Izsoles dalībnieki 2.1. Par izsoles dalībnieku var kļūt juridiska persona, personālsabiedrība, komersants (individuālais komersants vai komercsabiedrība), turpmāk kopā saukti – komersants, vai fiziska persona, kuri saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem var iegūt izsolāmo mantu.
Nenotikusi izsole Komisija pieņem lēmumu par izsoles atzīšanu par nenotikušu, ja: uz izsoli nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks; izsole bijusi izziņota, pārkāpjot Noteikumus vai Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu; tiek noskaidrots, ka nepamatoti noraidīta kāda dalībnieka piedalīšanās izsolē vai nepareizi noraidīts kāds pārsolījums; neviens izsoles dalībnieks nav pārsolījis izsoles sākumcenu; izsoles uzvarētājs vai Xxxxxxxxxx nav parakstījis Xxxxxx xxxxxxx līgumu; izsoles uzvarētājs vai Dalībnieks neveic pirkuma maksas samaksu Noteikumos noteiktajā kārtībā; Mantu nopirkusi persona, kurai nav bijušas tiesības piedalīties izsolē; izsoles norises laikā, izņemot Noteikumu 4.3. punktā minēto gadījumu vai 24 (divdesmit četru) stundu laikā pēc izsoles noslēguma saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, vai par sistēmas drošības pārkāpumu.
Iepirkuma priekšmeta apraksts 2.1.1 Iepirkuma priekšmets ir atrunāts nolikuma 1.4.punktā.
IEPIRKUMA PROCEDŪRAS VEIDS 3.1. Atklāts konkurss
Nepārvaramas varas apstākļi 7.1. Līdzēji tiek atbrīvoti no atbildības par daļēju vai pilnīgu šajā Vienošanās paredzēto saistību neizpildi, ja saistību neizpilde radusies nepārvaramu, ārkārtēja rakstura apstākļu rezultātā, kuru darbība sākusies pēc šīs Vienošanās parakstīšanas un kurus Līdzēji nevarēja iepriekš paredzēt un novērst.
Nepārvarama vara un ārkārtas apstākļi 8.1. PUSES nav atbildīgas par savu saistību neizpildi, ja tā radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu ietekmes rezultātā, kurus attiecīgā PUSE nevarēja ne paredzēt, ne novērst, ne ietekmēt, un par kuru rašanos tā nenes atbildību, tai skaitā, stihiskas nelaimes, zemestrīces, plūdi, ugunsgrēki, kara darbība, blokāde, civiliedzīvotāju nemieri, streiki, no abām PUSĒM neatkarīgu iemeslu dēļ radušies robežu strīdi, kā arī PUSĒM saistoši normatīvie akti, tai skaitā, Darbu ierobežojumi/aizliegumi dabas aizsardzības nolūkos, saskaņā ar kuriem PUSĒM nav iespējas izpildīt Līgumā noteiktās saistības. Par šādu apstākļu iestāšanos PUSEI ir nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 (piecu) darba dienu laikā, rakstiski jāpaziņo otrai PUSEI, pretējā gadījumā atsaukšanās uz nepārvaramu varu ir uzskatāma par nepamatotu. Pie nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļiem nav pieskaitāmi Latvijas valsts teritorijā pastāvošie laika apstākļi, to sezonalitāte un tām raksturīgie nokrišņu veidi un apmērs, kā arī ģeogrāfiskajam novietojumam raksturīgais reljefs.
