„Kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšana/rekonstrukcija Jelgavas pilsētā (7.-33.posms)”, id.Nr.JŪ/2017/09
„Kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšana/rekonstrukcija Jelgavas pilsētā (7.-33.posms)”, id.Nr.JŪ/2017/09
A pielikums: Tehniskā specifikācija
A pielikums: Tehniskā specifikācija
Saturs:
A pielikums: Tehniskā specifikācija 1
1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA, KAS ATTIECAS UZ LĪGUMU 11
1.1. Lietotie saīsinājumi 11
1.2. Projekta mērķis 13
1.3. Esošās situācijas raksturojums 13
1.4. Līguma īstenošanas vieta 14
1.5. Klimatiskie apstākļi 15
1.6. Līguma apjoms 15
1.7. Līguma izpildes laiks 27
1.8. Darbu raksturojums 28
1.9. Vispārēji norādījumi Līguma izpildei 29
2. VADLĪNIJAS PROJEKTĒŠANAI 30
2.1. Vispārīgās prasības projektēšanai 30
2.2. Ūdensapgādes tīklu paplašināšana / rekonstrukcija 31
2.3. Kanalizācijas pašteces tīklu paplašināšana / rekonstrukcija 33
2.4. Kanalizācijas spiedvadu izbūve / rekonstrukcija 35
2.5. Kanalizācijas sūkņu staciju izbūve / rekonstrukcija 37
2.5.1. Jaunu sadzīves kanalizācijas sūkņu staciju izbūve 37
2.5.2. Garozas ielas kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcija 41
2.5.3. Zvejnieku ielas kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcija 41
2.6. KSS vadības sistēma 46
2.6.1. Pazemes tipa “slapjās” sūkņu stacijas 46
2.6.2. Pazemes tipa “sausā” sūkņu stacija 47
2.7. Būvprojektu sastāvs 49
2.8. Prasības būvprojektu inženierrisinājumu sadaļu noformēšanai 50
3. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS BŪVDARBIEM 51
3.1. Norādījumi darbu izpildei 51
3.2. Iesniegumu un tehnisko risinājumu izskatīšanas laiki, izmaiņu skaņojumi 51
3.3. Atskaites un sanāksmes 51
3.4. Būvprojekti 53
3.5. Ūdensvada un kanalizācijas pievadu izmaiņu procedūra 53
3.6. Inženierkomunikāciju novietojuma neatbilstība un rīcība šādā gadījumā un izmaiņas būvprojektā 53
3.7. Galveno rādītāju tehniskās specifikācijas 54
3.8. Līguma darbu veikšanai nepieciešamie resursi 56
3.9. Elektroenerģija, strāva un spriegums 57
3.10. Dati par būvlaukumu 57
3.11. Inženieris 58
3.12. Xxxxxxxxx veidnes un mērījumu metode 58
3.13. Augstuma atzīmes un objektu izvietojuma noteikšana dabā 60
3.14. Darba laiks 61
3.15. Publicitātes prasības 61
3.16. Informatīvais xxxxxx 00
3.17. Informatīvie plakāti (būvtāfeles) 62
3.18. Uzņēmēja darba teritorija 62
3.19. Servitūti 63
3.20. Darbu veikšanas projekts 63
3.21. Atskaite par situāciju pirms būvdarbiem, būvlaukuma pieņemšana 64
3.22. Aizsardzība pret bojājumiem 65
3.23. Sūdzību un pretenziju kārtība bojājumu gadījumā 65
3.24. Trokšņu līmenis 65
3.25. Vibrācijas līmenis 65
3.26. Pagaidu būves un piekļūšana 66
3.27. Amatpersonu piekļūšana būvlaukumam 66
3.28. Vides apsaimniekošana būvniecības laikā 66
3.29. Sanitārās iekārtas 66
3.30. Laukumi atkritumu / demontēto materiālu izvietošanai 67
3.31. Būvlaukuma tīrība 67
3.32. Būvlaukuma attīrīšana 67
3.33. Ielu tīrīšana būvdarbu laikā 67
3.34. Ceļu aprīkojums 68
3.35. Pēdējā uzkopšana 68
3.36. Pasūtītāja uzkopšanas tiesības 68
3.37. Ielu un ietvju šķēršļi 68
3.38. Esošās komunikācijas 69
3.39. Komunikācijas izmantošanai būvlaukumā 69
3.40. Būvju izkārtošana 70
3.41. Izpilde un kvalifikācija 70
3.42. Drošības un aizsardzības prasības 70
3.43. Darba aizsardzības plāns 70
3.44. Drošība un drošības aprīkojums 71
3.45. Aizsardzības pasākumi atvērtiem rakšanas darbiem 71
3.46. Ugunsdrošība 72
3.47. Pirmā medicīniskā palīdzība 72
3.48. Avārijas gadījuma pasākumi 72
3.49. Avārijas dienestu piekļūšana 72
3.50. Būvizstrādājumi un aprīkojums, apstiprinājumi un aizstāšana 72
3.51. Aprīkojuma un būvizstrādājumu uzglabāšana un aizsardzība 74
3.52. Aprīkojuma un būvju uzstādīšana un testēšana 74
3.53. Bojājumi testēšanas laikā un apmācības periodos 74
3.54. Ražotāja speciālistu pakalpojumi 74
3.55. Aprīkojuma, materiālu u.c. marķēšana un informatīvās zīmes 74
3.56. Pieslēgums pie esošajiem cauruļvadiem 75
3.57. Esošo komunikāciju uzturēšana 75
3.58. Piekļūšanas pie īpašumiem un iekārtām traucēšana 75
3.59. Būvdarbu žurnāls 75
3.60. Izpilddokumentācija 76
3.61. Maksājumi 77
3.62. Pārbaudes, izmēģināšana un garantijas periods 77
3.63. Pārbaudes kopumā 77
3.64. Pārbaudes pirms Darbu pieņemšanas 78
3.65. Pārbaudes darbu pieņemšanas-nodošanas laikā 78
3.66. Garantijas periods 78
3.67. Apmācība un Darbu pieņemšana - nodošana 78
3.68. Specifiskie instrumenti 78
3.69. Inženiera birojs 78
3.70. Satiksmes organizācijas prasības 78
4. BŪVIZSTRĀDĀJUMI 81
4.1. Vispārīgs apraksts 81
4.2. Betons - vispārīgs apraksts 81
4.3. Transportbetons 82
4.4. Cements 83
4.5. Java 83
4.6. Cementa javas 84
4.7. Savienojumu blīvējošie maisījumi un blīvējumi 84
4.8. Savienojumu blīves un smērvielas 84
4.9. Ķieģeļi un bloki 85
4.10. Dabīgā akmens ietvju apmales, kanāli, kvadranti un bruģakmeņi un betona ietvju apmales 85
4.11. Kaļamā ķeta, ķeta un tērauda, atloki un veidgabali 85
4.12. Blīves atloka savienojumiem 85
4.13. Ar stikla šķiedru pastiprinātie plastmasas produkti (GRP) 86
4.14. Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls 86
4.15. Hidranti 86
4.16. Sūkņu stacijas virszemes paviljons 87
4.17. KSS vadības panelis 88
4.18. Kabeļi 88
4.19. Rūpnieciski izgatavota kanalizācijas sūkņu stacija 89
4.20. Ievesta melnzeme 89
4.21. Ievestas velēnas 89
4.22. Mēslošanas līdzekļi 90
4.23. Zāles sēklas 90
4.24. Skataku vāki un ietvari 90
4.25. Skataku kāpnes 91
4.26. Skataku aprīkojums 91
4.27. Marķiera lenta 91
4.28. Mastikas asfalts 92
4.29. Mehāniskās savienotājuzmavas cauruļvadiem un veidgabaliem 92
4.30. Uzgriežņi, skrūves, starplikas un bultskrūves 93
4.31. Krāsas un krāsošanas materiāli 93
4.32. Plastmasas akas 94
4.33. Plastmasas aizsargpārklājums 95
4.34. Polietilēna caurules un veidgabali 95
4.35. Polipropilēna caurules un veidgabali 95
4.36. Betona plāksnes un vāka ietvara augstuma regulēšanas gredzeni 96
4.37. Rūpnieciski izgatavotas betona seguma plātnes un bruģakmeņi 96
4.38. Rūpnieciski izgatavotas betona ietves malas, apmales un kvadranti 96
4.39. Saliekamas betona elementu akas 96
4.40. Saliekami betona atbalsta bloki caurulēm 96
4.41. Veltņots asfalts 97
4.42. Smiltis 97
4.43. Tērauda stiegrojums 97
4.44. Aizbīdņu kapju virsmas un aizsargi 97
4.45. Aizbīdņi un aizvari 97
4.46. Ūdens 98
4.47. Blīvējošās starplikas 99
4.48. Pagarinājuma vārpstas (špindeļi) 99
4.49. Saliekamā betona elementi 99
4.50. Ceļa pamatnes materiāls 100
4.51. Elektromagnētiskie plūsmas mērītāji 101
5. RAKŠANAS DARBI, TRANŠEJU AIZBĒRŠANA UN ATJAUNOŠANA 102
5.1. Vispārīgs apraksts 102
5.2. Esošo kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija 102
5.3. Tranšejas 103
5.4. Žogi, dzīvžogi un sienas 103
5.5. Atkārtota velēnu ielikšana 104
5.6. Augsne atkārtotai izmantošanai 104
5.7. Darbības ar ūdeni 104
5.8. Aizbēršana 105
5.9. Plastmasas aku iebūve 106
5.10. Kanalizācijas sūkņu staciju tvertņu iebūve 106
5.11. Ceļu un ielu atjaunošana 106
5.12. Ietvju malu, tekņu, apmaļu un betona plākšņu atjaunošana 107
5.13. Skataku un aizbīdņu kapju atjaunošana 107
5.14. Zemes virsmas atjaunošana bez seguma 107
5.15. Xxxx 000
5.16. Zemes nosusināšanas drenas 108
5.17. Uzbērumi virs zemes 108
5.18. Rievsienu dzīšana 108
5.19. Nojaukšanas darbi 109
5.20. Atjaunoto objektu apkope 109
5.21. Darbu izpildes vietas tīrība 109
5.22. Labiekārtošana 109
5.23. Darbu izpildes vietas sagatavošana 109
5.24. Stādīšana 110
5.25. Uzturēšana 111
5.26. Cauruļu izbūve ar beztranšeju metodi 111
6. BETONĒŠANA UN VEIDŅI 111
6.1. Pārvadāšana, ieklāšana un blīvēšana 111
6.2. Betonēšana aukstā laikā 112
6.3. Betona temperatūra 112
6.4. Veidņu uzstādīšana 113
6.5. Veidņu demontāža 113
6.6. Armatūra 113
6.7. Pieļaujamās novirzes betona virsmai 114
6.8. Lietošanai gatavs sajaukts betons 114
6.9. Cementa tips 115
6.10. Smalkās un rupjās betona pildvielas 115
6.11. Betonam pievienojamie maisījumi (piedevas) 115
6.12. Betona pārbaude 115
7. CAURUĻU IEGULDĪŠANA UN PALĪGDARBI 116
7.1. Cauruļvadu likšana - Vispārīgs apraksts 116
7.2. Polietilēna (PE) cauruļvadu transportēšana, pārvietošana un montāža 117
7.3. Polipropilēna (PP) cauruļvadu transportēšana, pārvietošana un montāža 118
7.4. Cauruļu pamatne 118
7.5. Cauruļu ievadu akās aizsargāšana ar betonu 118
7.6. Cauruli aptverošais materiāls 119
7.7. Caurules kanālos 119
7.8. Atbalsta bloki 119
7.9. Cauruļu savienošana - Vispārīgs apraksts 119
7.10. Polietilēna cauruļu metināti savienojumi 119
7.11. Atloku savienojumi 120
7.12. Tērauda cauruļu metināti savienojumi 120
7.13. Dzelzs cauruļu, savienojumu un veidgabalu aizsardzība 120
7.14. Cauruļu griešana 121
7.15. Saliekamo betona elementu skatakas 121
7.16. Plastmasas saliekamās skatakas 121
7.17. Teknes un virskārtas nolīdzināšana 121
7.18. Pie būvkonstrukcijām esošas caurules un savienojumi 122
7.19. Skataku un kameru ūdensnecaurlaidība 122
7.20. Skataku nosegplākšņu un vāku uzstādīšana 122
7.21. Pieslēgumi esošiem cauruļvadiem 122
7.22. Pieslēgumi esošām kanalizācijas caurulēm 122
7.23. Cauruļvadi un elementi, kuri vairs netiks izmantoti 123
7.24. Cauruļvadu novirzes 123
7.25. Kabeļu apvalkcaurules 123
7.26. Pieslēgumi / atzari cauruļvadiem 124
7.27. Ārējie cauruļvadi – aizsardzība pret aizsalšanu 124
7.28. Komunikāciju uzrādīšana izpilddokumentācijā 124
7.29. Higiēna un tīrība 124
8. CAURUĻU PĀRBAUDE UN DEZINFEKCIJA 125
8.1. Cauruļvadu tīrīšana 125
8.2. Piesardzības pasākumi pirms cauruļvadu pārbaudes 125
8.3. Pārbaudes metodes programma un paziņošana 125
8.4. Bezspiediena (pašteces) cauruļvadu pārbaude CCTV 125
8.5. Infiltrācijas pārbaude bezspiediena cauruļvados 126
8.6. PE un tērauda spiediena cauruļvadu pārbaude 127
8.7. Ūdensvadu tīrīšana 127
8.8. Ūdensvadu dezinfekcija 127
8.9. Konstrukciju tīrīšana 128
8.10. Ūdens pārbaudēm, tīrīšanai un dezinfekcijai 128
8.11. Tīrīšanai, pārbaudēm vai dezinfekcijai izmantotā ūdens novadīšana 129
8.12. Aizbīdņu un hidrantu pārbaude 129
8.13. Skataku pārbaude 129
9. ZEMES DARBI 130
9.1. Paziņojums par uzsākšanu 130
9.2. Zemes darbi pa līnijām un līmeņiem 130
9.3. Rakšanas apjoms 130
9.4. Aizņemtā platība 130
9.5. Uzbēruma nosēšanās 131
9.6. Nedrošu materiālu ekskavācija 131
9.7. Nogruvumi, nobrukumi, un papildus rakšanas darbi 131
9.8. Gruntsūdens pazemināšana 131
9.9. Rakšanas darbu metodes 132
9.10. Uzbērumu un būvlaukuma nivelēšana 132
9.11. Augsnes virskārtas novākšana 132
9.12. Pārbaudes rakumi 132
9.13. Inženiera veiktās pārbaudes 132
9.14. Ūdenstilpņu šķērsošana 133
9.15. Rakšanas metode 133
9.16. Rakšanas darbi līdz malām un līmeņiem 133
9.17. Grunts pamatslāņa testi 133
9.18. Liekā izraktā materiāla glabāšana 133
9.19. Papildus rakšanas darbi 133
9.20. Rakšana cauruļvadiem 134
9.21. Rakšana ar rokām pamatu līmenī 134
9.22. Aizbēršana, neapdraudot konstrukcijas 134
9.23. Aizbēruma materiāla izvēle un sablīvēšana 134
9.24. Ceļu seguma atjaunošana 134
9.25. Laukumu izlīdzināšana 135
9.26. Atbalstsienas 135
10. CEĻU IZBŪVE 136
10.1. Ceļu izbūves zemes darbi 136
10.2. Apakšlīmeņa pabeigšana un aizsardzība 136
10.3. Materiāli un konstrukcijas apakšlīmenim 136
10.4. Prasības sablīvēšanai 136
10.5. Pamatnes materiāls un izbūve 137
11. LABIEKĀRTOŠANA 138
11.1. Detalizēti labiekārtošanas priekšlikumi 138
11.2. Augsnes virskārta 138
11.3. Zāliens 138
11.4. Koki un krūmi 138
11.5. Grants 139
11.6. Žogu un vārtu uzstādīšana 139
11.7. Koku ciršana 139
11.8. Saglabāto koku pārbaude un aizsardzība 139
11.9. Saglabāto koku apkopšana 140
11.10. Bojāto koku nomaiņa 140
11.11. Zemes sagatavošana 140
11.12. Zemes apstrādāšana 140
11.13. Stādīšanas laiks 140
11.14. Laistīšana 141
11.15. Apkope 141
11.16. Nomaiņa 141
12. VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS MEHĀNISKAJIEM DARBIEM 141
12.1. Materiāli 141
12.2. Apdare 141
12.3. Kaļamais ķets 141
12.4. Nerūsējošais tērauds 142
12.5. Bronza 142
12.6. Alumīnijs un alumīnija sakausējumi 142
12.7. Metinājumi 142
12.8. Krāsojumi un metāla aizsardzība 143
12.9. Cinkošana 143
12.10. Skrūves, uzgriežņi, paplāksnes un savienojošie materiāli 143
12.11. Cauruļvadu izstrādājumi 144
12.12. Atzaru izgatavošana un veidgabali 145
12.13. Vārsti 145
12.14. Aizvarvārsti 147
12.15. Gaisa / vakuuma atslogošanas vārsti 147
12.16. Pretvārsti 147
12.17. Atgaisotāji un gāzu izlaides vārsti 148
12.18. Spiediena kontroles vārsti 149
12.19. Cauruļvadu un vārstu stiprinājumi 149
12.20. Cauruļu un vārstu atbalsti 150
12.21. Spiediena un vakuuma mērinstrumenti 150
12.22. Vispārīgi - Sūkņi 150
12.23. Iegremdējamie sūkņi 151
12.24. Sūkņi ar cietvielu atdalītāju 152
12.25. Cieto frakciju sanesumu grozs 152
12.26. Marķējumi 152
12.27. Drošības ietaises 153
12.28. Trokšņu novēršana 153
12.29. Iekārtu un aparatūras uzstādīšana 153
12.30. Apkalpes gājēju celiņi, platformas un atbalsta margas 153
13. MEHĀNISKO UN ELEKTRISKO DARBU SPECIFIKĀCIJA 153
13.1. Paredzētais kalpošanas laiks 153
13.2. Potenciāli sprādzienbīstamas vides 153
13.3. Mehānisko iekārtu drošība 154
13.4. Pieeja iekārtām un piemērotība tehniskajai apkopei un remontam 154
13.5. Krāsošana un iekārtu aizsardzība 154
13.6. Pārklājuma (gruntējuma) sistēmas 154
14. VISPĀRĒJĀS PĀRBAUŽU UN PIRMS-EKSPLUATĀCIJAS REGULĒŠANAS DARBU PRASĪBAS 155
14.1. Būvju testēšana un pārbaudes izmaksas 155
14.2. Pārbaužu sertifikāti 155
14.3. Iekārtu hidrauliskā pārbaude 155
14.4. Iekārtu pārbaude un garantijas 155
14.5. Sūkņi 156
14.6. Kontroles /elektrosadalnes paneļi 156
14.7. Procesa kontroles un indikācijas ierīces 157
14.8. Programmējamais loģiskais kontrolieris (PLC) 157
14.9. Būvlaukuma testēšanas programmas koordinēšana 157
14.10. Kabeļu pārbaudes uzstādīšanas laikā 157
14.11. Izpildes pārbaudes 157
14.12. Pirmsekspluatācijas regulēšanas darbi un apkope 158
15. IEKĀRTU DARBĪBAS PĀRBAUDE UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ 158
15.1. Vispārēji norādījumi 158
15.2. Darbības pārbaude 158
15.3. Pārbaužu sertifikāti 159
15.4. Sūkņu iekārtas 159
15.5. Cauruļvadi un vārsti 159
15.6. Elektrosadales un vadības paneļi 160
15.7. Vadības paneļi 160
15.8. Monitoringa un vadības sistēmas 161
15.9. Palaišana un nodošana ekspluatācijā 161
15.10. Vārstu un cauruļvadu līnijas pārbaudes 161
15.11. Metinājumi 161
15.12. Sūkņi 162
15.13. Krāsojums 162
15.14. Ventilācijas sistēmas 162
15.15. Trokšņu līmeņa mērījumi 162
15.16. Elektroinstalācija 162
15.17. Zemējumi 162
15.18. Vadības un automatizācijas sistēmas 162
16. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS ELEKTRODARBU VEIKŠANAI 163
16.1. Uzstādīšanas standarti 163
16.2. Apdare 163
16.3. Materiāli 163
16.4. Drošība 163
16.5. Stacionārā ģeneratora uzstādīšana 163
16.5.1. Vietas pieejamība 164
16.5.2. Ģeneratora pieslēgšanas iekārta 164
16.6. Nepārtrauktas elektrobarošanas sistēma 164
16.7. Xxxxxxxx un dzinēja vadības pults 165
16.8. Drošība 165
16.9. Galvenie slēdži 165
16.10. Kopnes un kopņu pieslēgumi 165
16.11. Izolācijas slēdži 166
16.12. Palīgvadi un spaiļu bloki 166
16.13. Indikācijas lampas 166
16.14. Zemsprieguma drošinātāji 166
16.15. Strāvas transformatori 166
16.16. Dzinēju aizsardzība 167
16.17. Dzinēja tiešā termiskā aizsardzība 167
16.18. Vispārēja informācija par dzinēja palaidēju 167
16.18.1. Individuālie palaidēji 168
16.18.2. Frekvenču pārveidotāji 168
16.19. Kabeļi 168
16.19.1. Zemsprieguma kabeļi 169
16.19.2. Kontroles kabeļi 169
16.20. Kabeļa instalēšanas metode elektriskajai strāvai 169
16.21. Kabeļu tranšeju veidošana 171
16.22. Kabeļu cauruļu likšana 171
16.23. Izolācijas sistēmas 172
16.24. Elastīgie kabeļu aizsargkanāli 172
16.25. Apgaismojuma slēdži 172
16.26. Kontaktligzdu izejas 173
16.27. Sadalnes skapji 173
16.28. Zemēšana 173
16.28.1. Vispārīgi 173
16.28.2. Zemēšanas sistēmas 174
16.28.3. Iezemējuma sistēmu aizsardzība 174
16.28.4. Aizsardzība pret zibeni 174
16.28.4.1. Konstrukcijas un ēkas 174
16.28.5. Zemējums 174
16.28.6. Zemējumu instalācijas 174
16.29. Marķējumi 175
17. ELEKTRISKĀ APRĪKOJUMA DARBĪBAS PĀRBAUDE 175
18. STANDARTI 176
19. PIELIKUMI 177
19.1. Plānotais būvdarbu laika grafiks 177
19.2. Posmu shēmas 178
1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA, KAS ATTIECAS UZ LĪGUMU
1.1. Lietotie saīsinājumi
Apzīmējums Paskaidrojums
µm Mikrometrs
A Ampēri
AC Maiņstrāva
AISI
American Iron and Steel Institute – Amerikas dzelzs un tērauda institūts (angļu val.)
bar Bārs
ºC Xxxxxxx xxxxx
cm Centimetrs
CBR Ceļa apakšējo slāņu pretestības pakāpe
CCTV Closed circuit television - slēgta kontūra televīzija (angļu val.) CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
CEM I, CEM II – cementu veidi
CEM
CEM II, piemēram: kompozītais portlandcements, kas sastāv no klinkera un ģipšakmens un 2 tipu piedevām.
ø Cauruļvada ārējais diametrs
DAS Datu apkopošanas sistēma
DC Līdzstrāva
DC-1, DC-2 utt. Ķīmiskās klases DCI Kaļamais ķets
DN Cauruļvada nominālais diametrs, metāla cauruļvadu iekšējais diametrs
dB Decibels
EMC Electromagnetic compatibility – elektromagnētiskā saderība (angļu val.) EN Eiropas normatīvs
ELT Ārējā elektroapgāde
EPDM
Ethylene propylene diene Monomer - etila propilēna dina monomērs (angļu val.)
FIDIC
Iekārtu piegādes un projektēšanas – būvniecības darbu līguma noteikumi (Fèdèration Internationale des Ingènieurs – Conseils)
g/m2 Grami uz kvadrātmetru
GRP
Glassfibre reinforced plastics - ar stiklašķiedru stiprināta plastmasa (angļu val.)
HDPE Augsta blīvuma polietilēns
mm Hg Dzīvsudraba staba milimetrs, spiediena mērvienība Hz Hercs - frekvences mērvienība
IEC Starptautiskā elektrotehniskā komisija
I/O Ievads/izvads
IP68 Drošības klase
ISO
International Standards Organisation - Starptautiskā standartu organizācija (angļu val.)
kN Kiloņūtons
KSS Kanalizācijas sūkņu stacija
km Kilometrs
km2 kvadrātkilometrs
kW Kilovats
kWh/m3 Kilovatstundas uz kubikmetru
kV Kilovolts
K9 Kaļamā ķeta klase
LAD Lauku atbalsta dienests
LBN Latvijas būvnormatīvs
LED Gaismas diodes
LVS Latvijas Valsts standarts
LAS Latvijas augstumu sistēma
l Litrs
l/s Litrs sekundē
mA Miliampērs
m.d.f.t Minimālais sausas plēves biezums
MDPE Vidēja blīvuma polietilēns
MK Ministru kabinets
mg/l Miligrami uz litru
min. Minimums
mV Milivolti
m Metrs
mm Milimetrs
m2 Kvadrātmetrs
m3 Kubikmetrs
m3/d Kubikmetrs dienā
m/h Metri stundā
m3/h Kubikmetri stundā
N Ņūtoni; elektrībā - neitrāle
Nr Numurs
N/mm2 Ņūtoni uz kvadrātmilimetru
Nm Nanometrs
PC Personālais dators
PE Polietilēns
PEHD Polytethylene high density – augsta blīvuma polietilēns
PFA Pulverised Fuel Ash - pulverizēti degvielas pelni (angļu val.)
pH Ūdeņraža jonu koncentrācija šķīdumā
PLC
Programable Logic controllers - Programmējamās kontroles sistēmas (angļu val.)
PN Spiediena klase
PP Polipropilēns
PTFE Politetrafluoretilēns jeb teflons
PVC Polivinilhlorīds - termoplastisks polimērs
rpm Rotācijas frekvence
SCADA
Pārraudzības, vadības un datu savākšanas sistēma (System Control and Data Acquisition)
SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
X.X&X Trīs fāžu un neitrālās līnijas (slēdzis)
t Tonna
UHF Ultra high frequency - ultra augstās frekvences (angļu val.)
UPS Nepārtrauktas elektrobarošanas sistēma
V Volti
VAS Vadības un automatizācijas sistēma
VSK Valsts sertifikātu reģistrs
VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
VVD Valsts vides dienests
% Procents
XLPE Ekstrudēta polietilēna aizsargizolācija
1.2. Projekta mērķis
Atbilstoši Direktīvas 98/83/EK Par dzeramā ūdens kvalitāti un Direktīvas 91/271/EEK Par pilsētu notekūdeņu attīrīšanu ieviešanas plānam Latvijā, projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Jelgavā, V kārta” (7.-33. posms) ietvaros plānots paplašināt ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, lai palielinātu to iedzīvotāju skaitu, kuru īpašumiem ir nodrošināts pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai.
Projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Jelgavā, V kārta” (7.-33. posms) ietvaros ir paredzēts izbūvēt jaunus ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklus un veikt ārējo inženiertīklu pārbūves un atjaunošanas darbus, x.xx. izbūvējot un rekonstruējot KSS, dažādos Jelgavas pilsētas rajonos.
Jaunu, pilnībā aprīkotu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu cauruļvadu būvniecība Jelgavas iedzīvotājiem nodrošinās papildus pieslēguma iespējas centralizētām ūdenssaimniecības sistēmām. Īpašumu pieslēgumu izveide paredzēta ielu sarkano līniju robežās.
1.3. Esošās situācijas raksturojums
2015.gadā Jelgavas pilsētas centrālajā ūdensapgādes sistēmā pakalpojumi nodrošināti ap 56 tūkst. iedzīvotājiem. Kanalizācijas pakalpojumi nodrošināti 53 tūkst. iedzīvotājiem. Ar ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nodrošināti attiecīgi 96,5% (ūdensapgādes pakalpojumu zonā) un 92,5% no iedzīvotājiem (aglomerācijā).
Jelgavā dzeramā ūdens ieguvei un centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantoti vienīgi pazemes ūdeņi. Jelgavā darbojas viena centralizētās ūdensapgādes sistēma, bet iedzīvotāji, kas nav pieslēgti centralizētajai sistēmai, izmanto privātās akas. Iegūtā ūdens pārvades sistēma nodrošina ūdens nogādi no ūdens avota līdz patērētājiem. Tā sastāv no cauruļvadiem, sūknēšanas stacijām un citām darbības nodrošināšanai nepieciešamajām ierīcēm.
Lielupe nosacīti sadala pilsētas ūdensapgādes sistēmas tīklu divās zonās: Centrālās daļas zona - Lielupes rietumu krastā; Pārlielupes zona - Lielupes austrumu krastā. Patlaban abas pilsētas ūdensapgādes sistēmas zonas ir savienotas ar diviem paralēliem strādājošiem maģistrāliem ūdensvadiem (DN 560) jeb dīķeri Veco Strēlnieku ielas trases turpinājumā. Jelgavas pilsētā kopējais ūdensvadu garums ir 215.6 km (2016.g. janvāris) un aptuveni 38.8 km no tiem ir māju pieslēgumi. Maģistrālie vadi ir ar iekšējo diametru DN100 līdz DN600.
Jelgavas centralizētās ūdensapgādes sistēmas celtniecība tika uzsākta 1875.gadā. Viens no vecākajiem materiāliem sadales tīklā ir ķets, kas ir remontēts vai aizvietots projekta iepriekšējo kārtu ietvaros. Bez ķeta caurulēm ūdens sadales tīklā ir arī tērauda, dzelzsbetona un polietilēna caurules.
Ūdenssaimniecības projekta II, III un IV kārtā plānotie pasākumi uzlaboja esošo ūdensapgādes sistēmu Jelgavas pilsētā. Tomēr nepieciešama turpmāka ūdensapgādes sistēmas attīstība, izveidojot jaunus pieslēgumus pie centralizētās ūdensapgādes sistēmas ar mērķi 100% tehniski nodrošināt centralizētu ūdens padevi ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas zonā Jelgavas pilsētā un rekonstruēt esošos tīklus.
SIA „Jelgavas ūdens” notekūdeņu pakalpojumi aptver tādu pašu administratīvo teritoriju kā ūdensapgādes pakalpojumi. Tomēr esošie kanalizācijas tīkli nav izbūvēti vairākos rajonos, kas ir apgādāti ar centralizēto ūdensapgādi.
Līdzīgi kā ūdensapgādes tīklam, Lielupe nosacīti sadala pilsētas kanalizācijas sistēmas divās daļās: Centrālās daļas zona Lielupes kreisajā krastā; Pārlielupes zona Lielupes labajā krastā.
Pilsētas kanalizācijas tīkla kopējais garums 2016. gada janvārī bija 203.1 km. No tiem ap 10 km veido kopsistēmas kanalizācijas tīkli. SIA „Jelgavas ūdens” apsaimnieko kopā 31 kanalizācijas sūkņu staciju (KSS), kas nodrošina notekūdeņu transportēšanu uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI) pirms to novadīšanas Driksā. NAI atrodas Driksas rietumu krastā, pilsētas ziemeļu daļā.
SIA „Jelgavas ūdens” pārvaldītā kanalizācijas sistēma Jelgavā ietver sadzīves kanalizācijas tīklu un kopsistēmas tīklu.
Kanalizācijas sistēmā apmēram 75.7 km ir maģistrālie tīkli, 54.8 km kolektori, 30.9 km ir māju pievadi.
Jelgavas pilsētas reljefs ir līdzens un Lielupe sadala pilsētu divās daļās. Lai varētu darboties kanalizācijas savākšanas sistēma, pilsētā ir nepieciešamas kanalizācijas sūkņu stacijas (KSS). Uz austrumiem no upes saimnieciskos un rūpnieciskos notekūdeņus savāc un novada uz Bērzu KSS. Šī sūkņu stacija pa spiedvadu novada notekūdeņus uz pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI), kas atrodas upes pretējā krastā. No pilsētas centrālās daļas notekūdeņi tiek savākti un padoti uz galveno kanalizācijas sūkņu staciju - Zvejnieku KSS, kas notekūdeņus pa spiedvadu padod uz pilsētas NAI.
Vecās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI) Jelgavā ūdenssaimniecības projekta I kārtas projekta ietvaros tika rekonstruētas un tajās uzstādītas jaunas iekārtas, kas 2006. gada sākumā tika nodotas ekspluatācijā.
Ūdenssaimniecības projekta II, III un IV kārtā plānotie pasākumi uzlaboja esošo kanalizācijas sistēmu Jelgavas pilsētā. Tomēr nepieciešama turpmāka kanalizācijas sistēmas attīstība, izveidojot jaunus pieslēgumus pie centralizētās kanalizācijas sistēmas ar mērķi 100% tehniski nodrošināt centralizētu notekūdeņu novadīšanu Jelgavas pilsētas aglomerācijā un rekonstruēt esošos tīklus.
1.4. Līguma īstenošanas vieta
Būvdarbus paredzēts veikt Jelgavas pilsētas teritorijā. Būvlaukuma teritorija ir brīvi pieejama apskatei jebkurā Uzņēmēja izvēlētajā laikā (izņemot piekļuvi esošām KSS).
Cauruļvadus ir plānots trasēt pa esošajiem ceļiem, ielām un nav apsvērts alternatīvs to izvietojums.
Posmu izbūve ir iespējama tikai pa noteiktiem īsākiem un taisnākiem trasējumiem, ievērojot Jelgavas pilsētas teritorijas zemes virsmas atzīmes, lai izvairītos no vairāku kanalizācijas sūkņu staciju būvniecības un savāktais notekūdens pēc iespējas lielākos posmos tiktu novadīts uz projektā paredzētiem kanalizācijas tīkliem ar pašteci, ievērojot noteiktos izbūves slīpumus. Ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli plānoti pa vienu un to pašu teritoriju.
Rekonstruējamais sadzīves kanalizācijas spiedvads (33.posms) atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas Natura 2000 teritorijā – dabas liegumā “Lielupes palienes pļavas”, kur ir noteikta sezonas lieguma zona. Sezonas liegums tiek noteikts katru gadu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Sezonas lieguma teritorijā ir spēkā visi dabas lieguma zonai noteiktie ierobežojumi, atbilstoši MK noteikumiem Nr.326 “Dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Rekonstruējamais kanalizācijas spiedvads (~550m garš posms) šķērso īpaši aizsargājamus biotopus Smiltāju zālāji, Palieņu zālāji un Mēreni mitras pļavas.
Saskaņā ar Jelgavas reģionālās vides pārvaldes tehniskajiem noteikumiem Nr.JE16TN0111 un lēmumu Nr.JE16VL0081, dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” sezonas lieguma teritorijā Pilssalā (Lielupes kreisajā krastā) darbus atļauts veikt tikai laika periodā no 1. jūlija līdz 31. martam.
1.5. Klimatiskie apstākļi
Latvijas klimatu kopumā nosaka tās ģeogrāfiskais stāvoklis Baltijas jūras tuvumā, rajonā, kur valdošās ir gaisa masas no Atlantijas okeāna.
Klimats raksturojams kā pārejas posms no jūras uz kontinentālo. Janvāra gaisa temperatūra no +8°C līdz -20°C, jūlijā robežās no +16°C līdz +30°C grādiem. Nokrišņi 600-800 mm gadā (~70% vasarā). Valdošie ir rietumu vēji.
Pastāvīga sniega sega parasti izveidojas decembra otrajā dekādē. Vidējais sniega segas biezums ziemā ir 8-10 cm, brīžiem sasniedzot 64 cm. Sniega sega parasti izzūd marta pēdējā dekādē.
1.6. Līguma apjoms
Iepirkuma „Kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšana/rekonstrukcija Jelgavas pilsētā (7.-33.posms)”, id.Nr.JŪ/2017/09 darbu apjomā paredzēta ūdensvada un kanalizācijas tīklu projektēšana un būvniecība (design-build) Jelgavas pilsētā. Kopējais līguma darba apjoms ir sadalīts divdesmit septiņos (27) atsevišķos posmos.
Katru posmu jārealizē atsevišķi, katram no tiem izstrādājot savu būvniecības ieceres dokumentāciju, būvprojektu, saņemot atsevišķu būvatļauju un atsevišķi nododot tos ekspluatācijā.
Pretendenti var pieteikties tikai uz visu apjomu kopumā.
Darba apjoma izklāstā norādīti orientējošie tīklu garumi un diametri. Apjomi norādīti tikai ielu maģistrāliem cauruļvadiem, neņemot vērā pievadu uz īpašumiem skaitu un garumu. Uzņēmējam jāizprojektē un jāizbūvē arī ūdensvada un kanalizācijas pievadi uz īpašumiem projekta teritorijā. Pievadu apjoms var sastādīt orientējoši 40% no maģistrālo cauruļvadu garuma.
Nekādas pretenzijas šajā sakarā netiks pieņemtas un netiks uzskatītas par pamatojumu papildus samaksas pieprasīšanai.
Darba apjoma izklāsts:
7. posms Ūdensvads, pašteces kanalizācija, KSS un kanalizācijas spiedvads Garozas ielā (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• KSS jaunbūve – 1kpl., Q=20m3/h;
• Ksp jaunbūve Garozas ielā – DN90, 20m;
• K1 paplašināšana Garozas ielā (Nr.111-KSS; x.xx. dzelzceļa šķērsošana) – DN315, 620m;
• K1 paplašināšana Garozas ielā (Nr.111-KSS; aizsargčaula dzelzceļa šķērsošanai) – DN560, 15m;
• K1 paplašināšana Xxxxxxx xxxx (88b, 90a - iebrauktuve) – DN160, 70m;
• U1 paplašināšana Garozas ielā (Nr.111 – esošais ūdensvada tīkls; x.xx. dzelzceļa šķērsošana) – DN110, 725m;
• U1 paplašināšana Garozas ielā (Nr.111 – esošais ūdensvada tīkls; aizsargčaula dzelzceļa šķērsošanai) – DN315, 15m.
8. posms Ūdensvads un pašteces kanalizācija Rubeņu ceļā un Jaunajā ceļā (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Rubeņu ceļā (Rubeņu ceļš 10 – Jaunais ceļš) – DN200, 465m;
• K1 paplašināšana Jaunajā ceļā (Rubeņu ceļš – II pacēluma KSS; x.xx. dzelzceļa šķērsošana) – DN250, 365m;
• K1 paplašināšana Jaunajā ceļā (Rubeņu ceļš – II pacēluma KSS; aizsargčaula dzelzceļa šķērsošanai) – DN500, 15m;
• U1 paplašināšana Jaunajā ceļā (Rubeņu ceļš – esošais ūdensvada tīkls) – DN110, 860m.
9. posms Ūdensvads un pašteces kanalizācija Siena ceļā (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Siena ceļā (līdz Siena ceļš 16) – DN200, 310m;
• U1 paplašināšana Siena ceļā (līdz Siena ceļš 16) – DN63, 250m.
10. posms Ūdensvads, pašteces kanalizācija, KSS un kanalizācijas spiedvads Stiebru, Smilgu, Sniega, Līgas, Niedru, Gārņu, Grīvas, Laipu un Dūņu ielās (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana un rekonstrukcija; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• KSS jaunbūve – 1 kpl., Q=10m3/h;
• Ksp jaunbūve Stiebru ielā – DN63, 20m;
• K1 paplašināšana Stiebru ielā (Sniega iela – esošais kanalizācijas tīkls) – DN200, 145m;
• K1 paplašināšana Smilgu ielā – DN200, 180m;
• K1 paplašināšana Līgas ielā – DN200, 145m;
• K1 paplašināšana no Niedru 3 līdz Līgas ielai – DN200, 100m;
• K1 paplašināšana Niedru ielā (Nr.19 līdz Līgas ielai) – DN200, 125m;
• K1 paplašināšana Sniega ielā (Nr.18 līdz Niedru ielai) – DN200, 90m;
• K1 paplašināšana Gārņu ielā (no Sniega ielas Nr.42 līdz Bebru ceļam) – DN200, 200m;
• K1 paplašināšana Niedru ielā (Niedru Nr.25 līdz Gārņu ielai) – DN200, 75m;
• K1 paplašināšana Sniega ielā (Nr.36 - Bebru ceļš un Nr.20 Sniega iela) – DN200, 335m;
• K1 paplašināšana Grīvas ielā – DN200, 110m;
• K1 paplašināšana Laipu ielā – DN200, 310m;
• K1 paplašināšana Sniega ielā (Nr.60 līdz Laipu ielai) – DN200, 80m;
• K1 paplašināšana Dūņu ielā (Nr.27 – esošais kanalizācijas tīkls) – DN200, 140m;
• U1 paplašināšana Stiebru ielā – DN110, 210m;
• U1 paplašināšana Sniega ielā (Stiebru iela līdz Līgas ielai) – DN110, 515m;
• U1 paplašināšana Sniega ielā (Sniega iela līdz Bebru ceļš) – DN110, 285m;
• U1 paplašināšana Sniega ielā (Sniega iela līdz Niedru ielai) – DN63, 115m;
• U1 paplašināšana Smilgu ielā – DN63, 130m;
• U1 paplašināšana Gārņu ielā – DN63, 95m;
• U1 paplašināšana Līgas ielā – DN110, 170m;
• U1 paplašināšana Niedru ielā (no Līgas ielas līdz Gārņu ielai) – DN63, 270m;
• U1 paplašināšana Niedru ielā (Niedru iela 3 līdz Līgas ielai) – DN63, 100m;
• U1 rekonstrukcija Līgas ielā (Nr.3 – Bebru ceļš) – DN110, 45m;
• U1 rekonstrukcija Gārņu ielā (Nr.4 – Bebru ceļš) – DN63, 65m.
11. posms Pašteces kanalizācija, KSS un spiedvads Sūnu ielā (kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• KSS jaunbūve – 1 kpl., Q=6m3/h;
• Ksp jaunbūve Sūnu ielā – DN63, 50m;
• K1 paplašināšana Sūnu ielā – DN200, 130m.
12. posms Ūdensvads un pašteces kanalizācija Maija un Egas ielās (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Egas ielā (Sakņudārza iela – Maija iela) – DN250, 230m;
• K1 paplašināšana Maija ielā (Egas iela – Sarmas iela) – DN250, 180m;
• K1 paplašināšana Egas ielā (Nr.8 – Maija iela) – DN250, 90m;
• U1 paplašināšana Egas ielā (sacilpošana) – DN63, 25m.
13. posms Pašteces kanalizācija un KSS rekonstrukcija Meiju ceļā, Satiksmes un Audēju ielās (kanalizācija – tīklu paplašināšana un rekonstrukcija):
• K1 rekonstrukcija Satiksmes ielā (Meiju ceļš līdz Celtnieku ielai) – DN500, 105m;
• K1 rekonstrukcija Meiju ceļā (Satiksmes iela līdz Audēju ielai) – DN500, 55m;
• K1 rekonstrukcija Audēju ielā (Meiju ceļš līdz pagriezienam uz KSS) – DN500, 90m;
• K1 rekonstrukcija pieslēgumam līdz KSS no Audēju ielas – DN500, 25m;
• K1 rekonstrukcija Xxxxx ielas tīkla pieslēgumam no Audēju ielas līdz KSS – DN700, 45m;
• KSS rekonstrukcija – 1 kpl., Q=1800m3/h;
• K1 paplašināšana Meiju ceļā (līdz Audēju ielai) – DN315, 180m.
14. posms Ūdensvads un pašteces kanalizācija Draudzības, Kungu un Ceriņu ielās (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Draudzības ielā – DN315, 290m;
• K1 paplašināšana Kungu ielā – DN200, 40m;
• K1 paplašināšana Ceriņu ielā – DN200, 70m;
• U1 paplašināšana Ceriņu ielā (Nr.30 – esošais ūdensvada tīkls) – DN50, 70m.
15. posms Ūdensvads un pašteces kanalizācija Dzelzceļnieku un Cīruļu ielās (ūdensapgāde – tīklu rekonstrukcija; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Dzelzceļnieku ielā – DN200, 135m;
• K1 paplašināšana Cīruļu ielā – DN200, 120m;
• U1 rekonstrukcija Dzelzceļnieku ielā – DN110, 135m;
• U1 rekonstrukcija Cīruļu ielā – DN63, 130m.
16. posms Ūdensvads un pašteces kanalizācija K.Praula, Mežmalas, Skuju, Dainas un Turaidas ielās (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana K. Praula ielā (Skuju iela – Vēsmas iela) – DN200, 320m;
• K1 paplašināšana Mežmalas ielā (Skuju iela – Turaidas iela) – DN200, 195m;
• K1 paplašināšana Skuju ielā (Turaidas iela – Elejas iela) – DN200, 180m;
• K1 paplašināšana Dainas ielā (Mežmalas iela – X.Xxxxxx iela) – DN200, 245m;
• K1 paplašināšana Turaidas ielā (Mežmalas iela – Skuju iela) – DN200, 350m;
• K1 paplašināšana Mežmalas ielā (Dainas iela – Vēsmas iela) – DN200, 105m;
• U1 paplašināšana K. Praula ielā (Skuju iela – Turaidas iela) – DN50, 150m;
• U1 paplašināšana K. Praula ielā (Vēsmas iela – Turaidas iela) – DN110, 170m;
• U1 paplašināšana Dainas ielā (Mežmalas iela – X.Xxxxxx iela) – DN63, 270m;
• U1 paplašināšana Turaidas ielā (Skuju iela – Mežmalas iela) – DN110, 315m;
• U1 paplašināšana Skuju ielā (Romas iela – Turaidas iela) – DN110, 257m;
• U1 paplašināšana Mežmalas ielā (Skuju iela – Turaidas iela) – DN50, 195m;
• U1 paplašināšana Mežmalas ielā (Dainas iela – Turaidas iela) – DN110, 80m;
• U1 paplašināšana Mežmalas ielā (Dainas iela – Vēsmas iela) – DN63, 90m.
