pārstāvi atbilstoši konvencijas 7. un 26. pantam. Juridiskais pārstāvis, ja nepieciešams, sniedz konsultācijas un pārstāv pieprasījuma iesniedzēju tiesā.” T.i., pretendents nodrošina:
3.1. konsultāciju un rekomendāciju sniegšanu;
3.2. juridisku dokumentu sagatavošanu;
3.3. pārstāvību sarunās;
3.4. pārstāvību tiesā visās tiesu instancēs;
3.5. pārstāvību administratīvajās iestādēs.
2. pielikums 2015. gada . līgumam Nr.
starp Latvijas Republikas Tieslietu ministriju
un SIA „Constant Solution”
Nodošanas un pieņemšanas akta paraugs
Nodošanas un pieņemšanas akts
Rīgā 20__. gada .
Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, tās pilnvarotā pārstāvja Tieslietu ministrijas
personā (turpmāk – Pasūtītājs), kurš rīkojas, pamatojoties uz 2015. gada . līguma Nr. „Juridisko pakalpojumu sniegšana” (TM 2015/16) (turpmāk – Līgums) 8.3.1. punktu un 8.4.2. apakšpunktu, no vienas puses, un
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Xxxxxxxx Xxxxxxxx” _ personā, kura rīkojas, pamatojoties uz Līguma 8.3.2. punktu un 8.4.2. apakšpunktu (turpmāk – Izpildītājs) sagatavo šādu aktu:
1. Saskaņā ar Līguma 1.2. punktu Izpildītājs 20 .gada
Pakalpojumus:
sniedzis šādus
Pakalpojumi | Sniegtie Pakalpojumi | Sniegto Pakal- pojumu stundu skaits Rīgā | Sniegto Pakal- pojumu stundu skaits ārpus Rīgas |
Sniedzis konsultācijas un rekomendācijas; | |||
Sagatavojis šādus juridiskos dokumentus: | |||
Piedalījies kā pārstāvis šādās sarunās | |||
Piedalījies kā pārstāvis šādās tiesu sēdēs: | |||
Piedalījies kā pārstāvis šādās administratīvajās iestādēs | |||
Kopā: |
2. Izpildītājs Pakalpojumus sniedzis saskaņā ar Līguma noteikumiem un labā kvalitātē.
3. Atbilstoši Līguma 2. nodaļai kopējā summa par Pakalpojumu sniegšanu Rīgā
EUR ( euro un
centi), tajā skaitā PVN un kopējā summa par Pakalpojumu sniegšanu ārpus Rīgas
Ls ( lati un
santīmi), tajā skaitā PVN.
4. Atbilstoši Līguma 2. nodaļai Pasūtītājs apņemas samaksāt Izpildītājam par Pakalpojumu sniegšanu mēnesī kopā EUR _
Pasūtītājs | Izpildītājs |
Latvijas Republikas Tieslietu ministrija Reģistrācijas Nr. 90000070045 Xxxxxxxx xxxxxxxx 00, Xxxx, XX-0000 Konta Nr. XX00XXXX0000000000000 Valsts kase Kods: TRELLV22 | SIA „Constant Solutions” Reģistrācijas Nr. 40103389858 Xxxxx xxxx 0-00, Xxxx, XX-0000 Xxxx. Fakss Konta Nr. Banka: Kods: |
( euro un centi), tajā skaitā PVN, 10 (desmit) darba dienu laikā pēc rēķina saskaņošanas un šī nodošanas un pieņemšanas akta abpusējas parakstīšanas, pārskaitot naudu uz Izpildītāja bankas kontu.
5. Šis akts sagatavots 2 (divos) eksemplāros, Pasūtītājam un Izpildītājam pa vienam eksemplāram. Abiem eksemplāriem ir vienāds juridisks spēks.