Izsoles norise Pie ieejas izsoles norises vietas telpā, izsoles dalībnieks uzrāda Izsoles komisijas sekretāram izsoles dalībnieka reģistrācijas apliecību, pamatojoties uz ko ieraksta izsoles dalībnieku sarakstā (izsoles protokola 1.pielikums), un viņam izsniedz izsoles dalībnieka solīšanas kartīti, kuras numurs atbilst reģistrācijas apliecībā ierakstītajam kārtas numuram. Ja izsoles dalībnieks vai tā pilnvarotā persona izsoles telpā nevar uzrādīt pasi vai personas apliecību (elektroniskā identifikācijas karti), uzskatāms, ka izsoles dalībnieks uz izsoli nav ieradies, viņš zaudē tiesības piedalīties izsolē, un iemaksāto nodrošinājumu viņam neatmaksā. Izsolei pilnvaroto pārstāvju darbības izsolē ir saistošas tās dalībniekiem. Izsoles pilnvaroto pārstāvju atsaukšana vai aizstāšana ar citu izsoles pilnvaroto pārstāvi stājas spēkā ar brīdi, kad tiek iesniegts attiecīgs pārstāvja atsaukšanas vai aizstāšanas dokuments, bet ne vēlāk, kā līdz Noteikumu 4.2.punktā norādītā termiņa beigām. Pirms izsoles sākšanās izsoles dalībnieki paraksta izsoles protokolu, apliecinot, ka ir iepazinušies ar Noteikumiem un to nosacījumi viņiem ir saprotami. Izsoles vadītājs, atklājot izsoli, pārliecinās par dalībnieku ierašanos pēc iepriekš sastādītā saraksta un informē izsoles dalībniekus par Izsoles komisijas sastāvu, raksturo izsolāmo Īpašumu, kā arī paziņo tā nosacīto sākumcenu un augšupejošo soli. Pēc izsoles vadītāja ziņojuma sākas solīšanas process. Solīšana notiek tikai pa vienam izsoles solim. Izsoles dalībnieku solījumi ierakstāmi izsoles protokolā (2.pielikums). Izsoles dalībnieki solīšanas procesā paceļ savu reģistrācijas kartīti ar numuru. Katrs šāds solījums ir dalībnieka apliecinājums, ka viņš palielina izsolāmā Īpašuma maksu par vienu izsoles soli. Izsoles vadītājs paziņo solītāja solīšanas kartes numuru un piedāvāto cenu, jautājot vai solītā maksa tiks pārsolīta. Ja neviens no izsoles dalībniekiem vairs augstāku cenu nepiedāvā, izsoles vadītājs trīs reizes atkārto pēdējo nosolīto augstāko maksu un to fiksē ar āmura piesitienu, kas aizstāj izsolītāja paziņojumu par to, ka viņš ir pieņēmis vairāksolījumu, un šis piesitiens noslēdz pārdošanu. Pēc āmura piesitiena izsolītais Īpašums ir pārdots personai, kas solījusi pēdējo augstāko cenu. Dalībnieka kārtas numurs un nosolītā cena tiek ierakstīti protokolā. Neatstājot izsoles telpu, izsoles dalībnieks, kurš piedāvājis visaugstāko cenu, ar savu parakstu protokolā apliecina savu gribu pirkt Īpašumu par nosolīto cenu. Ja vairāki izsoles dalībnieki reizē sola vienādu visaugstāko cenu, izsoles vadītājs kā solījumu pieņem tikai pirmo cenas pieteikumu, bet gadījumā, ja to nevar noteikt, tad par nosolītāju uzskatāms izsoles dalībnieks, kurš izsolei reģistrējies ar mazāku kārtas numuru. Dalībnieks, kurš nosolījis izsolāmo Īpašumu, pēc izsoles protokola parakstīšanas saņem izziņu par izsolē iegūto Īpašumu. Izziņā norādīta nosolītā Īpašuma cena un tās samaksas kārtība. Izsoles dalībnieka rīcība, kurš Īpašumu