17. posms Ūdensvads un pašteces kanalizācija Lietuvas šosejā un Pureņu ielā (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Pureņu ielā – DN200, 210m;
• K1 paplašināšana Lietuvas šosejā (Platones iela – Viskaļu iela) – DN250, 450m;
• U1 paplašināšana Pureņu ielā (Nr.8 – Romas iela) – DN50, 100m.
18. posms Ūdensvads un pašteces kanalizācija Dzirnavu ielā (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Dzirnavu ielā (Nr.1 – Lietuvas šoseja) – DN200, 340m;
• K1 paplašināšana Dzirnavu ielā (Nr.9 – Nr.3a ar pieslēgumu atzaram) – DN200, 240m;
• U1 paplašināšana Dzirnavu ielā (Lietuvas šoseja – Nr.5a) – DN110, 100m;
• U1 paplašināšana Dzirnavu ielā (Nr.5a – Nr.9) – DN50, 170m.
19. posms Ūdensvads un pašteces kanalizācija Avotu, Stadiona, Robežu un Lauksaimnieku ielās (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Avotu ielā (Kalnciema ceļš – Stadiona iela) – DN200, 210m;
• K1 paplašināšana Stadiona ielā (Nr.22 – Robežu iela) – DN200, 95m;
• K1 paplašināšana Robežu ielā (Robežu iela Nr.36 – Robežu iela Nr.28) – DN200, 115m;
• K1 paplašināšana Lauksaimnieku ielā (Lauksaimnieku xxxx Xx.0 – Avotu iela) – DN200, 110m;
• U1 paplašināšana Avotu ielā (Kalnciema ceļš – Stadiona iela) – DN110, 260m.
20. posms Ūdensvads un pašteces kanalizācija Iecavas, Saules, Dalbes, Baldones un Valgundes ielās (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana un rekonstrukcija; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Iecavas ielā (Izstādes iela – Lāčplēša iela) – DN250, 390m;
• K1 paplašināšana Saules ielā – DN200, 110m;
• K1 paplašināšana Dalbes ielā – DN200, 100m;
• K1 paplašināšana Baldones ielā – DN200, 75m;
• K1 paplašināšana Valgundes ielā – DN200, 55m;
• U1 rekonstrukcija Iecavas ielā (Izstādes iela – Saules iela) – DN110, 80m;
• U1 paplašināšana Iecavas ielā (Saules iela – Lāčplēša iela) – DN110, 310m;
• U1 paplašināšana Baldones ielā – DN50, 50m;
• U1 paplašināšana Dalbes ielā – DN50, 115m;
• U1 paplašināšana Saules ielā (Iecavas iela – Dalbes iela) – DN110, 165m;
• U1 paplašināšana Saules ielā (Dalbes iela – Saules iela 9) – DN50, 55m;
• U1 paplašināšana Iecavas ielā, iebrauktuve uz Iecavas 10 – DN32, 50m;
• U1 paplašināšana Valgundes ielā – DN50, 40m.
21. posms Ūdensvads, pašteces kanalizācija un KSS rekonstrukcija Kalnciema ceļā, Garozas un Rīgas ielās (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana un rekonstrukcija):
• KSS rekonstrukcija – 1 kpl., Q=30m3/h;
• K1 paplašināšana Kalnciema ceļā (Vecais ceļš – Brīvības bulvāris) – DN315, 530m;
• K1 paplašināšana Garozas ielā (Nr.18 – Brīvības bulvāris) – DN250, 250m;
• K1 paplašināšana Rīgas ielā (Rīgas 18 – Kalnciema ceļš) – DN250, 280m;
• U1 paplašināšana Kalnciema ceļā (Vecais ceļš – Brīvības bulvāris) – DN300, 480m.
22. posms Ūdensvads, pašteces kanalizācija, KSS un kanalizācijas spiedvads Žagaru, Zīles, Malkas un Vangaļu ceļos (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• KSS jaunbūve – 1 kpl., Q=20m3/h;
• Ksp jaunbūve Žagaru ceļā – DN110, 130m;
• K1 paplašināšana Žagaru ceļā (Malkas ceļš līdz KSS) – DN315, 560m;
• K1 paplašināšana Malkas ceļā – DN200, 525m;
• K1 paplašināšana Vangaļu ceļā (Dobeles šoseja – Vangaļu 17) – DN200, 725m;
• K1 paplašināšana Vangaļu ceļā līdz 6E iebrauktuvei – DN200, 150m;
• K1 paplašināšana Žagaru ceļā (iebrauktuve līdz Vangaļu 3G) – DN200, 250m;
• K1 paplašināšana Žagaru ceļā (Zīles ceļš – Malkas ceļš) – DN250, 320m;
• K1 paplašināšana Zīles ceļā – DN200, 450m;
• U1 paplašināšana Vangaļu ceļā (Dobeles šoseja – Žagaru ceļš) – DN110, 560m;
• U1 paplašināšana Vangaļu ceļā līdz 6E iebrauktuvei – DN50, 150m;
• U1 paplašināšana Vangaļu ceļā (Žagaru ceļš – Vangaļu 17) – DN50, 200m;
• U1 paplašināšana Malkas ceļā – DN110, 590m;
• U1 paplašināšana Žagaru ceļā – DN110, 665m;
• U1 paplašināšana Žagaru ceļā (iebrauktuve līdz Vangaļu ceļam) – DN110, 340m;
• U1 paplašināšana Zīles ceļā – DN110, 500m;
• U1 paplašināšana Žagaru ceļā (Zīles ceļš – Malkas ceļš) – DN110, 305m.
23.posms Ūdensvads, pašteces kanalizācija, KSS un kanalizācijas spiedvads Dobeles šosejā, Pūra, Kūliņu un Ķiršu ceļos (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• KSS jaunbūve – 1 kpl., Q=20m3/h;
• Ksp jaunbūve Dobeles šosejā – DN110, 100m;
• K1 paplašināšana Dobeles šosejā (Dobeles š.84 – Atmodas iela) – DN315, 510m;
• K1 paplašināšana Pūra ceļā – DN250, 440m;
• K1 paplašināšana Ķiršu ceļā – DN200, 90m;
• K1 paplašināšana Kūliņu ceļā (x.xx. iebrauktuve uz 2G) – DN200, 1020m;
• U1 paplašināšana Ķiršu ceļā – DN50, 90m;
• U1 paplašināšana Kūliņu ceļā (Dobeles šoseja – Pūra ceļš) – DN110, 1005m;
• U1 paplašināšana Kūliņu ceļā (iebrauktuve uz 2G) – DN50, 75m.
24. posms Ūdensvads un pašteces kanalizācija Madaru, Pārslu, Ausmas, Nākotnes, E. Dārziņa, Riņķa un Tērvetes ielās (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana un rekonstrukcija; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Madaru ielā (Madaru Nr.25 līdz Nr.21) – DN200, 55m;
• K1 paplašināšana Madaru ielā (Jasmīnu iela – E. Xxxxxxx iela) – DN200, 165m;
• K1 paplašināšana Pārslu ielā (Nākotnes iela – Pārslu iela Nr.2) – DN200, 55m;
• K1 paplašināšana Ausmas ielā (Ausmas iela Nr.8 – Augstkalnes iela) – DN200, 170m;
• K1 paplašināšana Ausmas ielā (E. Xxxxxxx iela – Vīgriežu iela) – DN250, 185m;
• K1 paplašināšana no Nākotnes ielas Nr.15 līdz Augstkalnes ielai – DN200, 55m;
• K1 paplašināšana E. Dārziņa ielā (Nr.19 – Augstkalnes iela) – DN200, 140m;
• K1 paplašināšana Riņķa ielā – DN200, 225m;
• K1 paplašināšana Tērvetes ielā (Nr.57 – Nr.59 ar pieslēgumu iekšpagalma tīkliem) – DN200, 95m;
• U1 rekonstrukcija Ausmas ielā (E. Xxxxxxx iela – Vīgriežu iela) – DN63, 125m;
• U1 rekonstrukcija Pārslu ielā (Nākotnes iela – Augstkalnes iela) – DN63, 55m;
• U1 rekonstrukcija Madaru ielā (Smilšu iela – Madaru iela Nr.21) – DN110, 85m;
• U1 rekonstrukcija Riņķa ielā – DN110, 65m;
• U1 paplašināšana Ausmas ielā (Nr.8 – Nr.18) – DN63, 90m.
25. posms Ūdensvads, pašteces kanalizācija, KSS un kanalizācijas spiedvads Salnas, Vilces, Ķeguma, Ruļļu, Liepājas, Sargu, Platones, Vizbuļu, Lāču, Mednieku, Sila, Bišu un Loka ielās (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Salnas ielā (Salnas Nr.15 – Sargu iela) – DN200, 185m;
• K1 paplašināšana Salnas ielā (Salnas Nr.17 – Ruļļu iela) – DN250, 465m;
• K1 paplašināšana Vilces ielā – DN200, 285m;
• K1 paplašināšana Ķeguma ielā (Ķeguma Xx.00 – Xxxx xxxx) – DN250, 525m;
• K1 paplašināšana Ruļļu ielā (līdz Viskaļu ielai) – DN200, 235m;
• K1 paplašināšana Liepājas ielā (Platones iela – Vidus iela) – DN200, 120m;
• K1 paplašināšana Sargu ielā (Platones iela – Vidus iela) – DN250, 150m;
• K1 paplašināšana Platones ielā (Platones iela Nr.75 – Sila iela) – DN200, 205m;
• K1 paplašināšana Platones ielā (iebrauktuves) – DN200, 260m;
• K1 paplašināšana Vizbuļu ielā (Sargu iela – Sila iela) – DN200, 170m;
• K1 paplašināšana Ķeguma ielā (Mednieku iela – Ķeguma iela Nr.6) – DN200, 60m;
• K1 paplašināšana Ruļļu ielā (Loka iela – Vidus iela) – DN200, 75m;
• K1 paplašināšana Vizbuļu ielā (Lāču iela – Sila iela) – DN250, 275m;
• K1 paplašināšana Lāču ielā – DN200, 70m;
• K1 paplašināšana Mednieku ielā (Mednieku Nr.38 – Vizbuļu iela) – DN200, 210m;
• K1 paplašināšana Sila ielā (Platones iela – Vidus iela) – DN200, 120m;
• K1 paplašināšana Liepājas ielā (Liepājas Nr.20 – Viskaļu iela) – DN200, 155m;
• K1 paplašināšana Bišu ielā – DN200, 140m;
• K1 paplašināšana Loka ielā (Loka Nr.8 – Viskaļu iela) – DN250, 65m;
• K1 paplašināšana Loka ielā (līdz Loka Nr.8) – DN200, 590m;
• KSS jaunbūve – 1 kpl., Q=15m3/h;
• Ksp jaunbūve Loka ielā – DN110, 20m;
• U1 paplašināšana Ruļļu ielā (Viskaļu iela – Platones iela) – DN110, 510m;
• U1 paplašināšana Loka ielā – DN63, 460m;
• U1 paplašināšana Loka ielā (Loka Nr.31 – Nr.28) – DN50, 75m;
• U1 paplašināšana Vilces ielā – DN63, 240m;
• U1 paplašināšana Liepājas ielā (Liepājas Nr.6 – Vidus iela) - DN63, 80m;
• U1 paplašināšana Liepājas ielā (Vidus iela – Ķeguma iela) – DN110, 90m;
• U1 paplašināšana Liepājas ielā (Liepājas Nr.20 – Viskaļu iela) - DN63, 150m;
• U1 paplašināšana no Ķeguma ielas Nr.56 līdz Liepājas ielai – DN50, 160m;
• U1 paplašināšana Platones ielas iebrauktuvei (uz Platones Nr.95) – DN50, 55m;
• U1 paplašināšana Platones ielas iebrauktuvei (uz Platones Nr.83) – DN50, 80m;
• U1 paplašināšana Platones ielas iebrauktuvei (uz Platones Nr.59) – DN50, 75m;
• U1 paplašināšana Sargu ielā (Platones iela – Ķeguma iela) – DN110, 240m;
• U1 paplašināšana Sila ielā (Platones iela – Ķeguma iela) – DN110, 230m;
• U1 paplašināšana Salnas ielā (Platones iela – Salnas iela Nr.21) – DN110, 410m;
• U1 paplašināšana Mednieku ielā (Ķeguma iela – Bišu iela) – DN110, 350m;
• U1 paplašināšana Mednieku ielas iebrauktuvei (uz Mednieku Nr.38) – DN50, 100m;
• U1 paplašināšana Bišu ielā – DN63, 150m;
• U1 paplašināšana Vizbuļu ielā – DN110, 300m.
26. posms Ūdensvads un pašteces kanalizācija Aviācijas, Priežu un Zvaigžņu ielās (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Aviācijas ielā (Helmaņa iela – Lāčplēša iela) – DN315, 525m;
• K1 paplašināšana Priežu ielā (Zvaigžņu iela – Aviācijas iela) – DN200, 135m;
• K1 paplašināšana Aviācijas ielā (Aviācijas Nr.7 – Lāčplēša iela) – DN200, 85m;
• K1 paplašināšana no Aviācijas ielas Nr.29 – DN200, 75m;
• K1 paplašināšana Zvaigžņu ielā (Zvaigžņu Nr.3 – Lāčplēša iela) – DN250, 120m;
• K1 paplašināšana Zvaigžņu ielā (Priežu iela – Zvaigžņu Nr.3) – DN250, 230m;
• U1 paplašināšana Zvaigžņu ielā (Lāčplēša iela - Zvaigžņu Nr.3) – DN110, 120m;
• U1 paplašināšana Zvaigžņu ielā (Zvaigžņu Nr.3 – esošs ūdensvada tīkls) – DN110, 125m;
• U1 paplašināšana Priežu ielā (Brīvības bulvāris – esošs ūdensvada tīkls) – DN110, 105m.
27. posms Ūdensvads un pašteces kanalizācija Kameņu, Aroniju, Strazdu un Rīgas ielās (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Kameņu ielā – DN200, 70m;
• K1 paplašināšana Aroniju ielā (Rīgas iela – Zāļu iela) – DN200, 170m;
• K1 paplašināšana Strazdu ielā (Rīgas iela – Kronvalda iela) – DN400, 210m;
• K1 paplašināšana Rīgas ielā (Olaines iela – Strazdu iela) – DN315, 380m;
• K1 paplašināšana Rīgas ielā (Strazdu iela – Institūta iela) – DN315, 320m;
• K1 paplašināšana Strazdu ielā (Strazdu Nr.22 – Rīgas iela) – DN200, 100m;
• K1 paplašināšana Rīgas ielā (Olaines iela – Pumpura iela) – DN315, 185m;
• K1 paplašināšana Rīgas ielā (atzari uz iebraucamiem ceļiem) – DN200, 165m;
• U1 paplašināšana Aroniju ielā (Zāļu iela – Rīgas iela) – DN110, 180m;
• U1 paplašināšana Strazdu ielā (Zāļu iela – Rīgas iela) – DN160, 160m.
28. posms Ūdensvads, pašteces kanalizācija, KSS un kanalizācijas spiedvads Emburgas, Cepļu, Apšu, Upes un Līču ielās (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Emburgas ielā (Emburgas Nr.1 – Nr.7) – DN200, 180m;
• K1 paplašināšana Cepļu ielā (Emburgas iela – Līču iela) – DN250, 325m;
• K1 paplašināšana Apšu ielā – DN250, 195m;
• K1 paplašināšana Apšu ielā (ar pieslēgumiem pie Birzes un pie Līču ielām) – DN200, 290m;
• K1 paplašināšana Upes ielā – DN200, 630m;
• KSS jaunbūve – 1 kpl., Q=15m3/h;
• Ksp jaunbūve Līču ielā – DN110, 30m;
• U1 paplašināšana Apšu ielā (Apšu Nr.35 – Nr.27) – DN50, 120m;
• U1 paplašināšana Apšu ielā (Apšu Nr.16 – Birzes iela) – DN63, 80m;
• U1 paplašināšana Emburgas ielā (Birzes iela – Upes iela) – DN110, 110m;
• U1 paplašināšana Upes ielā (Emburgas iela – esošs ūdensvada tīkls) – DN63, 125m.
29. posms Ūdensvads, pašteces kanalizācija, KSS un kanalizācijas spiedvads Kārklu, Lakstīgalu, Putnu ielās un Pogu lauku ceļā (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Kārklu ielā – DN200, 295m;
• K1 paplašināšana Lakstīgalu ielā (Lakstīgalu Xx.00 – Xxxxx xxxx) – DN200, 180m;
• K1 paplašināšana Putnu ielā (ar pieslēgumu Kārklu ielai) – DN200, 675m;
• K1 paplašināšana Pogu lauku ceļā (līdz KSS) – DN200, 610m;
• KSS jaunbūve – 1 kpl., Q=21,6m3/h;
• Ksp jaunbūve Putnu ielā – DN63, 20m;
• U1 paplašināšana Putnu ielā (ar pieslēgumu Kārklu ielai) – DN110, 755m;
• U1 paplašināšana Pogu lauku ceļā – DN110, 450m;
• U1 paplašināšana Lakstīgalu ielā (Lakstīgalu Xx.00 – Xxxxx xxxx) – XX00, 000x;
• U1 paplašināšana (atzars uz Putnu ielu Nr.1) – DN40, 80m;
• U1 paplašināšana Kārklu ielā – DN63, 310m.
30. posms Pašteces kanalizācija, KSS un kanalizācijas spiedvads Kalnciema, Kļavu un Strautu ceļos (kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana Kalnciema ceļā (Lielupes iela – Robežu iela) – DN250, 325m;
• K1 paplašināšana Kalnciema ceļā (Kalnciema c. Nr.118D – Kļavu ceļš) – DN200, 200m;
• K1 paplašināšana Kalnciema ceļā (Kļavu ceļš – Loka maģistrāle) – DN315, 605m;
• K1 paplašināšana Kļavu ceļā (Kļavu c. Nr.114a - Kalnciema c.) – DN200, 130m;
• K1 paplašināšana Strautu ceļā (Strautu c. Nr.6 - Kalnciema c.) – DN200, 130m;
• K1 paplašināšana Kalnciema ceļā (no Nr.79) – DN200, 80m;
• K1 paplašināšana Kalnciema ceļā (Avotu ceļš – Vecais ceļš) – DN315, 325m;
• KSS jaunbūve – 1 kpl., Q=21,6m3/h;
• Ksp jaunbūve – DN63, 20m.
31. posms Ūdensvads, pašteces kanalizācija, KSS un kanalizācijas spiedvads Plostu, Tērvetes un Baložu ielās (ūdensapgāde – tīklu paplašināšana; kanalizācija – tīklu paplašināšana):
• K1 paplašināšana pa Plostu ielu posmā no Baložu ielas līdz Tērvetes ielai un Plostu ielai Nr.18 – DN200, 185m;
• K1 paplašināšana pa Plostu ielu posmā no Baložu ielas līdz Tērvetes ielai un Plostu ielai Nr.18 – DN315, 185m;
• K1 paplašināšana no Tērvetes ielas 94 līdz Salnas ielai – DN200, 175m;
• K1 paplašināšana pa Baložu ielu posmā no Tērvetes ielas līdz Baložu ielai Nr.10 – DN200, 130m;
• K1 paplašināšana pa Tērvetes ielu no Salnas ielas līdz Baložu ielai (x.xx. dzelzceļa šķērsošana) – DN200, 415m;
• K1 paplašināšana pa Tērvetes ielu no Salnas ielas līdz Baložu ielai (aizsargčaula dzelzceļa šķērsošanai) – DN450, 45m;
• K1 paplašināšana Tērvetes ielā (Tērvetes iela Nr.104 – Putnu iela – pieslēgums pie Tērvetes ielas) – DN200, 320m;
• K1 paplašināšana pa Tērvetes ielu posmā no Baložu ielas līdz Tērvetes ielas Nr.230 – DN200, 580m;
• K1 paplašināšana pa Tērvetes ielu posmā no Baložu ielas līdz Tērvetes ielas Nr.230 – DN315, 435m;
• K1 paplašināšana pa Tērvetes ielu posmā no Baložu ielas līdz Tērvetes ielas Nr.230 – DN450, 730m;
• KSS jaunbūve – 1 kpl., Q=21,6m3/h;
• Ksp jaunbūve pa Tērvetes ielu posmā no KSS līdz Tērvetes – Baložu ielas krustojumam
– DN110, 720m;
• U1 paplašināšana Tērvetes ielā (Tērvetes iela Nr.104 – Putnu iela – pieslēgums pie Tērvetes ielas) – DN63, 320m;
• U1 paplašināšana Plostu ielā (Baložu iela – Tērvetes iela) – DN110, 320m;
• U1 paplašināšana Baložu ielā – DN50, 155m;
• U1 paplašināšana Plostu ielā (no Plostu Nr.8) – DN50, 55m.
32. posms Kanalizācijas spiedvada rekonstrukcija no Zvejnieku ielas KSS (kanalizācija – tīklu rekonstrukcija):
• Ksp rekonstrukcija no Zvejnieku ielas KSS – DN400, 1030m.
33. posms Kanalizācijas spiedvada rekonstrukcija no Bērzu ceļa KSS (kanalizācija – tīklu rekonstrukcija):
• Ksp rekonstrukcija no Bērzu ceļa KSS – DN350, 2400m.
Orientējošie darba apjomi ir apkopoti tabulā Nr.1:
1. Tabula
Posma Nr. | Sistēmas apzīmējums | Piezīmes | |||
U1 | K1 | SPK | KSS | ||
7 | DN110=725m; DN315=15m | DN160=70m; DN315=620m; DN560=15m | DN90=20m | 1 kpl.; Q=20 m3/h | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. Dzelzceļa šķērsojumu rekomendēts izbūvēt ar beztranšeju metodi (mikrotunelēšana). |
8 | DN110=860m | DN200=465m; DN250=365m; DN500=15m | - | - | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. Dzelzceļa šķērsojumu rekomendēts izbūvēt ar beztranšeju metodi (mikrotunelēšana). |
9 | DN63=250m | DN200=310m | - | - | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. |
10 | DN110=1225 | DN200=2035 | DN63=20m | 1 kpl.; | U1 – tīklu paplašināšana |
Posma Nr. | Sistēmas apzīmējums | Piezīmes | |||
U1 | K1 | SPK | KSS | ||
m; DN63=775m | m | Q=10 m3/h | 1890m, rekonstrukcija 110m; K1 – tīklu paplašināšana. | ||
11 | - | DN200=130m | DN63=50m | 1 kpl.; Q=6 m3/h | K1 – tīklu paplašināšana |
12 | DN63=25m | DN250=500m | - | - | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. |
13 | - | DN315=180m; DN500=275m; DN700=45m | - | 1 kpl.; Q=1800 m3/h | KSS rekonstrukcija; K1 – tīklu paplašināšana 180m, rekonstrukcija 320m. |
14 | DN50=70m | DN200=110m; DN315=290m | - | - | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. |
15 | DN110=135m; DN63=130m | DN200=255m | - | - | U1 – tīklu rekonstrukcija; K1 – tīklu paplašināšana. |
16 | DN110=822m; DN63=360m; DN50=345m | DN200=1395 m | - | - | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. |
17 | DN50=100m | DN200=210m; DN250=450m | - | - | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. |
18 | DN110=100m; DN50=170m | DN200=580m | - | - | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. |
19 | DN110=260m | DN200=530m | - | - | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. |
20 | DN110=555m; DN50=260m; DN32=50m | DN200=340m; DN250=390m | - | - | U1 – tīklu paplašināšana 785m, rekonstrukcija 80m; K1 – tīklu paplašināšana. |
21 | DN315=480m | DN250=530m; DN315=530m | - | 1 kpl.; Q=30 m3/h | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana; KSS rekonstrukcija. |
22 | DN110=2960 m; DN50=350m | DN200=2100 m; DN250=320m; DN315=560m | DN110=130 m | 1 kpl.; Q=20 m3/h | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. Zīles un Žagaru ceļā U1 Ø110=1470m rekomendēts izbūvēt ar beztranšeju |
Posma Nr. | Sistēmas apzīmējums | Piezīmes | |||
U1 | K1 | SPK | KSS | ||
metodi. | |||||
23 | DN110=1005 m; DN50=165m | DN200=1110 m; DN250=440m; DN315=510m | DN110=100 m | 1 kpl.; Q=20 m3/h | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. Kūliņu ceļā U1 Ø110=1005m rekomendēts izbūvēt ar beztranšeju metodi |
24 | DN110=150m; DN63=270m | DN200=960m; DN250=185m | - | - | U1 – tīklu paplašināšana 90m, rekonstrukcija 330m; K1 – tīklu paplašināšana. |
25 | DN110=2130 m; DN63=1080m; DN50=545m | DN200=2880 m; DN250=1480 m | DN110=20m | 1 kpl.; Q=15 m3/h | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. |
26 | DN110=350m | DN200=295m; DN250=350m; DN315=525m | - | - | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. |
27 | DN160=160m; DN110=180m | DN200=505m; DN315=885m; DN400=210m | - | - | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. |
28 | DN110=110m; DN63=205m; DN50=120m | DN200=1100 m; DN250=520m | DN110=30m | 1 kpl.; Q=15 m3/h | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. |
29 | DN110=1205 m; DN63=310m; DN50=165m; DN40=80m | DN200=1760 m | DN63=20m | 1 kpl.; Q=21,6 m3/h | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. |
30 | - | DN200=540m; DN250=325m; DN315=930m | DN63=20m | 1 kpl.; Q=21,6 m3/h | K1 – tīklu paplašināšana. |
31 | DN110=320m; DN63=320m; DN50=210m | DN200=1805 m; DN315=620m; DN450=775m | DN110=720 m | 1 kpl.; Q=21,6 m3/h | U1 – tīklu paplašināšana; K1 – tīklu paplašināšana. Dzelzceļa šķērsojumu rekomendēts izbūvēt ar beztranšeju metodi |
Posma Nr. | Sistēmas apzīmējums | Piezīmes | |||
U1 | K1 | SPK | KSS | ||
(mikrotunelēšana). | |||||
32 | - | - | DN400=1030 m | - | K1 – tīklu rekonstrukcija. Rekomendēts izbūvēt ar beztranšeju metodi (ievilkšana ar sagraušanu). |
33 | - | - | DN350=2400 m | - | K1 – tīklu rekonstrukcija. Rekomendēts izbūvēt ar beztranšeju metodi (ievilkšana ar sagraušanu). |
Tabulā Nr.1 sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs. Uzņēmējam būvprojektu izstrādes procesā pašam jāveic visas nepieciešamās izpētes un aprēķini (KSS ražības, diametri u.c.), kā arī jāpārliecinās par Pasūtītāja sniegtās informācijas atbilstību reālai situācijai dabā. Izvēlētie cauruļvadu diametri jāpamato ar aprēķinu.
Tabulā Nr.1 orientējošie tīklu garumi un diametri norādīti tikai ielu maģistrāliem cauruļvadiem, neņemot vērā pievadu uz īpašumiem skaitu un garumu. Uzņēmējam jāizprojektē un jāizbūvē arī ūdensvada un kanalizācijas pievadi uz īpašumiem projekta teritorijā.
Pievadu apjoms var sastādīt orientējoši 40% no maģistrālo cauruļvadu garuma.
Nekādas pretenzijas šajā sakarā netiks pieņemtas un netiks uzskatītas par pamatojumu papildus samaksas pieprasīšanai.
Kopā 7-33 posms:
Kanalizācija - 36855m (maģistrālie cauruļvadi neņemot vērā pievadu skaitu un garumu).
Ūdensvads - 20087m (maģistrālie cauruļvadi neņemot vērā pievadu skaitu un garumu).
Pavisam kopā ŪKT maģistrālie tīkli (7. līdz 33. posms) – 56942m (maģistrālie cauruļvadi neņemot vērā pievadu skaitu un garumu).
1.7. Līguma izpildes laiks
Kopējais Līguma izpildes laiks paredzēts aptuveni trīsdesmit astoņus (38) mēnešus no līguma noslēgšanas datuma līdz būvobjektu nodošanai ekspluatācijā (tai skaitā nodošana ekspluatācijā), bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. decembrim (neatkarīgi no iepirkuma līguma noslēgšanas, iepirkuma līguma izpildes termiņš ir 01.12.2020.). Detalizētāku informāciju skatīt laika grafikā (pielikums Nr.1).
Līguma izpildes laiks ir sadalīts vairākos etapos. Būvprojektu izstrādes periods:
• Topogrāfiskā, ģeotehniskā u.c. nepieciešamās izpētes veikšana plānota orientējoši no 01.10.2017. līdz 31.01.2018.
• Būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrāde un saskaņošana visiem posmiem plānota orientējoši no 01.10.2017. līdz 31.05.2018.
• Būvprojektu izstrāde un saskaņošana plānota orientējoši no 01.10.2017. līdz 02.01.2020., posmu būvprojektus izstrādājot sekojošā secībā:
o 7;10;11;12;13;14;15;16;19;20;24;28;32;33 posmu būvprojekti jāizstrādā un jāsaskaņo (x.xx. jāsaņem pozitīvs ekspertīzes atzinums tiem posmu būvprojektiem, kam nepieciešams) no 01.10.2017. līdz 01.04.2018.
o 9;18;22;23;25;26;29;30 posmu būvprojekti jāizstrādā un jāsaskaņo (x.xx. jāsaņem pozitīvs ekspertīzes atzinums tiem posmu būvprojektiem, kam nepieciešams) no 01.12.2017. līdz 01.03.2019.
o 8;17;21;27;31 posmu būvprojekti jāizstrādā un jāsaskaņo (x.xx. jāsaņem pozitīvs ekspertīzes atzinums tiem posmu būvprojektiem, kam nepieciešams) no 01.04.2018. līdz 02.01.2020.
Uzņēmējs var uzsākt konkrēto posmu projektēšanu arī agrāk, bet visiem būvprojektiem jābūt izstrādātiem un saskaņotiem ne vēlāk kā līdz 2020. gada 2. janvārim. Orientējošais laika periods ekspertīzes veikšanai plānots viens (1) mēnesis katram būvprojektam (tiem būvprojektiem, kuriem ekspertīze būs nepieciešama saskaņā ar MK noteikumiem Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”). Būvprojekts tiek uzskatīts par saskaņotu, kad būvatļaujā ir saņemta būvvaldes atzīme par projektēšanas nosacījumu pilnīgu izpildi.
Autoruzraudzība jāveic visā Līguma izpildes laikā. Būvdarbu periods:
• Būvdarbu veikšana plānota orientējoši no 01.04.2018. līdz 01.12.2020.(x.xx. nodošana ekspluatācijā), posmus realizējot sekojošā secībā:
o 7;10;11;12;14;15;16;19;20;24;28 posmi jāizbūvē un jānodod ekspluatācijā (x.xx. nodošana ekspluatācijā) orientējoši no 01.04.2018. līdz 01.12.2018.
o 13;32;33 posmi jāizbūvē un jānodod ekspluatācijā (x.xx. nodošana ekspluatācijā) orientējoši no 01.04.2018. līdz 01.12.2019. (t.i. būvdarbus rekomendēts veikt 2018./2019. gadā)
o 9;18;26;29;30 posmi jāizbūvē un jānodod ekspluatācijā (x.xx. nodošana ekspluatācijā) orientējoši no 01.04.2019. līdz 01.12.2019.
o 22;23;25 posmi jāizbūvē un jānodod ekspluatācijā (x.xx. nodošana ekspluatācijā) orientējoši no 01.04.2019. līdz 01.12.2020. (t.i. būvdarbus rekomendēts veikt 2019./2020. gadā)
o 8;17;21;27;31 posmi jāizbūvē un jānodod ekspluatācijā (x.xx. nodošana ekspluatācijā) orientējoši no 01.04.2020. līdz 01.12.2020.
Visiem darbiem jābūt pabeigtiem un objektiem nodotiem ekspluatācijā līdz 2020. gada 1. decembrim.
1.8. Darbu raksturojums
Šis projektēšanas – būvdarbu līgums ietver kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu / rekonstrukciju Jelgavas pilsētā x.xx. kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukciju un jaunu kanalizācijas sūkņu staciju būvniecību.
Katram no projekta V kārtas ietvaros paredzētajiem 27 posmiem ir jāizstrādā atsevišķa būvniecības ieceres dokumentācija, jāsaņem atsevišķa būvatļauja, jāizstrādā atsevišķs būvprojekts un jāsaņem atzīme, par projektēšanas nosacījumu pilnīgu izpildi. Uzņēmējam arī būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde, rakšanas darbu atļaujas saņemšana jāorganizē katram būvprojektam (posmam) atsevišķi. Rakšanas darbu atļauju izņem Uzņēmējs. Jāparedz laiks katrā būvprojektā paredzētā
darba apjoma nodošanai ekspluatācijā, jo līguma darbi tiks uzskatīti par izpildītiem tikai tad, kad būvprojektos paredzētais darba apjoms būs izbūvēts un visi objekti / posmi būs nodoti ekspluatācijā.
Uzņēmējam jāveic šādi galvenie pasākumi:
• Pasūtītāja uzdevumā jāpieprasa un jāsaņem visi nepieciešamie tehniskie un īpašie noteikumi no inženierkomunikāciju turētājiem un citām iesaistītajām institūcijām;
• Jāveic nepieciešamās izpētes (topogrāfija, ģeoloģija u.c.), kā arī jāpārbauda un jāpārliecinās par Xxxxxxxxxx sniegtās informācijas atbilstību reālai situācijai;
• Izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, jāsaskaņo pievadu atrašanās vietas ar visiem zemes īpašniekiem, ko skar projekta teritorija;
• Jāveic būvniecības ieceres dokumentācijas un būvprojektu izstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīvu, tehnisko noteikumu u.c. normatīvo aktu prasībām;
• Jāveic projektējamo tīklu un būvju (KSS) jaudas, korpusu diametru, cauruļvadu diametru
u.c. nepieciešamie aprēķini;
• Būvprojekti jāsaskaņo visās iesaistītajās institūcijās un jāsaņem ar būvdarbu veikšanu saistītie saskaņojumi un atļaujas;
• Jāveic autoruzraudzība visā būvdarbu periodā;
• Pirms būvdarbu uzsākšanas jāizstrādā darbu veikšanas projekts;
• Jāveic būvdarbi atbilstošā kvalitātē, x.xx. jāuzstāda visi nepieciešamie materiāli, iekārtas un aprīkojums;
• Pirms objektu nodošanas ekspluatācijā jāsagatavo visa nepieciešamā izpilddokumentācija;
• Pirms objektu nodošanas jāveic visas nepieciešamās izbūvēto sistēmu pārbaudes;
• Nepieciešamības gadījumā jāveic Pasūtītāja personāla apmācība;
• Jāpilda līguma nosacījumi defektu paziņošanas un garantijas periodā. Līguma (7.-33. posma) ietvaros iekļauti sekojoši darbi:
• Ūdensapgādes maģistrālo ielas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija orientējoši 20087m, kā arī pievadu izbūve uz īpašumiem līdz zemes gabala robežai;
• Sadzīves kanalizācijas pašteces un spiediena maģistrālo ielas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija orientējoši 36745m, kā arī pievadu izbūve uz īpašumiem līdz zemes gabala robežai;
• Sadzīves kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija 2 kpl. (x.xx. 1 kpl. “sausā tipa” ar virszemes paviljonu un stacionāru ģeneratoru), ietverot ELT un SCADA pieslēgumus;
• Jaunu sadzīves kanalizācijas sūkņu staciju izbūve orientējoši 10 kpl., ietverot ELT un SCADA pieslēgumus.
1.9. Vispārēji norādījumi Līguma izpildei
Visi Līguma ietvaros paredzētie darbi jāizpilda saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas būvnormatīviem, normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem standartiem un noteikumiem. Pretendentam jāievēro minētie standarti un vadlīnijas.
Pretendentam cenas piedāvājumā jāiekļauj visa nepieciešamā darbaspēka, iekārtu un aprīkojuma nodrošināšana, nepieciešamie materiāli, lai pabeigtu visas būves, kā arī pārbaudes pirms nodošanas
ekspluatācijā, nodošana ekspluatācijā, testēšana, būvlaukumu atjaunošana, darba, tehnisko un izpildrasējumu sagatavošana, darba un apkopes personāla apmācība Līgumā norādītajā periodā.
Ja Līgumā nav īpaši norādīts citādi, Uzņēmējam jāveic visi darbi un/vai jāpiegādā visas detaļas un materiāli, kas nav Līgumā īpaši pieminēti, bet ir loģiski izrietoši no Līguma, kā kanalizācijas sūkņu staciju, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pabeigšanai nepieciešami, it kā šādi darbi un/vai detaļas un materiāli būtu īpaši nosaukti Līgumā.
Turpmākajās sadaļās ir iekļauti tehniskie standarti un vadlīnijas, kas piemērotas kā nepieciešamo ieviešanas darbu iepirkuma dokumentācijas pamats.
Alternatīvu standartu izmantošanu, atšķirībā no noteiktajiem, drīkst veikt tikai pēc Inženiera un Pasūtītāja iepriekšējas piekrišanas un rakstiska apstiprinājuma. Atšķirības starp ieteikto alternatīvu un noteiktajiem standartiem Uzņēmējam rakstiskā formā pilnībā jāapraksta, kā arī jāpierāda, ka tiks nodrošināta tādi pati vai augstāka kvalitāte, nekā prasīts noteiktajās normās. Šis apraksts jāiesniedz Inženierim un Pasūtītājam latviešu valodā vismaz 10 darba dienas pirms datuma, kurā Uzņēmējs vēlētos saņemt Inženiera apstiprinājumu.
Vienlaicīga atsaukšanās uz vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionāliem standartiem vai būvniecības normu izmantošana atsevišķa būvniecības elementa būvniecībā nav pieļaujama.
Uzņēmējs ir atbildīgs par visu nodokļu apmaksu saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu. Uzņēmējs nav atbildīgs par zemes pirkšanu.
Uzņēmējam savā grafikā jāiekļauj adekvāts laika posms pasākumiem, ko veiks komunālo pakalpojumu un pašvaldības iestādes. Pasūtītājs nodrošinās nepieciešamo palīdzību, lai kontaktētos ar šīm iestādēm. Uzņēmējs ir atbildīgs par visām materiālu, aprīkojuma un komunālo pakalpojumu uzņēmumu veikto darbu izmaksām. Uzņēmējam jāiepazīstas ar visiem noteikumiem, kuru ievērošanu var pieprasīt vietējās institūcijas atjaunošanas darbu laikā vai pievienošanai pie esošām sistēmām.
Gadījumā, ja iepirkuma dokumentos atrodamas nesaskaņas vai pretrunas, jāvadās pēc stingrākajām prasībām.
2. VADLĪNIJAS PROJEKTĒŠANAI
2.1. Vispārīgās prasības projektēšanai.
Līguma noteikumi ir “Iekārtu piegādes un projektēšanas – būvniecības darbu līguma noteikumi elektriskajiem un mehāniskajiem darbiem, būvniecības un inženierdarbiem, kuru projektēšanu veic uzņēmējs” (“FIDIC Dzeltenā grāmata”, 1999.g.).
Uzņēmējam jāveic visu darbu projektēšana saskaņā ar Pasūtītāja prasībām, kuras aprakstītas šajā dokumentā. Uzņēmējs ir pilnībā atbildīgs par visas šajā dokumentā sniegtās informācijas pārbaudi, kas attiecas uz projektējamo sistēmu parametriem. Uzņēmējs ir atbildīgs par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un būvprojektu saskaņošanu visās atbildīgajās institūcijās. Būvprojektu dokumentācijai pilnībā jāatbilst Latvijas būvnormatīviem, inženierkomunikāciju turētāju un citu institūciju izsniegtajiem tehniskiem noteikumiem, Pasūtītāja prasībām un citiem būvniecību regulējošiem tiesību aktiem.
Uzņēmējam jānoskaidro visas prasības, kuras var tikt izvirzītas no iesaistītajām institūcijām, un jāiestrādā tās būvprojektu dokumentācijā (x.xx. dzelzceļa šķērsojumi u.tml.). Piedāvātajiem risinājumiem, kas izklāstīti šajā dokumentā, ir rekomendējošs raksturs un tie neatbrīvo Uzņēmēju no atbildības šī līguma izpildē, īstenojot būvprojektu tehniskos risinājumus.
Nepieciešamības gadījumā ir jāizstrādā arī inženierrisinājumu sadaļas citu inženierkomunikāciju pārlikšanai, un tie nav uzskatāmi par papildus darbu apjomiem.
Visu posmu būvprojekti jānodod Pasūtītājam ar visiem nepieciešamajiem saskaņojumiem un tādā termiņā, lai Pasūtītājs varētu pasūtīt Būvprojektu ekspertīzes atzinumus saskaņā ar MK noteikumiem Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” un Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” (būvprojekta ekspertīze tiks veikta tikai to posmu būvprojektiem, kuriem tas būs nepieciešams saskaņā ar MK noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” prasībām).
Uzņēmējam ir pienākums saskaņot būvprojektus un saņemt visus nepieciešamos akceptus, iekļaujoties laika grafikā noteiktajā termiņā. Gadījumā, ka Līguma izpildes laikā kādam dokumentam beidzas derīguma laiks (piemēram tehniskie noteikumi u.tml.), tad šo dokumentu termiņa pagarināšana vai jaunu dokumentu saņemšana ir Uzņēmēja pienākums. Visas ar to saistītās izmaksas sedz Uzņēmējs.
Būvprojekti ir jāiesniedz saskaņošanai arī Inženierim.
Pasūtītājs akceptē būvprojektus pēc Inženiera un inženierkomunikāciju turētāju saskaņojumu saņemšanas.
Autoruzraudzības gaitā pieņemtiem tehniskiem risinājumiem jābūt saskaņotiem ar Inženieri un Pasūtītāju.
Atskaites un sapulces būvprojektu izstrādes gaitā tiks organizētas savstarpēji vienojoties Pasūtītājam, Inženierim un Uzņēmējam.
Uzņēmējam jāiesniedz Pasūtītājam būvniecības ieceres un būvprojektu dokumentācija:
• Četri (4) eksemplāri izdrukātā veidā – SIA “Jelgavas ūdens” Tehniskai daļai, SIA “Jelgavas ūdens” Projektu īstenošanas grupai, Inženierim, CFLA;
• Digitālā (DWG 2012.gada versijā vai savietojamai ar to, kā arī PDF vai analogā) formātā – divi (2) eksemplāri CD (vai analogā) datu nesējā.
Izstrādājot būvprojektus, Uzņēmējam jāņem vērā, ka pilsētas teritorijā var tikt izstrādāti arī citi projekti. Lai izvairītos no nesaistēm būvdarbu laikā, šo būvprojektu dokumentācija savstarpēji jāsaskaņo.
Jelgavas pilsētas dome plāno realizēt sekojošus projektus:
• Jelgavas pilsētas attīstības programmas 2014-2020 (apstiprināta ar Jelgavas pilsētas domes 23.05.2013. lēmumu Nr.5/5) Investīciju plānā iekļauto integrēto teritoriālo investīciju projekta ideja “Tehniskās infrastruktūras sakārtošana uzņēmējdarbības attīstībai degradētā teritorijā” (Garozas / Prohorova ielas rajons, kuru skar 7. un 28.posma projekta teritorija);
• Loka maģistrāles no pilsētas robežas līdz Kalnciema ceļam rekonstrukcija (Bērzu ceļa rajons, kuru skar 33.posma projekta teritorija).
Dotie projekti minēti informatīvi. Būvprojektu izstrādes gaitā var atklāties arī citi izstrādes vai izbūves stadijā esoši būvprojekti, kuru dokumentāciju Uzņēmējam savstarpēji jāsaskaņo ar projekta
„Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Jelgavā, V kārta” (7.-33. posms) atsevišķo posmu būvprojektu dokumentāciju.
2.2. Ūdensapgādes tīklu paplašināšana / rekonstrukcija.
Ūdensapgādes tīklu paplašināšana / rekonstrukcija plānota izmantojot PE cauruļvadus un izbūvi veicot galvenokārt ar atklātās rakšanas metodi, beztranšeju tehnoloģiju (horizontālā vadāmā urbšana) izmantojot tikai atsevišķos posmos (Kūliņu, Žagaru un Zīles ceļos).
Patērētāju pieslēgumiem jāparedz pievadi no ielas maģistrālā cauruļvada līdz zemes gabala robežai, un pieslēguma iespējas jāparedz katram projekta zonā esošajam zemes gabalam. Cauruļvadi ir jāprojektē ielu sarkano līniju robežās. Vietās, kur nav sarkanās līnijas, cauruļvadi ir jāprojektē maksimāli izvairoties no privāto zemes īpašumu šķērsošanas.
Projektējot pievadus uz zemes īpašumiem ielu sarkano līniju robežās, veikt pievadu saskaņošanu ar privāto zemju īpašniekiem. Pievadu diametrs Ø32 – Ø63mm, tas precizējams katra posma būvprojekta izstrādes stadijā. Saskaņošanas protokoli pievienojami būvprojektu dokumentācijai. Saskaņošanu veic Uzņēmējs.
Ūdensvada māju pieslēgumi: Jauni pieslēgumi jāizbūvē ielu sarkano līniju robežās. Gadījumos, kad pirms sarkanās līnijas ir žogs, paredzētais mājas pieslēgums jānovieto 0,5 m pirms tā. Gadījumā, ja jaunprojektējamais māju pieslēgums atrodas privātīpašumā, tas jāsaskaņo ar zemes īpašnieku. Ja zemes īpašnieks nepiekrīt pieslēguma novietojumam, tas jāiznes ārpus privātīpašuma robežām.
Skarot privātīpašumu, īpašnieka piekrišana vai atteikums noformējams rakstiski – īpašnieka saskaņojums uz skices. Ja īpašnieks nepiekrīt minēto daļu izbūvei, gala noslēgi u.c. jānovieto pirms īpašuma robežas. Gadījumos, kad īpašnieks, vai tā tiesiskais valdītājs nav sastopams savā īpašumā, paziņojums par plānotajām darbībām nosūtāms uz īpašnieka deklarēto dzīvesvietu. Informācija iegūstama sadarbojoties ar vietējo pašvaldību mājas pieslēguma (daļa starp sarkano līniju un zemes īpašuma robežu) izbūvei. Vēstule nosūtāma ar atbildes termiņu - 15 dienas. Ja minētajā termiņā atbilde nav saņemta, nosūtāma atkārtota vēstule ar norādītu būvniecības darbu uzsākšanas datumu, kas ir ne ātrāk, kā 15 dienas no atkārtotās vēstules izsūtīšanas datuma. Ja pēc abu vēstuļu izsūtīšanas apstiprinājums netiek saņemts, tīkli tiek izbūvēti neskarot privātīpašumu.
Cauruļvadi Ø32 – Ø50mm (un mazāki par Ø32mm) paredzēti SDR11 PE100-RC, PN16. Cauruļvadi Ø63 – Ø315mm paredzēti SDR17 PE100-RC, PN10. Cauruļvadus savstarpēji savienot ar elektrometināmajām uzmavām vai kontaktmetināšanu. Vietās, kur paredzēta cauruļvadu izbūve ar beztranšeju metodi, izmantot cauruļvadus ar papildus PE aizsargslāni. Ūdensvada maģistrālo tīklu sazarojumos paredzēt atbilstoša diametra kaļamā ķeta veidgabalus. Cauruļvadu, veidgabalu u.c. materiāls pirms izmantošanas (iestrādes būvprojektā un izbūves) saskaņojams ar Inženieri un Pasūtītāju.
Detalizētu informāciju par izmantojamiem cauruļvadiem, to materiālu skatīt šo Tehnisko specifikāciju sadaļā “Būvizstrādājumi”.
Ūdensapgādes maģistrālēm jāparedz visa nepieciešamā ekspluatācijas armatūra: aizbīdņi, atgaisošanas vārsti, hidranti u.c., atbilstoši LBN 222-15 “Ūdensapgādes būves”.
Ūdensvada armatūrai jāatbilst spiediena klasei PN 10 un jābūt izgatavotai no kaļamā ķeta. Ekspluatācijas aizbīdņus atzaru noslēgšanai pieļaujams paredzēt arī no sintētisko sveķu (POM) materiāla.
Perspektīvo atzaru skaits un novietojums jāprecizē Uzņēmējam (būvprojekta izstrādātājam) kopā ar Pasūtītāju būvprojektu izstrādes gaitā.
Paredzēt virszemes tipa hidrantus. Pazemes hidrantus pieļaujams projektēt vietās, kur objektīvu iemeslu pēc nav iespējams uzstādīt virszemes hidrantus. Hidrantus aprīkot ar informatīvajām plāksnēm (pazemes hidrantiem – aku vāki ar sarkano krāsojumu), atbilstoši MK noteikumiem Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi”. Ap hidrantu un tā drenējošo cauruli paredzēt šķembu slāni.
Ekspluatācijas armatūru paredzēt ar kāta pagarinātājiem un kapēm atbilstoši ielas / ceļa segumam.
Katra patērētāja pieslēgumam atzara noslēgšanai jāparedz ekspluatācijas aizbīdnis ar teleskopisku kāta pagarinātāju un kapi atbilstoši ceļa / ielas segumam. Atzaru galos paredzēt gala noslēgus. Gala noslēgu atrašanai dabā paredzēt signālstabiņus. Rekonstruējamo tīklu posmos nepieciešams pārslēgt esošos pieslēgumus.
Virszemes kapēm jābūt ar bituma pārklājumu un to diametrs nedrīkst būt mazāks par 140mm, tām jāatbilst LVS EN124 vai ekvivalents noteikumiem.
Uz ceļiem un ielām ir jāparedz kaļamā ķeta kapes ar 40t nestspēju. Grantētos segumos jāuzstāda kaļamā ķeta kapes ar nestspēju 40t, tās apbetonējot un uzstādīšana jāveic zem seguma virskārtas virsmas līmeņa. Asfaltētos segumos jāparedz peldošā tipa kaļamā ķeta kapes ar nestspēju 40t.
Zaļajā zonā jāuzstāda kaļamā ķeta kapes ar nestspēju 25t, tās apbetonējot. Zem betona gredzeniem un apbetonējuma jāparedz šķembu slānis.
Detalizētu informāciju par izmantojamiem hidrantiem, armatūru, kātu pagarinātājiem, kapēm un to materiālu skatīt šo Tehnisko specifikāciju sadaļā “Būvizstrādājumi”.
Vietās, kur tas ir nepieciešams, paredzēt dzelzsbetona akas vai kameras atbilstoši LBN 222-15 “Ūdensapgādes būves” noteikumiem. Akās cauruļvadu un dzelzsbetona konstrukciju savienojuma vietās ir jāparedz aizsargčaulas. Akām hermētiskuma nodrošināšanai ir nepieciešama hidroizolācija pinā apjomā. Visas akas aprīkot ar ķeta lūkām un vākiem ar segumam atbilstošu slodzes klasi. Uz visiem aku vākiem jābūt SIA “Jelgavas ūdens” logo.
Visus esošos segumus paredzēt atjaunot vismaz tādā stāvoklī, kādi tie bija līdz būvdarbu uzsākšanai. Segumu atjaunošana jāveic pilnā apjomā visā tranšejas platumā ievērtējot, ka seguma atjaunošana jāveic 0,5m uz katru pusi no izraktās tranšejas. Segumu atjaunošanu paredzēt atbilstoši “Autoceļu specifikācijas” aktuālajai redakcijai, kā arī Jelgavas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem un JPPI “Pilsētsaimniecība” / Jelgavas pilsētas pašvaldības tehniskajiem noteikumiem.
Cauruļvadu diametri un to izbūves metodes ir precizējamas katra posma būvprojekta izstrādes stadijā. Tabulā Nr.1 dotie cauruļvadu garumi un diametri ir norādīti informatīvi. Faktiskais darbu apjoms nosakāms būvprojektu izstrādes gaitā.
Aprēķinus pievienot būvprojektu dokumentācijai.
Ūdensvada iebūves dziļumam jābūt atbilstošam LBN 003-15 "Būvklimatoloģija" noteiktajām prasībām.
Veicot cauruļvadu rekonstrukciju, paredzēt esošo (turpmāk neizmantojamo) cauruļvadu un aku demontāžu. Kur nav iespējama esošā cauruļvada demontāža, pieļaujama likvidējamā cauruļvada noslēgšana un aizpildīšana ar javu. Akas tajos cauruļvadu posmos, kuri tiek aizpildīti ar javu, ir jāaizber ar citur neizmantojamo grunti demontējot akas augšējo daļu (ja aka neatrodas privātīpašumā). Jāparedz arī visu esošo pievienojumu pārslēgšana.
Uzņēmējs ir atbildīgs par visiem riskiem, kas saistīti ar Līguma realizāciju, kas var rasties būvprojektu izstrādes, kā arī būvdarbu laikā.
2.3. Kanalizācijas pašteces tīklu paplašināšana / rekonstrukcija.
Kanalizācijas pašteces tīklu paplašināšana / rekonstrukcija plānota izmantojot PP cauruļvadus un izbūvi veicot ar atklātās rakšanas metodi. Dzelzceļa šķērsojumus plānots (7.; 8. un 31. posms) izbūvēt ar beztranšeju metodi (mikrotunelēšana). Patērētāju pieslēgumiem jāparedz pievadi no ielas maģistrālā cauruļvada līdz zemes gabala robežai, un pieslēguma iespējas jāparedz katram projekta zonā esošajam zemes gabalam. Cauruļvadi ir jāprojektē ielu sarkano līniju robežās. Vietās, kur nav sarkanās līnijas, cauruļvadi ir jāprojektē maksimāli izvairoties no privāto zemes īpašumu šķērsošanas.
Projektējot pievadus uz zemes īpašumiem ielu sarkano līniju robežās, veikt pievadu saskaņošanu ar privāto zemju īpašniekiem. Pievadu diametrs Ø160 – Ø200mm, tas precizējams katra posma būvprojekta izstrādes stadijā. Saskaņošanas protokoli pievienojami būvprojektu dokumentācijai. Saskaņošanu veic Uzņēmējs.
Kanalizācijas māju pieslēgumi: jauni pieslēgumi jāizbūvē ielu sarkano līniju robežās. Gadījumos, kad pirms sarkanās līnijas atrodas esošs žogs, paredzētā aka jānovieto 0,5 m pirms tā. Gadījumā, ja
jaunprojektējamais māju pieslēgums atrodas privātīpašumā, tas jāsaskaņo ar zemes īpašnieku. Ja zemes īpašnieks nepiekrīt kontrolakas novietojumam, tā jāiznes ārpus privātīpašuma robežām.
Skarot privātīpašumu, īpašnieka piekrišana vai atteikums noformējams rakstiski – īpašnieka saskaņojums uz skices. Ja īpašnieks nepiekrīt minēto daļu izbūvei, akas jānovieto pirms īpašuma robežas. Gadījumos, kad īpašnieks, vai tā tiesiskais valdītājs nav sastopams savā īpašumā, paziņojums par plānotajām darbībām nosūtāms uz īpašnieka deklarēto dzīvesvietu. Informācija iegūstama sadarbojoties ar vietējo pašvaldību mājas pieslēguma (daļa starp sarkano līniju un zemes īpašuma robežu) izbūvei. Vēstule nosūtāma ar atbildes termiņu - 15 dienas. Ja minētajā termiņā atbilde nav saņemta, nosūtāma atkārtota vēstule ar norādītu būvniecības darbu uzsākšanas datumu, kas ir ne ātrāk, kā 15 dienas no atkārtotās vēstules izsūtīšanas datuma. Ja pēc abu vēstuļu izsūtīšanas apstiprinājums netiek saņemts, tīkli tiek izbūvēti neskarot privātīpašumu.
Cauruļvadi Ø160 – Ø400mm (un mazāki par Ø160mm) paredzēti daudzslāņu PP gludsienu ar stinguma klasi SN8. Cauruļvadi Ø450 – Ø800mm paredzēti PP gofrēti, dubultsienu ar stinguma klasi SN8. Cauruļvadus savstarpēji savienot ar uzmavām.
Cauruļvadu, veidgabalu u.c. materiāls pirms izmantošanas (iestrādes būvprojektā un izbūves) saskaņojams ar Inženieri un Pasūtītāju.
Detalizētu informāciju par izmantojamiem cauruļvadiem, to materiālu skatīt šo Tehnisko specifikāciju sadaļā “Būvizstrādājumi”.
Kanalizācijas kolektoru minimālais slīpums nedrīkst būt mazāks par to kas noteikts LBN 223-15 “Kanalizācijas būves” noteikumos. Kanalizācijas tīklu iebūves dziļumam jābūt atbilstošam LBN 003- 15 "Būvklimatoloģija" noteiktajām prasībām.
Kanalizācijas maģistrālēm pagriezienu, sazarojumu vietās un uz taisniem posmiem ir jāparedz skatakas, atbilstoši LBN 223-15 “Kanalizācijas būves” noteikumiem. Skatakas jāparedz sekojošas: sadzīves notekūdeņu plastmasas kanalizācijas skatakas ar teleskopisko cauruli PP/PE Ø400/315mm; PE/PE Ø560/500mm; PP/PP Ø1000/625mm. Virs katras akas izbūvējams ķeta vāks saskaņā ar EN 124 noteikumiem.
Atsevišķās vietās var būt nepieciešams izbūvēt dzelzsbetona skatakas. Dzelzsbetona akām jāatbilst LVS EN 206, LVS EN 1917 vai ekvivalents prasībām, jābūt hidroizolētām un ar teleskopiski regulējamām peldošām ķeta lūkām un vākiem. Dzelzsbetona akām jāveido betonētas teknes un cauruļvadu pievienojumu vietās ir jāparedz aizsargčaulas.
Uz kanalizācijas maģistrāles dziļumā līdz 2,99m izmantojamas skatakas PE/PE Ø560/500mm, bet dziļumā virs 2,99m izmantojamas PP/PP Ø1000/625mm.
Skatakas PP/PP Ø1000/625mm paredzēt izbūvēt arī ielu krustojumos.
Skatakas PP/PE Ø400/315mm izmantojamas tikai tādos gadījumos, ja kādu objektīvu iemeslu pēc nav iespējams izbūvēt PE/PE Ø560/500mm skataku.
Kanalizācijas tīklu pieslēgumu vietās pie esošajām sistēmām izbūvējamas jaunas skatakas. Ja pieslēgums tiek veikts vietā, kur jau atrodas aka, tad esošā aka ir jādemontē un tās vietā jāuzstāda jauna skataka.
Pārkritumus paredzēt aku iekšpusē pēc iespējas tuvāk akas sienai, lai netraucētu iekļūšanu akā ekspluatācijas vajadzībām.
Spiedvadu pieslēgumu mezglos pie pašteces kanalizācijas sistēmas paredzēt rūpnieciski ražotas plastmasas spiediena dzēšanas akas.
Spiediena dzēšanas akām ir jābūt grodu tipa, DN625; DN800/625; DN1000/625 izgatavotām no 100% pirmreizēja PE100 materiāla, ar minimālo atvērumu 605mm, ar horizontālo ribojumu, ar lietu sfēras tipa pamatni, ar tangenciālu ievadu un centrisku izvadu.
Akām DN625: pievadi DN/OD25-110; izvadi DN/OD 160-200. Akām DN800/625: pievadi DN/OD110-200; izvadi DN/OD 160-250.
Akām DN1000/625: pievadi DN/OD160-355; izvadi DN/OD 200-400.
Aku vākiem ir jābūt montētiem uz armēta dzelzsbetona slodzi kliedējoša atbalsta gredzena no C50/60 markas betona ar vertikālās augstuma regulēšanas iespēju.
Patērētāju pievadiem atzaru galos paredzēt revīzijas akas PP/PE Ø200/160mm, bet vietās, kur tas kādu objektīvu iemeslu pēc nav iespējams – gala noslēgus. Gala noslēgu atrašanai paredzēt signālstabiņus. Rekonstruējamo tīklu posmos nepieciešams pārslēgt esošos pieslēgumus.
Zaļajā zonā jāuzstāda kaļamā ķeta vākus ar nestspēju 25t, tos apbetonējot.
Grantētos segumos jāuzstāda kaļamā ķeta vākus ar nestspēju 40t, tos apbetonējot un uzstādīšana jāveic zem seguma virskārtas virsmas līmeņa.
Asfaltētos segumos jāuzstāda kaļamā ķeta vākus ar nestspēju 40t, nodrošinot akas konstrukcijas “peldspēju”. Jāizbūvē peldošā tipa aku vāki vai peldošā tipa lūkas konstrukcija. Aku ķeta vākiem ir jāatbilst LVS EN124 vai ekvivalents prasībām. Uz visiem aku vākiem jābūt SIA “Jelgavas ūdens” logo.
Zem apbetonējuma, kā arī betona gredzeniem jāparedz šķembu slānis.
Detalizētu informāciju par izmantojamām skatakām, vākiem un to materiālu skatīt šo Tehnisko specifikāciju sadaļā “Būvizstrādājumi”.
Visus esošos segumus paredzēt atjaunot vismaz tādā stāvoklī, kādi tie bija līdz būvdarbu uzsākšanai. Segumu atjaunošana jāveic pilnā apjomā visā tranšejas platumā ievērtējot, ka seguma atjaunošana jāveic 0,5m uz katru pusi no izraktās tranšejas. Segumu atjaunošanu paredzēt atbilstoši “Autoceļu specifikācijas” aktuālajai redakcijai, kā arī Jelgavas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem un JPPI “Pilsētsaimniecība” / Jelgavas pilsētas pašvaldības tehniskajiem noteikumiem.
Cauruļvadu diametri un to izbūves metodes ir precizējamas katra posma būvprojekta izstrādes stadijā. Tabulā Nr.1 dotie cauruļvadu garumi un diametri ir norādīti informatīvi. Faktiskais darbu apjoms nosakāms būvprojektu izstrādes gaitā.
Aprēķinus pievienot būvprojektu dokumentācijai.
Veicot cauruļvadu rekonstrukciju, paredzēt esošo (turpmāk neizmantojamo) cauruļvadu un aku demontāžu. Kur nav iespējama esošā cauruļvada demontāža, pieļaujama likvidējamā cauruļvada noslēgšana un aizpildīšana ar javu. Skatakas tajos cauruļvadu posmos, kuri tiek aizpildīti ar javu, ir jāaizber ar citur neizmantojamo grunti demontējot akas augšējo daļu (ja aka neatrodas privātīpašumā). Jāparedz arī visu esošo pievienojumu pārslēgšana.
Perspektīvo atzaru skaits un novietojums jāprecizē Uzņēmējam (būvprojekta izstrādātājam) kopā ar Pasūtītāju būvprojektu izstrādes gaitā.
Uzņēmējs ir atbildīgs par visiem riskiem, kas saistīti ar Līguma realizāciju, kas var rasties būvprojektu izstrādes, kā arī būvdarbu laikā.
2.4. Kanalizācijas spiedvadu izbūve / rekonstrukcija.
Kanalizācijas spiedvadu izbūve plānota izmantojot PE cauruļvadus un izbūvi pilsētas ielās veicot galvenokārt ar atklātās rakšanas metodi, beztranšeju tehnoloģiju izmantojot tikai atsevišķos posmos.
Beztranšeju tehnoloģiju (ievilkšana esošajā cauruļvadā ar esošā cauruļvada sagraušanu) rekomendēts pielietot, veicot kanalizācijas spiedvadu rekonstrukciju (32. un 33. posms) no Zvejnieku ielas un Bērzu ielas KSS.
Vietās, kur esošie spiedvadi šķērso Lielupes un Drikas upes gultnes, rekonstrukcijas metode nosakāma būvprojektu izstrādes gaitā, ņemot vērā Uzņēmēja veiktās izpētes datu rezultātus.
Spiedvadu diametru izvēli pamatot ar aprēķinu. Aprēķinus pievienot būvprojektu dokumentācijai.
Cauruļvadi ir jāprojektē ielu sarkano līniju robežās. Vietās, kur nav sarkanās līnijas, cauruļvadi ir jāprojektē maksimāli izvairoties no privāto zemes īpašumu šķērsošanas. Saskaņošanas protokoli ar zemes īpašnieku pievienojami būvprojektu dokumentācijai, ja gadījumā tiek skartas privātās teritorijas. Saskaņošanu veic Uzņēmējs.
Skarot privātīpašumu, īpašnieka piekrišana vai atteikums noformējams rakstiski – īpašnieka saskaņojums uz skices. Ja īpašnieks nepiekrīt minēto daļu izbūvei, akas jānovieto pirms īpašuma robežas. Gadījumos, kad īpašnieks, vai tā tiesiskais valdītājs nav sastopams savā īpašumā, paziņojums par plānotajām darbībām nosūtāms uz īpašnieka deklarēto dzīvesvietu. Informācija iegūstama sadarbojoties ar vietējo pašvaldību mājas pieslēguma (daļa starp sarkano līniju un zemes īpašuma robežu) izbūvei. Vēstule nosūtāma ar atbildes termiņu - 15 dienas. Ja minētajā termiņā atbilde nav saņemta, nosūtāma atkārtota vēstule ar norādītu būvniecības darbu uzsākšanas datumu, kas ir ne ātrāk, kā 15 dienas no atkārtotās vēstules izsūtīšanas datuma. Ja pēc abu vēstuļu izsūtīšanas apstiprinājums netiek saņemts, tīkli tiek izbūvēti neskarot privātīpašumu.
Sadzīves kanalizācijas spiedvada no Bērzu KSS līdz pilsētas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm trase šķērso Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (NATURA 2000) – dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” dabas lieguma un sezonas lieguma zonu. Sezonas liegums tiek noteikts katru gadu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Sezonas lieguma teritorijā ir spēkā visi dabas lieguma zonai noteiktie ierobežojumi, atbilstoši MK noteikumiem Nr.326 “Dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Rekonstruējamais kanalizācijas spiedvads (~550m garš posms) šķērso īpaši aizsargājamus biotopus Smiltāju zālāji, Palieņu zālāji un Mēreni mitras pļavas.
Saskaņā ar Jelgavas reģionālās vides pārvaldes tehniskajiem noteikumiem Nr.JE16TN0111 dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” sezonas lieguma teritorijā Pilssalā (Lielupes kreisajā krastā) darbus atļauts veikt tikai laika periodā no 1. jūlija līdz 31. martam. Būvbedru vietās paredzēt noņemt zālāja velēnu visā tās dziļumā un rekonstrukcijas darbu laikā uzglabāt nebojātā veidā, sadalot to pēc iespējas lielākās laukuma vienībās; sausos laikapstākļos norakto velēnu papildus mitrināt, lai novērstu tās izžūšanu; pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas, velēnu nebojātā veidā novietot tajā pašā vietā, kur tā atradusies pirms izrakšanas. Zem velēnas esošo augsni izrakt, nesajaucot to ar cilmiezi, uzglabāt atsevišķā krautnē un pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas novietot tajā pašā teritorijā, kur tā atradusies pirms izrakšanas. Būvbedru aizbēršanas un nolīdzināšanas laikā nav pieļaujama cita substrāta (augsnes) izmantošana, kā arī citu augu piesēšana īpaši aizsargājamo zālāju biotopos.
Cauruļvadi Ø63 – Ø450mm paredzēti SDR17 PE100-RC, PN10. Vietās, kur paredzēta cauruļvadu izbūve ar beztranšeju metodi, izmantot PE100-RC/PP cauruļvadus ar papildus PP aizsargslāni. Cauruļvadus savstarpēji savienot ar elektrometināmajām uzmavām vai kontaktmetināšanu.
Cauruļvadu, veidgabalu u.c. materiāls pirms izmantošanas (iestrādes būvprojektā un izbūves) saskaņojams ar Inženieri un Pasūtītāju.
Kanalizācijas spiedvadiem jāparedz visa nepieciešamā ekspluatācijas armatūra: aizbīdņi, atgaisošanas vārsti u.c., atbilstoši LBN 223-15 “Kanalizācijas būves” noteikumiem.
Detalizētu informāciju par izmantojamo armatūru un tās materiālu skatīt šo Tehnisko specifikāciju sadaļā “Būvizstrādājumi”.
Vietās, kur tas ir nepieciešams, paredzēt dzelzsbetona akas vai kameras atbilstoši LBN 223-15 “Kanalizācijas būves” noteikumiem. Dzelzsbetona akām jāatbilst LVS EN 206, LVS EN 1917 vai
ekvivalents prasībām un jābūt hidroizolētām. Jāuzstāda ķeta lūkas un vāki atbilstoši segumam, kurā akas tiks izbūvētas.
Zaļajā zonā jāuzstāda kaļamā ķeta vākus ar nestspēju 25t, tos apbetonējot.
Grantētos segumos jāuzstāda kaļamā ķeta vākus ar nestspēju 40t, tos apbetonējot un uzstādīšana jāveic zem seguma virskārtas virsmas līmeņa.
Asfaltētos segumos jāuzstāda kaļamā ķeta vākus ar nestspēju 40t, nodrošinot akas konstrukcijas “peldspēju”. Jāizbūvē peldošā tipa aku vāki vai peldošā tipa lūkas konstrukcija. Aku ķeta vākiem ir jāatbilst LVS EN124 vai ekvivalents prasībām. Uz visiem aku vākiem jābūt SIA “Jelgavas ūdens” logo.
Zem betona gredzeniem, kā arī apbetonējuma jāparedz šķembu slānis. Dzelzsbetona akām cauruļvadu pievienojumu vietās ir jāparedz aizsargčaulas.
Visus esošos segumus paredzēt atjaunot vismaz tādā stāvoklī, kādi tie bija līdz būvdarbu uzsākšanai. Segumu atjaunošana jāveic pilnā apjomā visā tranšejas platumā ievērtējot, ka seguma atjaunošana jāveic 0,5m uz katru pusi no izraktās tranšejas. Segumu atjaunošanu paredzēt atbilstoši “Autoceļu specifikācijas” aktuālajai redakcijai, kā arī Jelgavas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem un JPPI “Pilsētsaimniecība” / Jelgavas pilsētas pašvaldības tehniskajiem noteikumiem.
Cauruļvadu diametri un to izbūves metodes ir precizējamas katra posma būvprojekta izstrādes stadijā. Tabulā Nr.1 dotie cauruļvadu garumi un diametri ir norādīti informatīvi. Faktiskais darbu apjoms nosakāms būvprojektu izstrādes gaitā.
Veicot cauruļvadu rekonstrukciju, paredzēt esošo (turpmāk neizmantojamo) cauruļvadu un aku demontāžu. Kur nav iespējama esošā cauruļvada demontāža, pieļaujama likvidējamā cauruļvada noslēgšana un aizpildīšana ar javu. Akas tajos cauruļvadu posmos, kuri tiek aizpildīti ar javu, ir jāaizber ar citur neizmantojamo grunti demontējot akas augšējo daļu (ja aka neatrodas privātīpašumā). Jāparedz arī visu esošo pievienojumu pārslēgšana.
Uzņēmējs ir atbildīgs par visiem riskiem, kas saistīti ar Līguma realizāciju, kas var rasties būvprojektu izstrādes, kā arī būvdarbu laikā.
2.5. Kanalizācijas sūkņu staciju izbūve / rekonstrukcija.
2.5.1. Jaunu sadzīves kanalizācijas sūkņu staciju izbūve.
Jaunajām kanalizācijas sūkņu stacijām jābūt jaunām, rūpnieciski ražotām, pilnībā nokomplektētām, pazemes tipa, bez virszemes paviljona. Sūkņu stacijas jāpieslēdz pie pašteces kanalizācijas tīkla, kā arī jāparedz pieslēgums spiedvadam. Sūkņu stacijās jāparedz atbilstošs skaits iegremdējamie sūkņi, sūkņu pēdas, grozs, sūkņu un groza vadulas, izcelšanas ķēdes (AISI 316), vēdināšanas caurules, apkalpošanas platformas, vāki, enkurskrūves, aizbīdņi un pretvārsti, manometri, nerūsējošā tērauda caurules (KSS iekšējai apsaistei pieļaujams izmantot arī PE cauruļvadus), veidgabali un stiprināšanas detaļas.
Ienākošās plūsmas atslēgšanai, pirms KSS uzstādīt nažveida aizbīdni ar teleskopisku kātu.
Visām izmantojamām skrūvēm, uzgriežņiem un paplāksnēm jābūt izgatavotiem no nerūsējošā tērauda, atbilstoši EN 1.4301 noteikumiem vai ekvivalentiem. Blīvslēgiem jābūt izgatavotiem no korozijas izturīga materiāla (no volframa cementētā karbīda, silikona karbīda vai materiāla ar līdzīgām īpašībām).
Sūkņu stacijas būvlaukumā jāpiegādā samontētas un gatavas pieslēgšanai pie visiem tīkliem.
Xxxxx xxxxx spiedvadam jābūt aprīkotam ar vienvirziena vārstu un aizbīdni. Aizbīdņu un vārstu nominālajam diametram ir jāsakrīt ar spiedvadu cauruļvadu izmēru. Sūkņu aizbīdņiem, vienvirziena vārstiem jābūt viegli pieejamiem ekspluatācijai un tehniskās apkopes veikšanai.
Sūkņu staciju pazemes korpusu vākiem jāatrodas vismaz 0,5m virs 3% maksimālā applūšanas līmeņa, kas noteikts Latvijas būvnormatīvos. Sūkņu stacijas paredzēt izbūvēt tā, lai pēc iespējas nodrošinātu to aizsardzību pret virsūdeņu pieplūdi.
Sūkņu staciju darbībai jābūt pilnīgi automatizētai ar datu un informācijas pārraidi uz NAI. Automātikas sistēmai jābūt savietojamai ar esošo SCADA sistēmu. Esošo SCADA sistēmu veidojis uzņēmums SIA ZRA “Ellat”.
Pavisam paredzēts izbūvēt 10 (desmit) jaunas sadzīves kanalizācijas sūkņu stacijas (precīzu skaitu Uzņēmējam noteikt izstrādājot būvprojektus). Katras sūkņu stacijas nepieciešamo ražību, celšanas augstumu u.c. aprēķināt būvprojektu izstrādes stadijā. Tabulā Nr.1 sniegtie dati ir informatīvi. Aprēķinus pievienot būvprojektu dokumentācijai.
Sūkņu staciju korpusu materiālam jābūt no armētas stiklašķiedras vai augsta blīvuma polietilēna materiāla, ar slodzes klasi ne mazāku kā SN8 visā korpusa ausgstumā. Korpusu izmēri jānosaka atkarībā no pieplūstošo notekūdeņu daudzuma, pienākošā un aizejošā cauruļvada augstuma atzīmēm, sūkņu un nepieciešamās iekšējās apsaistes gabarītiem. Sūkņu staciju rezervuāriem ir jābūt dimensionētiem tā, lai sūkņu ieslēgšanās skaits nepārsniegtu ražotāja noteikto, bet ne vairāk kā 15- 20 reizes stundā. Rezervuāra formai jābūt tādai, lai pēc iespējas samazinātu iespējamo nosēdumu uzkrāšanos (konusveida).
Piekļuve sūkņu stacijas rezervuāram jānodrošina caur apkalpes lūkām ar vākiem. Iekāpšanas kāpnes (nerūsējošā tērauda vai kompozītmateriāla) paredzēt uzreiz no atveramās lūkas. Lūkas un vāka konstrukcijai un slodzes klasei jābūt atbilstoši segumam, kurā KSS paredzēts uzstādīt. Vākiem ir jābūt aizslēdzamiem un tāda izmēra, lai būtu iespējams izcelt visas uzstādītās iekārtas. Lūku vākiem jābūt izgatavotiem no kaļamā ķeta, nerūsējošā tērauda vai stiklašķiedras armēta polimērmateriāla. To virsmai jābūt izturīgai un neslidenai. Lūku pacelšanas rokturiem jābūt iedziļinātiem. Ja lūkas izvietotas uz brauktuves, to vākiem jāiztur slodze 40t. Ja lūkas izvietotas vietās, kur nav iespējama transportlīdzekļu kustība, vākiem jāiztur slodze 25t. Lūku vākiem jābūt veidotiem tā, lai tos varētu pacelt viena persona. Tiem jābūt iestiprinātiem enģēs un līdzsvarotiem vai arī dalītiem daļās tādā veidā, lai vienas daļas svars nepārsniegtu 25kg. Enģēs iestiprinātie vāki ar pretsvariem aprīkojami ar aizkrītošu sviru, kas automātiski fiksējas atvēršanas gadījumā. Vākiem jābūt apgādātiem ar iedziļinātu cilpu, kas var tikt aprīkota ar lielas noslodzes piekaramo slēdzeni. Cilpām jābūt nosegtām ar enģēs iestiprinātu vāku.
Jāparedz ārējais sūkņu stacijas vadības skapis. Vadības skapim, kā arī KSS vākam ir jābūt aprīkotam ar slēdzeni un pretielaušanās signalizāciju. Ielaušanās gadījumā, signalizācijai jādod lokāls skaņas signāls un jānosūta trauksmes signāls uz SCADA sistēmu. Vadības skapis jānovieto racionālā vietā, lai pie sūkņu pārslēgšanas / ieslēgšanas varētu viegli sekot līdzi visām darbībām.
Mehāniskajam aprīkojumam projektējamajās KSS ir jāietver vismaz sekojoši elementi:
• Vismaz divi iegremdējami kanalizācijas sūkņi slapjā izpildījumā, ar augstu lietderības koeficientu (virs 50%), aizsardzības klase IP68.
• Sūkņu stacijas iekšējās apsaistes cauruļvadi no nerūsējošā tērauda AISI316 vai augsta blīvuma polietilēna;
• Hidrostatiskais sensors jāparedz perforētā PE D200 aizsargcaurulē;
• Kaļamā ķeta aizbīdņi un pretvārsti;
• Ventilācijas cauruļvadi (PP vai PVC);
• Sūkņu stacijas vāka siltumizolācija;
• Vadulas sūkņu izcelšanai;
• Mehānisko piemaisījumu uztveršanas grozs;
• Elektromagnētiskais plūsmas mērītājs uz spiedvada;
• Sūkņu elektrokabeļiem jābūt ar “kari” tipa savienojumiem;
• Zemējums;
• Iespēja pieslēgt pārvietojamu dīzeļģeneratoru;
• ELT un SCADA pieslēgumi. Sūkņi:
• Sūkņiem jābūt jauniem, neremontētiem un nerestaurētiem;
• Sūkņa un motora asij ir jābūt viengabala, bez savienojuma elementiem;
• Xxxxxx sūknim ir jābūt aprīkotam ar sūces sensoru, kurš izvietots vai nu atsevišķā pārbaudes kamerā, vai arī statora telpā (sūkņa korpusā);
• Motoriem jābūt aprīkotiem ar termoslēdžiem;
• Gultņiem jānodrošina vismaz 50 000 darba stundas bez nomaiņas;
• Attālumam starp darbaratu un korpusu ir jābūt regulējamam, kas veiktu šķiedru saplēšanu un nodrošinātu pret darbarata nosprūšanu;
• Katra sūkņa ražībai jānodrošina nepieciešamā maksimālā ražība slapjos apstākļos;
• Sūkņu korpusa materiāls – ķets;
• Kabeļa ievadam sūknī jānodrošina hermētiskums, kabeļa stiprinājumam jānodrošina kabeļa aizsardzība pret izstiepšanos, kabeļa stiprinājumam un sūkņa montāžas elementiem sūkņu stacijā jānodrošina droša sūkņu uzstādīšana un izcelšana.
KSS jābūt projektētām un aprīkotām tā, lai nodrošinātu optimālu to apkalpošanu un ekspluatāciju. KSS darbība jāparedz bez personāla klātbūtnes. Visam uzstādītajam aprīkojumam jābūt drošam apkopes veikšanai.
Visi KSS iekšējie cauruļvadi jāprojektē un jāizbūvē tā, lai tiktu nodrošināta to pašattīrīšanās. Vēlams, lai plūsmas ātrums nepārsniedz 2,8 m/s.
KSS rezervuārs jāaprīko ar ventilācijas cauruļvadu, kura diametrs ir vismaz Ø110mm. Ventilācijas caurules izvadam jāatrodas tādā novietnē un augstumā, kas nerada neērtības iedzīvotājiem un nerada draudus apkārtējai videi.
Iegremdējamie sūkņi ievietojami ar vadulu palīdzību. Vadulām jābūt ar atbilstošiem stiprinājumiem (“kronšteiniem”). Sistēmai jābūt izveidotai tā, lai sūkņus brīvi varētu izcelt no rezervuāra. Vadulām jābūt izgatavotām no korozijas noturīga materiāla, kā arī paredzēt dielektriskās starplikas. Visām ķēdēm jābūt no nerūsējošā tērauda.
Būvuzņēmējam jānodrošina sūkņu staciju pieslēgumi ārējiem elektroapgādes tīkliem. Elektroapgādes sadaļa, ja nepieciešams, arī pieslēguma projektēšana, kabeļu izbūve jāveic saskaņā ar A/S “Sadales tīkls” izvirzītajām prasībām un tehniskajiem noteikumiem. Šīs izmaksas jāsedz Uzņēmējam un jāiekļauj sastādot cenas piedāvājumu.
Jāparedz teritorijas labiekārtošana sūkņu staciju izbūves vietās. Apkārt KSS teritorijai nepieciešams paredzēt nepieciešamos labiekārtošanas darbus, kas ietver betonēšanu (arī ap pašu KSS), laukuma izveidi. Apbetonētam laukumam jābūt pietiekami lielam, lai varētu uz tā uzstādīt “trejkāji” un izvilkt
sūkni. Risinājums saskaņojams projektēšanas gaitā ar Inženieri un Pasūtītāju. Nepieciešamības gadījumā paredzēt risinājumu tehnikas piekļuvei KSS apkalpošanai.
Vietās, kur iespējama transportlīdzekļu kustība, izvietojami nerūsējošā tērauda stabiņi, lai pasargātu sūkņu stacijas konstrukciju no bojājumiem.
Katram polietilēna (PEHD) un stiklašķiedras (GRP) sūkņu stacijas korpusam jāparedz “dubultās grīdas” konstrukcija, kas nodrošina nepieciešamo aizsardzību pret deformāciju rašanos. Projektam jāpievieno konstrukcijas aprēķins.
Gan polietilēna (PEHD), gan stiklašķiedras (GRP) sūkņu staciju pazemes daļas jānodrošina ar pamatnes plātnēm pret konstrukciju “uzpeldēšanu”. Projektam jāpievieno pamatņu plātņu konstrukcijas aprēķins.
Tā kā 22. posms atrodas ārpus pilsētas centrālās apbūves, tad šajā posmā plānoto sūkņu staciju paredzēt pilnīgi automātiski darbināmu ar cieto frakciju atdalīšanas sistēmu (atbilstoši EN / DIN EN 12050-1 vai ekvivalentām prasībām). Tai jābūt ar diviem iegremdējamiem notekūdeņu sūkņiem, kuri darbojas pārmaiņus.
Ieplūstošie notekūdeņi nonāk sadalītājā un no turienes attiecīgajā vaļējā cietvielu atdalīšanas tvertnē. Tur ar atdalītāju tiek aizturētas cietvielas. Uz lielo kombinēto savācējtvertni, plūstot atpakaļ caur sūkni, tiek novadīti tikai iepriekš attīrīti notekūdeņi. Kamēr pildās savācējtvertne, ūdens līmenis paaugstinās arī cietvielu atdalīšanas tvertnē. Sasniedzot noteiktu līmeni katrā cietvielu atdalīšanas tvertnē integrētais pludiņveida noslēgvārsts automātiski noslēdz ieplūdi, un pie attiecīga ūdens līmeņa tiek uzsākts sūknēšanas process. Sūknēšanas procesa laikā attīrītie notekūdeņi plūst cauri cietvielu atdalīšanas tvertnei, tādējādi skalojot un nogādājot izfiltrētās cietvielas izplūdes cauruļvadā. Cietvielas netiek sūknētas caur sūkni, un visas cietvielu atdalīšanas sistēmas skalošana un tīrīšana tiek veikta automātiski sūkņa ciklu laikā. Sūknēšana tiek pārtraukta, kad ir sasniegts attiecīgais līmenis. Noslēgvārsts atveras, ļaujot veikt jaunu iepildīšanas ciklu. Sūknēšanas procesa laikā notekūdeņi automātiski iepūst pretējā cietvielu atdalīšanas tvertnē, tā nodrošinot sistēmai nepārtrauktu ieplūdi.
Sūkņu stacijai jābūt aprīkotai ar cieto frakciju atdalīšanas sistēmu, ar viendaļīgu gāzes un ūdens necaurlaidīgu savākšanas rezervuāru bez metinātiem konstrukcijas savienojumiem, kā arī diviem atsevišķi noslēdzamiem cieto frakciju atdalīšanas rezervuāriem. Savākšanas tvertnes stūriem ir jābūt noapaļotiem, tās pamatnei jābūt slīpai un zemākajam punktam jāatrodas tieši zem sūkņiem. Šādi tiek novērsta nosēdumu veidošanās un nogulsnēšanās kritiskajās vietās. Cietvielas tiek izfiltrētas no šķidruma, veicot sākotnējo filtrēšanu cietvielu atdalīšanas tvertnēs, un savākšanas tvertnē tiek novadīti tikai filtrētie notekūdeņi. Sūknēšanas stacijai ir jābūt ar ļoti augstu triecienizturību, izgatavotai no nekorodējošiem materiāliem - polietilēna un poliuretāna (vai ekvivalentiem materiāliem). Savācējtvertne un abas cietvielu atdalīšanas tvertnes izgatavotas no polietilēna (vai ekvivalenta materiāla).
Apkopes darbiem pieejamā un nomaināmā ieplūdes kaste/kamera izgatavota no nekorodējoša un triecienizturīga poliuretāna (vai ekvivalenta materiāla). Slīpums plūsmas virzienā nodrošina notekūdeņu nonākšanu divās atsevišķās cietvielu atdalīšanas tvertnēs, katrai ar savu noslēgvārstu. Visas cietvielas, kas lielākas par ieplūdes kanāla diametru, aiztur cietvielu atdalīšanas bloks, tā nodrošinot pret aizsprostošanos drošu sūkņa darbību. Caurspīdīgs ieplūdes nodalījuma vāks ieplūdes kastes vizuālai pārbaudei, līmeņa sensors un savācējtvertne bez demontāžas iespējas.
Monolītā pamata tvertne izgatavota no korozijnoturīga polietilēna, bez metinātiem konstrukcijas pievienojumiem. Noapaļotās formas nodrošina optimālu plūsmas virzību cauri visai cietvielu atdalīšanas sistēmai. Lai nodrošinātu sūkņu automātisku atgaisošanu un novērstu tauku nogulsnēšanos, sūkņi tvertnē tiek montēti 3° leņķī.
Sūknēšanu nodrošina divi iegremdējami, uzstādīšanai sausā vietā paredzēti notekūdeņu sūkņi, aizsardzības klase IP 68, uzstādot sausā šahtā. Sūkņi ir uzstādīti pēc rezerves principa un darbojas pārmaiņus. Abu sūkņu vienlaicīga darbība ir stingri aizliegta. Līmeņa vadību nodrošina līmeņa sensors.
Notekūdeņu pacelšanas iekārta ir aprīkota ar drošības ierīci, pārplūdes īscauruli (pacelšanas iekārta, izmantojot pārplūdes īscauruli pieplūdes tvertnē / sadalītājā, ir tieši savienota ar savākšanas rezervuāru. Pa to pārplūdes gadījumā ūdens filtrētā veidā tiek tieši ievadīts savākšanas rezervuārā), kontroles ierīci, motora termisko kontroli (motora termiskā kontrole aizsargā motora tinumu pret pārkaršanu), motora telpas hermētiskuma kontroli (motora telpas kontrole ziņo par ūdens ieplūdi motora telpā). Savākšanas tvertne izgatavota no PE vai ekvivalenta materiāla, cieto frakciju atdalīšanas tvertne izgatavota no PE vai ekvivalenta materiāla, pieplūdes tvertne / sadalītājs: PUR (poliuretāns vai ekvivalents), iekšējās apsaistes cauruļvadi: PE vai ekvivalents, sūkņi: pelēkais ķets vai ekvivalents, noslēdzošais aizbīdnis: pelēkais ķets vai ekvivalents, spiediena īscaurule: nerūsējošs tērauds ar Y veida savienojumu. Sūkņu stacija jāaprīko ar ventilācijas izvadu, automātisku atgriezenisko skalošanu, spiediena īscauruli ar atloka savienojumu, caurspīdīgu vāku uz pieplūdes tvertnes / sadalītāja un notekūdeņu sūkņa hermētiskās telpas pārraudzību. Notekūdeņu pacelšanas iekārtai ir slēgts savākšanas rezervuārs ar sausā vietā uzstādītu sūkni.
KSS korpusa, sūkņu, cauruļvadu, veidgabalu u.c. materiāls un komplektācija pirms izmantošanas (iestrādes būvprojektā un izbūves) saskaņojams ar Inženieri un Pasūtītāju.
2.5.2. Garozas ielas kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcija.
Esošās KSS jauda ir pietiekama un nodrošina arī papildus uz KSS pienākošās plūsmas pārsūknēšanu pēc projekta V kārtas (7.-33.posma) realizēšanas. Tomēr pēc pieejamā topogrāfiskā materiāla datiem (x.xx. šķērsojamo komunikāciju iebūves dziļuma) un vienkāršotā tīklu trases aprēķina, ir pamats uzskatīt, ka projektējamie tīkli pie esošās sūkņu stacijas pienāks dziļāk nekā esošais KSS pienākošais kolektors. Līdz ar ko ir paredzēts, ka esošās KSS vietā būs jāizbūvē jauna, dziļāka KSS. Precīzi KSS rekonstrukcijas nepieciešamību noteikt būvprojekta izstrādes gaitā. Rekonstruējamai Garozas ielas KSS ir tādi paši projektēšanas un izbūves nosacījumi, kā jaunizbūvējamām pazemes tipa KSS.
KSS korpusa, sūkņu, cauruļvadu, veidgabalu u.c. materiāls un komplektācija pirms izmantošanas (iestrādes būvprojektā un izbūves) saskaņojams ar Inženieri un Pasūtītāju.
2.5.3. Zvejnieku ielas kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcija.
Esošā Zvejnieku KSS sastāv no diviem, savā starpā savienotiem korpusiem, kur abas ir slapjās kameras, tādejādi nodrošinot kopējo nepieciešamo regulējošo tilpumu pie esošā notekūdens apjoma.
Lai pēc projekta V kārtas (7.-33.posma) realizācijas nodrošinātu sistēmas optimālu darbību, ir nepieciešama esošās Zvejnieku KSS rekonstrukcija, palielinot gan sūkņu jaudas, gan arī sūkņu stacijas regulējošo tilpumu. Izvērtējot esošo situāciju tika konstatēts, ka nav iespējams uzstādīt lielākas jaudas sūkņus esošajā sūkņu stacijā. Lai palielinātu sūkņu stacijas regulējošo tilpumu ir nepieciešams izbūvēt jaunu sūkņu stacijas uzkrājējtvertni. Līdz ar ko, izstrādājot būvprojektu, nepieciešams paredzēt esošās sūkņu stacijas rekonstrukcijas pasākumus, blakus esošai izbūvējot jaunu, divkameru sūkņu staciju, kas nodrošinātu notekūdens kvalitatīvu savākšanu un pārsūknēšanu uz Jelgavas pilsētas notekūdens attīrīšanas iekārtām.
No esošās sūkņu stacijas uz NAI ir izbūvēti divi spiedvadi, no kuriem viena spiedvada rekonstrukcija plānota 32. posma ietvaros.
Sūkņu stacijas pazemes paviljoni (x.xx. pieņemšanas kamera) būvlaukumā jāpiegādā samontēti un gatavi pieslēgšanai pie visiem tīkliem.