nosolījis, bet neparakstās izsoles protokolā, uzskatāma par viņa atteikšanos no nosolītā Īpašuma pirkuma tiesībām, un viņam netiek atmaksāts nodrošinājums. Šādā gadījumā pēdējam pārsolītajam Īpašuma izsoles dalībniekam Izsoles komisija piedāvā izsolītā Īpašuma pirkumu par viņa paša nosolīto augstāko maksu. Izsoles dalībniekiem, kuri pārtraukuši solīšanu izsoles gaitā un nav nosolījuši augstāko cenu par izsolāmo Īpašumu, vai nepārsola izsoles sākotnējo cenu, vai arī visiem izsoles dalībniekiem, ja izsole tiek atzīta par nenotikušu, 7 (septiņu) darba dienu laikā pēc izsoles dienas atmaksā nodrošinājumu, izņemot Noteikumos paredzētajos gadījumos, pārskaitot iemaksāto nodrošinājuma izsoles dalībnieka norādītajā kontā, vai, ja tāds norādījums nav bijis, norēķinu kontā, no kuras veikts šīs summas pārskaitījums. Ja neviens no izsoles dalībniekiem neuzsāk solīšanu un nepārsola Īpašuma nosacīto sākumcenu, izsole uzskatāma par nenotikušu, un nevienam no attiecīgajiem izsoles dalībniekiem neatmaksā nodrošinājumu. Izsole var notikt, ja uz izsoli ieradies un tajā piedalās vismaz viens izsoles dalībnieks, kurš reģistrēts atbilstoši Noteikumiem. Šādā gadījumā izsolāmo Īpašumu piedāvā pirkt vienīgajam izsoles dalībniekam par pirkuma cenu, kuru veido izsolāmā Īpašuma nosacītā sākumcena, kas paaugstināta vismaz par vienu izsoles soli. Ja izsoles dalībnieks nosola izsolāmo Īpašumu par šajā punktā norādīto pirkuma cenu, šis izsoles dalībnieks tiek uzskatīts par izsolītā Īpašuma nosolītāju. Izsoles gaita tiek protokolēta. Protokolē izsoles sekretārs. Izsoles protokolā, kuru paraksta Izsoles komisijas locekļi, norāda: izsoles vietu un laiku; Izsoles komisijas sastāvu; izsolāmo nekustāmo mantu; piedāvāto augstāko cenu un izsoles dalībnieku, kurš par izsoles priekšmetu to nosolījis; izsoles dalībnieku, kuru pārsolījis augstākās cenas nosolītājs. Dalībnieks, kuru pārsolījis augstākās cenas nosolītājs, ar parakstu izsoles protokolā apstiprina savu pēdējo solīto maksu. Ja šajā Noteikumu punktā minētais izsoles dalībnieks atsakās parakstīt izsoles protokolu, to norāda protokolā, un attiecīgajam izsoles dalībniekam neatmaksā nodrošinājumu. Izsoles dalībniekam par Noteikumos noteiktās izsoles norises kārtības neievērošanu vai traucēšanu izsoles vadītājs var izteikt brīdinājumu. Atkārtota šāda pārkāpuma gadījumā izsoles vadītājam ir tiesības izraidīt pārkāpumu izdarījušo izsoles dalībnieku no telpas, kurā notiek izsole, un viņam nav tiesību turpināt piedalīties izsolē, kā arī neatmaksā nodrošinājumu.
Iepirkuma priekšmets 2.1. Iepirkuma priekšmeta apraksts:
Iepirkuma priekšmeta apraksts un apjoms 1.5.1. Iepirkuma priekšmets ir dīzeļģeneratora (turpmāk arī – Iekārta) piegāde un uzstādīšana (turpmāk arī – Darbi) saskaņā ar tehnisko uzdevumu, ietverot nepieciešamās būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un saskaņošanu kompetentās iestādēs. Detalizēta informācija par iepirkuma priekšmetu, tā izpildi norādīta iepirkuma nolikumā un tā pielikumos.
LĪGUMA IZPILDES KĀRTĪBA Izpildītājs nodrošina savlaicīgu un kvalitatīvu Būvdarbu izpildi saskaņā ar šajā Līgumā un/vai tā pielikumos norādītajiem nosacījumiem un termiņiem. Izpildītājs Būvdarbu izpildi apņemas uzsākt 5 (piecu) dienu laikā pēc Līguma parakstīšanas un pabeigt termiņos, kas norādīti Iepirkumā. Izpildītājam jānodrošina, lai Būvdarbu izpildi vada šajā Līgumā noteiktais būvdarbu vadītājs. Gadījumā, ja objektīvu apstākļu dēļ Izpildītāja Xxxxxxxxx piedāvājumā minētais būvdarbu vadītājs nevar veikt tam uzticētos pienākumus, Izpildītājs ir tiesības, saskaņojot to ar Pasūtītāju, nodot attiecīgos pienākumus citam būvdarbu vadītājam. Šajā punktā minētajā gadījumā piesaistītajam būvdarbu vadītājam ir jāatbilst Iepirkumā noteiktajām būvdarbu vadītājam noteiktajām prasībām. Ja Pasūtītājs uzskata, ka Izpildītāja personāla (Būvdarbu vadītājs) darbība un Būvdarbu kvalitāte neatbilst Līguma nosacījumiem, Pasūtītājam ir tiesības, norādot iemeslus, jebkurā Līguma izpildes laikā iesniegt Izpildītājam rakstisku pieprasījumu konkrētās personas atsaukšanai vai aizstāšanai ar citu, kurai ir Pasūtītājam pieņemama kvalifikācija un pieredze (pielīdzināma vai augstāka), savukārt Izpildītājam ir pienākums pēc iespējas nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 (piecu) dienu laikā, šādu Pasūtītāja pieprasījumu izpildīt. Izpildītājam nav tiesību pieprasīt papildu izmaksu segšanu, kas saistīta ar Izpildītāja personāla pamatotu atsaukšanu vai aizstāšanu. Ja Būvdarbu izpildīšanas procesā Izpildītājam ir radušies fiziski šķēršļi vai apstākļi, kurus Izpildītājs iepriekš nevarēja paredzēt, tad viņam ir tiesības, iepriekš saskaņojot ar Pasūtītāju minēto šķēršļu likvidēšanas metodi (ievērojot Publisko iepirkumu likuma prasības), saņemt Būvdarbu izpildes termiņa pagarinājumu, kas atbilst radušos šķēršļu vai apstākļu darbības ilgumam. Par šajā Līguma punktā minētiem šķēršļiem un apstākļiem Puses uzskata jebkādu Būvdarbu pārtraukšanu, kas rodas Pasūtītāja saistību nepildīšanas rezultātā vai pēc Pasūtītāja norādījuma, kā arī Valsts institūciju vai pašvaldības iestāžu aizlieguma. Izpildītājs, izpildot Būvdarbus, ievēro Tehnisko specifikāciju. Izpildītājs atzīst, ka Tehniskā specifikācija ir skaidra un ka to var īstenot, nepārkāpjot normatīvo aktu prasības, un atbilstoši Līguma noteikumiem. Izpildītājs ir tiesīgs atkāpties no Tehniskās specifikācijas tikai ar Pasūtītāja rakstisku piekrišanu gadījumos, ja Būvdarbu izpilde ir neiespējama Tehniskās specifikācijas kļūdu dēļ un/vai Būvdarbu izpildes gaitā atklājušies iepriekš neparedzami šķēršļi. Šajā gadījumā Puses vienojas, ka Pasūtītājam ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz sava rēķina izdarīt grozījumus Tehniskajā specifikācijā. Ja šādu grozījumu rezultātā palielinās veicamo Būvdarbu apjoms, Pusēm vienojoties, tiek izdarīti grozījumi šajā Līgumā un samaksas noteikumos. Pasūtītājs nodrošina Izpildītāju ar Būvdarbu izpildei nepieciešamajiem resursiem (elektroenerģija, ūdens) tādā apmērā, kādā Pasūtītājs to var nodrošināt ar Būvobjektā esošajām inženierkomunikāciju pieslēguma iespējām un jaudām. Vietās, kur nav iespējama