Būvprojektā paredzēt rūpnieciski ražotas, jaunas, pilnībā nokomplektētas divkameru kanalizācijas sūkņu stacijas izbūvi ar sauso daļu, kurā atrodas sūkņi, un slapjo daļu, kurā ir notekūdeņu pieņemšanas kamera, jeb rezervuārs. Krājrezervuāra un sūkņu tvertnes piegādājamas no viena ražotāja. Ja kādu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams izbūvēt rūpnieciski ražotus rezervuārus / tvertnes, tad sūkņu stacijas pazemes korpusus pieļaujams izbūvēt no armēta dzelzsbetona konstrukcijas.
Virs KSS sausās daļas jāparedz apkalpes paviljons. Pēc jaunās kanalizācijas sūkņu stacijas ekspluatācijas uzsākšanas jādemontē esošā KSS.
Sausā daļa un slapjā daļa jāparedz no rūpnieciski izgatavotām tvertnēm - armētas stiklašķiedras vai augsta blīvuma polietilēna materiāla (sūkņu stacijas pazemes korpusus pieļaujams izbūvēt arī no armēta dzelzsbetona konstrukcijas). Slapjo un sauso kameru jāparedz izbūvēt atsevišķi vienu no otras. Slapjā kamerā paredzēt notekūdeņu pieņemšanas rezervuāru, bet sausajā kamerā paredzēt sūkņu uzstādīšanu. Notekūdeņu pieņemšanas kamerā uz ieplūdes kolektora paredzēt uzstādīt nažveida aizbīdni un mehāniskās restes rupjo piemaisījumu uztveršanai. Nažveida aizbīdni jāaprīko ar teleskopiski regulējamu vārpstu no nerūsējošā tērauda. Restēm jābūt izceļamām apkopes veikšanai. Izcelšanas mehānisms jāparedz darbināms manuāli, kā arī ar EL piedziņu. Tvertnes dibenam jābūt konusveida. Pieņemšanas kamerā jāuzstāda automātiskie rupjo piemaisījumu smalcinātāji.
Iekāpšanai rezervuārā paredzēt nerūsējošā tērauda vai kompozītmateriāla kāpnes uzreiz aiz atveramās lūkas.
Slapjās kameras grīdu veidot ar slīpumu sūcvada virzienā. Sausajā kamerā paredzēt ierīkot drenāžas sūkni.
Sūkņu stacijas ražības, regulējošā tilpuma, celšanas augstuma, spiedvadu diametru u.c. parametru noteikšanai jāveic aprēķins, kas jāpievieno būvprojekta dokumentācijai. Veicot aprēķinu jāņem vērā gan esošā situācija, gan perspektīvie pieslēgumi.
Virs KSS sausās kameras izbūvēt jaunu, rūpnieciski ražotu virsbūvi – apkalpes paviljonu. Paviljonā paredzēt izlietni (ar ziepju dozatoru un dvieļu turētāju) un ūdensapgādes, kanalizācijas un elektroapgādes pieslēgumus, elektrisko ūdens sildītāju (V=10l), apgaismojumu, ventilāciju, apkuri, vadības un automātikas skapi.
Virsbūvē jāparedz atbilstošas celtspējas telferis sūkņu un cita aprīkojuma izcelšanai no sausās kameras nepieciešamo remontdarbu un apkopes veikšanai. Izcelšanas mehānisms jāparedz iecentrējams pret katra sūkņa asi, darbināms manuāli, kā arī ar EL piedziņu.
Virszemes paviljona gabarītiem jābūt tādiem, lai visu iekārtu ekspluatācija un uzturēšana būtu droša. Durvju izmēram un atrašanās vietai jābūt piemērotai iekārtu un aprīkojuma apkalpes darbu veikšanai. Vietās, kur iespējama transportlīdzekļu kustība, izvietojami stabiņi, lai pasargātu virszemes paviljona konstrukciju no bojājumiem.
KSS nepieciešama apsardzes sistēma, kura raida signālu uz SIA “Jelgavas ūdens” SCADA sistēmu. Apkalpes paviljona ieejas durvīm un krājtvertnes vākam ir jābūt aprīkotiem ar slēdzeni un pretielaušanās signalizāciju. Ielaušanās gadījumā, signalizācijai (GPRS datu pārraides iekārtai) jādod lokāls skaņas signāls un jānosūta trauksmes signāls uz SCADA sistēmu.
Virszemes paviljona grīdai ir jābūt izturīgai un apstrādātai pret slīdēšanu. Paviljonam jābūt siltinātam atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem.
KSS aprīkot ar atbilstošu skaitu sausa izpildījuma darba sūkņiem. Sūkņu darbību un palaišanu paredzēt ar frekvenču pārveidotājiem, sūkņu izvēli veikt vadoties pēc optimāla darba režīma.
Sūkņu darbību nodrošināt atkarībā no notekūdeņu līmeņa KSS pieņemšanas kamerā, uzstādot hidrostatiskos līmeņa devējus. Papildus notekūdens pieņemšanas kameru aprīkot ar pludiņiem avārijas līmeņu (minimālais un maksimālais) kontrolei. Hidrostatiskais sensors jāparedz perforētā PE D200 aizsargcaurulē. Sūkņu stacijas “sausajā” kamerā jāuzstāda avārijas pludiņš.
Sūkņus uzstādīt tā, lai pēc iespējas samazinātu trokšņa un vibrāciju izplatīšanos pa cauruļvadiem un konstrukcijām.
Sūkņi:
• Sūkņiem jābūt jauniem, neremontētiem un nerestaurētiem;
• kanalizācijas sūkņi sausā izpildījumā, ar augstu lietderības koeficientu (virs 50%), aizsardzības klase IP68;
• Sūkņa un motora asij ir jābūt viengabala, bez savienojuma elementiem;
• Xxxxxx sūknim ir jābūt aprīkotam ar sūces sensoru, kurš izvietots vai nu atsevišķā pārbaudes kamerā, vai arī statora telpā (sūkņa korpusā);
• Motoriem jābūt aprīkotiem ar termoslēdžiem;
• Gultņiem jānodrošina vismaz 50 000 darba stundas bez nomaiņas;
• Attālumam starp darbaratu un korpusu ir jābūt regulējamam, kas veiktu šķiedru saplēšanu un nodrošinātu pret darbarata nosprūšanu;
• Sūkņu korpusa materiāls – ķets;
• Kabeļa ievadam sūknī jānodrošina hermētiskums, kabeļa stiprinājumam jānodrošina kabeļa aizsardzība pret izstiepšanos, kabeļa stiprinājumam un sūkņa montāžas elementiem sūkņu stacijā jānodrošina droša sūkņu uzstādīšana un izcelšana.
Uz katra spiedvada uzstādīt elektromagnētisko notekūdeņu plūsmas mērītāju. Plūsmas uzskaites mezglus pieļaujams izvietot akās ārpus sūkņu stacijas tvertnes.
KSS iekšējās apsaistes cauruļvadus un veidgabalus paredzēt no augstas kvalitātes mehāniski izturīga nerūsējošā tērauda AISI316 PN 10 caurulēm, kas atbilst EN 1.4301 vai ekvivalentiem noteikumiem.
Visiem materiāliem sūkņu stacijā, kas kontaktējas ar notekūdeņiem jāatbilst EN 10217-7:2005 prasībām. Visai armatūrai sūkņu stacijā jāatbilst spiediena klasei PN10. Vienvirziena vārstiem un aizbīdņiem jābūt ar augstu korozijas izturību. Korpusam jābūt no čuguna, pārklātam ar epoksīdu pulvera krāsu vai līdzīgi saskaņā GGG-40 DIN1693 vai ekvivalentiem noteikumiem. Pārklājumam jābūt uzklātam uz tīras un ar smilšu strūklu apstrādātas virsmas. Aizbīdņi aprīkoti ar rokratu. Visi veidgabali un savienojošās detaļas paredzētas no kaļamā ķeta, kas atbilst LVS EN 545:2011 vai ekvivalents prasībām.
Sūcvadu savienošanai starp tvertnēm uzstādāmas enkurojošas uzmavas.
Spiedvadi jāaprīko ar kaļamā ķeta vienvirziena vārstiem, lodveida vārstiem, aizbīdņiem u.c. nepieciešamo armatūru.
Sūkņu stacijas automātikas un vadības sistēmai jābūt integrētai esošajā kopējā SIA “Jelgavas ūdens” kanalizācijas sistēmas automātikas un vadības sistēmā SCADA. Esošo SCADA sistēmu veidojis uzņēmums SIA ZRA “Ellat”. Detalizētu aprakstu skatīt šo tehnisko specifikāciju punktā 2.6.2.
KSS kamerām ir jābūt hermētiskām, ventilācijas cauruļvadi ir jāierīko gan sausā, gan slapjā kamerā. Ventilācijas sistēmai jāietver gaisa rekuperācija. Notekūdeņu tvertnei paredzēt mehānisko pieplūdes sistēmu ar kanāla tipa komponentēm sprādziendrošā izpildījumā. Kanāla sildītājam, kanāla
ventilatoram ir jābūt sprādziendrošiem, kā arī ventilācijas sistēmai ir jāuzstāda ugunsdrošais vārsts. Būves paviljons jānodrošina ar sadzīves ventilatoru.
Ventilācijas caurules izvadam jāatrodas tādā novietnē un augstumā, kas nerada neērtības iedzīvotājiem un nerada draudus apkārtējai videi. KSS jāparedz filtrs pret smaku izplatīšanos apkārtējā vidē.
Ventilācijas sistēmas apraksts:
Kanalizācijas sūkņu stacijas virszemes paviljonam paredzēt mehānisko un dabīgo pieplūdes - nosūces ventilāciju, izmantojot pieplūdes gaisa apstrādes iekārtu, sadzīves, jumta un kanāla ventilatorus. Notekūdeņu tvertnei paredzēt mehānisko pieplūdes sistēmu ar kanāla tipa komponentēm, kas paredzētas sprādziendrošā izpildījumā un dabīgās nosūces sistēmu ar gaisa izmešanu virs jumta. Pieplūdes sistēmai jānodrošina svaigā gaisa attīrīšanu mehāniskajā filtrā un gaisa uzsildīšanu līdz +5ºC ar elektrisko gaisa sildītāju.
Sūkņu tvertnei jāparedz mehānisko pieplūdes sistēmu (ar gaisa apstrādes iekārtu, kas nodrošina gaisa attīrīšanu filtrā, gaisa uzsildīšanu elektriskajā sildītājā) un nosūces ventilācijas sistēmu ar jumta tipa ventilatoru. Virszemes paviljonam jāparedz mehāniskā nosūces ventilācijas sistēma ar sadzīves tipa ventilatoru.
Gaisa apstrādes iekārtu, ventilatoru vadības bloku un ātruma regulatoru uzstādīšanas vietu saskaņot ar Pasūtītāju un Inženieri. Gaisa apstrādes iekārtas un ventilatorus jākomplektē ar vibroizolatoriem un elastīgiem pievienojumiem.
Trokšņu noslāpēšanai no ventilācijas sistēmas gaisa vados jāuzstāda trokšņu slāpētāji, kas nodrošina vibrāciju noslāpēšanu no iekārtas uz gaisa vadu sistēmām. Trokšņu slāpētāji uzstādāmi maksimāli tuvu trokšņu avotiem – ventilatoriem un gaisa apstrādes iekārtām.
Gaisa izmešanas gaisa vadus un svaigā gaisa ieņemšanas gaisa vadus līdz sildīšanas baterijai jāizolē ar izolāciju. Izolāciju ārpus telpām pārklāt ar pārklāju, kas paredzēti pret mehāniskiem bojājumiem.
Sistēmu gaisa vadu materiāls – neūsējošais tērauds, cinkotais skārds. Cauruļvadus gruntī montēt no kanalizācijas cauruļvadiem. Montāžai rekomendē izmantot rūpnieciski izgatavotus gaisa vadus un veidgabalus.
Cauruļvadu ievadus notekūdeņu tvertnē noblīvēt. Neblīvumus konstrukcijās, kuras šķērso gaisa vadi un cauruļvadi, aizblīvēt ar ugunsdrošajām putām. Veikt gaisa vadu un elektrodzinēju palaišanas aparatūras sazemēšanu un elastīgo posmu šuntēšanu. Iekārtas un gaisa vadus montēt, atstājot brīvu vietu apkalpošanai.
Ugunsgrēka gadījumā paredzēt ventilācijas sistēmu automātisku izslēgšanu, kā arī iekārtu automātisku ieslēgšanos pēc strāvas padeves traucējumu novēršanas.
Paviljonā jānodrošina iekšējā gaisa temperatūra vismaz +5ºC.
Apkuri pieļaujams nodrošināt ar elektriskajiem radiatoriem. Radiatorus paredzēt virszemes paviljonā.
Radiatoriem jābūt komplektā ar termoregulatoru, elektropieslēguma kabeli un montāžas stiprinājumiem.
Apkārt KSS teritorijai (visam Pasūtītājam piederošajam zemes gabalam uz kura atrodas KSS – 1400m2) nepieciešams uzstādīt jaunu metāla paneļu žogu un vārtus, lai būtu iespējams piebraukt specializētajai tehnikai apkopes un nepieciešamo remontdarbu veikšanai. Jaunajam žogam uzstādāma vienkārša apsardzes sistēma pret tā demontāžu un posmu izņemšanu, kas trauksmes signālu nosūtīs uz SCADA sistēmu, GSM un dos lokālu skaņas signālu. Esošo žogu un vārtus nodot SIA “Jelgavas ūdens” īpašumā, tos nogādājot uz Pasūtītāja norādītu vietu Jelgavas pilsētas robežās.
KSS teritorijā paredzēt nepieciešamos labiekārtošanas darbus (piebraucamo ceļu, apkalpes laukumu u.c.).
Teritorijā nepieciešams apgaismojums un videonovērošana.
Uzņēmējam jānodrošina KSS teritorijas perimetra, kā arī paviljona videonovērošanas sistēma un apsardzes signalizācija. Video novērošanas sistēma ierīkojama izmantojot vismaz vienu novērošanas kameru ar rotāciju 360º. Video novērošanas sistēmai informāciju jāpārraida uz dispečertelpu Xxxxxxxxx xxxx 0.
Uzņēmējam jāuzstāda teritorijas ārējā apgaismošanas sistēma ar lokalizētu apgaismojumu pie paviljona sānu sienām un ieejas tajā. Apgaismojumam darba zonā jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu sūkņu stacijas ekspluatāciju diennakts tumšajā laikā. Ārējam apgaismojumam jābūt gan ieslēdzamam manuāli, gan ar kustības sensoru.
Būvdarbu laikā jānodrošina esošās KSS nepārtraukta darbība. Pēc jaunās KSS izbūves un ekspluatācijas uzsākšanas, esošo KSS demontēt.
ELT sadaļas risinājumiem jāpieprasa tehniskie noteikumi no A/S “Sadales tīkls” un jānodrošina ārējās elektroapgādes būvprojekta izstrāde un realizācija. Esošais elektroapgādes pieslēgums jāpārveido ar divu ievadu barošanu un vienu elektroenerģijas skaitītāju. Var būt nepieciešama arī ELT slodzes palielināšana. Sūkņu elektrokabeļiem jābūt ar “kari” tipa savienojumiem.
Jaunizbūvējamajai sūkņu stacijai veikt esošā pārplūdes cauruļvada pārslēgšanu, lai nodrošinātu KSS darbību avārijas apstākļos. Pārslēgšanu paredzēt veikt atbilstoši uzraugošo institūciju izsniegtajiem tehniskiem noteikumiem.
Sūkņu stacija jāpievieno spiedvadam , kura rekonstrukcija plānota 32.posma ietvaros.
Gan polietilēna (PEHD), gan stiklašķiedras (GRP) sūkņu stacijas pazemes daļas jānodrošina ar pamatnes plātnēm pret konstrukciju “uzpeldēšanu”. Projektam jāpievieno pamatņu plātņu konstrukcijas aprēķins.
Katram polietilēna (PEHD) un stiklašķiedras (GRP) sūkņu stacijas korpusam jāparedz “dubultās grīdas” konstrukcija, kas nodrošina nepieciešamo aizsardzību pret deformāciju rašanos. Projektam jāpievieno konstrukcijas aprēķins.
Uzņēmējam ir jānodrošina rezerves elektroapgādes dizeļģenerators ar jaudu, kas pietiekama kanalizācijas sūkņu stacijas ekspluatācijai avārijas režīmā (x.xx. apgaismojumam).
Tam jābūt aprīkotam ar manuālu, kā arī automātisku, rezerves ieslēgšanas (ARI) sistēmu un jānodrošina darbību pie mainīgas slodzes.
Ģenerators var tikt izvietots atsevišķā ēkā un tas ir aprīkojams ar visām palīgiekārtām, ieskaitot gāzu novadīšanas sistēmu, tā darbināšanai telpā. Tā radītais skaņas spiediena līmenis nedrīkst pārsniegt Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības. Ja nepieciešams, tas aptīkojams ar speciāliem pārsegiem vai paredzami speciāli pasākumi telpas aprīkojumā un izbūvē.
Ja nav iespējama ģeneratora izvietošana atsevišķā ēkā, pieļaujama arī tā izvietošana speciālā skaņu izolējošā konteinerā, kas piemērots darbam Latvijas klimatiskajos un atmosfēras mitruma apstākļos pie gaisa temperatūras -30 līdz +40°C.
Ģeneratora novietnes ieejas durvis aprīkot ar slēdzeni un pretielaušanās signalizāciju. Ielaušanās gadījumā, signalizācijai (GPRS datu pārraides iekārtai) jādod lokāls skaņas signāls un jānosūta trauksmes signāls uz SCADA sistēmu, kā arī GSM.
Iekārtas degvielas bākas ietilpībai jānodrošina tās darbība vismaz 24 stundas pie pilnas slodzes.
Ģeneratoram jābūt aprīkotam ar nepieciešamajiem kabeļiem tā pieslēgšanai.
Ģeneratora risinājums pirms iestrādes būvprojektā iepriekš saskaņojams ar Inženieri un Pasūtītāju.
KSS korpusu, virszemes paviljona, ģeneratora, sūkņu, cauruļvadu, veidgabalu u.c. materiāls un komplektācija pirms izmantošanas (iestrādes būvprojektā un izbūves) saskaņojams ar Inženieri un Pasūtītāju.
2.6. KSS vadības sistēma.
2.6.1. Pazemes tipa “slapjās” sūkņu stacijas:
Vadības sistēmai jāveic vismaz šādas funkcijas:
• Vadības režīma izvēles slēdzis (“Lokālā” un “Auto”) uz katra sūkņa starta paneļa. Lokālā vadība īstenojama no starta paneļa, bet automātiskā – no automātiskās vadības sistēmas;
• Lokālās vadības panelī katram sūknim jābūt ieslēgšanas („Start”) un izslēgšanas („Stop”) pogām;
• lokālās vadības panelī jābūt avārijas izslēgšanas pogām katram sūknim un tām jābūt pielietojamām visos sūkņa vadības režīmos.
Izmantojot lokālo vadību, sūkņi iedarbināmi ar roku, ja sausās darbības novēršanas sistēma nav aktivēta. Sūkņi izslēdzami ar roku, nospiežot izslēgšanas pogu un automātiski aktivizējoties sausās darbības novēršanas sistēmai. Izmantojot automātisko vadību, sūkņi automātiski jākontrolē ar rezervuārā izvietotajām spiediena/hidrostatiskās līmeņa pārraudzības iekārtām.
Automātiskajā vadībā darba sūknim jāieslēdzas, kad rezervuārā notekūdeņu līmenis paceļas virs “darba sūkņa starta” līmeņa. Kad līmenis rezervuārā krītas zem “sūkņa izslēgšanās” līmeņa, sūknim jāizslēdzas. Vadības sistēma jāsniedz iespēja izvēlēties jebkuru sūkni no attiecīgo sūkņu grupas dažādu funkciju veikšanai, funkciju rotācijai jānotiek automātiski.
Sūkņu stacija aprīkojama ar maksimālā un minimālā līmeņa pludiņveida sensoriem. Gadījumā, ja rodas traucējumi ultraskaņas ierīču darbībā, sūkņu vadība jāpārņem pludiņveida maksimālā/minimālā līmeņa sensoriem un Darba sūknim jādarbojas starp šiem diviem līmeņiem.
Vadības sistēmai jābūt izveidotai tā, lai gadījumā, ja tiek pārtraukta elektroenerģijas padeve, sūkņi tiktu secīgi ieslēgti no jauna tad, kad elektroenerģijas padeve ir atjaunota.
Xxxxx sūknis ir aprīkojams ar sausās darbības novēršanas sistēmu. Šai sistēmai jādarbojas visos vadības režīmos, vai nu neļaujot sūknim ieslēgties vai arī izslēdzot sūkni, kad sistēma tiek aktivēta. Sistēmai jābūt aprīkotai ar laika aiztures funkciju, lai pie sūkņa ieslēgšanas nepieļautu saraustītu sūkņa darbību. Tāpat sūkņi aprīkojami ar frekvenču pārveidotājiem. Gadījumā, ja sūkņa darbība ir pārtraukta kādas kļūdas pēc vai aktivizējoties sausās darbības novēršanas sistēmai, sūkņa darbība nedrīkst tikt atjaunota, kamēr nav novērsts atslēgšanās cēlonis un nospiesta “Reset” poga vadības panelī.
Vadības un instrumentācijas sistēmai jāveic vismaz šādu stāvokļu pārraudzība:
• sūkņa stāvoklis, t. i., sūknis ieslēgts, izslēgts vai automātiskā režīmā;
• sūkņu stacijas hidrostatiskā līmeņa kontrole: apmierinošs / neapmierinošs stāvoklis;
• notekūdeņu līmenis sūkņu stacijā: normāls / zems / augsts;
• pārsūknējamo notekūdeņu plūsma.
Pārsūknējamo notekūdeņu plūsmas noteikšana balstāma uz vadības sistēmas veikto notekūdeņu līmeņa izmaiņas dinamikas analīzi pieņemšanas kamerā. Sistēmai jānodrošina momentānie rādījumi, kā arī pārsūknēto notekūdeņu daudzuma uzskaite. Katram spiedvadam paredzēts elektromagnētiskais plūsmas mērītājs.
2.6.2. Pazemes tipa “sausā” sūkņu stacija:
Zvejnieku ielas sūkņu stacijas darbību paredzēt pilnīgi automātiskā darba režīmā. Automātikas sistēmu paredzēt aprīkot ar lokālu krāsainu “HMI” paneli uz industriāla datora vai PLC bāzes. “HMI” panelim jāattēlo gan lokālās KSS informāciju, gan visu SIA “Jelgavas Ūdens” tīklam pieslēgto KSS informāciju. Datu pārraide nodrošināma GSM frekvencē, to nosūtīšanai uz NAI operatoru telpu nodrošinot ar GPRS datu pārraides iekārtu, gan arī ar radiosignāla frekvenci. Automātikas sistēmai jābūt aprīkotai ar “maršrutētāju”, kurš automātiski pārslēdz sakaru kanālus.
Sūkņu stacijas automātikas darbībai jābūt pilnīgi integrētai esošā NAI centrālā SCADA sistēmā un datu attēlošana jānodrošina gan sūkņu stacijā, gan esošajā NAI SCADA sistēmā. Esošo SCADA sistēmu veidojis uzņēmums SIA ZRA “Ellat”.
Automātikas sistēmai jānodrošina iespējas vadīt sūkņu staciju gan lokāli, gan no distancēta automatizēta termināla. Automātikas sadale jāaprīko ar piespiedu ventilāciju.
Automātikas kontrolieru, sakaru interfeisu un “HMI” paneļu barošanas rezerve ar “online (true)” tipa UPS jānodrošina ne mazāk kā 6 stundas. Automātikas kontrolierim jānodrošina atsevišķus “Input/Output” moduļus katram sūknim. KSS informāciju attēlot mobilās ierīces, aplikācijas vai adaptīvā izkārtojuma veidā. Automātikas sistēmai jānodrošina ģeneratora telemetrijas informācijas attēlošanu “HMI” panelī un kopējā SCADA sistēmā.
Sūkņu stacijas PLK (programmējamiem loģiskiem kontrolieriem) jāatbilst starptautiskā standarta IEC 61131 vai ekvivalentām prasībām, jābūt rūpnieciski ražotiem, ar modulāro arhitektūru, ieeju/izeju paplašināšanas iespējām un iebūvēto Ethernet vai PROFIBUS-DP komunikāciju.
Sūkņu palaišanai un darbības regulēšanai jāparedz frekvenču pārveidotāji – katram sūknim savs, kas pievienots konkrētā sūkņa jaudai un strāvai. Tiem jābūt aprīkotiem ar PD (proporcionāli diferenciālo) regulatoru.
Sūkņu stacijas komplektācijā jāparedz automātikas skapis ar sekojošām funkcijām un aprīkojumu:
1) savienojumiem un drošinātājiem,
2) frekvenču pārveidotāja vadību,
3) sūkņu pārslēgšanu manuāli,
4) PLK (programmējamie loģiskie kontrolieri) ar vadības pulti,
5) ieslēgšanās - izslēgšanās saskaņā ar kontrolieru signāliem,
6) strāvas pārslodzes aizsardzība katra sūkņa elektromotoram,
7) termiskās pārslodzes aizsardzība katra sūkņa elektromotoram,
8) ampērmetri esošās darbības vizuālai uzraudzībai,
9) trīs pozīciju slēdži (izslēgšanās – ieslēgšanās) rokas vai automātiskā režīmā xxxxxx xxxxxx,
10) aizsardzības iekārtas sūkņu tukšgaitai un blīvslēgu ūdensnecaurlaidības uzraudzībai,
11) sūkņu darbības algoritma nodrošināšana (ieslēgšanās pie attiecīgā sūkņa “START” līmeņa un izslēgšanās pie “STOP” līmeņa),
12) termiskās pārslodzes “RESET” (sākotnējā stāvokļa atjaunošana) slēdzis,
13) sūkņu pamīšus ieslēgšanās uz katru sūknēšanas ciklu,
14) līmeņa kontrole ar līmeņa devējiem,
15) plūsmas mērītājs ar HART datu kopni, saitei ar SCADA sistēmu,
16) nodrošina mijiedrabību ar kontrolieri, izmantojot vadības tastatūru,
17) nodrošina uzdoto sūkņu darba algoritmu, kuru nosaka kontrolierī uzglabājamie darba līmeņu un konfigurācijas parametri,
18) izslēdz vienlaicīgu sūkņu ieslēgšanu un izslēgšanu (ieejas barošanas ķēžu aizsardzībai no elektropārslodzes),
19) nodrošina katra sūkņa darba laika uzskaiti,
20) nodrošina katra sūkņa palaišanas reižu uzskaitu,
21) nodrošina brīdinošo paziņojumu formēšanu atbilstoši uzdotajiem noteikumiem,
22) pārsūknētā notekūdeņu daudzuma arhīva formēšana (pēdējās diennakts laikā),
23) brīdinoša paziņojuma formēšana, samazinoties sūkņa ražīgumam,
24) noplūdes cauruļvada attīrīšana (speciāla procedūra, kuras laikā divi sūkņi periodiski nodrošina cauruļvada skalošanu),
25) rezervuāra sastāvēšanās procesa samazināšana un nogulšņu novēršana ieplūdes rezervuārā (speciāla procedūra, kura reglamentē minimālo dīkstāves laiku),
26) reālā laika notikumu žurnāla formēšana,
27) nodrošina testa sakaru režīmu un sūkņu lokālo vadību,
28) nodrošina darbu lokālā režīmā bez kontrollera,
29) nodrošina sūkņu strāvas mērījumus,
30) nodrošina ieplūdes tvertnes ūdens līmeņa mērījumus,
31) nodrošina sūkņu darba ražīguma mērījumus,
32) nodrošina notekūdeņu ieplūdes mērījumus,
33) nodrošina pārsūknējamā notekūdeņu daudzuma mērījumus,
34) nodrošina elektroaizsardzību no pārslodzēm, nepilnas fāzes ieslēgšanas, barošanas sprieguma lēcieniem,
35) nodrošina iespēju pieslēgt un kontrolēt sūknī ierīkotos aizsardzības devējus,
36) nodrošina avārijas paziņojumus stacijas darba laikā pie novirzes no uzdotajiem parametriem un algoritmiem,
37) nodrošina ērtu lokālā monitoringa režīmu,
38) nodrošina paroles aizsardzību parametru ievadīšanai un mainīšanai,
39) nodrošina nepārveidotu parametru datu ievadi,
40) nodrošina komutācijas elementu bezkontaktu vadības shēmu,
41) nodrošina informācijas sagatavošanu, saņemšana un noraidīšanu SCADA- sistēmai.
PLK jāatspoguļo šādi signāli:
• izslēgšanās/ieslēgšanās signāls (neatkarīgi no automātiskā vai manuālā režīma),
• nav spriegums fāzē,
• frekvence,
• kāda strāvas pārslodze aktivizēta,
• kāda termoaizsardzība aktivizēta,
• sasniegts augsts (zems) avārijas līmenis,
• zema sūkņa ražība.
Vadības blokam sūkņu stacijas darbība jānodrošina gan distances režīmā, gan manuāli uz vietas. Centrālā SCADA sistēmā un KSS pultī jābūt atspoguļotiem sekojošiem parametriem:
• sūkņu stacijas nosaukumam un komunikācijas adrese tīklos,
• minimālajai plūsmai m3,
• kopējam uzkrātajam notekūdeņu apjomam m3,
• sūkņu skaitam,
• xxxxxx xxxxxx:
-ieslēgšanās un izslēgšanās līmeņiem,
-strāvai A,
-nostrādātajam darba laikam (stundās),
-ieslēgšanās reižu skaitam,
-režīmam (autonomisks vai rokas),
-sūkņu rotācijas režīmam,
-dīkstāves intervālam,
-darba laikam pēc ieslēgšanās,
• apsardzes signālam,
• fāzes kontroles bloka stāvoklim,
• sūkņu sūknēšanas intervālam (h),
• dīkstāves intervālam (h).
Parametriem no visiem sūkņiem uzstādītajos sensoros jābūt atspoguļotiem SCADA sistēmā. Automātikas spēka komunikācijas iekārtu funkcijas (elektrosadalne):
• nodrošina sūkņu eklektrobarošanu,
• nodrošina sekundāro patērētāju (ventilācija, drenāža) eklektrobarošanu,
• nodrošina barošanas ķēžu komutāciju atbilstoši specializētā kontrollera signāliem (automātiskais režīms),
• nodrošina barošanas ķēžu komutāciju atbilstoši primāro devēju-signalizatoru vadības signāliem (rokas režīms),
• nodrošina barošanas ķēžu komutāciju atbilstoši signāliem no vadības ietaisēm uz skapja priekšpaneļa (rokas režīms),
• nodrošina otrās pakāpes elektroaizsardzību (siltuma releji, motoraizsardzības bloki un automātiskie slēdži),
• nodrošina iespēju pieslēgt ārējo sprieguma ģeneratoru (3 fāžu rozete).
2.7. Būvprojektu sastāvs.
Projektēšanas darbiem jāietver visas nepieciešamās izpētes būvprojektu kvalitatīvai izstrādei un saskaņošanai. Katra būvprojekta sastāvā jāiekļauj topogrāfiskā un ģeotehniskā izpēte atbilstoši MK noteikumu Nr.334 LBN 005-15 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā" prasībām, dati par esošo būvju apsekošanu u.tml. Topogrāfiskā izpēte veicama līdz ēku fasādēm. Jāpieprasa un jāsaņem visi nepieciešamie tehniskie noteikumi no inženierkomunikāciju turētājiem un citām saistītajām institūcijām. Jāveic būvprojektu saskaņošana visās nepieciešamajās institūcijās, kā arī būvvaldē jāsaņem atzīme būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi.
Katra posma projekta dokumentācijai jābūt izstrādātai atbilstoši LBN 202-15 “Būvprojekta saturs un noformēšana”, MK noteikumos Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” un MK noteikumos Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” noteiktajām prasībām. Projektēšanas darbiem jāietver visas nepieciešamās dokumentācijas izstrāde būvdarbu veikšanai x.xx. būvniecības ieceres dokumentācija, būvprojekts (ar visām nepieciešamajām sadaļām un aprēķiniem) un autoruzraudzības nodrošināšana būvdarbu laikā.
Pēc būvprojektu iesniegšanas Pasūtītājam un Inženierim, Projektētājam jānovērš ekspertīzes rezultātā atklātās nepilnības un neatbilstības (ekspertīze tiks veikta tikai to posmu būvprojektiem, kuriem tas ir obligāti saskaņā ar MK noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” prasībām). Būvprojektu ekspertīzi veiks Pasūtītājs, atbilstoši likumdošanas aktos noteiktajām prasībām. Uzņēmējam plānojot laika grafiku, jāietver laika posms, kas būs nepieciešams ekspertīzes veikšanai, kā arī ekspertīzes rezultātā konstatēto neatbilstību novēršanai būvprojektos.
2.8. Prasības būvprojektu inženierrisinājumu sadaļu noformēšanai.
Papildus vispārīgajām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām būvprojektu noformēšanai, Pasūtītājs izvirza sekojošas papildus prasības:
• Topogrāfiskā izpēte jāveic līdz īpašumos esošo ēku fasādēm;
• Būvprojektam jāpievieno saskaņošanas protokoli ar katru privāto zemju īpašnieku par pievadu novietojumu;
• Plāni un ģenerālplāni jāizstrādā mērogā ne mazākā kā 1:500, lai norādītā informācija par projektējamām sistēmām būtu skaidri salasāma;
• Inženierrisinājumu (ŪKT) sadaļas plānos / ģenerālplānos starp montāžas mezgliem, akām u.c. raksturīgajiem elementiem jābūt norādītam savstarpējam attālumam (m) un cauruļvadu diametram konkrētajā posmā; jābūt uzrādītiem aku un cauruļvadu diametriem;
• Ģenerālplānos / (ŪKT) sadaļas plānos montāžas mezgliem un skatakām uzrādīt augstumus; cauruļvadu virsmas un/vai teknes atzīmes;
• Izstrādājot spiedvadu montāžas mezglus, tie jāizstrādā uz ŪKT plāna / ģenerālplāna bāzes, lai būtu nepārprotami skaidra konkrētā mezgla atrašanās vieta plānā;
• Notekūdeņu sūkņu staciju dokumentācijai jāpievieno raksturīgo parametru aprēķins;
• Būvprojekta dokumentācijai jāpievieno tīklu cauruļvadu un kanalizācijas spiedvadu izbūvei / rekonstrukcijai izvēlēto diametru pamatojošs aprēķins;
• Iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums, kā arī būvdarbu apjomi jāsastāda katrai ielai atsevišķi;
• Būvdarbu apjomos jāiekļauj esošo cauruļvadu demontāžas darbu apjomi katram cauruļvadu diametram katrā ielā;
• Būvprojektos jāiekļauj ekonomikas daļa atbilstoši būvnormatīva LBN 501-15 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība” noteiktajām prasībām;
• Visa būvniecības ieceres un būvprojektu dokumentācija jāiesniedz Pasūtītājam digitālā (DWG 2012.gada versijā vai savietojamai ar to, kā arī PDF vai analogā) formātā: 2 eksemplāros CD vai citā datu nesējā;
• Četri (4) eksemplāri izdrukātā veidā – SIA “Jelgavas ūdens” Tehniskai daļai, SIA “Jelgavas ūdens” Projektu īstenošanas grupai, Inženierim, CFLA.
3. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS BŪVDARBIEM
3.1. Norādījumi darbu izpildei.
Uzņēmējam jāplāno darbu izpilde un resursi tās nodrošināšanai, lai nodrošinātu visu Līgumā ietverto darbu pabeigšanu un nodošanu ekspluatācijā atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajiem termiņiem. Jāveic visi nepieciešamie būvdarbi x.xx., rakšanas, blietēšanas, kā arī jebkuras esošas būves vai komunikācijas demontāžas darbi, kas nepieciešami Līgumā ietverto darbu pilnīgai izpildei. Uzņēmējam jāizbūvē visi Līguma ietvaros norādītie ārējās infrastruktūras cauruļvadi un to aprīkojums, akas, kameras un sūkņu stacijas, kas nepieciešamas sistēmu pilnīgai funkcionalitātei. Esošie nevajadzīgie cauruļvadi un veidgabali ir demontējami. Demontētās cauruļvadu metāla sastāvdaļas nogādājamas uz Pasūtītāja norādītu vietu Jelgavas pilsētas robežās. Būvgružus nogādāt piemērotā apsaimniekošanas vietā utilizācijai, saskaņā ar normatīvi aktu prasībām. Pēc rakšanas darbu pabeigšanas jāveic projekta ietvaros skartās teritorijas sakārtošanas un labiekārtošanas darbi.
Uzņēmējam ir jāiesniedz Inženierim detalizēta darbu izpildes programma, kas izstrādāta saskaņā ar iepirkuma nolikumā noteikto Līguma izpildes termiņu. Nekādos apstākļos nedrīkst pārtraukt darbus un atstāt nepabeigtu kādu ielas posmu pirms ziemas perioda iestāšanās.
3.2. Iesniegumu un tehnisko risinājumu izskatīšanas laiki, izmaiņu skaņojumi.
Pasūtītājs un Inženieris sniedz atbildi uz jebkādiem Uzņēmēja iesniegumiem un pieprasījumiem līgumā noteiktos termiņos.
Uzņēmējs rakstiski informē Pasūtītāju un Inženieri par būvdarbu uzsākšanu konkrētā posmā vismaz desmit darba dienas iepriekš, pirms faktisko būvdarbu uzsākšanas.
Jebkuru papildus nepieciešamo tehnisko risinājumu, ko ievieš būvniecības laikā, ir jāsaskaņo ar Autoruzraugu, Inženieri un Pasūtītāju, kā arī ja nepieciešams, tas saskaņojams arī būvvaldē pirms šī risinājuma realizācijas.
Ja uzsākot būvdarbus Uzņēmējs konstatē neatbilstību būvprojekta risinājumos ar esošo situāciju dabā, par to divu darba dienu laikā rakstiski ir jāinformē Inženieris un Pasūtītājs, jāiesniedz nepieciešamā informācija šo neatbilstību konstatācijai. Jāizstrādā un jāiesniedz nepieciešamās būvprojekta izmaiņas, lai novērstu šīs neatbilstības.
Neatbilstoša būvprojekta risinājuma gadījumā izmaiņu tehnisko risinājumu izstrādā Autoruzraugs un saskaņo to ar Inženieri un Pasūtītāju, ja nepieciešams arī ar būvvaldi.
Tā kā šī Līguma ietvaros par būvprojektu izstrādi un ar to saistīto izpētes darbu veikšanu ir atbildīgs Uzņēmējs, tad visas būvdarbu gaitā atklātās neatbilstības, kas saistās ar papildus darbu apjomiem un ar to saistītajām izmaksām, ir Uzņēmēja atbildība. Šādi darbi netiks papildus apmaksāti no Pasūtītāja puses un Uzņēmējam nav tiesības piestādīt par šiem būvdarbiem rēķinu un jebkādas pretenzijas Pasūtītājam un/vai Inženierim neatkarīgi no tā vai šie būvdarbi bija nepieciešami vai nē.
3.3. Atskaites un sanāksmes
Uzņēmējam ir jāiesniedz ikmēneša un iknedēļas darbu izpildes. Ikmēneša un iknedēļas atskaišu formas jāiesniedz Pasūtītājam un Inženierim apstiprināšanai. Pēc Inženiera pieprasījuma jāsagatavo citas nepieciešamās atskaites, kā arī atskaites, kas var būt nepieciešamas saistībā ar Uzņēmēja izmantoto būvdarbu tehnoloģiju. Šajās atskaitēs jānorāda darbu izpildes vieta un darbu veids, kādus paredzēts veikt attiecīgajā laika posmā. Minētās darbu atskaites ir jāiesniedz savlaicīgi pirms attiecīgā pārskata perioda iestāšanās. Uzņēmējam obligāti ir jāpiedalās progresa sanāksmēs, kā arī jebkurās citās sanāksmēs, x.xx., iknedēļas tehniskajās sanāksmēs pēc Inženiera pieprasījuma.
Ikmēneša atskaites.
Katrai ikmēneša atskaitei, kā minimums jāsatur (bet nav jāaprobežojas ar):
• Atskaites identifikācijas numurs, kurš viennozīmīgi identificē konkrēto būvprojektu un atskaiti, kā arī atskaites periodu. Numerāciju iepriekš saskaņot ar Inženieri un Pasūtītāju;
• Atskaites mēnesī izpildīto darbu un to apjomu apraksts, norādot konkrētus (skaitliskus, piemēram, m, m2, m3 u.t.t.) izpildes parametrus, kā arī jāsatur secinājumi par paveikto darbu atbilstību attiecībā pret plānoto darba apjomu;
• Būvniecības gaitu atspoguļojuma fotofiksācijas materiāli (foto-krāsainas, digitālas , fiksēts veiktā foto datums, vieta, fotogrāfijas kārtas nr.)
• Atskaites periodā atrisinātās problēmas un to risinājumi, kā arī iespējamā ietekme uz projekta realizāciju;
• Iepriekšējos periodos identificētās un atskaites periodā neatrisinātās problēmas un atskaite par to iespējamajiem risinājumiem un risinājumu meklēšanas progresu, kā arī šo problēmu iespējamā ietekme uz projekta realizāciju;
• Atskaites periodā identificētās problēmas darbu izpildē, pielietotie risinājumi problēmu risināšanā un problēmu iespējamā ietekme uz projekta realizāciju (termiņš, izmaksas, tehniskie paņēmieni un tehnoloģijas, darbu kvalitāte);
• Projekta plānotais laika grafiks ar faktisko izpildi (x.xx. izpilde % nepabeigtām laika grafika komponentēm) ar komentāriem par plānotajām darbībām, ja izpilde ir mazāka par plānoto. Nepieciešamības gadījumā arī priekšlikumi izmaiņām laika grafikā, jeb piedāvātais laika grafiks;
• Plānotā projekta naudas plūsma un tās atbilstība esošajai situācijai. Nepieciešamības gadījumā arī priekšlikumi izmaiņām naudas plūsmas grafikā;
• Paveikto darbu apjomu un izmaksu tabulas, ietverot tās kopējos darbu apjomos un izmaksās, kā arī atspoguļojot arī iepriekšējos periodos paveiktos darbu apjomus un izmaksas, kā arī saņemtā avansa dzēšanu;
• Iknedēļas atskaišu kopijas;
• Atsevišķi sagatavoti apstiprināšanai kārtējā maksājuma pieprasījuma dokumenti pilnā apjomā. (Ietverot rēķinus, darbu pieņemšanas - nodošanas aktus, izpildshēmas un citus nepieciešamos dokumentus atbilstoši uz mēneša beigām sagatavojamajai izpilddokumentācijai).
Iknedēļas atskaites.
Katras iknedēļas atskaitei, kā minimums jāsatur (bet nav jāaprobežojas ar):
• Iepriekšējā nedēļā paveiktie darbi un atbildīgās personas;
• Plānotie darbi nākamajās divās nedēļās un atbildīgās personas par to veikšanu;
• Atskaites periodā atrisinātās problēmas un to risinājumi;
• Iepriekšējos periodos identificētās un līdz atskaites periodam neatrisinātās problēmas (x.xx. jebkādu resursu tūkums) un to risinājumi, atbildīgās personas;
• Atskaites periodā identificētās problēmas (x.xx. jebkādu resursu tūkums), to risinājumi, atbildīgās personas par problēmu risināšanu;
• Komentāri par darbu grafika atbilstību kopējam laika grafikam;
• Atskaites identifikācijas numurs, kurš viennozīmīgi identificē projektu un atskaiti, kā arī atskaites periodu. Numerāciju iepriekš saskaņot ar Inženieri un Pasūtītāju;
Pēc Inženiera un/vai Pasūtītāja pieprasījuma atskaitēs projekta realizācijas laikā var tikt iekļautas papildus prasības par atskaišu formu un saturu.
Atskaites un ziņojumus no Uzņēmēja puses apstiprina Līgumā nominētais projekta vadītājs;
Jebkura veida atskaite jāiesniedz vismaz 3 (trīs) oriģinālos eksemplāros, ja vien Inženieris un/vai Pasūtītājs nav norādījis savādāk.
3.4. Būvprojekti
Uzņēmēja izstrādātiem būvprojektiem ir jābūt par pamatu visu nepieciešamo atļauju saņemšanai darbu veikšanai, trašu nospraušanai un tehnisko risinājumu saprašanai. Savukārt šīs tehniskās specifikācijas precizē prasības visu darbu veikšanai, materiālu izvēlei, kā arī prasības ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu aprīkojumam un/vai tā atsevišķiem elementiem.
Gadījumā, ja kāds mazāk svarīgs dokuments nosaka stingrākas tehniskās prasības nekā augstāka svarīguma dokuments, tad priekšroka dodama stingrāko prasību izpildei.
3.5. Ūdensvada un kanalizācijas pievadu izmaiņu procedūra
Projektēšanas laikā Uzņēmēja norīkotajam Projektētājam ir jāapzin un jāiestrādā projektā konkrētas pievadu izbūves vietas, tās saskaņojot ar zemes īpašniekiem, lai izvairītos no izmaiņu nepieciešamības būvdarbu gaitā. Tomēr, ja būvdarbu laikā Uzņēmējs saņem informāciju par iedzīvotāju vēlmēm mainīt pievadu novietojuma vietu, tad Uzņēmēja pienākums ir apzināt situāciju, kā arī informēt iedzīvotāju, ka viņam jāvēršas SIA „Jelgavas ūdens” ar iesniegumu par šādu savu vēlmi un iesniegumā jānorāda pamatojums, kāpēc ir jāmaina iepriekš projektā paredzētais un saskaņotais pievada novietojums. Paralēli par izveidojušos situāciju vienas darba dienas laikā Uzņēmējam rakstiski jāinformē arī Pasūtītājs norādot konkrētā iedzīvotāja Vārdu Uzvārdu, Adresi un kontakttālruni, un nepieciešamo izmaiņu būtību un pamatojumu.