Izpildītāja pieslēgšanās Pasūtītāja inženierkomunikācijām vai kur Pasūtītājs nevar nodrošināt pietiekamu jaudu, nepieciešamos resursus Izpildītājs nodrošina par saviem līdzekļiem. Izpildītājam ir pienākums Būvdarbos izmantot Pasūtītāja izsniegtos materiālus atbilstoši norādījumiem Tehniskajā specifikācijā. Būvmateriālu nepietiekama daudzuma un/vai neatbilstošas kvalitātes gadījumā Izpildītājs par to nekavējoties ziņo Pasūtītāja pārstāvim un Puses vienojas par būvmateriālu sagādi. Pasūtītājs un Izpildītājs Līguma izpildes gaitā Būvdarbu organizatorisko jautājumu risināšanai rīko sanāksmes. Sanāksmēs Pasūtītāju pārstāv Xxxxxxxxxx pārstāvis, Izpildītāju pārstāv Būvdarbu vadītājs. Sanāksmē piedalās arī citas personas pēc Pasūtītāja un Izpildītāja ieskatiem. Sanāksmes tiek protokolētas, ja to pieprasa abas Puses. Sapulces tiek sasauktas Būvobjektā vienu reizi nedēļā, ja vien Puses nav vienojušās par citu sapulču sasaukšanas kārtību. Sapulču sasaukšanu un organizēšanu, bet nepieciešamības gadījumā arī protokolēšanu nodrošina Būvdarbu vadītājs. Iepriekšminētais neierobežo Pasūtītāja vai Izpildītāja tiesības sasaukt sapulci, ja tās to uzskata par nepieciešamu, savlaicīgi paziņojot par sapulces sasaukšanu otrai pusei. Izpildītājs veic visas darbības, kādas saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešamas, lai pilnībā realizētu Būvdarbus. Izpildītājs ir atbildīgs, lai Būvdarbu izpildē tiktu ievēroti Latvijas Republikā spēkā esošie būvnormatīvi, citi normatīvie akti, kas reglamentē Līgumā noteikto Būvdarbu veikšanu, tajā skaitā darba drošības tehnikas, darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības, sanitārie un apkārtējās vides aizsardzības noteikumi. Veicot Būvdarbus, kuros rodas trokšņi, putekļi un netīrumi, to izplatība pēc iespējas ir jāsamazina, izmantojot piemērotas aizsargierīces, aizsargvairogus, nosegmateriālus. Pēc Pasūtītāja pieprasījuma Izpildītājam jāuzrāda Būvdarbos izmantojamo Izpildītāja sagādāto būvmateriālu kvalitātes un atbilstības CE marķējumam apliecinājumi. Pirms pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšanas Izpildītājs sakārto Būvobjektu, tai skaitā aizvāc būvgružus, Izpildītājam piederošo inventāru un darba rīkus, nepieciešamības gadījumā sakopt teritoriju, atjaunot zālāju, ja tas bojāts Izpildītāja vainas dēļ. Pēc Būvdarbu pilnīgas pabeigšanas, Izpildītājs par to paziņo Pasūtītājam. Pasūtītājs ne vēlāk kā 3 (trīs) darbdienu laikā veic izpildīto Būvdarbu iepriekšēju apskati. Ja izdarītā iepriekšējā apskate ir sekmīga, tiek veikta Būvdarbu pieņemšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja pieņemšanas komisija konstatē trūkumus vai Līguma prasībām neatbilstošus vai nepabeigtus Būvdarbus, Izpildītājam ir pienākums uz sava rēķina Pasūtītāja noteiktajā termiņā veikt šo trūkumu novēršanu vai nepabeigto Būvdarbu izpildi, un pēc tam tiek veikta atkārtota pieņemšana. Būvdarbu pieņemšanu apliecina sastādīts un abu Pušu parakstīts pieņemšanas- nodošanas akts. Pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšana neatbrīvo Izpildītāju no atbildības par Xxxxxxxx defektiem, kuri atklājas pēc to pieņemšanas.