Šajos gadījumos Pasūtītājs piecu darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas kopā ar Inženieri izvērtēs izmaiņu nepieciešamību un pamatotību un pēc lēmuma pieņemšanas informēs Uzņēmēju par veicamajām darbībām. Uzņēmējam jāparedz laika grafikā rezerve vismaz divas nedēļas šādu nepieciešamo izmaiņu apzināšanai un projekta izmaiņu sagatavošanai katram no būvprojektiem.
Gadījumā, ja Uzņēmējs nav informējis Pasūtītāju par šādiem iedzīvotāju projekta izmaiņu prasījumiem un tie atklājas vēlākā periodā, tad Uzņēmēja pienākums ir bez maksas veikt konkrēto pievadu pārbūvi, ja tas ir nepieciešams un izriet no/pēc Inženiera vai Pasūtītāja norādījumiem.
3.6. Inženierkomunikāciju novietojuma neatbilstība un rīcība šādā gadījumā un izmaiņas būvprojektā
Kaut arī veicot projektēšanas darbus ir jāveic topogrāfiskā uzmērīšana un jāuzrāda visas blakus esošās inženierkomunikācijas, tomēr pastāv risks, ka esošais inženierkomunikāciju novietojums dabā neatbildīs būvprojektā dotajam. Šajā gadījumā būs jāveic projekta izmaiņas, kuras jāsaskaņo ar inženierkomunikāciju īpašniekiem un turētājiem, kā arī ar būvvaldi. Par šādu projekta izmaiņu sagatavošanu ir atbildīgs Uzņēmējs, tomēr lai korekti konstatētu izmaiņu nepieciešamību un veiktu izmaiņas, Uzņēmējam nepieciešams:
• Nospraust plānoto trasi dabā;
• Pārbaudīt kanalizācijas pieslēgumu augstuma atzīmes dabā;
• Izsaukt citu inženierkomunikāciju īpašniekus un turētājus tiem piederošo trašu faktiskās vietas konstatācijai;
• Šaubu, šķērsojumu un satuvinājumu gadījumā atšurfēt blakus esošās inženierkomunikācijas un konstatēt to faktisko novietojumu;
• Ja tiek konstatēta neatbilstība projektam, tad informēt Pasūtītāju un Inženieri, un veikt šo inženierkomunikāciju faktiskā novietojuma piemērīšanu dabā. Uzmērījuma rezultāti iesniedzami Pasūtītājam un Inženierim digitāli (dwg, Autocad 2012 vai ekvivalentā formātā, kas savietojams ar Autocad 2012 programmatūru). Uzmērījumiem jābūt būvprojektam atbilstošā koordinātu sistēmā.
Zemes virsas un cauruļvadu tekņu un virsmas atzīmes – būvprojektam un Latvijas republikas likumdošanai atbilstošā augstumu sistēmā;
Par atkāpi no projekta, jeb izmaiņas kuras nepieciešams atsevišķi saskaņot, ir uzskatāma ūdensvada vai kanalizācijas trases novietojuma izmaiņa, kura lielāka par 30cm horizontālajā plāknē un 6cm vertikālajā plaknē (ja izmaiņa neskar inženierkomunikāciju šķērsojumus). Par šo izmaiņu saskaņošanu ar visām būvniecībā iesaistītām pusēm atbildīgs ir Uzņēmējs.
Gadījumā ja Uzņēmējs nav ievērojis šajās tehniskajās specifikācijās noteikto rīcību inženierkomunikāciju novietojuma neatbilstības gadījumā un veicis būvniecību atkāpjoties no Pasūtītāja saskaņotā būvprojekta, tad par šādu izmaiņu saskaņošanu ir atbildīgs Uzņēmējs un tā ir uzskatāma par Uzņēmēja vainu.
3.7. Galveno rādītāju tehniskās specifikācijas
Būvizstrādājumu izvēlē noteicošās ir tehniskajā specifikācijā noteiktās prasības attiecībā pret būvprojektos noteiktajiem (iestrādātajiem) materiāliem.
2. Tabula
Materiāla, elementa nosaukums | Projektētie rādītāji | Piezīmes |
Pašteces kanalizācijas cauruļvadi | ||
Pašteces kanalizācijas PP (polipropilēna) cauruļvadi | Ø160 – Ø400 mm | Daudzslāņu PP gludsienu caurules ar stinguma klasi SN8, uzmavu savienojumi |
Ø450 – Ø800 mm | Gofrētas PP dubultsienu caurules ar stinguma klasi SN8, uzmavu savienojumi | |
Ūdensvada cauruļvadi | ||
Ūdensvada PE (polietilēna) cauruļvadi | Ø32 – Ø315 mm | SDR17 PE100-RC, PN10; SDR11 PE 100-RC, PN16 pie Ø50 un mazākiem |
Kanalizācijas spiedvada cauruļvadi | ||
Kanalizācijas spiedvada PE (polietilēna) cauruļvadi | Ø63 – Ø450 mm | SDR17 PE100-RC, PN10; SDR17 PE100-RC/PP |
Veidgabali un armatūra | ||
Plastmasas veidgabali | PP Ø160 – Ø800 mm PE Ø32 – Ø450 mm | Spiediena sistēmas veidgabali paredzēti elektrometināmi vai kontaktmetināmi; pašteces sistēmas veidgabali – ar uzmavu savienojumiem |
Aizbīdņi, pagarinātājkāti un kapes | ||
Atloku aizbīdņi ar teleskopisko pagarinātājkātu un ielas kapi | Atloku aizbīdņi DCI DN50 – DCI DN300 | Kaļamā ķeta atloku aizbīdņi paredzēti tīram ūdenim ar temperatūru līdz + 60o C. Aizbīdņu korpusu darba spiediens ir PN16 bar (iekšējo daļu ne mazāks par PN10). Visas aizbīdņa iekšējās detaļas izgatavotas no pret koroziju izturīgiem materiāliem. Uz katriem 20 aizbīdņiem paredzēt vienu „T” veida atslēgu. Kapes paredzēt ar iekšējo diametru ne mazāku par Ø140 mm saskaņā ar EN124. |
Servisa aizbīdņi ar teleskopisko pagarinātājkātu un ielas kapi | Servisa aizbīdņi DCI vai POM DN25 – DCI vai POM DN50 | Kaļamā ķeta atloku un / vai POM (sintētisko sveķu) aizbīdņi paredzēti tīram ūdenim ar temperatūru līdz + 60o C. Aizbīdņu korpusu darba spiediens ir PN16 bar (iekšējo daļu ne mazāks par PN10). Visas aizbīdņa iekšējās detaļas izgatavotas no pret koroziju izturīgiem materiāliem. Uz katriem 50 aizbīdņiem paredzēt vienu „T” veida atslēgu. Kapes paredzēt ar |
Materiāla, elementa nosaukums | Projektētie rādītāji | Piezīmes |
iekšējo diametru ne mazāku par Ø140 mm saskaņā ar EN124. | ||
Aizbīdņu pagarinātājkāti | Aizbīdņiem DN25 – DN300 | Teleskopiski, jeb ar regulējamu augstumu atbilstoši būvprojektā noteiktajiem augstumiem. |
Aizbīdņu kapes | Ø140 mm | Kaļamā ķeta, ar iekšējo diametru ne mazāku par 140mm. Slodzes klase 40t. |
Ugunsdzēsības hidranti | ||
Virszemes ugunsdzēsības hidranti | DCI DN100 | Hidranti paredzēti virszemes, siltināti. |
Dzelzsbetona grodu akas, skatakas | ||
Dzelzsbetona grodu akas, skatakas | Ø1000 – Ø2000 mm | Aku grodiem, pamatnēm un pārsegumiem jābūt no rūpnieciski ražotiem dzelzsbetona elementiem, ar blīvgumiju grodu savienojumu vietās. Virs akas izbūvējams ķeta vāks saskaņā ar EN124. |
Plastmasas skatakas | ||
Sadzīves notekūdeņu plastmasas kanalizācijas kontrolakas ar teleskopisko cauruli | PP/PE Ø200/160 - PP/PE Ø400/315mm | Virs akas paredzēts uzstādīt ķeta vāku saskaņā ar EN 124. Izmantojamas tikai māju / īpašumu pieslēgumiem. |
Sadzīves notekūdeņu plastmasas kanalizācijas skatakas ar teleskopisko cauruli | PP/PE Ø400/315 mm; PE/PE Ø560/500 mm; PP/PP Ø1000/625 mm | Virs akas izbūvējams ķeta vāks saskaņā ar EN 124. |
Spiediena dzēšanas akas | ||
Spiediena dzēšanas akas, grodu tipa | PE DN625; PE DN800/625; PE DN1000/625 | Virs akas izbūvējams ķeta vāks saskaņā ar EN 124. |
Sadzīves kanalizācijas sūkņu stacijas (“slapjā tipa”) | ||
Rūpnieciski ražota automatizēta kanalizācijas sūkņu stacija | GRP (stiklašķiedras) vai PEHD (augsta blīvuma polietilēns) sūkņu stacijas korpuss Ø1200- 2000mm | KSS iekšējās apsaistes cauruļvadiem jābūt no nerūsējošā tērauda AISI 316 vai augsta blīvuma polietilēna. Tvertnes vākam jābūt aizslēdzamam. Piekļuves un apkalpes kāpnēm, platformām un margām jābūt izgatavotām no nerūsējošā tērauda AISI 316 vai kompozītmateriāla. Korpusa stiprības klase SN8 visā augstumā. |
Automātikas sistēma | GSM datu pārraide | Detalizēta informācija šo Tehnisko specifikāciju punktā 2.6.1. |
Sadzīves kanalizācijas sūkņu stacija (“sausā tipa”) | ||
Automatizēta kanalizācijas sūkņu stacija, divkameru; ar virszemes paviljonu virs sausās kameras | GRP (stiklašķiedras) vai PEHD (augsta blīvuma polietilēns) sūkņu stacijas korpuss >Ø2000mm / vai armēta dzelzsbetona pazemes korpusa konstrukcija | KSS iekšējās apsaistes cauruļvadiem jābūt no nerūsējošā tērauda AISI 316. Tvertnes vākam jābūt aizslēdzamam. Piekļuves un apkalpes kāpnēm, platformām un margām jābūt izgatavotām no nerūsējošā tērauda AISI 316 vai kompozītmateriāla. Virs sausās kameras izbūvēt virszemes paviljonu. Korpusu stiprības klase SN8 visā augstumā. |
Automātikas sistēma | GSM | Detalizēta informācija šo Tehnisko specifikāciju punktā 2.6.2. |
Sadzīves kanalizācijas notekūdeņu sūkņi | ||
Sūkņi | Kanalizācijas sūkņi ar augstu lietderības koeficientu (virs 50%), aizsardzības klase IP68; Sūkņa un motora asij ir jābūt | Kabeļa ievadam sūknī jānodrošina hermētiskums, kabeļa stiprinājumam jānodrošina kabeļa aizsardzība pret izstiepšanos, |
Materiāla, elementa nosaukums | Projektētie rādītāji | Piezīmes |
viengabala, bez savienojuma elementiem; Katram sūknim ir jābūt aprīkotam ar sūces sensoru, kurš izvietots vai nu atsevišķā pārbaudes kamerā, vai arī statora telpā (sūkņa korpusā); Motoriem jābūt aprīkotiem ar termoslēdžiem; Gultņiem jānodrošina vismaz 50 000 darba stundas bez nomaiņas; Attālumam starp darbaratu un korpusu ir jābūt regulējamam, kas veiktu šķiedru saplēšanu un nodrošinātu pret darbarata nosprūšanu; Sūkņu korpusa materiāls – ķets. | kabeļa stiprinājumam un sūkņa montāžas elementiem sūkņu stacijā jānodrošina droša sūkņu uzstādīšana un izcelšana. |
3.8. Līguma darbu veikšanai nepieciešamie resursi
Uzņēmējam visu līguma izpildes laiku jānodrošina līguma izpildei nepieciešamo resursu apjoms, kurš sevī ietver, bet neaprobežojas ar:
• Projektu vadībai, iekšējai darbu kvalitātes kontrolei un nepieciešamo ziņojumu sastādīšanai nepieciešamie atbilstošie cilvēkresursi un to tehniskais nodrošinājums;
• Resursi būvprojektu izstrādei un autoruzraudzības veikšanai;
• Atbilstošu skaitu pilnībā nokomplektētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecības brigāžu;
• Nepieciešamie finanšu resursi iepirkuma dokumentos prasīto garantiju nodrošināšanai;
• Finanšu un tehniskie resursi plānotā darba apjoma paveikšanai (gan materiālu, gan tehnikas funkcionalitātes nodrošināšanai gan darbinieku darba samaksai);
• Pēc būvdarbu uzsākšanas jānodrošina materiālu rezerves vismaz vienas nedēļas darba nodrošināšanai;
Par nokomplektētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecības brigādi šo tehnisko specifikāciju izpratnē uzskatāma, brigāde, kura ir nodrošināta ar:
• Kvalificētu brigadieri – 1 gab;
• Kvalificētiem cauruļvadu montāžas speciālistiem - 2 gab;
• Palīgstrādniekiem – 1 gab;
• Ekskavators ar tā vadītāju - 1 gab;
• Kravas automašīna - pašizgāzējs ar auto vadītāju - 1gab;
• Grunts ūdens līmeņa (GUL) pazemināšanas iekārta pilnā aprīkojumā (iekārta,
ģenerators, kolektors un adatas un to ieskalošanas aprīkojums, smilšķērājs) - 1 gab;
• Atbalstsienas – 1 k-ts;
• Xxxxxx vai vibrokāja – 1 gab;
• Nivelieris un mērlata - 1 k-ts;
• Nožogojumi un lokālās ceļa zīmes izvietošanai objektā – 1 k-ts.
Pasūtītājam vai Xxxxxxxxxx, pamatojoties uz Līguma noteikumiem, ir tiesības pieprasīt Uzņēmējam nomainīt būvniecībā iesaistīto personālu, ja tā kvalifikācija vai rīcība ir neatbilstoša.
Tāpat Pasūtītājam vai Inženierim ir tiesības pieprasīt Uzņēmējam nomainīt jebkuru tehnikas vienību, kura nespēj pildīt savas funkcijas.
Uzņēmējam, pēc Inženiera vai Xxxxxxxxxx pieprasījuma saņemšanas, tehnika un cilvēki jānomaina pret atbilstošiem vienas nedēļas laikā.
Pasūtītājam un Inženierim ir tiesības pārliecināties par resursu pietiekamību būvniecībai apmeklējot Uzņēmēja būvobjektus, materiālu noliktavas un aptaujājot būvniecībā iesaistītos cilvēkus. Uzņēmēja un tā iesaistīto apakšuzņēmēju personālam ir pienākums atbildēt uz Pasūtītāja un Inženiera jautājumiem par darbu organizāciju un savlaicīgu darba samaksas saņemšanu.
Izpildītājam objektā darbi jāveic atbilstoši saskaņotajam darbu izpildes kalendāram laika grafikam.
3.9. Elektroenerģija, strāva un spriegums.
Nominālais spriegums ir 400/230 V zemspriegums, frekvence – 50 Hz. Projekta teritorijā var gadīties sprieguma svārstības un īslaicīgi elektroapgādes pārtraukumi.
Uzņēmējs ir atbildīgs par pagaidu elektroapgādi visā darbu periodā. Uzņēmējam jāsaņem un jāmaksā par visām ar elektrodarbiem saistītajām atļaujām, jāorganizē visas ar viņa darbu saistītās elektropārbaudes, jāmaksā visas nodevas un izdevumi un jāveic visas iemaksas, kas jebkādā veidā saistītas ar aprakstīto vai rasējumos norādīto sistēmu uzstādīšanu. Viņam jāsūta visi nepieciešamie paziņojumi kompetentajām institūcijām un jāatbild par atbilstību visiem valsts rīkojumiem.
Materiāliem, aprīkojumam un instalācijām jāatbilst elektroapgādes institūciju izdotajiem noteikumiem. Uzņēmējs ir atbildīgs par atbilstību AS „Sadales tīkls” noteikumiem un pakalpojumu prasībām.
3.10. Dati par būvlaukumu
Visa iepirkuma dokumentos sniegtā informācija par būvlaukumu ir tikai Uzņēmējam informācijai. Par šīs informācijas pilnību vai precizitāti nav ne mutiskas, ne rakstiskas, ne netieši norādītas garantijas, Uzņēmējam pašam jākonstatē esošie darba apstākļi darbiem.
Uzņēmējam pirms sava piedāvājuma iesniegšanas jāveic rūpīga būvlaukuma apskate un jāiepazīstas ar tā stāvokli attiecībā uz vispārējiem būvniecības apstākļiem būvlaukumā, iespējamo gruntsūdens līmeni, varbūtējām grunts īpašībām, esošajām iekārtām un pakalpojumiem un jebkuru citu aspektu, kas varētu ietekmēt būvniecību un darbu izpildes metodes. Attiecīgi Uzņēmējam piedāvājuma cena jānosaka, balstoties uz drošu pamatojumu un visas iespējamās izmaksas jāiekļauj cenas piedāvājumā.
Uzņēmējam jāizpēta apstākļi, kas saistīti ar piekļūšanu būvlaukumam, pastāvošie šķēršļi (ja tādi ir) un iespēju robežās jākonstatē visas tās grūtības teritorijā, kas varētu ietekmēt darbu izpildi.
Tiek pieņemts, ka Uzņēmējs ir izanalizējis esošos satiksmes apstākļus un izvērtējis iespējamo vajadzību pēc pagaidu ceļiem un apvedceļiem, kā arī to ietekmi uz darbu izpildi.
Uzņēmēja cenā jābūt iekļautām visām saistītajām izmaksām.
Uzņēmēja piedāvājuma akcepts balstās uz pieņēmumu, ka Uzņēmējs ir apguvis iepirkuma dokumentus, izpētījis būvlaukumu saskaņā ar augstākminēto un ir spējīgs un gatavs izpildīt visus līguma punktus.
Sastādot cenas piedāvājumu Uzņēmējam jāņem vērā, ja būvdarbu gaitā tiks atklāti kādi kultūrvēsturiski priekšmeti, Uzņēmējam nekavējoties darbi būs jāpārtrauc, par atradumu jāinformē Inženieris un Pasūtītājs, kā arī turpmākā būvdarbu periodā jānodrošina arheoloģiskā uzraudzība bez papildus samaksas pieprasīšanas no Pasūtītāja.
Uzņēmēja atļaujas, licences un saskaņojumi.
Uzņēmējs ir atbildīgs par visu LR likumdošanas aktos noteikto atļauju, licenču un saskaņojumu saņemšanu pirms jebkuru līgumā noteikto aktivitāšu uzsākšanas saskaņā ar Būvniecības likumu un likumu Par vides aizsardzību, Pasūtītāja prasībām, normatīvajiem aktiem par reģistrācijas un licencēšanas kārtību būvniecības nozarē Latvijā. Pasūtītājam (ja viņam ir tādas iespējas), atsaucoties uz Uzņēmēja lūgumu, jāsniedz tam nepieciešamā palīdzība. Uzņēmējam jāsedz visas izmaksas un nodevas, kas saistītas ar šo atļauju, licenču un saskaņojumu saņemšanu.
Uzņēmējam savā darba plānā un programmā jānorāda izpildāmi termiņi saistību sakārtošanai ar trešajām pusēm, kas ir atbildīgas par minētajām atļaujām, licencēm un saskaņojumiem.
Uzņēmējam jāizpilda visas prasības un jāsniedz nepieciešamais atbalsts un palīdzība Pasūtītājam to atļauju saņemšanai, ko var saņemt tikai Pasūtītājs.
Uzņēmējam jāievēro visi nosacījumi, kas izvirzīti trešo pušu piešķirtajās atļaujās, x.xx. Pasūtītāja saņemtajās atļaujās izvirzītie nosacījumi.
3.11. Inženieris
Inženiera funkcijas jeb pienākumi šo darbu ietvaros ir:
• Veikt Būvuzrauga pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktu prasībām;
• Veikt Inženiera pienākumus atbilstoši FIDIC procedūrām ciktāl tās nav pretrunā ar līgumā un tehniskajās specifikācijās rakstīto;
• Veikt pielietoto tehnisko risinājumu un to izbūves kvalitātes pārbaudi un akceptēšanu;
• Ziņot pasūtītājam par neatbilstošiem projekta tehniskajiem risinājumiem, kā arī nepieļaut neatbilstošu būvdarbu kvalitāti;
• Kontrolēt paveikto darbu apjomu un kvalitātes kontroli būvobjektā;
• Paveikto darbu izskatīšana un akceptēšana pirms Pasūtītāja akcepta;
• Konsultēt Pasūtītāju par nepieciešamajiem tehniskajiem risinājumiem un/vai nepieciešamajām izmaiņām būvprojektos un darbu apjomos ievērojot iepirkuma nosacījumus un Latvijas Republikas likumdošanas prasības.
Tādējādi Uzņēmēja pienākums ir sadarboties ar Inženieri tā pienākumu izpildē, sniegt tam nepieciešamo informāciju un nodrošināt drošus un atbilstošus darba apstākļus pēc iespējas labāka rezultāta sasniegšanai un iepirkumā doto darbu realizācijai Pasūtītāja interesēs.
3.12. Iepirkuma veidnes un mērījumu metode:
Pretendentiem rūpīgi jāiepazīstas ar iepirkuma dokumentos sniegto informāciju, shēmās doto provizorisko darba apjomu un nepieciešamības gadījumā jāprecizē sniegtā informācija, uzdodot iepirkuma procesā Pasūtītājam jautājumus, lai cenas piedāvājumā būtu iekļauti visi nepieciešamie darbi, būvizstrādājumi un iekārtas Līguma apjoma realizācijai atbilstoši tehnisko specifikāciju prasībām.
Iepirkuma veidnes, kas aizpildītas saskaņā ar šo prasīto informāciju, veido finanšu piedāvājumu. Aizpildītas tabulas kopā ar finanšu piedāvājumu jāiesniedz izdrukātā un parakstītā veidā, kā arī jāiesniedz to digitālā kopija uz kompaktdiska vai cita datu nesēja xls formātā.
Izpildītājam ir jāizceno visas iepirkuma veidnēs norādītās pozīcijas. Pozīcijās iekļautajām cenām jābūt punktos aprakstīto darbu pilnām vērtībām, ieskaitot visas izmaksas, kuras varētu būt nepieciešamas būvdarbu laikā darbu uzsākšanai un organizēšanai, kas aprakstītas kopā ar jebkuru pagaidu būvi un tās uzstādīšanu, kas var būt nepieciešama, kā arī vispārējiem riskiem, atbildību un pienākumiem, kas noteikti dokumentos, būvnormatīvos, standartos un likumdošanas aktos uz kuriem
balstās iepirkuma nolikums. Tiks pieņemts, ka izcenojumi, kas ir iekļauti, bet nav nekādi ierobežoti visām izmaksām, kas attiecas uz: pieskaitāmajiem izdevumiem, darbaspēka nodokļiem, peļņu, izmaksām būvdarbu laukuma organizēšanai, pārbaudēm, kvalitātes kontrolei, trašu nospraušanai, darbības uzsākšanai, izpildes rasējumu izstrādei, izmaksas, kas attiecas uz līgumiskajiem pienākumiem u.c., kas sastāda darbu daļu un aktivitātes, kuras iekļautas Līgumā, ir vienlīdzīgi sadalīti pa visiem pozīciju izcenojumiem. Ievērojot minēto, pozīcijas izcenojumā nav pieļaujama nulles vērtības norādīšana.
Visas izmaksas jāizsaka euro (EURO) bez Pievienotās vērtības nodokļa 21% (PVN).
Finanšu piedāvājumā pozīciju izmaksas uzrādīt, un izmaksas kopā uz visu apjomu aprēķināt, cenu norādot ar diviem cipariem aiz komata.
Xxxxxxxxx veidnes ir jāaizpilda pēc iepirkuma dokumentācijā pievienotā parauga. Pozīciju cenas ir fiksētas un nav maināmas Līguma izpildes laikā.
Būvuzņēmēja cenas piedāvājumā, kuru veido izmaksu pozīcijas, jābūt iekļautiem visiem plānotajiem izdevumiem par darbu, pakalpojumiem, materiāliem un iekārtām, kas nepieciešami Līguma izpildei pilnā apmērā un atbilstošā kvalitātē saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem, standartu prasībām, atbildīgo institūciju rīkojumiem, Līguma noteikumiem, Tehniskajām specifikācijām.
Pozīciju cenās ir jāietver visas tādas tiešas un netiešas izmaksas, kādas saistītas ar Līguma noteikumu un Tehniskās specifikācijas prasību ievērošanu, piem., trašu nospraušana, pievadu precizēšana, izbūvēto darbu pārbaudes, signāllentu ieklāšana, paraugu ņemšana, ziņojumu sagatavošana, izpilddokumentācijas sagatavošana un saskaņošana, būvuzņēmēja darba telpu izveide būvlaukumā, transports, satiksmes organizācija, darbu drošība, būvvietas apsardze, ielu slaucīšana, būvvietas attīrīšana no gružiem, visa veida pagaidu darbi un palīgdarbi (piem., pagaidu gājēju ceļi, laipas, barjeras, balsti, tranšeju stiprinājumi, piebraucamie ceļi u.c.).
Tāpat būvuzņēmējam cenas piedāvājumā jāiekļauj arī būvniecības ieceres sagatavošana, nepieciešamās izpētes, būvprojektu izstrādes, autoruzraudzība, būvdarbu vadība, darbinieku algas, nodokļi (izņemot PVN) un nodevas, atsevišķi neminētas apdrošināšanas, virsizdevumi un peļņa.
Demontētie materiāli (tērauda un ķeta) jānodod SIA “Jelgavas ūdens” īpašumā, tos nogādājot Pasūtītāja norādītā vietā Jelgavas pilsētas robežās.
Uzņēmējam uz sava rēķina jāatjauno jebkādi bojājumi, ko viņa būvniecības tehnika nodarījusi objektiem blakus esošajās ielās un/vai pieguļošajā teritorijā. Šādi darbi ir pilnībā jāveic par uzņēmēja līdzekļiem un nekādi netiks apmaksāti no pasūtītāja puses. Uzņēmējam jāievērtē šādu darbu risks un jāiekļauj dotajās pozīciju izmaksās.
Veiktā darba izpildes apjoma vērtējums veicot darbu pieņemšanu:
Zemāk minētie % nozīmē, par kādu % daļu no kopējā pozīciju izcenojuma apjoma tiks uzskatīts, ka darbi izpildīti konkrētajā darbu pieņemšanas posmā. Konkrētajā darbu pieņemšanas posmā sagatavojot darbu pieņemšanas nodošanas aktu neizpildīto darbu summas aprēķināmas un jāietur līdz visu nosacījumu faktiskajai izpildei nākošajos posmos.
Būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošana, būvprojektu izstrāde un autoruzraudzība:
30% no būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošanas, būvprojektu izstrādes un autoruzraudzības izmaksām – kad Pasūtītājam tiek nodota pilnībā pabeigta un saskaņota būvniecības ieceres dokumentācija.
90% no būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošanas, būvprojektu izstrādes un autoruzraudzības izmaksām – kad Pasūtītājam tiek nodota pilnībā pabeigta un saskaņota būvprojektu dokumentācija.
100% no būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošanas, būvprojektu izstrādes un autoruzraudzības izmaksām – kad objekts ir nodots ekspluatācijā.
Būvdarbi:
50% no būvdarbu izmaksām - Ja izbūvēti maģistrālie tīkli un to pievadi konkrētā posmā un abām inženierkomunikācijām (ūdensvads un kanalizācija) ja paredzēta to abu izbūve, tranšeja aizbērta un noblīvēta līdz seguma atjaunošanas līmenim un šo tranšeju nebūs jāpārrok, nebūs jāveic rakšanas darbi blakus esošo inženierkomunikāciju izbūvei, kā arī iesniegta cauruļvadu novietojuma un tekņu vai cauruļvada virsmu atzīmju pagaidu uzmērījumu izpildshēmas.
70% no būvdarbu izmaksām - Veikta un izturēta ūdensvada hidrauliskā pārbaude ūdensvadam un/vai spiedvadam, vai pašteces kanalizācijas cauruļvadiem veikta TV inspekcija - Ir sagatavotas un iesniegtas cauruļvada novietojuma un tekņu vai cauruļvada virsmu atzīmju pagaidu uzmērījumu izpildshēmas. Veiktas aizbērtās tranšejas grunts blīvējuma pārbaudes.
90% no būvdarbu izmaksām - Pabeigts konkrētais posms, veiktas kanalizācijas aku (x.xx apbetonējums) un ūdensvada aizbīdņu un hidrantu pārbaudes. Veiktas nepieciešamās aizbērtās tranšejas grunts blīvējuma pārbaudes. Sagatavota un saskaņota pilnvērtīga izpilddokumentācija (segto darbu akti, izpilddokumentācija, institūciju atzinumi). Iekārtas un būves gatavas ekspluatācijai. Sūkņu stacijām sastādīti pārbaužu protokoli. Pilnībā pabeigta segumu atjaunošana. Veiktas nepieciešamās pārbaudes pēc segumu atjaunošanas.
100% no būvdarbu izmaksām – kad objekts ir nodots ekspluatācijā. Būvdarbu tehnoloģijas, līguma ieturējumi un garantijas:
Augstāk minētās mērīšanas un apmaksas metodes neierobežo būvuzņēmēju būvdarbu tehnoloģijas izvēlē, bet nosaka, kā tiks mērīti un pieņemti veiktie darbi. Augstāk minētie % nekādi neierobežo līgumā noteikto ieturējumu pielietošanu un garantiju nodrošināšanu līdz objekta nodošanai ekspluatācijā un garantijas periodā.
Atklāto defektu novēršana un papildus pārbaudes:
Pārbaužu rezultātā atklāto defektu novēršanas izmaksas pilnībā gulstās uz Uzņēmēju un netiks nekādi apmaksātas no Pasūtītāja puses, bet Uzņēmējam ir pienākums tās veikt atbilstoši būvrojekta un/vai tehnisko specifikāciju prasībām, lai nodrošinātu atbilstošu būvdarbu kvalitāti.
Pēc defektu novēršanas un/vai citu iemeslu pēc nepieciešamo papildus pārbaužu izmaksas netiks apmaksātas no Pasūtītāja puses, bet Uzņēmējam tās ir jāsedz atbilstošā apjomā lai Pasūtītājs un Inženieris varētu pārliecināties par to ka visi būvdarbi ir veikti atbilstošā kvalitātē.
3.13. Augstuma atzīmes un objektu izvietojuma noteikšana dabā
Uzņēmējs ir atbildīgs par pareizu visu šī līguma ietvaros izbūvējamo Darbu objektu nospraušanu dabā, x.xx., kur tas ir nepieciešams, objektu izvietojuma dabā parametru aprēķināšanu. Uzņēmējs ir atbildīgs par izvietojuma parametru pareizības pārbaudi pirms darbu uzsākšanas.
Pirms jebkādu būvdarbu uzsākšanas Uzņēmējam ir jāveic būvlaukuma vietas izpēte, lai pārbaudītu būvdarbu projektu pareizību, iepazītos ar esošajām virszemes un pazemes struktūrām, ēku robežām, cauruļvadu pieslēgumu vietām utt.
Uzņēmējam ir jāsagatavo digitālā formā detalizētas izpildshēmas visiem projekta ietvaros izbūvētajiem objektiem. Pirms tiek uzsākta tranšeju aizpildīšana, ir jāveic visu izbūvēto pazemes cauruļvadu tīklu u.c. komunikāciju uzmērīšana, un jāsagatavo shēmas, norādīt visus nepieciešamos datus un mērījumus, kam ir jābūt pietiekami precīziem, lai uz to pamata būtu iespējams sagatavot objektu izpildshēmas. Izpildshēmas sagatavojamas atbilstoši LR likumdošanai attiecībā uz katra
atsevišķā būvdarbu objekta pieņemšanu un nodošanu par tā ekspluatāciju atbildīgajam valsts vai pašvaldības dienestam un šo tehnisko specifikāciju prasībām.
Uzmērījumi dabā veicami saskaņā ar Latvijas republikā noteikto un būvprojektā noteikto koordinātu sistēmu un spēkā esošā augstuma atzīmju sistēmā nepieciešamības gadījumā norādot korekciju pārejai uz projektā doto augstumu sistēmu. Kontrolpunktiem, kas tiks izmantoti iekārtu nospraušanā ir jābūt saistītiem ar Latvijas republikas likumdošanā noteikto un būvprojektā izmantoto koordinātu un augstumu sistēmu.
Nospraušana un uzmērīšana jāveic izmantojot tos pašus reperu punktus, kā arī tajā pašā virzienā.
3.14. Darba laiks
Standarta darba laiks ir no 08.00 līdz 17.00 darba dienās, t.i., no pirmdienas līdz piektdienai.
Darbu veikšana ārpus noteiktā darba laika ir pieļaujama tikai ar Pasūtītāja un Inženiera atļauju. Nav atļauts veikt darbus oficiāli noteiktajās svētku dienās, izņemot gadījumos, kad tas ir iepriekš rakstiski saskaņots ar Pasūtītāju un Inženieri. Darbu veikšana nakts laikā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos.
3.15. Publicitātes prasības
Uzņēmējam jānodrošina obligātās publicitātes prasības saskaņā ar Eiropas Komisijas regulām par publicitāti: (EK) Nr. 1303/2013 un LBN prasībām:
1 (viens) pagaidu informatīvais stends ES fonda projekta īstenošanas laikā, projekta
īstenošanas vietā, kuru trīs mēnešu laikā pēc projekta noslēguma aizvieto ar
1 (vienu) pastāvīgo informatīvo plāksni, kas uzstādāma ES fonda projekta īstenošanas vietā. 27 (divdesmit septiņi) informatīvie plakāti saskaņā ar LBN - uzstādāmi pa vienam plakātam
katrā posmā, kur noris būvdarbi (būvtāfele katram būvobjektam).
3.16. Informatīvais stends
Uzņēmējam jāpiegādā un jāuzstāda lielformāta pagaidu informatīvais stends projekta teritorijā, tam jābūt izvietotam sabiedrībai labi saredzamā vietā, ņemot vērā tā redzamību un atbilstību Latvijas likumiem. Stenda dizains un atrašanās vieta saskaņojama ar Inženieri un Pasūtītāju. Uzņēmējam jānodrošina nepieciešamo atļauju saņemšana, lai uzstādītu pagaidu informatīvo stendu.
Pagaidu Informatīvā stenda lielumam jāatbilst ES fonda projekta izvietojamās informācijas apjomam. Ieteicamais minimālais izmērs: 1200x800 mm.
Uz pagaidu informatīvā stenda izvietojama informācija atbilstoši ES fondu 2014.-2020. publicitātes vadlīnijās (aktuālo redakciju skatīt xxx.xxxxx.xxx.xx un xxx.xxxx.xxx.xx ) aprakstītajam.
Pagaidu informatīvā stenda uzstādīšanas laiks un atrašanās laiks:
• Pagaidu informatīvo stendu uzstāda līdz ar ES fonda projekta īstenošanas uzsākšanu.
• Pagaidu informatīvo stendu noņem trīs mēnešu laikā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā aizstāj ar pastāvīgu informatīvo plāksni.
Pastāvīgās informatīvās plāksnes ieteicamais minimālais izmērs ir A4: 297x210 mm.
Uz pastāvīgās informatīvās plāksnes izvietojama informācija atbilstoši ES fondu 2014.-2020. publicitātes vadlīnijās (aktuālo redakciju skatīt xxx.xxxxx.xxx.xx un xxx.xxxx.xxx.xx ) aprakstītajam. Pastāvīgai informatīvai plāksnei jāatrodas projekta īstenošanas vietā vismaz 3 (trīs) gadus pēc projekta īstenošanas.
Pagaidu informatīvā stenda un pastāvīgās informatīvās plāksnes dizainu apstiprina Inženieris.
Ja Līguma izpildes laikā, pagaidu informatīvais stends tiek bojāts vai kādu citu iemeslu dēļ kļuvis nesalasāms un nepievilcīgs, Uzņēmējam tas jānomaina vai jāsalabo.
3.17. Informatīvie plakāti (būvtāfeles)
Uzņēmējam saskaņā ar LBN prasībām jāizgatavo, pirms tam apstiprinot ar Inženieri, un jāuzstāda 27 (divdesmit septiņi) informatīvie plakāti katrā posmā, kur tiek veikti būvdarbi, kā arī jānodrošina, ka šīs būvtafeles tiek attiecīgi atjaunotas, ja tās tiek bojātas trešo personu darbības vai laikapstākļu ietekmes rezultātā.
Informatīvo plakātu lielumam jāatbilst ES fonda projekta izvietojamās informācijas apjomam. Informatīvā plakāta minimālais izmērs ir A3 jeb 420x297mm .
Uz informatīvā plakāta izvietojama informācija atbilstoši ES fondu 2014.-2020. publicitātes vadlīnijās (aktuālo redakciju skatīt xxx.xxxxx.xxx.xx un xxx.xxxx.xxx.xx ) aprakstītajam.
Informatīvo plakātu uzstādīšanas laiks un atrašanās laiks:
• Informatīvos plakātus uzstāda līdz ar ES fonda projekta īstenošanas uzsākšanu.
• Informatīvos plakātus izvieto tikai projekta īstenošanas laikā.
3.18. Uzņēmēja darba teritorija
Uzņēmējam jānodrošina un jāuztur piemērotas telpas būvlaukumā. Tāpat viņam apstiprinātajos būvlaukumos jānodrošina un jāuztur pietiekams skaits noliktavu, rezervuāru un darbnīcu adekvātai materiālu, degvielas, iekārtu un aprīkojuma uzglabāšanai. Noliktavu lielumam un konstrukcijai jābūt tādai, lai nodrošinātu adekvātu materiālu, degvielas, rezerves daļu u.c. krājumu uzglabāšanu un aizsardzību tādos daudzumos, kas garantē darba procesu nepārtrauktību, un darbnīcām, ja tādas nepieciešamas, jābūt atbilstoši aprīkotām, lai varētu veikt iekārtu un aprīkojuma remontu gan iekštelpās, gan uz būvēm.
Uzņēmējam savā piedāvājumā jāiekļauj visi izdevumi, kas varētu rasties biroja telpu vai darbnīcu vajadzībām.
Pirms darbības uzsākšanas Uzņēmējs iesniedz Inženierim saistīto īpašnieku un nomnieku vārdus un adreses. Uzņēmējam Inženieris jāinformē rakstiski 14 dienas iepriekš par plānoto darbu uzsākšanas datumu katrā īpašnieka vai nomnieka teritorijā.
Ūdensvada māju pieslēgumi: Jauni pieslēgumi jāizbūvē ielu sarkano līniju robežās. Gadījumos, kad pirms sarkanās līnijas ir žogs, paredzētais mājas pieslēgums jānovieto 0,5 m pirms tā. Gadījumā, ja jaunprojektējamais māju pieslēgums atrodas privātīpašumā, Uzņēmējam tas jāsaskaņo ar zemes īpašnieku. Ja zemes īpašnieks nepiekrīt pieslēguma novietojumam, tas jāiznes ārpus privātīpašuma robežām.
Kanalizācijas māju pieslēgumi: jauni pieslēgumi jāizbūvē ielu sarkano līniju robežās. Gadījumos, kad pirms sarkanās līnijas atrodas esošs žogs, paredzētā aka jānovieto 0,5 m pirms tā. Gadījumā, ja jaunprojektējamais māju pieslēgums atrodas privātīpašumā, Uzņēmējam tas jāsaskaņo ar zemes īpašnieku. Ja zemes īpašnieks nepiekrīt kontrolakas novietojumam, tā jāiznes ārpus privātīpašuma robežām.
Ja tiek skarts privātīpašums, īpašnieka piekrišana vai atteikums noformējams rakstiski – īpašnieka saskaņojums uz skices. Ja īpašnieks nepiekrīt minēto daļu izbūvei, akas jānovieto pirms īpašuma robežas. Gadījumos, kad īpašnieks, vai tā tiesiskais valdītājs nav sastopams savā īpašumā, paziņojums par plānotajām darbībām nosūtāms uz īpašnieka deklarēto dzīvesvietu. Informācija iegūstama sadarbojoties ar vietējo pašvaldību mājas pieslēguma (daļa starp sarkano līniju un zemes īpašuma robežu) izbūvei. Vēstule nosūtāma ar atbildes termiņu - 15 dienas. Ja minētajā termiņā atbilde nav saņemta, nosūtāma atkārtota vēstule ar norādītu būvniecības darbu uzsākšanas datumu, kas ir ne ātrāk, kā 15 dienas no atkārtotās vēstules izsūtīšanas datuma. Ja pēc abu vēstuļu izsūtīšanas apstiprinājums netiek saņemts, tīkli tiek izbūvēti neskarot privātīpašumu.
Uzņēmējam pašam jāorganizē vienošanās ar zemes īpašniekiem vai citiem Uzņēmējiem, kas strādā būvlaukumā vai tā tuvumā, par laukumu, ko tas vēlas izmantot kā piekļuves vai uzglabāšanas
teritoriju savam inventāram un materiāliem un kā darba laukumu. Visas izmaksas šim nolūkam jāsedz pašam Uzņēmējam.
Par biroja telpu un noliktavu atrašanās vietu jāvienojas iepriekš ar Pasūtītāju, tās nedrīkst radīt neērtības vai traucēt iedzīvotājus.
Pēc darbu pabeigšanas Uzņēmējam jāsavāc un jāizved no Darbu izpildes vietas viss Uzņēmēja aprīkojums, liekie materiāli, atkritumi, gruži un Pagaidu būves. Uzņēmējam jāatstāj šo Darbu izpildes vieta sakoptā un drošā stāvoklī.
3.19. Servitūti
Ja daļa pastāvīgo būvju atrodas uz privātām zemēm, Pasūtītājam jāsaņem pastāvīgi servitūti ar tiesībām uz ceļu un atļaujas. Pasūtītāja saņemtie servitūti nodrošinās arī pastāvīgu piekļūšanu visas cauruļvadu trases garumā.
Uzņēmējs drīkst veikt būvniecības darbus tikai būvlaukuma teritorijā vai tajās teritorijās, par kuru lietošanu var panākt vienošanos, un jādod rīkojums saviem darbiniekiem nepārkāpt minētās robežas.
Uzņēmējs ir atbildīgs par visu šķēršļu novākšanu (ceļa) servitūta teritorijā.
Uzņēmēja pienākums ir noteikt saņemtā servitūta piemērotību katrā no gadījumiem. Uzņēmējam jāierobežo būvniecības darbi servitūta teritorijā vai ielas robežās, uz kuras ir spēkā tiesības uz ceļu. Tomēr Uzņēmējs var panākt īpašu vienošanos ar zemes īpašniekiem par papildus teritoriju darbu veikšanai. Pirms jebkuru apspriesto tiesību izmantošanas uzsākšanas attiecībā uz ceļu vai izvietojumu ārpus būvlaukuma Uzņēmējam rakstiski jāinformē Inženieris par šādu vienošanos.
Uzņēmējam jāuzņemas atbildība par jebkura veida privātīpašuma bojājumu ārpus Pasūtītāja piešķirtā servitūta robežām. Pirms tiek dots Inženiera apstiprinājums gala maksājumam, Uzņēmēja pienākums ir iesniegt Pasūtītājam dokumentus no īpašniekiem, ja Uzņēmējs slēdzis blakus vienošanos vai saņēmis īpašus servitūtus, vai, ja Uzņēmēja darbības kāda iemesla dēļ veiktas ārpus Pasūtītāja saņemtā ceļu servitūta robežām.
Visi nepieciešamie servitūti un atļaujas jāsaņem pirms būvdarbu uzsākšanas. Gadījumā, ja kāda servitūta vai atļaujas saņemšana aizkavējas, Uzņēmējam darbi jāplāno tā, lai tie iekļautos teritorijās, par kurām servitūti vai atļaujas jau ir saņemti vai nav nepieciešami, līdz brīdim, kad tiks nodrošināta to saņemšana.
3.20. Darbu veikšanas projekts
Par būvdarbu galvenajiem elementiem jābūt sagatavotam būvniecības un montāžas metožu izklāstam – darbu veikšanas projektam, atbilstoši LBN prasībām (LBN 310-14 "Darbu veikšanas projekts" no 05.11.2014.), un tas jāiesniedz Inženierim un Pasūtītājam izskatīšanai un apstiprināšanai vismaz 10 darba dienas pirms būvniecības uzsākšanas.
Darbu veikšanas projektā jāņem vērā visas prasības un ierobežojumi, kurus nosaka Līgums. Katrā metodes izklāstā jābūt secīgam konkrēto veicamo darbu un uzdevumu sarakstam, kur katram darba gaitu raksturojošam solim dots apraksts, datums, laiki un ilgums. Izklāstam jāpievieno skices, diagrammas vai cita papildu informācija, kas nepieciešama, lai gūtu skaidru izpratni par metodi un katra darba procesa soļa nozīmi.
Darbu veikšanas projektam jāietver vismaz:
• darba metodika, sagatavošanas darbu un būvdarbu apraksts;
• skaidrojošu aprakstu;
• darbu veikšanas kalendāra grafiku, darba stundas;
• būvdarbu ģenerālplāns, būvlaukuma organizācijas shēma;
• netradicionālu un sarežģītu būvdarbu veidu tehnoloģiskās shēmas un norādi par izpildes zonām;
• galveno būvmašīnu darba grafiku;
• nepieciešamo speciālistu sarakstu darbu veikšanai būvobjektā;
• nepieciešamos būvju nospraušanas darbus;
• pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus, pagaidu darbus;
• darba aizsardzības, drošības tehnikas, higiēnas un ugunsdrošības pasākumu tehniskos risinājumus;
• būvmašīnu, tehnoloģiskā un montāžas aprīkojuma sarakstu, izmantojamās būvniecības iekārtas;
• darbaspēka kustības grafiku, darba stundas;
• būvizstrādājumu transportēšanas nosacījumus un to novietošanas vietas būvlaukumā, materiālu uzglabāšanas un noliktavu ēku izvietojums;
• trokšņu un vibrācijas kontrolēšanas pasākumi;
• materiālu avoti;
• beramu materiālu un grunts pārvietošanas un uzglabāšanas metodes;
• pievadceļi;
• putekļu ierobežošanas pasākumi;
• pagaidu apgaismes līdzekļi;
• atkritumu novietošanas apraksts;
• drošības procedūras un risku novērtējums;
• gājēju un vieglā transporta piekļūšana, kā arī piekļūšana avārijas gadījumā;
• ieteiktās demontāžas metodes;
• darbi, kurus skar esošās ūdens plūsmas un gruntsūdens. Visu notekūdeņu, no gruntsūdens pazemināšanas un atsūknēšanas iekārtām, novadīšanas vieta Uzņēmējam ir jāsaskaņo JPPI “Pilsētsaimniecība”.
3.21. Atskaite par situāciju pirms būvdarbiem, būvlaukuma pieņemšana
Pirms jebkuriem būvdarbiem Uzņēmējam jāveic būvlaukumu izvietojumu, konstrukciju, ietvju u.c. blakus struktūru, ko varētu ietekmēt būvdarbi, apsekošana. Apsekotām jābūt arī teritorijām būvlaukuma tuvumā, ko varētu ietekmēt būvdarbi. Visi esošie defekti un citas būtiskas detaļas jākonstatē, jāreģistrē un jānofotografē, jeb jāveic foto fiksācija.
Šāda atskaite iesniedzama Inženierim divos eksemplāros latviešu valodā pirms jebkādu aktivitāšu uzsākšanas būvlaukumu teritorijās. Ja defektu nav, Uzņēmējam jāiesniedz Inženiera rakstisks apstiprinājums par apsekošanu, kas veikta pirms darbu uzsākšanas būvlaukumu vietās.
Uzņēmējam jāorganizē Pasūtītāja pārstāvju un jebkuru citu atbildīgo institūciju pārstāvju (x.xx. JPPI “Pilsētsaimniecība”) klātbūtne apsekošanas laikā.
Visi apsekošanas laikā un/vai pēc Uzņēmēja darbiem konstatētie, bet nereģistrētie bojājumi un/vai defekti jānovērš par Uzņēmēja līdzekļiem un jānodrošina to sākotnējais vai labāks stāvoklis, kas būtu pieņemams Inženierim un īpašniekam, un/vai kontrolinstitūcijām.
3.22. Aizsardzība pret bojājumiem
Uzņēmējam jāveic visi nepieciešamie piesardzības pasākumi, lai izvairītos no patvaļīgu ceļu, zemes, īpašumu, koku un citu objektu bojāšanas, kā arī līguma darbības laikā operatīvi jāatrisina jebkuras īpašnieku vai nomnieku sūdzības.
Vietās, kur jebkura būvju daļa atrodas tuvu, zem vai šķērso kāda uzņēmuma, ceļu pārvaldes institūcijas vai citas puses iekārtas vai komunikācijas, Uzņēmējam jānodrošina to aizsardzība un jāveic darbi apkārt, zem vai blakus visām iekārtām, komunikācijām tā, lai izvairītos no bojājumiem, noplūdēm vai briesmām un nodrošinātu to nepārtrauktu darbību.
Ja atklāti bojājumi vai noplūdes, Uzņēmējam nekavējoties jāinformē Inženieris un attiecīgais uzņēmums, ceļu pārvaldes institūcija vai īpašnieks un jānodrošina jebkura bojātās iekārtas vai komunikāciju remonts vai nomaiņa.
Būvdarbu laikā jāveic esošo koku aizsardzības pasākumi izmantojot aizsargvairogus un nepieciešamības gadījumā veikt arī citas darbības, lai nepieļautu bojājumus.
3.23. Sūdzību un pretenziju kārtība bojājumu gadījumā
Inženierim nekavējoties jāsaņem no Uzņēmēja, detalizēts visu pretenziju vai brīdinājumu izklāsts par pretenzijām, ko Uzņēmējs varētu saņemt no Pasūtītāja kā atlīdzināmos zaudējumus saskaņā ar līgumu. Inženierim savukārt jāziņo Uzņēmējam līdzīgā veidā par šādām sūdzībām un brīdinājumiem, ko var nodot Inženieris vai Pasūtītājs.
Līdzīga informācijas apmaiņa jānodrošina arī attiecībā uz visām iespējamām sūdzībām.
Uzņēmējam nekavējoties rakstiski jāinformē Inženieris par bojājumiem vai savainojumiem, kas radušies ārpus darbu izpildes.
3.24. Trokšņu līmenis
Uzņēmējam ir jānodrošina, ka tā veikto darbu rezultātā radītais troksnis nerada neērtības iedzīvotājiem, un tā līmenis nepārsniedz zemāk minētās maksimālās pieļaujamās normas. Arī būvdarbos izmantojamo iekārtu radītais troksnis nedrīkst pārsniegt šeit minētās normas:
Noteiktajā darba laikā: troksnis nedrīkst pārsniegt apkārtnē valdošo dabisko trokšņa līmeni ne vairāk kā par 10 dB(A), vai arī tas nedrīkst pārsniegt 65 dB(A), atkarībā no tā, kurš no abiem rādītājiem ir zemākais, ko nosaka, mērot līdzvērtīgu nepārtrauktu trokšņa līmeni.
Ārpus noteiktā darba laika: 55 dB(A) – līdzvērtīgs nepārtraukts trokšņa līmenis. Nakts laikā: 40 dB(A) - līdzvērtīgs nepārtraukts trokšņa līmenis.
Iepriekšminētie trokšņa līmeņi attiecas uz nožogotajām darbu izpildes teritorijām, kā arī uz teritorijām, kas atrodas dzīvojamo ēku tuvumā. Uzņēmējam ir jānodrošina, ka tā veikto darbu rezultātā radītais troksnis nerada neērtības iedzīvotājiem, un tā līmenis nepārsniedz normatīvajos aktos maksimālās pieļaujamās normas.
3.25. Vibrācijas līmenis
Būvvietā rakšanas un cauruļvadu caurduršanas darbu laikā radītais vibrācijas līmenis ir pastāvīgi jākontrolē, veicot apkārtējās vides monitoringu.
Uzņēmējam līguma izpildes gaitā ir jānodrošina pastāvīga tuvumā esošo būvju un komunikāciju uzraudzība, it sevišķi, cauruļvadu caurduršanas, rakšanas, akmeņu savākšanas un sūknēšanas darbu laikā.
Darbu rezultātā radītās zemes svārstības nedrīkst pārsniegt zemāk minētās normas: 10 mm/s pie esošo būvju sienām;
5 mm/s jebkurām esošajām būvēm vai komunikācijām.
3.26. Pagaidu būves un piekļūšana
Pirms darbu uzsākšanas būvlaukumā Uzņēmējam jāiesniedz Inženierim Darbu veikšanas projekts, kurā ir rasējumi, kuros parādīta biroja telpu, darbnīcu, noliktavu, štābu, piebraukšanas ceļu un citu pagaidu konstrukciju, kas nepieciešami adekvātai un ātrai pastāvīgo darbu izpildei, piedāvātā atrašanās vieta un vispārējais izkārtojums jeb Būvlaukuma paredzamais plānojums. Uzņēmējam jāiegūst pašam sava informācija par piekļūšanu visām būvlaukuma daļām, un, ja Uzņēmējs vēlas izmantot ceļus, kas ved cauri privātīpašumiem, viņam jānokārto visas formalitātes ar īpašniekiem.
Ceļu, taku un pagalmu, ko Uzņēmējs izmanto vai šķērso līguma nolūkos, segumi ir jāuztur apmierinošā stāvoklī līguma izpildes laikā, savukārt pēc tā izpildes Uzņēmējam par saviem līdzekļiem jāatjauno ceļi, takas un pagalmi vismaz to sākotnējā stāvoklī, kas būtu pieņemams Inženiera, īpašniekiem un kontrolinstitūcijām. Uzņēmējam jākontrolē savu transportlīdzekļu un tehnikas kustība, lai nodrošinātu, ka ne ceļi, ne takas vai īpašumi būvju teritorijā netiek bojāti.
Visas pagaidu būves, kas nepieciešamas līgumā noteikto darbu pabeigšanai (tādas kā sastatnes, iežogojums, apgaismojums, tiltiņi, aprīkojums, materiāli un būves, kas nepieciešamas drošai, savlaicīgai un kvalitatīvai līgumsaistību izpildei) uzskatāmas par iekļautām Uzņēmēja cenā, un par tām netiks veikti papildus maksājumi.
Būvdarbu zonai ir jābūt atbilstoši nožogotai ar pagaidu žogu un / vai norobežojošo lentu, kā arī jānodrošina droša gājēju kustība.
3.27. Amatpersonu piekļūšana būvlaukumam
Pilnvarotām valdības un pašvaldību amatpersonām jābūt pastāvīgai iespējai piekļūt pie iekārtām, komunikācijām visā to izbūves vai darbības laikā, un Uzņēmējam jānodrošina adekvāta iespēja šādai piekļūšanai un apsekošanai.
3.28. Vides apsaimniekošana būvniecības laikā
Uzņēmējam jāsagatavo un jāiesniedz Inženiera apstiprināšanai Vides aizsardzības plāns būvdarbu veikšanai. Plānā cita starpā jāiekļauj aspekti, kas sniedz ierosinājumus piesārņojuma novēršanai un/vai samazināšanai:
• sanitārās iekārtas būvlaukuma personālam;
• izraktā materiāla pārpalikuma likvidēšana;
• no būvlaukuma novadīto ūdeņu piesārņojumam ar eļļu, piesārņoto ūdeni, būvmateriāliem un
ķimikālijām;
• gruntsūdeņu piesārņojums, kas radies būvdarbu rezultātā;
• izplūdes no būvlaukuma atūdeņošanas sistēmām;
• troksnis;
• gaisa piesārņojums;
• būvlaukuma tīrība.
3.29. Sanitārās iekārtas
Uzņēmējam jānodrošina pietiekams skaits piemērotu tualešu katrā darba vietā un jāuztur tās pastāvīgā higiēniskā kārtībā. Tualetēm jābūt uzbūvētām tā, lai to lietošana nevarētu izraisīt antisanitārus apstākļus teritorijā. Pabeidzot darbus, sanitārās iekārtas jānovāc un laukumi jāatgriež to sākotnējā stāvoklī.
3.30. Laukumi atkritumu / demontēto materiālu izvietošanai
Uzņēmējam netiks piedāvāti laukumi atkritumu izvietošanai, un viņam jāorganizē rakšanas atkritumu izvietošana uz paša rēķina, saskaņojot ar Inženieri. Neatļauta atkritumu izvietošana nav pieļaujama.
Uzņēmējam uz sava rēķina jānodrošina atbilstoša atkritumu apsaimniekošana.
Veicot būvdarbus pašvaldībai piederošajās ielās ar grants segumu, Uzņēmējam jāņem vērā, ka noraktā (demontētā) ceļa seguma virskārta ir jānodod JPPI “Pilsētsaimniecība” īpašumā, to nogādājot uz norādīto atbērtni Jelgavas pilsētas robežās. Nododamās grants seguma virskārtas biezums tiks precizēts, veicot objekta apsekošanu.
Nepieciešamības gadījumā Pasūtītājs patur tiesības norādīt būvuzņēmējam izraktās liekās grunts atbērtni Jelgavas pilsētas robežās.
Veicot būvdarbus pašvaldībai piederošajās ielās ar asfalta segumu, Uzņēmējam jāņem vērā, ka demontējamais asfalta segums ir jāsafrēzē un jānodod JPPI “Pilsētsaimniecība” īpašumā, to nogādājot uz norādīto atbērtni Jelgavas pilsētas robežās. Frēzējamā asfalta seguma kārtas biezums tiks precizēts, veicot objekta apsekošanu.
Nepieciešamības gadījumā Pasūtītājs patur tiesības pieprasīt būvuzņēmējam nofrēzēto asfaltu nodot SIA “Jelgavas ūdens” īpašumā, nogādājot uz norādīto atbērtni Jelgavas pilsētas robežās.
Demontētie materiāli (ķeta un tērauda u.c. metāla) jānodod SIA “Jelgavas ūdens” īpašumā, tos nogādājot Pasūtītāja norādītā vietā Jelgavas pilsētas robežās.
3.31. Būvlaukuma tīrība
Uzņēmējs ir atbildīgs par adekvātu būvlaukuma un būvju apkopi. Materiāli un aprīkojums jānovieto, jāuzglabā un jāsakrauj tādā kārtībā, kas iespējami samazinātu vietējo aktivitāšu traucējumus un pārtraukumus.
Uzņēmējam jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu, ka transportlīdzekļi izgāž dubļus vai citus atkritumus uz ceļiem un ietvēm, un nekavējoties jāaizvāc jebkuri šādā veidā izgāzti materiāli.
3.32. Būvlaukuma attīrīšana
Attīrīšana un uzrakšana nozīmē būvlaukuma attīrīšanu no visiem kokiem, krūmiem un pārējiem augiem, saknēm u.c. traucējošiem objektiem.
Koki ir jāizceļ ar visām saknēm vai jānocērt tuvu zemes līmenim tikai tajās vietās, kur to norādījis Inženieris. Zari un lapotnes jānocērt un pilnībā jāsadedzina vai jāizvieto ārpus būvlaukuma. Derīgajam kokmateriālam jāpaliek Pasūtītāja īpašumā, tas jāsacērt piemērota garuma bluķos un rūpīgi jāuzglabā būvlaukumā saskaņā ar Pasūtītāja norādījumiem.
Esošie vai pēc koku gāšanas palikušie celmi un saknes jāizrok un jāizvieto ārpus būvlaukuma teritorijas. Palikušās bedres jāaizber ar apstiprinātu materiālu un jāsapresē līdz apkārtējās augsnes grunts blīvumam.
Labiekārtošanai piemērotais materiāls jāsakrauj kaudzēs būvlaukumā. Uzņēmējam, sekojot Inženiera norādījumiem, citi materiāli jālikvidē. Uzņēmējam jāiekrauj, jātransportē un jāizgāž visi būvgruži, kas radušies darbu izpildes laikā, atļautā pašvaldības iestāžu norādītā izgāztuvē. Uzņēmējs ir atbildīgs par visiem ar materiālu izgāšanu saistītajiem izdevumiem. Attālums līdz izgāztuvei jānosaka pašam Uzņēmējam.
3.33. Ielu tīrīšana būvdarbu laikā
Uzņēmējam jāuzkopj visi izbērtie netīrumi, grants vai citi nepiederoši materiāli, kas radušies būvdarbu rezultātā, no visām objektam piegulošajām ielām un ceļiem pēc darbu pabeigšanas katras darba dienas beigās. Uzkopšanā jāietver mazgāšana ar ūdeni, beršana ar suku un roku darbs, ja tas
nepieciešams, lai ielu stāvoklis būtu pielīdzināms kā minimums to sākotnējā izskatā, pirms būvdarbu sākšanas.
3.34. Ceļu aprīkojums
Uzņēmējam jāuzstāda atpakaļ viss ceļu aprīkojums (ielu apgaismojums, ceļazīmes vai luksofori), kas tika noņemts darbu laikā.
Ceļu aprīkojums jāuzstāda sākotnējā vietā, tiklīdz tas iespējams pēc cauruļu likšanas pabeigšanas konkrētajā vietā, un aprīkojuma kvalitātei jābūt vismaz līdzvērtīgai kā tā kvalitātei pirms noņemšanas.
3.35. Pēdējā uzkopšana
Pēc viena būvju posma pabeigšanas un testēšanas Uzņēmējam 28 dienu laikā no dienas, kad Pasūtītājs ir saņēmis Izpildes apstiprinājuma kopiju ir jāaizvāc visi gruveši un liekie materiāli (x.xx. visas pagaidu konstrukcijas, būvniecības zīmes, instrumenti, sastatnes, materiāli, izejvielas un būvniecības mašīnas vai aprīkojums, ko Uzņēmējs vai kāds no viņa Apakšuzņēmējiem izmantojuši darbu veikšanai) no būvlaukuma un tā apkārtnes. Uzņēmējam jāuzkopj izmantotās būves un jāatstāj būvlaukums labā kārtībā.
3.36. Pasūtītāja uzkopšanas tiesības
Ja Uzņēmējs atsakās vai ignorē prasību veikt vai nekvalitatīvi veic būvgružu, atkritumu un pagaidu konstrukciju aizvākšanu vai bruģēto teritoriju un gājēju ietvju tīrīšanu, kā noteikts šajās prasībās, Pasūtītājs sūta rakstisku prasību uzņēmējam uz norādīto kontaktinformāciju, ar norādītu izpildes termiņu, līdz kuram sakopšanas darbi jāveic. Ja norādītājā termiņā darbi nav veikti Pasūtītājs var aizvākt un izgāzt minētos būvgružus, atkritumus un pagaidu būves, sakopt bruģētās teritorijas vai gājēju ietves un atskaitīt attiecīgās izmaksas no summas, kas pienāktos Uzņēmējam saskaņā ar šo Līgumu.
3.37. Ielu un ietvju šķēršļi
Visi darbi, kas ietekmē satiksmi uz sabiedriskajiem ceļiem, jāplāno saskaņā ar atbildīgajām institūcijām un Inženierim pieņemamā veidā. Pirms darbu uzsākšanas Uzņēmējam jāsastāda saskaņota plānoto darbu programma.
Visā līguma darbības laikā Uzņēmējam jāsadarbojas ar ceļu un operatīvajiem dienestiem attiecībā uz ceļu darbiem vai piekļūšanu pie tiem. Uzņēmējam jāinformē Inženieris par visām satiksmes atbildīgo institūciju un operatīvo dienestu prasībām vai ar tām kārtotajām darīšanām.
Uzņēmējs ir atbildīgs par attiecīgo institūciju informēšanu par saviem nodomiem veikt rakšanas darbus uz brauktuvēm, un viņam jāizpilda visi šo institūciju rīkojumi. Paziņojumam jāsasniedz attiecīgās institūcijas vismaz 14 dienas pirms plānotās rakšanas darbu uzsākšanas (izņemot katras iepirkuma daļas posmu uzsākšanai - vismaz 7 dienas pirms posma uzsākšanas), un viena tā kopija jānosūta Pasūtītājam.
Ja satiksme uz ceļiem ir slēgta vai kā citādi ierobežota, Uzņēmējam jāveic adekvātas izmaiņas un uz darba izpildes periodu jāpiegādā, jāuzstāda un jāuztur adekvātas brīdinājuma, norādījuma u.c. zīmes, kā arī kontroles signāli, ja tādi uzskatīti par nepieciešamiem.
Papildus paziņojumu ievietošanai preses izdevumos utt., vietās, kur tiek slēgti ceļi, Uzņēmējam jānodrošina brīdinājuma paziņojumu par slēgtajiem ceļu posmiem uzstādīšana visās vietās, kur tas ir nepieciešams, lai savlaicīgi informētu satiksmes dalībniekus par slēgtajiem ceļa posmiem un ļautu tiem izvēlēties citus pārvietošanās maršrutus. Brīdinājuma paziņojumu teksts, izmēri un uzstādīšanas vieta Uzņēmējam ir jāsaskaņo ar Inženieri. Uzņēmējam jāuzstāda atbilstošas brīdinājuma zīmes, norobežojošās barjeras, ceļa zīmes un jāierīko pagaidu gājēju celiņi. Uzņēmējam jānodrošina netraucēta piekļuve ēkām (dzīvojamām ēkām, iestādēm, tirdzniecības vietām utt.). Ja nepieciešams,
jāpārceļ sabiedriskā transporta pieturvietas un jāorganizē maršutu pārvirzīšana par saviem līdzekļiem (t.i. šo izmaksu riski jāizvērtē sastādot cenas piedāvājumu).
Līguma izpildes laikā Uzņēmējam jānodrošina netraucētas piekļuves iespējas ārkārtas palīdzības dienestiem. Uzņēmējs ir atbildīgs par visām izmaksām, kas saistītas ar izmaiņām, gaismām, zīmēm, signāloperatoriem, signalizētājiem u.tml., un tās jāuzskata par iekļautām Uzņēmēja cenā.
Uzņēmējam jāveic visi adekvātie pasākumi, lai novērstu transportlīdzekļu iebraukšanu un izbraukšanu no būvlaukuma, atstājot izgāztus dubļus vai citus gružus uz blakusesošajiem ceļiem vai ietvēm, un nekavējoties jāaizvāc jebkuri šādā veidā izgāzti materiāli. Šie noteikumi attiecas arī uz bruģētajām/asfaltētajām Pasūtītāja teritorijām. Uzņēmējs nedrīkst bez atbildīgo institūciju un Inženiera piekrišanas vienā reizē aizšķērsot brauktuves daļu, kas garāka par 200-300 m.
Ja vienvirziena satiksme kādā joslā ir neizbēgama, Uzņēmējam jānodrošina adekvāta satiksmes kontroles sistēma, vienojoties ar atbildīgajām institūcijām un Inženieri.
Uzņēmējam sastādot cenas piedāvājumu, jāievērtē arī izmaksas, kas saistītas ar apbraucamo ceļu un materiālu piegādei izmantoto ceļu un ielu uzturēšanu (x.xx. greiderēšanu, vasaras periodā pretputēšanas pasākumiem u.tml.) atbilstoši MK noteikumiem Nr.224 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” no 13.03.2010.
3.38. Esošās komunikācijas
Uzņēmējam jākonsultējas ar visām atbildīgajām institūcijām pirms rakšanas darbu uzsākšanas un jānoskaidro precīza esošo komunikāciju atrašanās vieta, kas var ietekmēt vai ko var ietekmēt būvdarbi.
Uzņēmējam jāņem vērā noteikumi, kādus var izvirzīt institūcijas, kas saistītas ar ūdens maģistrāļu, kanalizācijas, telefona kabeļu, elektrības vadu vai citu būvlaukumā esošo komunikāciju uzturēšanu un aizsardzību, visus komunikāciju bojājumus novēršot par saviem līdzekļiem.
Ja nepieciešams, žogi, sienas un citas ierobežojošas konstrukcijas, kur tādas ir, uz laiku jādemontē, lai nodrošinātu piekļūšanu būvlaukumam. Tās jāuzstāda atpakaļ sākotnējā stāvoklī, kas būtu pieņemams Inženierim.
Gadījumā, ja Uzņēmēja vainas dēļ tiek bojātas ūdens, kanalizācijas, elektrības, gāzes, interneta vai telefona u.c. instalācijas (neatkarīgi no to marķējuma), Uzņēmējam nekavējoties jāinformē attiecīgā institūcija, nosūtot paziņojuma kopiju Inženierim. Caurtekas pie atrakšanas jāuzrāda JPPI “Pilsētsaimniecība” pārstāvim.
Jebkuri Uzņēmēja izraisīti bojājumi esošajās komunikācijās jāsalabo līdz sākotnējam vai labākam stāvoklim uz paša Uzņēmēja rēķina.
Ja nepieciešams, Uzņēmējam uz sava rēķina jāveic izpētes rakšanas darbi, lai apstiprinātu vai noteiktu esošo komunikāciju tipus, izmērus un atrašanās vietas.
Jāizrok piemērota lieluma bedres. Uzņēmējam jānodrošina esošo komunikāciju pieejamība, drošības pasākumi un jebkuru citu attiecīgo institūciju izvirzīto prasību izpilde.
Uzņēmējam sastādot cenas piedāvājumu, jāņem vērā nosacījums, ja izbūvējamie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli šķērso kabeļu zonu, nevis atsevišķu kabeli, aizsargčaulās ir jāievieto katrs kabeļu zonā esošais kabelis. Tāpat arī jāatjauno izolācijas materiāls (bituma brizols) katram atsegtajam metāla gāzes vadam par saviem līdzekļiem (t.i. šīs izmaksas jāievērtē sastādot cenas piedāvājumu).
3.39. Komunikācijas izmantošanai būvlaukumā
Uzņēmējam uz sava rēķina jāorganizē elektrības un tīra ūdens apgāde, telefons, saspiestais gaiss un citas komunikācijas, kas nepieciešamas būvlaukuma iekārtošanai, un jānodrošina visu cauruļu, kabeļu un armatūras, kas saistītas ar šo komunikāciju uzstādīšanu, piegāde, apkope un aizvākšana
pēc darbu pabeigšanas. Uzņēmējam jānodrošina kvalitatīva dzeramā ūdens piegāde būvlaukumā. Visām elektroiekārtām, kas ietilpst pagaidu būvēs, jāatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
3.40. Būvju izkārtošana
Būves jāizkārto un jāpiesaista LKS-92 koordinātu sistēmai. Augstuma atzīmēm jābūt Latvijas normālo augstumu sistēmā. Uzņēmējam jāizveido pagaidu reperi un uzmērīšanas stacijas piemērotās būvlaukuma vietās un darba gaitā periodiski jāpārbauda reperu augstuma atzīmes un staciju koordinātes attiecībā pret sākotnējiem Inženiera dotajiem atskaites punktiem.
Uzņēmējam jāiesniedz Inženiera apstiprināšanai divi rasējumu eksemplāri, kuros parādīta katra būvju izkārtošanā izmantotā pagaidu repera un uzmērīšanas stacijas atrašanās vieta un līmenis jeb attiecīgās koordinātes.
Uzņēmējam pirms jebkura dotā būvju posma izpildes uzsākšanas jāiesniedz Inženiera saskaņošanai pabeigts plānojuma detalizējums divos eksemplāros ar paskaidrojošiem aprēķiniem un rasējumiem (x.xx. rasējumi, kuros parādīts izvietojums un izmantoto atskaites punktu koordinātes).
Uzņēmējam jānosaka visu konstrukciju plānotie izmēri, attiecinot tos uz esošajām būvēm un izmantojot rasējumus. Kanalizācijas kolektoru un cauruļvadu slīpumam, aizsprostu līmenim, kanālu un citu hidraulisko būvju novietojumam jābūt tādiem, kādi parādīti rasējumos, ja vien Inženieris nav pieprasījis vai apstiprinājis pretējo.
Konstrukciju, kas izbūvējamas kā būvju daļa, atrašanās vieta jānosaka pēc tērauda atskaites tapām betonā vai citiem apstiprinātiem rādītājiem, ko uzstādījis Uzņēmējs, kam jānosaka arī šo rādītāju koordinātes un attālums līdz blakusesošajām konstrukcijām.
Uzņēmējam jānosprauž atskaites koordināšu punkti ne tālāk kā 500 m viens no otra gar visiem kanalizācijas kolektoriem un lielākajiem cauruļvadiem, un šie punkti jāizvieto un skaidri jāatzīmē apstiprinātajās vietās vai nu uz esošajām ēkām, vai ar betonā iestiprinātu tērauda tapu palīdzību.
3.41. Izpilde un kvalifikācija
Uzņēmēja rīcībā jābūt augsti kvalificētiem un pieredzējušiem topogrāfiem, ko apstiprinājis Inženieris izpētes darbu veikšanai un plānošanai, kā noteikts līgumā.
Uzņēmēja izmantotajiem mērīšanas instrumentiem jābūt kalibrētiem un piemērotiem veicamajam darbam, un tie jāuztur darba kārtībā. Jāsaņem instrumentu un/vai aprīkojuma izmantošanas atļauja no Inženiera.
Uzņēmējam jāiesniedz visu izpētes darbos izmantoto instrumentu kalibrācijas sertifikāti, ko izdevušas kompetentas institūcijas. Turpmāka instrumentu kalibrācija jāveic ik pēc gada, ja nav noteikts citādi.
Visi būvlaukuma žurnāli, aprēķini, kartes u.c., kas attiecas uz augstākminētajām izpētēm, jānodod Inženierim tūlīt pēc izpētes darbu pabeigšanas. Uzņēmējam jānodrošina nepieciešamie materiāli, kvalificētais un nekvalificētais darbaspēks, lai Inženieris varētu pārbaudīt konstrukcijas.
Uzņēmējam jādokumentē darbu progress ar fotogrāfiju palīdzību.
3.42. Drošības un aizsardzības prasības
Uzņēmējs ir atbildīgs par visu drošības pasākumu veikšanu un pastāvīgu aizsardzību pret zādzībām un vandālismu visās būvēs, sākot ar darbu uzsākšanas brīdi līdz to pabeigšanai un pieņemšanai.
3.43. Darba aizsardzības plāns
Uzņēmējam jāizstrādā un jāvada Darba aizsardzības plāns darbiem šī līguma ietvaros. Drošības garantijas plānam jāaptver sekojošas sfēras:
• drošības iekārtas un apmācīts personāls būvlaukumā;
• Uzņēmēja darbinieku, kas atbild par drošības garantiju, vārdu un kontakttālruņu saraksts;
• personāla komplektēšanas līmeņi visām projekta fāzēm būvlaukumā un strādājot ar īpašām mašīnu daļām;
• personāla kvalifikācija attiecībā uz to veicamajām darbībām;
• pēc-negadījumu kārtība un atbildība;
• ugunsdrošība un degvielas/ķimikāliju noplūdes novēršana.
Uzņēmējam jāievēro visi attiecināmie valsts normatīvie akti, kā arī labā prakse darba aizsardzībā.
Uzņēmējam viens Darba aizsardzības plāna eksemplārs jāiesniedz Inženiera apstiprināšanai pirms darbu uzsākšanas būvlaukumā.
3.44. Drošība un drošības aprīkojums
Visam aprīkojumam un sistēmām jāatbilst atzītiem starptautiskajiem un vietējiem drošības standartiem un ar likumu noteiktajiem veselības un drošības noteikumiem un prasībām.
Visām kustīgajām daļām jānodrošina adekvāts aizsargmehānisms, lai novērstu personāla netīšu vai neatļautu saskari ar tām. Aizsargmehānismiem jābūt atbalstītiem tā, lai novērstu vibrāciju un kustošo daļu iedarbību, kā arī jābūt noņemamiem.
Aprīkojumā jāiekļauj (bet ne ierobežojoši) sekojošais:
• sejas maskas;
• cimdi;
• aizsargvirsvalki;
• elpošanas aparāts;
• mazgāšanas iekārtas, x.xx. acu mazgāšanai;
• cits dažāda veida darbiem nepieciešamais aizsargapģērbs un aprīkojums.
Visam aprīkojumam jābūt pilnībā piemērotam izmantošanai darbā ar piedāvātajām ķīmiskajām vielām un to šķīdumiem. Apģērba daļām jābūt pieejamām dažādos izmēros.
Ķīmisko vielu uzglabāšanas telpā jāuzstāda avārijas gadījuma duša un neatliekamās palīdzības kaste izmantošanai, ja notiek negadījums, strādājot ar reaģentiem.
3.45. Aizsardzības pasākumi atvērtiem rakšanas darbiem
Visu atvērto rakšanas darbu aizsardzība jānodrošina ar atbilstošu pagaidu nožogojumu, brīdinājuma zīmēm, konusiem un signālugunīm, lai novērstu negadījumus ar cilvēkiem un mantas bojājumus. Visām zīmēm jābūt ar uzrakstiem latviešu valodā un jāatbilst vietējo institūciju un normatīvo aktu noteikumiem.
Uzņēmējam jāveic piesardzības pasākumi, lai novērstu cilvēku traumas atvērtu tranšeju dēļ. Visām tranšejām, izraktajam materiālam, aprīkojumam un citiem šķēršļiem, kas varētu būt bīstami cilvēkiem, jābūt labi apgaismotiem laika posmā no pusstundas pirms saulrieta līdz pusstundai pēc saullēkta, kā arī citos sliktas redzamības apstākļos. Lampu skaitam un novietojumam jābūt tādam, lai būvju apjoms un izvietojums būtu skaidri redzams.
Būvdarbu zonai ir jābūt atbilstoši nožogotai ar pagaidu žogu un / vai norobežojošo lentu, kā arī jānodrošina droša gājēju kustība.
3.46. Ugunsdrošība
Uzņēmējam jāveic visi nepieciešamie piesardzības pasākumi, lai novērstu ugunsgrēka iespējamību blakus darbiem, ēkām u.c., un jānodrošina adekvātas iekārtas ugunsgrēka dzēšanai, ja tāds izceltos. Būvlaukumā nav pieļaujama atkritumu vai būvgružu dedzināšana.
Ja uguns vai eksplozijas risku darbu tuvumā rada degvielas tvertņu vai līdzīgu bīstamu iekārtu vai ierīču novietojums, Uzņēmējam nekavējoties jābrīdina vietējās institūcijas un Inženieris par šādu risku. Uzņēmējam jāveic visi drošības pasākumi un jāizpilda visi vietējo institūciju un Inženiera izdotie rīkojumi, lai novērstu uguns vai eksplozijas izcelšanos.
Uzņēmēja pastāvīgā rīcībā jābūt speciāli apmācītam personālam un attiecīgam aprīkojumam, lai dzēstu ugunsgrēku neatkarīgi no tā izcelšanās cēloņa.
3.47. Pirmā medicīniskā palīdzība
Uzņēmējam jānodrošina un jāuztur darba kārtībā viss aprīkojums, kas nepieciešams neatliekamās palīdzības sniegšanai negadījumos vai citās avārijas situācijās. Šis aprīkojums jātur gatavībā būvlaukumā un citās vietās, kur regulāri strādā Uzņēmēja personāls. Šīm vietām jābūt apzīmētām ar speciālajām atpazīšanas zīmēm. Uzņēmējam jānodrošina, ka katrā šādā vietā ir pieejams cilvēks ar attiecīgām zināšanām par vienkāršāko pirmās palīdzības procedūru un kas spētu sniegt palīdzību ievainojuma gadījumā.
Pirms darbu uzsākšanas Uzņēmējam jāiesniedz Inženierim pirmās palīdzības sniegšanā apmācīto darbinieku saraksts.
3.48. Avārijas gadījuma pasākumi
Uzņēmējam jāorganizē visas formalitātes, lai ātri izsauktu darbaspēku ārpus darba laika, ja tas nepieciešams ar būvēm saistītu avārijas pasākumu veikšanai. Inženiera rīcībā pastāvīgi jābūt to Uzņēmēja darbinieku sarakstam ar adresēm un tālruņu numuriem, kas ir attiecīgajā brīdī atbildīgi par avārijas darbu organizēšanu.
Uzņēmējam jāiepazīstas pašam un jāiepazīstina savi darbinieki ar attiecīgo normatīvos noteikto kārtību, kas ir spēkā avārijas gadījumos.
3.49. Avārijas dienestu piekļūšana
Uzņēmējam jāinformē ugunsdrošības, medicīnas un policijas dienesti pirms ielas vai kāda tās posma slēgšanas, un jebkuram šādam pasākumam jāsaņem Pasūtītāja apstiprinājums. Ugunsdrošības, medicīnas un policijas dienesti jāinformē, kad ielas atkal ir atvērtas avārijas dienestu transportam. Būvdarbos izmantotajai metodei iespēju robežās jāsamazina ugunsdrošības un policijas dienestu piebraukšanas kavēšana, un šādu piebraukšanu nekādā gadījumā nedrīkst atturēt.
Uzņēmējam jāatstāj savs nakts kontakttālruņa numurs tajā policijas iecirknī, kura teritorijā notiek būvdarbi.
3.50. Būvizstrādājumi un aprīkojums, apstiprinājumi un aizstāšana
Visiem pastāvīgo būvju vajadzībām izmantotajiem būvizstrādājumiem un iekārtām jābūt jauniem, neremontētiem un nerestaurētiem.
Ja iepirkuma dokumentos minēti firmu nosaukumi vai ražotāju vārdi, tie paredzēti tikai un vienīgi projektā izmantojamo materiālu / aprīkojuma kvalitātes standartu noteikšanai. Ir atļauts izmantot ekvivalentu standarta aprīkojumu / materiālus, ja vien piegādātās vienības atbilst tehniskajām specifikācijām un iepirkuma dokumentos dotajiem preču izcelsmes noteikumiem.
Ražotāju produkcijai jābūt līdzvērtīgai ar norādīto. Tas, ka viens vai vairāki ražotāji varētu būt apstiprināto apakšuzņēmēju, piegādātāju vai izplatītāju sarakstā, neatbrīvo Uzņēmēju no atbildības
par piegādājamo materiālu atbilstību tehniskajām specifikācijām. Savukārt tas, ka ražotāju vārdi ir minēti vai apstiprināti kādai detaļai, nenozīmē, ka šai detaļai nav jāatbilst realizācijas, būvniecības vai citām uz šo detaļu attiecināmām prasībām. Tehniskajām specifikācijām jebkurā gadījumā ir primārā nozīme salīdzinājumā ar ražotāja standartu.
Lai gan materiāli un iekārtas ar Pasūtītāju un Inženieri jāsaskaņo jau izstrādājot būvprojektus, pirms būvizstrādājumu pasūtīšanas un iepirkšanas, Uzņēmējam jāiesniedz Inženierim un Pasūtītājam forma par būvizstrādājumu apstiprināšanu. Pirms materiālu iepirkšanas jāsaņem Inženiera un Pasūtītāja akcepts.
Pasūtītājs patur tiesības atsaukt savu saskaņojumu par izvēlētā būvizstrādājuma pielietojumu, ja, veicot būvizstrādājumu papildus pārbaudi, tiek konstatēta neatbilstība saskaņotajam būvizstrādājumam.
Inženierim ir tiesības noraidīt kāda piegādātāja piedāvātos būvizstrādājumus, ja tā piegādes nosacījumi jeb piegādes veids var ietekmēt būvizstrādājumu kvalitāti un mazināt to vērtību līdz pašizmaksai vai arī jebkurā citā veidā negatīvi ietekmēt būvizstrādājumu vērtību, piemēram, piedāvājot neatbilstošus kompensācijas nosacījumus gadījumos, ja tiek konstatēts, ka piegādātie būvizstrādājumi ir ar defektiem un tie ir jāaizvieto.
Tikai tie produkti, kas pēc Uzņēmēja pieprasījuma jau sākotnēji norādīti un/vai apstiprināti kā aizstājēji, var tikt izmantoti darbos. Prasības pēc aizstāšanas apstiprināšana vienmēr nozīmē, ka apstiprinājums dots ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi līguma noteikumi un zemāk izklāstītās prasības.
• Visiem būvizstrādājumiem vai detaļām, kas tiek iesniegti apstiprināšanai, jābūt līdzvērtīgiem – saskaņā ar Inženiera vērtējumu – norādītajiem būvizstrādājumiem vai detaļām. Tiem jābūt pastāvīgi pieejamiem pietiekamā daudzumā un kvalitātē, lai neaizkavētu darbus, pārbaudes vai testēšanu; tiem jābūt pieejamiem adekvātā krāsu, tekstūru, lielumu, kalibru, tipu un apdaru diapazonā, kas līdzvērtīgs norādītajiem materiāliem vai detaļām; tiem jāatbilst norādītajiem materiāliem vai detaļām pēc stipruma, izturības, efektivitātes, derīguma un savietojamības ar esošajām sistēmām, apkopes vienkāršības un izmaksām, kā arī piemērotiem projektam; to izmantošana nedrīkst uzlikt papildus darbu vai nozīmēt izmaiņas jebkura cita Uzņēmēja darbā bez šī Uzņēmēja rakstiskas piekrišanas.
• Prasība pēc jebkuras aizstāšanas jāpapildina ar visu informāciju, kas Inženierim nepieciešama vērtējuma sagatavošanai, x.xx. ar ražotāja firmas zīmi, modeļu numuriem, detaļas aprakstu vai specifikāciju, realizācijas datiem, testēšanas atskaitēm, dizainu, aprēķiniem, paraugiem, izmantošanas vēsturi un citiem piederīgiem datiem.
• Papildus Uzņēmējam jāizskata un jāiesniedz Inženiera izskatīšanai visi rasējumi, ko ietekmē prasība pēc aizstāšanas.
• Visām prasībām pēc materiālu aizstāšanas vai citām izmaiņām līguma noteikumos klāt jāpievieno detalizēts saraksts ar pārējiem elementiem, ko ietekmē minētā aizstāšana vai izmaiņas. Ja tas netiek izpildīts, Inženierim ir tiesības anulēt jebkuru aizstāšanas vai izmaiņu apstiprinājumu, likt atcelt izdarīto darbu un aizstāt to ar tādu, kas atbilst līguma noteikumiem, visu minēto veicot uz Uzņēmēja rēķina vai veicot aprēķinus un piestādot rēķinu Uzņēmējam par visām ar aizvietošanu saistītajām papildus izmaksām.
• Visas aizstātās rūpniecības detaļas, materiāli un iekārtas jāpiemēro, jāuzstāda, jāpieslēdz, jāuzceļ, jāizmanto, jātīra un jāuzlabo saskaņā ar drukātajām ražotāja instrukcijām, ja vien nav norādīts citādi.
• Uzņēmējam nav tiesību izvirzīt pretenzijas attiecībā uz termiņa pagarinājumu vai bojājumiem, ko radījis Inženiera patērētais laiks, izskatot Uzņēmēja pieteikumu uz aizvietošanu, vai kas radušies, Inženierim noraidot Uzņēmēja ierosināto aizvietošanu. Uzņēmējs ir atbildīgs par visiem kavējumiem,
kas saistīti ar viņa iesniegtā aizvietošanas pieteikuma izskatīšanu, un viņam jāorganizē visi pasākumi iekavētā laika atgūšanai.
• Jebkuras ierosinātās aizstāšanas akcepts nekādā veidā neatbrīvo Uzņēmēju no jebkuru līguma dokumentu noteikumu ievērošanas.
3.51. Aprīkojuma un būvizstrādājumu uzglabāšana un aizsardzība
Materiālu un būvizstrādājumu uzglabāšanas periodi būvlaukumā iespēju robežās jāsamazina, plānojot piegādes saskaņā ar būvdarbu grafiku.
Aprīkojums un materiāli jāuzglabā saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Visas ar materiālu un aprīkojuma uzglabāšanu un aizsardzību saistītās izmaksas ir uzskatāmas par iekļautām līgumā, tāpēc netiks veikti nekādi papildus maksājumi. Būvizstrādājumus nedrīkst nogādāt būvlaukumā, pirms izpildīti sekojoši nosacījumi:
• Inženierim ir iesniegtas ražotāja instrukcijas uzglabāšanai;
• Inženieris ir noteicis un apstiprinājis teritoriju, kurā būvizstrādājumi tiks uzglabāti.
3.52. Aprīkojuma un būvju uzstādīšana un testēšana
Uzņēmēja rīcībā būvlaukumā jābūt pietiekamam skaitam kvalificētu darba vadītāju, speciālistu, operatoru un citu darbinieku, piemērotam aprīkojumam, darbarīkiem un instrumentiem projekta realizēšanai.
Uzņēmējs ir atbildīgs par trases/objekta nospraušanu, izkārtošanu un piemērošanu konkrētajiem apstākļiem. Trases nospraušana jāveic pieredzējušiem profesionāliem topogrāfiem.
Kopā ar darba rasējumiem jāsaņem pilns ražotāja uzstādīšanas instrukciju komplekts, x.xx. atļautās pielaides.
Viss aprīkojums jāuzstāda saskaņā ar apstiprinātiem rasējumiem, x.xx. ražotāja specifikācijām un rasējumiem, un saskaņā ar noteiktajām pielaidēm.
Pielietojamās testēšanas metodes un kārtība jāiesniedz Inženiera apstiprināšanai pirms testēšanas uzsākšanas.
3.53. Bojājumi testēšanas laikā un apmācības periodos
Apmācības un testēšanas laikā par aprīkojumu un visām instalācijām atbild Uzņēmējs. Par iespējamiem aprīkojuma un materiālu, darbarīku un instrumentu bojājumiem atbildīgs ir Uzņēmējs.
3.54. Ražotāja speciālistu pakalpojumi
Ražotāja speciālistu pakalpojumu izmaksas būvniecības laikā un defektu paziņošanas periodā sedz Uzņēmējs.
3.55. Aprīkojuma, materiālu u.c. marķēšana un informatīvās zīmes.
Materiālu, vadības pulšu, plākšņu, kabeļu u.c. marķējumam un iekārtu un materiālu informatīvajām zīmēm jābūt latviešu valodā saskaņā ar vietējām prasībām un standartiem ja vien nav vienošanās par pretējo ar Pasūtītāju un Inženieri.
Katrai aprīkojuma daļai jābūt aprīkotai ar oriģinālo ražotāja plāksnīti, kurā norādīti galvenie tehniskie un ražotāja identifikācijas dati.
Katram uzstādītajam motoram un instrumentam jābūt savam novietojuma numuram attiecībā pret atrašanās vietu (būves numuru) iekārtās. Numuriem jābūt uzrakstītiem uz visa aprīkojuma un izmantotiem identifikācijai uz visiem rasējumiem, rokasgrāmatām un dokumentiem.
Ja nav noteikts citādi, jāiesniedz rasējums, kurā norādīts drošības zīmju izvietojums un funkcija visā būves teritorijā. Visām zīmēm jābūt no plastmasas vai metāla ar iegravētu tekstu vai simboliem. Fona krāsai jābūt gaišai, savukārt tekstam/simboliem – tumšiem un skaidri salasāmiem. Iekārtu un materiālu informatīvajām zīmēm jābūt noturīgi piestiprinātām. Pielīmētas vai pašlīmējošas zīmes vai marķējumi netiks akceptēti.
3.56. Pieslēgums pie esošajiem cauruļvadiem
Uzņēmējam jāizbūvē pieslēgumi pie esošajiem cauruļvadiem. Jauno cauruļvadu pieslēgums pie esošajiem cauruļvadiem netiek veikts, kamēr nav pabeigtas visas nepieciešamās jauno cauruļvadu apskates un testi un noskaidrots, ka tie pilnībā atbilst līguma prasībām.
Kanalizācijas tīklu pieslēgumu vietās pie esošajām sistēmām izbūvējamas jaunas skatakas. Ja pieslēgums tiek veikts vietā, kur jau atrodas aka, tad esošā aka ir jādemontē un tās vietā jāuzstāda jauna skataka.
Uzņēmējam jāiesniedz Inženierim plāns, kurā izklāstīti priekšlikumi pieslēgumu izbūvei pie esošajiem cauruļvadiem, parādīti paredzamie darbu apjomi un specifikācija, atzīmēts, vai nepieciešamās savienojuma detaļas piegādātas, tas jāiesniedz vismaz 14 kalendārās dienas pirms šāda pieslēguma izbūves.
Uzņēmējam būvdarbi jāplāno tā, lai samazinātu esošo iekārtu darbības traucējumus. Tas nozīmē, ka Uzņēmējam, iespējams, būs jāstrādā arī ārpus parastā darba laika.
Uzņēmējam sastādot cenas piedāvājumu kanalizācijas rekonstrukcijas darbiem, jāņem vērā esošo sistēmu nepārtrauktas darbības nodrošināšana, pēc iespējas radot īslaicīgākus darbības pārtraukumus. Tas nozīmē, ka cenas piedāvājumā ir jāparedz arī pagaidu sistēmu izbūve, vietās kur ir tāda nepieciešamība.
Uzņēmējam veicot esošo KSS rekonstrukciju, cauruļvadu pārslēgumu vietās jāņem vērā tas, ka rekonstrukcijas laikā sūkņu stacijas tiks ekspluatētas, tādēļ jānodrošina visi pagaidu risinājumi (pagaidu apvadlīnijas, papildus sūkņu iekārtas, drošības un darba vides aizsardzības pasākumi, u.c.), kas būs nepieciešami, lai nodrošinātu nepārtrauktu sūkņu staciju darbību.
Pieslēgumu pie esošajiem cauruļvadiem drīkst veikt tikai Pasūtītāja pārstāvju klātbūtnē, ja vien nav saņemta cita veida rakstiska atļauja.
3.57. Esošo komunikāciju uzturēšana
Gadījumos, kad Uzņēmējs būvdarbu laikā izraisa ilglaicīgus komunikāciju darbības traucējumus, viņam jānodrošina pagaidu risinājumi, lai garantētu komunikāciju darbības nepārtrauktību. Visi pagaidu risinājumi jāizbūvē saskaņā ar attiecīgajiem standartiem un noteikumiem. Par pieņemamu pārtraukumu ilgumu jāvienojas ar Inženieri un Pasūtītāju.
3.58. Piekļūšanas pie īpašumiem un iekārtām traucēšana
Ja paredzams, ka piekļūšana pie kāda īpašuma būs apgrūtināta, Uzņēmējam pirms tam jānodrošina alternatīvi pasākumi. Uzņēmējam 7 dienas pirms jebkādas šāda piekļuves apgrūtinājuma rakstveidā jāinformē Inženieris un attiecīgās vietas iedzīvotāji un jāapliecina Inženierim, ka par alternatīvajiem pasākumiem ir panākta vienošanās.
Uzņēmējs nedrīkst aizšķērsot piekļuvi skatakām, kā arī citām komunikācijām ārpus parastā darba laika.
3.59. Būvdarbu žurnāls
Uzņēmējam jāaizpilda būvdarbu žurnāls saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem un Inženierim pieņemamā kārtībā. Žurnāls jāaizpilda katru dienu, lappusēm jābūt numurētām. Katru dienu
Uzņēmējam un Inženierim vai tā pārstāvim jāparaksta žurnāls, ja nav noteikts citādi. Lappušu kopiju izplatīšanai jānotiek saskaņā ar Inženiera norādījumiem.
Būvdarbu žurnālā jāiekļauj, bet ne ierobežojoši, sekojoša informācija:
• vispārīgi būvlaukuma dati (Pasūtītājs, Uzņēmējs, vieta);
• laika apstākļi, x.xx. gaisa temperatūra, kas mērīta vismaz 3 reizes maiņas laikā;
• darba laiks un maiņas;
• Uzņēmēja personāla skaits vienas maiņas laikā;
• attiecīgajā dienā darbam izmantotais aprīkojums;
• galvenās darbības dienas laikā;
• svarīgākie materiāli un/vai aprīkojums nākamajam laika periodam;
• Inženiera un Uzņēmēja komentāri, piezīmes un ieteikumi.
3.60. Izpilddokumentācija
Uzņēmējam ir jāiesniedz Pasūtītājam objekta izpilddokumentācija, ko iepriekš ir pārbaudījis un apstiprinājis Inženieris. Izpilduzmērījums veicams no tiem pašiem reperiem, no kuriem tika nosprausta trase.
Objekta izpilddokumentācijā jābūt iekļautiem sekojošiem dokumentiem:
• Atzinumi no Pasūtītāja un pārejām iesaistītajām iestādēm un uzņēmumiem par objekta gatavību nodošanai ekspluatācijā. Atzinumiem jābūt saskaņotiem.
• Iznesto ģeodēzisko reperu akti;
• Trases nospraudumu akti;
• Saskaņotas izpildshēmas digitālā DWG un izdrukas formātā Latvijas Republikā un būvprojektā noteiktajā koordinātu un augstumu sistēmā.
• Komunikācijas jāatspoguļo kopsavilkuma tabulās, kurās tiek norādīti izbūvētie cauruļvadi pa diametriem, armatūras un aku skaits pa būvējamiem ielas posmiem. Kopsavilkumu tabulu veids, kā arī komunikāciju piesaistes veids saskaņojams ar Pasūtītāju.
• Ražotāju sertifikāti, kas apliecina izmantoto materiālu un aprīkojuma atbilstību specifikācijas prasībām;
• Spiediena, CCTV, dezinfekcijas, grunts sablīvēšanas testi un visu citu veikto testu rezultātiem, kas apliecina, ka objekta izbūve ir veikta atbilstoši prasībām;
• Segto darbu aktiem;
• Jebkurai citai informācijai, ko pieprasa Pasūtītājs.
Uzņēmējam jāiesniedz Inženierim šāds izpilddokumentācijas komplekts (ja vien puses nevienojas par mazāku dokumentu apjomu):
• 4 oriģināli papīra formātā ( viens oriģināls – Uzņēmējam, divi oriģināli – Pasūtītājam, un viens oriģināls CFLA), ar vāka marķējumu „oriģināls”;
• 2 kopijas elektroniskā formātā – CD (vai citā datu nesējā), AutoCad faila DWG (2012. gada versijā) vai ekvivalentā formātā, kas savietojams ar Autocad 2012 programmatūru).
Pēc vienošanās ar Inženieri, Uzņēmējs var iesniegt Izpilddokumentāciju kādā citā elektroniskā formātā, ja Uzņēmējs nodrošina Pasūtītājam bezmaksas programmatūru ar kuru iespējams nolasīt, rediģēt, saglabāt un drukāt rasējumus (un kas ir savietojama ar AutoCad 2012 gada versiju).
Uzņēmējam ir jāsagatavo kvalitatīvas objekta izpildshēmas, attēlojot izbūvētos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, KSS un aprīkojumu norādot citu komunikāciju šķērsojumus ar augstuma atzīmēm, visas attiecīgās augstuma atzīmes, noslēgarmatūru, māju pievadu pieslēguma vietas informāciju par izbūvētajām komunikācijām, citām būvēm. Lai nodrošinātu kvalitatīvu objekta izpildshēmu sagatavošanu tās jāuzsāk gatavot pirms iebūvēto cauruļvadu, ēku pievadu tranšeju aizbēršanas.
Izpildshēmas sagatavojamas, izmantojot AutoCad 2012 vai ekvivalentu formātu, kas savietojams ar Autocad 2012 programmatūru. Izpildshēmas sagatavojamas, par pamatu izmantojot līgumā iekļauto projektu, veicot tajā izmaiņas un papildinājumus atbilstoši faktiski veiktajiem būvdarbiem. Izpildshēmu sagatavošanas standartiem ir jābūt pilnībā atbilstošiem līguma projekta rasējumiem.
Saskaņā ar LR likumdošanu, visām izpildshēmām ir jābūt saskaņotām ar attiecīgajiem atbildīgajiem valsts un pašvaldības dienestiem un iestādēm, un tās jāiesniedz Pasūtītājam.
Visai Izpilddokumentācijai, kuru Uzņēmējs iesniedz Inženierim, ir jāatbilst Līguma nosacījumu prasībām.
3.61. Maksājumi
Tikai par izpildītiem darbiem var tikt pieprasīti kārtējie maksājumi atbilstoši darbu izpildes līgumam. Par izpildītiem darbiem uzskatāmi tikai tādi darbi, kuri ir kvalitatīvi pabeigti un par kuriem ir sastādītas kvalitatīvas un atbilstošas izpildshēmas šo tehnisko specifikāciju izpratnē.
Par kvalitatīvi pabeigtiem darbiem, pieņemot izpildītos darbus kārtējā maksājuma vajadzībām, uzskata darbus, kurus pabeidzot, ir pabeigts konkrēto būvdarbu tehnoloģiskais cikls un nākamais būvdarbu cikls nespēs ietekmēt (vai spēj minimāli ietekmēt) iepriekšējā būvdarbu ciklā veikto būvdarbu kvalitāti. (tehnoloģisko ciklu piemēram, inženierkomunikāciju (U vai K) izbūve (x.xx. tranšejas aizbēršana), seguma atjaunošana, labiekārtošana utt.) un sastādīta atbilstoša kvalitatīva izpildshēma.
Izpildītos darbu apjomus pārbauda un apstiprina Inženieris un Pasūtītājs.
Maksājumi tiks veikti atbilstoši šo Tehnisko specifikāciju 3.12. punktā “Iepirkuma veidnes un mērījumu metode” norādītajai kārtībai.
3.62. Pārbaudes, izmēģināšana un garantijas periods
Uzņēmējam ir jāveic Xxxxxxxxx pirms Darbu pieņemšanas, par to rakstiski paziņojot Inženierim un Pasūtītājam ne vēlāk kā 3 darba dienas pirms datuma, kad Uzņēmējs plāno veikt pārbaudi pirms Darbu pieņemšanas.
Ja Darbi vai Posms neiztur Pārbaudes pirms Darbu pieņemšanas, ir jāveic atkārtotas Pārbaudes pirms Darbu pieņemšanas saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem.
3.63. Pārbaudes kopumā
Vairākos Tehnisko specifikāciju punktos norādīti pārbaužu veidi, kas Uzņēmējam jāveic būvju kvalitātes kontrolei, kā arī biežums, kādā jāveic katrs pārbaudes veids. Uzņēmējam jāņem vērā, ka attiecīgajos punktos noteiktais pārbaužu biežums dots tikai kā vispārīga norāde. Atkarībā no līguma nosacījumiem Inženieris ir tiesīgs variēt pārbaužu biežumu, ja tas nepieciešams adekvātai būvju kvalitātes kontrolei.
Uzņēmējam jāsaņem rūpniecības materiālu un aprīkojuma pārbaužu sertifikāti un jānosūta divas kopijas (ja tās ir citā valodā, tad jāpievieno arī apliecināts tulkojums latviešu valodā) Inženierim. Šādiem sertifikātiem jāapliecina, ka minētie materiāli un aprīkojums ir pārbaudīti saskaņā ar līguma noteikumiem un spēkā esošajiem standartiem un noteikumiem. Sertifikātiem jāpievieno visu veikto pārbaužu rezultāti. Uzņēmējam jānodrošina adekvāta būvlaukumā piegādāto materiālu un aprīkojuma, un attiecīgo sertifikātu savstarpējā atbilstība.
3.64. Pārbaudes pirms Darbu pieņemšanas
Visas civilās, mehāniskās, elektriskās un kontroles daļas un darbības ir pabeigtas, sausi pārbaudītas, atzītas par līguma nosacījumiem atbilstošām un Inženiera akceptētas. Defektu novēršana jāveic saskaņā ar Inženiera lēmumu pirms darbības izmēģinājuma perioda vai tā laikā.
3.65. Pārbaudes darbu pieņemšanas-nodošanas laikā
Visas civilās, mehāniskās, elektriskās un kontroles daļas tiks „slapji” testētas, atzītas par līguma nosacījumiem atbilstošām un Inženiera akceptētas. Defektu novēršana jāveic saskaņā ar Inženiera lēmumu pirms darbības izmēģinājuma perioda vai tā laikā.
3.66. Garantijas periods
Garantijas periods ir saskaņā ar noslēgto līgumu.
Ja rezultāti neatbilst Pasūtītāja prasībām, Pasūtītājam par to nekavējoties jāinformē Uzņēmējs, dodot Uzņēmējam iespēju veikt tūlītējus labošanas pasākumus.
Pasūtītājam un Uzņēmējam jāvienojas par kārtību, kādā tiks atklāts neatbilstību cēlonis, ja viens vai vairāki parametri neatbilst Pasūtītāja prasībām un standartiem un kļūmes norāda, ka nevar tikt izpildīta garantija.
3.67. Apmācība un Darbu pieņemšana - nodošana
Uzņēmējam jāsagatavo visas būves nodošanai Pasūtītājam ne vēlāk kā izpildes perioda beigās. Darbu pieņemšanai-nodošanai ir priekšnosacījums – būvēm jābūt izgājušām izpildes pārbaudes, kas nepieciešamas, lai apliecinātu būvju atbilstību izvirzītajiem kritērijiem.
Izpildes periodā jāiekļauj apmācība funkciju un procesu nodrošināšanai (piemēram, KSS) un optimizēšanai. Šajā periodā iekārtu personāls Uzņēmēja pārraudzībā jāapmāca, kā lietot iekārtas un kā veikt to apkopi.
Pēc Pasūtītāja vai Xxxxxxxxx pieprasījuma Uzņēmēja pienākums ir organizēt un veikt Pasūtītājam nepieciešamās apmācības izbūvēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un tā elementu un būvju ekspluatācijā. Apmācības jāorganizē 15 dienu laikā pēc Inženiera vai Pasūtītāja pieprasījuma.
Pirms apmācību uzsākšanas Uzņēmējs piecu darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz Inženierim un Pasūtītājam apmācību programmu.
Apmācības procesa izmaksām jābūt iekļautām Uzņēmēja cenas piedāvājumā. Iespējamās apmācības Uzņēmējam jāiekļauj izmaksās, kaut arī tās netiek speciāli izdalītas.
3.68. Specifiskie instrumenti
Uzņēmējam jānodrošina pilns jebkādu specifisku instrumentu un ierīču komplekts, kas nepieciešami iekārtu sastāvdaļu montāžai, darbināšanai, testēšanai un apkopei. Šādiem instrumentiem un ierīcēm jābūt tehniski atbilstošā kārtībā darbu izpildei.
3.69. Inženiera birojs
Uzņēmējam nav pienākums nodrošināt Inženieri ar biroju un aprīkojumu, Inženiera pakalpojumu nodrošināšanai.
3.70. Satiksmes organizācijas prasības
Satiksmes organizācija jāizstrādā un jāsaskaņo atbilstoši Jelgavas pilsētā pieņemtajai kārtībai pirms darbu uzsākšanas.
Satiksmes organizācija ir būtiska šī projekta sastāvdaļa, it sevišķi tāpēc, ka vienlaicīgi darbi tiks veikti vairākos ielu posmos un/vai vairāki ielu posmi vienlaicīgi būs slēgti. Satiksmes organizācija lielā mērā
ir atkarīga no tā, kādas tehnoloģijas ir paredzēts izmantot būvdarbu veikšanā. Sadarbībā ar Pasūtītāju Uzņēmējam ir jāizstrādā satiksmes organizācijas plāns šī projekta realizācijai. Plānā jānorāda iespējamie satiksmes apvedceļi/atzarojumi satiksmes novirzīšanai. Pirms darbu uzsākšanas izstrādātas satiksmes organizācijas plāns ir jāsaskaņo un jāiesniedz apstiprināšanai Pasūtītājam un Inženierim.
Uzņēmējs ir atbildīgs par nepieciešamo ceļu atvēršanas un slēgšanas atļauju saņemšanu no atbildīgajiem dienestiem. Uzņēmējam saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir jāuzstāda arī atbilstoši informatīvi paziņojumu stendi, kas informē par satiksmes ierobežojumiem, ceļa slēgšanu utt. Ja nepieciešams, jāpārceļ sabiedriskā transporta pieturvietas un jāorganizē maršutu pārvirzīšana par saviem līdzekļiem (t.i. šo izmaksu riski jāizvērtē un jāiekļauj cenas piedāvājumā atbilstošā apjomā).
Uzņēmējam ir jāizstrādā un jāiesniedz saskaņošanai JPPI “Pilsētsaimniecība” arī būvmateriālu pārvadāšanas maršutu shēma.
Uzņēmējam ir jānodrošina un visā līguma izpildes laikā jāuztur, kur nepieciešams, atbilstošas norobežojošās barjeras, brīdinājuma signāllampas un apsardze objektos. Norobežojošajām barjerām un brīdinājuma signāllampām ir jābūt labā darba stāvoklī atbilstoši Inženiera ieskatiem.
Vietās, kur ceļi ir slēgti satiksmei vai arī, kur ir noteikti satiksmes ierobežojumi, Uzņēmējam ir jāpiegādā, jāuzstāda un jāuztur visa Darbu izpildes perioda garumā atbilstošas brīdinājuma zīmes un virziena norādes, kā arī jebkuras citas zīmes vai brīdinājuma gaismas signāli, kas var būt uzskatāmi par nepieciešamām. Uzņēmējam jānodrošina, lai visas satiksmes zīmes, apgaismojuma elementi, barjeras un satiksmes brīdinājuma signāllampas būtu tīri un salasāmi/saskatāmi, kā arī Uzņēmējs ir atbildīgs par to pārvietošanu, aizsegšanu vai novākšanu atbilstoši darbu izpildes gaitai.
Atsevišķi no mehānisko transporta līdzekļu kustības, ja nepieciešams, ir jāparedz un jāierīko zonas kur jābūt nodrošinātai arī gājēju kustībai pa laipām. Uzņēmējam jāievēro darba frontes robeža, lai maksimāli samazinātu iespējamos bojājumus ārpus darba frontes robežām privātīpašumu teritorijā, un pirms darbu uzsākšanas jebkurā darbu posmā, kur darbu gaitā tiks skarta arī pieeja privātīpašumam, savlaicīgi jābrīdina to īpašnieki, lietotāji vai nomnieki, un jāievēro jebkādas samērīgas to izvirzītās prasības.
Darbus objektā var uzsākt tikai pēc tam, kad ir saskaņoti un ieviesti visi satiksmes drošības pasākumi. Šajā nolūkā jāievēro zemāk minētās prasības:
Ceļa zīmēm ir jābūt noformētām un uzstādītām atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām.
Satiksmes organizācijas plāns Uzņēmējam ir jāsaskaņo ar atbildīgajiem dienestiem par satiksmes nodrošināšanu un ar Pasūtītāju, kā arī tajā jāveic ja nepieciešams, vajadzīgās izmaiņas un papildinājumi, un regulāri jāorganizē pasākumi sabiedrības informēšanai, x.xx., drukāti informatīvie materiāli, informatīvi paziņojumi vietējos laikrakstos un radio reklāmas.
Uzņēmējam jāuzstāda atbilstošas brīdinājuma zīmes, norobežojošās barjeras, pagaidu žogs, ceļa zīmes un jāierīko pagaidu gājēju celiņi.
Uzņēmējam jānodrošina netraucēta piekļuve ēkām (dzīvojamām ēkām, iestādēm, tirdzniecības vietām utt.).
Līguma izpildes laikā Uzņēmējam jānodrošina netraucētas piekļuves iespējas ārkārtas palīdzības dienestiem.
Uzņēmējam ir jānodrošina arī pastāvīga darbu koordinācija ar:
• SIA „Jelgavas ūdens” pārstāvjiem;
• Jelgavas pilsētas domi un tās struktūrvienībām;
• Vietējo policijas pārvaldi un ārkārtas palīdzības dienestiem;
• Pašvaldības iestādi “Pilsētsaimniecība”;
• Jelgavas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem;
• Inženieri;
• Citiem inženierkomunikāciju īpašniekiem un turētājiem.
4. BŪVIZSTRĀDĀJUMI
4.1. Vispārīgs apraksts
• Visām Precēm un Materiāliem, kas izmantoti Darbos gan būvniecības, gan pārbaužu vajadzībām, jāatbilst attiecīgajiem LVS vai starptautiskajiem EN standartiem. Vietās, kur pretī vienībai nav dots komentārs, Uzņēmējam jāpieņem, ka jābūt atbilstībai šiem standartiem.
• Visām Precēm un Materiāliem, kas jānodrošina Uzņēmējam un jāizmanto Darbos, jābūt jauniem, nelietotiem. Tiem jāsatur pēdējie konstrukciju un materiālu uzlabojumi, ja vien Līgumā nav noteikts citādi.
• Vismaz 28 dienas pirms izmantošanas Uzņēmējam Inženiera jāiesniedz tā izvēlēto piegādātāju un Materiālu, kas nepieciešami Darbu veikšanai, avotu saraksts. Pēc Inženiera pieprasījuma jānodrošina arī paraugi.
• Pirms būvizstrādājumu pasūtīšanas un iepirkšanas, Uzņēmējam jāiesniedz Inženierim un Pasūtītājam forma par būvizstrādājumu apstiprināšanu.
• Materiāliem, kas pēc tam piegādāti, jāatbilst paraugu kvalitātei, kāda tā bijusi, kad materiālu pārbaudi veica Inženieris.
4.2. Betons - vispārīgs apraksts
Betons jāizgatavo un jāpārbauda saskaņā ar attiecīgajiem LVS EN 206:2014 vai ekvivalents noteikumiem. Jāiesniedz arī sertifikāti, lai pierādītu atbilstību LVS EN ISO 9001:2015 vai ekvivalents.
Noteiktajam, standartos noteiktajam, norādītajam, projektētajam un patentētajam betonam jāatbilst LVS EN 206:2014 vai ekvivalents.
Ja vien Līgumā nav noteikts savādāk, betona cementējošais sastāvs nedrīkst pārsniegt 400 kg/m3 vai 450 kg/m3, ja pfa (cietie putekļi pulvera veidā) veido cementējošo komponentu un konstrukcija ir domāta šķidrumu uzglabāšanai. Betonam, konstrukcijās, kas ir domātas šķidrumu uzglabāšanai, jābūt maksimāli brīvai ūdens/cementēšanās attiecībai (0.55), kura maksimāli var samazināties līdz
0.5 (ar maisījumiem, kas satur pfa).
Daļiņu maksimālais izmērs jebkurā struktūras daļā nedrīkst pārsniegt 25% no minimālā daļas biezuma.
Atbilstības testēšana jāveic sekojoši:
• Gadījumos, kad radušās šaubas par kvalitāti vai atsevišķu pozīciju pārbaude tās izvēloties pēc nejaušības principa;
• Pēc plāna, saskaņā ar zemāk redzamo tabulu:
3. tabula
Konstrukcijas tips | Paraugu skaits uz tilpumu (m3) | ||
LVS EN ISO 9001:2015 vai ekvivalents ierīces | Ierīces ar pašrocīgi rakstītām atskaitēm | Citas ierīces | |
Lielas konstrukcijas (piem., pamati) | 100 | 75 | 50 |
Vidējas konstrukcijas (piem., sijas, grīdas plāksnes, sienas) | 50 | 35 | 20 |
Kritiskās konstrukcijas (piem., iekārtas plāksnes) | 25 | 20 | 10 |
Laboratorijām jābūt trešo personu akreditētām, lai tās varētu veikt pārbaudes.
Inženieris pēc iespējas ātri jāinformē par testu rezultātu atbilstību vai neatbilstību Specifikācijai. Uzņēmējam jāveic un Inženiera jāiesniedz detalizētas testu atskaites, kurās uzrādīts:
• Kuba parauga uzziņas numurs;
• Atrašanās vieta un partija, no kuras paraugs ir ņemts, kuba parauga izgatavošanai;
• Izgatavošanas datums;
• Laika apstākļi paraugu ņemšanas brīdī;
• Testēšanas datums;
• Betona vecums testēšanas brīdī;
• Konsistence;
• Spiedes izturība N/mm2 .
Betona maisījumiem jābūt veidotiem saskaņā ar LVS EN 206:2014 vai ekvivalents noteikumiem par ārējo apstākļu ietekmi un ekspluatācijas ilgumu. Maisījuma veidošanā jāveic atbilstoši piesardzības soļi, lai izvairītos no plaisāšanas riska termālā rukuma un izplešanās rezultātā, kā arī sārmu daļiņu reakciju ietekmē.
Vismaz 4 nedēļas pirms tiek uzsākti jebkādi betonēšanas darbi, Uzņēmējam jāsaņem Inženiera apstiprinājums un jāiesniedz tam sekojoša informācija:
• Katra materiāla sastāvdaļu veids, avots un paraugi, kā arī atbilstības sertifikāti attiecīgajiem Latvijas un Eiropas standartiem;
• Betona piegādes avots un alternatīvie avoti, kas varētu tikt izmantoti;
• Sekojoša informācija par betona maisījumiem:
⇒ Betona marka;
⇒ Katras sastāvdaļas proporcijas vai kvantitāte uz pilnībā noblīvēta betona kubikmetru;
⇒ Gaisa saturs un piesaistīšana, ja nepieciešams;
⇒ Hlorīda, reaģējošā sārma un sulfāta saturs;
⇒ Mērķa konsistence/apstrādājamība.
• informācija par ierosināto vispārējo būvniecības celtniecības metodi, veidņu noņemšanas laiki, betona liešanas metodes un betona lietņu izmērs un secība;
• Ierosinātās betona kopšanas metodes.
Inženierim ir jābūt informētam par jebkādām izmaiņām saistvielas vai ūdens sastāvā, kas lielākas nekā 20kg/m3. Jebkuras izmaiņas, kas saistītas ar betonēšanas materiālu avotu maiņu, jāapstiprina Inženierim.
4.3. Transportbetons
Betons jāizgatavo un jākontrolē saskaņā ar saistošajiem LVS EN 206:2014 vai ekvivalents punktiem. Lai uzrādītu atbilstību LVS EN ISO 9001:2015 vai ekvivalents jāiesniedz arī sertifikāti. Ja apstiprināšana ar sertifikātiem nav iespējama, tad betonam jāveic papildus kvalitātes noteikšana.
Uzņēmējam arī jāinformē Inženieris par to, kādi alternatīvi piegādātāji ir pieejami, ja Inženieris Līguma ietvaros anulē augstākminēta piegādes avota apstiprinājumu.
Pavadzīmē, kas nepieciešama katrai transportbetona kravai, papildus citai informācijai, jābūt norādītiem:
• betona markai vai maisījuma aprakstam;
• detalizētai konsistencei/apstrādājamībai;
• minimālajam cementa daudzumam;
• maksimālajai brīvā ūdens/cementa proporcijai;
• betona daudzumam kubikmetros;
• iekraušanas laikam;
• daļiņu tips un nominālais maksimālais izmērs;
• jebkādu piejaukumu proporcija un tips vai nosaukums;
• faktiskais saistvielas sastāvs un iekļauto pfa (cietie putekļi pulvera veidā) apjoms procentos;
• mitruma daudzums daļiņās un faktiskais ūdens daudzums, kas pievienots;
• betona izmantošanas vieta Darbos.
Visas prasības, kas attiecas uz Materiāliem un darba kvalitāti, kas šeit noteiktas (ietverot paraugu ņemšanu, testēšanu un ziņojumus) jāpiemēro vienādā mērā gan uz betonu, kas tiek jaukts Darbu izpildes vietā, gan arī uz transportbetonu.
Ūdeni nedrīkst pievienot betonam automašīnas tvertnē, ja vien tas nenotiek uz Ražotāja atbildību, izmantojot kalibrētus ūdens mērītājus. Transportēšanas laikā betons nepārtraukti jāmaisa. Transportēšanas un liešanas laiki jākontrolē un stingri jāievēro, ņemot vērā transportēšanas attālumu un sastrēgumus.
Uzņēmējam betona ražotājam jāiesniedz betona specifikācijas kopija un tā ražotājam jāapstiprina rakstiskā veidā.
4.4. Cements
Pirms uzsākt cementa, kas tiks izmantots konstrukciju betonā, izmantošanu, Uzņēmējam Inženiera apstiprināšanai ir jāiesniedz sertifikāts par cementa atbilstību izmantošanai būvdarbos.
Cements jāpiegādā tvertnēs vai noslēgtos, marķētos maisos, un tas nedrīkst tikt pakļauts klimata apstākļu iedarbībai.
Pret sulfātu izturīgo portlandcementu nedrīkst izmantot dzelzsbetonā vai betonā, kas satur metāla armatūru vietās, kur iespējama sāls iedarbība.
Kaļķakmens portlandcementu nedrīkst izmantot dzelzsbetonā, betonā, kas satur metāla armatūru, vai betonā, kas var nonākt saskarē ar sulfātiem.
4.5. Java
Java jāsajauc tikai tad, kad nepieciešams, attiecīgajās proporcijās, līdz tās krāsa un konsistence ir vienmērīga. Sastāvdaļu materiāli ir precīzi jānomēra.
Visa java jāpārvadā svaiga, kā nepieciešams lietošanai. Nedrīkst izmantot javu, kas ir sākusi sacietēt vai kas ir samaisīta būvniecības vietā vairāk par vienu stundu M1, M2, M5 un M6 klašu gadījumā un ilgāk par divām stundām M3, M4, M7 un M8 klašu gadījumā. Javas piedevām jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 934 vai ekvivalentiem noteikumiem.
Javas smalkgraudainajām daļiņām jābūt no skalotām dabīgajām smiltīm vai sadrupināta dabīgā akmens. Javai pamatnēm un savienošanas mūra darbiem parasti jābūt M3 klases. Ja ir saskare ar sulfātiem jāizmanto mīkstināts pret sulfātiem noturīgs portlandcements - smalkgraudainā daļiņu M2 klases Java. Var izmantot mīkstinātājus vai patentētus „mūra darbu cementu", ja tos ir apstiprinājis Inženieris. Tādā gadījumā maisījuma proporcijas jāveido pamatojoties uz ražotāja norādījumiem.
Cements/kaļķu/smilšu java jāveido samaisot cementu ar smiltīm sausā stāvoklī un pēc tam pievienojot kaļķu pastu un ūdeni.
Java jāmaisa pastiprinātas darbības maisītājā. Nedrīkst izmantot brīvas krišanas tvertnes maisītājus. Katrs javas maisījums pēc maisīšanas ir jāpārbauda, lai pārliecinātos par pilnīgu sastāvdaļu sajaukšanos un kunkuļu neesamību. Ja javā ir pazīmes par sliktu maisījumu vai proporcijām, ir jāpārskata sastāvs un/vai maisīšanas metode, kas jāiesniedz Inženiera apstiprināšanai.
Javas smalkām pildvielām jābūt vai nu skalotai smiltij vai arī sadrupinātam dabīgajam akmenim.
4.6. Cementa javas
Cementa java jājauc tādās proporcijās, izmantojot minimālu daudzumu ūdens, lai nodrošinātu nepieciešamo plūstamību un atbilstību darbu veikšanai.
Cementa java jāizmanto vienas stundas laikā pēc sajaukšanas, izņemot gadījumus, ja tai pievienotas pretsacietēšanas piedevas.
Cementa javas fiksējošajām starplikām un iekārtu pamatiem jābūt pievienotai apstiprinātai paplašinošai piedevai. Cementa javai aizvaru un pamata plākšņu iebetonēšanai jāatbilst klasei G2, ja vien nav noteikts savādāk. Cementa javas pildījumam cauruļvadu, kuru diametrs ir 300 mm vai mazāks, blīvēšanai jāatbilst klasei G4.
Cementa javas pildījumam cauruļvadu, kuru diametrs ir lielāks par 300 mm, blīvēšanai jāatbilst klasei G4. bet kopā ar cementa javas pildījumu iespējams pievienot arī rupjas pildvielas, kuru izmērs ne lielāks par 100 mm un pildvielas nedrīkst pārsniegt 50% no kopējā cauruļvadu pildījuma apjoma.
4.7. Savienojumu blīvējošie maisījumi un blīvējumi
Savienojumus blīvējošajiem maisījumiem jābūt necaurlaidīgiem, elastīgiem materiāliem, kas piemēroti apstākļiem, kādos tie tiks izmantoti, un spēj nodrošināt izturīgu, elastīgu un ūdensnecaurlaidīgu blīvējumu, kad tie tiek piestiprināti betonam visā savienojuma kustības amplitūdā. Gruntējumiem, kurus izmantos kopā ar savienojuma blīvējumiem, jābūt savienojamiem ar blakus esošo blīvējumu un tie ir jāiegādājas no tā paša ražotāja. Gruntējumam nedrīkst būt kaitīga ietekme uz betonu.
Blīvējumiem un gruntējumiem, kuri nonāks saskarsmē ar notekūdeņiem vai notekūdeņu dūņām, jābūt noturīgiem pret bioloģisko degradāciju.
Blīvējumi un gruntējumi, kuri nonāks saskarsmē ar dzeramo ūdeni, nedrīkst tam piešķirt nekādu garšu, krāsu vai jebkādu īpašību, kas ir kaitīga veselībai, un tiem jābūt noturīgiem pret baktēriju augšanu.
4.8. Savienojumu blīves un smērvielas
No cauruļu ražotājiem jāiegādājas augsti elastīgas blīves un tām jāatbilst LVS EN 681 vai ekvivalentiem noteikumiem.
Blīves jāpārbauda saskaņā ar LVS EN 681 vai ekvivalents (augstas elastības blīvju mikrobioloģiskā nolietošanās) un tām jāatbilst šādām prasībām:
• vidējais masas zudums (Z) pārbaudes daļām nedrīkst pārsniegt 3,5%;
• paraugu virsmu viegli paberzējot, pārbaudes komplektā nedrīkst rasties lielāks sodrēju vai citu materiālu daudzums, nekā kontroles komplektā.
Ja tiek izmantotas blīves ar vairākām sastāvdaļām, prasības attiecas tikai uz tām sastāvdaļām, kas var nonākt saskarsmē ar caurules vai cauruļvada saturu.
Bīdāmo savienojumu smērvielām nedrīkst būt kaitīga ietekme uz savienojuma gredzeniem vai caurulēm un tās nedrīkst ietekmēt pārvietojamais šķidrums. Smērvielas, kas tiks izmantotas ūdens cauruļu savienojumos, nedrīkst piešķirt ūdenim nekādu garšu, krāsu vai jebkādas īpašības, kas ir kaitīgas veselībai, un tām jābūt noturīgām pret baktēriju augšanu.
4.9. Ķieģeļi un bloki
Māla ķieģeļiem, rūpnīcā ražotajiem betona mūrējuma blokiem (blīvajiem un viegliem), kā arī kalcija silikāta ķieģeļiem un autoklāvētiem gāzbetona mūrējuma blokiem jāatbilst standarta LVS EN 771-1 vai ekvivalentiem saistošajiem noteikumiem. Visiem ķieģeļiem un blokiem jābūt sala izturīgiem.
4.10. Dabīgā akmens ietvju apmales, kanāli, kvadranti un bruģakmeņi un betona ietvju apmales
Jaunām granīta ietvju malām, kanāliem, kvadrantiem un bruģakmeņiem jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1342 vai ekvivalents un LVS EN 1343 vai ekvivalentiem noteikumiem.
Atkārtoti izmantojamām akmens ietvju malām, kanāliem, kvadrantiem un bruģakmeņiem jābūt bez pārmērīga nolietojuma, tie nedrīkst būt nodiluši vai apdauzīti un tiem jābūt bez iepriekšējo ielikšanas un savienojumu materiālu paliekām. Virsmām, kuras būs atsegtas pēc uzstādīšanas, jābūt bez traipiem. Betona ietvju apmalēm jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1340 vai ekvivalentiem noteikumiem.
4.11. Kaļamā ķeta, ķeta un tērauda, atloki un veidgabali
Kaļamā ķeta veidgabaliem un savienojumiem jāatbilst LVS EN 545:2011 vai ekvivalents, ja tos izmanto dzeramā ūdens cauruļvados.
Veidgabalu korpusiem jābūt izgatavotiem no ķeta, un ar kā minimums 250 mikronu epoksīda pārklājumu. Kā būvizstrādājuma atbilstību apliecinoša dokumentācija tiks uzskatīti GSK, DVGW, KIWA vai citu līdzvērtīgu atbilstības novērtēšanas institūciju izdoti sertifikāti. Veidgabala korpusa lējumā ir jābūt redzamam ražotāja nosaukumam vai logo, izmantotā ķeta markai, ražošanas gadam, kā arī izmēram DN un atbilstībai EN545.
Cauruļu atlokiem un to skrūvju savienojumiem jāatbilst LVS EN 1092-1 vai ekvivalents un LVS EN 1515 vai ekvivalents prasībām, ja līgumā nav paredzēts citādi.
Rūpnīcā uzklātajiem pārklājumiem jāatbilst LVS EN ISO 1461 vai ekvivalents, LVS EN ISO 2081 vai ekvivalents, LVS EN 10240 vai ekvivalents. Rūpnīcā un Darbu izpildes vietā uzliktajām (cauruļveida) polietilēna uzmavām jāatbilst LVS EN 13476 vai ekvivalents.
Visas blīves un piemērotās smērvielas, kas nepieciešamas elastīgos savienojumos un atloku savienojumos, jāpiegādā kopā ar caurulēm un veidgabaliem.
Atlokiem, ieskaitot rotējošos atlokus, jābūt PN16, ja nav citādi norādīts.
Visas bultskrūves, uzgriežņi un starplikas atloku savienojumiem un nostiprinātiem elastīgiem cauruļu savienojumiem jāpiegādā kopā ar caurulēm un veidgabaliem. Nostiprinātu, uzbīdāmu, elastīgu cauruļu bultskrūvēm jābūt no tērauda ar augstu stiepes izturību.
Enkurojošo atloku adapteru plastmasas caurulēm korpusiem un piespiedējvākiem jābūt izgatavotiem no ķeta un ar minimums 250 mikronu epoksīda pārklājumu. Kā būvizstrādājuma atbilstību apliecinoša dokumentācija tiks uzskatīti GSK, OVGW, KIWA vai citu līdzvērtīgu atbilstības novērtēšanas institūciju izdoti sertifikāti. Adaptera enkurojošam gredzenam jābūt izgatavotam no misiņa M58, bultskrūvēm no nerūsējošā tērauda A2, bet bultskrūves vītnei jābūt aizsargātai ar PE uzliku. Piespiedējvākā jābūt vismaz 4 (četrām) bultskrūvēm.
4.12. Blīves atloka savienojumiem
Blīvēm cauruļu atloku savienojumiem jābūt vai nu iekšēja bultskrūvju apļveida vai visas virsmas veida. Blīves jāražo no materiāla, kas atbilst LVS EN 681 vai ekvivalents noteikumiem. Atloku cauruļu
savienojumu materiāliem jāsastāv no gumijas ieliekamajiem gredzeniem, kas ir 3mm biezi un ražoti no gumijas bez stiegrojuma, piemēram, EPDM.
4.13. Ar stikla šķiedru pastiprinātie plastmasas produkti (GRP)
Darbos iestrādātajiem GRP produktiem jāatbilst LVS EN 13923 vai ekvivalents.
Stikla šķiedras pastiprinājumam jāsastāv no ūdensizturīgas „E" veida vītas stikla šķiedras ar minimālo armatūras sastāvu 25%-30%.
Tvertnes, kas ražotas no GRP, jāprojektē uz jāizgatavo saskaņā ar LVS EN 13923, LVS EN 976-1, LVS EN 976-2 vai ekvivalents.
4.14. Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls
Kā graudveidīgu pamatnes apakšējās kārtas materiālu jāizmanto dabīgā smilts, grants, akmens šķembas, sadrupināti sārņi, betona šķembas vai kārtīgi sadedzināts, neplastisks slāneklis. Materiāls kārtīgi jāizsijā un tam jābūt atbilstošam “Autoceļu specifikācijas” aktuālajai redakcijai.
Ja graudveidīgas pamatnes apakšējās kārtas materiāls plānots izmantot 450 mm no jebkura ceļa virsmas, Inženierim jāiesniedz apliecība, kas apstiprina, ka materiāla pacelšanās nav lielāka par 15 mm un tā ir pārbaudīta saskaņā ar attiecīgajiem LVS EN 1097 vai ekvivalents noteikumiem.
Daļiņu lielums jānosaka ar LVS EN 933 vai ekvivalents skalošanas un sijāšanas metodi.
Izņemot kārtīgi sadedzinātu neplastisku slānekli, materiāliem jābūt "desmit procenti smalko daļiņu" 50 kN vērtībai vai vairāk, pārbaudot saskaņā ar LVS EN 933 vai ekvivalents.
Pamatnes apakšējās kārtas materiāls ir jāizklāj vienmērīgās kārtās, kuru sablīvētais biezums nedrīkst pārsniegt 150mm.
Noblīvēšana jāveic ar apstiprinātu iekārtu iedarbojoties uz materiālu līdz tiek iegūts blīvums sausā stāvoklī ne mazāks kā 95% vai 98% no laboratorijā noteiktā maksimālā blīvuma sausā stāvoklī, kas izmērīts izmantojot 4,5 kg blietes metodi.
Materiālam visu cauruļu, pamatnēm un apbērumam jāatbilst punkta "Graudveidīgs pamatnes kārtas materiāls" veidam, ar izņēmumu, ka maksimālais daļiņu lielums var būt 16 mm caurulēm ar nominālo diametru līdz 300 mm (ieskaitot) un 20 mm - caurulēm, kuru nominālais diametrs pārsniedz 300 mm.
4.15. Hidranti
Hidranti izbūvējami ielas zaļajā zonā. Hidranti paredzēti virszemes, siltināti. Pazemes hidrantus pieļaujams izbūvēt tikai atsevišķos gadījumos vietās, kur objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams uzstādīt virszemes hidrantus. Hidrantiem jābūt noturīgiem pret salu un jāatbilst VUGD prasībām.
Pievadam jābūt aprīkotam ar atloku, diametrs DN 100, ja nav noteikts citādi, tam jāatbilst LVS 187:2007 vai ekvivalents. Hidrantiem jābūt izgatavotiem atbilstoši standartam LVS EN 14384:2007L vai ekvivalentam.
Visas hidranta sastāvdaļu virsmas ir jāaizsargā no korozijas vai nu hidranta daļām izmantojot pret koroziju noturīgus materiālus, vai uzklājot atbilstošu polimēru pretkorozijas pārklājumu.
Hidranta pēdai jābūt ar līkumu, kas izgatavots no kaļamā ķeta un ir ar epoksīda pārklājumu. Xxxxxxxx xxxxxxxxx jābūt izgatavotam no AISI304, bet drenāžas vārstam no misiņa. Hidranta siltinājuma daļai un virszemes vākam jābūt izgatavotiem ar rotācijas formēšanas metodi.
Pie hidranta jāuzstāda hidranta norādījuma zīme (apzīmēšanas plāksne), uz tās jānorāda:
• ūdensvada diametrs ar kuru hidrants savienots;
• ūdensvada veids (cilpveida, strupzaru);
• Hidranta tipa apzīmējums;
• Attālums un virziens līdz tuvākajiem hidrantiem;
• Hidranta reģistrācijas numurs.
Zīmēm jāatbilst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prasībām un LVS 446:2004/A1:2006 vai ekvivalents.
Hidrantu izvietojumam jābūt saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN-222-15 „Ūdensapgādes būves”.
Hidrantu apzīmēšanas plāksnes var būt uzstādītas uz ēku sienām, stabiem, ja to nav – uz stabiņa 1,0-2,5m augstumā virs zemes.
Ap hidrantu un tā drenējošo cauruli jāierīko šķembu slānis.
4.16. Sūkņu stacijas virszemes paviljons
Virszemes paviljona gabarītiem jābūt tādiem, lai visu iekārtu ekspluatācija būtu droša. Paviljona durvju izmēram un atrašanās vietai jābūt piemērotai, lai varētu izcelt iekārtas un aprīkojumu, lietojot piemērotu celšanas aprīkojumu. Pie būves vietās, kur iespējama transportlīdzekļu kustība, izvietojami stabiņi, lai pasargātu virszemes paviljona konstrukciju no bojājumiem.
Ieejas durvīm jābūt izgatavotām no tērauda un aprīkotām ar slēdzeni un pretielaušanās signalizāciju. Ielaušanās gadījumā, signalizācijai jānosūta trauksmes signāls uz SCADA sistēmu.
Jaunajam žogam uzstādāma vienkārša apsardzes sistēma pret tā demontāžu, kas trauksmes signālu nosūtīs uz SCADA sistēmu.
Virszemes paviljona grīdai ir jābūt izturīgai un apstrādātai pret slīdēšanu. Tai ir jābūt apgādātai ar pašteces drenāžu, kuras izlaide ir rezervuārā. Grīdā veramās lūkas ir jāparedz katram sūknim atsevišķas, ievērojot visus drošības tehnikas noteikumus.
Paviljonam jābūt siltinātam atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem.
Virszemes paviljonam ir jābūt apgādātam ar elektroapgādi un apgaismojumu, ventilāciju, apkuri, ūdensapgādi un kanalizāciju (x.xx. elektriskais ūdens sildītājs V=10l). Virszemes paviljonam ir jābūt rūpnieciski ražotam un tas jāmontē virs “sausās” tvertnes. Paviljons jāaprīko ar telfersiju, manuāli pārvietojamu telferi ar atbilstošu celtspēju sūkņu iecelšanai un izcelšanai, izlietni, elektrisko radiatoru, ventilācijas iekārtām, elektrības, vadības un automātikas skapjiem, ventilācijas restēm un izvadiem.
Apkalpes paviljona nesošā konstrukcija ir jāmontē no koka statņu paneļiem. Statņiem jābūt ar slodzei atbilstošu šķērsgriezumu, žāvētiem un ēvelētiem. Statņu konstrukcija jāstiprina ar kokskrūvēm. Paneļi savstarpēji jāstiprina ar bultskrūvēm.
Jumta izbūvei ir jāizmanto koka siju un spāru konstrukcija. Visām detaļām ir jābūt žāvētām un apstrādātām ar antiseptiķi CCA.
Ārējai apdarei jāsastāv no profilēta sienu seguma ar PE pārklājumu (atbilstības sertifikāts aizsardzībai pret jonizējošu starojumu – sērija SC D Nr.0000533). Tas jāliek uz latojuma ar skrūvju (ar blīvi un paplāksni) palīdzību. Zem latojuma jāliek celtniecības pergamīts. Apdarei nepieciešams ugunsizturīgs lamināta saplāksnis. Sienas un griesti krāsoti ar alkīda emalju.
Siltumizolācijai jābūt no minerālvates, blīvums 16-24 kg/m3, ugunsdrošības klase A – nedegoša, K-
0.37 w/m2 K (vai līdzvērtīgs).
Jumta segums - profilētais jumta segums ar PE pārklājumu (atbilstības sertifikāts aizsardzībai pret jonizējošu starojumu – sērija SC D Nr. 0000533 vai ekvivalents). Uzklāts uz latojuma ar skrūvju (ar blīvi un saplāksni) palīdzību. Zem latojuma pretkondensāta plēve.
Durvis - koka rāmja un ugunsizturīga saplākšņa konstrukcija. No ārpuses pastiprinātas ar gruntētu un krāsotu tērauda plāksni. Durvju vērtne iestiprināta rāmī ar 3 tērauda viru palīdzību. Siltinātas ar cietajām minerālvates plāksnēm.
Uzņēmējam jāpiegādā un nepieciešamajās vietās paviljonā jāuzstāda vismaz trīs rozetes un apgaismojuma sistēma. Gaismas ķermeņu skaitam jābūt tik lielam, lai darba augstumā tiktu nodrošināts vidēji 150 luksu apgaismojums. Apgaismojumam jābūt ieslēdzamam un izslēdzamam ar paviljona iekšpusē izvietotu slēdzi. Viens papildu gaismas ķermenis jāuzstāda ārpusē pie fasādes, virs ieejas paviljonā. Virszemes paviljonā jāierīko divas 220V un viena 380V rūpnieciskā tipa dubultrozetes, kas aprīkotas ar vāciņiem un savienošanas kārbām. Šīm rozetēm jābūt aprīkotām ar apvalku, kas piemērots zonai 1 un atbilst LVS EN 60309-2 vai ekvivalentam.
Uzņēmējam jāierīko piemērotas apkures iekārtas tādas gaisa temperatūras uzturēšanai pavilionā, kas padara drošu stacijas ekspluatāciju un apkopi, kā arī nemazina tās kalpošanas ilgumu. Temperatūra paviljonā nedrīkst būt zemāka par +5°C.
Virszemes paviljonā jānodrošina piespiedu ventilācija, kas uztur atbilstošu mitruma līmeni, lai stacijas ekspluatācija un uzturēšana būtu droša, kā arī nemazinātos tās kalpošanas ilgums. Paviljonā jābūt tādai gaisa plūsmai, kas spēj izkliedēt kaitīgās gāzes, kuras var izplūst no rezervuāra. Gaiss piespiedu ventilācijai iegūstams no nepiesārņotas vietas, un tas nedrīkst saturēt no rezervuāra izplūstošās kaitīgās vielas vai transportlīdzekļu izplūdes gāzes. Ventilācijas sistēmai jāietver gaisa rekuperācija. Notekūdeņu tvertnei paredzēt mehānisko pieplūdes sistēmu ar kanāla tipa komponentēm sprādziendrošā izpildījumā. Kanāla sildītājam, kanāla ventilatoram ir jābūt sprādziendrošiem, kā arī ventilācijas sistēmai ir jāuzstāda ugunsdrošais vārsts. Būves paviljons jānodrošina ar sadzīves ventilatoru.
Sistēmas izlaidei jāatrodas tādā vietā, kur tā nevar radīt neērtības, vai arī ietekmēt personāla vai apkārtējo iedzīvotāju veselību. Jāuzstāda filtrs smaku aizturēšanai.
Uzņēmējam paviljonā pie sienas jānodrošina nerūsējoša tērauda izlietne roku mazgāšanai ar aukstā un karstā ūdens padevi. Pie izlietnes jāatrodas šķidro ziepju dozatoram un papīra dvieļu turētājam. Karstais ūdens jānodrošina ar elektrisko ūdens sildītāju, kura tilpums nav mazāks par 10 l.
Uzņēmējam jāprojektē, jāpiegādā un jāuzstāda pastāvīga krānsija un ar to saistītā pacēlājierīce, lai iekārtu izcelšana tehniskajai apkopei būtu droša. Krānsijai jābūt spējīgai izcelt jebkuru stacijas ierīci, kā arī novietot to ārpus virszemes paviljona tādā pozīcijā, lai to varētu novietot uz piekabināmas platformas vai arī tieši transportlīdzeklī. Pacēlājierīces galīgais projekts nedrīkst ierobežot prasības, kas attiecas uz būves drošību, kā arī adekvātu apkuri un ventilāciju.
4.17. KSS vadības panelis
Sūkņu stacijai jāuzstāda vadības panelis. Piegādātajām aprīkojumam jāsastāv no vismaz šādām daļām: elektroapgādes ievada daļas; automātiskajam slēdzim starp elektrotīklu un ģeneratora elektroenerģijas padevi; sūkņu palaidēju daļas; ēkas elektroapgādes sadales paneļa, ja nepieciešams; vadības un mērinstrumentu daļas.
Vadības panelim jābūt apgādātam ar sadales kopni, kuras rādītāji ir atbilstoši sūkņu stacijas jaudai un kurā ietverti visi palaidēji, vadības un sadales aprīkojums, kas nepieciešams stacijas atbilstībai visām ekspluatācijas prasībām. Pieļaujamai sadales kopnes īsslēguma strāvai jābūt lielākai par drošinātāju pieļaujamo strāvu. Vadības panelim jābūt izvietotam korpusā, kurš ir aizsargāts pret mitruma un korozīvu gāzu iedarbību. Vadības panelim jābūt tādam, lai ekspluatācija un uzturēšana būtu veicama tikai no paneļa priekšpuses. Visu kabeļu ievadiem panelī ir jābūt no paneļa apakšas.
4.18. Kabeļi
Kabeļiem no vadības paneļa un sūkņiem jābūt divu veidu, t.i., “fiksētiem” un “lokaniem”. Savienojumam starp šīm diviem kabeļu veidiem jābūt atbilstošam videi, kurā tas atrodas, ņemot vērā
to, ka pastāv sprādzienbīstamas atmosfēras rašanās risks. Nav pieļaujama kabeļu atvienošana, lai nodrošinātu personāla iekāpšanu rezervuārā. Vietās, kur izmantotas kontaktdakšas un rozetes, kabeļiem jābūt tāda veida, lai pirms kabeļu atvienošanas, sūkni varētu izcelt. Jābūt iespējai atslēgt strāvas padevi uz kontaktdakšu vai rozeti, pirms tās atvienošanas. Visiem uzstādītajiem kabeļu kanāliem jābūt noblīvētiem un noturīgiem pret ūdeni, gāzi un kaitēkļiem.
Vadības signālu kabeļiem jābūt attiecīgi ekranizētiem.
4.19. Rūpnieciski izgatavota kanalizācijas sūkņu stacija
Kanalizācijas sūkņu stacijām (KSS) jāatbilst LVS EN 12050 -1 vai ekvivalents.
Sūkņu stacijas pamatnes un enkurošanas betona gredzena izbūvei izmantojams betons, kas atbilst nepieciešamajai betona kategorijai un specifikācijā minētajām prasībām. Sūkņu stacijas korpusam un aprīkojumam ir jābūt piegādātam no Latvijā sertificēta ražotāja.
Kanalizācijas sūkņu stacijas ir jāparedz jaunas, pilnīgi nokomplektētas, rūpnieciski izgatavotas no polimērmateriāla GRP vai PEHD tvertnēm.
Notekūdeņu krājrezervuāram uz ienākošā pašteces kolektora jāuzstāda aizbīdnis un nerūsējošā tērauda AISI 316 reste-grozs uz vadulām ar pacelšanas ķēdi.
Tvertnes dibenam jābūt konusveida. Iekāpšanai rezervuārā paredzēt nerūsējošā tērauda vai kompozītmateriāla trepes. Iekāpšanas kāpnes paredzēt uzreiz no atveramās lūkas.
Tvertņu konstruktīvie parametri – stiprība, armējums, sieniņu un dibena biezumi, apkalpes platformu stiprība, tvertņu noturību pret grunts slodzēm, sūkņu stiprināšana tvertnes pamatnē, restes vaduļu stiprinājums un balsts, aizbīdņa balsts, stiprinājuma konstrukcija pie dzelzsbetona plātnes, u.c. konstrukcija ir Uzņēmēja atbildība, kas jāizstrādā Būvprojekta ietvaros.
Tvertni stiprināt pie monolītas dzelzsbetona pamatplātnes. Stiprinājumam paredzēt nerūsējošā tērauda bultskrūves. Pamata plātnē, betonējot, starp armatūras sietiem vienlaicīgi jāiestrādā rāmis ar stiprinājuma skrūvēm atbilstoši tvertnes piegādātāja instrukcijām.
Sūkņu stacijas tvertnes un aprīkojums pirms iestrādes būvprojektā un izbūves saskaņojams ar Inženieri un Pasūtītāju.
Piekļuves lūkām un vadības skapim jābūt un aprīkotām ar slēdzeni un pretielaušanās signalizāciju. Ielaušanās gadījumā, signalizācijai jādod lokāls skaņas signāls un jānosūta trauksmes signāls uz SCADA sistēmu.
4.20. Ievesta melnzeme
Ievestajai melnzemei jābūt ar vieglu vai vidēju tekstūru, ar pH vērtību starp 6,0 un 7,5. Ievestajā melnzemē nedrīkst būt akmeņi, kas lielāki par 20mm un kopējais akmeņu sastāvs nedrīkst pārsniegt 10% no masas.
Organiskās melnzemes kārta ir jāieved no zemes īpašuma ar līdzīgas augsnes sērijas augsnes sastāvu. Informācija par melnzemes izcelsmes vietu un sastāvu jāiesniedz Inženierim apstiprināšanai. Par organisku melnzemi ir jāuzskata augsne, kas ir apstrādāta bez mākslīgiem mēslojuma līdzekļiem, pesticīdiem vai herbicīdiem vismaz iepriekšējo piecu gadu laikā un to ir apstiprinājis LAD.
Melnzemei jābūt bez nezālēm, nezāļu saknēm, augsnes apakšējās kārtas un neatbilstošām vielām.
4.21. Ievestas velēnas
Ievestās velēnas jānogādā Darbu izpildes vietā 24 stundu laikā pēc izrakšanas (pavasarī un vasarā - 18 stundu laikā).
4.22. Mēslošanas līdzekļi
Nepieciešamības gadījumā melnzeme uzlabojama ar mēslošanas līdzekļiem. Mēslošanas līdzekļiem jāsastāv no savienojumiem, kuros ir urīnvielas, slāpeklis, fosforskābe un potaša.
Uzņēmēja ieteikumi mēslošanas līdzekļu izmantošanai jāiesniedz Inženiera apstiprināšanai un tajos jāiekļauj sīkāka informācija par uzglabāšanu, jaukšanu un izmantošanu un tiem jāatbilst ražotāja norādījumiem.
4.23. Zāles sēklas
Zāles sēklai jābūt noteiktu šķirņu pārbaudītam sajaukumam un jāiesniedz tīrības dīgtspējas apliecības. Sajaukumam jābūt vienam no šādiem maisījumiem vai citiem maisījumiem, ko apstiprinājis Inženieris:
4. tabula
Pieļaujams izmantot arī Turfline sēklu maisījumu "Ornamental" (izplatītājs Latvijā SIA "Kurzemes sēklas") - izsējas norma 3 kg/100 m² vai iespējams izmantot analogu krāšņā zāliena sēklu maisījumu.
Sajaukumam jāatbilst vietējiem apstākļiem un jāņem vērā augsnes veids, ūdens sastāvs, klimats un augsnes pH. Kopumā zāles maisījumi jāveido tā lai veidotos zālājs, kuram nav nepieciešama bieža apkope un kurš aug lēni.
Katrā audzēšanas sezonā sēklām jābūt svaigām ar dīgtspēju ne zemāku kā 80%. Maisījuma tīrība nedrīkst būt zemāka par 90% un kopējais nezāļu sēklu daudzums nedrīkst pārsniegt 0,5%. Kopējais citu kultūru sēklu daudzums nedrīkst pārsniegt1%. Visi sēklu maisījumi kārtīgi jāsamaisa, lai nodrošinātu kārtīgu šķirņu sajaukumu.
Ja ir nepieciešams atjaunot lauksaimniecības zemi, jāizmanto tādas zāles sēkla, kas ir līdzīga bojātā zālāja iepriekšējam sastāvam.
4.24. Skataku vāki un ietvari
Skataku vākiem un ietvariem jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 124 vai ekvivalents noteikumiem. Skataku vāki un ietvari ir no kaļamā ķeta, uz tiem jābūt SIA „Jelgavas ūdens” logo.
Zaļajā zonā jāuzstāda kaļamā ķeta vākus ar nestspēju 25t, tos apbetonējot.
Grantētos segumos jāuzstāda kaļamā ķeta vākus ar nestspēju 40t, tos apbetonējot un uzstādīšana jāveic zem seguma virskārtas virsmas līmeņa.
Asfaltētos segumos jāuzstāda kaļamā ķeta vākus ar nestspēju 40t, nodrošinot akas konstrukcijas “peldspēju”. Jāizbūvē peldošā tipa aku vāki vai peldošā tipa lūkas konstrukcija.
Skataku vāku un ievaru materiālu, kā arī konstrukciju saskaņot ar Inženieri un Pasūtītāju.
4.25. Skataku kāpnes
Pakāpieniem skatakās un kamerās jābūt D veida 1. klases, atbilstoši LVS EN 13101 vai ekvivalents prasībām.
4.26. Skataku aprīkojums
Visu sistēmu kanalizācijas tīklos skataku augšējās daļas (no pārsedzes līdz darba daļai) diametrs saskaņā ar LBN 223-15, 75 - 80. punktu nedrīkst būt mazāks par 700 mm, ja paredzēts, ka skatakā cilvēkam jāiekāpj, lai veiktu nepieciešamos darbus. Pagriezienos un taisnajos posmos, kuros cauruļvadu diametrs ir 600 mm un lielāks, ik pēc 300–500 m paredz skataku, kuras augšējās darba daļas izmēri būtu pietiekami, lai caur tām varētu nolaist kanalizācijas tīklu tīrīšanas ierīces.
Skatakas darba daļas augstumam (no apkalpes laukuma līdz pārsedzei) jābūt ne mazākam par 1800 mm; ja darba daļas augstums ir mazāks par 1200 mm, skatakas platums var būt D + 300 mm, bet ne mazāks par 1000 mm.
Skatakas darba daļā jābūt:
• kāpšļiem vai piekaramām kāpnītēm iekāpšanai skatakā;
• darba laukuma iežogojumam 1 m augstumā, ja cauruļvadu diametrs ir lielāks par 1200 mm un skatakas darba daļas augstums ir lielāks par 1500 mm.
Skataku plauktiņiem un darba laukumiem jābūt vienā līmenī ar lielākā cauruļvada virsu. Ja cauruļvadu diametrs ir 700 mm un lielāks, darba laukums drīkst atrasties teknes vienā pusē, otrā pusē jābūt plauktiņam, kura platums ir vismaz 100 mm.
Ja cauruļvadu diametrs ir līdz 600 mm (ieskaitot), kanalizācijas skatakas izmērs ir 1000 mm; ja cauruļvadu diametrs ir 700 mm un vairāk, ierīko apaļas vai taisnstūra skatakas ar 1000 mm garu tekni un platumu, kas vienāds ar lielāko cauruļvadu diametru. Pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju drīkst projektēt skatakas, kuru diametrs ir mazāks par 1000 mm. Ja cauruļvadu diametrs ir no 700 mm līdz 1400 mm (ieskaitot), skatakas darba daļas augstumu skaita no lielākā cauruļvada teknes. Skataku tekņu plauktiņi nepieciešami tikai tad, ja cauruļvadu diametrs ir līdz 900 mm (ieskaitot), un plauktiņu augstumam jābūt vienādam ar pusi no lielākā cauruļvada diametra.
Skataku lūkas uzstāda:
• ceļa (ielas) braucamajā daļā – asfaltētā vai bruģa segumā vienā līmenī ar ceļa segumu saskaņā ar ceļa pārvaldītāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem;
• zaļajā zonā augstāk par zemes virsmu;
• neapbūvētā teritorijā augstāk par zemes virsmu;
• uz ceļiem bez cietā seguma – ar 0,5 m platu aizsargapmali ap skatakas lūku; grantētā segumā zem seguma virsmas līmeņa.
Ja nepieciešams, skatakām jāparedz noslēdzami vāki.
4.27. Marķiera lenta
Marķiera lentai pazemes ūdensvadiem jābūt no zila stikla šķiedras materiāla, polietilēna pinuma vai lentes vismaz 150mm platumā, ietverot rūsu izturīgu novietojuma noteikšanas sistēmu. Lentei visā garumā jābūt apdrukātai ar vārdiem „ŪDENSVADS” bieziem lielajiem burtiem, attālums starp vārdiem nedrīkst būt lielāks pat 700mm.
Marķiera lentai pazemes notekūdeņu caurulēm vai spiedvadiem jābūt no sarkana stikla šķiedras materiāla vai biezas polietilēna loksnes vismaz 150mm platumā. Tai visā garuma jābūt apdrukātai ar vārdiem „PAŠTECES KANALIZĀCIJA” vai „SPIEDIENA KANALIZĀCIJA” bieziem lielajiem burtiem, attālums starp vārdiem nedrīkst būt lielāks par 700 un tajā jābūt iestrādātai rūsas izturīgai novietojuma noteikšanas sistēmai caurulēm, kuras nav izgatavotas no metāla.
4.28. Mastikas asfalts
Ūdens necaurlaidīgās kārtas izveidošanā izmantotajam mastikas asfaltam jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 12970 vai ekvivalents noteikumiem.
4.29. Mehāniskās savienotājuzmavas cauruļvadiem un veidgabaliem
Savienotājuzmavas un uzmavu adapteri jāveido no kaļamā ķeta vai ķeta un tiem jāatbilst LVS EN 14525:2005 vai ekvivalents.
Enkurojošo universālo dubultuzmavu korpusiem ir jābūt izgatavotiem no ķeta ar 250 mikronu epoksīda pārklājumu. Kā būvizstrādājuma atbilstību apliecinoša dokumentācija tiks uzskatīti GSK, OVGW vai ekvivalenti sertifikāti. Enkurojošiem elementiem (zobiem) jābūt no nerūsējošā tērauda, bet aptveres gredzeniem no POM (sintētiskie sveķi). Bultskrūvēm jābūt izgatavotām no nerūsējošā tērauda A2.
Mehāniskajiem savienojumiem un veidgabaliem polietilēna caurulēm, kuru nominālais izmērs ir vienāds ar vai mazāks par 63 mm un kuras izmanto aukstā dzeramā ūdens apgādei, jāatbilst LVS EN 1254-3:2000 vai ekvivalents.
Veidgabaliem PE 100 (HDPE) jābūt 2 tipa, tiem jāatbilst pielietošanas mērķim un tiem jāiztur pilna slodze.
Visi veidgabali jāaizsargā pret koroziju pārklājot ar piemērotu polimēra aizsargkārtu. Visi stiprinājumi jāaizsargā pret koroziju pārklājot ar piemērota cinka un polimēra aizsargpārklājumu.
Savienotājuzmavām un uzmavu adapteriem jābūt ar tādu pašu spiediena kategoriju, kā caurulei pie kuras tie ir pievienoti.
Visām savienotājuzmavām un uzmavu adapteriem ar nominālo diametru < 300 mm jābūt daudzsavienojumu/plašas pielaides veida un savienojamiem ar jebkuru cauruli ar šādiem ārējiem diametriem:
5. tabula
Ārējie PE cauruļvada diametri, mm | Iekšējie PE cauruļvada diametri, mm |
32 PN16 | 26,0 |
40 PN16 | 32,6 |
50 PN16 | 40,8 |
63 PN10 | 55,4 |
110 PN10 | 96,8 |
160 PN10 | 141,0 |
200 PN10 | 176,2 |
225 PN10 | 198,2 |
250 PN10 | 220,4 |
315 PN10 | 277,6 |
355 PN10 | 312,8 |
400 PN10 | 352,6 |
Ārējie PE cauruļvada diametri, mm | Iekšējie PE cauruļvada diametri, mm |
450 PN10 | 396,6 |
Blīvēm jāatbilst LVS EN 681 WA tipam vai ekvivalents ūdensapgādei, un D tipam vai ekvivalents kanalizācijai un turklāt tām jābūt noturīgām pret mikrobioloģisko bojāšanos. Mehāniskajām savienotājuzmavām jābūt ar tādu pašu spiediena klasi, kā caurulēm pie kurām tās ir pievienotas.
4.30. Uzgriežņi, skrūves, starplikas un bultskrūves
Uzgriežņiem, skrūvēm, starplikām, bultskrūvēm un naglām jāatbilst attiecīga Standarta saistošajiem noteikumiem, kā norādīts zemāk:
6. tabula
Tips | Standarts |
Starplikas PN atlokiem | LVS EN 1514 1.-8. Daļa vai ekvivalents |
Universālās gludās starplikas | LVS EN ISO 887:2002/AC:2006 vai ekvivalents |
Tērauda bultskrūves, skrūves un tapskrūves | LVS EN ISO 898-1:2013 vai ekvivalents |
Bultskrūves ar sešstūraino galviņu un atloku | LVS EN 1665:2001+AC/AC :2007 vai ekvivalents |
Uzgriežņi | LVS EN ISO 2320:2016 vai ekvivalents |
Naglas | LVS EN 10230-1:2002 vai ekvivalents |
Bultskrūvju savienojumiem caurulēm un veidgabaliem jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1515 1.-3. Daļas vai ekvivalents noteikumiem, izņemot to, ka sfēriskā grafīta dzelzs bultskrūves, kas paredzēts izmantošanai ar kaļamā ķeta caurulēm un veidgabaliem, jāražo no metāla, kas atbilst LVS EN 1563:2012 vai ekvivalents noteikumiem.
Bultskrūvju garumam un pievilkšanas spēkam jābūt saskaņā ar ražotāja norādījumiem un tam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu, ka uzgriežņi galīgajā nostiprinājuma pozīcijā ir pilnībā uzgriezti un ir redzamas divas skrūves vītnes.
Ja nerūsējošā tērauda uzgriežņus, bultskrūves un starplikas izmanto blakus galvanizētām metāliskām virsmām, šīs virsmas ir jāizolē ar vadītnespējīga materiāla uzmavām un starplikām. Starplikas jāievieto zem bultskrūves galvas un zem uzgriežņa.
Izņemot gadījumus, kad tie ir izgatavoti no nerūsējošā tērauda, visi stiprinājumi ir attiecīgi jāaizsargā no korozijas.
Mazoglekļa tērauda uzgriežņi, skrūves. Ja līgumā nav paredzēts citādi, lietot bultskrūves ar karsto galvanisko pārklājumu pēc LVS EN ISO 1461:2009 vai ekvivalents.
4.31. Krāsas un krāsošanas materiāli
Gatava maisījuma krāsām jābūt atbilstoši paredzētām – ārdarbiem vai iekšdarbiem, vai paredzētām citiem īpašajiem apstākļiem. Krāsai mūriem un betonam jāatbilst LVS EN 1062 -1:2004 vai ekvivalents noteikumiem. Krāsai kokam jāatbilst LVS EN 927 -2:2015 vai ekvivalents noteikumiem.
Tepei jāsastāv no maisījuma, kurā ietilpst viena trešdaļa svina baltuma pret divām trešdaļām parastā balsināmā krīta un linsēklu eļļas pastas, ar nelielu daudzumu apzeltījuma, ja nav noteikts citādi.
Nedrīkst izmantot gruntējuma krāsu ar svinu.
Krāsas noņēmēji nedrīkst būt viegli uzliesmojoši un tiem jābūt balstītiem uz šķīdinātāju. Visiem krāsošanas materiāliem, kas tiek izmantoti vienā vietā, jābūt savietojamiem.
4.32. Plastmasas akas
Plastmasas akas, kuras izmanto kanalizācijā un nosusināšanā, jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 13598- 1:2011, LVS EN 476 vai ekvivalents un LVS EN 13598-2 vai ekvivalents noteikumiem.
Skatakas jāparedz sekojošas: sadzīves notekūdeņu plastmasas kanalizācijas skatakas ar teleskopisko cauruli PP/PE Ø400/315mm; PE/PE Ø560/500mm; PP/PP Ø1000/625mm. Virs katras akas izbūvējams ķeta vāks saskaņā ar EN 124 noteikumiem.
PE/PE skatakām (Ø560/500) jābūt monolītas konstrukcijas ar rūpnieciski lietām pamatnēm no PE. Teknēm ir jābūt rūpnieciski izformētām, monolītām ar 100% pildījumu attiecībā pret izejošā cauruļvada diametru visā to garumā.
PP saliekamo grodu akām (Ø1000/625) jābūt monolītsienu, pašenkurojošām un ar piekļuves iespēju.
Spiediena dzēšanas akām ir jābūt grodu tipa, DN625; DN800/625; DN1000/625 izgatavotām no 100% pirmreizēja PE100 materiāla, ar minimālo atvērumu 605mm, ar horizontālo ribojumu, ar lietu sfēras tipa pamatni, ar tangenciālu ievadu un centrisku izvadu.
Akām DN625: pievadi DN/OD25-110; izvadi DN/OD 160-200. Akām DN800/625: pievadi DN/OD110-200; izvadi DN/OD 160-250.
Akām DN1000/625: pievadi DN/OD160-355; izvadi DN/OD 200-400.
Aku vākiem ir jābūt montētiem uz armēta dzelzsbetona slodzi kliedējoša atbalsta gredzena no C50/60 markas betona ar vertikālās augstuma regulēšanas iespēju.
Uz maģistrālā cauruļvada paredzamas PE/PP sadzīves kanalizācijas skatakas dziļumam līdz - 2.99m - PE/PE akas Ø560 mm ar teleskopu Ø500 mm un kaļamā ķeta rāmi un vāku, bet iebūves dziļumam no ≥2.99m - PP/PP Ø1000 mm rūpnieciski ražotas skatakas ar kaļamā ķeta rāmi un vāku (Akas pamatnes teknei jābūt ar 100% pildījumu no attiecīgās caurules OD, gaišā tonī un ar teknes kritumu 0.230). PP monolītsienu sadzīves kanalizācijas akas Ø1000 ir ar kakla iekšējo izmēru Ø625 mm.
Māju un perspektīvajiem apbūves gabalu pievadiem uz sarkanās līnijas vai zemes robežas izbūvējamas kanalizācijas kontrolakas PP/PE Ø200mm ar teleskopu Ø160 vai PP/PE Ø400mm ar teleskopu Ø315mm un lielākiem diametriem atkarībā no iebūves dziļuma un cauruļvada diametra.
Akām jābūt izgatavotām saskaņā ar atzītu ražošanas tehnoloģiju sadzīves kanalizācijas skataku ražošanai.
Izmantojamajām kanalizācijas tīkla skatakām PP Ø1000 mm ar kakla iekšējo izmēru Ø 625 mm jāatbilst zemāk definētajām īpašībām:
• Ražošanas procesā izmantots tikai 100% pirmreizējs un monolīts PP materiāls bez pārstrādes piemaisījumiem vai putu daļiņām sastāvā;
• Korpusa ārējās virsmas ribojums nodrošina “enkurošanas” efektu un stabilitāti gruntī pat pie iebūves dziļuma 5m un gruntsūdens līmeņa 0m;
• Aku korpusa elementi aprīkoti ar rūpnieciski iestrādātiem, pret koroziju noturīgiem pakāpieniem gaišā tonī, neslīdošiem ar profilētu, viļņainu virsmu;
• Kāpņu pakāpienu atstatumiem jāatbilst LVS EN 13101 vai LVS EN 14396 vai ekvivalents prasībām;
• Korpusa elementu sadurvietās tiek izmantotas trīskāršas drošības gumijas blīvgumijas atbilstoši LVS EN 681-1 un LVS EN 1277 vai ekvivalents;
• Akas pamatnes daļa ir veidota pret deformāciju drošā izpildījumā ar iekšējo ribojumu un horizontāli līdzenu lejas daļu;
• Gaišas krāsas rūpnieciski izveidota PP materiāla tekne;
• Teknes “plaukti” - horizontāli, ar pretslīdes izcilņiem, lai būtu nodrošināta iespēja operatoram droši un stabili atrasties konstrukcijas iekšienē;
• Teknēm ir jābūt rūpnieciski izformētām, monolītām ar 100% pildījumu attiecībā pret izejošo cauruļvadu diametru;
• Tekne – rūpnieciski veidota ar 0,5% kritumu;
• Cauruļvadu pievienojumu elastība +/- 7,5º;
• Vertikālās slodzes optimālākam sadalījumam paredzētais dzelzsbetona gredzens, kas veidots no C50/60 markas betona ar vertikālās augstuma regulēšanas iespēju;
• Starp akas korpusu un dzelzsbetona gredzenu hermētiskuma nodrošināšanai izmantots gumijas blīvslēgs;
• Saliekamām pārseguma plāksnēm jāspēj izturēt slodze 40,0 tonnu apmērā, ja nav noteikts citādi.
• Uz dzelzsbetona gredzena montējamais kaļamā ķeta vāks ar atveri 625mm, D400 klase atbilstoši LVS EN 124 vai ekvivalents.
4.33. Plastmasas aizsargpārklājums
Plastmasas aizsargpārklājumam jābūt bez plīsumiem, dobumiem, tukšumiem un ar nominālo biezumu 1,25mm.
4.34. Polietilēna caurules un veidgabali
Polietilēna cauruļu sistēmām, kas paredzētas ūdens apgādei un kanalizācijas spiedvadam, jāatbilst LVS EN 12201 vai ekvivalents noteikumiem. Cauruļvadiem jābūt SDR17 PE100-RC PN10 un PN16 ar integrētu vizuālās inspekcijas slāni, kas atbilst 2.tipam pēc PAS 1075 vai ekvivalents. Pēc Inženiera pieprasījuma Ražotājam vai Piegādātājam jāuzrāda kompetentas iestādes izdots atbilstības sertifikāts.
Polietilēna veidgabaliem jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 12201-3. Daļas vai ekvivalents noteikumiem. Veidgabaliem, kuri savienoti ar elektro sakausējamām uzmavām, jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 12201-3 vai ekvivalents noteikumiem.
Cauruļvadiem, kas tiks izmanoti iebūvei ar beztranšeju metodi, jābūt ar papildus aizsargājošu ārējo plastmasas aizsargslāni PE100-RC/PP.
4.35. Polipropilēna caurules un veidgabali
PP (Polipropilēna) cauruļu sistēmām, kas paredzētas apakšzemes notekūdeņu novadīšanai paštecē, jāatbilst LVS EN 13476-2 vai ekvivalents noteikumiem.
Kanalizācijas caurulēm jābūt ar baltu iekšējo slāni, lai atvieglotu video inspekcijas veikšanu.
Diametriem Ø160 – Ø400mm izmantot daudzslāņu PP gludsienu caurules ar stinguma klasi SN8, uzmavu savienojumi.
Diametriem Ø450 – Ø800 mm izmantot gofrētas PP dubultsienu caurules ar stinguma klasi SN8, uzmavu savienojumi.
Caurulēm jāatbilst stinguma klasei SN8 vai augstākai; aploces elastība RF30. Caurulēm ir jābūt ar formētu savienojumu un tajā iestrādātu blīvējumu ar fiksācijas gredzenu. Savienojuma vietas atbilstoši produkta kvalitātes kontrolei ir jāpārbauda ražošanas procesā uz hermētiskumu 0,5 bar atbilstoši standartam LVS EN 1227 vai ekvivalents. Pēc Inženiera pieprasījuma Ražotājam vai Piegādātājam jāuzrāda kompetentas iestādes izdots atbilstības sertifikāts.
4.36. Betona plāksnes un vāka ietvara augstuma regulēšanas gredzeni
Saliekamām betona plāksnēm un vāka ietvara augstuma regulēšanas gredzeniem jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1917:2003 /AC :2008 vai ekvivalents noteikumiem.
Ja Līgumā nav noteikts citādi, izmantotajam betonam jābūt noturīgam pret sulfātiem (atbilstoši projektētai ķīmiskajai DC-4 klasei).
4.37. Rūpnieciski izgatavotas betona seguma plātnes un bruģakmeņi
Rūpnieciski izgatavotām betona seguma plātnēm jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1339:2004 vai ekvivalents noteikumiem. Ja Līgumā nav citādi norādīts, plātnēm jābūt 50 mm biezām. Gataviem betona bruģakmeņiem jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1338:2004 vai ekvivalents noteikumiem.
4.38. Rūpnieciski izgatavotas betona ietves malas, apmales un kvadranti
Rūpnieciski izgatavotām betona ietves malām jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1340:2004 vai ekvivalents noteikumiem. Ja ietves malas vai kanāli ir jāizveido ar 12 m vai mazāku rādiusu, jāizmanto piemērota rādiusa sastāvdaļas.
Ietves malām, apmalēm, kvadrantiem u.c. jāatbilst Jelgavas Domes un JPPI “Pilsētsaimniecība” tehniskajiem noteikumiem.
4.39. Saliekamas betona elementu akas
Rūpnieciski izgatavotām betona skatakām ar apļveida šķērsgriezumu jāatbilst attiecīgajiem LVS EN 1917:2003 /AC:2008 vai ekvivalents noteikumiem. Elementi, kas balstās uz pamatiem, jāražo tā, lai radītās vertikālas slodzes tiktu tieši pārnestas caur visu vienības sienas biezumu. Savienojumos starp elementiem un plākšņu apakšējo daļu, savienojumu profiliem jāspēj izturēt šo plākšņu slodzes.
Saliekamo betona elementu kameru, kas paredzētas aizbīdņu un mērītāju uzstādīšanai, daļām jābūt savienojamām un jāatbilst LVS EN 1917:2003 /AC:2008 vai ekvivalents.
Saliekamo betona elementu kameru daļām jābūt savienojamām savā starpā. Saliekamām pārseguma plāksnēm jāspēj izturēt slodze 40,0 tonnu apmērā, ja nav noteikts citādi.
Ja Līgumā nav paredzēts citādi, daļu izgatavošanā izmantotajam betonam jābūt noturīgam pret sulfātiem un jāatbilst projektētai ķīmiskajai klasei DC-4, ja nav noteikts citādi.
Visām dzelzsbetona skataku pamatnēm jābūt izbūvētām no C klases dzelzsbetona. Pieejām šahtām, sienām un vāka plāksnēm jābūt izbūvētām no C klases monolīta dzelzsbetona vai B klases saliekamajās konstrukcijās izmantotām vienībām, izgatavotām no B klases betona.
Vārstiem un citam aprīkojumam jābūt novietotam un nostiprinātam ar betona balstiem un pamatiem no C klases betona lējuma nepieciešamajās formās. Dzelzsbetona skataku grodiem jābūt ar gropes savienojumu, kas komplektējami ar blīvgumijām, kuras nodrošina drošu, hermētisku savienojumu. Visiem dzelzsbetona skataku izstrādājumiem jāatbilst standarta LVS EN 1916 vai ekvivalents prasībām.
4.40. Saliekami betona atbalsta bloki caurulēm
Gataviem betona atbalsta blokiem jābūt ar taisnstūra virsmu, ar pietiekamu horizontālā šķēluma laukumu, lai novērstu caurumu rašanos saistošajā betonā vai virsmā, un lai nodrošinātu piemērotu balstvirsmu caurulēm. Tiem jābūt ar 13.5 N/mm2 . kuba izturību.
4.41. Veltņots asfalts
Karsti norullētam asfaltam jāatbilst LVS EN 13108-4:2016 vai ekvivalents standartam un “Autoceļu specifikācijas” aktuālajai redakcijai.
4.42. Smiltis
Smiltīm, kas paredzētas kaļķu vai cementa javai, jāatbilst LVS EN 13139:2004+AC L vai ekvivalents.
Visām smiltīm jāatbilst LVS EN 12620+A1:2009 vai ekvivalents un LVS 13139:2004+AC L vai ekvivalents, un jābūt skalotām.
Smiltīm, kas paredzētas pamatnes ķieģeļiem un bruģim jābūt būvniecības smiltij vai drupinātiem akmeņiem, kas izsijāti caur 5mm sietu un caurmērā nesatur vairāk kā 3% māla, dubļu vai putekļu.
4.43. Tērauda stiegrojums
Tērauda stiegrojumam jāatbilst noteikumiem LVS 191-1:2012 vai ekvivalents.
Tērauda materiāla stiegrām krustojuma vietās jābūt sametinātām un, ja Līgumā nav noteikts citādi, tās jāpiegādā plakanu sietu.
Uz stiegrojuma pie ievietošanas un iestiprināšanas veidņos, nedrīkst būt atlobījušās plēksnes, rūsa, eļļa, tauki vai citi materiāli.
Tērauda stiegrojuma siešanas stieplei jābūt 1,6 mm diametrā, atkvēlinātai no mazoglekļa tērauda, kas atbilst EN 10218 prasībām.
4.44. Aizbīdņu kapju virsmas un aizsargi
Uz aizbīdņu kapju vāku virsmas ar 75 mm burtiem jānorāda marķējums Ū (ūdens), SPK (spiedkanalizācija). Noslēgaizbīdņu vākiem jāspēj izturēt viena riteņa 5 tonnu slodze un tiem jābūt aprīkotiem ar kaļamā ķeta vākiem, ja vien nav noteikts citādi.
Visiem vākiem un ietvariem jāatbilst LVS EN 124 vai ekvivalents prasībām.
Saliekamā betona elementu kameru lūkām līdz un pazemes ūdensvada veidgabalu un noslēgarmatūras pamatnēm jāatbilst LVS EN 1917:2003 /AC:2008 vai ekvivalents prasībām.
Kameru materiāliem, izņemot saliekamā betona, jāatbilst LVS EN 14802:2006 vai ekvivalents noteikumos minētajām slodzes izturības prasībām.
Peldoša un nepeldoša tipa aizbīdņu kapju atbalstam jāizmanto PEHD atbalsta plāksne.
4.45. Aizbīdņi un aizvari
Aizbīdņu un aizvaru detaļām, kas ir kontaktā ar dzeramo ūdeni, jāsaņem Valsts sertificēšanas reģistra apstiprinājums.
Visu aizbīdņu un aizvaru virsmām ir jābūt vai nu no nerūsējoša materiāla vai noklātām ar pretkorozijas materiālu saskaņā ar LVS EN ISO 27830:2013 vai ekvivalents ieteikumiem.
Aizbīdņus aprīko ar teleskopiskajiem pagarinātājkātiem. Visi aizbīdņi aizverami griežot pulksteņrādītāja virzienā, ja vien nav norādīts citādi.
Cauruļu sistēmas aizbīdņiem un aizvariem jāatbilst attiecīgo standartu (vai ekvivalentu) saistošajiem noteikumiem, kā norādīts zemāk:
7. tabula
Atloku aizbīdņu korpusam un vākam jābūt izgatavotiem no kaļamā ķeta (EN-GJS-400-18) un ar vismaz 250 mikronu epoksīda pulvera pārklājumu no iekšpuses un ārpuses. Kā būvizstrādājuma atbilstību apliecinoša dokumentācija tiks uzskatīti GSK, OVGW, KIWA, DVGW vai ekvivalenti sertifikāti. Aizbīdnim jābūt ar neizbīdāmu ķīļa vadības asi atbilstoši DIN 3352-T4 vai ekvivalents. Aizbīdņa ķīlim jābūt izgatavotam no kaļamā ķeta (EN-GJS-400-18) un ar vulkanizētu EPDM gumijas pārklājumu atbilstoši EN1074-1 vai ekvivalents. Aizbīdņa ķīlis aprīkots ar divām vadulām – vadulas izgatavotas no nodilumizturīga plastikāta, lai varētu nodrošināt mazu aizbīdņa vēršanai pieliekamo spēku. Ķīļa vadības asij jābūt izgatavotai no pulēta nerūsējošā tērauda St.1.4021, un špindeļa vītnei jābūt iestrādātai ar velcēšanas (iespiešanas) metodi. Ķīļa pacelšanas vītnei jābūt izgatavotai no misiņa. Korpusa un vāka savienojuma skrūvēm jābūt iedziļinātām korpusā un pārklātām ar karsto vasku. Atloku izmēriem un urbumiem jāatbilst PN16 atbilstoši DIN 2501 vai ekvivalents.
Uzmavu ekspluatācijas ventiļu korpusiem un vākiem jābūt izgatavotiem no POM (sintētiskie sveķi). Ķīlim jābūt izgatavotam no misiņa un pārklātam ar vulkanizētu EPDM gumijas pārklājumu. Špindelis izgatavots no nerūsējošā tērauda un tā vītne izgatavota ar velcēšanas (iespiešanas) metodi. PE caurules pievienošanai ventiļa korpusā ir iebūvēts saskrūves tipa kompresijas mehānisms. Ventiļa vākā ir jābūt iestrādātai vītnei, kura nodrošina blīvu savienojumu ar kāta pagarinājumu. Kā būvizstrādājuma atbilstību apliecinoša dokumentācija tiks uzskatīts OVGW vai ekvivalents sertifikāts. Ekspluatācijas ventiļa kāta pagarinājumam augšpusē ir jābūt aprīkotam ar 2 (diviem) kronšteiniem, kurus nostiprina kapes atbalsta plāksnē. Teleskopiskā kāta pagarinājuma iekšējām detaļām jābūt izgatavotām no karsti cinkota ķeta, bet ārējai aizsargčaulai no PE. Teleskopa savienojuma vietās jābūt iestrādātām gumijas manžetēm.
4.46. Ūdens
Ūdenim, kas tiek lietots ar minerālajiem saistmateriāliem vai kontaktā ar dzeramā ūdens cauruļvadu sistēmu un aparātiem, jābūt dzeramā ūdens kvalitātes. Uzņēmējam jāiesniedz Inženierim laboratorijas atzinums, kas apstiprina, ka ūdeni no centrālās apgādes sistēmas var izmantot.
Ja centralizēta ūdens apgādes sistēma nav pieejama, Uzņēmējam jānodrošina adekvāta piemērota
ūdens padeve.
4.47. Blīvējošās starplikas
Gumijas blīvējošajām starplikām jābūt piemērotām uzglabāšanai, izmantošanai, uzstādīšanai un ekspluatācijai temperatūras amplitūdā no 0ºC līdz + 40ºC.
Gumijas blīvējošajām starplikām jābūt no ekstrudēta dabīgā kaučuka ar stingru ārējo izliekumu. Visos pieslēgumos, 45º savienojumos un daļu nomaiņās jāizmanto rūpnīcā izgatavoti veidgabali. Savienošana darbu izpildes vietā jāveic ar vulkanizāciju, saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
PVC blīvējošajām starplikām jāatbilst LR normatīviem par saskarsmi ar dzeramo ūdeni. Visos pieslēgumos, 45º savienojumos un daļu nomaiņai jāizmanto rūpnīcā izgatavoti veidgabali. Savienošana darbu izpildes vietā jāveic stingri ievērojot ražotāja norādījumus.
4.48. Pagarinājuma vārpstas (špindeļi)
Pagarinājuma vārpstām jābūt teleskopa veida ar balsteņiem un centrēšanas krusteņiem, kas izgatavoti no mazoglekļa tērauda un galvanizēti saskaņā ar LVS EN ISO 27830:2013 vai ekvivalents.
Skrūvju nostiprinājuma balsteņi jānodrošina pagarinājuma vārpstām centros, kuri nepārsniedz 2 metrus. Augšējam balstenim jāatrodas maksimums 300 mm zem vārpstas galvas, manuālās vadīšanas riteņa vai sienas augšējās daļas.
Aizvaru kāta pagarinājums, kas nepārsniedz 2 metrus, sūknētavās un kamerās jānodrošina ar centrēšanas krusteņiem. Augšējam krustenim jāatrodas maksimums 300 mm zem pagarinājuma galvas.
Pagarinājuma vārpstas jānostiprina ar sešstūra galvas bultskrūvi vai galvskrūvi, kas ievietota vertikāli cauri vārpstas galvai līdz tās galam.
4.49. Saliekamā betona elementi
Visiem saliekamā betona elementiem jāatbilst LVS EN 13369:2013 vai ekvivalents.
Saliekamu betona elementu sastāvdaļu materiāliem jāatbilst attiecīgo LVS vai ekvivalentiem noteikumiem, ja Līgumā nav noteikts citādi.
Izņemot gadījumus, kad attiecīgajā Latvijas standartā ir norādīts, vai Līgumā ir paredzēts citādi, saliekamo betona elementu redzamajai virsmai jābūt ar neaptraipītu, gludu apdari, citās virsmās apdare var būt nelīdzena.
Ja nepieciešams, uz visiem saliekamiem betona elementiem jāuzliek neizdzēšamas identifikācijas un orientācijas zīmes tādās vietās, kuras būs redzamas vai atsegtas pēc darba pabeigšanas.
Saliekamie betona elementi jāizmanto, jānokrauj, jāuzglabā un jātransportē tā, lai tie netiktu pakļauti pārmērīgai slodzei vai jebkādā citā veidā tiktu bojāti. Būvē nedrīkst iebūvēt nevienu saliekamā betona elementu, kamēr tas nav cietējis 28 dienas. Saliekamie betona elementi netiks pieņemti, ja tiem būs jebkurš no šādiem bojājumiem:
• Aplauztas malas
• Plaisas (izņemot mikro plaisas)
• Remonta pazīmes
• Izveidojušies dobumi vai gaisa caurumi
Nominālajai stiegrojuma aizsargkārtai jābūt vismaz 25 mm – minimālajai - 20 mm.